Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athāta unmādanidānaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथात उन्मादनिदानं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
autpādikaṁ śōṣamabhidhāya dakṣayajñē kuṣṭhānantarōtpannamunmādaṁ brūtē| vacanaṁ hi- “bhayatrāsaśōkairunmādāpasmārāṇām” (ni.a.8) iti||1-2||
Adhikarana 2 (3-4) · Śloka 4
iha khalu pañcōnmādā bhavanti; tadyathā- vātapittakaphasannipātāgantunimittāḥ||3||
tatra dōṣanimittāścatvāraḥ puruṣāṇāmēvaṁvidhānāṁ kṣipramabhinirvartantē; tadyathā- bhīrūṇāmupakliṣṭasattvānāmutsannadōṣāṇāṁ samalavikr̥tōpahitānyanucitānyāhārajātāni vaiṣamyayuktēnōpayōgavidhinōpayuñjānānāṁ tantraprayōgamapi viṣamamācaratāmanyāśca śarīracēṣṭā viṣamāḥ samācaratāmatyupakṣīṇadēhānāṁ vyādhivēgasamudbhramitānāmupahatamanasāṁ vā kāmakrōdhalōbhaharṣabhayamōhāyāsaśōkacintōdvēgādibhirbhūyō'bhighātābhyāhatānāṁ vā manasyupahatē buddhau ca pracalitāyāmabhyudīrṇā dōṣāḥ prakupitā hr̥dayamupasr̥tya manōvahāni srōtāṁsyāvr̥tya janayantyunmādam||4||
View original
इह खलु पञ्चोन्मादा भवन्ति; तद्यथा- वातपित्तकफसन्निपातागन्तुनिमित्ताः||३||
तत्र दोषनिमित्ताश्चत्वारः पुरुषाणामेवंविधानां क्षिप्रमभिनिर्वर्तन्ते; तद्यथा- भीरूणामुपक्लिष्टसत्त्वानामुत्सन्नदोषाणां समलविकृतोपहितान्यनुचितान्याहारजातानि वैषम्ययुक्तेनोपयोगविधिनोपयुञ्जानानां तन्त्रप्रयोगमपि विषममाचरतामन्याश्च शरीरचेष्टा विषमाः समाचरतामत्युपक्षीणदेहानां व्याधिवेगसमुद्भ्रमितानामुपहतमनसां वा कामक्रोधलोभहर्षभयमोहायासशोकचिन्तोद्वेगादिभिर्भूयोऽभिघाताभ्याहतानां वा मनस्युपहते बुद्धौ च प्रचलितायामभ्युदीर्णा दोषाः प्रकुपिता हृदयमुपसृत्य मनोवहानि स्रोतांस्यावृत्य जनयन्त्युन्मादम्||४||
upakliṣṭasattvānāmiti rajastamōbhyāmupahatēcētasām| utsannadōṣāṇāmiti pravr̥ddhōdbhrāntadōṣāṇām| samalaiḥ aśucibhiḥ, vikr̥taiḥ vairōdhikaiḥ, upahitāni miśrīkr̥tānīti samalavikr̥tōpahitāni; kiṁvā samalaiḥ malinaiḥ, vikr̥taiḥ kuṣṭhivyaṅgādibhiḥ parijanaiḥ, upahitāni upaḍhaukitānīti samalavikr̥tōpahitāni| vaiṣamyayuktēnōpayōgavidhinēti yaḥ prakr̥tikaraṇādirāhārōpayōgavidhirvaktavyaḥ, tēna vaiṣamyayuktēna; vaiṣamyaṁ ca prakr̥tyādīnāmaśastatvaṁ prakr̥tigurutvādibhiḥ kr̥taṁ jñēyam| tantraṁ śarīraṁ, tasya paripālanārthaṁ sadvr̥ttōktaḥ prayōgaḥ; śarīracēṣṭāśabdēna tu gamanādi gr̥hyatē, tēna na paunaruktyam| tantraśabdaḥ śarīrē vartatē; yaduktaṁ- “tantrayantrēṣu bhinnēṣu tamō'ntyaṁ pravivikṣatām” (i.a.12) iti| vyādhivēgasamudbhramitānāmiti vyādhibalēnāprakr̥tisthitānām| upahatamanasāmiti kāmādibhiḥ sambadhyatē| bhūya iti punaḥ punaḥ| upasr̥tyēti vyāpya||3-4||
Adhikarana 3 (5) · Śloka 5
unmādaṁ punarmanōbuddhisañjñājñānasmr̥tibhaktiśīlacēṣṭācāravibhramaṁ vidyāt||5||
View original
