Adhikarana athA~arshasA~jcikitsitannAma dashamo~adhyAyaH adhyAyapratij~jA (1) · Śloka 1
athātō'rśasāṁ cikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातोऽर्शसां चिकित्सितं व्याख़्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
kramaprāptānāmarśasāṁ cikitsāpradarśanārthamadhyāya ārabhyatē ||1||
Adhikarana utpIDya dahanam (2) · Śloka 2
atha khalu balavantamarśōbhirupadrutaṁ yathārhasnēhōpasnigdhasvinnamanilavēdanāvr̥ddhiśamanārthaṁ snigdhamuṣṇamalpamannaṁ dravaprāyaṁ bhuktavantaṁ śuciṁ kr̥tasvastyayanaṁ muktaviṇmūtramavyathaṁ samē śucau viviktē dēśē sādhāraṇē vyabhrē kālēśayyāyāṁ samē phalakē vā pratyādityagudamanyasyōtsaṅgē niṣaṇṇaparva- kāyamuttānamunnatakaṭīdēśaṁ yantraṇaśāṭakēna parikṣiptagrīvāsakthisandhimalajjārhairāptaparicārakaiḥ suparigr̥hītaṁ kr̥tvā tatō'smai ghr̥tābhyaktagudāya ghr̥tābhyaktaṁ yantramr̥jvanusukhaṁ śanaiḥ pāyau praṇidadhyāt|
pravāhaṇapraviṣṭaṁ cārśō'bhi- vīkṣya picuplōtakayōranyatarēṇāvaguṇṭhitayā śalākayōtpīḍya yathōktavidhinā'gnikṣārābhyāmupācarētsamyaṅnirvāpayēcca||2||
View original
अथ खलु बलवन्तमर्शोभिरुपद्रुतं यथार्हस्नेहोपस्निग्धस्विन्नमनिलवेदनावृद्धिशमनार्थं स्निग्धमुष्णमल्पमन्नं द्रवप्रायं भुक्तवन्तं शुचिं कृतस्वस्त्ययनं मुक्तविण्मूत्रमव्यथं समे शुचौ विविक्ते देशे साधारणे व्यभ्रे कालेशय्यायां समे फलके वा प्रत्यादित्यगुदमन्यस्योत्सङ्गे निषण्णपर्व- कायमुत्तानमुन्नतकटीदेशं यन्त्रणशाटकेन परिक्षिप्तग्रीवासक्थिसन्धिमलज्जार्हैराप्तपरिचारकैः सुपरिगृहीतं कृत्वा ततोऽस्मै घृताभ्यक्तगुदाय घृताभ्यक्तं यन्त्रमृज्वनुसुखं शनैः पायौ प्रणिदध्यात्|
प्रवाहणप्रविष्टं चार्शोऽभि- वीक्ष्य पिचुप्लोतकयोरन्यतरेणावगुण्ठितया शलाकयोत्पीड्य यथोक्तविधिनाऽग्निक्षाराभ्यामुपाचरेत्सम्यङ्निर्वापयेच्च||२||
athētyādi gadyaṁ saṅkīrṇavastusukhāvabōdhāya | balavantamityabalasya kṣārapratiṣēdhapradarśanam | yathārhasnēhō dōṣādyapēkṣayā | pratyādityagudamādityābhimukhamupaviṣṭaṁ santamuttānaṁ niṣaṇṇasya grīvāṁ sakthinī caikēna yantraṇaśāṭakēna parivēṣṭitam | sarvaṁ subōdhatvānna vyākhyāyatē | anusukhaṁ sukhānuguṇyēna yantrakamubhayapārśvacchidraṁ yantravidhāvuktam | pravāhaṇēna tasmin yantrē pārśvacchidrēṇa praviṣṭamarśō'bhisamīkṣya dahēditi sambandhaḥ | picuḥ kārpāsalēśaḥ | prōtakaścailakhaṇḍam | yathōktēna sūtrasthānapradarśitēna vidhinā | nirvāpayēt saṁśamayēt | agnidagdhāni snigdhaśītēna | kṣāradagdhānyamlēna || 2 ||
Adhikarana saMsthAnaBedAnusAraM vidhiBedaH (3) · Śloka 3
mahānti prāṇavataśchitvā dahēt|
chatrākārāṇyūrdhvavistr̥tāni kṣārasūtrēṇa baddhvā||3||
View original
महान्ति प्राणवतश्छित्वा दहेत्|
छत्राकाराण्यूर्ध्वविस्तृतानि क्षारसूत्रेण बद्ध्वा||३||
mahāntyarśāṁsi prāṇavataḥ puruṣasya prathamaṁ śastrēṇa chindyāttatō dahēt | kṣāraliptasūtrēṇa badhyāditi sambandhaḥ || 3 ||
Adhikarana dAhottaraM karma (4) · Śloka 4
tatō yantramapanīyōtthāpyāturaṁ svabhyaktagudajaghanavaṅkṣaṇaṁ yathākālamuṣṇōdakakōṣṭhē'vagāhayēt|
tatō nivātamagāraṁ pravēśyācārikamupadiśēt||4||
View original
ततो यन्त्रमपनीयोत्थाप्यातुरं स्वभ्यक्तगुदजघनवङ्क्षणं यथाकालमुष्णोदककोष्ठेऽवगाहयेत्|
ततो निवातमगारं प्रवेश्याचारिकमुपदिशेत्||४||
tata iti dagdhēṣvarśaḥsu śītē kālē uṣṇēnōṣṇē śītēnōdakēna| kōṣṭhō jalādhāraḥ| tata ityavagāhanasya paścāt| ācārikamuṣṇōdakōpacārī syādityādi||4||
Adhikarana dahanavikalpAH (5) · Śloka 5
sāvaśēṣaṁ punardahēt|
ēvaṁ saptarātrāt saptarātrādēkaikamupakramēt|
bahuṣu tu prāgdakṣiṇaṁ tatō vāmaṁ vāmātpr̥ṣṭhāgrajam|
ēkāhāttu sarvāṇi dahatō'tiyōgōktō dōṣaḥ|
tatra śuṣkāṇyagninā kṣārēṇa vā sādhayēt|
kṣārēṇaiva mr̥dunā''rdrāṇi|
ēṣa sarvapradēśēṣvarśasāṁ dahanavikalpaḥ|
tr̥tīyē tu gudabalau pratyākhyāyōpacarēnna vētyēkē||5||
View original
सावशेषं पुनर्दहेत्|
एवं सप्तरात्रात् सप्तरात्रादेकैकमुपक्रमेत्|
बहुषु तु प्राग्दक्षिणं ततो वामं वामात्पृष्ठाग्रजम्|
एकाहात्तु सर्वाणि दहतोऽतियोगोक्तो दोषः|
तत्र शुष्काण्यग्निना क्षारेण वा साधयेत्|
क्षारेणैव मृदुनाऽऽर्द्राणि|
एष सर्वप्रदेशेष्वर्शसां दहनविकल्पः|
तृतीये तु गुदबलौ प्रत्याख़्यायोपचरेन्न वेत्येके||५||
sāvaśēṣamarśaḥ| vāmādanu pr̥ṣṭhajaṁ tata agrajam| agnikṣārayōratiyōgaḥ sūtrōktaḥ| mr̥duḥ kṣāraḥ sūtrōktaḥ| sarvapradēṣu nāsākarṇādiṣu| tr̥tīyā balī pravāhiṇī| ēkē ācāryā nōpacarēdityāhuḥ||5||
Adhikarana samyagdAhAdilakShaNAni (6) · Śloka 6
atha samyagdagdhē vātānulōmyamannābhiruciragnērdīptirlāghavamindriyaprasādō yathōktōpadravanivr̥ttirbalavarṇōpapattiśca|
asamyagdāhē tu kṣāragnikarmaṇōrvidhimīkṣēta||6||
View original
अथ सम्यग्दग्धे वातानुलोम्यमन्नाभिरुचिरग्नेर्दीप्तिर्लाघवमिन्द्रियप्रसादो यथोक्तोपद्रवनिवृत्तिर्बलवर्णोपपत्तिश्च|
असम्यग्दाहे तु क्षारग्निकर्मणोर्विधिमीक्षेत||६||
vātānulōmyādi samyagyōgalakṣaṇam | upadravāḥ kāsapipāsādayaḥ | asamyagdāhō hīnādilakṣaṇaḥ sūtrasthānāt jñātavyaḥ |
Adhikarana bastivedanAdyupadravANAM cikitsA (7) · Śloka 7
bastivēdanāyāṁ kuṣṭhaśatapuṣpādēvadārūsurabhipunarnavāgarukalkēna nābhēradhaḥ sarvamālimpēt|
mūtrapurīṣapratīghātē varaṇālambusairaṇḍapunarnavāśvadaṁṣṭrāsurabhīsuṣavīkaṣāyaṁ sukhōṣṇaṁ svabhyaktapr̥ṣṭhakaṭīvaṁkṣaṇagudasya pariṣēkē'vagāhē vā yōjayēt|
kṣīraṁ sasnēhaṁ tailamēva vā|
dagdhēṣu cārśaḥ su śakr̥t chaithilyārthaṁ trivr̥dvāstukōpōdakācañcuparṇīśākayukta- mannamaśnīyāt||7||
View original
बस्तिवेदनायां कुष्ठशतपुष्पादेवदारूसुरभिपुनर्नवागरुकल्केन नाभेरधः सर्वमालिम्पेत्|
मूत्रपुरीषप्रतीघाते वरणालम्बुसैरण्डपुनर्नवाश्वदंष्ट्रासुरभीसुषवीकषायं सुखोष्णं स्वभ्यक्तपृष्ठकटीवंक्षणगुदस्य परिषेकेऽवगाहे वा योजयेत्|
क्षीरं सस्नेहं तैलमेव वा|
दग्धेषु चार्शः सु शकृत् छैथिल्यार्थं त्रिवृद्वास्तुकोपोदकाचञ्चुपर्णीशाकयुक्त- मन्नमश्नीयात्||७||
bastivēdanāyāṁ kuṣṭhādikalkēna nābhēradhō lēpaḥ | surabhirgandhasurā | subōdham || 7 ||
Adhikarana sArvadaihikI cikitsA (8) · Śloka 8
anilānalarakṣaṇōttējanārthaṁ dēhapuṣṭayē ca snēhādīn samyagāsēvēta|
saṁśōdhanāḥ pralēpādyāḥ kaṣāyāstailayuktayaḥ|
vraṇādhikāramālōcya yōktavyā hatanāmasu||8||
View original
अनिलानलरक्षणोत्तेजनार्थं देहपुष्टये च स्नेहादीन् सम्यगासेवेत|
संशोधनाः प्रलेपाद्याः कषायास्तैलयुक्तयः|
व्रणाधिकारमालोच्य योक्तव्या हतनामसु||८||
anilasya rakṣārthaṁ kōpāt | agnēruttējanārtham | saṁśōdhanādikaṁ vraṇapratiṣēdhōktaprakārēṇa yathāyōgyaṁ prayuñjīta | hatanāma durnāma |
Adhikarana anavacaraNIyashastrakShArAgneH karma (9) · Śloka 9
