Adhikarana apInasa/pInasalakShaNam (1) · Śloka 1
atha nāsārōganidānam |
ānahyatē yasya viśuṣyatē ca praklidyatē dhūpyati cāpi nāsā |
na vētti yō gandharasāṁśca janturjuṣṭaṁ vyavasyēdiha pīnasēna |
taṁ cānilaślēṣmabhavaṁ vikāraṁ brūyāt pratiśyāyasamānaliṅgam ||1||
(su. u. taṁ. a. 22) |
View original
अथ नासारोगनिदानम् |
आनह्यते यस्य विशुष्यते च प्रक्लिद्यते धूप्यति चापि नासा |
न वेत्ति यो गन्धरसांश्च जन्तुर्जुष्टं व्यवस्येदिह पीनसेन |
तं चानिलश्लेष्मभवं विकारं ब्रूयात् प्रतिश्यायसमानलिङ्गम् ||१||
(सु. उ. तं. अ. २२) |
indriyādhikaraṇavikārādhikārānnāsārōganidānam| tatrādāvapīnasamāha– ānahyata ityādi| ānahyata ityābadhyatē, vātaśōṣitakaphēna| praklidyatē ārdrībhavati| dhūpyatīti santāpamanubhavati; divādērākr̥tigaṇatvāt dhūpyatīti rūpam| gandharasāniti gandhān surabhyasurabhīn, ābaddhatvēna nāsāyāḥ; nāsārōgārambhakadōṣēṇa rasanāyā api duṣṭēḥ rasān madhurādīnna vētti| taṁ cānilaślēṣmabhavamiti vātakaphajam| nanu, anyatra pittakaphajō'sadr̥śaliṅgaśca paṭhyatē; tadyathā– “mastuluṅgōcitaḥ ślēṣmā yadā pittādvidahyatē| tadā'sr̥k picchilaṁ nāsā bahusiṁhāṇakaṁ sravēt|| sakaṇḍūdāhapākaṁ ca taṁ tu vidyādapīnasam|” iti, tat kathaṁ na virōdhaḥ? naivaṁ, samprāptiviśēṣēṇāsya tathābhāva iti kārtikaḥ| tantrāntarapratyayāt pittasambandhō liṅgaviśēṣaścātra bōddhavya ityarthaḥ| gadādharastu tatsaṁvādāt ‘analaślēṣmabhavam’ iti paṭhitvā ślēṣmapittaja ēva nyāyya ityāha| pratiśyāyasamānaliṅgamiti kaphavātajapratiśyāyatulyaliṅgam||1||
Adhikarana pUtinasyalakShaNam (2) · Śloka 2
dōṣairvidagdhairgalatālumūlē sammūrchitō yasya samīraṇastu |
nirēti pūtirmukhanāsikābhyāṁ taṁ pūtinasyaṁ pravadanti rōgam ||2||
(su. u. taṁ. a. 22) |
View original
दोषैर्विदग्धैर्गलतालुमूले सम्मूर्छितो यस्य समीरणस्तु |
निरेति पूतिर्मुखनासिकाभ्यां तं पूतिनस्यं प्रवदन्ति रोगम् ||२||
(सु. उ. तं. अ. २२) |
pūtinasyamāha– dōṣairityādi| dōṣairiti pittakapharaktaiḥ, raktasyāpi dōṣatulyarūpatvāddōṣatvam| vidagdhairiti pittaślēṣmaṇōḥ saraktayōrūṣmaṇā viruddhalavaṇāmlarasapākēna pūtibhāvamāpannaiḥ| sammūrchita iti ucchrāyaṁ nītaḥ| nirētīti samīraṇa ēva, anyasya kartr̥padasyābhāvāt| taṁ pūtinasyamiti nāsikābhavō nasyaḥ, pūtirnasyō vāyuryatra taṁ pūtinasyam| ihaiva vidēhaḥ– “kaphapittamasr̥ṅmiśraṁ sañcitaṁ mūrdhni dēhinām| vidagdhamūṣmaṇā gāḍhaṁ rujāṁ kr̥tvā'kṣiśaṅkhajām|| tataḥ prasyandatē ghrāṇāt saraktaṁ pūtipītakam| pūtinasyaṁ tu taṁ vidyād ghrāṇakaṇḍūjvarapradam||” iti||2||
