Adhikarana 1 (1-3) · Śloka 3
athātō'rśasāṁ cikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
caturvidhō'rśasāṁ sādhanōpāyaḥ |
tadyathā- bhēṣajaṁ kṣārō'gniḥ śastramiti |
tatra, acirakālajātānyalpadōṣaliṅgōpadravāṇi bhēṣajasādhyāni, mr̥duprasr̥tāvagāḍhānyucchritāni kṣārēṇa, karkaśasthirapr̥thukaṭhinānyagninā, tanumūlānyucchritāni klēdavanti ca śastrēṇa |
tatra bhēṣajasādhyānāmarśasāmadr̥śyānāṁ ca bhēṣajaṁ bhavati, kṣārāgniśastrasādhyānāṁ tu vidhānamucyamānamupadhāraya ||3||
View original
अथातोऽर्शसां चिकित्सितं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
चतुर्विधोऽर्शसां साधनोपायः |
तद्यथा- भेषजं क्षारोऽग्निः शस्त्रमिति |
तत्र, अचिरकालजातान्यल्पदोषलिङ्गोपद्रवाणि भेषजसाध्यानि, मृदुप्रसृतावगाढान्युच्छ्रितानि क्षारेण, कर्कशस्थिरपृथुकठिनान्यग्निना, तनुमूलान्युच्छ्रितानि क्लेदवन्ति च शस्त्रेण |
तत्र भेषजसाध्यानामर्शसामदृश्यानां च भेषजं भवति, क्षाराग्निशस्त्रसाध्यानां तु विधानमुच्यमानमुपधारय ||३||
tatrētyādi| acirakālajāni avatsarāṇi| sthirāṇi avisarpīṇi| pr̥thūni viśālāni| kaṭhināni akōmalāni||1-3||
Adhikarana 2 (4) · Śloka 4
tatra balavantamāturamarśōbhirupadrutamupasnigdhaṁ parisvinnamanilavēdanābhivr̥ddhipraśamārthaṁ snigdhamuṣṇamalpamannaṁ dravaprāyaṁ bhuktavantamupavēśya saṁvr̥(bhr̥)tē śucau dēśē sādhāraṇē vyabhrē kālē samē phalakē śayyāyāṁ vā pratyādityagudamanyasyōtsaṅgē niṣaṇṇapūrvakāyamuttānaṁ kiñcidunnatakaṭikaṁ vastrakambalakōpaviṣṭaṁ yantraṇaśāṭakēna parikṣiptagrīvāsakthiṁ parikarmibhiḥ suparigr̥hītamaspandanaśarīraṁ kr̥tvā tatō'smai ghr̥tābhyaktagudāya ghr̥tābhyaktaṁ yantramr̥jvanumukhaṁ pāyau śanaiḥ śanaiḥ pravāhamāṇasya praṇidhāya, praviṣṭē cārśō vīkṣya, śalākayōtpīḍya, picuvastrayōranyatarēṇa pramr̥jya, kṣāraṁ pātayēt; pātayitvā ca pāṇinā yantradvāraṁ pidhāya vākcchatamātramupēkṣēta, tataḥ pramr̥jya kṣārabalaṁ vyādhibalaṁ cāvēkṣya punarālēpayēt, athārśaḥ pakvajāmbavapratīkāśamavasannamīṣannatamabhisamīkṣyōpāvartayēt, kṣāraṁ prakṣālayēddhānyāmlēna dadhimastuśuktaphalāmlairvā, tatō yaṣṭīmadhukamiśrēṇa sarpiṣā nirvāpya yantramapanīyōtthāpyāturamuṣṇōdakōpaviṣṭaṁ śītābhiradbhiḥ pariṣiñcēt, aśītābhirityēkē, tatō nirvātamāgāraṁ pravēśyācārikamādiśēt; sāvaśēṣaṁ punardahēt; ēvaṁ saptarātrāt saptarātrādēkaikamupakramēta; tatra bahuṣu pūrvaṁ dakṣiṇaṁ sādhayēt, dakṣiṇādvāmaṁ, vāmāt pr̥ṣṭhajaṁ, tatō'grajamiti ||4||
View original
तत्र बलवन्तमातुरमर्शोभिरुपद्रुतमुपस्निग्धं परिस्विन्नमनिलवेदनाभिवृद्धिप्रशमार्थं स्निग्धमुष्णमल्पमन्नं द्रवप्रायं भुक्तवन्तमुपवेश्य संवृ(भृ)ते शुचौ देशे साधारणे व्यभ्रे काले समे फलके शय्यायां वा प्रत्यादित्यगुदमन्यस्योत्सङ्गे निषण्णपूर्वकायमुत्तानं किञ्चिदुन्नतकटिकं वस्त्रकम्बलकोपविष्टं यन्त्रणशाटकेन परिक्षिप्तग्रीवासक्थिं परिकर्मिभिः सुपरिगृहीतमस्पन्दनशरीरं कृत्वा ततोऽस्मै घृताभ्यक्तगुदाय घृताभ्यक्तं यन्त्रमृज्वनुमुखं पायौ शनैः शनैः प्रवाहमाणस्य प्रणिधाय, प्रविष्टे चार्शो वीक्ष्य, शलाकयोत्पीड्य, पिचुवस्त्रयोरन्यतरेण प्रमृज्य, क्षारं पातयेत्; पातयित्वा च पाणिना यन्त्रद्वारं पिधाय वाक्च्छतमात्रमुपेक्षेत, ततः प्रमृज्य क्षारबलं व्याधिबलं चावेक्ष्य पुनरालेपयेत्, अथार्शः पक्वजाम्बवप्रतीकाशमवसन्नमीषन्नतमभिसमीक्ष्योपावर्तयेत्, क्षारं प्रक्षालयेद्धान्याम्लेन दधिमस्तुशुक्तफलाम्लैर्वा, ततो यष्टीमधुकमिश्रेण सर्पिषा निर्वाप्य यन्त्रमपनीयोत्थाप्यातुरमुष्णोदकोपविष्टं शीताभिरद्भिः परिषिञ्चेत्, अशीताभिरित्येके, ततो निर्वातमागारं प्रवेश्याचारिकमादिशेत्; सावशेषं पुनर्दहेत्; एवं सप्तरात्रात् सप्तरात्रादेकैकमुपक्रमेत; तत्र बहुषु पूर्वं दक्षिणं साधयेत्, दक्षिणाद्वामं, वामात् पृष्ठजं, ततोऽग्रजमिति ||४||