athānavacāraṇīyaśastrakṣārāgnērvātakaphōlbaṇāni dōṣasampūrṇatvānnirgatāni sastambhakaṇḍūśōphaśūlāni kṣāracitrakakuṣṭhabilvamūlakasiddhēna tailēna vā kr̥ṣṇāhibiḍālauṣṭhajalaukaḥ sūkaravasābhirvābhyajya piṇḍēna svēdayēd dravasvēdēna vā|
dhūpayēcca saghr̥taśamī patrārkamūlamānuṣakēśāhinirmōkabiḍālacarmabhiḥ|
kuñjaravarāhavr̥ṣaśakr̥tsaktusarjarasairvā|
surasābr̥hatīpippalyaśvagandhābhirvā saghr̥tābhiḥ|
ariṣṭaśigrupatrakulatthavacābhirvā|
pradihyāccasnuhīkṣīrayuktēna haridrācūrṇēna|
gōmūtrapiṣṭairvā kukkuṭaśakr̥nniśāpippalīguñjāmūlaiḥ|
gōpittapiṣṭābhirvā dantīcitrakasuvarcikābhiḥ|
sudhākṣīrapiṣṭairvā guḍakr̥ṣṇāsaindhavakuṣṭhaśirīṣabījaiḥ|
tadvacca gajāsthitutthabhallātakalāṅgalīkulīraśr̥ṅgīvacābhayāhiṅgukuṣṭhabilvaśigrumūlakabījanimbāśvamārapatrapīlumūlaiḥ bastamūtrapiṣṭairvā sudhākāṇḍārkakṣīratumbaprasavakarañjaiḥ|
pippalyādibhirvānuvāsānadravyaiḥ|
ēbhirhi pradigdhānyarśāṁsi duṣṭamasr̥ksañcitaṁ picchāṁ ca vimucya praśāmyanti|
ēbhiśca tailānyabhyaṅgārthamupakalpayēt||9||
View original
अथानवचारणीयशस्त्रक्षाराग्नेर्वातकफोल्बणानि दोषसम्पूर्णत्वान्निर्गतानि सस्तम्भकण्डूशोफशूलानि क्षारचित्रककुष्ठबिल्वमूलकसिद्धेन तैलेन वा कृष्णाहिबिडालौष्ठजलौकः सूकरवसाभिर्वाभ्यज्य पिण्डेन स्वेदयेद् द्रवस्वेदेन वा|
धूपयेच्च सघृतशमी पत्रार्कमूलमानुषकेशाहिनिर्मोकबिडालचर्मभिः|
कुञ्जरवराहवृषशकृत्सक्तुसर्जरसैर्वा|
सुरसाबृहतीपिप्पल्यश्वगन्धाभिर्वा सघृताभिः|
अरिष्टशिग्रुपत्रकुलत्थवचाभिर्वा|
प्रदिह्याच्चस्नुहीक्षीरयुक्तेन हरिद्राचूर्णेन|
गोमूत्रपिष्टैर्वा कुक्कुटशकृन्निशापिप्पलीगुञ्जामूलैः|
गोपित्तपिष्टाभिर्वा दन्तीचित्रकसुवर्चिकाभिः|
सुधाक्षीरपिष्टैर्वा गुडकृष्णासैन्धवकुष्ठशिरीषबीजैः|
तद्वच्च गजास्थितुत्थभल्लातकलाङ्गलीकुलीरशृङ्गीवचाभयाहिङ्गुकुष्ठबिल्वशिग्रुमूलकबीजनिम्बाश्वमारपत्रपीलुमूलैः बस्तमूत्रपिष्टैर्वा सुधाकाण्डार्कक्षीरतुम्बप्रसवकरञ्जैः|
पिप्पल्यादिभिर्वानुवासानद्रव्यैः|
एभिर्हि प्रदिग्धान्यर्शांसि दुष्टमसृक्सञ्चितं पिच्छां च विमुच्य प्रशाम्यन्ति|
एभिश्च तैलान्यभ्यङ्गार्थमुपकल्पयेत्||९||
athērtyādi subōdham | piṇḍasvēdaḥ sūtrē pradarśitaḥ | tadvad dravasvēdaḥ | subōdham | haridrācūrṇasnuhīkṣīrābhyāṁ pradēhaḥ | gajāsthiprabhr̥tīni sudhākṣīrēṇa piṣṭāni | guḍā sudhā picchā maṇḍaprāyam | ēbhiriti guḍakr̥ṣṇāsaindhavādibhiryathālābham || 9 ||
Adhikarana kAsIsAditailam (10) · Śloka 10
tathā kāsīsasaindhavālapippalīkuṣṭhaśuṇṭhīviḍaṅgavidārīlāṅgalīkaravīrārdrakasvarṇakṣīrīdantīcitrakālarkasudhāpayōbhistailañcaturguṇamūtravipakvamapradūṣayadgudamabhyaṅgāt kṣāravadarśāṁsi śātayati||10||
View original
तथा कासीससैन्धवालपिप्पलीकुष्ठशुण्ठीविडङ्गविदारीलाङ्गलीकरवीरार्द्रकस्वर्णक्षीरीदन्तीचित्रकालर्कसुधापयोभिस्तैलञ्चतुर्गुणमूत्रविपक्वमप्रदूषयद्गुदमभ्यङ्गात् क्षारवदर्शांसि शातयति||१०||
kāsīsādīnāṁ snēhāccaturthāṁśatvam | lāṅgalī garbhapātanī |
Adhikarana aBya~ggAdinA~arshaHshAtanam (11) · Śloka 11
tailābhyaktaṁ vā pāyupradēśaṁ pakvēṣṭakāśakalaistīkṣṇakōṭibhiragnivarṇairmahiṣīmūtranirvāpitairniṣpīḍayan dvikālaṁ saptadināni svēdayēt|
anantarañca yathōktēnāvagāhanēna|
tatō gatē saptarātrē pūjīkarañjapallavakalkēna sasaindhavēna snuhīpayasā vartiṁ kr̥tvā nātiśuṣkāṁ gudō vidadhyāt|
kr̥taviṇmūtraṁ cāvagāhē sthāpayēt|
prātaḥ sāyaṁ caiṣa vidhiḥ pratyahamēkāntaraṁ vā yāvat trirātram|
tatō dēvadālīkṣāraharītakīḥ śīlayēt|
ēvamarśāṁsi śīryantē||11||
View original
तैलाभ्यक्तं वा पायुप्रदेशं पक्वेष्टकाशकलैस्तीक्ष्णकोटिभिरग्निवर्णैर्महिषीमूत्रनिर्वापितैर्निष्पीडयन् द्विकालं सप्तदिनानि स्वेदयेत्|
अनन्तरञ्च यथोक्तेनावगाहनेन|
ततो गते सप्तरात्रे पूजीकरञ्जपल्लवकल्केन ससैन्धवेन स्नुहीपयसा वर्तिं कृत्वा नातिशुष्कां गुदो विदध्यात्|
कृतविण्मूत्रं चावगाहे स्थापयेत्|
प्रातः सायं चैष विधिः प्रत्यहमेकान्तरं वा यावत् त्रिरात्रम्|
ततो देवदालीक्षारहरीतकीः शीलयेत्|
एवमर्शांसि शीर्यन्ते||११||
dvikālamēva mahiṣīmūtranirvāpaṇāduṣṇaiḥ || 11 ||
Adhikarana harItakIpAkavidhiH (12) · Śloka 12
atha harītakīpākavidhiḥ|
sajālamūlaṁ jīmūtakamantardhūmaṁ dahēt|
tasya bhasmanōrddhāḍhakaṁ gōmūtrapātradvayēnaikaviṁśatikr̥tvō gālayēt|
tatastēna kṣāramūtrēṇa kuṭajacitrakavyādhighātacūrṇaprasr̥tatrayānvitēna pathyāśatadvayamāghanībhāvāt pacēt|
avatīrṇañca tamavalēhaṁ vyōṣarajaḥprasr̥tayuktaṁ ghr̥tabhāvitē bhājanē nidadhyāt|
sa lēhaḥ sāvalēhavijayādvayōpayōgamabhyasyamānō gudajajaṭharajaghanavaṅkṣaṇaśūlagarānāhagulmapāṇḍurōgāśmarīśarkarāśvāsakāsān niyacchati||12||
View original
अथ हरीतकीपाकविधिः|
सजालमूलं जीमूतकमन्तर्धूमं दहेत्|
तस्य भस्मनोर्द्धाढकं गोमूत्रपात्रद्वयेनैकविंशतिकृत्वो गालयेत्|
ततस्तेन क्षारमूत्रेण कुटजचित्रकव्याधिघातचूर्णप्रसृतत्रयान्वितेन पथ्याशतद्वयमाघनीभावात् पचेत्|
अवतीर्णञ्च तमवलेहं व्योषरजःप्रसृतयुक्तं घृतभाविते भाजने निदध्यात्|
स लेहः सावलेहविजयाद्वयोपयोगमभ्यस्यमानो गुदजजठरजघनवङ्क्षणशूलगरानाहगुल्मपाण्डुरोगाश्मरीशर्कराश्वासकासान् नियच्छति||१२||
ēkaviṁśatikr̥tvaḥ ēkaviṁśativārān dvē palē prasr̥taḥ | prasr̥tatrayaṁ ṣaṭpalāni | sahāvalēhēna yadvartatē harītakīdvayaṁ tattathōktam | tadupayōgamiti kriyāviśēṣaṇam | anēna pathyāśatadvayamapi lēhēnānvitaṁ prayōjyamityuktaṁ bhavati || 12 ||
Adhikarana punaH punaH shodhanaM srAvaNa~jca (13) · Śloka 13
sadā ca patrabhaṅgōdakēna kōṣṇēnāmbunā vā śaucamācarēt|
apravarttamānañca rudhiramucchūnakaṭhinēṣvarśaḥ su jalaukābhiḥ sūcīkūrcēna vā pravartayēt||13||
View original
सदा च पत्रभङ्गोदकेन कोष्णेनाम्बुना वा शौचमाचरेत्|
अप्रवर्त्तमानञ्च रुधिरमुच्छूनकठिनेष्वर्शः सु जलौकाभिः सूचीकूर्चेन वा प्रवर्तयेत्||१३||
subōdham | patrabhaṅgaṁ bhaṅgapatramāhuḥ | ucchūnakaṭhinatvaṁ raktavisrāvaṇahētuḥ | sūcīkūrcaḥ śastravidhāvuktaḥ || 13 ||
Adhikarana agnisAdAdau vidhiH (14) · Śloka 14
agnisādē gudaśōphaśūlārtau ca hiṅgvardhakarṣaṁ sauvarcalayavakṣārēndrayavapippalīnāṁ pr̥thakkarṣa mūrvārdhapalaṁ pāṭhāpalaṁ śuṇṭhīdvipalaṁ caikatra cūrṇitamuṣṇāmbusarpirmadyādyairupayōjyam|
trilavaṇādicūrṇaṁ vā|
hiṅgvativiṣāvaṣṭhasvarji kākṣārabiḍlavaṇāni vā dviguṇōttarāṇi prayōjayēt|
prāṇadāṁ vā takrānupānāṁ saguḍām|
prātaḥ prāgbhaktaṁ vā nirannō vā takramaharahastasmin jīrṇē takrē sāyaṁ takrapēyāṁ sasaindhavāṁ pibēt|
takrēṇaiva vā lājāsaktūnavalihyāt|
pīlūni vā takrānupānāni prātaḥ pakṣaṁ pakṣārdhaṁ vā prayōjayēt|
kaṭukikāmūlakalkaṁ vā prātastakrēṇa|
śuṇṭhīcitrakapunarnavākvāthasiddhaṁ vā kṣīram|
gōmūtraparisrutē vā bahukr̥tvō jīmūtakakṣāra uṣitā harītakīḥ|
gōmūtrārdhadrōṇasiddhaṁ vā kṣaudravadabhayāśatam|
vāsiṣṭhaharītakīrvā|
bhallātakāni vā rasāyanōpadēśēna punarnavālambusāṁ vā śōphōktavidhinā guḍārdrakaṁ vā||14||
View original
अग्निसादे गुदशोफशूलार्तौ च हिङ्ग्वर्धकर्षं सौवर्चलयवक्षारेन्द्रयवपिप्पलीनां पृथक्कर्ष मूर्वार्धपलं पाठापलं शुण्ठीद्विपलं चैकत्र चूर्णितमुष्णाम्बुसर्पिर्मद्याद्यैरुपयोज्यम्|
त्रिलवणादिचूर्णं वा|
हिङ्ग्वतिविषावष्ठस्वर्जि काक्षारबिड्लवणानि वा द्विगुणोत्तराणि प्रयोजयेत्|
प्राणदां वा तक्रानुपानां सगुडाम्|
प्रातः प्राग्भक्तं वा निरन्नो वा तक्रमहरहस्तस्मिन् जीर्णे तक्रे सायं तक्रपेयां ससैन्धवां पिबेत्|
तक्रेणैव वा लाजासक्तूनवलिह्यात्|
पीलूनि वा तक्रानुपानानि प्रातः पक्षं पक्षार्धं वा प्रयोजयेत्|
कटुकिकामूलकल्कं वा प्रातस्तक्रेण|
शुण्ठीचित्रकपुनर्नवाक्वाथसिद्धं वा क्षीरम्|
गोमूत्रपरिस्रुते वा बहुकृत्वो जीमूतकक्षार उषिता हरीतकीः|
गोमूत्रार्धद्रोणसिद्धं वा क्षौद्रवदभयाशतम्|
वासिष्ठहरीतकीर्वा|
भल्लातकानि वा रसायनोपदेशेन पुनर्नवालम्बुसां वा शोफोक्तविधिना गुडार्द्रकं वा||१४||
hiṅgvādikamuṣṇāmbvādīnāmanyatamēna yōjayēdagnisādādiṣu | trilavaṇādikaṁ gulmē vakṣyatē | hiṅgvativiṣādikamapyuṣṇāmbvādibhirēva | saguḍāṁ harītakīṁ takrānupānāṁ kr̥tvā | aharahaḥ kēvalaṁ prātaḥ prāgbhaktaṁ vā takram | subōdham | kaṭukikā prasiddhā | śuṇṭhyādikvāthēna saha siddhaṁ kṣīram | jīmūtakakṣārōdakē pūrvavat srutē uṣitā harītakyā mr̥dubhāvāt | kṣaudrēṇa yuktaṁ kṣaudravat | vāsiṣṭhaharītakyaḥ kāsavidhāvuktāḥ | punarnavālambusē rasāyanōdēśēna ||
Adhikarana vividhAstakraprayogAH (15) · Śloka 15
saktumanthaṁ vā bhallātakacūrṇayuktaṁ nātilavaṇaṁ takrēṇa|
takrēṇa vāṣāḍhakārtikamārgaśīrṣāṇāṁ māsānāmanyatamasmin puṣyayōgē samuddhr̥taṁ citrakamathavā mastuyūṣakṣīraghr̥tatailādyanyatamēna|
citrakamūlakvāthaṁ vā lēhatāṁ gataṁ samadhuguḍaṁ takrāśī śīlayēt|
kalaśē vānnaścitrakamūlatvakliptaśuṣkē jātaṁ dadhi kālaśēyaṁ vā pānabhōjanēṣu|
ēvaṁ bhārṅgyāsphōtaguḍūcīpañcakōlēṣu takrakalpaḥ|
ghr̥taghaṭē vā hapuṣōpakuñcikādhānakājamōdājājīśaṭhīkāravīyavānīcitrakapippalīdvayapippalīmūlacūrṇāsutaṁ jātaṁ takram|
takramēva vātimandavahninaḥ sattāhamardhamāsaṁ vā māsamapi vā kālādyapēkṣayā rūkṣaṁ sasnēhamamlamanamlaṁ vā sānnamanalaṁ vā śīlayēt|
tatastakrasiddhāni kramaśō'rśōghnalaghudīpanīyadravyadhānyapiśitaśākōpakalpitāni pēyāyūṣarasavyañjanāni|
takraṁ hi paramauṣadhamanilakaphārtīnāṁ viśēṣājjaṭharāśritānām|
tatrāpi viśēṣēṇa durnāmnām|
na hi tadvihatānyarśāṁsi punaḥ prarōhanti|
bhūmāvapi tanniṣicyamānamaharahaḥ samūlamucchinanti tr̥ṇajālamapsvapi ca śaivālam|
tadviśōdhitēṣu punardēhasrōtaḥ sūpacīyamānō'nnarasaḥ puṣṭibalavarṇaujasāmāśu vr̥ddhayē sampadyatē||15||
View original
सक्तुमन्थं वा भल्लातकचूर्णयुक्तं नातिलवणं तक्रेण|
तक्रेण वाषाढकार्तिकमार्गशीर्षाणां मासानामन्यतमस्मिन् पुष्ययोगे समुद्धृतं चित्रकमथवा मस्तुयूषक्षीरघृततैलाद्यन्यतमेन|
चित्रकमूलक्वाथं वा लेहतां गतं समधुगुडं तक्राशी शीलयेत्|
कलशे वान्नश्चित्रकमूलत्वक्लिप्तशुष्के जातं दधि कालशेयं वा पानभोजनेषु|
एवं भार्ङ्ग्यास्फोतगुडूचीपञ्चकोलेषु तक्रकल्पः|
घृतघटे वा हपुषोपकुञ्चिकाधानकाजमोदाजाजीशठीकारवीयवानीचित्रकपिप्पलीद्वयपिप्पलीमूलचूर्णासुतं जातं तक्रम्|
तक्रमेव वातिमन्दवह्निनः सत्ताहमर्धमासं वा मासमपि वा कालाद्यपेक्षया रूक्षं सस्नेहमम्लमनम्लं वा सान्नमनलं वा शीलयेत्|
ततस्तक्रसिद्धानि क्रमशोऽर्शोघ्नलघुदीपनीयद्रव्यधान्यपिशितशाकोपकल्पितानि पेयायूषरसव्यञ्जनानि|
तक्रं हि परमौषधमनिलकफार्तीनां विशेषाज्जठराश्रितानाम्|
तत्रापि विशेषेण दुर्नाम्नाम्|
न हि तद्विहतान्यर्शांसि पुनः प्ररोहन्ति|
भूमावपि तन्निषिच्यमानमहरहः समूलमुच्छिनन्ति तृणजालमप्स्वपि च शैवालम्|
तद्विशोधितेषु पुनर्देहस्रोतः सूपचीयमानोऽन्नरसः पुष्टिबलवर्णौजसामाशु वृद्धये सम्पद्यते||१५||
takrēṇa nātilavaṇaṁ bhallātakacūrṇayuktaṁ saktumanthaṁ yōjayēt | takrēṇa mastvādibhirvā āṣāḍhādigr̥hītatvādiyuktaṁ citrakam | citrakamūlakvāthō'ghanō ghanatvāpādanēnāvalēhībhūtaḥ | madhuguḍayuktaḥ takrāśinō yōjyaḥ | ādauliptaḥ paścācchuṣkō liptaśuṣkaḥ tathāvidhē ghaṭē jātaṁ dadhiṁ takraṁ vā | citrakamūlavat bhārṅgyādiṣvapi kalpaḥ | āsphōta arkaḥ | hapuṣādicūrṇaṁ dōṣādyapēkṣaṁ takrasaṁskārādiyōgyaṁ ghr̥takumbha āsutaṁ jātam | kēvalamēva vā takraṁ mandāgnēḥ kālāpēkṣayā | dvividhō'pi kālō vivakṣitaḥ | tata iti hapuṣādikraprayōgāt | kēvalādvā takraprayōgādanantaram | kramaśa iti pēyādikramēṇa | arśōghnatvēnaiva takramāhātmyaṁ subōdham ||
Adhikarana madyapena sevyam (16) · Śloka 16
madyapaśca sēvēta cavyacitrakājājīcūrṇānuviddhaṁ sīdhuṁ gauḍaṁ vā|
sauvarcalahapuṣānvitāṁ vā surām||16||
View original
मद्यपश्च सेवेत चव्यचित्रकाजाजीचूर्णानुविद्धं सीधुं गौडं वा|
सौवर्चलहपुषान्वितां वा सुराम्||१६||
madyapaśca vakṣyamāṇānāsavānapi sēvēta | cavyādicūrṇānuviddhaṁ gauḍaṁ sīdhuṁ vā | surāṁ sauvarcalahapuṣānvitām || 16 ||
Adhikarana aBayAriShTaH (17) · Śloka 17
abhayāpalāṣṭakaṁ dviguṇāmalakamindravāruṇīpalapañcakañca dviguṇakapitthamadhyaṁ lōdhraviḍaṅgailavālukapippalīmaricāni dvipalāṁśāni jarjaritānyudakabhārē vipācya pādaśēṣaṁ rasaṁ pūtaśītaṁ guḍatulādvayēna dhātakīpalāṣṭakēna saṁyōjya ghr̥tabhājanē'rdhamāsasthaṁ prātarannakālē vōpayuñjīta|
ayamabhayāriṣṭō'rśōgrahaṇīpāṇḍuhr̥drōgakāmilāyakṣmaviṣamajvaraplīhagulmōdaraśvayathukuṣṭhakr̥migranthyarbudaghnō'gnirucivarṇakaraśca||17||
View original
अभयापलाष्टकं द्विगुणामलकमिन्द्रवारुणीपलपञ्चकञ्च द्विगुणकपित्थमध्यं लोध्रविडङ्गैलवालुकपिप्पलीमरिचानि द्विपलांशानि जर्जरितान्युदकभारे विपाच्य पादशेषं रसं पूतशीतं गुडतुलाद्वयेन धातकीपलाष्टकेन संयोज्य घृतभाजनेऽर्धमासस्थं प्रातरन्नकाले वोपयुञ्जीत|
अयमभयारिष्टोऽर्शोग्रहणीपाण्डुहृद्रोगकामिलायक्ष्मविषमज्वरप्लीहगुल्मोदरश्वयथुकुष्ठकृमिग्रन्थ्यर्बुदघ्नोऽग्निरुचिवर्णकरश्च||१७||
abhayādyaṁ subōdham | indravāruṇī gavākṣī | jarjaritāni tāni sarvāṇi kṣuṇṇāni | bhāraṁ palaśatāni viṁśatiḥ | pādaścaturthō bhāgaḥ ||
Adhikarana dantyariShTaH, durAlaBariShTaH (18) · Śloka 18
dantīcitrakatriphalādaśamūlāni pālikānyudakadrōṇē sādhayitvā pādaśēṣē pūtaśītē tasmin guḍatulārdhadhātakīkuḍavañca prakṣipya ghr̥tabhājanē māsamuṣitō dantyariṣṭaḥ samānaḥ pūrvēṇa|
durālabhāyāḥ prasthamabhayāmalakavr̥ṣapāṭhācitrakadantīmahauṣadhīnāṁ pratyēkaṁ dvipalamambhasāṁ drōṇē pūrvavatsiddhaṁ pūtaśītaṁ śarkarātulayōnmiśraṁ madhughr̥tapriyaṅgupippalīcavikākalkaliptē ghr̥takumbhē pakṣaṁ nidhāpayēt|
ayaṁ durālabhāriṣṭaḥ samānaḥ pūrvēṇa||18||
View original