उन्मादं पुनर्मनोबुद्धिसञ्ज्ञाज्ञानस्मृतिभक्तिशीलचेष्टाचारविभ्रमं विद्यात्||५||
unmādapratyātmalakṣaṇamāha- unmādaṁ punarityādi| vibhramamiti manaḥprabhr̥tibhiḥ pratyēkaṁ sambadhyatē| atra manōvibhramāccintyānarthānna cintayatē, acintyāṁśca cintayatē; uktaṁ hi- “manasaśca cintyamarthaḥ” (sū.a.8) iti| buddhivibhramāttu nityamanityamiti, priyaṁ cāpriyamiti paśyati; vacanaṁ hi- “viṣamābhinivēśō yō nityānityē priyāpriyē| jñēyaḥ sa buddhivibhraṁśaḥ, samaṁ buddhirhi paśyati” (śā.a.1) iti| sañjñāṁ jñānaṁ, tadvibhramādagnyādidāhaṁ na budhyatē; kiṁvā sañjñā nāmōllēkhēna jñānam| smr̥tivibhramāttu na smarati, ayathāvadvā smarati| bhaktiricchā, tadvibhramācca yatrēcchā pūrvamāsīttatrānicchā bhavati| śīlavibhramādakrōdhanaḥ krōdhanō bhavati| cēṣṭāvibhramādanucitacēṣṭō bhavati| ācāraḥ śāstraśikṣākr̥tō vyavahāraḥ; tadvibhramādaśaucādyācarati||5||
Adhikarana 4 (6) · Śloka 6
tasyēmāni pūrvarūpāṇi; tadyathā- śirasaḥ śūnyatā, cakṣuṣōrākulatā, svanaḥ karṇayōḥ, ucchvāsasyādhikyam, āsyasaṁsravaṇam, anannābhilāṣārōcakāvipākāḥ, hr̥dgrahaḥ, dhyānāyāsasammōhōdvēgāścāsthānē, satataṁ lōmaharṣaḥ, jvaraścābhīkṣṇam, unmattacittatvam, udarditvam , arditākr̥tikaraṇaṁ ca vyādhēḥ, svapnē cābhīkṣṇaṁ darśanaṁ bhrāntacalitānavasthitānāṁ rūpāṇāmapraśastānāṁ ca tilapīḍakacakrādhirōhaṇaṁ vātakuṇḍalikābhiścōnmathanaṁ nimajjanaṁ ca kaluṣāṇāmambhasāmāvartē cakṣuṣōścāpasarpaṇamiti (dōṣanimittānāmunmādānāṁ pūrvarūpāṇi bhavanti)||6||
View original
तस्येमानि पूर्वरूपाणि; तद्यथा- शिरसः शून्यता, चक्षुषोराकुलता, स्वनः कर्णयोः, उच्छ्वासस्याधिक्यम्, आस्यसंस्रवणम्, अनन्नाभिलाषारोचकाविपाकाः, हृद्ग्रहः, ध्यानायाससम्मोहोद्वेगाश्चास्थाने, सततं लोमहर्षः, ज्वरश्चाभीक्ष्णम्, उन्मत्तचित्तत्वम्, उदर्दित्वम् , अर्दिताकृतिकरणं च व्याधेः, स्वप्ने चाभीक्ष्णं दर्शनं भ्रान्तचलितानवस्थितानां रूपाणामप्रशस्तानां च तिलपीडकचक्राधिरोहणं वातकुण्डलिकाभिश्चोन्मथनं निमज्जनं च कलुषाणामम्भसामावर्ते चक्षुषोश्चापसर्पणमिति (दोषनिमित्तानामुन्मादानां पूर्वरूपाणि भवन्ति)||६||
asthānē ityaviṣayē; tēna adhyānaviṣayē dhyānam, asammōhaviṣayē ca mōha ityādi jñēyam| unmattacittatvamiti udbhrāntacittatvam| udarditatvamiti ūrdhvakāyē pīḍitatvam| arditākr̥tikaraṇaṁ ca vyādhēriti arditasya vyādhērākr̥tikaraṇaṁ; tēnārdhavaktrabhramaṇādikaraṇamityarthaḥ| kiṁvā vyādhēriti prathamōktēna tasyētyanēna sambadhyatē, tēna tasya vyādhērbuddhyādibhramarūpasyōnmādasya yathōktāni pūrvarūpāṇīti yōjanā| cakṣuṣōścāpasarpaṇamiti cakṣurvyapagama ityarthaḥ||6||
Adhikarana 5 (7) · Śloka 7
tatō'nantaramēvamunmādābhinirvr̥ttirēva|