Adhikarana nAsApAkalakShaNam (3) · Śloka 3
ghrāṇāśritaṁ pittamarūṁṣi kuryādyasmin vikārē balavāṁśca pākaḥ |
taṁ nāsikāpākamiti vyavasyēdviklēdakōthāvathavā'pi yatra ||3||
(su. u. taṁ. a. 22) |
View original
घ्राणाश्रितं पित्तमरूंषि कुर्याद्यस्मिन् विकारे बलवांश्च पाकः |
तं नासिकापाकमिति व्यवस्येद्विक्लेदकोथावथवाऽपि यत्र ||३||
(सु. उ. तं. अ. २२) |
nāsāpākamāha– ghrāṇāśritamityādi| arūṁṣīti vraṇān| yasmin vikāra iti yasyāṁ vikr̥tau satyām| vyavasyēt jānīyāt| viklēdaḥ ārdratā, kōthaḥ, pūtibhāvaḥ||3||
Adhikarana pUyaraktalakShaNam (4) · Śloka 4
dōṣairvidagdhairathavā'pi jantōrlalāṭadēśē'bhihatasya taistaiḥ |
nāsā sravēt pūyamasr̥gvimiśraṁ taṁ pūyaraktaṁ pravadanti rōgam ||4||
(su. u. taṁ. a. 22) |
View original
दोषैर्विदग्धैरथवाऽपि जन्तोर्ललाटदेशेऽभिहतस्य तैस्तैः |
नासा स्रवेत् पूयमसृग्विमिश्रं तं पूयरक्तं प्रवदन्ति रोगम् ||४||
(सु. उ. तं. अ. २२) |
dōṣāgantujaṁ pūyaraktamāha– dōṣairityādi| vidagdhairiti pittaraktādhikatvādviruddhāṁ pariṇatiṁ prāptaiḥ, lalāṭābhighātēna vā pākaṁ prāptaiḥ| taistariti prahārapīḍanādibhiḥ||4||
Adhikarana doShajakShavathulakShaNam (5) · Śloka 5
ghrāṇāśritē marmaṇi sampraduṣṭō yasyānilō nāsikayā nirēti |
kaphānujātō bahuśō'tiśabdastaṁ rōgamāhuḥ kṣavathuṁ vidhijñāḥ ||5||
(su. u. taṁ. a. 22) |
View original
घ्राणाश्रिते मर्मणि सम्प्रदुष्टो यस्यानिलो नासिकया निरेति |
कफानुजातो बहुशोऽतिशब्दस्तं रोगमाहुः क्षवथुं विधिज्ञाः ||५||
(सु. उ. तं. अ. २२) |
kṣavathurdōṣāgantubhēdāddvividhō bhavati; tatra dōṣajaṁ prāgāha– ghrāṇāśrita ityādi| marmaṇīti śr̥ṅgāṭakē, ‘nastakayōḥ’ iti pāṭhāntarē nāsāpuṭayōḥ, ‘tadāśritaḥ san’ iti śēṣaḥ||5||
Adhikarana AgantujakShavathulakShaNam (6) · Śloka 6
tīkṣṇōpayōgādabhijighratō vā bhāvān kaṭūnarkanirīkṣaṇādvā |
sūtrādibhirvā taruṇāsthimarmaṇyudghāṭitē'nyaḥ kṣavathurnirēti ||6||
(su. u. taṁ. a. 22) |
View original
तीक्ष्णोपयोगादभिजिघ्रतो वा भावान् कटूनर्कनिरीक्षणाद्वा |
सूत्रादिभिर्वा तरुणास्थिमर्मण्युद्घाटितेऽन्यः क्षवथुर्निरेति ||६||
(सु. उ. तं. अ. २२) |
āgantujamāha– tīkṣṇōpayōgādityādi| tīkṣṇōpayōgādrājikāditīkṣṇadravyabhakṣaṇāt| bhāvān kaṭūniti kaṭūni dravyāṇi| abhijighratō bhr̥śaṁ jighrataḥ| arkanirīkṣaṇādvā kaphavilayanakarāt| taruṇāsthimarmaṇīti taruṇāsthi nāsāvaṁśāsthi tadēva marma tasmin phaṇāmarmaṇītyarthaḥ, abhighātādinā marmavyathājanakatvāt; athavā taruṇāsthni ca marmaṇi ca śr̥ṅgāṭakē, dvandvaikavadbhāvanirdēśāt| udghāṭitē cālitē| anya āgantujaḥ||6||