tatrētyādi| balavantamiti āturōpakramē kr̥tamapi balagrahaṇaṁ punariha kr̥tam; anvarthatvē hyanarthanivr̥ttyarthamuktamapyucyatē, yathaiva hi vyasanasaṅkaṭē pathi śanaiḥ śanairahirahiriti; manōbalasya sattvasya prāptyarthamityanyē, upacayalakṣaṇasya balasya prāptyarthamityaparē; aparē tvēvaṁ vadanti- nanu, arśōvyādhyupadrutasya kathaṁ balavattvaṁ syāt? atrōcyatē, balavānatra vr̥ddhatvarahitō nātyantahīnaprāṇaḥ sattvabhūyiṣṭhō vā| arśōvyādhau “abhuktavataḥ karma kurvīta” (sū. 5) iti sūtrasthānē prōktaṁ, tadatra kathaṁ snigdhaṁ dravaprāyamannaṁ bhuktavantamityādyuktaṁ? bhuktavatō hi karmaṇi kriyamāṇē hikkāśvāsādaya utpadyēranniti vr̥ddhavaidyāḥ; tatraikē dvitricatuḥ- pañcadināni pūrvāṇi snigdhādibhōjanaṁ na tu tadaharityāhuḥ; anyē tu tadaharēva snigdhālpabhōjanānantaramarśaḥkarmētyāhuḥ, “prāk śastrakarmaṇaścēṣṭaṁ bhōjayēdāturaṁ bhiṣak” (sū. 17) iti prāgēvōktatvāt; yat punaḥ “abhuktavataḥ karma” ityuktaṁ sūtrasthānē, tanmukhāśritānāmarśasāṁ karmaṇi bhōjanapratiṣēdhārthamiti| sādhāraṇē kālē nātiśītōṣṇē| phalakē kāṣṭhaphalakē| vastrakambalakōpaviṣṭamiti vasanōndukaniviṣṭam| parikarmiṇaḥ sarvakarmaṇāṁ kartāraḥ paricārakāḥ| kṣāraṁ pātayēdatra tantrāntaradr̥ṣṭyā trividhāmapi kṣāramātrāmāha- “kṣāramātrā nakhōtsēdhapramāṇā''dyā prakīrtitā| dviguṇā madhyamā mātrā triguṇā mahatī matā|| pittē ślēṣmaṇi vātē ca yathāsaṅkhyaṁ prayōjayēt”- iti| yantramukhapidhānaṁ dāhaśaktyutkarṣārtham| tīkṣṇauṣadhaśaktikr̥taṁ kṣārabalaṁ, vyādhibalamavagāḍhōttānādibhēdēna| atra sarvamapyarśaḥ kṣārēṇa samyagdagdhaṁ pakvajāmbavapratīkāśamiti sāmānyalakṣaṇamuktaṁ; tantrāntarīyāstu pr̥thak; tathāhi- “pakvajāmbavakāśmaryavarṇaṁ dagdhē'nilārśasi| pittajē bhr̥ṅgamāyūrakaṇṭhavarṇaṁ vinirdiśēt|| br̥hatīpuṣpavarṇatvaṁ samyagdagdhē kaphārśasi”- iti| dhānyāmlaṁ kāñjikaṁ, śuktaṁ cukraṁ, phalāmlō bījapūrarasaḥ| tata ityādi| uṣṇōdakōpaviṣṭamiti kaphavātānubandhē uṣṇōdakāvagāhaḥ, kēvalayōstu raktapittayōḥ śītōdakāvagāhaḥ||4||
Adhikarana 3 (5-6) · Śloka 6
tatra vātaślēṣmanimittānyagnikṣārābhyāṁ sādhayēt, kṣārēṇaiva mr̥dunā pittaraktanimittāni ||5||
tatra vātānulōmyamannaruciragnidīptirlāghavaṁ balavarṇōtpattirmanastuṣṭiriti samyagdagdhaliṅgāni, atidagdhē tu gudāvadaraṇaṁ dāhō mūrcchā jvaraḥ pipāsā śōṇitātipravr̥ttistannimittāścōpadravā bhavanti, dhyāmālpavraṇatā kaṇḍūranilavaiguṇyamindriyāṇāmaprasādō vikārasya cāśāntirhīnadagdhē ||6||
View original
तत्र वातश्लेष्मनिमित्तान्यग्निक्षाराभ्यां साधयेत्, क्षारेणैव मृदुना पित्तरक्तनिमित्तानि ||५||
तत्र वातानुलोम्यमन्नरुचिरग्निदीप्तिर्लाघवं बलवर्णोत्पत्तिर्मनस्तुष्टिरिति सम्यग्दग्धलिङ्गानि, अतिदग्धे तु गुदावदरणं दाहो मूर्च्छा ज्वरः पिपासा शोणितातिप्रवृत्तिस्तन्निमित्ताश्चोपद्रवा भवन्ति, ध्यामाल्पव्रणता कण्डूरनिलवैगुण्यमिन्द्रियाणामप्रसादो विकारस्य चाशान्तिर्हीनदग्धे ||६||
tannimittāḥ śōṇitasrāvanimittāḥ| dhyāmaḥ kr̥ṣṇaśyāmaḥ||5-6||
Adhikarana 4 (7) · Śloka 7
mahānti ca prāṇavataśchittvā dahēt, nirgatāni cātyarthaṁ dōṣapūrṇāni yantrādvinā svēdābhyaṅgasnēhāvagāhōpanāhavisrāvaṇālēpakṣārāgniśastrairupācarēt; pravr̥ttaraktāni ca raktapittavidhānēna, bhinnapurīṣāṇicātīsāravidhānēna, baddhavarcāṁsi snēhapānavidhānēnōdāvartavidhānēna vā; ēṣa sarvasthānagatānāmarśasāṁ dahanakalpaḥ ||7||
View original
महान्ति च प्राणवतश्छित्त्वा दहेत्, निर्गतानि चात्यर्थं दोषपूर्णानि यन्त्राद्विना स्वेदाभ्यङ्गस्नेहावगाहोपनाहविस्रावणालेपक्षाराग्निशस्त्रैरुपाचरेत्; प्रवृत्तरक्तानि च रक्तपित्तविधानेन, भिन्नपुरीषाणिचातीसारविधानेन, बद्धवर्चांसि स्नेहपानविधानेनोदावर्तविधानेन वा; एष सर्वस्थानगतानामर्शसां दहनकल्पः ||७||
mahāntītyādi| dāhaḥ punaragnikr̥taḥ, kṣāradāhasyōktatvāt| dōṣapūrṇānīti dōṣairvātapittakapharaktaiḥ pūritāni| ēṣa ityādi| atra sarvaśabdēna mēḍhrādisthānagatānāmarśasāmavarōdhaḥ| dahanagrahaṇamatrōpalakṣaṇaṁ, tēna snēhādi śastraṁ cānuktamupalakṣayēt||7||
Adhikarana 5 (8) · Śloka 8
āsādya ca darvīkūrcakaśalākānāmanyatamēna kṣāraṁ pātayēt |