tatrēdamunmādaviśēṣavijñānaṁ bhavati; tadyathā- parisaraṇamajasram, akṣibhruvauṣṭhāṁsahanvagrahastapādāṅgavikṣēpaṇamakasmāt , satatamaniyatānāṁ ca girāmutsargaḥ, phēnāgamanamāsyāt, abhīkṣṇaṁ smitahasitanr̥tyagītavāditrasamprayōgāścāsthānē, vīṇāvaṁśaśaṅkhaśamyātālaśabdānukaraṇamasāmnā, yānamayānaiḥ, alaṅkaraṇamanalaṅkārikairdravyaiḥ, lōbhaścābhyavahāryēṣvalabdhēṣu, labdhēṣu cāvamānastīvramātsaryaṁ ca, kārśyaṁ, pāruṣyam, utpiṇḍitāruṇākṣatā, vātōpaśayaviparyāsādanupaśayatā ca; iti vātōnmādaliṅgāni bhavanti(1); amarṣaḥ, krōdhaḥ, saṁrambhaścāsthānē, śastralōṣṭrakaśākāṣṭhamuṣṭibhirabhihananaṁ svēṣāṁ parēṣāṁ vā, abhidravaṇaṁ, pracchāyaśītōdakānnābhilāṣaḥ, santāpaścātivēlaṁ, tāmraharitahāridrasaṁrabdhākṣatā, pittōpaśayaviparyāsādanupaśayatā ca; iti pittōnmādaliṅgāni bhavanti(2); sthānamēkadēśē, tūṣṇīmbhāvaḥ, alpaśaścaṅkramaṇaṁ, lālāśiṅghāṇakasravaṇam, anannābhilāṣaḥ, rahaskāmatā, bībhatsatvaṁ, śaucadvēṣaḥ, svapnanityatā, śvayathurānanē, śuklastimitamalōpadigdhākṣatvaṁ, ślēṣmōpaśayaviparyāsādanupaśayatā ca; iti ślēṣmōnmādaliṅgāni bhavanti(3); tridōṣaliṅgasannipātē tu sānnipātikaṁ vidyāt; tamasādhyamācakṣatē kuśalāḥ||7||
View original
ततोऽनन्तरमेवमुन्मादाभिनिर्वृत्तिरेव|
तत्रेदमुन्मादविशेषविज्ञानं भवति; तद्यथा- परिसरणमजस्रम्, अक्षिभ्रुवौष्ठांसहन्वग्रहस्तपादाङ्गविक्षेपणमकस्मात् , सततमनियतानां च गिरामुत्सर्गः, फेनागमनमास्यात्, अभीक्ष्णं स्मितहसितनृत्यगीतवादित्रसम्प्रयोगाश्चास्थाने, वीणावंशशङ्खशम्यातालशब्दानुकरणमसाम्ना, यानमयानैः, अलङ्करणमनलङ्कारिकैर्द्रव्यैः, लोभश्चाभ्यवहार्येष्वलब्धेषु, लब्धेषु चावमानस्तीव्रमात्सर्यं च, कार्श्यं, पारुष्यम्, उत्पिण्डितारुणाक्षता, वातोपशयविपर्यासादनुपशयता च; इति वातोन्मादलिङ्गानि भवन्ति(१); अमर्षः, क्रोधः, संरम्भश्चास्थाने, शस्त्रलोष्ट्रकशाकाष्ठमुष्टिभिरभिहननं स्वेषां परेषां वा, अभिद्रवणं, प्रच्छायशीतोदकान्नाभिलाषः, सन्तापश्चातिवेलं, ताम्रहरितहारिद्रसंरब्धाक्षता, पित्तोपशयविपर्यासादनुपशयता च; इति पित्तोन्मादलिङ्गानि भवन्ति(२); स्थानमेकदेशे, तूष्णीम्भावः, अल्पशश्चङ्क्रमणं, लालाशिङ्घाणकस्रवणम्, अनन्नाभिलाषः, रहस्कामता, बीभत्सत्वं, शौचद्वेषः, स्वप्ननित्यता, श्वयथुरानने, शुक्लस्तिमितमलोपदिग्धाक्षत्वं, श्लेष्मोपशयविपर्यासादनुपशयता च; इति श्लेष्मोन्मादलिङ्गानि भवन्ति(३); त्रिदोषलिङ्गसन्निपाते तु सान्निपातिकं विद्यात्; तमसाध्यमाचक्षते कुशलाः||७||
tatō'nantaramēvētivacanāt pūrvarūpānantaraṁ śīghramēvōnmādō bhavatīti darśayati; anyē rōgā yathā pūrvarūpē bhūtē'pi cirēṇa bhavanti, na tathōnmāda ityarthaḥ| unmādaviśēṣavijñānamiti vātādyunmādaliṅgamityarthaḥ| parisaraṇaṁ bhramaṇam| śamyā dakṣiṇahastēna vādanaṁ, tālastu vāmahastēna vādanaṁ; yaduktaṁ viśākhinā- “śamyā dakṣiṇahastēna, vāmahastēna tālakaḥ| ubhābhyāṁ vādanaṁ yattu sannipātaḥ sa ucyatē” iti| asāmnēti uccaiḥ| ayānairiti hastyādiyānavyatiriktaiḥ| labdhēṣu cāvamāna iti