Adhikarana bhraMshathulakShaNam (7) · Śloka 7
prabhraśyatē nāsikayā tu yasya sāndrō vidagdhō lavaṇaḥ kaphastu |
prāksañcitō mūrdhani sūryataptastaṁ bhraṁśathuṁ rōgamudāharanti ||7||
(su. u. taṁ. a. 22) |
View original
प्रभ्रश्यते नासिकया तु यस्य सान्द्रो विदग्धो लवणः कफस्तु |
प्राक्सञ्चितो मूर्धनि सूर्यतप्तस्तं भ्रंशथुं रोगमुदाहरन्ति ||७||
(सु. उ. तं. अ. २२) |
bhraṁśathumāha– prabhraśyata ityādi| prabhraśyatē galati| vidagdhō lavaṇa iti svarūpākhyānaṁ, vidagdhatvādēva kaphasya lavaṇatvasiddhēḥ| prāksañcita ityanēna sañcayapūrvakaṁ kōpaṁ darśayati, hētubhūyastvēna cayamantarēṇāpi kōpadarśanāt| yaduktam– “na kēvalaṁ cayaṁ prāpya dōṣāḥ kupyanti dēhinām| anyatō'pi hi kupyanti hētubāhulyatō balāt||” iti||7||
Adhikarana dIptalakShaNam (8) · Śloka 8
ghrāṇē bhr̥śaṁ dāhasamanvitē tu viniḥsarēddhūma ivēha vāyuḥ |
nāsā pradīptēva ca yasya jantōrvyādhiṁ tu taṁ dīptamudāharanti ||8||
(su. u. taṁ. a. 22) |
View original
घ्राणे भृशं दाहसमन्विते तु विनिःसरेद्धूम इवेह वायुः |
नासा प्रदीप्तेव च यस्य जन्तोर्व्याधिं तु तं दीप्तमुदाहरन्ति ||८||
(सु. उ. तं. अ. २२) |
dīptamāha– ghrāṇē bhr̥śamityādi| pradīptēvēti prajvalitēva||8||
Adhikarana pratInAhalakShaNam (9) · Śloka 9
ucchvāsamārgaṁ tu kaphaḥ savātō rundhyāt pratīnāhamudāharēttam |9|
(ca. ci. a. 26) |
View original
उच्छ्वासमार्गं तु कफः सवातो रुन्ध्यात् प्रतीनाहमुदाहरेत्तम् |९|
(च. चि. अ. २६) |
pratīnāhamāha– ucchvāsamārgamityādi|9|–
Adhikarana nAsAsrAvalakShaNam (9) · Śloka 9
ghrāṇādghanaḥ pītasitastanurvā dōṣaḥ sravēt srāvamudāharēttam ||9||
(ca. ci. a. 26) |
View original
घ्राणाद्घनः पीतसितस्तनुर्वा दोषः स्रवेत् स्रावमुदाहरेत्तम् ||९||
(च. चि. अ. २६) |
nāsāsrāvamāha– ghrāṇādityādi| dōṣa iti kaphaḥ||9||
Adhikarana nAsAshoShalakShaNam (10) · Śloka 10
ghrāṇāśritē srōtasi mārutēna gāḍhaṁ prataptē pariśōṣitē ca |
kr̥cchrācchvasēdūrdhvamadhaśca janturyasmin sa nāsāpariśōṣa uktaḥ ||10||
(su. u. taṁ. a. 22) |
View original
घ्राणाश्रिते स्रोतसि मारुतेन गाढं प्रतप्ते परिशोषिते च |
कृच्छ्राच्छ्वसेदूर्ध्वमधश्च जन्तुर्यस्मिन् स नासापरिशोष उक्तः ||१०||
(सु. उ. तं. अ. २२) |
nāsāśōṣamāha– ghrāṇāśritē srōtasītyādi| atra ca vāyukr̥tasrōtaḥśōṣaṇēna tadgataślēṣmaśōṣō bōddhavyaḥ| pratapta ityanēna pittamapi gamyatē, pratapanasya pittamantarēṇāsambhavāt| tathāca kaścit paṭhati– “ghrāṇāśritē ślēṣmaṇi mārutēna pittēna gāḍhaṁ pariśōṣitē ca||” iti| pratapta ityasya sthānē ‘pradīptē’ iti pāṭhāntarē sa ēvārthaḥ| kr̥cchrācchvasēdūrdhvamadhaśca yasminniti kaṣṭēnōcchvāsaniḥśvāsau karōti yatrētyarthaḥ||10||
