Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ śyāmātrivr̥tkalpaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातः श्यामात्रिवृत्कल्पं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
vamanārthakalpanānantaraṁ virēcanakalpēṣu vaktavyēṣu trivr̥tāyā virēcanadravyēṣu sukhavirēcanatayā pradhānatvāt trivr̥tkalpa ēvābhidhīyatē| trivr̥tābhēda ēva ca śyāmā, tēna śyāmāyāstrivr̥tāyāśca kalpaḥ śyāmātrivr̥tkalpaḥ| yadyapi cāruṇamūlaiva trivr̥datrōtkr̥ṣṭā vaktavyā, tathā'pyadhyāyasañjñāyāṁ śyāmāyā agrē pāṭhēnāśudōṣahantr̥tayā śyāmāyāḥ prakarṣaṁ darśayati| yē cātra yōgā vaktavyāstē'ruṇayā vā śyāmayā vā ubhābhyāṁ vā dōṣaśarīrādibalābalamavēkṣya kartavyāḥ||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
virēcanē trivr̥nmūlaṁ śrēṣṭhamāhurmanīṣiṇaḥ |
tasyāḥ sañjñā guṇāḥ karma bhēdaḥ kalpaśca vakṣyatē||3||
View original
विरेचने त्रिवृन्मूलं श्रेष्ठमाहुर्मनीषिणः |
तस्याः सञ्ज्ञा गुणाः कर्म भेदः कल्पश्च वक्ष्यते||३||
virēcanē ityādau trivr̥nmūlaśabdēna śyāmamūlāyā aruṇamūlāyāśca sāmānyēna mūlaṁ gr̥hyatē||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
tribhaṇḍī trivr̥tā caiva śyāmā kūṭaraṇā tathā|
sarvānubhūtiḥ suvahā śabdaiḥ paryāyavācakaiḥ||4||
View original
त्रिभण्डी त्रिवृता चैव श्यामा कूटरणा तथा|
सर्वानुभूतिः सुवहा शब्दैः पर्यायवाचकैः||४||
paryāyatvēna vācakaiḥ paryāyavācakaiḥ||4||
Adhikarana 4 (5-6) · Śloka 6
kaṣāyā madhurā rūkṣā vipākē kaṭukā ca sā|
kaphapittapraśamanī raukṣyāccānilakōpanī||5||
sēdānīmauṣadhairyuktā vātapittakaphāpahaiḥ|
kalpavaiśēṣyamāsādya sarvarōgaharā bhavēt||6||
View original
कषाया मधुरा रूक्षा विपाके कटुका च सा|
कफपित्तप्रशमनी रौक्ष्याच्चानिलकोपनी||५||
सेदानीमौषधैर्युक्ता वातपित्तकफापहैः|
कल्पवैशेष्यमासाद्य सर्वरोगहरा भवेत्||६||
sēdānīmityādi| vātāpahauṣadhayōgēna vātahantr̥tvamavidyamānaṁ bhavati, kaphapittahantr̥tvaṁ vidyamānamadhikaṁ bhavatīti jñēyam| kalpavaiśēṣyamiti kalpanāviśēṣam| sarvarōgaharēti vyastasamastasarvadōṣārabdharōgaharā||5-6||
Adhikarana 5 (7-9) · Śloka 9
mūlaṁ tu dvividhaṁ tasyāḥ śyāmaṁ cāruṇamēva ca|
tayōrmukhyataraṁ viddhi mūlaṁ yadaruṇaprabham||7||
sukumārē śiśau vr̥ddhē mr̥dukōṣṭhē ca tacchubham |
mōhayēdāśukāritvācchyāmā kṣiṇvīta mūrcchayēt ||8||
taikṣṇyāt karṣati hr̥tkaṇṭhamāśu dōṣaṁ haratyapi|
śasyatē bahudōṣāṇāṁ krūrakōṣṭhāśca yē narāḥ||9||
View original
मूलं तु द्विविधं तस्याः श्यामं चारुणमेव च|
तयोर्मुख्यतरं विद्धि मूलं यदरुणप्रभम्||७||
सुकुमारे शिशौ वृद्धे मृदुकोष्ठे च तच्छुभम् |
मोहयेदाशुकारित्वाच्छ्यामा क्षिण्वीत मूर्च्छयेत् ||८||
तैक्ष्ण्यात् कर्षति हृत्कण्ठमाशु दोषं हरत्यपि|
शस्यते बहुदोषाणां क्रूरकोष्ठाश्च ये नराः||९||
trivr̥tayōrbhēdamāha- mūlaṁ tu dvividhamityādi| mukhyataramiti virēcanakriyāyāmēvāvyāpattikaratvācchrēṣṭhataram| sukumārāḥ śiśavaśca yadyapyavirēcanīyā uktāstathā'pi tēṣāṁ vidhīyamānavirēcanē hitamiti jñēyam| mōhayēdityādinā śyāmamūlāyā guṇakarmaṇī brūtē| kṣiṇvītēti dhātukṣayaṁ kuryāt||7-9||
Adhikarana 6 (10-11) · Śloka 11