prāptēṣvabhyavahāryēṣvāhāryēṣvanupayōgō'vadhīraṇaṁ ca; na kēvalamavamānaḥ, kintu tīvraṁ mātsaryaṁ ca; abhyavahāryaṁ labdhvā na kasyaciddātumicchatītyarthaḥ| vātē upaśaya upaśayahētuḥ snēhādirvātōpaśayaḥ, tasya viparyāsō rūkṣādiḥ, tēnānupaśayitā asukhamityarthaḥ| cakārādvātānuguṇasnēhādyupaśayatā ca gr̥hyatē| amarṣa ityādi pittōnmādaliṅgam| saṁrambha ārabhaṭī| svēṣāmiti ātmīyānām| kaphōnmādaliṅgē rahō vijanam||7||
Adhikarana 6 (8-9) · Śloka 9
sādhyānāṁ tu trayāṇāṁ sādhanāni- snēhasvēdavamanavirēcanāsthāpanānuvāsanōpaśamana nastaḥkarmadhūmadhūpanāñjanāvapīḍapradhamanābhyaṅgapradēhapariṣēkānulēpanavadhabandhanāvarōdhana- vitrāsanavismāpanavismāraṇāpatarpaṇasirāvyadhanāni, bhōjanavidhānaṁ ca yathāsvaṁ yuktyā, yaccānyadapi kiñcinnidānaviparītamauṣadhaṁ kāryaṁ tadapi syāditi||8||
bhavati cātra- unmādān dōṣajān sādhyān sādhayēdbhiṣaguttamaḥ|
anēna vidhiyuktēna karmaṇā yat prakīrtitam||9||
View original
साध्यानां तु त्रयाणां साधनानि- स्नेहस्वेदवमनविरेचनास्थापनानुवासनोपशमन नस्तःकर्मधूमधूपनाञ्जनावपीडप्रधमनाभ्यङ्गप्रदेहपरिषेकानुलेपनवधबन्धनावरोधन- वित्रासनविस्मापनविस्मारणापतर्पणसिराव्यधनानि, भोजनविधानं च यथास्वं युक्त्या, यच्चान्यदपि किञ्चिन्निदानविपरीतमौषधं कार्यं तदपि स्यादिति||८||
भवति चात्र- उन्मादान् दोषजान् साध्यान् साधयेद्भिषगुत्तमः|
अनेन विधियुक्तेन कर्मणा यत् प्रकीर्तितम्||९||
avarōdhanaṁ tamōgrahāvarōdhanādi| vidhiyuktēnēti unmādacikitsitē prapañcavakṣyamāṇavidhiyuktēnētyarthaḥ||8-9||
Adhikarana 7 (10) · Śloka 10
yastu dōṣanimittēbhya unmādēbhyaḥ samutthānapūrvarūpaliṅgavēdanōpaśayaviśēṣasamanvitō bhavatyunmādastamāgantukamācakṣatē|
kēcit punaḥ pūrvakr̥taṁ karmāpraśastamicchanti tasya nimittam|
tasya ca hētuḥ prajñāparādha ēvēti bhagavān punarvasurātrēyaḥ|
prajñāparādhāddhyayaṁ dēvarṣipitr̥gandharvayakṣarākṣasapiśācaguruvr̥ddhasiddhācāryapūjyānavamatyāhitānyācarati, anyadvā kiñcidēvaṁvidhaṁ karmāpraśastamārabhatē; tamātmanā hatamupaghnantō dēvādayaḥ kurvantyunmattam||10||
View original
यस्तु दोषनिमित्तेभ्य उन्मादेभ्यः समुत्थानपूर्वरूपलिङ्गवेदनोपशयविशेषसमन्वितो भवत्युन्मादस्तमागन्तुकमाचक्षते|
केचित् पुनः पूर्वकृतं कर्माप्रशस्तमिच्छन्ति तस्य निमित्तम्|
तस्य च हेतुः प्रज्ञापराध एवेति भगवान् पुनर्वसुरात्रेयः|
प्रज्ञापराधाद्ध्ययं देवर्षिपितृगन्धर्वयक्षराक्षसपिशाचगुरुवृद्धसिद्धाचार्यपूज्यानवमत्याहितान्याचरति, अन्यद्वा किञ्चिदेवंविधं कर्माप्रशस्तमारभते; तमात्मना हतमुपघ्नन्तो देवादयः कुर्वन्त्युन्मत्तम्||१०||
kēcit punarityādau ‘tasya nimittaṁ’ itipadamāvr̥tya pūrvēṇa parēṇa ca yōjanīyam| tatra prajñāparādha ēva tasya nimittamiti bruvatā apraśastaprāktanakarmajanyatvaṁ na pratikṣipyatē, yataḥ prāktanamapi hi karma prajñāparādhajamēva| kiṁvā, tasya nimittaṁ prajñāparādha ēvētyanēna tasyētyapraśastakarmaṇō'pi prajñāparādha ēva kāraṇamiti darśyatē; tēna karmajasya prajñāparādhāntarniviṣṭatvamucyatē| ātmanā hatamiti ātmanā kr̥tēnāśubhakarmaṇā hatam| upaghnanta ityāvēśaṁ kurvantaḥ||10||