Adhikarana pInasasyAmapakvalakShaNam (11-12) · Śloka 12
śirōgurutvamarucirnāsāsrāvastanuḥ svaraḥ |
kṣāmaḥ ṣṭhīvatyathābhīkṣṇamāmapīnasalakṣaṇam ||11||
āmaliṅgānvitaḥ ślēṣmā ghanaḥ khēṣu nimajjati |
svaravarṇaviśuddhiśca paripakvasya lakṣaṇam ||12||
View original
शिरोगुरुत्वमरुचिर्नासास्रावस्तनुः स्वरः |
क्षामः ष्ठीवत्यथाभीक्ष्णमामपीनसलक्षणम् ||११||
आमलिङ्गान्वितः श्लेष्मा घनः खेषु निमज्जति |
स्वरवर्णविशुद्धिश्च परिपक्वस्य लक्षणम् ||१२||
cikitsābhēdārthaṁ pīnasasyāmapakvalakṣaṇamāha– śirōgurutvamityādi| tanuraghanaḥ| svaraḥ kṣāma iti avispaṣṭaṁ vacanam| ṣṭhīvatyathābhīkṣṇamiti muhurmuhurnāsikayā ślēṣmāṇaṁ nirasyatītyarthaḥ| āmarasānvitēna dōṣēṇa śirōgurutvādayaḥ| “āmaliṅgānvitaḥ ślēṣmā ghanaḥ khēṣu nimajjati” ityādi pakvalakṣaṇam| āmaliṅgaiḥ śirōgurutvādibhiranvitaḥ ślēṣmā nimajjatīti līnō bhavati| ayamarthaḥ– ślēṣmā tāvallīnō bhavati, āmaliṅgānyapi līnāni bhavanti, tathāca ‘tanutvamāmaliṅgānām’ iti suśrutaḥ| ‘na sajjati’ iti pāṭhāntarē na saktō bhavati, na tiṣṭhatīti yāvat; tadā''maliṅgānvitaḥ stōkēnāmaliṅgēnānvitaḥ| ghanaḥ styānaḥ| khēṣu nāsārandhrēṣu, ‘sthitaḥ’ iti śēṣaḥ; vyaktyapēkṣayā bahuvacanam| svaraviśuddhiḥ svarabhēdābhāvaḥ, varṇaviśuddhiḥ prakr̥tisavarṇatā||11-12||
Adhikarana pratishyAyasya nidAnapUrvikA samprAptiH (13-14) · Śloka 14
sandhāraṇājīrṇarajōtibhāṣyakrōdhartuvaiṣamyaśirōbhitāpaiḥ |
prajāgarātisvapanāmbuśītairavaśyayā maithunabāṣpadhūmaiḥ |
saṁstyānadōṣē śirasi pravr̥ddhō vāyuḥ pratiśyāyamudīrayēttu ||13||
(ca. ci. a. 26) |
cayaṁ gatā mūrdhani mārutādayaḥ pr̥thak samastāśca tathaiva śōṇitam |
prakupyamāṇā vividhaiḥ prakōpaṇaistataḥ pratiśyāyakarā bhavanti hi ||14||
(su. u. taṁ. a. 24) |
View original
सन्धारणाजीर्णरजोतिभाष्यक्रोधर्तुवैषम्यशिरोभितापैः |
प्रजागरातिस्वपनाम्बुशीतैरवश्यया मैथुनबाष्पधूमैः |
संस्त्यानदोषे शिरसि प्रवृद्धो वायुः प्रतिश्यायमुदीरयेत्तु ||१३||
(च. चि. अ. २६) |
चयं गता मूर्धनि मारुतादयः पृथक् समस्ताश्च तथैव शोणितम् |
प्रकुप्यमाणा विविधैः प्रकोपणैस्ततः प्रतिश्यायकरा भवन्ति हि ||१४||
(सु. उ. तं. अ. २४) |