guṇavatyāṁ tayōrbhūmau jātaṁ mūlaṁ samuddharēt|
upōṣya prayataḥ śuklē śuklavāsāḥ samāhitaḥ||10||
gambhīrānugataṁ ślakṣṇamatiryagvisr̥taṁ ca yat|
tadvipāṭyōddharēdgarbhaṁ tvacaṁ śuṣkāṁ nidhāpayēt||11||
View original
गुणवत्यां तयोर्भूमौ जातं मूलं समुद्धरेत्|
उपोष्य प्रयतः शुक्ले शुक्लवासाः समाहितः||१०||
गम्भीरानुगतं श्लक्ष्णमतिर्यग्विसृतं च यत्|
तद्विपाट्योद्धरेद्गर्भं त्वचं शुष्कां निधापयेत्||११||
yadyapi madanakalpa ēva guṇavadbhūmijātatvādi sāmānyēna bhēṣajānāmuktamēva, tathā'pi gambhīrānugatatvādiviśēṣasya tatrānuktasyēhābhidhānē sati tatprasaṅgāt tatkiñciducyatē- guṇavatyāmityādi| śuklē iti śuklapakṣē| gambhīrānugamiti dūrapraviṣṭam| uddharēdgarbhamiti mūlasyāsthi uddharēt| nidhāpayēditi yathōktabhaiṣajyasthāpanavidhānēna sthāpayēt||10-11||
Adhikarana 7 (12) · Śloka 12
snigdhasvinnō virēcyastu pēyāmātrōṣitaḥ sukham|12|
View original
स्निग्धस्विन्नो विरेच्यस्तु पेयामात्रोषितः सुखम्|१२|
pēyāmātrōṣita iti pūrvadinē pēyāmātrāhāratayā uṣitaḥ; yadyapi cānyatra virēcanapūrvadinēṣu tathaivāhārō niyamitaḥ- “snēhavaddravamuṣṇaṁ ca tryahaṁ bhuktvā rasaudanam” (sū.a.13) ityanēna, tathā'pi trivr̥dvirēcanaprayōgē pūrvadinē viśēṣavidhānāt pēyādānaṁ jñēyam| kiñcēyamēva tadvacanāt snigdhōṣṇamāṁsarasasādhitā ca kriyamāṇā na pūrvōktasnēhavaddravauṣṇamāṁsarasaudanaviruddhā bhavati|12|
Adhikarana 8 (12-13) · Śloka 13
akṣamātraṁ tayōḥ piṇḍaṁ vinīyāmlēna nā pibēt||12||
gō'vyajāmahiṣīmūtrasauvīrakatuṣōdakaiḥ|
prasannayā triphalayā śr̥tayā ca pr̥thak pibēt||13||
View original
अक्षमात्रं तयोः पिण्डं विनीयाम्लेन ना पिबेत्||१२||
गोऽव्यजामहिषीमूत्रसौवीरकतुषोदकैः|
प्रसन्नया त्रिफलया शृतया च पृथक् पिबेत्||१३||
akṣamātramityādinā navabhiramlādibhirdravyairnavayōgānāha| tayōriti śyāmātrivr̥daruṇatrivr̥tayōḥ| ētayōśca militayōḥ pratyēkaṁ ca prayōgā iti prāgēva pratipāditam| amlēnēti kāñjikēna||12-13||
Adhikarana 9 (14) · Śloka 14
ēkaikaṁ saindhavādīnāṁ dvādaśānāṁ sanāgaram|
trivr̥ddviguṇasaṁyuktaṁ cūrṇamuṣṇāmbunā pibēt||14||
View original
एकैकं सैन्धवादीनां द्वादशानां सनागरम्|
त्रिवृद्द्विगुणसंयुक्तं चूर्णमुष्णाम्बुना पिबेत्||१४||
ēkaikamityādinā saindhavādibhirdvādaśayōgānāha| saindhavādayaśca dvādaśa rōgabhiṣagjitīyē (vi.a.8) lavaṇaskandhōktā jñēyāḥ| sanāgaramiti nāgarasahitaṁ sat pratyēkaṁ saindhavādīnāṁ cūrṇaṁ dviguṇatrivr̥tācūrṇayuktaṁ pātavyam||14||
Adhikarana 10 (15-16) · Śloka 17
pippalī pippalīmūlaṁ maricaṁ gajapippalī|
saralaḥ kilimaṁ hiṅgu bhārgī tējōvatī tathā||15||
mustaṁ haimavatī pathyā citrakō rajanī vacā|
svarṇakṣīryajamōdā ca śr̥ṅgavēraṁ ca taiḥ pr̥thak||16||
ēkaikārdhāṁśasaṁyuktaṁ pibēdgōmūtrasaṁyutam|17|
View original
पिप्पली पिप्पलीमूलं मरिचं गजपिप्पली|
सरलः किलिमं हिङ्गु भार्गी तेजोवती तथा||१५||
मुस्तं हैमवती पथ्या चित्रको रजनी वचा|
स्वर्णक्षीर्यजमोदा च शृङ्गवेरं च तैः पृथक्||१६||
एकैकार्धांशसंयुक्तं पिबेद्गोमूत्रसंयुतम्|१७|
pippalītyādinā pippalyādidravyabhēdēna mūtrē'ṣṭādaśayōgānāha||15-16||-
Adhikarana 11 (17) · Śloka 17