bhraṣṭagudasya tu vinā yantrēṇa kṣārādikarma prayuñjīta |
sarvēṣu ca śāliṣaṣṭikayavagōdhūmānnaṁ sarpiḥsnigdhamupasēvēta payasā nimbayūṣēṇa paṭōlayūṣēṇa vā, yathādōṣaṁ śākairvāstūkataṇḍulīyakajīvantyupōdikāśvabalābālamūlakapālaṅkyasanacillīcuccūkalāyavallībhiranyairvā |
yaccānyadapi snigdhamagnidīpanamarśōghnaṁ sr̥ṣṭamūtrapurīṣaṁ ca tadupasēvēta ||8||
View original
आसाद्य च दर्वीकूर्चकशलाकानामन्यतमेन क्षारं पातयेत् |
भ्रष्टगुदस्य तु विना यन्त्रेण क्षारादिकर्म प्रयुञ्जीत |
सर्वेषु च शालिषष्टिकयवगोधूमान्नं सर्पिःस्निग्धमुपसेवेत पयसा निम्बयूषेण पटोलयूषेण वा, यथादोषं शाकैर्वास्तूकतण्डुलीयकजीवन्त्युपोदिकाश्वबलाबालमूलकपालङ्क्यसनचिल्लीचुच्चूकलायवल्लीभिरन्यैर्वा |
यच्चान्यदपि स्निग्धमग्निदीपनमर्शोघ्नं सृष्टमूत्रपुरीषं च तदुपसेवेत ||८||
āsādyētyādi| gōdhūmasya gurutvē'pi pūyavr̥dhdyarthaṁ kṣāravraṇaklēdanārthaṁ cōpayōgaḥ; tata uktaṁ- “gōdhūmānnaṁ sarpiḥsnigdhamupasēvēta” iti| vāstukaḥ ṭaḍkavāstukaḥ, jīvantī ḍōḍikā, aśvabalā hisphītyō mēthikābhēdaḥ, cillī kṣētravāstukaḥ, cuccuḥ ‘cucu’riti lōkē| anuktamapyannapānauṣadhadravyaṁ nirdiśannāha- yadityādi| sr̥ṣṭamūtrapurīṣaṁ cēti sr̥ṣṭaṁ viṇmūtraṁ yēnēti, arśaḥ- kr̥tamārgāvarōdhakupitavātavibaddhasya mūtrasya purīṣasya ca visargakaram| cēti cakārēṇa tantrōditamanyadapi palāṇḍvādi samuccīyatē||8||
Adhikarana 6 (9) · Śloka 9
dagdhēṣu cārśaḥsvabhyaktō'nalasandhukṣaṇārthamanilaprakōpasaṁrakṣaṇārthaṁ ca snēhādīnāṁ sāmānyataḥ kriyāpathamupasēvēta |
viśēṣatastu vātārśaḥsu sarpīṁṣi ca vātaharadīpanīyasiddhāni hiṅgvādibhiścūrṇaiḥ pratisaṁsr̥jya pibēt, pittārśaḥsu pr̥thakparṇyādīnāṁ kaṣāyēṇa dīpanīyapratīvāpaṁ sarpiḥ , śōṇitārśaḥsu mañjiṣṭhāmuruṅgyādīnāṁ kaṣāyē pācayēt, ślēṣmārśaḥsu surasādīnāṁ kaṣāyē |
upadravāṁśca yathāsvamupācarēt ||9||
View original
दग्धेषु चार्शःस्वभ्यक्तोऽनलसन्धुक्षणार्थमनिलप्रकोपसंरक्षणार्थं च स्नेहादीनां सामान्यतः क्रियापथमुपसेवेत |
विशेषतस्तु वातार्शःसु सर्पींषि च वातहरदीपनीयसिद्धानि हिङ्ग्वादिभिश्चूर्णैः प्रतिसंसृज्य पिबेत्, पित्तार्शःसु पृथक्पर्ण्यादीनां कषायेण दीपनीयप्रतीवापं सर्पिः , शोणितार्शःसु मञ्जिष्ठामुरुङ्ग्यादीनां कषाये पाचयेत्, श्लेष्मार्शःसु सुरसादीनां कषाये |
उपद्रवांश्च यथास्वमुपाचरेत् ||९||
dagdhēṣvityādi| cēti cakārēṇādagdhēṣvapi vidhirayam| sāmānyataḥ sāmānyēna sarvārśōghnavidhinā, viśēṣatastu vātādyarśasāṁ dahanavidhinā dagdhēṣu vidhiḥ; tamēva viśēṣaṁ nirdiśannāha- sarpīṁṣītyādi| sarpīṁṣi ca vātaharadīpanīyasiddhānītyatra vātaharāṇi bhadradārvādīni, dīpanīyāni pippalyādīni| atra ca kvāthakalkavidhiḥ sāmānyakaṣāyakalkavidhinā| tatra siddhē ghr̥tē vātavyādhipaṭhitaṁ hiṅgvādicūrṇamāvāpya yōjyam, uttarēṣu triṣvapi pippalyādikalkamāmananti vr̥ddhāḥ| pittētyādi| pr̥thakparṇyādayō rōpaṇaghr̥tasādhanamiśrakōktāḥ| muruṅgī madhuśigruḥ, tadādirmuraṅgyādiḥ; muruṅgyādirvaruṇādyantargaṇaḥ “madhuśigrustarkārī mēṣaśr̥ṅgī” (sū. 38) ityādikaḥ| kaṣāya iti siddhaṁ sarpirityatrāpi sambadhyatē| ślēṣmārśaḥsvityādi| ślēṣmārśaḥsu surasādīnāṁ kaṣāyē siddhaṁ sarpirityatrāpi sambadhyatē| surasādiḥ “surasā śvētasurasā” (sū. 38) ityādiḥ| upadravacikitsāsūtramupadarśayannāha- upadravānityādi| yē cōpadravā gulmādayō jvarādayaśca tānātmīyēnauṣadhēna pratikuryāt||9||
Adhikarana 7 (10) · Śloka 10
paraṁ ca yatnamāsthāya gudē kṣārāgniśastrāṇyavacārayēt, tadvibhramāddhi ṣāṇḍhyaśōphadāhamadamūrcchāṭōpānāhātīsārapravāhaṇāni bhavanti maraṇaṁ vā ||10||
View original
परं च यत्नमास्थाय गुदे क्षाराग्निशस्त्राण्यवचारयेत्, तद्विभ्रमाद्धि षाण्ढ्यशोफदाहमदमूर्च्छाटोपानाहातीसारप्रवाहणानि भवन्ति मरणं वा ||१०||
idānīṁ kṣārādīnāmatitīkṣṇatvādiyōgāttēṣāṁ duryōgē bahutarānarthakaratvāt suyōgaikahētuṁ nirdiśannāha- paraṁ cētyādi| param uttamam||10||
Adhikarana 8 (11) · Śloka 11