pratiśyāyaḥ pañcavidhō bhavati, vātapittakaphasannipātaraktajabhēdāt; tasya nidānaṁ dvividham– ēkaṁ sadyōjanakaṁ, tacca balavattvēna cayaṁ nāpēkṣata ēva; aparaṁ cayādikramēṇa janakaṁ, cayādikramōtpannaśca dōṣō garīyān sakalaśarīrasambhāvanayā baddhamūlatvāt| tatra sadyōjanakanidānapūrvikāṁ tasya samprāptimāha– sandhāraṇētyādi| sandhāraṇaṁ purīṣādivēgadhāraṇaṁ, rajō dhūliḥ, śirōbhitāpaḥ śirō'bhitapyatē yēna sa śirōbhitāpō dhūmādiḥ; rajōdhūmādayaśca nāsāpraviṣṭāḥ santō hētavaḥ| atisvapanaṁ divāsvapanamityarthaḥ| avaśyayā tuṣārēṇa| saṁstyānadōṣē śirasīti ghanībhūtaślēṣmaṇi śirasi| suśrutēnāpi sadyōjanakaṁ nidānaṁ paṭhitaṁ; tadyathā– “nārīprasaṅgaḥ śirasō'bhitāpō dhūmō rajaḥ śītamatipratāpaḥ| sandhāraṇaṁ mūtrapurīṣayōśca sadyaḥ pratiśyāyanidānamuktam||” (su. u. taṁ. a. 24) iti| cayādikramēṇa janakamapi dōṣaṁ darśayannāha– cayaṁ gatā ityādi| cayaṁ gatā iti sāmarthyāt svē svē sthānē, “svasthānavr̥ddhirdōṣāṇāṁ caya ityabhidhīyatē|” iti vacanāt| tathaiva śōṇitamiti cayaṁ gatam| nanu, yadi svasthānasthitā dōṣāḥ tat kathaṁ mūrdhni pratiśyāyasambhavaḥ? ityāha– prakupyamāṇā vividhaiḥ prakōpaṇairiti| vividhairiti balavadvigrahadivāsvapnādibhiḥ| prakōpaviśēṣaśca prasaraḥ| yaduktam– “prakupitānāṁ paryuṣitakiṇvōdakapiṣṭasamavāya ivōdriktānāṁ prasarō bhavati|” (su. sū. a. 21) iti| ata ēva, “cayaprakōpapraśamāḥ pittādīnāṁ yathākramam|” ityatra prakōpamātramupāttam| ētēna prasarēṇa śiraḥsamprāptā dōṣāḥ pratiśyāyakarāḥ| anyē tu cayaṁ gatā mūrdhanīti yathāsthitamēva yōjayanti, udānavāyōrūrdhvagatitvācchirasyapi sambhavāt, tvaksirāśritatvāt pittāsr̥jōḥ kaphasya ca nisargataḥ śirōvasthitēḥ śirasi caya iti| tata iti prakōpaviśēṣāt prasarādanantaram| pratiśyāya iti vātaṁ prati abhimukhaṁ śyāyō gamanaṁ kaphādīnāṁ yatra sa pratiśyāyaḥ| ‘śaiṅ’ gatau, ityasya prayōgaḥ| tathāca carakaḥ– “ghrāṇamūlē sthitaḥ ślēṣmā rudhiraṁ pittamēva vā| mārutādhmātaśirasaḥ śyāyatē mārutaṁ prati||” (ca. ci. a. 8)||13-14||
Adhikarana pratishyAyapUrvarUpam (15) · Śloka 15
kṣavapravr̥ttiḥ śirasō'tipūrṇatā stambhō'ṅgamardaḥ parihr̥ṣṭarōmatā |
upadravāścāpyaparē pr̥thagvidhā nr̥ṇāṁ pratiśyāyapuraḥsarāḥ smr̥tāḥ ||15||
(su. u. taṁ. a. 24) |
View original
क्षवप्रवृत्तिः शिरसोऽतिपूर्णता स्तम्भोऽङ्गमर्दः परिहृष्टरोमता |
उपद्रवाश्चाप्यपरे पृथग्विधा नृणां प्रतिश्यायपुरःसराः स्मृताः ||१५||
(सु. उ. तं. अ. २४) |
tasya pūrvarūpamāha– kṣavapravr̥ttirityādi| upadravāścāpyaparē iti upadravāstatkālabhāvinō rōgāḥ, natu pāribhāṣikāḥ paścātkālabhāvinaḥ; tē ca ghrāṇadhūmāyanamanthādayaḥ| yadāha vidēhaḥ– “pūrvarūpāṇi dr̥śyantē pratiśyāyē bhaviṣyati| ghrāṇadhūmāyanaṁ manthaḥ kṣavathustāludāraṇam|| kaṇṭhadhvaṁsō mukhasrāvaḥ śirasaḥ pūraṇaṁ tathā|” iti| puraḥsarā iti pūrvarūpāṇi||15||