madhukārdhāṁśasaṁyuktaṁ śarkarāmbuyutaṁ pibēt||17||
View original
मधुकार्धांशसंयुक्तं शर्कराम्बुयुतं पिबेत्||१७||
madhukētyādinaikaḥ prayōgaḥ| ayaṁ ca saṅgrahōktayōḥ ‘yaṣṭyāṁ dvau’ ityanayōrēkataraḥ||17||
Adhikarana 12 (18-19) · Śloka 20
jīvakarṣabhakau mēdāṁ śrāvaṇīṁ karkāṭāhvayām|
mudgamāṣākhyaparṇyau ca mahatīṁ śrāvaṇīṁ tathā||18||
kākōlīṁ kṣīrakākōlīmindrāṁ chinnaruhāṁ tathā|
kṣīraśuklāṁ payasyāṁ ca yaṣṭyāhvaṁ vidhinā pibēt||19||
vātapittahitānyētānyanyāni tu kaphānilē|20|
View original
जीवकर्षभकौ मेदां श्रावणीं कर्काटाह्वयाम्|
मुद्गमाषाख्यपर्ण्यौ च महतीं श्रावणीं तथा||१८||
काकोलीं क्षीरकाकोलीमिन्द्रां छिन्नरुहां तथा|
क्षीरशुक्लां पयस्यां च यष्ट्याह्वं विधिना पिबेत्||१९||
वातपित्तहितान्येतान्यन्यानि तु कफानिले|२०|
jīvakētyādinā caturdaśayōgān tathā yaṣṭyāhvamityēkaṁ cāha| ayaṁ ca saṅgrahōktayōḥ ‘yaṣṭyāṁ dvau’ iti dvayōranyataraḥ| kṣīraśuklā kṣīravidārī| indrā kōkilākṣaḥ| payasyā arkapuṣpī||18-19||-
Adhikarana 13 (20) · Śloka 21
kṣīramāṁsēkṣukāśmaryadrākṣāpīlurasaiḥ pr̥thak||20||
sarpiṣā vā tayōścūrṇamabhayārdhāṁśikaṁ pibēt|21|
View original
क्षीरमांसेक्षुकाश्मर्यद्राक्षापीलुरसैः पृथक्||२०||
सर्पिषा वा तयोश्चूर्णमभयार्धांशिकं पिबेत्|२१|
kṣīrētyādinā kṣīrādau sapta yōgānāha| pīlu auttarapathikaṁ phalam||20||-
Adhikarana 14 (21-32) · Śloka 32
lihyādvā madhusarpirbhyāṁ saṁyuktaṁ sasitōpalam||21||
ajagandhā tugākṣīrī vidārī śarkarā trivr̥t|
cūrṇitaṁ kṣaudrasarpirbhyāṁ līḍhvā sādhu viricyatē||22||
sannipātajvarastambhadāhatr̥ṣṇārditō naraḥ|
śyāmātrivr̥tkaṣāyēṇa kalkēna ca saśarkaram||23||
sādhayēdvidhivallēhaṁ lihyāt pāṇitalaṁ tataḥ|
sakṣaudrāṁ śarkarāṁ paktvā kuryānmr̥dbhājanē navē||24||
kṣipēcchītē trivr̥ccūrṇaṁ tvakpatramaricaiḥ saha|
mātrayā lēhayēdētadīśvarāṇāṁ virēcanam||25||
kuḍavāṁśān rasānikṣudrākṣāpīluparuṣakāt|
sitōpalāpalaṁ kṣaudrāt kuḍavārdhaṁ ca sādhayēt||26||
taṁ lēhaṁ yōjayēcchītaṁ trivr̥ccūrṇēna śāstravit|
ētadutsannapittānāmīśvarāṇāṁ virēcanam||27||
śarkarāmōdakān vartīrgulikāmāṁsapūpakān|
anēna vidhinā kuryāt paittikānāṁ virēcanam||28||
pippalīṁ nāgaraṁ kṣāraṁ śyāmāṁ trivr̥tayā saha|
lēhayēnmadhunā sārdhaṁ ślēṣmalānāṁ virēcanam||29||
mātuluṅgābhayādhātrīśrīparṇīkōladāḍimāt|
subhr̥ṣṭān svarasāṁstailē sādhayēttatra cāvapēt||30||
sahakārāt kapitthācca madhyamamlaṁ ca yat phalam|
pūrvavadbahalībhūtē trivr̥ccūrṇaṁ samāvapēt||31||
tvakpatrakēśarailānāṁ cūrṇaṁ madhu ca mātrayā|
lēhō'yaṁ kaphapūrṇānāmīśvarāṇāṁ virēcanam||32||
View original
लिह्याद्वा मधुसर्पिर्भ्यां संयुक्तं ससितोपलम्||२१||
अजगन्धा तुगाक्षीरी विदारी शर्करा त्रिवृत्|
चूर्णितं क्षौद्रसर्पिर्भ्यां लीढ्वा साधु विरिच्यते||२२||
सन्निपातज्वरस्तम्भदाहतृष्णार्दितो नरः|
श्यामात्रिवृत्कषायेण कल्केन च सशर्करम्||२३||
साधयेद्विधिवल्लेहं लिह्यात् पाणितलं ततः|
सक्षौद्रां शर्करां पक्त्वा कुर्यान्मृद्भाजने नवे||२४||
क्षिपेच्छीते त्रिवृच्चूर्णं त्वक्पत्रमरिचैः सह|
मात्रया लेहयेदेतदीश्वराणां विरेचनम्||२५||
कुडवांशान् रसानिक्षुद्राक्षापीलुपरुषकात्|
सितोपलापलं क्षौद्रात् कुडवार्धं च साधयेत्||२६||
