Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athāta āturōpadravacikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथात आतुरोपद्रवचिकित्सितं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
athāta ityādi| upadravantītyupadravā rōgāḥ, āturasyōpadravā āturōpadravāḥ; tē cātra prāyēṇa pañcakarmanimittā vyāpadaḥ, tēṣāṁ cikitsitaṁ kāraṇaguṇapratyanīkaṁ vidhānam| ‘āturōpakramacikitsitam’ iti kēcit paṭhanti| snēhādīnāṁ nirūhāntānāmupakramāṇāmantē'gnimāndyamēvāvaśyambhāvi, tatsandhukṣaṇārthaṁ pēyādisaṁsarjanōpadēśāya varjyānāṁ ca krōdhādīnāṁ prajñāparādhāt karaṇē tajjavyādhipraśamanāya cāturōpadravacikitsitābhidhānam||1-2||
Adhikarana 2 (3-5) · Śloka 5
snēhapītasya vāntasya viriktasya srutāsr̥jaḥ |
nirūḍhasya ca kāyāgnirmandō bhavati dēhinaḥ ||3||
sō'nnairatyarthagurubhirupayuktaiḥ praśāmyati |
alpō mahadbhirbahubhiśchāditō'gnirivēndhanaiḥ ||4||
sa cālpairlaghubhiścānnairupayuktairvivardhatē |
kāṣṭhairaṇubhiralpaiśca sandhukṣita ivānalaḥ ||5||
View original
स्नेहपीतस्य वान्तस्य विरिक्तस्य स्रुतासृजः |
निरूढस्य च कायाग्निर्मन्दो भवति देहिनः ||३||
सोऽन्नैरत्यर्थगुरुभिरुपयुक्तैः प्रशाम्यति |
अल्पो महद्भिर्बहुभिश्छादितोऽग्निरिवेन्धनैः ||४||
स चाल्पैर्लघुभिश्चान्नैरुपयुक्तैर्विवर्धते |
काष्ठैरणुभिरल्पैश्च सन्धुक्षित इवानलः ||५||
idānīṁ snēhapānapūrvakapaścakarmaṇāṁ sōpapattikakarmakaraṇād vyāpadāṁ nivāraṇamupadiśannāha- snēhapītasyētyādi| nirūḍhasya cēti cakārēṇānuvāsitamanuktaṁ samuccinōti| nanu snēhapānādayō'nalaprabōdhōdaya hētava ityuktatvāt kathaṁ tairmandō'gnirbhavati dēhinaḥ? ucyatē, tatkāla ēva mandaḥ, kramēṇa tu tēna dīptō bhavatīti na dōṣaprasaṅgaḥ| tasya kramēṇa yathā prākr̥tāvasthāpannatvaṁ bhavati tathā nirdiśannāha- sō'nnairityādi||3-5||
Adhikarana 3 (6) · Śloka 6
hr̥tadōṣapramāṇēna sadā''hāravidhiḥ smr̥taḥ |6|
View original
हृतदोषप्रमाणेन सदाऽऽहारविधिः स्मृतः |६|
tatrōktapramāṇakāraṇamuddiśannāha - hr̥tadōṣētyādi|6|-
Adhikarana 4 (6) · Śloka 7
trīṇi cātra pramāṇāni prasthō'rdhāḍhakamāḍhakam ||6||
tatrāvaraṁ prasthamātraṁ dvē śēṣē madhyamōttamē |7|
View original
त्रीणि चात्र प्रमाणानि प्रस्थोऽर्धाढकमाढकम् ||६||
तत्रावरं प्रस्थमात्रं द्वे शेषे मध्यमोत्तमे |७|
tadēva katividhaṁ kiyatpramāṇamityāha- trīṇi cātrētyādi||6||-
Adhikarana 5 (7-11) · Śloka 12
prasthē parisrutē dēyā yavāgūḥ svalpataṇḍulā ||7||
dvē caivārdhāḍhakē dēyē tisraścāpyāḍhakē gatē |
vilēpīmucitādbhaktāccaturthāṁśakr̥tāṁ tataḥ ||8||
dadyāduktēna vidhinā klinnasikthāmapicchilām |
asnigdhalavaṇaṁ svacchamudgayūṣayutaṁ tataḥ ||9||