ata ūrdhvaṁ yantrapramāṇamupadēkṣyāmaḥ- tatra yantraṁ lauhaṁ dāntaṁ śārṅgaṁ vārkṣaṁ vā gōstanākāraṁ caturaṅgulāyataṁ pañcāṅgulapariṇāhaṁ puṁsāṁ, ṣaḍaṅgulapariṇāhaṁ nārīṇāṁ talāyataṁ; tad dvicchidraṁ darśanārtham, ēkachidraṁ tu karmaṇi; ēkadvārē hi śastrakṣārāgnīnāmatikramō na bhavati; chidrapramāṇaṁ tu tryaṅgulāyatamaṅguṣṭhōdarapariṇāhaṁ, yadaṅgulamavaśiṣṭaṁ tasyārdhāṅgulādadhastādardhāṅgulōcchritōparivr̥ttakarṇikam; ēṣa yantrākr̥tisamāsaḥ ||11||
View original
अत ऊर्ध्वं यन्त्रप्रमाणमुपदेक्ष्यामः- तत्र यन्त्रं लौहं दान्तं शार्ङ्गं वार्क्षं वा गोस्तनाकारं चतुरङ्गुलायतं पञ्चाङ्गुलपरिणाहं पुंसां, षडङ्गुलपरिणाहं नारीणां तलायतं; तद् द्विच्छिद्रं दर्शनार्थम्, एकछिद्रं तु कर्मणि; एकद्वारे हि शस्त्रक्षाराग्नीनामतिक्रमो न भवति; छिद्रप्रमाणं तु त्र्यङ्गुलायतमङ्गुष्ठोदरपरिणाहं, यदङ्गुलमवशिष्टं तस्यार्धाङ्गुलादधस्तादर्धाङ्गुलोच्छ्रितोपरिवृत्तकर्णिकम्; एष यन्त्राकृतिसमासः ||११||
ata ityādi| lauhaṁ suvarṇarūpyādilōhamayam| dāntaṁ hastyādidantamayam| śārṅgaṁ mahiṣādiśr̥ṅgamayam| vārkṣaṁ vr̥kṣamayaṁ; vr̥kṣāḥ sāravr̥kṣāḥ śiṁśapādayaḥ| āyataṁ dīrgham| pariṇāhō vartulatā| talāyatamiti talaṁ svahastatalam| kēcidatra striyāḥ pr̥thagyantrābhidhānagranthamapaṭhitvā strīpuṁsayōstulyamēva yantramityāhuḥ| anyē ‘talāyataṁ’ ityatra ‘tadāyataṁ’ iti paṭhitvā vyākhyānayanti- strīpuṁsayōryantravartulatvē bhēdaḥ, dairdhyē tu tadāyataṁ puruṣayantrāyatamityarthaḥ| ardhāṅgulōcchritōparivr̥ttakarṇikamiti ardhāṅgulōcchrāyē upari vr̥ttā karṇikā yasyētyarthaḥ| ‘apavr̥ttakarṇikaṁ’ iti kēcit paṭhanti, apakr̥ṣṭā vr̥ttakarṇikā yasyēti; tatrāpyuttarapadalōpēna samāsaḥ, arthō'pi sa ēva| yantrākr̥tisamāsa iti yantrākārasaṅkṣēpa ityarthaḥ; vistarastu nānāsthānasthitārśaḥsrōtaḥpramāṇākārābhyāṁ dravyākārapramāṇacchidrairēvēti||11||
Adhikarana 9 (12) · Śloka 12
ata ūrdhvamarśasāmālēpān vakṣyāmaḥ- snuhīkṣīrayuktaṁ haridrācūrṇamālēpaḥ prathamaḥ, kukkuṭapurīṣaguñjāharidrāpippalīcūrṇamiti gōmūtrapittapiṣṭō dvitīyaḥ, dantīcitrakasuvarcikālāṅgalīkalkō vā gōpittapiṣṭastr̥tīyaḥ, pippalīsaindhavakuṣṭhaśirīṣaphalakalkaḥ snuhīkṣīrapiṣṭō'rkakṣīrapiṣṭō vā caturthaḥ, kāsīsaharitālasaindhavāśvamārakaviḍaṅgapūtīkakr̥tavēdhanajambvarkōttamāraṇīdantīcitrakālarkasnuhīpayaḥsu tailaṁ vipakvamabhyañjanēnārśaḥ śātayati ||12||
View original
अत ऊर्ध्वमर्शसामालेपान् वक्ष्यामः- स्नुहीक्षीरयुक्तं हरिद्राचूर्णमालेपः प्रथमः, कुक्कुटपुरीषगुञ्जाहरिद्रापिप्पलीचूर्णमिति गोमूत्रपित्तपिष्टो द्वितीयः, दन्तीचित्रकसुवर्चिकालाङ्गलीकल्को वा गोपित्तपिष्टस्तृतीयः, पिप्पलीसैन्धवकुष्ठशिरीषफलकल्कः स्नुहीक्षीरपिष्टोऽर्कक्षीरपिष्टो वा चतुर्थः, कासीसहरितालसैन्धवाश्वमारकविडङ्गपूतीककृतवेधनजम्ब्वर्कोत्तमारणीदन्तीचित्रकालर्कस्नुहीपयःसु तैलं विपक्वमभ्यञ्जनेनार्शः शातयति ||१२||
ālēpayōgēṣu prathamādivacanaṁ pratyēkamēva yōgānāṁ mahābalatvasūcanārtham, uttarōttarabalīyastvēna prayōgakālāvadhāraṇārthamityanyē| gōmūtrapittapiṣṭō gōmūtragōpittābhyāṁ piṣṭaḥ| kr̥tavēdhanaḥ kōśātakī| jambūḥ bhūmijambūḥ| uttamāraṇī yōdhāmallī | arkō'rkakṣīram| alarkaḥ mandāraḥ||12||
Adhikarana 10 (13) · Śloka 13
ata ūrdhvaṁ bhēṣajasādhyēṣvadr̥śyēṣvarśaḥsu yōgān yāpanārthaṁ vakṣyāmaḥ- prātaḥ prātarguḍaharītakīmāsēvēta, brahmacārī gōmūtradrōṇasiddhaṁ vā harītakīśataṁ prātaḥ prātaryathābalaṁ kṣaudrēṇa, apāmārgamūlaṁ vā taṇḍulōdakēna sakṣaudramaharahaḥ, śatāvarīmūlakalkaṁ vā kṣīrēṇa, citrakacūrṇayuktaṁ vā sīdhuṁ parārdhyaṁ, bhallātacūrṇayuktaṁ vā saktumanthamalavaṇaṁ takrēṇa, kalaśē vā'ntaścitrakamūlakalkāvaliptē niṣiktaṁ takramamlamanamlaṁ vā pānabhōjanēṣūpayuñjīta, ēṣa ēva bhārgyāsphōtāyavānyāmalakaguḍūcīṣu takrakalpaḥ, pippalīpippalīmūlacavyacitrakaviḍaṅgaśuṇṭhīharītakīṣu ca pūrvavadēva, nirannō vā takramaharaharmāsamupasēvēta, śr̥ṅgavērapunarnavācitrakakaṣāyasiddhaṁ vā payaḥ, kuṭajamūlatvakphāṇitaṁ vā pippalyādipratīvāpaṁ kṣaudrēṇa, mahāvātavyādhyuktaṁ hiṅgvādicūrṇamupasēvēta takrāhāraḥ kṣīrāhārō vā, kṣāralavaṇāṁścitrakamūlakṣārōdakasiddhān vā kulmāṣān bhakṣayēt, citrakamūlakṣārōdakasiddhaṁ vā payaḥ palāśatarūkṣārasiddhaṁ vā, palāśatarūkṣārasiddhān vā kulmāṣān, pāṭalāpāmārgabr̥hatīpalāśakṣāraṁ vā parisnutamaharaharghr̥tasaṁsr̥ṣṭaṁ, kuṭajabandākamūlakalkaṁ vā takrēṇa, citrakapūtīkanāgarakalkaṁ vā pūtīkakṣārēṇa, kṣārōdakasiddhaṁ vā sarpiḥ pippalyādipratīvāpaṁ, kr̥ṣṇatilaprasr̥taṁ prakuñcaṁ vā prātaḥ prātarupasēvēta śītōdakānupānam; ēbhirabhivardhatē'gnirarśāṁsi cōpaśāmyanti ||13||
View original
अत ऊर्ध्वं भेषजसाध्येष्वदृश्येष्वर्शःसु योगान् यापनार्थं वक्ष्यामः- प्रातः प्रातर्गुडहरीतकीमासेवेत, ब्रह्मचारी गोमूत्रद्रोणसिद्धं वा हरीतकीशतं प्रातः प्रातर्यथाबलं क्षौद्रेण, अपामार्गमूलं वा तण्डुलोदकेन सक्षौद्रमहरहः, शतावरीमूलकल्कं वा क्षीरेण, चित्रकचूर्णयुक्तं वा सीधुं परार्ध्यं, भल्लातचूर्णयुक्तं वा सक्तुमन्थमलवणं तक्रेण, कलशे वाऽन्तश्चित्रकमूलकल्कावलिप्ते निषिक्तं तक्रमम्लमनम्लं वा पानभोजनेषूपयुञ्जीत, एष एव भार्ग्यास्फोतायवान्यामलकगुडूचीषु तक्रकल्पः, पिप्पलीपिप्पलीमूलचव्यचित्रकविडङ्गशुण्ठीहरीतकीषु च पूर्ववदेव, निरन्नो वा तक्रमहरहर्मासमुपसेवेत, शृङ्गवेरपुनर्नवाचित्रककषायसिद्धं वा पयः, कुटजमूलत्वक्फाणितं वा पिप्पल्यादिप्रतीवापं क्षौद्रेण, महावातव्याध्युक्तं हिङ्ग्वादिचूर्णमुपसेवेत तक्राहारः क्षीराहारो वा, क्षारलवणांश्चित्रकमूलक्षारोदकसिद्धान् वा कुल्माषान् भक्षयेत्, चित्रकमूलक्षारोदकसिद्धं वा पयः पलाशतरूक्षारसिद्धं वा, पलाशतरूक्षारसिद्धान् वा कुल्माषान्, पाटलापामार्गबृहतीपलाशक्षारं वा परिस्नुतमहरहर्घृतसंसृष्टं, कुटजबन्दाकमूलकल्कं वा तक्रेण, चित्रकपूतीकनागरकल्कं वा पूतीकक्षारेण, क्षारोदकसिद्धं वा सर्पिः पिप्पल्यादिप्रतीवापं, कृष्णतिलप्रसृतं प्रकुञ्चं वा प्रातः प्रातरुपसेवेत शीतोदकानुपानम्; एभिरभिवर्धतेऽग्निरर्शांसि चोपशाम्यन्ति ||१३||
ata ityādi| harītakyādiyutō guḍō'pyagnidīpanaḥ, saṁyōgaśaktitvāt| uktaṁ ca- “guḍaḥ kartā'gnisādasya, saha na tvabhayādibhiḥ | kuṣṭhaṁ tatkāryapi tilō hanti bhallātakaiḥ saha” iti| bhallātakacūrṇayuktaṁ cētyādiyōgaṁ yāvadāsēvētēti kriyā'pi sambadhyatē| brahmacārītyādi| gōmūtraharītakī gāḍhaviṭkasya mandāgnēḥ| brahmacaryaṁ yōgasya raukṣyāt| apāmārgamūlayōgaḥ pittaraktārśasi, gayadāsastu kaphānubaddharaktajēṣu| śatāvarīmūlakalkaṁ vātapittānubaddharaktajēṣu| citrakētyādi| sīdhuṁ śasyakaṁ, parārdhyaṁ śrēṣṭham| cūrṇaṁ karṣapramāṇam| ētacca kaphamandāgnau baddhapurīṣē vā| bhallātakētyādi| bhallātakacūrṇaṁ ṣaḍaṅgādivadāharatvēna karṣamātraṁ, bhallātakacūrṇādyavasaktavastu ṣōḍaśaguṇā ēva, takrapramāṇaṁ punaratra yāvatā nātyacchaṁ nātisāndraṁ cēti| jējjaṭācāryaḥ| punaratra caturthāṁśaṁ bhallātakacūrṇamicchati; tannēcchati gayī| takraprasaṅgēnāparārśōharatakraprayōgaṁ nirdiśannāha- kalaśē ityādi| āsphōtā sārivā| pippalītyādi| nirannaḥ annavarjam| ētē ca takraprayōgāḥ kaphavātajēṣu śuṣkārśaḥsu| śuṣkārśasāṁ vātakaphajānāmannapānē takraṁ nirdiśya, ārdrāṇāṁ raktapittajānāmannapānē gōrasamēva nirdiśannāha- śr̥ṅgavērētyādi| auṣadhaśr̥takṣīrapānapakṣē “dravyādaṣṭaguṇaṁ kṣīraṁ kṣīrāttōyaṁ caturguṇam| kṣīrāvaśēṣaḥ(ṣaṁ) kartavyaḥ kṣīrapākē tvayaṁ vidhiḥ”- iti nyāyēna, tr̥ṣṇāpanayanapānapakṣē tu ṣaḍaṅgakalpanayā karṣamātrēṇaiva| ‘śr̥ṅgavērādisiddhaṁ payaḥ’ ityanyē paṭhanti; tatra pippalyādyantargatāḥ śr̥ṅgavērādiḥ; athavā prakāravācyatrādiśabdaḥ| ayaṁ yōgaḥ kaphavātānubandharaktajēṣu| kuṭajētyādi| kuṭajatvacāṁ śatapalaphāṇitē pippalyādicūrṇaṁ ṣaṭpalaṁ, kṣaudrapramāṇaṁ tu prayōgakālē yāvatā'valēhaḥ syāt| kuṭajaphāṇitaṁ tu kaphapittānubaddharaktajēṣu| hiṅgvityādi| hiṅgvādikaṁ vātakaphajēṣu, takrāhārō vātakaphānubaddharaktajēṣu, vātapittānubandhajēṣu kṣīrāhāraḥ| kṣārētyādi| kulmāṣā yavaudanaḥ| citrakamūlasyāpi ṣaḍaṅgōdakakalpēna kaṣāyaḥ| tānēva