दन्तीचित्रकत्रिफलादशमूलानि पालिकान्युदकद्रोणे साधयित्वा पादशेषे पूतशीते तस्मिन् गुडतुलार्धधातकीकुडवञ्च प्रक्षिप्य घृतभाजने मासमुषितो दन्त्यरिष्टः समानः पूर्वेण|
दुरालभायाः प्रस्थमभयामलकवृषपाठाचित्रकदन्तीमहौषधीनां प्रत्येकं द्विपलमम्भसां द्रोणे पूर्ववत्सिद्धं पूतशीतं शर्करातुलयोन्मिश्रं मधुघृतप्रियङ्गुपिप्पलीचविकाकल्कलिप्ते घृतकुम्भे पक्षं निधापयेत्|
अयं दुरालभारिष्टः समानः पूर्वेण||१८||
dantyariṣṭaḥ subōdhaṁ | durālabhāriṣṭaśca subōdhaḥ | kumbhalēpō'rdhāṅgulamātraḥ pūrvavaditi dantyariṣṭavat || 18 ||
Adhikarana AmalakAriShTaH (19) · Śloka 19
navāmalakapalaśataṁ pippalīnāgapuṣpakuḍavadvayaṁ pālikāni cavyacitrakakramukalōdhrapāṭhāmaricaviḍaṅgamañjiṣṭhailavālukapippalīmūlānyardhapalāṁśakāni dārvīśatāhvēndrāhvāśārivādvayamustakuṣṭhānyaikadhyañca jaladrōṇadvayē'rdhāvaśēṣaṁ sādhayēt|
sa rasaḥ pūtaśītaḥ samadrākṣāsvarasaḥ sitāpalaśatadvayēna kṣaudrārdhaprasthēna pr̥thakkārṣikēṇa ca tvagēlālōdhrakuṭannaṭāmbusēvyakramukarakēsaracūrṇēna yuktō guḍa-śarkarādhūpitē ghr̥tabhāṇḍē prakṣipya pakṣamupēkṣitō'yamāmalakāriṣṭaḥ samānaḥ pūrvēṇa|
akālavalīpalitakhalatiśamanaścha||19||
View original
नवामलकपलशतं पिप्पलीनागपुष्पकुडवद्वयं पालिकानि चव्यचित्रकक्रमुकलोध्रपाठामरिचविडङ्गमञ्जिष्ठैलवालुकपिप्पलीमूलान्यर्धपलांशकानि दार्वीशताह्वेन्द्राह्वाशारिवाद्वयमुस्तकुष्ठान्यैकध्यञ्च जलद्रोणद्वयेऽर्धावशेषं साधयेत्|
स रसः पूतशीतः समद्राक्षास्वरसः सितापलशतद्वयेन क्षौद्रार्धप्रस्थेन पृथक्कार्षिकेण च त्वगेलालोध्रकुटन्नटाम्बुसेव्यक्रमुकरकेसरचूर्णेन युक्तो गुड-शर्कराधूपिते घृतभाण्डे प्रक्षिप्य पक्षमुपेक्षितोऽयमामलकारिष्टः समानः पूर्वेण|
अकालवलीपलितखलतिशमनश्छ||१९||
āmalakāriṣṭaḥ subōdhaḥ | śuṣkasya kuḍavaṁ catuṣpalām | mākṣikasyārdhaprasthaḥ ṣōḍaśapalāni || 19 ||
Adhikarana guggulvAsavaH (20) · Śloka 20
guggulupalacatuṣṭayamāmalakaprasthaṁ dhātakīprasthamabhayā śatamakṣaśatañca guḍapalaśatadvayaṁ pālikāni pañcakōlākājājamōdācaturjātakakaṭphalamustamaricāni daśapalikāni ca khaṇḍadrākṣādāḍimāni sarvamaikadhyamambhasāplāvyālōḍya ca purāṇē jatusr̥tē drōṇakṣamē bhājanē niḥkṣipya sthāpayēt|
gandhavarṇarasōpapannaṁ cāsavamabhisamīkṣya taṁ kumbhamikṣurasasya pūrayēt|
ēṣa ṣaṇmāsasthitō guggulvāsavaḥ samānaḥ pūrvēṇa||20||
View original
गुग्गुलुपलचतुष्टयमामलकप्रस्थं धातकीप्रस्थमभया शतमक्षशतञ्च गुडपलशतद्वयं पालिकानि पञ्चकोलाकाजाजमोदाचतुर्जातककट्फलमुस्तमरिचानि दशपलिकानि च ख़ण्डद्राक्षादाडिमानि सर्वमैकध्यमम्भसाप्लाव्यालोड्य च पुराणे जतुसृते द्रोणक्षमे भाजने निःक्षिप्य स्थापयेत्|
गन्धवर्णरसोपपन्नं चासवमभिसमीक्ष्य तं कुम्भमिक्षुरसस्य पूरयेत्|
एष षण्मासस्थितो गुग्गुल्वासवः समानः पूर्वेण||२०||
guggulvāsavō nāma subōdhaḥ | āplāvyēti bahunāmbhasā saṁyōjyālōḍyētyūrdhvamadhaśca sammiśrya | drōṇa itīkṣurasēna pūraṇād drōṇō bhāṇḍō bhavati || 20 ||
Adhikarana amadyapena sevyam (21) · Śloka 21
amadyapō vā pibēcca śr̥taśītamalpamudakaṁ śr̥taṁ dhānyanāgarābhyām|
laghunā pañcamūlēna vā|
pañcakōlakājājīkāravīgajaśauṇḍībilvaśalāṭupāṭhātumburudhānyakairvā|
ēbhiśca phalāmlānyamakasnigdhānpēyā yūṣarasādīn kuryāt|
ēbhirēva ghr̥taṁ sādhayēt|
pibēdvā mastudhānyāmlaṁ madhuśuktōdakaṁ vā||21||
View original
अमद्यपो वा पिबेच्च शृतशीतमल्पमुदकं शृतं धान्यनागराभ्याम्|
लघुना पञ्चमूलेन वा|
पञ्चकोलकाजाजीकारवीगजशौण्डीबिल्वशलाटुपाठातुम्बुरुधान्यकैर्वा|
एभिश्च फलाम्लान्यमकस्निग्धान्पेया यूषरसादीन् कुर्यात्|
एभिरेव घृतं साधयेत्|
पिबेद्वा मस्तुधान्याम्लं मधुशुक्तोदकं वा||२१||
amadyapa ityādi subōdham | pañcakōlādibhirvā śr̥tamambu pibēt | kāravī śatapuṣpā | gajaśauṇḍī hastipippalī | bilvaśalāṭurbālabilvam | ēbhiśca dhānyanāgarakādibhirambhaḥ | sādhanairambhaprayōgavat | pēyādīnannaprakārān kuryāt | tāṁśca phalairdāḍimatintiṇīkādibhiramlān yamakēna snēhadvayēna yathāyōgyēna snigdhān | ēbhirēva ca dhānyanāgarakādibhirghr̥taṁ sādhayēt | athavārśasō mastvādikaṁ pibēt | madhuśuktābhyāṁ sammiśramudakaṁ tattathōktam || 21 ||
Adhikarana kara~jjashuktaH, pIlushuktaH (22) · Śloka 22
pūtīkarañjatvakpalaśatadvayaṁ śuṣkamudakadrōṇē kvāthayēt|
pādaśēṣē ca tasmin pūtaśītē guḍapalānyaśītiṁ vyōṣārdhaprasthacūr ṇañcadatvā yavapallē ghr̥takumbhasthaṁ māsaṁ nidhāpayēt|
ētat karañjaśuktamabhyasyamānamalamanalajananamarśōgulmānāhaplīhagarōdaraghnañca|
pīlutulāṁ tulyaguḍāṁ mastunastakrasya vā drōṇē'bhiṣuṇuyāt|
tatra pālikānāmabhayātiviṣāpāṭhāmustakaṭukādēvadārūhiṁsrājīrakārūśkaracavyājamōdailācitrakagajapippalīvyōṣaviḍaṅgaśatāhvāharēṇuciribilvatvakkuṣṭhakuṭajabīja trivr̥t pippalīmūlōpakuñcikānāṁ cūrṇaṁ kṣiptvā pūrvavannidhāpayēt tadadhikaguṇaṁ pūrvasmāt||22||
View original
पूतीकरञ्जत्वक्पलशतद्वयं शुष्कमुदकद्रोणे क्वाथयेत्|
पादशेषे च तस्मिन् पूतशीते गुडपलान्यशीतिं व्योषार्धप्रस्थचूर् णञ्चदत्वा यवपल्ले घृतकुम्भस्थं मासं निधापयेत्|
एतत् करञ्जशुक्तमभ्यस्यमानमलमनलजननमर्शोगुल्मानाहप्लीहगरोदरघ्नञ्च|
पीलुतुलां तुल्यगुडां मस्तुनस्तक्रस्य वा द्रोणेऽभिषुणुयात्|
तत्र पालिकानामभयातिविषापाठामुस्तकटुकादेवदारूहिंस्राजीरकारूश्करचव्याजमोदैलाचित्रकगजपिप्पलीव्योषविडङ्गशताह्वाहरेणुचिरिबिल्वत्वक्कुष्ठकुटजबीज त्रिवृत् पिप्पलीमूलोपकुञ्चिकानां चूर्णं क्षिप्त्वा पूर्ववन्निधापयेत् तदधिकगुणं पूर्वस्मात्||२२||
karañjaśuktaḥ subōdhaḥ | yavapallaḥ yavarāśiḥ | pīluphalaśuktaḥ subōdhaḥ | pūrvavaditi yavapallē ghr̥takumbhē māsaṁ nidhāpayēt || 22 ||
Adhikarana gaNDIrakA~jjikam (23) · Śloka 23
sutakṣitānāmikṣugaṇḍikānāṁ drōṇamudakadrōṇēna ghr̥tabhāvitē bhājanē'bhiṣuṇuyāt|
āvapēccātra jarjarīkr̥tā yavānīyavānakakustumbarīpr̥thvīkāḥ pr̥thakkuḍavāṁśāstathā dvipalōnmitāstējōvatīpañcakōlakājājīrakadvayakāravīḥ kṣaudrakuḍavaṁ ca prakṣipya tatō daśarātrēṇa sañjātān tasmānmātrāṁ sauvarcalārdrakabhūstr̥ṇaiḥ surabhīkr̥taṁ bhuñjānaḥ pibēt|
punaḥ punaścātra pānīyaṁ prakṣipēdikṣugaṇḍikādikañca sambhāram|
tat gaṇḍīrākhyaṁ kāñjikaṁ paraṁ rucikaramagnidīpanamarśōgrahaṇīvikārōdaragarakr̥migulmamadātyaya pāṇḍurōgaghnam||23||
View original
सुतक्षितानामिक्षुगण्डिकानां द्रोणमुदकद्रोणेन घृतभाविते भाजनेऽभिषुणुयात्|
आवपेच्चात्र जर्जरीकृता यवानीयवानककुस्तुम्बरीपृथ्वीकाः पृथक्कुडवांशास्तथा द्विपलोन्मितास्तेजोवतीपञ्चकोलकाजाजीरकद्वयकारवीः क्षौद्रकुडवं च प्रक्षिप्य ततो दशरात्रेण सञ्जातान् तस्मान्मात्रां सौवर्चलार्द्रकभूस्तृणैः सुरभीकृतं भुञ्जानः पिबेत्|
पुनः पुनश्चात्र पानीयं प्रक्षिपेदिक्षुगण्डिकादिकञ्च सम्भारम्|
तत् गण्डीराख्यं काञ्जिकं परं रुचिकरमग्निदीपनमर्शोग्रहणीविकारोदरगरकृमिगुल्ममदात्यय पाण्डुरोगघ्नम्||२३||