Adhikarana 8 (11) · Śloka 11
tatra dēvādiprakōpanimittēnāgantukōnmādēna puraskr̥tasyēmāni pūrvarūpāṇi bhavanti; tadyathā- dēvagōbrāhmaṇatapasvināṁ hiṁsārucitvaṁ, kōpanatvaṁ, nr̥śaṁsābhiprāyatā, aratiḥ, ōjōvarṇacchāyābalavapuṣāmupataptiḥ, svapnē ca dēvādibhirabhibhartsanaṁ pravartanaṁ cēti; tatō'nantaramunmādābhinirvr̥ttiḥ||11||
View original
तत्र देवादिप्रकोपनिमित्तेनागन्तुकोन्मादेन पुरस्कृतस्येमानि पूर्वरूपाणि भवन्ति; तद्यथा- देवगोब्राह्मणतपस्विनां हिंसारुचित्वं, कोपनत्वं, नृशंसाभिप्रायता, अरतिः, ओजोवर्णच्छायाबलवपुषामुपतप्तिः, स्वप्ने च देवादिभिरभिभर्त्सनं प्रवर्तनं चेति; ततोऽनन्तरमुन्मादाभिनिर्वृत्तिः||११||
puraskr̥tasyēti abhiśapanīyatayā vyavasthāpitasya| nr̥śaṁsābhiprāyatā parāpakārarucitvam| ōjasa upataptyā ōjaḥkāryabalādirahitaḥ| pravartanaṁ prēraṇam||11||
Adhikarana 9 (12) · Śloka 12
tatrāyamunmādakarāṇāṁ bhūtānāmunmādayiṣyatāmārambhaviśēṣō bhavati; tadyathā- avalōkayantō dēvā janayantyunmādaṁ, guruvr̥ddhasiddhamaharṣayō'bhiśapantaḥ, pitarō darśayantaḥ , spr̥śantō gandharvāḥ, samāviśantō yakṣāḥ, rākṣasāstvātmagandhamāghrāpayantaḥ, piśācāḥ punarāruhya vāhayantaḥ||12||
View original
तत्रायमुन्मादकराणां भूतानामुन्मादयिष्यतामारम्भविशेषो भवति; तद्यथा- अवलोकयन्तो देवा जनयन्त्युन्मादं, गुरुवृद्धसिद्धमहर्षयोऽभिशपन्तः, पितरो दर्शयन्तः , स्पृशन्तो गन्धर्वाः, समाविशन्तो यक्षाः, राक्षसास्त्वात्मगन्धमाघ्रापयन्तः, पिशाचाः पुनरारुह्य वाहयन्तः||१२||
darśayanta ityatra ‘ātmānam’ iti śēṣaḥ||12||
Adhikarana 10 (13) · Śloka 13
tasyēmāni rūpāṇi bhavanti; tadyathā- atyātmabalavīryapauruṣaparākramagrahaṇadhāraṇasmaraṇajñānavacanavijñānāni , aniyataścōnmādakālaḥ||13||
View original
तस्येमानि रूपाणि भवन्ति; तद्यथा- अत्यात्मबलवीर्यपौरुषपराक्रमग्रहणधारणस्मरणज्ञानवचनविज्ञानानि , अनियतश्चोन्मादकालः||१३||
atyātmaśabdō balādibhiḥ pratyēkamabhisambadhyatē| ātmānamatiricyēti atyātma; tēnātmānanurūpabalādiyōgō bhavatītyarthaḥ||13||
Adhikarana 11 (14) · Śloka 14
unmādayiṣyatāmapi khalu dēvarṣipitr̥gandharvayakṣarākṣasapiśācānāṁ guruvr̥ddhasiddhānāṁ vā ēṣvantarēṣvabhigamanīyāḥ puruṣā bhavanti; tadyathā- pāpasya karmaṇaḥ samārambhē, pūrvakr̥tasya vā karmaṇaḥ pariṇāmakālē, ēkasya vā śūnyagr̥havāsē catuṣpathādhiṣṭhānē vā, sandhyāvēlāyāmaprayatabhāvē vā parvasandhiṣu vā mithunībhāvē, rajasvalābhigamanē vā, viguṇē vā'dhyayanabalimaṅgalahōmaprayōgē, niyamavratabrahmacaryabhaṅgē vā, mahāhavē vā, dēśakulapuravināśē vā, mahāgrahōpagamanē