तं लेहं योजयेच्छीतं त्रिवृच्चूर्णेन शास्त्रवित्|
एतदुत्सन्नपित्तानामीश्वराणां विरेचनम्||२७||
शर्करामोदकान् वर्तीर्गुलिकामांसपूपकान्|
अनेन विधिना कुर्यात् पैत्तिकानां विरेचनम्||२८||
पिप्पलीं नागरं क्षारं श्यामां त्रिवृतया सह|
लेहयेन्मधुना सार्धं श्लेष्मलानां विरेचनम्||२९||
मातुलुङ्गाभयाधात्रीश्रीपर्णीकोलदाडिमात्|
सुभृष्टान् स्वरसांस्तैले साधयेत्तत्र चावपेत्||३०||
सहकारात् कपित्थाच्च मध्यमम्लं च यत् फलम्|
पूर्ववद्बहलीभूते त्रिवृच्चूर्णं समावपेत्||३१||
त्वक्पत्रकेशरैलानां चूर्णं मधु च मात्रया|
लेहोऽयं कफपूर्णानामीश्वराणां विरेचनम्||३२||
lihyādvā madhvityādinā'ṣṭau lēhānāha| lihyādvētyādinā prathamō lēhaḥ| ajagandhētyādinā dvitīyaḥ| ajagandhā ajamōdā| śyāmātrivr̥dityādinā tr̥tīyō lēhaḥ| atra śarkarātrivr̥ccūrṇābhyāṁ samābhyāṁ kvāthapādikābhyāṁ lēhaḥ| sakṣaudrāmityādinā caturthaḥ| atra kṣaudrapākō yōgamahimnā| trivr̥ccūrṇamātrāpādikatvaṁ tvakpatrādīnāṁ, saugandhamātraprayōjanatvāt | īśvarāṇāṁ virēcanamiti vacanēna sukumāratvādasnigdhaviṣayatāmasya darśayati, īśvarā hi prāyēṇa sukumārāḥ snigdhāśca bhavanti| kuḍavāṁśānityādiḥ pañcamaḥ| atra trivr̥ccūrṇamanirdiṣṭamānaṁ, tacca prakṣēpanyāyāllēhāt pādikaṁ kartavyam| utsannapittānām udbhūtapittānām| śarkarētyādinā sitāyōgāṁścaturō'tidēśānuguṇyāllēhānāṁ madhya ēvāha| atra vartyādayō'pi śarkarākr̥tā ēva jñēyāḥ| anēna vidhinēti ikṣvādirasasaṁskārēṇa trivr̥ccūrṇayōgēna ca| pippalīṁ nāgaramityādinā ṣaṣṭhō lēhaḥ| madhyamiti amlakapitthasya madhyaṁ bhāgam| amlaṁ ca yat phalamiti mātuluṅgādi| pūrvavaditi kauḍavikatvaṁ mātuluṅgādirasānāṁ darśayati||21-32||
Adhikarana 15 (33) · Śloka 33
pānakāni rasān yūṣānmōdakān rāgaṣāḍavān|
anēna vidhinā kuryādvirēkārthaṁ kaphādhikē||33||
View original
पानकानि रसान् यूषान्मोदकान् रागषाडवान्|
अनेन विधिना कुर्याद्विरेकार्थं कफाधिके||३३||
pānakānītyādinā'tidēśānuguṇyāt pānakādipañcayōgānāha| rāgapradhānaḥ ṣāḍavō rāgaṣāḍavaḥ| anēna vidhinēti pūrvalēhōktavidhinā||33||
Adhikarana 16 (34-35) · Śloka 35
bhr̥ṅgailābhyāṁ samā nīlī taistrivr̥ttaiśca śarkarā|
cūrṇaṁ phalarasakṣaudraśaktubhistarpaṇaṁ pibēt||34||
vātapittakaphōtthēṣu rōgēṣvalpānalēṣu ca|
narēṣu sukumārēṣu nirapāyaṁ virēcanam||35||
View original
भृङ्गैलाभ्यां समा नीली तैस्त्रिवृत्तैश्च शर्करा|
चूर्णं फलरसक्षौद्रशक्तुभिस्तर्पणं पिबेत्||३४||
वातपित्तकफोत्थेषु रोगेष्वल्पानलेषु च|
नरेषु सुकुमारेषु निरपायं विरेचनम्||३५||
bhr̥ṅgailābhyāmityādinā tarpaṇayōgaṁ prathamamēvāha, dvitīyastu tarpaṇayōgō bhaviṣyatīti| bhr̥ṅgaṁ guḍatvak| taiśca śarkarēti bhr̥ṅgalānīlītrivr̥dbhiḥ| phalarasaḥ dāḍimarasaḥ||34-35||
Adhikarana 17 (36) · Śloka 36
śarkarātriphalāśyāmātrivr̥tpippalimākṣikaiḥ|
mōdakaḥ sannipātōrdhvaraktapittajvarāpahaḥ||36||
View original
शर्करात्रिफलाश्यामात्रिवृत्पिप्पलिमाक्षिकैः|
मोदकः सन्निपातोर्ध्वरक्तपित्तज्वरापहः||३६||
śarkarētyādinā mōdakaḥ prathamaḥ| tatra ca “mōdakē dviguṇō guḍaḥ” iti vacanāt guḍaśarkarāṁ cūrṇāddviguṇāmicchanti||36||
Adhikarana 18 (37-39) · Śloka 39
trivr̥cchāṇā matāstisrastisraśca triphalātvacaḥ|