sutakṣitānāmityādinā gaṇḍīrākhyaṁ kāñjikaṁ subōdham | sutakṣitānāṁ jarjaritānāmikṣuṇāṇikānāṁ drōṇaḥ pañcapalaśatāni dvādaśapalasahitāni | jarjarīkr̥tāḥ kṣuṇṇāḥ | yavānakaṁ yavānībhēdaḥ | pr̥thvīkā hiṅgupatrikā | kustumbarī dhātakī | mātrāṁ stōkam | sūkṣmaiḥ patrairbhūstr̥ṇaḥ | yathā yathā hīyatē tathā tathā pānīyamikṣugaṇḍikādayaśca tatraiva ghaṭē prakṣēptavyāḥ || 23 ||
Adhikarana rUkShakoShThArshasi ghRutAni, pAThAdighRutam (24) · Śloka 24
rūkṣakōṣṭhaścārśasō nagarakṣārakr̥ṣṇājājīdhānyakāravīgarbhaṁ phalāmlaṁ saphāṇitaṁ sarpiḥ pibēt|
gulmōktāni vā ghr̥tāni|
kiṁśukakṣārōdakēna vā vipakvaṁ vyōṣagarbham|
pāṭhāmaricapañcakōlakakṣārayavānīkustumbarūharītakībilvaviḍaṅgasaindhavagarbhacaturguṇēna dadhnā vipakvaṁ sarpiḥ pravāhikāgudabhraṁśapicchāsrāvānāhagulmapāyupārśvavaṅkṣaṇavēdanāgrahaṇīdōṣahr̥drōgamūtrakr̥cchraghnam||24||
View original
रूक्षकोष्ठश्चार्शसो नगरक्षारकृष्णाजाजीधान्यकारवीगर्भं फलाम्लं सफाणितं सर्पिः पिबेत्|
गुल्मोक्तानि वा घृतानि|
किंशुकक्षारोदकेन वा विपक्वं व्योषगर्भम्|
पाठामरिचपञ्चकोलकक्षारयवानीकुस्तुम्बरूहरीतकीबिल्वविडङ्गसैन्धवगर्भचतुर्गुणेन दध्ना विपक्वं सर्पिः प्रवाहिकागुदभ्रंशपिच्छास्रावानाहगुल्मपायुपार्श्ववङ्क्षणवेदनाग्रहणीदोषहृद्रोगमूत्रकृच्छ्रघ्नम्||२४||
rūkṣakōṣṭhasyārśasasya snēhaprayōgaḥ subōdhaḥ | nāgarādicūrṇayuktaṁ dāḍimādyamlaṁ phāṇitēna kṣudraguḍēna saṁyuktaṁ sarpiḥ pibēt | vyōṣagarbhakiṁśukakṣārōdakasiddhaṁ ghr̥tam | pāṭhādigarbhaṁ dadhnā saha siddhaṁ ghr̥tam || 24 ||
Adhikarana cA~ggerIghRutam (25) · Śloka 25
pippalīpāṭhānāgaragōkṣurakāṇāṁ tripalikānāṁ niryūhē gaṇḍīramaricapañcakōlakānyardhapalikāni kalkīkr̥tya ṣaḍguṇēna dadhnā catvāriṁśat ghr̥tapalāni tulyacāṅgērīrasāni pācayēt|
tat sarpiḥ samānaṁ pūrvēṇa|
śōphōdaraśvāsakāsahidhmāghnaṁ ca||25||
View original
पिप्पलीपाठानागरगोक्षुरकाणां त्रिपलिकानां निर्यूहे गण्डीरमरिचपञ्चकोलकान्यर्धपलिकानि कल्कीकृत्य षड्गुणेन दध्ना चत्वारिंशत् घृतपलानि तुल्यचाङ्गेरीरसानि पाचयेत्|
तत् सर्पिः समानं पूर्वेण|
शोफोदरश्वासकासहिध्माघ्नं च||२५||
pippalyādighr̥taṁ pūrvēṇa pāṭhādinā samānam | niryūhaḥ kvāthaḥ | gaṇḍīrō mahān kandaprāyaḥ kārtikēyapurādau girirājabhūmiṣu prasiddhaḥ | carakapāṭhē tu gaṇḍīrādikaṁ piṣṭvā kaṣāyē vinayēt | ṣaḍguṇaṁ dadhi ghr̥tāditi || 25 ||
Adhikarana baddhavarcasAdau visheShaH (26) · Śloka 26
baddhavarcāṁsi cārśāṁsyudāvartavadupācarēt|
bhinnavarcāṁsi cārśāṁsyatīsāravat|
atipravr̥ttaraktāni raktapittātisāravat|
aśuddhañca kālabalāpēkṣī sravadrudhiramupēkṣēta|
ubhau ca tatrānubadhyētē ślēṣmānilō vā|
tatra pittaślēṣmōlbaṇaṁ pācanadīpanadravyairupēkṣayā ca saṁśōdhya śamayēt|
pittānilōlbaṇamantarbahirūrdhvamadhaśca yathāgnisnēhaiḥ|
kēvalapittōlbaṇamuṣṇakālē viśēṣataśca durbalasya stambhanaiḥ||26||
View original
बद्धवर्चांसि चार्शांस्युदावर्तवदुपाचरेत्|
भिन्नवर्चांसि चार्शांस्यतीसारवत्|
अतिप्रवृत्तरक्तानि रक्तपित्तातिसारवत्|
अशुद्धञ्च कालबलापेक्षी स्रवद्रुधिरमुपेक्षेत|
उभौ च तत्रानुबध्येते श्लेष्मानिलो वा|
तत्र पित्तश्लेष्मोल्बणं पाचनदीपनद्रव्यैरुपेक्षया च संशोध्य शमयेत्|
पित्तानिलोल्बणमन्तर्बहिरूर्ध्वमधश्च यथाग्निस्नेहैः|
केवलपित्तोल्बणमुष्णकाले विशेषतश्च दुर्बलस्य स्तम्भनैः||२६||
udāvartasyōpacārō'traiva vakṣyatē | atipravarttamānaraktānyarśāṁsi raktapittavadraktātisāravaccōpācarēt | aśuddhaṁ sravadraktamupēkṣēta na stambhayēt | subōdham | antarityādīnāṁ snēhairiti sambandhaḥ | antaḥpānādinā bahirabhyaṅgādinā | ūrdhvamiti mukhēnādha iti gudēna | kēvalētyādikaṁ stambhanaiḥ |
Adhikarana shleShmolbaNe karma kuTajaprayogau, kuTajAvalehaH, kuTajAvalehaH ( aparaH ) (27) · Śloka 27
atha ślēṣmōlbaṇē kuṭajatvagviśvabhēṣajakvāthaṁ pibēt|
taṇḍulōdakēna vā kuṭajatvakphalātiviṣārasāñjanāni sakṣaudrāṇi|
kuṭajatvakpalaśatamārdraṁ divyāmbunā kvāthayēt|
muktarasē ca pūtē tasmin pālikān suślakṣṇapiṣṭān priyaṅgusamaṅgāmōcarasān kuṭajabījatripalañca prakṣipya mr̥dvagninā punaḥ sādhayēdādarvīlēpāt|
ayamavalēhaśchagalīkṣīrēṇa pēyāmaṇḍēna vā sahājakṣīrabhujaḥ prayuktō raktajānyarśāṁsyatīsāraṁ raktapittañcōrdhvamadhō vā pravr̥ttamapaharati|
kuṭajatvakpalaśatamudakadrōṇē aṣṭabhāgaśēṣaṁ sādhayēt|
parisrāvya tadudakaṁ kalkīkr̥tairvyōṣarasāñjanamōcarasamustādhātakīphalabilvaśalāṭudāḍimaśalāṭutvaksamaṅgālōdhradvayaiḥ palāśaiḥ palaiśca kuṭajatvacō daśabhistathā viṁśatyā ghr̥tasya guḍasya ca triṁśatā saṁsr̥ṣṭamadhiśrayēt|
athāvalēhatāṁ gatamavatāritaṁ saptāhamardhamāsaṁ māsaṁ vā dhānyamadhyē suguptaṁ nihitamupayuktamāśu sarvārśōgrahaṇīdōṣaśvāsakāsānapōhati||27||
View original
अथ श्लेष्मोल्बणे कुटजत्वग्विश्वभेषजक्वाथं पिबेत्|
तण्डुलोदकेन वा कुटजत्वक्फलातिविषारसाञ्जनानि सक्षौद्राणि|
कुटजत्वक्पलशतमार्द्रं दिव्याम्बुना क्वाथयेत्|
मुक्तरसे च पूते तस्मिन् पालिकान् सुश्लक्ष्णपिष्टान् प्रियङ्गुसमङ्गामोचरसान् कुटजबीजत्रिपलञ्च प्रक्षिप्य मृद्वग्निना पुनः साधयेदादर्वीलेपात्|
अयमवलेहश्छगलीक्षीरेण पेयामण्डेन वा सहाजक्षीरभुजः प्रयुक्तो रक्तजान्यर्शांस्यतीसारं रक्तपित्तञ्चोर्ध्वमधो वा प्रवृत्तमपहरति|
कुटजत्वक्पलशतमुदकद्रोणे अष्टभागशेषं साधयेत्|
परिस्राव्य तदुदकं कल्कीकृतैर्व्योषरसाञ्जनमोचरसमुस्ताधातकीफलबिल्वशलाटुदाडिमशलाटुत्वक्समङ्गालोध्रद्वयैः पलाशैः पलैश्च कुटजत्वचो दशभिस्तथा विंशत्या घृतस्य गुडस्य च त्रिंशता संसृष्टमधिश्रयेत्|
अथावलेहतां गतमवतारितं सप्ताहमर्धमासं मासं वा धान्यमध्ये सुगुप्तं निहितमुपयुक्तमाशु सर्वार्शोग्रहणीदोषश्वासकासानपोहति||२७||
athētyādi subōdham | vatsakatvagādīni taṇḍulōdakēna sakṣaudrāṇi | kuṭajāvalēhanaṁ subōdham | atīsāramiti raktātīsāram | dvitīyō'pi kuṭajāvalēhaḥ subōdhaḥ || 27 ||
Adhikarana mocarasAdInAM pAnam (28) · Śloka 28
mōcarasasamaṅgātilalōdhracandananīlōtpalāni vā chāgapayasā pibēt|
|28|
View original
मोचरससमङ्गातिललोध्रचन्दननीलोत्पलानि वा छागपयसा पिबेत्|
|२८|
Adhikarana shUle pAThAyogaH (28) · Śloka 28
|
śūlē tu bilvayavānīnāgararasāñjanadurālabhāvatsakabījānāmanyatamēnāpi yuktaṁ pāṭhācūrṇaṁ śr̥tēna kōṣṇēnāmbhasā takrēṇa vā|
|28|
View original
|
शूले तु बिल्वयवानीनागररसाञ्जनदुरालभावत्सकबीजानामन्यतमेनापि युक्तं पाठाचूर्णं शृतेन कोष्णेनाम्भसा तक्रेण वा|
|२८|
Adhikarana shUle ghRutayogau (28) · Śloka 28
|
śūlē raktātipravr̥ttau ca lōdhradhātakīkuṭajatvagindrayavakēsaranīlōtpalakalkasiddhaṁ sarpirdugdhikānidigdhikākalkasiddhaṁ vā||28||
View original
|