yavakṣārēṇa lavaṇān lavaṇīkr̥tān| citrakētyādi| atrāpi palāśakṣārapramāṇasya tadudakapramāṇasya ca ṣaḍaṅgōddēśataḥ siddhiḥ| pāṭalētyādi| pāṭalādikṣārapalaṁ trikarṣamardhapalaṁ vā kvāthakalpēna kvathitamardhāvaśēṣitaṁ suparisrutaṁ saghr̥takarṣaṁ pēyaṁ; jīrṇē ca tasmin samaghr̥takṣīraṁ madhurarasamēvānnaṁ bhōjyam, ōjōbhraṁśabhayāt| kuṭajētyādi| kuṭajamūlabandākayōḥ palaṁ trikarṣamardhapalaṁ vā takrapaladvayēna| ghr̥takṣīramadhurarasabhōjanaścitrakādikalkaṁ pūtīkakṣārōdakēna pibēt| kṣārōdakasiddhamiti pūtīkakṣārōdakāḍhakasiddhaṁ pāṭalākṣārōdakāḍhakasiddhaṁ vā sarpiḥ palapramāṇaṁ pānakālē pippalyādicūrṇapādaprakṣēpaṁ pēyam| bhōjanamatrāpi saghr̥takṣīramadhurarasaṁ, kṣārasya kharatīkṣṇatvāt| ētacca vātajēṣu rūkṣakōṣṭhēṣu cāvasannānalēṣu||13||
Adhikarana 11 (14) · Śloka 14
dvipañcamūlīdantīcitrakapathyānāṁ tulāmāhr̥tya jalacaturdrōṇē vipācayēt, tataḥ pādāvaśiṣṭaṁ kaṣāyamādāya suśītaṁ guḍatulayā sahōnmiśrya ghr̥tabhājanē niḥkṣipya māsamupēkṣēta yavapallē, tataḥ prātaḥ prātarmātrāṁ pāyayēta, tēnārśōgrahaṇīdōṣapāṇḍurōgōdāvartārōcakā na bhavanti dīptaścāgnirbhavati ||14||
View original
द्विपञ्चमूलीदन्तीचित्रकपथ्यानां तुलामाहृत्य जलचतुर्द्रोणे विपाचयेत्, ततः पादावशिष्टं कषायमादाय सुशीतं गुडतुलया सहोन्मिश्र्य घृतभाजने निःक्षिप्य मासमुपेक्षेत यवपल्ले, ततः प्रातः प्रातर्मात्रां पाययेत, तेनार्शोग्रहणीदोषपाण्डुरोगोदावर्तारोचका न भवन्ति दीप्तश्चाग्निर्भवति ||१४||
dvipañcamūlītyādi| ēṣāṁ samabhāgānāṁ tulāṁ palaśatam| asminnariṣṭē dhātakīpūṣpāṇi paladvayaṁ trayaṁ vā'nuktānyapyadhivāsanārthaṁ vr̥ddhā āmananti| tulāṁ tulāmityanyē paṭhanti, vyākhyānayanti ca- dvipañcamūlyādīnāṁ ca pratyēkaṁ tulāṁ palaśataṁ; tannēcchati gayī| yavapallē yavarāśāvityarthaḥ| tantrāntarē cāsya ‘dantyariṣṭa’ iti sañjñā||14||
Adhikarana 12 (15) · Śloka 15
pippalīmaricaviḍaṅgailavālukalōdhrāṇāṁ dvē dvē palē, indravāruṇyāḥ pañca palāni, kapitthamadhyasya daśa, pathyāphalānāmardhaprasthaḥ, prasthō dhātrīphalānāṁ, ētadaikadhyaṁ jalacaturdrōṇē vipācya, pādāvaśēṣaṁ parisrāvya, suśītaṁ guḍatulādvayēnōnmiśrya, ghr̥tabhājanē niḥkṣipya, pakṣamupēkṣēta yavapallē; tataḥ prātaḥ prātaryathābalamupayuñjīta |
ēṣa khalvariṣṭaḥ plīhāgniṣaṅgārśōgrahaṇīhr̥tpāṇḍurōgaśōphakuṣṭhagulmōdarakr̥miharō balavarṇakaraścēti ||15||
View original
पिप्पलीमरिचविडङ्गैलवालुकलोध्राणां द्वे द्वे पले, इन्द्रवारुण्याः पञ्च पलानि, कपित्थमध्यस्य दश, पथ्याफलानामर्धप्रस्थः, प्रस्थो धात्रीफलानां, एतदैकध्यं जलचतुर्द्रोणे विपाच्य, पादावशेषं परिस्राव्य, सुशीतं गुडतुलाद्वयेनोन्मिश्र्य, घृतभाजने निःक्षिप्य, पक्षमुपेक्षेत यवपल्ले; ततः प्रातः प्रातर्यथाबलमुपयुञ्जीत |
एष खल्वरिष्टः प्लीहाग्निषङ्गार्शोग्रहणीहृत्पाण्डुरोगशोफकुष्ठगुल्मोदरकृमिहरो बलवर्णकरश्चेति ||१५||
pippalītyādi| indravāruṇyāḥ prōktē'pi palapañcakē kaṭukatvaparihārāyārdhaṁ kṣipanti vr̥ddhavaidyāḥ| carakē'pyayaṁ paṭhyatē'bhayāriṣṭaḥ||15||
Adhikarana 13 (16) · Śloka 16
tatra, vātaprāyēṣu snēhasvēdavamanavirēcanāsthāpanānuvāsanamapratiṣiddhaṁ, pittajēṣu virēcanam, ēvaṁ raktajēṣu saṁśamanaṁ, kaphajēṣu śr̥ṅgavērakulatthōpayōgaḥ, sarvadōṣaharaṁ yathōktaṁ sarvajēṣu, yathāsvauṣadhisiddhaṁ ca payaḥ sarvēṣviti ||16||
View original
तत्र, वातप्रायेषु स्नेहस्वेदवमनविरेचनास्थापनानुवासनमप्रतिषिद्धं, पित्तजेषु विरेचनम्, एवं रक्तजेषु संशमनं, कफजेषु शृङ्गवेरकुलत्थोपयोगः, सर्वदोषहरं यथोक्तं सर्वजेषु, यथास्वौषधिसिद्धं च पयः सर्वेष्विति ||१६||
acirōtpannānāmalpadōṣaliṅgānāṁ sādhanārthamadr̥śyānāṁ yāpyānāṁ yāpanārthaṁ ca snēhādikarmāṇi nirdiśannāha- tatrētyādi| tatrārśaḥsu vamanasya niṣiddhasyāpi kaphaprasēkādiṣvavasthāsu kartavyatāprasaṅgaḥ| kēcidvātaprāyēṣvityādikaṁ granthamanārṣamityācakṣatē, gayadāsavyākhyātatvānmayā'pi vyākhyātaḥ| pittajēṣvityādi| ēvamiti virēcanam| na vāmayati nāpi virēcayati vyādhinā sahaikībhūya tatsthamēva vyādhiṁ śamayēttat saṁśamanam||16||