Adhikarana vAtaja-pittaja-kaphajapratishyAyalakShaNam (16-19) · Śloka 19
ānaddhā pihitā nāsā tanusrāvaprasēkinī |
galatālvōṣṭhaśōṣaśca nistōdaḥ śaṅkhayōstathā ||16||
(su. u. taṁ. a. 24) |
kṣavapravr̥ttiratyarthaṁ vaktravairasyamēva ca |
bhavēt svarōpaghātaśca pratiśyāyē'nilātmakē ||17||
uṣṇaḥ sapītakaḥ srāvō ghrāṇāt sravati paittikē |
kr̥śō'tipāṇḍuḥ santaptō bhavēduṣṇābhipīḍitaḥ ||18||
sadhūmamagniṁ sahasā vamatīva sa mānavaḥ |
ghrāṇāt kaphaḥ kaphakr̥tē śītaḥ pāṇḍuḥ sravēdbahuḥ |
śuklāvabhāsaḥ śuklākṣō bhavēdguruśirā naraḥ ||19||
kaṇṭhatālvōṣṭhaśirasāṁ kaṇḍūbhirabhipīḍitaḥ |
(su. u. taṁ. a. 24) |
View original
आनद्धा पिहिता नासा तनुस्रावप्रसेकिनी |
गलताल्वोष्ठशोषश्च निस्तोदः शङ्खयोस्तथा ||१६||
(सु. उ. तं. अ. २४) |
क्षवप्रवृत्तिरत्यर्थं वक्त्रवैरस्यमेव च |
भवेत् स्वरोपघातश्च प्रतिश्यायेऽनिलात्मके ||१७||
उष्णः सपीतकः स्रावो घ्राणात् स्रवति पैत्तिके |
कृशोऽतिपाण्डुः सन्तप्तो भवेदुष्णाभिपीडितः ||१८||
सधूममग्निं सहसा वमतीव स मानवः |
घ्राणात् कफः कफकृते शीतः पाण्डुः स्रवेद्बहुः |
शुक्लावभासः शुक्लाक्षो भवेद्गुरुशिरा नरः ||१९||
कण्ठताल्वोष्ठशिरसां कण्डूभिरभिपीडितः |
(सु. उ. तं. अ. २४) |
vātādipratiśyāyaliṅgānyāha– ānaddhētyādi| ānaddhā vibaddhā| pihitā sapidhānēva| nistōdaḥ sūcivyadhanavadvyathā| śaṅkhayōriti bhrūpucchāntayōḥ| sapītaka iti īṣat pītaḥ| pittapratiśyāyavān mānavaḥ kr̥śō bhavati| atipāṇḍurdhūsaraḥ| uṣṇābhipīḍita iti uṣṇaguṇēnābhipīḍita ityarthaḥ||16-19||–
Adhikarana sannipAtajapratishyAyalakShaNam (20) · Śloka 20
bhūtvā bhūtvā pratiśyāyō yasyākasmānnivartatē ||20||
sampakvō vā'pyapakvō vā sa sarvaprabhavaḥ smr̥taḥ |
(su. u. taṁ. a. 24) |
View original
भूत्वा भूत्वा प्रतिश्यायो यस्याकस्मान्निवर्तते ||२०||
सम्पक्वो वाऽप्यपक्वो वा स सर्वप्रभवः स्मृतः |
(सु. उ. तं. अ. २४) |
sannipātajamāha– bhūtvētyādi| bhūtvā bhūtvā iti vīpsayā punaḥ punaḥ sambhavaṁ darśayati| anyatamadōṣasya kālādinā'navadhāritēna balahānērnivr̥ttiḥ, akasmāt pravr̥ttirapi asamyaṅnivr̥ttadōṣasya kālādinā balalābhāt| atra yadyapi dōṣatrayaliṅgāni nōktāni, tathā'pi sarvaprabhavatvāt pratyētavyāni| asādhyaścāyaṁ duṣṭatāṁ gataḥ san, “nr̥ṇāṁ duṣṭapratiśyāyastvasādhyaḥ sarvajaḥ smr̥taḥ|” iti vidēhavacanāt||20||–