शूले रक्तातिप्रवृत्तौ च लोध्रधातकीकुटजत्वगिन्द्रयवकेसरनीलोत्पलकल्कसिद्धं सर्पिर्दुग्धिकानिदिग्धिकाकल्कसिद्धं वा||२८||
| lōdhrādisiddhaṁ sarpiriti | dugdhikānidigdhikābhyāṁ vā siddhaṁ sarpiḥ śūlē raktātipravr̥ttau ca pibēt || 28 ||
Adhikarana vAtolbaNe raktArshasi visheShaH balAdiGRutam (29) · Śloka 29
vātōlbaṇē tu raktē balātibalābilvatriphalāhastipippalīnyagrōdhakarañjapatramadhukatindukōtpalaiḥ kārṣikairghr̥taprasthamajākṣīrē daśaguṇē pacēt|
tat paraṁ raktārśōghnam|
|29|
View original
वातोल्बणे तु रक्ते बलातिबलाबिल्वत्रिफलाहस्तिपिप्पलीन्यग्रोधकरञ्जपत्रमधुकतिन्दुकोत्पलैः कार्षिकैर्घृतप्रस्थमजाक्षीरे दशगुणे पचेत्|
तत् परं रक्तार्शोघ्नम्|
|२९|
Adhikarana pAThAdikaM ghRutam (29) · Śloka 29
|
pāṭhālōdhrahrībērōtpalacavyacandanasamaṅgātiviṣābilvadhātakīmadhukadēvadārūdārvītvaṅmustāmāṁsīnāgarayavakṣāracitrakakalkēna cāṅgērīsvarasēna ca sādhitaṁ sarpirdōṣatrayaghnamarśō'tisarapravāhikābastyānāhagudabhraṁśapicchāsrutigrahaṇīpāṇḍvāmayajvaramūtrakr̥cchrārōcakadurnāmaśūlēṣu yōjyam|
|29|
View original
|
पाठालोध्रह्रीबेरोत्पलचव्यचन्दनसमङ्गातिविषाबिल्वधातकीमधुकदेवदारूदार्वीत्वङ्मुस्तामांसीनागरयवक्षारचित्रककल्केन चाङ्गेरीस्वरसेन च साधितं सर्पिर्दोषत्रयघ्नमर्शोऽतिसरप्रवाहिकाबस्त्यानाहगुदभ्रंशपिच्छास्रुतिग्रहणीपाण्ड्वामयज्वरमूत्रकृच्छ्रारोचकदुर्नामशूलेषु योज्यम्|
|२९|
Adhikarana balAdisarpiH (29) · Śloka 29
|
balādārvyavākpuṣpīgōkṣurakapr̥śniparṇīnāmaśvatthōdumbaranyagrōdhaplakṣabadarīvētasapravālānāṁ ca dvipalōnmitānāṁ kaṣāyēṇa jīvantīkaṭukāpañcakōlēndrayavadēvadārūśālmalīpuṣpavīrācandanāñjanakaṭphalamustaśyāmāsthirātiviṣāsaṅgāvyāghrīmōcarasabilvakamalōtpalakiñjalkānāṁ cārdhakarṣōnmitānāṁ kalkēna cāṅgērīṣu niṣaṇṇakasvarasaprasthābhyāṁ ca ghr̥taprasthaṁ pāyayēt|
tat samānaṁ pūrvēṇa||29||
View original
|
बलादार्व्यवाक्पुष्पीगोक्षुरकपृश्निपर्णीनामश्वत्थोदुम्बरन्यग्रोधप्लक्षबदरीवेतसप्रवालानां च द्विपलोन्मितानां कषायेण जीवन्तीकटुकापञ्चकोलेन्द्रयवदेवदारूशाल्मलीपुष्पवीराचन्दनाञ्जनकट्फलमुस्तश्यामास्थिरातिविषासङ्गाव्याघ्रीमोचरसबिल्वकमलोत्पलकिञ्जल्कानां चार्धकर्षोन्मितानां कल्केन चाङ्गेरीषु निषण्णकस्वरसप्रस्थाभ्यां च घृतप्रस्थं पाययेत्|
तत् समानं पूर्वेण||२९||
| balādisarpiḥ subōdham || 29 ||
Adhikarana raktastamBanopacArAH (30) · Śloka 30
raktastambhanāya ca śītābhyaṅgapradēhasēkāvagāhādīn prayuñjīta|
tadaśāntau yathōditāni ghr̥tāni kavōṣṇānyavapīḍakayōjanayā pāyayēt|
kavōṣṇānāmēva ca ghr̥tatailakṣīrarasakānathavā snigdhōṣṇairmāṁsarasairbhōjayitvā ghr̥tamaṇḍēna kōṣṇēnānuvāsayēt|
śītavīryadravyasiddhēna vā yathāsvaṁ snēhēna|
śālmalīpuṣpayavāsakuśakāśamūlanyagrōdhōdumbarāśvatthaśuṅgāṁ dvipalāṁśāt kṣīraprasthēna triguṇōdakēna sādhayitvā kṣīrāvaśēṣamavatārayēt|
sa niryūhaḥ śālmalīniryāsasamaṅgācandanōtpalēndrayavapriyaṅgupadmakēsarakalkagarbhō ghr̥takṣaudraśarkarōpētaḥ picchābastirgudabhraṁśapravāhikāraktasrutijvaraghnaḥ||30||
View original
रक्तस्तम्भनाय च शीताभ्यङ्गप्रदेहसेकावगाहादीन् प्रयुञ्जीत|
तदशान्तौ यथोदितानि घृतानि कवोष्णान्यवपीडकयोजनया पाययेत्|
कवोष्णानामेव च घृततैलक्षीररसकानथवा स्निग्धोष्णैर्मांसरसैर्भोजयित्वा घृतमण्डेन कोष्णेनानुवासयेत्|
शीतवीर्यद्रव्यसिद्धेन वा यथास्वं स्नेहेन|
शाल्मलीपुष्पयवासकुशकाशमूलन्यग्रोधोदुम्बराश्वत्थशुङ्गां द्विपलांशात् क्षीरप्रस्थेन त्रिगुणोदकेन साधयित्वा क्षीरावशेषमवतारयेत्|
स निर्यूहः शाल्मलीनिर्याससमङ्गाचन्दनोत्पलेन्द्रयवप्रियङ्गुपद्मकेसरकल्कगर्भो घृतक्षौद्रशर्करोपेतः पिच्छाबस्तिर्गुदभ्रंशप्रवाहिकारक्तस्रुतिज्वरघ्नः||३०||
raktastambhanāyētyādyapi subōdham | avapīḍakasaṁjñaṁ yōjanādvayaṁ rōgānutpādanīyē pūrvayuktam | śītavīryaiḥ | siddhēna yathāsvaṁ dōṣāpēkṣayānyatamēna snēhēnānuvāsayēditi sambandhaḥ | śālmalīpuṣpādinā picchābastiḥ subōdhaḥ || 30 ||
Adhikarana peyAyogAH (31) · Śloka 31
api ca- lājaiḥ pēyā pītā cukrīkākēsarōtpalaiḥ siddhā|
hanyāśu raktarōgaṁ tathā balāpr̥śniparṇībhyām|
hrībērabilvanāgaraniryūhē sādhitāṁ sanavanītām|
vr̥kṣāmladāḍimāmlāmamlīkāmlāṁ sakōlāmlām|
gr̥ñjanakasurasasiddhāṁ dadyādyamakēna bharjitāṁ pēyām|
raktātisāragrahaṇīpravāhikāśōphanigrahaṇīm||31||
View original
अपि च- लाजैः पेया पीता चुक्रीकाकेसरोत्पलैः सिद्धा|
हन्याशु रक्तरोगं तथा बलापृश्निपर्णीभ्याम्|
ह्रीबेरबिल्वनागरनिर्यूहे साधितां सनवनीताम्|
वृक्षाम्लदाडिमाम्लामम्लीकाम्लां सकोलाम्लाम्|
गृञ्जनकसुरससिद्धां दद्याद्यमकेन भर्जितां पेयाम्|
रक्तातिसारग्रहणीप्रवाहिकाशोफनिग्रहणीम्||३१||
lājairityādinā pēyāḥ subōdhāḥ | tathēti harantyāśu raktarōgamityarthaḥ | hnībērādikaṣāyasādhitāyāṁ sanavanītāyāṁ pēyāyāṁ vr̥kṣāmlādīnāmamlatvē vikalpaḥ | gr̥ñjanakādipēyā raktātīsārādinigrahaṇī || 31 ||
Adhikarana KaDayogAH (32) · Śloka 32
kāśmaryāmalakānāṁ sakacchurāṇāṁ khaḍān phalāmlāṁśca|
gr̥ñjanakaśālmalīnāṁ dugdhīkācukrikāṇāṁ ca|
nyagrōdhaśr̥ṅgikānāṁ khaḍāṁstathā kōvidārapuṣpāṇām|
dadhnaḥ sarēṇa siddhān dadyādraktē pravr̥ttē'pi||32||
View original
काश्मर्यामलकानां सकच्छुराणां ख़डान् फलाम्लांश्च|
गृञ्जनकशाल्मलीनां दुग्धीकाचुक्रिकाणां च|
न्यग्रोधशृङ्गिकानां ख़डांस्तथा कोविदारपुष्पाणाम्|
दध्नः सरेण सिद्धान् दद्याद्रक्ते प्रवृत्तेऽपि||३२||
kāśmaryādivihitānāṁ khaḍānāṁ phalāmlānāṁ prayōgaḥ | khaḍaḥ phalayūṣaḥ || 32 ||
Adhikarana shAlyAdiBojanam (33) · Śloka 33
siddhaṁ palāṇḍuśākaṁ takrēṇōpōdakāṁ sabadarāñca|
rudhirasrutau pradadyānmasūrasūpaṁ satakrāmlam|
payasā śr̥tēna yūṣaiḥ satīnamudgāḍhakīmasūrāṇām|
bhōjanamadyādamlaiḥ śāliśyāmākakōdravajam|
śaśahariṇalāvamāṁsaiḥ sakapiñjalayōgakaiḥ susiddhaiśca|
śālīnadyānmadhurairamlairīṣatsamaricairvā||33||
View original
सिद्धं पलाण्डुशाकं तक्रेणोपोदकां सबदराञ्च|
रुधिरस्रुतौ प्रदद्यान्मसूरसूपं सतक्राम्लम्|
पयसा शृतेन यूषैः सतीनमुद्गाढकीमसूराणाम्|
भोजनमद्यादम्लैः शालिश्यामाककोद्रवजम्|
शशहरिणलावमांसैः सकपिञ्जलयोगकैः सुसिद्धैश्च|
शालीनद्यान्मधुरैरम्लैरीषत्समरिचैर्वा||३३||
śālyādikaṁ bhōjanaṁ payasā śr̥tēnādyāt | satīnādīnāṁ vā yūṣaiḥ śaśādīnāṁ māṁsaiḥ susiddhaiḥ śālīnadyāt || 33 ||
Adhikarana atisrAviShu dakSharasAdInAM prayogaH (34) · Śloka 34
dakṣaśikhitittirasairdvikakullōpākajaiśca madhurāmlaiḥ|
adyādrasairativahēṣvarśaḥ svanilōlbaṇaśarīraḥ|
chagalīpayaḥ prayuktaṁ nihanti raktaṁ savāstukarasaśca|
dhanvavihagamr̥gāṇāṁ rasō niramlaḥ kadamlō vā|
rasakhaḍaśākayavāgūghr̥tayuktaḥ kēvalō'thavā jayati|
raktamativartamānaṁ śr̥taṁ ca palāṇḍurupayuktaḥ|
chāgāntarādhitaruṇaṁ sarudhiramupasādhitaṁ bahupalāṇḍu||34||
View original