Adhikarana 14 (17) · Śloka 17
ata ūrdhvaṁ bhallātakavidhānamupadēkṣyāmaḥ- bhallātakāni paripakvānyanupahatānyāhr̥tya tata ēkamādāya dvidhā tridhā caturdhā vā chēdayitvā kaṣāyakalpēna vipācya tasya kaṣāyasya śuktimanuṣṇāṁ ghr̥tābhyaktatālujihvauṣṭhaḥ prātaḥ prātarupasēvēta, tatō'parāhṇē kṣīraṁ sarpirōdana ityāhāraḥ; ēvamēkaikaṁ vardhayēdyāvat pañcati, tataḥ pañca pañcābhivardhayēdyāvat saptatiriti, prāpya ca saptatimapakarṣayēdbhūyaḥ pañca pañca yāvat pañcēti, pañcabhyastvēkaikaṁ yāvadēkamiti |
ēvaṁ bhallātakasahasramupayujya sarvakuṣṭhārśōbhirvimuktō balavānarōgaḥ śatāyurbhavati ||17||
View original
अत ऊर्ध्वं भल्लातकविधानमुपदेक्ष्यामः- भल्लातकानि परिपक्वान्यनुपहतान्याहृत्य तत एकमादाय द्विधा त्रिधा चतुर्धा वा छेदयित्वा कषायकल्पेन विपाच्य तस्य कषायस्य शुक्तिमनुष्णां घृताभ्यक्ततालुजिह्वौष्ठः प्रातः प्रातरुपसेवेत, ततोऽपराह्णे क्षीरं सर्पिरोदन इत्याहारः; एवमेकैकं वर्धयेद्यावत् पञ्चति, ततः पञ्च पञ्चाभिवर्धयेद्यावत् सप्ततिरिति, प्राप्य च सप्ततिमपकर्षयेद्भूयः पञ्च पञ्च यावत् पञ्चेति, पञ्चभ्यस्त्वेकैकं यावदेकमिति |
एवं भल्लातकसहस्रमुपयुज्य सर्वकुष्ठार्शोभिर्विमुक्तो बलवानरोगः शतायुर्भवति ||१७||
acirōtpannānāmalpadōṣaliṅgānāṁ ca sādhanārthaṁ cirajātānāmadr̥śyānāṁ yāpanārthaṁ viśiṣṭaprayōgaṁ nirdiśannāha- ata ityādi| phalaṁ paryāgatamiti pūrvōktatvāt paripakvānyēva labdhāni, bhūmivibhāgōktauṣadhadōṣaparihārēṇānupahatānyapi labdhāni, punastadvacanaṁ prayōgasya mahāphalatvēna gauravōtpādanārtham| kaṣāyasya śuktimiti atraikāpēkṣayā śuktimānaṁ, yathā cātra bhallātakānāṁ kvāthyānāṁ parivr̥ddhistathā kvāthōdakasyāpi buddhyā vr̥ddhiḥ parikalpanīyā| bhallātakāni tadasthīni pakvāni tantrāntaradarśanācchucau śukrē vā māsi gr̥hītvā yavapallē māṣapallē vā nidhāya, mārgaśīrṣē pauṣē vā prayuñjīta| ēvamuktaprakārēṇa saptatiṁ yāvadutkarṣēṇa bhallātakasahasraṁ pañcatriṁśatā divasaiḥ pūryatē, śataṁ yāvadutkarṣēṇa sahasradvayavidhānaṁ syāt; tatrādyaṁ dinacatuṣṭayaṁ saṁskāramātrajanakatvādantyaṁ ca bhallātakasaṁskārāpakarṣaṇatvānna vr̥ddhā bhiṣajō gaṇayanti, tataḥ sahasradvayaṁ pūryata ēva| ēvaṁ bhallātakaprayōgaśca trividhaḥ| tatra śatāntaḥ śarīrabaladōṣāpēkṣayā pravaraḥ, saptatyantō madhyamaḥ, triṁśadantaḥ punaradhamaḥ prayōgaḥ, ēvaṁ tantrāntarād vyākhyāyatē| grīṣmakālē gr̥hītānyāpūrṇarasānyanāmayāni bhallātakāsthīni yavapallē māṣapallē vā caturmāsāvasthitāni hēmantē prayōktumāramēta; madhurasnigdhaśītōpasaṁsr̥ṣṭaśarīraḥ prathamaṁ daśa bhallātakāni saṅkṣudyāṣṭaguṇēna salilēna kvāthaṁ kr̥tvā'ṣṭabhāgāvaśēṣaṁ sadugdhaṁ ghr̥tēnāntarmukhamabhyajya pibēt, tānyēkaikaśō bhallātakōtkarṣēṇa triṁśatkr̥tvā punarēkaikamapakarṣayēdyāvaddaśabhallātakaprayōgaḥ; nātaḥ paramutkarṣaḥ kartavyaḥ| anēna kramēṇa sahasrabhallātakaprayōgaḥ paraṁ na ghaṭatē, yathā'tra ghaṭatē tathāvidhaḥ pāramparyōpadēśō vyākhyāyatē- triṁśadrātrau saptarātraṁ triṁśatprayōgaḥ kartavyaḥ, tata ēkaikamapakarṣayēdyāvaddaśa, punaranyasminnapi dinē daśēti, ēvaṁ bhallātakasahasramupayujyata iti ghaṭatē| sarvakuṣṭhārśōbhirvimukta iti vacanaṁ na yathārthavacanaṁ, kākaṇakasya kuṣṭhasyādibalapravr̥ttānāṁ ca kuṣṭhānāṁ tathā tridōṣajānāṁ cārśasāṁ sahajānāṁ cāsādhyatvāt, raktapittajānāmapyarśasāṁ bhallātakāviṣayatvāt| tuvarakabhallātakayōrvāryuṣṇaṁ niṣiddhaṁ, tatō'lpaśr̥taśītajalaṁ pēyam||17||
Adhikarana 15 (18) · Śloka 18
dvivraṇīyōktēna vidhānēna bhallātakaniścyutitaṁ snēhamādāya prātaḥ prātaḥ śuktimātramupayuñjīta, jīrṇē pūrvavadāhāraḥ phalaprakarṣaśca |