Adhikarana duShTapratishyAyalakShaNam (21-22) · Śloka 22
praklidyatē punarnāsā punaśca pariśuṣyati ||21||
punarānahyatē vā'pi punarvivriyatē tathā |
niḥśvāsō vā'tidurgandhō narō gandhān na vētti ca ||22||
ēvaṁ duṣṭapratiśyāyaṁ jānīyāt kr̥cchrasādhanam |
(su. u. taṁ. a. 24) |
View original
प्रक्लिद्यते पुनर्नासा पुनश्च परिशुष्यति ||२१||
पुनरानह्यते वाऽपि पुनर्विव्रियते तथा |
निःश्वासो वाऽतिदुर्गन्धो नरो गन्धान् न वेत्ति च ||२२||
एवं दुष्टप्रतिश्यायं जानीयात् कृच्छ्रसाधनम् |
(सु. उ. तं. अ. २४) |
ēkadōṣasyāpi durupacārāddōṣadvayānubandhēna duṣṭatāṁ gatasya dōṣatrayasambandhasāmyēna sannipātajānantaraṁ liṅgamāha– praklidyatē punarnāsētyādi| ānahyata iti vibadhyatē| vivriyata iti vigatāvaraṇā bhavatītyarthaḥ| klēdaśōṣapidhānavivaraṇāni naikakālaṁ bhinnadōṣajāni bōddhavyāni, tēna virōdhō nōdbhāvanīyaḥ| ēvamiti itthambhūtaliṅgaṁ duṣṭapratiśyāyaṁ parasparaviruddhōpakramadōṣasambandhāt kr̥cchrasādhyaṁ jānīyāt| ayaṁ ca pañcānāmēvāvasthāntaratayā ananyatvānna ṣaṣṭhaḥ| nanu, avasthāntaratvē'pi abhiṣyandādadhimantha iva bhinnō bhaviṣyati? na, tadvadvātādijatvēnānirdēśāt||21-22||
Adhikarana raktajapratishyAyalakShaNam (23-24) · Śloka 24
raktajē tu pratiśyāyē raktasrāvaḥ pravartatē ||23||
tāmrākṣaśca bhavējjantururōghātaprapīḍitaḥ |
durgandhōcchvāsavadanō gandhānapi na vētti saḥ ||24||
(su. u. taṁ. a. 24) |
View original
रक्तजे तु प्रतिश्याये रक्तस्रावः प्रवर्तते ||२३||
ताम्राक्षश्च भवेज्जन्तुरुरोघातप्रपीडितः |
दुर्गन्धोच्छ्वासवदनो गन्धानपि न वेत्ति सः ||२४||
(सु. उ. तं. अ. २४) |
raktajaliṅgamāha– raktaja ityādi| urōghātaprapīḍita iti urōghātastantrāntarapaṭhitalakṣaṇaḥ, tēna prakarṣēṇa pīḍitaḥ| tadyathā– “uraḥkṣatamuraḥstambhaḥ pūtikarṇakaphōrasaḥ| sakāsaḥ sajvarō jñēya urōghātaḥ sapīnasaḥ||” iti| atra pittapratiśyāyaliṅgānyapi bōddhavyāni, tulyatvāt pittaraktayōḥ| tathā ca kvacit paṭhyatē– “pittapratiśyāyakr̥tairliṅgaiścāpi samanvitaḥ|” iti||23-24||
Adhikarana pratishyAyasyAsAdhyalakShaNam (25-26) · Śloka 26
sarva ēva pratiśyāyā narasyāpratikāriṇaḥ |
duṣṭatāṁ yānti kālēna tadā'sādhyā bhavanti hi ||25||
mūrchanti cātra krimayaḥ śvētāḥ snigdhāstathā'ṇavaḥ |
krimitō yaḥ śirōrōgastulyaṁ tēnāsya lakṣaṇam ||26||
(su. u. taṁ. a. 24) |
View original
सर्व एव प्रतिश्याया नरस्याप्रतिकारिणः |
दुष्टतां यान्ति कालेन तदाऽसाध्या भवन्ति हि ||२५||
मूर्छन्ति चात्र क्रिमयः श्वेताः स्निग्धास्तथाऽणवः |
क्रिमितो यः शिरोरोगस्तुल्यं तेनास्य लक्षणम् ||२६||