viḍaṅgapippalīkṣāraśāṇāstisraśca cūrṇitāḥ||37||
lihyāt sarpirmadhubhyāṁ ca mōdakaṁ vā guḍēna tu|
bhakṣayēnniṣparīhāramētacchōdhanamuttamam ||38||
gulmaṁ plīhōdaraṁ śvāsaṁ halīmakamarōcakam|
kaphavātakr̥tāṁścānyān vyādhīnētahyapōhati||39||
View original
त्रिवृच्छाणा मतास्तिस्रस्तिस्रश्च त्रिफलात्वचः|
विडङ्गपिप्पलीक्षारशाणास्तिस्रश्च चूर्णिताः||३७||
लिह्यात् सर्पिर्मधुभ्यां च मोदकं वा गुडेन तु|
भक्षयेन्निष्परीहारमेतच्छोधनमुत्तमम् ||३८||
गुल्मं प्लीहोदरं श्वासं हलीमकमरोचकम्|
कफवातकृतांश्चान्यान् व्याधीनेतह्यपोहति||३९||
trivr̥cchāṇā ityādinēha mōdakē ca yadyapi paṭhyatē yōgaḥ, tathā'pyasya lēhēnaiva grahaṇādayamaṣṭamō lēhō bhavati||37-39||
Adhikarana 19 (40-45) · Śloka 46
viḍaṅgapippalīmūlatriphalādhānyacitrakān|
maricēndrayavājājīpippalīhastipippalīḥ||40||
lavaṇānyajamōdāṁ ca cūrṇitaṁ kārṣikaṁ pr̥thak|
tilatailatrivr̥ccūrṇabhāgau cāṣṭapalōnmitau||41||
dhātrīphalarasaprasthāṁstrīn guḍārdhatulāṁ tathā|
paktvā mr̥dvagninā khādēdbadarōdumbarōpamān||42||
guḍān kr̥tvā na cātra syādvihārāhārayantraṇā|
mandāgnitvaṁ jvaraṁ mūrcchāṁ mūtrakr̥cchramarōcakam||43||
asvapnaṁ gātraśūlaṁ ca kāsaṁ śvāsaṁ bhramaṁ kṣayam|
kuṣṭhārśaḥkāmalāmēhagulmōdarabhagandarān||44||
grahaṇīpāṇḍurōgāṁśca hanyuḥ puṁsavanāśca tē|
kalyāṇakā iti khyātāḥ sarvēṣvr̥tuṣu yaugikāḥ||45||
iti kalyāṇakaguḍaḥ|46|
View original
विडङ्गपिप्पलीमूलत्रिफलाधान्यचित्रकान्|
मरिचेन्द्रयवाजाजीपिप्पलीहस्तिपिप्पलीः||४०||
लवणान्यजमोदां च चूर्णितं कार्षिकं पृथक्|
तिलतैलत्रिवृच्चूर्णभागौ चाष्टपलोन्मितौ||४१||
धात्रीफलरसप्रस्थांस्त्रीन् गुडार्धतुलां तथा|
पक्त्वा मृद्वग्निना खादेद्बदरोदुम्बरोपमान्||४२||
गुडान् कृत्वा न चात्र स्याद्विहाराहारयन्त्रणा|
मन्दाग्नित्वं ज्वरं मूर्च्छां मूत्रकृच्छ्रमरोचकम्||४३||
अस्वप्नं गात्रशूलं च कासं श्वासं भ्रमं क्षयम्|
कुष्ठार्शःकामलामेहगुल्मोदरभगन्दरान्||४४||
ग्रहणीपाण्डुरोगांश्च हन्युः पुंसवनाश्च ते|
कल्याणका इति ख्याताः सर्वेष्वृतुषु यौगिकाः||४५||
इति कल्याणकगुडः|४६|
viḍaṅgētyādinā dvitīyō mōdakaḥ||40-45||
Adhikarana 20 (46-49) · Śloka 50
vyōṣatvakpatramustailāviḍaṅgāmalakābhayāḥ |
samabhāgā bhiṣagdadyāddviguṇaṁ ca mukūlakam||46||
trivr̥tō'ṣṭaguṇaṁ bhāgaṁ śarkarāyāśca ṣaḍguṇam|
cūrṇitaṁ guḍikāḥ kr̥tvā kṣaudrēṇa palasammitāḥ||47||
bhakṣayēt kalyamutthāya śītaṁ cānu pibējjalam|
mūtrakr̥cchrē jvarē vamyāṁ kāsē śvāsē bhramē kṣayē||48||
tāpē pāṇḍvāmayē'lpē'gnau śastā niryantraṇāśinaḥ|
yōgaḥ sarvaviṣāṇāṁ ca mataḥ śrēṣṭhō virēcanē||49||
mūtrajānāṁ ca rōgāṇāṁ vidhijñēnāvacāritaḥ|50|
View original
व्योषत्वक्पत्रमुस्तैलाविडङ्गामलकाभयाः |
समभागा भिषग्दद्याद्द्विगुणं च मुकूलकम्||४६||
त्रिवृतोऽष्टगुणं भागं शर्करायाश्च षड्गुणम्|
चूर्णितं गुडिकाः कृत्वा क्षौद्रेण पलसम्मिताः||४७||
भक्षयेत् कल्यमुत्थाय शीतं चानु पिबेज्जलम्|
मूत्रकृच्छ्रे ज्वरे वम्यां कासे श्वासे भ्रमे क्षये||४८||
तापे पाण्ड्वामयेऽल्पेऽग्नौ शस्ता निर्यन्त्रणाशिनः|
योगः सर्वविषाणां च मतः श्रेष्ठो विरेचने||४९||
मूत्रजानां च रोगाणां विधिज्ञेनावचारितः|५०|
vyōṣētyādinā tr̥tīyō mōdakaḥ| ayaṁ mōdakastantrāntarē ‘abhayādya’ iti khyātaḥ| mukūlakaṁ dantī| atra mukūlādīnāmēkaikadravyāpēkṣayā dvaiguṇyādi bhavati| madhu ca tāvanmātraṁ yāvatā mōdakō bhavati| kēcidatra vyōṣādimilitacūrṇāddantyādīnāṁ dvaiguṇyaṁ vadanti||46-49||-
Adhikarana 21 (50) · Śloka 51
pathyādhātryurubūkāṇāṁ prasr̥tau dvau trivr̥tpalam||50||
daśa tānmōdakān kuryādīśvarāṇāṁ virēcanam|51|
View original
पथ्याधात्र्युरुबूकाणां प्रसृतौ द्वौ त्रिवृत्पलम्||५०||
दश तान्मोदकान् कुर्यादीश्वराणां विरेचनम्|५१|
pathyētyādinā caturthaḥ||50||-
Adhikarana 22 (51-55) · Śloka 55
trivr̥ddhaimavatī śyāmā nīlinī hastipippalī||51||
samūlā pippalī mustamajamōdā durālabhā|
kārṣikaṁ nāgarapalaṁ guḍasya palaviṁśatim||52||
cūrṇitaṁ mōdakān kuryādudumbaraphalōpamān|
hiṅgusauvarcalavyōṣayavānībiḍajīrakaiḥ||53||
vacājagandhātriphalācavyacitrakadhānyakaiḥ|
mōdakān vēṣṭayēccūrṇaistān satumburudāḍimaiḥ||54||
trikavaṅkṣaṇahr̥dbastikōṣṭhārśaḥplīhaśūlinām|
hikkākāsāruciśvāsakaphōdāvartināṁ śubhāḥ ||55||
View original
त्रिवृद्धैमवती श्यामा नीलिनी हस्तिपिप्पली||५१||
समूला पिप्पली मुस्तमजमोदा दुरालभा|
कार्षिकं नागरपलं गुडस्य पलविंशतिम्||५२||
चूर्णितं मोदकान् कुर्यादुदुम्बरफलोपमान्|
हिङ्गुसौवर्चलव्योषयवानीबिडजीरकैः||५३||
वचाजगन्धात्रिफलाचव्यचित्रकधान्यकैः|
मोदकान् वेष्टयेच्चूर्णैस्तान् सतुम्बुरुदाडिमैः||५४||
त्रिकवङ्क्षणहृद्बस्तिकोष्ठार्शःप्लीहशूलिनाम्|
हिक्काकासारुचिश्वासकफोदावर्तिनां शुभाः ||५५||
trivr̥ddhaimavatītyādinā pañcamō mōdakaḥ pūryatē| vēṣṭayēditi avacūrṇayēt||51-55||
Adhikarana 23 (56-64) · Śloka 64
trivr̥tāṁ kauṭajaṁ bījaṁ pippalīṁ viśvabhēṣajam|
kṣaudradrākṣārasōpētaṁ varṣāsvētadvirēcanam||56||
trivr̥ddurālabhāmustaśarkarōdīcyacandanam|
drākṣāmbunā sayaṣṭyāhvasātalaṁ jaladātyayē||57||
trivr̥tāṁ citrakaṁ pāṭhāmajājīṁ saralaṁ vacām|
svarṇakṣīrīṁ ca hēmantē piṣṭvā tūṣṇāmbunā pibēt||58||
śarkarā trivr̥tā tulyā grīṣmakālē virēcanam|
trivr̥ttrāyantihapuṣāḥ sātalāṁ kaṭurōhiṇīm ||59||
svarṇakṣīrīṁ ca sañcūrṇya gōmūtrē bhāvayēttryaham|
ēṣa sarvartukō yōgaḥ snigdhānāṁ maladōṣahr̥t||60||
trivr̥cchyāmā durālambhā vatsakaṁ hastipippalī|
nīlinī triphalā mustaṁ kaṭukā ca sucūrṇitam||61||
sarpirmāṁsarasōṣṇāmbuyuktaṁ pāṇitalaṁ tataḥ|
pibēt sukhatamaṁ hyētadrūkṣāṇāmapi śasyatē||62||
tryūṣaṇaṁ triphalā hiṅgu kārṣikaṁ trivr̥tāpalam|
sauvarcalārdhakarṣaṁ ca palārdhaṁ cāmlavētasāt||63||
taccūrṇaṁ śarkarātulyaṁ madyēnāmlēna vā pibēt|
gulmapārśvārtinutsiddhaṁ jīrṇē cādyādrasaudanam||64||
View original
त्रिवृतां कौटजं बीजं पिप्पलीं विश्वभेषजम्|
क्षौद्रद्राक्षारसोपेतं वर्षास्वेतद्विरेचनम्||५६||
त्रिवृद्दुरालभामुस्तशर्करोदीच्यचन्दनम्|
द्राक्षाम्बुना सयष्ट्याह्वसातलं जलदात्यये||५७||
त्रिवृतां चित्रकं पाठामजाजीं सरलं वचाम्|
स्वर्णक्षीरीं च हेमन्ते पिष्ट्वा तूष्णाम्बुना पिबेत्||५८||
शर्करा त्रिवृता तुल्या ग्रीष्मकाले विरेचनम्|
त्रिवृत्त्रायन्तिहपुषाः सातलां कटुरोहिणीम् ||५९||
स्वर्णक्षीरीं च सञ्चूर्ण्य गोमूत्रे भावयेत्त्र्यहम्|
एष सर्वर्तुको योगः स्निग्धानां मलदोषहृत्||६०||
त्रिवृच्छ्यामा दुरालम्भा वत्सकं हस्तिपिप्पली|
