Skip to content

17. āmapakvaiṣaṇīyādhyāyaḥ

Adhikarana 2 (3) · Śloka 3

śōphasamutthānā granthividradhyalajīprabhr̥tayaḥ prāyēṇa vyādhayō'bhihitā anēkākr̥tayaḥ, tairvilakṣaṇaḥ pr̥thurgrathitaḥ samō viṣamō vā tvaṅmāṁsasthāyī dōṣasaṅghātaḥ śarīraikadēśōtthitaḥ śōpha ityucyatē ||3||

View original

शोफसमुत्थाना ग्रन्थिविद्रध्यलजीप्रभृतयः प्रायेण व्याधयोऽभिहिता अनेकाकृतयः, तैर्विलक्षणः पृथुर्ग्रथितः समो विषमो वा त्वङ्मांसस्थायी दोषसङ्घातः शरीरैकदेशोत्थितः शोफ इत्युच्यते ||३||

🔊 Audio coming soon

Show commentary

śōphasamutthānā ityādi| śōphasamutthānā iti śōthakāraṇāḥ, ‘śōphasyēva samutthānaṁ yēṣām’ ityanyē| prāyēṇēti bāhulyēna, kadācidbhinnasamutthānā api bhavanti| tairvilakṣaṇa iti tēbhyō granthyādibhyō vyādhibhyaḥ pr̥thagityarthaḥ; ‘tairgranthyādivyādhibhiḥ kr̥tvā vilakṣaṇō nānāprakāraḥ’ ityanyē| pr̥thurvistīrṇaḥ| grathitō granthirivōnnataḥ, ‘jātabahugranthiḥ’ ityanyē| samaḥ samasaṁsthānaḥ, viṣamō vēti viṣamasaṁsthānō vā, ētēna vraṇaśōphasyākr̥tēraniyama uktaḥ| tvaṅmāṁsasthāyīti ētattu prāyēṇa, kutaḥ? śēṣavraṇavastuṣvapi vraṇaśōphasya sambhavāt| dōṣasaṅghāta iti ēkasya dvayōrbahūnāṁ vā dōṣāṇāṁ saṅghātō dōṣasaṅghātaḥ; saṅghāta ucchrāyaḥ| śarīraikadēśōtthita iti ētēna sarvasarādbhinnatvaṁ pratipādayati||3||

Adhikarana 3 (4) · Śloka 4

sa ṣaḍvidhō vātapittakaphaśōṇitasannipātāgantunimittaḥ | tasya dōṣarūpavyañjanairlakṣaṇāni vyākhyāsyāmaḥ | tatra, vātaśōphaḥ kr̥ṣṇō'ruṇō vā paruṣō mr̥duranavasthitāstōdādayaścātra vēdanāviśēṣā bhavanti; pittaśōphaḥ pītō mr̥duḥ saraktō vā śīghrānusāryōṣādayaścātra vēdanāviśēṣā bhavanti; ślēṣmaśvayathuḥ pāṇḍuḥ kaṭhinaḥ snigdhaḥ śītō snigdhō mandānusārī kaṇḍvādayaścātra vēdanāviśēṣā bhavanti; sarvavarṇavēdanaḥ sannipātaśvayathuḥ; pittavacchōṇitajō'tikr̥ṣṇaśca; pittaraktalakṣaṇa āganturlōhitāvabhāsaśca ||4||

View original

स षड्विधो वातपित्तकफशोणितसन्निपातागन्तुनिमित्तः | तस्य दोषरूपव्यञ्जनैर्लक्षणानि व्याख्यास्यामः | तत्र, वातशोफः कृष्णोऽरुणो वा परुषो मृदुरनवस्थितास्तोदादयश्चात्र वेदनाविशेषा भवन्ति; पित्तशोफः पीतो मृदुः सरक्तो वा शीघ्रानुसार्योषादयश्चात्र वेदनाविशेषा भवन्ति; श्लेष्मश्वयथुः पाण्डुः कठिनः स्निग्धः शीतो स्निग्धो मन्दानुसारी कण्ड्वादयश्चात्र वेदनाविशेषा भवन्ति; सर्ववर्णवेदनः सन्निपातश्वयथुः; पित्तवच्छोणितजोऽतिकृष्णश्च; पित्तरक्तलक्षण आगन्तुर्लोहितावभासश्च ||४||

🔊 Audio coming soon

Show commentary

sa ityādi| tasya vraṇaśōphasya| dōṣarūpavyañjanairiti vātādirūpairvātādilakṣaṇaiścētyarthaḥ; ‘dōṣarūpavyañjanaiḥ dōṣāṇāṁ vātādīnāṁ rūpāṇyākr̥tayō vyajyanta ēbhiriti vyañjanāni’ ityanyē| tatrētyādi| anavasthitaḥ calaḥ| tōdādayaścēti ādiśabdādbhēdanacchēdanādayaḥ| pittaśōpha ityādi| ōṣādayaścēti ādiśabdāccōṣaparidāhadhūmāyanāni gr̥hyantē| ślēṣmaśōphaḥ pāṇḍurityādi| kaṇḍvādayaścēti ādiśabdādgurutvasuptatvādayaḥ| āganturiti patanapīḍanādikr̥taḥ||4||