दक्षशिखितित्तिरसैर्द्विककुल्लोपाकजैश्च मधुराम्लैः|
अद्याद्रसैरतिवहेष्वर्शः स्वनिलोल्बणशरीरः|
छगलीपयः प्रयुक्तं निहन्ति रक्तं सवास्तुकरसश्च|
धन्वविहगमृगाणां रसो निरम्लः कदम्लो वा|
रसखडशाकयवागूघृतयुक्तः केवलोऽथवा जयति|
रक्तमतिवर्तमानं शृतं च पलाण्डुरुपयुक्तः|
छागान्तराधितरुणं सरुधिरमुपसाधितं बहुपलाण्डु||३४||
ativahēṣvarśaḥsu dvikakullōpākajai sasairmadhurāmlairadyādanilōlbaṇaśarīraḥ san | subōdham | dvikakuduṣṭraḥ | lōpākō lōmadhunaḥ | vihaṅgānāṁ mr̥gāṇāṁ ca rasō niramla īṣadamlō vā raktaṁ nihanti | kimbhūtaḥ palāṇḍurata āha-rasakhaḍādibhiryuktaḥ kēvalō vā subōdham || 34 ||
Adhikarana viTshoNitasa~gkShaye visheShaH (35) · Śloka 35
vyatyāsānmadhurāmlaṁ viṭśōṇitasaṅkṣayē yōjyam|
navanītatilābhyāsāt kēśaranavanītaśarkarābhyāsāt|
dadhisaramathitābhyāsādgudajāḥ śāmyanti raktavahāḥ|
navanītaghr̥taṁ chāgaṁ sapayōmāṁsaṁ saṣaṣṭikaḥ śāliḥ|
taruṇaśca surāmaṇḍastaruṇīva surā jayatyasram|
prāyēṇa vātabahulānyarśāṁsi bhavatyatisrutē raktē|
dr̥ṣṭē'pi hi kaphapittē tasmādanilō'dhikaṁ jēyaḥ|
dr̥ṣṭvā śōṇitapittaṁ prabalaṁ kaphavātarūpamalpañca|
śītāḥ kriyāḥ prayōjyā yathēritāḥ pittarōgēṣu||35||
View original
व्यत्यासान्मधुराम्लं विट्शोणितसङ्क्षये योज्यम्|
नवनीततिलाभ्यासात् केशरनवनीतशर्कराभ्यासात्|
दधिसरमथिताभ्यासाद्गुदजाः शाम्यन्ति रक्तवहाः|
नवनीतघृतं छागं सपयोमांसं सषष्टिकः शालिः|
तरुणश्च सुरामण्डस्तरुणीव सुरा जयत्यस्रम्|
प्रायेण वातबहुलान्यर्शांसि भवत्यतिस्रुते रक्ते|
दृष्टेऽपि हि कफपित्ते तस्मादनिलोऽधिकं जेयः|
दृष्ट्वा शोणितपित्तं प्रबलं कफवातरूपमल्पञ्च|
शीताः क्रियाः प्रयोज्या यथेरिताः पित्तरोगेषु||३५||
vyatyāsaḥ paryāyakaraṇam | navanītētyādi subōdham | pittarōgāḥ sarva ēva jvarādayaḥ || 35 ||
Adhikarana udAvartacikitsA (36) · Śloka 36
udāvartē tu dōṣavilayanāya śītajvaraghnatailābhyaktasvinnasya śyāmātrivr̥tpippalīnikumbhanīlinīcūrṇaṁ gōmūtraparipītaṁ dviguṇalavaṇaguḍēna karāṅguṣṭhākārāṁ vartiṁ kr̥tvā ghr̥tābhyaktagudasya gudē vātaviṇmūtrānulōmanārthaṁ nidadhyāt|
pippalīmadanaphalasarṣapāgāradhūmairvā samūtraguḍaiḥ|
tumbīkaraghāṭakaṇāsiddhārthakasaindhavajīmūtakairvā ētēṣāmēva vā cūrṇaṁ nāḍyā pradhamēt|
tadvighātē tvānulōmikauṣadhatailamūtrāmlalavaṇakṣārayuktaṁ sutīkṣṇamāsthāpanaṁ dadyāt||36||
View original
उदावर्ते तु दोषविलयनाय शीतज्वरघ्नतैलाभ्यक्तस्विन्नस्य श्यामात्रिवृत्पिप्पलीनिकुम्भनीलिनीचूर्णं गोमूत्रपरिपीतं द्विगुणलवणगुडेन कराङ्गुष्ठाकारां वर्तिं कृत्वा घृताभ्यक्तगुदस्य गुदे वातविण्मूत्रानुलोमनार्थं निदध्यात्|
पिप्पलीमदनफलसर्षपागारधूमैर्वा समूत्रगुडैः|
तुम्बीकरघाटकणासिद्धार्थकसैन्धवजीमूतकैर्वा एतेषामेव वा चूर्णं नाड्या प्रधमेत्|
तद्विघाते त्वानुलोमिकौषधतैलमूत्राम्ललवणक्षारयुक्तं सुतीक्ष्णमास्थापनं दद्यात्||३६||
udāvarta ityādinōdāvartacikitsā | śītajvaranāśanaistailairyō'bhyaktaḥ | paścācca svinnastasya gōmūtraparipītaṁ gōmūtraṁ datvā punaḥ punaḥ śōṣitam | pippalyādibhiḥ | samūtraguḍairvā | nāḍyā vidhamēt guda iti prakaraṇāllabhyatē | tadvighātē vartyā malasyāpravr̥ttāvamlāni kāñjikādīni || 36 ||
Adhikarana kalyANakakShAraH (37) · Śloka 37
triphalātrikaṭutrilavaṇadantīcitrakabhallātakāni jarjaritāni sasnēhamūtrāṇi śarāvadvayakōṣṭhē mr̥lliptē gōmayāgninā vipacēt|
sa kalyāṇakākhyaḥ kṣāraḥ kṣīramāṁsarasāśinā ghr̥tēna pītō'nnapānē vā praṇītō'rśōgulmapāṇḍuhr̥drōgōdāvartagrahaṇīmūtravibandhāśmarīkr̥miśvayathuhidhmāśvāsakāsaśūlānāhaplīhamēhāpahaḥ||37||
View original
त्रिफलात्रिकटुत्रिलवणदन्तीचित्रकभल्लातकानि जर्जरितानि सस्नेहमूत्राणि शरावद्वयकोष्ठे मृल्लिप्ते गोमयाग्निना विपचेत्|
स कल्याणकाख्यः क्षारः क्षीरमांसरसाशिना घृतेन पीतोऽन्नपाने वा प्रणीतोऽर्शोगुल्मपाण्डुहृद्रोगोदावर्तग्रहणीमूत्रविबन्धाश्मरीकृमिश्वयथुहिध्माश्वासकासशूलानाहप्लीहमेहापहः||३७||
triphalādikasya kṣāraḥ kalyāṇakākhyaḥ subōdhaḥ || 37 ||
Adhikarana vairecanikakShAraH (38) · Śloka 38
vairēcanikamūtraphalāni sahiṁsrārkamūladaśamūlaguḍādvīpidvipunarnavāni sarvaiśca tulyāni pañcalavaṇāni kṣāraḥ purvavat kr̥taḥ kāṅkāyanōktō'dhikaguṇaḥ pūrvasmāt||38||
View original
वैरेचनिकमूत्रफलानि सहिंस्रार्कमूलदशमूलगुडाद्वीपिद्विपुनर्नवानि सर्वैश्च तुल्यानि पञ्चलवणानि क्षारः पुर्ववत् कृतः काङ्कायनोक्तोऽधिकगुणः पूर्वस्मात्||३८||
virēcanauṣadhādīnāṁ kṣāraḥ subōdhaḥ | kāṅkāyananāmnā muninā uktaḥ ||38||
Adhikarana hi~ggvAdimahAkShAraH (39) · Śloka 39
hiṅgupāṭhātryūṣaṇatriphalākaṭabhībilvamadhayāyōrajaḥ kaṭukāpañcakōlakamustakuṣṭhakṣāradvayamuṣkakamadhukōgragandhāviḍaṅgamūrvājamōdēndrayavaguḍūcīdēvadārūṇi kārṣikāṇi|
pr̥thakpalāṁśāni pañcalavaṇānyaikadhyamāpōthya ghr̥tatailakuḍavēna dadhikuḍavēna ca saṁyōjya kalyāṇakavidhinā dagdhō mahākṣārastattulyaḥ|
sarvagaraviṣanibarhaṇaśca|
prāgbhaktaṁ vā vitarēt ghr̥taguḍayavakṣārān||39||
View original
हिङ्गुपाठात्र्यूषणत्रिफलाकटभीबिल्वमधयायोरजः कटुकापञ्चकोलकमुस्तकुष्ठक्षारद्वयमुष्ककमधुकोग्रगन्धाविडङ्गमूर्वाजमोदेन्द्रयवगुडूचीदेवदारूणि कार्षिकाणि|
पृथक्पलांशानि पञ्चलवणान्यैकध्यमापोथ्य घृततैलकुडवेन दधिकुडवेन च संयोज्य कल्याणकविधिना दग्धो महाक्षारस्तत्तुल्यः|
सर्वगरविषनिबर्हणश्च|
प्राग्भक्तं वा वितरेत् घृतगुडयवक्षारान्||३९||
hiṅgvādikō mahākṣāraḥ subōdhaḥ | āpōthya jarjarīkr̥tya subōdham || 39 ||
Adhikarana BojanaM pAna~jca (40) · Śloka 40
dāḍimarasaṁ vā sayavānīpāṭhāmahauṣadhalavaṇaguḍatakram|
yamakasnēhabhr̥ṣṭān vā saktuyuktān karañjaprasavān|
dadhidāḍimāmlabadaratintiṇīkamātuluṅgalavaṇasurāṁ yamakasaṁskr̥tām|
trivr̥ddantīguḍacitrakacāṅgērībālamulakalōṇīkāsuvarcalōpōdakācañcuparṇīvīrāvāstukapallavāstathā dakṣaśikhiśvāviḍgōdhāmārjāraṣṭralōpākakūrmaśalyakamāṁsān māṁsarasān yavaprāyaṁ cānnaṁ bhōjanārthē|
pānārthē tu sapippalīcūrṇaṁ gauḍamacchasurāṁ salavaṇānāsavāṁśca dīpanīyavātaharānāranālaṁ mastu vā saṁskr̥tam||40||
View original
दाडिमरसं वा सयवानीपाठामहौषधलवणगुडतक्रम्|
यमकस्नेहभृष्टान् वा सक्तुयुक्तान् करञ्जप्रसवान्|
दधिदाडिमाम्लबदरतिन्तिणीकमातुलुङ्गलवणसुरां यमकसंस्कृताम्|
त्रिवृद्दन्तीगुडचित्रकचाङ्गेरीबालमुलकलोणीकासुवर्चलोपोदकाचञ्चुपर्णीवीरावास्तुकपल्लवास्तथा दक्षशिख़िश्वाविड्गोधामार्जारष्ट्रलोपाककूर्मशल्यकमांसान् मांसरसान् यवप्रायं चान्नं भोजनार्थे|
पानार्थे तु सपिप्पलीचूर्णं गौडमच्छसुरां सलवणानासवांश्च दीपनीयवातहरानारनालं मस्तु वा संस्कृतम्||४०||
yavānyādibhistakrāntairyuktō dāḍimarasaḥ | karañjaprasavaḥ karañjapatrāṅkuraḥ | dadhyādyanyatamēna saṁskr̥tān trivr̥tādyanyatamapallavān | dakṣādimāṁsān māṁsarasānyavabhūyiṣṭhaṁ cānnamudāvartinō bhōjanārthē śastam | pānārtha ityādi subōdham || 40 ||