नीलिनी त्रिफला मुस्तं कटुका च सुचूर्णितम्||६१||
सर्पिर्मांसरसोष्णाम्बुयुक्तं पाणितलं ततः|
पिबेत् सुखतमं ह्येतद्रूक्षाणामपि शस्यते||६२||
त्र्यूषणं त्रिफला हिङ्गु कार्षिकं त्रिवृतापलम्|
सौवर्चलार्धकर्षं च पलार्धं चाम्लवेतसात्||६३||
तच्चूर्णं शर्करातुल्यं मद्येनाम्लेन वा पिबेत्|
गुल्मपार्श्वार्तिनुत्सिद्धं जीर्णे चाद्याद्रसौदनम्||६४||
trivr̥tāṁ kauṭajamityādinā ṣaḍr̥tuvihitān yōgān rūkṣāṇāmapi śasyatē ityantēnāha| sātalā carmakaśā| jaladātyayē śaradi| hēmantē yadyapi prabalaśītavātē virēcanaṁ niṣiddhaṁ, tathā'pi vyādhiviṣayavihitaṁ virēcanamētajjñēyam| sarvartukayōgau anuktē r̥tau vasantādau ca jñēyau| trivr̥cchyāmētyādikō'pi sarvartukō yōgaḥ| tryūṣaṇamityādiścūrṇayōgō dvitīyaḥ||56-64||
Adhikarana 24 (65) · Śloka 66
trivr̥tāṁ triphalāṁ dantīṁ saptalāṁ vyōṣasaindhavam|
kr̥tvā cūrṇaṁ tu saptāhaṁ bhāvyamāmalakīrasē||65||
tadyōjyaṁ tarpaṇē yūṣē piśitē rāgayuktiṣu|66|
View original
त्रिवृतां त्रिफलां दन्तीं सप्तलां व्योषसैन्धवम्|
कृत्वा चूर्णं तु सप्ताहं भाव्यमामलकीरसे||६५||
तद्योज्यं तर्पणे यूषे पिशिते रागयुक्तिषु|६६|
trivr̥tāṁ triphalāmityādikastarpaṇayōgaḥ| ēvaṁ sarvartukayōgēna samaṁ dvau tarpaṇayōgau bhavataḥ||65||-
Adhikarana 25 (66-68) · Śloka 68
tulyāmlaṁ trivr̥tākalkasiddhaṁ gulmaharaṁ ghr̥tam||66||
śyāmātrivr̥tayōrmūlaṁ pacēdāmalakaiḥ saha|
jalē tēna kaṣāyēṇa paktvā sarpiḥ pibēnnaraḥ||67||
śyāmātrivr̥tkaṣāyēṇa siddhaṁ sarpiḥ pibēttathā|
sādhitaṁ vā payastābhyāṁ sukhaṁ tēna viricyatē||68||
View original
तुल्याम्लं त्रिवृताकल्कसिद्धं गुल्महरं घृतम्||६६||
श्यामात्रिवृतयोर्मूलं पचेदामलकैः सह|
जले तेन कषायेण पक्त्वा सर्पिः पिबेन्नरः||६७||
श्यामात्रिवृत्कषायेण सिद्धं सर्पिः पिबेत्तथा|
साधितं वा पयस्ताभ्यां सुखं तेन विरिच्यते||६८||
tulyāmlamityēkaṁ ghr̥taṁ, śyāmētyādi dvitīyaṁ, śyāmātrivr̥tkaṣāyēṇētyādi tr̥tīyam| sādhitaṁ cētyādinā kṣīrayōgamēkamāha| ghr̥tēna kṣīrēṇa ca ghr̥tēna kṣīrēṇa vaikēna militvā catvārō ghr̥takṣīrairbhavanti||66-68||
Adhikarana 26 (69-71) · Śloka 71
trivr̥nmuṣṭīṁstu sanakhānaṣṭau drōṇē'mbhasaḥ pacēt |
pādaśēṣaṁ kaṣāyaṁ taṁ pūtaṁ guḍatulāyutam||69||
snigdhē sthāpyaṁ ghaṭē kṣaudrapippalīphalacitrakaiḥ|
praliptē madhunā māsaṁ jātaṁ tanmātrayā pibēt||70||
grahaṇīpāṇḍurōgaghnaṁ gulmaśvayathunāśanam|
surāṁ vā trivr̥tāyōgakiṇvāṁ tatkvāthasaṁyutām||71||
View original
त्रिवृन्मुष्टींस्तु सनखानष्टौ द्रोणेऽम्भसः पचेत् |
पादशेषं कषायं तं पूतं गुडतुलायुतम्||६९||
स्निग्धे स्थाप्यं घटे क्षौद्रपिप्पलीफलचित्रकैः|
प्रलिप्ते मधुना मासं जातं तन्मात्रया पिबेत्||७०||
ग्रहणीपाण्डुरोगघ्नं गुल्मश्वयथुनाशनम्|
सुरां वा त्रिवृतायोगकिण्वां तत्क्वाथसंयुताम्||७१||
trivr̥nmuṣṭīnityādinā prathamā surā, surāṁ vētyādinā dvitīyā, ēvaṁ dvau surāyōgau bhavataḥ| trivr̥dyōgayuktaṁ kiṇvaṁ yasyāṁ sā tathā||69-71||
Adhikarana 27 (72-73) · Śloka 73
yavaiḥ śyāmātrivr̥tkvāthasvinnaiḥ kulmāṣamambhasā|
āsutaṁ ṣaḍahaṁ pallē jātaṁ sauvīrakaṁ pibēt||72||
bhr̥ṣṭān vā satuṣāñchuddhān yavāṁstaccūrṇasaṁyutān|
āsutānambhasā tadvat pibējjātaṁ tuṣōdakam||73||