vā, striyā vā prajananakālē, vividhabhūtāśubhāśucisparśanē vā, vamanavirēcanarudhirasrāvē, aśucēraprayatasya vā caityadēvāyatanābhigamanē vā, māṁsamadhutilaguḍamadyōcchiṣṭē vā, digvāsasi vā, niśi nagaranigamacatuṣpathōpavanaśmaśānāghātanābhigamanē vā, dvijagurusurayatipūjyābhidharṣaṇē vā, dharmākhyānavyatikramē vā, anyasya vā karmaṇō'praśastasyārambhē, ityabhighātakālā vyākhyātā bhavanti||14||
View original
उन्मादयिष्यतामपि खलु देवर्षिपितृगन्धर्वयक्षराक्षसपिशाचानां गुरुवृद्धसिद्धानां वा एष्वन्तरेष्वभिगमनीयाः पुरुषा भवन्ति; तद्यथा- पापस्य कर्मणः समारम्भे, पूर्वकृतस्य वा कर्मणः परिणामकाले, एकस्य वा शून्यगृहवासे चतुष्पथाधिष्ठाने वा, सन्ध्यावेलायामप्रयतभावे वा पर्वसन्धिषु वा मिथुनीभावे, रजस्वलाभिगमने वा, विगुणे वाऽध्ययनबलिमङ्गलहोमप्रयोगे, नियमव्रतब्रह्मचर्यभङ्गे वा, महाहवे वा, देशकुलपुरविनाशे वा, महाग्रहोपगमने वा, स्त्रिया वा प्रजननकाले, विविधभूताशुभाशुचिस्पर्शने वा, वमनविरेचनरुधिरस्रावे, अशुचेरप्रयतस्य वा चैत्यदेवायतनाभिगमने वा, मांसमधुतिलगुडमद्योच्छिष्टे वा, दिग्वाससि वा, निशि नगरनिगमचतुष्पथोपवनश्मशानाघातनाभिगमने वा, द्विजगुरुसुरयतिपूज्याभिधर्षणे वा, धर्माख्यानव्यतिक्रमे वा, अन्यस्य वा कर्मणोऽप्रशस्तस्यारम्भे, इत्यभिघातकाला व्याख्याता भवन्ति||१४||
parvasandhiḥ amāvāsyā paurṇamāsī ca| digvāsasīti nagnē| niśītyādau punaścatuṣpathavacanaṁ niśi punaranyēna sahāpi catuṣpathagamanapradarśanārtham ; ēkasyētyādau tu divā'pyēkasya catuṣpathagamanaṁ bruvatē| dharmākhyānavyatikrama iti avidhinā dharmaprakāśanē||14||
Adhikarana 12 (15) · Śloka 15
trividhaṁ tu khalūnmādakarāṇāṁ bhūtānāmunmādanē prayōjanaṁ bhavati; tadyathā- hiṁsā, ratiḥ, abhyarcanaṁ cēti|
tēṣāṁ taṁ prayōjanaviśēṣamunmattācāraviśēṣalakṣaṇairvidyāt|
tatra hiṁsārthinōnmādyamānō'gniṁ praviśati, apsu nimajjati, sthalācchvabhrē vā patati, śastrakaśākāṣṭhalōṣṭamuṣṭibhirhantyātmānam, anyacca prāṇavadhārthamārabhatē kiñcit, tamasādhyaṁ vidyāt; sādhyau punardvāvitarau||15||
View original
त्रिविधं तु खलून्मादकराणां भूतानामुन्मादने प्रयोजनं भवति; तद्यथा- हिंसा, रतिः, अभ्यर्चनं चेति|
तेषां तं प्रयोजनविशेषमुन्मत्ताचारविशेषलक्षणैर्विद्यात्|
तत्र हिंसार्थिनोन्माद्यमानोऽग्निं प्रविशति, अप्सु निमज्जति, स्थलाच्छ्वभ्रे वा पतति, शस्त्रकशाकाष्ठलोष्टमुष्टिभिर्हन्त्यात्मानम्, अन्यच्च प्राणवधार्थमारभते किञ्चित्, तमसाध्यं विद्यात्; साध्यौ पुनर्द्वावितरौ||१५||
ratiḥ krīḍā| abhyarcanaṁ pūjā| unmattācāraviśēṣalakṣaṇairvidyāditi unmattasyācāraviśēṣarūpairlakṣaṇairhiṁsārthādyunmāditaṁ vidyāt| tatra hiṁsārthinōnmāditō hiṁsānuguṇamagnipravēśādyācarati, ratyarthinā cōnmāditaḥ krīḍārthaṁ pracarati, pūjārthinā gr̥hītō pūjāṁ cēṣṭatē| iha ca dēvādivacanēna dēvādyanucarā dēvādisadharmāṇō grāhyāḥ, dēvādayastu na mānuṣānāviśanti| uktaṁ hi suśrutē- “na tē manuṣyaiḥ saha saṁviśanti navā manuṣyān kvacidāviśanti| yē tvāviśantīti vadanti mōhāttē bhūtavidyāviṣayādapōhyāḥ” (su.u.taṁ.a.61) ityādi| hiṁsārthigr̥hītasyāsādhyatvēna tadvijñānārthaṁ sāmānyōktānyapi lakṣaṇāni śr̥ṅgagrāhikayā brūtē||15||