(सु. उ. तं. अ. २४) |
apratikriyayā kālāntarēṇa sarva ēva duṣṭapratiśyāyā bhavanti, tē cāsādhyā ityāha– sarva ēvētyādi| mūrchanti cātra krimaya iti atrēti ēṣu, bahuvacanāntāttralpratyayavidhiḥ; anyē tu pratyāsannatvāt raktaja ēva krimimūrchanaṁ vadanti| śvētā iti kaphādhikatvāt pratiśyāyasya sarvatra kaphajā ēva śvētakrimayō bhavanti| ‘krimitō yaḥ śirōrōgastulyaṁ tēnāsya lakṣaṇam’ iti krimijaśirōrōgēṇēha tulyaṁ liṅgaṁ, tacca “nistudyatē yasya śirō'timātram” ityādinā vakṣyamāṇam||25-26||
Adhikarana pravRuddhapratishyAyajanyA vikArAH (27) · Śloka 27
bādhiryamāndhyamaghratvaṁ ghōrāṁśca nayanāmayān |
śōthāgnisādakāsāṁśca vr̥ddhāḥ kurvanti pīnasāḥ ||27||
(su. u. taṁ. a. 24) |
View original
बाधिर्यमान्ध्यमघ्रत्वं घोरांश्च नयनामयान् |
शोथाग्निसादकासांश्च वृद्धाः कुर्वन्ति पीनसाः ||२७||
(सु. उ. तं. अ. २४) |
ataḥ paramaparān vikārān pravr̥ddhāḥ pratiśyāyāḥ kurvanti, tānāha– bādhiryamityādi| ghōrānnayanāmayānityabhidhānādēvāndhyē labdhē viśēṣēṇa tatkaratvapratipādanārthamāndhyagrahaṇam| aghratvamiti na jighratītyaghrastasya bhāvō'ghratvam| ‘ghrā’ gandhōpādānē, ityasmāt ‘supi sthaḥ’ ityatra yōgavibhāgāt kapratyayaḥ||27||
Adhikarana nAsAgatArbuda-shothArsho-raktapittAnAM bhedAni (28) · Śloka 28
arbudaṁ saptadhā śōthāścatvārō'rśaścaturvidham |
caturvidhaṁ raktapittamuktaṁ ghrāṇē'pi tadviduḥ ||28||
View original
अर्बुदं सप्तधा शोथाश्चत्वारोऽर्शश्चतुर्विधम् |
चतुर्विधं रक्तपित्तमुक्तं घ्राणेऽपि तद्विदुः ||२८||
suśrutē nāsārōgā ēkatriṁśaduktāḥ, atrāpyapīnasamārabhya pratiśyāyaparyantēna pañcadaśōktāḥ, śēṣasaṅkhyāpūraṇāya aparān ṣōḍaśa nāsārōgānāha– arbudaṁ saptadhētyādi| ēkaikadōṣaraktamāṁsamēdaḥsambhavatvēna ṣaḍarbudāni, śālākyasiddhāntēna sannipātajamadhikam, ēvaṁ sapta| tathāca vidēhaḥ– “sarvaliṅgaṁ rujāyuktamarbudaṁ viddhi sarvajam|” iti| śōthāścatvārō vātapittakaphasannipātajabhēdāt, ēvamarśō'pi caturvidhaṁ, raktapittaṁ caturvidhamapi tacca raktapittatvasāmānyādēkatvēna gaṇanīyaṁ, tēna na saṅkhyātirēkaḥ| arbudādīnāṁ tatra tatrōktānāmatrābhidhānaṁ śālākyōktasaṅkhyāpūraṇārthamāśrayaprabhāvēṇātiriktaliṅgādikhyāpanārthaṁ ca||28||
Adhikarana puShpikA · Śloka 58
iti śrīmādhavakaraviracitē mādhavanidānē nāsārōganidānaṁ samāptam ||58||
View original
इति श्रीमाधवकरविरचिते माधवनिदाने नासारोगनिदानं समाप्तम् ||५८||
iti śrīkaṇṭhadattakr̥tāyāṁ madhukōśavyākhyāyāṁ nāsārōganidānaṁ samāptam||58||