View original
यवैः श्यामात्रिवृत्क्वाथस्विन्नैः कुल्माषमम्भसा|
आसुतं षडहं पल्ले जातं सौवीरकं पिबेत्||७२||
भृष्टान् वा सतुषाञ्छुद्धान् यवांस्तच्चूर्णसंयुतान्|
आसुतानम्भसा तद्वत् पिबेज्जातं तुषोदकम्||७३||
yavairityādinā sauvīrakatuṣōdakē prāha| ētau dvau kāñjikayōgau| kulmāṣa utsvinnayavapiṣṭakam| pallē iti dhānyādirāśau| taccūrṇasaṁyutāniti trivr̥ccūrṇasaṁyutān| tadvaditi ṣaḍahaṁ pallē sthitāna||72-73||
Adhikarana 28 (74) · Śloka 74
tathā madanakalpōktān ṣāḍavādīn pr̥thagdaśa|
trivr̥ccūrṇēna saṁyōjya virēkārthaṁ prayōjayēt||74||
View original
तथा मदनकल्पोक्तान् षाडवादीन् पृथग्दश|
त्रिवृच्चूर्णेन संयोज्य विरेकार्थं प्रयोजयेत्||७४||
tathētyādinā ṣāḍavādiyōgān daśāha| daśa ṣāḍavādayō “badaraṣāḍavarāgalēhamōdakōtkārikātarpaṇaśākamāṁsarasayūṣamadyānāṁ” (ka.a.1) iti granthēna madanakalpōktāḥ||74||
Adhikarana 29 (75-76) · Śloka 76
bhavataścātra- tvakkēśarāmrātakadāḍimailāsitōpalāmākṣikamātuluṅgaiḥ|
madyaistathā'mlaiśca manōnukūlairyuktāni dēyāni virēcanāni||75||
śītāmbunā pītavataśca tasya siñcēnmukhaṁ chardivighātahētōḥ|
hr̥dyāṁśca mr̥tpuṣpaphalapravālānamlaṁ ca dadyādupajighraṇārtham||76||
View original
भवतश्चात्र- त्वक्केशराम्रातकदाडिमैलासितोपलामाक्षिकमातुलुङ्गैः|
मद्यैस्तथाऽम्लैश्च मनोनुकूलैर्युक्तानि देयानि विरेचनानि||७५||
शीताम्बुना पीतवतश्च तस्य सिञ्चेन्मुखं छर्दिविघातहेतोः|
हृद्यांश्च मृत्पुष्पफलप्रवालानम्लं च दद्यादुपजिघ्रणार्थम्||७६||
samprati daśōttaraṁ yōgaśatamabhidhāya vāntinirāsārthaṁ kr̥tyatrayēṇa samaṁ virēcanaprayōgānāha- tvakkēśarētyādi||75-76||
Adhikarana 30 (77-80) · Śloka 80
tatra ślōkāḥ- ēkō'mlādibhiraṣṭau ca daśa dvau saindhavādibhiḥ|
mūtrē'ṣṭādaśa yaṣṭyāṁ dvau jīvakādau caturdaśa||77||
kṣīrādau sapta lēhē'ṣṭau catvāraḥ sitayā'pi ca|
pānakādiṣu pañcaiva ṣaḍr̥tau pañca mōdakāḥ||78||
catvāraśca ghr̥tē kṣīrē dvau cūrṇē tarpaṇē tathā|
dvau madyē kāñjikē dvau ca daśānyē ṣāḍavādiṣu||79||
śyāmāyāstrivr̥tāyāśca kalpē'smin samudāhr̥tam|
śataṁ daśōttaraṁ siddhaṁ yōgānāṁ paramarṣiṇā||80||
View original
तत्र श्लोकाः- एकोऽम्लादिभिरष्टौ च दश द्वौ सैन्धवादिभिः|
मूत्रेऽष्टादश यष्ट्यां द्वौ जीवकादौ चतुर्दश||७७||
क्षीरादौ सप्त लेहेऽष्टौ चत्वारः सितयाऽपि च|
पानकादिषु पञ्चैव षडृतौ पञ्च मोदकाः||७८||
चत्वारश्च घृते क्षीरे द्वौ चूर्णे तर्पणे तथा|
द्वौ मद्ये काञ्जिके द्वौ च दशान्ये षाडवादिषु||७९||
श्यामायास्त्रिवृतायाश्च कल्पेऽस्मिन् समुदाहृतम्|
शतं दशोत्तरं सिद्धं योगानां परमर्षिणा||८०||
ēkō'mlādibhirityādisaṅgrahō vyaktārthaḥ| yaṣṭyāṁ dvāviti ‘yaṣṭyāhvaṁ vidhinā’ iti jīvakādāvēkaḥ, madhukētyādinā cāparaḥ||77-80||
Adhikarana puShpikA · Śloka 7
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē'prāptē dr̥ḍhabalasampūritē kalpasthānē śyāmātrivr̥tkalpō nāma saptamō'dhyāyaḥ||7||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृतेऽप्राप्ते दृढबलसम्पूरिते कल्पस्थाने श्यामात्रिवृत्कल्पो नाम सप्तमोऽध्यायः||७||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāṁ kalpasthānē śyāmātrivr̥tkalpō nāma saptamō'dhyāyaḥ||7||