Adhikarana anubandhe cikitsA (41) · Śloka 41
anubandhē tu bhūyō madirāmastumūtrayuktaṁ virēkam|
sapippalīṁ vā ghr̥tabhr̥ṣṭāṁ saguḍāṁ harītakīṁ sakumbhanikumbhāṁ vā|
dvividhōpakramaṇīyōditān vā tarpaṇaprayōgān|
trivr̥ccūrṇaṁ vā triphalārasānuvidadham|
abhayāmalakaviḍaṅgān vā samatrivr̥tān saguḍān māṇibhadrakākhyān|
miśrakasnēhaṁ sukumārakaṁ nīlinīghr̥taṁ vā kalpōditāni vā virēcanānyavacārayēt gudāśrayē hi dōṣē'pahr̥tē vyādhayō'pi tajjāḥ praśāmyanti||41||
View original
अनुबन्धे तु भूयो मदिरामस्तुमूत्रयुक्तं विरेकम्|
सपिप्पलीं वा घृतभृष्टां सगुडां हरीतकीं सकुम्भनिकुम्भां वा|
द्विविधोपक्रमणीयोदितान् वा तर्पणप्रयोगान्|
त्रिवृच्चूर्णं वा त्रिफलारसानुविदधम्|
अभयामलकविडङ्गान् वा समत्रिवृतान् सगुडान् माणिभद्रकाख्यान्|
मिश्रकस्नेहं सुकुमारकं नीलिनीघृतं वा कल्पोदितानि वा विरेचनान्यवचारयेत् गुदाश्रये हि दोषेऽपहृते व्याधयोऽपि तज्जाः प्रशाम्यन्ति||४१||
anubandhō'nantarōktayā cikitsayā'nupaśamaḥ | dantyā vā dravantyā vā | pippalībhirvā saha harītakīghr̥tēna bhr̥ṣṭā virēkē śasyatē | tarpaṇaprayōgaḥ saktuprayōgaḥ samatrivr̥taṁ abhayādīnāmēkam | māṇibhadravaṭakān kuṣṭhacikitsitē vakṣyamāṇān saguḍānavacārayēditi sambandhaḥ | miśrakasnēhō gulmē vakṣyatē | gudāśraya ityādinā virēcanaprayōgē hētumāha || 41 ||
Adhikarana rUkShajeShu shUlAdiShUpakramaH (42) · Śloka 42
rūkṣatayā ca viḍvātavibandhēna śūlōdāvartasambhavaḥ|
tasmāttatrāśutaraṁ snēhanamanuvāsanaṁ vidadhyāt|
pippalīmadanabilvavacāmadhukaśatapuṣpāśaṭhīkuṣṭhapuṣkaramūladvīpidēvadārubhiḥ ślakṣṇapiṣṭairdviguṇapayastailaṁ siddhamarśōgudabhraṁśayōniśūlavaṅkṣaṇānāhagudaśōphōtthānapravāhikāpicchāsrāvōrūkaṭīpr̥ṣṭhadaurbalyavaivarṇyamūtrakr̥cchraniṣūdanaṁ vātamūtraśakr̥tpittaślēṣmānulōmakaraṁ ca|
vātānulōmyē hi sati dhruvamanalō yāti dīptimarśāṁsi cātaḥ saṅkōcamiti||42||
View original
रूक्षतया च विड्वातविबन्धेन शूलोदावर्तसम्भवः|
तस्मात्तत्राशुतरं स्नेहनमनुवासनं विदध्यात्|
पिप्पलीमदनबिल्ववचामधुकशतपुष्पाशठीकुष्ठपुष्करमूलद्वीपिदेवदारुभिः श्लक्ष्णपिष्टैर्द्विगुणपयस्तैलं सिद्धमर्शोगुदभ्रंशयोनिशूलवङ्क्षणानाहगुदशोफोत्थानप्रवाहिकापिच्छास्रावोरूकटीपृष्ठदौर्बल्यवैवर्ण्यमूत्रकृच्छ्रनिषूदनं वातमूत्रशकृत्पित्तश्लेष्मानुलोमकरं च|
वातानुलोम्ये हि सति ध्रुवमनलो याति दीप्तिमर्शांसि चातः सङ्कोचमिति||४२||
udāvartasya śūlasya ca rūkṣatayā yō viḍvātavibandhastēna sambhavō yatastataḥ śīghrataraṁ snēhanamanuvāsanaṁ vidadhyāt | pippalyādikalkaḥ snēhāccaturthāṁśēna | tailād dviguṇaṁ kṣīram | vātānulōmyētyādinānyēṣāmapyānulōmyakaraṇāt prayōgamanuśāsti || 42 ||
Adhikarana saMkShepataH upakramAdik (43) · Śloka 43
bhavanti cātra- arśāṁsi śastrakṣārāgnilēpābhyaṅgairupācarēt|
dr̥śyānyadr̥śyāni punaḥ sadā'ntaḥparimārjanaiḥ|
alpakālōtthitēṣvalpaliṅgadōṣēṣu cauṣadham|
nātyucchritēṣu mr̥duṣu kṣārō'srasrutimatsu ca|
ucchritēṣvalpamūlēṣu śastaṁ śastraṁ kunāmasu|
yuktēṣu sthairyakāṭhinyakārkaśyaiḥ śastrapāvakau|
yōjyō mahatsu vā kṣāraḥ pāṭayitvā vikuṭya vā|
sūcīkūrcēna tadvacca baḍiśaṁ tēṣu śastrakam||43||
View original
भवन्ति चात्र- अर्शांसि शस्त्रक्षाराग्निलेपाभ्यङ्गैरुपाचरेत्|
दृश्यान्यदृश्यानि पुनः सदाऽन्तःपरिमार्जनैः|
अल्पकालोत्थितेष्वल्पलिङ्गदोषेषु चौषधम्|
नात्युच्छ्रितेषु मृदुषु क्षारोऽस्रस्रुतिमत्सु च|
उच्छ्रितेष्वल्पमूलेषु शस्तं शस्त्रं कुनामसु|
युक्तेषु स्थैर्यकाठिन्यकार्कश्यैः शस्त्रपावकौ|
योज्यो महत्सु वा क्षारः पाटयित्वा विकुट्य वा|
सूचीकूर्चेन तद्वच्च बडिशं तेषु शस्त्रकम्||४३||
dr̥śyānyarśāṁsi śastrairupācarēt | adr̥śyānyantaḥparimārjanairvamanādibhiḥ | alpakālōtthitatvādikayuktēṣu kunāmasvarśaḥsu auṣadham | nātyucchritatvādiyuktēṣu kṣāraḥ | ucchritatvādiyuktēṣu śastram | sthairyādiyuktēṣu śastrapāvakau yōjyau | mahatsu ca yadā kṣārō yōjyastadā vipāṭya sūcīkūrcēna vikuṭya vā || 43 ||
Adhikarana yantradoShAsteShAM parihAryatvam (44) · Śloka 44
atisthūlādidīrghē tu yantrakē marmaghaṭṭanam|
aṇucchidrē mahadrūpamēkadēśē'vaśiṣyatē|
aticchidrē'dhikaṁ rūpādavatīrṇaṁ pravāhaṇāt|
sthūlāntramapi hiṁsyācca yathōktaṁ yōjayēdataḥ||44||
View original
अतिस्थूलादिदीर्घे तु यन्त्रके मर्मघट्टनम्|
अणुच्छिद्रे महद्रूपमेकदेशेऽवशिष्यते|
अतिच्छिद्रेऽधिकं रूपादवतीर्णं प्रवाहणात्|
स्थूलान्त्रमपि हिंस्याच्च यथोक्तं योजयेदतः||४४||
atisthūlētyādinā yantradōṣā ucyantē | marmaṇō gudasya ghaṭṭanam | aṇucchidrē yantramahatō'rśasa ēkadēśō'vaśiṣyatē na dr̥śyata ityarthaḥ | aticchidrē punaḥ pravāhaṇāt prēraṇādrūpādarśasō'dhikamapyavatīrṇaṁ yatō bhavatyatastadyantraṁ sthūlāntramapi hiṁsyādatō yathōktaṁ yantraṁ śīlayēt || 44 ||
Adhikarana arshassu sadA hitadravyANi (45) · Śloka 45
śuṣkēṣu bhallātakamagryamuktambhaiṣajyamārdrēṣu tu vatsakatvak|
sarvēṣu sarvartuṣu kālaśēyamarśassu balyañca malāpahañca|
bhitvā vibandhānanulōmanāya yanmārutasyāgnibalāya yacca|
tadannapānauṣadhamarśasēna sēvyaṁ vivarjyaṁ viparītamasmāt||45||
View original
शुष्केषु भल्लातकमग्र्यमुक्तम्भैषज्यमार्द्रेषु तु वत्सकत्वक्|
सर्वेषु सर्वर्तुषु कालशेयमर्शस्सु बल्यञ्च मलापहञ्च|
भित्वा विबन्धाननुलोमनाय यन्मारुतस्याग्निबलाय यच्च|
तदन्नपानौषधमर्शसेन सेव्यं विवर्ज्यं विपरीतमस्मात्||४५||
śuṣkēṣvityādi subōdham | kālaśēyaṁ takram | vibandhān bhitvā yadanulōmanāyānnapānauṣadhaṁ syāttat sēvyam | tadviparītaṁ varjyam ||45||
Adhikarana arshAdInAM parasparanidAnabhUtatvam (46-47) · Śloka 47
arśō'tisāragrahaṇīvikārāḥ prāyēṇa cānyōnyanidānabhūtāḥ|
sannē'nalē santi na santi dīptē rakṣēdatastēṣu viśēṣatō'gnim||46||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tāva ṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ cikitsitasthānē'rśasāṁ cikitsitannāma daśamō'dhyāyaḥ||47||
View original
अर्शोऽतिसारग्रहणीविकाराः प्रायेण चान्योन्यनिदानभूताः|
सन्नेऽनले सन्ति न सन्ति दीप्ते रक्षेदतस्तेषु विशेषतोऽग्निम्||४६||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृताव ष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां चिकित्सितस्थानेऽर्शसां चिकित्सितन्नाम दशमोऽध्यायः||४७||
arśaḥprabhr̥tayaḥ parasparēṇa nidānabhūtāḥ | rōgaśca rōgasya hēturbhavatītyuktam | tē ca sarvē mandē'gnau yatō bhavantyatō viśēṣatō'gniṁ rakṣēditi || 46 || iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyām aṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyāṁ cikitsitasthānē daśamō'dhyāyaḥ