Adhikarana 7 (9) · Śloka 9

tatra, āmacchēdē māṁsasirāsnāyusandhyasthivyāpādanamatimātraṁ śōṇitātipravr̥ttirvēdanāprādurbhāvō'vadaraṇamanēkōpadravadarśanaṁ kṣatavidradhirvā bhavati | sa yadā bhayamōhābhyāṁ pakvamapyapakvamiti manyamānaściramupēkṣatē vyādhiṁ vaidyastadā gambhīrānugatō dvāramalabhamānaḥ pūyaḥ svamāśrayamavadāryōtsaṅgaṁ mahāntamavakāśaṁ kr̥tvā nāḍīṁ janayitvā kr̥cchrasādhyō bhavatyasādhyō vēti ||9||

View original

तत्र, आमच्छेदे मांससिरास्नायुसन्ध्यस्थिव्यापादनमतिमात्रं शोणितातिप्रवृत्तिर्वेदनाप्रादुर्भावोऽवदरणमनेकोपद्रवदर्शनं क्षतविद्रधिर्वा भवति | स यदा भयमोहाभ्यां पक्वमप्यपक्वमिति मन्यमानश्चिरमुपेक्षते व्याधिं वैद्यस्तदा गम्भीरानुगतो द्वारमलभमानः पूयः स्वमाश्रयमवदार्योत्सङ्गं महान्तमवकाशं कृत्वा नाडीं जनयित्वा कृच्छ्रसाध्यो भवत्यसाध्यो वेति ||९||

🔊 Audio coming soon

Show commentary

āmaṁ na chindyāt pakvaṁ nōpēkṣētēti darśayannāha- tatrētyādi | āmacchēdē iti āmaśabdāt pacyamānasyāpi grahaṇāttatrāpyētē dōṣāḥ| vyāpādanaṁ hiṁsanam| avadaraṇaṁ vidaraṇam| kṣatavidradhiḥ ‘taistairbhāvairabhihatē kṣatē vā’ (ni. a. 9) ityādividradhinidānōktaḥ| sa yadētyādi| mōhaḥ ajñānam| ciraṁ prabhūtakālam| gambhīrānugataḥ dūrānupraviṣṭaḥ| utsaṅga ivōtsaṅgaḥ, vraṇāśayē hi cirakālaṁ pūyāvasthānēnāvadāritamantaḥpradēśāntaraṁ nimnamutsaṅgatulyatvāt ‘utsaṅga’ ityucyatē; ‘ut ūrdhvaṁ pūyasya saṅga utsaṅgaḥ’ ityanyē| avakāśam antarālam||9||

Adhikarana 13 (17-18) · Śloka 18

ādau vimlāpanaṁ kuryāddvitīyamavasēcanam | tr̥tīyamupanāhaṁ tu caturthīṁ pāṭanakriyām ||17|| pañcamaṁ śōdhanaṁ kuryāt ṣaṣṭhaṁ rōpaṇamiṣyatē | ētē kramā vraṇasyōktāḥ saptamaṁ vaikr̥tāpaham ||18||

View original

आदौ विम्लापनं कुर्याद्द्वितीयमवसेचनम् | तृतीयमुपनाहं तु चतुर्थीं पाटनक्रियाम् ||१७|| पञ्चमं शोधनं कुर्यात् षष्ठं रोपणमिष्यते | एते क्रमा व्रणस्योक्ताः सप्तमं वैकृतापहम् ||१८||

🔊 Audio coming soon

Show commentary

vraṇasya ṣaṣṭērupakramāṇāṁ sūtrasthānē sūtraṇārthaṁ vimlāpanādīnupakramānnirdiśannāha- ādāvityādi| ādau vimlāpanamaṅgulyādimardanēna śōphavilayanam| avasēcanaṁ jalaukādibhī raktavisrāvaṇam| upanāhō bandhanaṁ pācanāya| vaikr̥tāpahamiti savarṇakaraṇarōmasañjananādi| anyē tvanyathā''pātanikāṁ gr̥hṇantyanyathaiva ca vyākhyānayanti- tatra vraṇasya ṣaṣṭērupakramāṇāṁ sukhabōdhārthaṁ lakṣaṇāntarēṇa saptatvaṁ darśayannāha,- ādāvityādi| vimlāpanaśabdō'tra bahiḥpramārjanē śōphavilayanakarē lēpapariṣēkābhyaṅgasvēdādau vartatē, na tu mandavēdanasya snigdhasvinnasya śōphasya dvivraṇīyapaṭhitavēṇunālāṅguṣṭhādimardanē| avasēcanaṁ visrāvaṇam, avasēcanaśabdō'pyatra vamanavirēkaśōṇitavisrāvaṇādyantarbahiḥpramārjanē vartatē, na tu kēvala ēva visrāvaṇē| ēvaṁ śēṣēṣvapyupakramēṣūpakramāntarāṇi samānēṣu samānānyantarbhāvyāni||17-18||