Adhikarana 13 (16-17) · Śloka 17
tayōḥ sādhanāni- mantrauṣadhimaṇimaṅgalabalyupahārahōmaniyamavrataprāyaścittōpavāsa svastyayanapraṇipātagamanādīni||16||
ēvamētē pañcōnmādā vyākhyātā bhavanti||17||
View original
तयोः साधनानि- मन्त्रौषधिमणिमङ्गलबल्युपहारहोमनियमव्रतप्रायश्चित्तोपवास स्वस्त्ययनप्रणिपातगमनादीनि||१६||
एवमेते पञ्चोन्मादा व्याख्याता भवन्ति||१७||
tayōrityādau gamanaṁ dēvatīrthādigamanam||16-17||
Adhikarana 14 (18) · Śloka 18
tē tu khalu nijāgantuviśēṣēṇa sādhyāsādhyaviśēṣēṇa ca pravibhajyamānāḥ pañca santō dvāvēva bhavataḥ|
tau ca parasparamanubadhnītaḥ kadācidyathōktahētusaṁsargāt|
tayōḥ saṁsr̥ṣṭamēva pūrvarūpaṁ bhavati, saṁsr̥ṣṭamēva ca liṅgam|
tatrāsādhyasaṁyōgaṁ sādhyāsādhyasaṁyōgaṁ cāsādhyaṁ vidyāt, sādhyaṁ tu sādhyasaṁyōgam|
tasya sādhanaṁ sādhanasaṁyōgamēva vidyāditi||18||
View original
ते तु खलु निजागन्तुविशेषेण साध्यासाध्यविशेषेण च प्रविभज्यमानाः पञ्च सन्तो द्वावेव भवतः|
तौ च परस्परमनुबध्नीतः कदाचिद्यथोक्तहेतुसंसर्गात्|
तयोः संसृष्टमेव पूर्वरूपं भवति, संसृष्टमेव च लिङ्गम्|
तत्रासाध्यसंयोगं साध्यासाध्यसंयोगं चासाध्यं विद्यात्, साध्यं तु साध्यसंयोगम्|
तस्य साधनं साधनसंयोगमेव विद्यादिति||१८||
tāviti tau nijāgantū| parasparamanubadhnītaḥ kadāciditi na sarvadā| yathōktahētusaṁsargāditi nijāgantuhētumēlakāt| tatrēti nijāgantuhētusaṁsargē| asādhyasaṁyōgamiti yadā tridōṣajōnmādē hiṁsārthinā dēvādinā'nubandhō bhavati, tadā'sādhyayōḥ saṁyōgō bhavati| sādhyāsādhyasaṁyōgastu ēkadōṣajē unmādē hiṁsārthyunmādayōgāttathā ratyarthōnmādē tridōṣōnmādānubandhāccētyādi jñēyam| sādhyasaṁyōgasya sādhyarūpatayaiva sādhyatāyāṁ siddhāyāṁ punaḥ sādhyamitivacanaṁ sādhyarūpavikārāntarasambandhē vikārabhūyastvēnāsādhyaśaṅkāpratiṣēdhārtham| sādhanasaṁyōgamēvēti nijāgantusādhanamēlakamityarthaḥ||18||
Adhikarana 15 (19-20) · Śloka 20
bhavanti cātra- naiva dēvā na gandharvā na piśācā na rākṣasāḥ|
na cānyē svayamakliṣṭamupakliśnanti mānavam||19||
yē tvēnamanuvartantē kliśyamānaṁ svakarmaṇā|
na sa taddhētukaḥ klēśō na hyasti kr̥takr̥tyatā||20||
View original
भवन्ति चात्र- नैव देवा न गन्धर्वा न पिशाचा न राक्षसाः|
न चान्ये स्वयमक्लिष्टमुपक्लिश्नन्ति मानवम्||१९||
ये त्वेनमनुवर्तन्ते क्लिश्यमानं स्वकर्मणा|
न स तद्धेतुकः क्लेशो न ह्यस्ति कृतकृत्यता||२०||