bhallātakamajjabhyō vā snēhamādāyāpakr̥ṣṭadōṣaḥ pratisaṁsr̥ṣṭabhaktō nivātamāgāraṁ praviśya yathābalaṁ prasr̥tiṁ prakuñcaṁ vōpayuñjīta, tasmiñjīrṇē kṣīraṁ sarpirōdana ityāhāraḥ, ēvaṁ māsamupayujya māsatrayamādiṣṭāhārō rakṣēdātmānaṁ; tataḥ sarvōpatāpānapahr̥tya varṇavān balavāñ śravaṇagrahaṇadhāraṇaśaktisampannō varṣaśatāyurbhavati, māsē māsē ca prayōgē varṣaśataṁ varṣaśatamāyuṣō'bhivr̥ddhirbhavati, ēvaṁ daśamāsānupayujya varṣasahasrāyurbhavati ||18||
View original
द्विव्रणीयोक्तेन विधानेन भल्लातकनिश्च्युतितं स्नेहमादाय प्रातः प्रातः शुक्तिमात्रमुपयुञ्जीत, जीर्णे पूर्ववदाहारः फलप्रकर्षश्च |
भल्लातकमज्जभ्यो वा स्नेहमादायापकृष्टदोषः प्रतिसंसृष्टभक्तो निवातमागारं प्रविश्य यथाबलं प्रसृतिं प्रकुञ्चं वोपयुञ्जीत, तस्मिञ्जीर्णे क्षीरं सर्पिरोदन इत्याहारः, एवं मासमुपयुज्य मासत्रयमादिष्टाहारो रक्षेदात्मानं; ततः सर्वोपतापानपहृत्य वर्णवान् बलवाञ् श्रवणग्रहणधारणशक्तिसम्पन्नो वर्षशतायुर्भवति, मासे मासे च प्रयोगे वर्षशतं वर्षशतमायुषोऽभिवृद्धिर्भवति, एवं दशमासानुपयुज्य वर्षसहस्रायुर्भवति ||१८||
bhallātakaprayōgāntaraṁ darśayati- dvivraṇīyētyādi| pratisaṁsr̥ṣṭabhakta iti yavāgvādikramabhukta ityarthaḥ| dvādaśabhirannakālaiḥ ṣaḍ dināni, virēcanadivasēna saha sapta dināni ca, taduttaraṁ bhōjanamaṣṭamē; tasyāpōhē sapta, tadā saptamē vā'hani bhōjanaṁ; navamē punarahani bhallātakamajjasnēhaṁ pibēt| yathābalamiti puruṣarōgabalānatikramēṇa prasr̥tiṁ prakuñcaṁ vā'ṣṭabhāgamadhuyuktaṁ dviguṇaghr̥taṁ pūrvavaddhr̥tābhyaktatālvōṣṭhaḥ śītaṁ pibēt; śītōdakādyupacāraśca| prasr̥tiḥ paladvayaṁ, prakuñcaḥ palam| rakṣēdātmānaṁ ‘krōdhādibhya’ iti śēṣaḥ||18||
Adhikarana 16 (19-20) · Śloka 20
bhavanti cātra- yathā sarvāṇi kuṣṭhāni hataḥ khadirabījakau |
tathaivārśāṁsi sarvāṇi vr̥kṣakāruṣkarau hataḥ ||19||
haridrāyāḥ prayōgēṇa pramēhā iva ṣōḍaśa |
kṣārāgnī nātivartantē tathā dr̥śyā gudōdbhavāḥ ||20||
View original
भवन्ति चात्र- यथा सर्वाणि कुष्ठानि हतः खदिरबीजकौ |
तथैवार्शांसि सर्वाणि वृक्षकारुष्करौ हतः ||१९||
हरिद्रायाः प्रयोगेण प्रमेहा इव षोडश |
क्षाराग्नी नातिवर्तन्ते तथा दृश्या गुदोद्भवाः ||२०||
prabhāvavibhāvitaṁ khadirādīnāṁ kuṣṭhādiharatvaṁ purātanāgamanirdiṣṭaiḥ ślōkairāha- bhavanti cātrētyādi| dvābhyāṁ kuṭajabhallātakābhyāṁ yathāsvaṁ viṣayamupayujyamānābhyāṁ pratyēkaśō vātādidōṣatrayajanitānyarśāṁsi nivartantē| tadyathā- vātakaphajāni bhallātakēna, raktapittajāni kuṭajēna| ēvamēvābhiprētya sarvāṇi, na punaḥ sānnipātikasarvadōṣajāpēkṣayā sarvāṇīti| ēvaṁ kuṣṭhēṣvapi sādhyatvēna dārṣṭāntikaṁ draṣṭavyam| ṣōḍaśa pramēhā vātajapramēhacatuṣṭayaṁ vihāya||19-20||
Adhikarana 17 (21) · Śloka 21
ghr̥tāni dīpanīyāni lēhāyaskr̥tayaḥ surāḥ |
āsavāśca prayōktavyā vīkṣya dōṣasamucchritim ||21||
View original
घृतानि दीपनीयानि लेहायस्कृतयः सुराः |
आसवाश्च प्रयोक्तव्या वीक्ष्य दोषसमुच्छ्रितिम् ||२१||
anyadapi cikitsitaṁ dōṣōcchrāyāpēkṣayāha- ghr̥tānītyādi| lēhāḥ kuṭajāvalēhādayaḥ, navāyasādayō'yaskr̥tayō mahākuṣṭhamadhumēhādicikitsitanirdiṣṭāḥ| surā nānāvidhāḥ paiṣṭikādibhēdēna virēcanādhyāyavidhividhēyāḥ| āsavāśca nānāvidhauṣadhakvāthaguḍādikr̥tā dhātakyādicūrṇādhivāsitāḥ| ‘vīkṣya dōṣaṁ yathāphalam’ ityanyē paṭhanti, tatra phalamuktamanatikramyētyarthaḥ ||21||
Adhikarana 18 (22) · Śloka 22
vēgāvarōdhastrīpr̥ṣṭhayānānyutkuṭukāsanam |
yathāsvaṁ dōṣalaṁ cānnamarśaḥsu parivarjayēt ||22||
View original
वेगावरोधस्त्रीपृष्ठयानान्युत्कुटुकासनम् |
यथास्वं दोषलं चान्नमर्शःसु परिवर्जयेत् ||२२||
varjyān nirdiśannāha- vēgāvarōdhētyādi| vātamūtrapurīṣādīnāṁ svamārgēṇa svabhāvataḥ pravr̥ttyabhimukhībhāvō vēgaḥ| utkuṭukāsanamutkaṭikasya cirāsanasthitiḥ||22||
Adhikarana puShpikA · Śloka 6
iti suśrutasaṁhitāyāṁ cikitsāsthānē'rśaścikitsitaṁ nāma ṣaṣṭhō'dhyāyaḥ ||6||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां चिकित्सास्थानेऽर्शश्चिकित्सितं नाम षष्ठोऽध्यायः ||६||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ cikitsāsthānē ṣaṣṭhō'dhyāyaḥ||6||