samprati dēvādyunmādahētuparihārārthaṁ dēvādyunmādē'pi prakr̥tamēva karma kāraṇaṁ darśayati- naivētyādi| anuvartanta itivacanādduṣkr̥takarmaprēritā ēva dēvādayō'śubhakarmāṇamabhiniviśantīti darśayati; yadi hyēvamēva dēvādayaḥ karmanirapēkṣā unmattaṁ kuryustadā sarvānēva kuryuriti bhāvaḥ| na sa taddhētukaḥ klēśa iti nāsau dēvādikr̥ta unmāda ityarthaḥ| atha kathaṁ dēvādyāvēśajanitō'pyayaṁ na dēvādikr̥ta ityāha- nahyasti kr̥takr̥tyatēti; na yasmādaśubhakarmaṇā kr̥tē unmādē punardēvādikr̥tyatvamasti, na hi kr̥taṁ punaḥ kriyatē, dēvādayaśca karmaparādhīnā ēvēti bhāvaḥ| kiṁvā, ‘nahyasya kr̥takr̥tyatā’ iti pāṭhaḥ| tatra kr̥tēnaiva prāktanakarmaṇā unmāditō na kr̥tyaḥ karaṇīyaḥ puruṣō bhavati; anyathā, sarvēṣāmēvāviśēṣēṇa dēvādyunmādaḥ syāt; tasmādyēnaivōnmādaphalajanakaṁ karma kr̥taṁ, sa ēva dēvādibhiḥ karmaparādhīnairabhigamyatē; anēnābhiprāyēṇāha- nahyasya kr̥takr̥tyatēti|- akr̥tapāpakarmaṇō na dēvādyabhigamanīyatā'stītyarthaḥ| yasmāddēvādayō'tra karmaparādhīnāstasmāddēvādayō nōpālambhyāḥ||19-20||
Adhikarana 16 (21-24) · Śloka 24
prajñāparādhāt sambhūtē vyādhau karmaja ātmanaḥ|
nābhiśaṁsēdbudhō dēvānna pitr̥̄nnāpi rākṣasān||21||
ātmānamēva manyēta kartāraṁ sukhaduḥkhayōḥ|
tasmācchrēyaskaraṁ mārgaṁ pratipadyēta nō trasēt||22||
dēvādīnāmapacitirhitānāṁ cōpasēvanam|
tē ca tēbhyō virōdhaśca sarvamāyattamātmani||23||
tatra ślōkaḥ- saṅkhyā nimittaṁ prāgrūpaṁ lakṣaṇaṁ sādhyatā na ca|
unmādānāṁ nidānē'smin kriyāsūtraṁ ca bhāṣitam||24||
View original
प्रज्ञापराधात् सम्भूते व्याधौ कर्मज आत्मनः|
नाभिशंसेद्बुधो देवान्न पितॄन्नापि राक्षसान्||२१||
आत्मानमेव मन्येत कर्तारं सुखदुःखयोः|
तस्माच्छ्रेयस्करं मार्गं प्रतिपद्येत नो त्रसेत्||२२||
देवादीनामपचितिर्हितानां चोपसेवनम्|
ते च तेभ्यो विरोधश्च सर्वमायत्तमात्मनि||२३||
तत्र श्लोकः- सङ्ख्या निमित्तं प्राग्रूपं लक्षणं साध्यता न च|
उन्मादानां निदानेऽस्मिन् क्रियासूत्रं च भाषितम्||२४||
na ca dēvādibhyō bhētavyamityāha- prajñāparādhādityādi| nābhiśaṁsēditi nōpālabhēta| ātmānamityādau ātmaiva śubhāśubhakarmakaraṇāt sukhaduḥkhayōryathāsaṅkhyaṁ kāraṇaṁ bhavatīti vākyārthaḥ| nō trasēditi dēvādibhyaḥ, ēvamēvāmī śubhakarmāṇamapi gr̥hṇantīti kr̥tvā nō trasēt| apacitiḥ pūjā| tē cētyādau tē cēti dēvāpacitihitōpasēvanē| tēbhyō virōdhaścēti tēbhyō dēvādibhyō virōdhō yatō bhavatyaśubhakarmabhyaḥ, tat sarvamātmanyāyattam| ētēna, ātmādhīnamēvēdamunmādakāraṇasya parivarjanaṁ parisēvanaṁ ca darśayati||21-24||
Adhikarana puShpikA · Śloka 7
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē nidānasthānē unmādanidānaṁ nāma saptamō'dhyāyaḥ||7||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृते निदानस्थाने उन्मादनिदानं नाम सप्तमोऽध्यायः||७||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ nidānasthānē unmādanidānaṁ nāma saptamō'dhyāyaḥ||7||