aṁśadvayapramāṇēna dadyāt susvinnamōdanam |
tatastu kr̥tasañjñēna hr̥dyēnēndriyabōdhinā ||10||
trīnaṁśān vitarēdbhōktumāturāyaudanaṁ mr̥du |
tatō yathōcitaṁ bhaktaṁ bhōktumasmai vicakṣaṇaḥ ||11||
lāvaiṇahariṇādīnāṁ rasairdadyāt susaṁskr̥taiḥ |12|
View original
प्रस्थे परिस्रुते देया यवागूः स्वल्पतण्डुला ||७||
द्वे चैवार्धाढके देये तिस्रश्चाप्याढके गते |
विलेपीमुचिताद्भक्ताच्चतुर्थांशकृतां ततः ||८||
दद्यादुक्तेन विधिना क्लिन्नसिक्थामपिच्छिलाम् |
अस्निग्धलवणं स्वच्छमुद्गयूषयुतं ततः ||९||
अंशद्वयप्रमाणेन दद्यात् सुस्विन्नमोदनम् |
ततस्तु कृतसञ्ज्ञेन हृद्येनेन्द्रियबोधिना ||१०||
त्रीनंशान् वितरेद्भोक्तुमातुरायौदनं मृदु |
ततो यथोचितं भक्तं भोक्तुमस्मै विचक्षणः ||११||
लावैणहरिणादीनां रसैर्दद्यात् सुसंस्कृतैः |१२|
tēṣu ca triṣu dōṣanirharaṇapramāṇēṣu trīnēvānukramān kramēṇāha- prasthē parisrutē ityādi| prasthaścātra sārdhatrayōdaśapalaḥ| yavāgūśabdēna pēyā vivakṣitā, svalpataṇḍulā aṣṭāṁśataṇḍulakr̥tā; taduktaṁ- “pēyāṁ pibēducitabhaktakr̥tāṣṭabhāgāṁ trirdviḥ sakr̥tpravaramadhyajaghanyaśuddhaḥ”- iti| yavāgūrityatraikavacananirdēśādēkavāramiti bōddhavyam| dvē caivārdhāḍhakē ityatra dvē pēyē dvau vārāviti bōddhavyam| tisraścāpyāḍhakē gatē ityatra tisraḥ pēyā iti bōddhavyam| vilēpītyādi| ucitādabhyastāttaṇḍulāccaturthabhāgēna kr̥tām| uktēna vidhinēti ēkadvitrikramēṇa| klinnasikthām atipakvataṇḍulām| apicchilāṁ maṇḍarahitāṁ , yavāgūṁ dadyāt ‘bhiṣak’ ityadhyāhāraḥ| aṁśadvayapramāṇēnētyādi| ucitādardhabhāgataṇḍulāt kr̥taṁ bhaktamityarthaḥ| trīnaṁśāniti tribhāgakalpitaṁ samyakpakvaṁ ghr̥tamaṇḍēna samanvitam| tata ityādi|- tatō'nantaraṁ kr̥tasañjñēna yūṣēṇa saha āturāya rōgiṇē ōdanaṁ bhaktamucitaṁ taṇḍulāṁśatrayakr̥taṁ bhōktuṁ vitarēd dadyāditi sambandhaḥ| asya ślōkasyādau “tribhāgakalitaṁ samyagakr̥tēnātha sammitam” iti pratipustakēṣu pāṭhō dr̥śyatē sa ca na paṭhanīyaḥ, jējjaṭādinibandhakāraiḥ sarvairapi parihr̥tatvāt| tatō yathōcitamityādi|- yathōcitamiti aṁśacatuṣṭayapramāṇaṁ paripūrṇamityarthaḥ| hr̥tadōṣapramāṇēnētyādi dadyāt susaṁskr̥tairityantagranthēnaitaduktaṁ bhavati- hīnaśuddhiśuddhasya puruṣasya tāvat prathamē'nnakālē ucitabhaktakr̥tāṣṭabhāgāṁ pēyāṁ dadyāt, tasminnēva dinē dvitīyē'nnakālē prakr̥tisthāt jaraṇakālōcitādbhaktāt caturthāṁśēna kr̥tāmatipakvataṇḍulāvayavāṁ maṇḍarahitāṁ vilēpīṁ dadyāt; dvitīyē'hni tr̥tīyē'nnakālē'snigdhālavaṇasvacchēnākr̥tamudgayūṣēṇōcitādardhabhāgataṇḍulakr̥taṁ susvinnamōdanaṁ dadyāt, tasminnēva dinē caturthē'nnakālē hr̥dyēnēndriyabōdhinā kr̥tasañjñēna yūṣēṇōcitataṇḍulāṁśatrayakr̥tamōdanaṁ bhōktuṁ dadyāt; tatastr̥tīyē'hni pañcamē'nnakālē lāvaiṇahariṇādīnāṁ susaṁskr̥tarasairaṁśacatuṣṭayapramāṇaṁ bhaktaṁ bhōktuṁ dadyāt, tr̥tīyē'hni ṣaṣṭhē'nnakālē prakr̥tibhōjanamāgacchēt| madhyaśuddhiśuddhasya ca tāvadādau dvayōrannakālayōḥ pēyāṁ dadyāt, dvitīyē'hni dvayōrapyannakālayōrvilēpikāṁ, tr̥tīyē'hni kāladvayē'pyakr̥tayūṣaṁ, caturthē'hni kāladvayē'pi kr̥tayūṣaṁ, pañcamē'hni kāladvayē'pi māṁsarasamityataḥ ṣaṣṭhē'hni prakr̥tibhōjanamāgacchēt| uttamaśuddhiśuddhasya ca tāvat prathamē'hni dvayōrapyannakālayōḥ pēyāṁ dadyāt, dvitīyē'hni prathamē'nnakālē pēyāṁ, dvitīyē vilēpikāṁ; tr̥tīyē'hni dvayōrapyannakālayōrvilēpikāṁ; caturthē'hni dvayōrapyannakālayōrakr̥tayūṣaṁ; pañcamē'hni prathamē'nnakālē'kr̥tayūṣaṁ, dvitīyē'nnakālē kr̥tayūṣaṁ; ṣaṣṭhē'hni dvayōrapyannakālayōḥ kr̥tayūṣaṁ; saptamē'hni dvayōrapyannakālayōrmāṁsarasaṁ; aṣṭamē'hni prathamē'nnakālē māṁsarasam, atō'ṣṭamadivasasya dvitīyē'nnakālē prakr̥tibhōjanamāharēt| gayī tu hīnaśuddhau prathamē'nnakālē ucitataṇḍulāṣṭabhāgakr̥tā pēyā, dvitīyē'nnakālē tūcitataṇḍulacaturthabhāgakr̥tā vilēpī, tr̥tīyē'nnakālē tūcitataṇḍulārdhabhāgakr̥tēna bhaktēna saha dakalāvaṇikō yūṣō rasō vā yathādōṣaṁ, caturthē'nnakālē tūcitataṇḍulabhāgatrayakr̥tēna bhaktēna saha kr̥tasañjñō yūṣaḥ pippalīśr̥ṅgavērasiddhaḥ kr̥tō rasō vā yathādōṣaṁ, tatō yathōcitaṁ paripūrṇabhaktaṁ susaṁskr̥tēna rasēna yūṣēṇa vā dēyamiti tr̥tīyē dinē prakr̥tibhōjanam| ēvaṁ madhyamōttamaśuddhau pēyādīnāṁ dvitrikāladānēna yathākramaṁ pañcamē saptamē ca dinē prakr̥tibhōjanam| uktaṁ ca, tantrāntarē- “pēyāṁ vilēpīmakr̥taṁ kr̥taṁ ca yūṣaṁ rasaṁ trīnubhayaṁ tathaikam| kramēṇa sēvēta narō'nnakālān pradhānamadhyāvaraśuddhiśuddhaḥ” (vā.sū. a.18)- iti||7-11||-
Adhikarana 6 (12) · Śloka 13
hīnamadhyōttamēṣvēṣu virēkēṣu prakīrtitaḥ ||12||
ēkadvitriguṇaḥ samyagāhārasya kramastvayam |13|
View original
हीनमध्योत्तमेष्वेषु विरेकेषु प्रकीर्तितः ||१२||
एकद्वित्रिगुणः सम्यगाहारस्य क्रमस्त्वयम् |१३|
uktamēvānukramaṁ niyamayannāha- hīnētyādi| prasthē parisrutē hīnō virēkaḥ, tasmin pēyādikrama ēkaikamannakālaṁ dēyaḥ; ardhāḍhakē parisrutē madhyō virēkaḥ, tasmin pēyādiḥ pratyēkaṁ dvau dvāvannakālau dēyaḥ; āḍhakē parisrutē uttamō virēkaḥ, tasmin pēyādiḥ pratyēkaṁ trīṁstrīnannakālān dēyaḥ| ēṣu pūrvōktēṣu hīnādivirēkēṣu hr̥tadōṣamānāpēkṣayā ēkadvitriguṇō'yamāhārakramaḥ samyak prakīrtitaḥ; tatō mithyāhīnātiyōgēnāsamyagityarthaḥ| ētaduktaṁ bhavati- hīnē virēkē caturbhirannakālaiḥ sāyamprātikabhōjanābhyāṁ dvyahaṁ, madhyē taddviguṇēna caturahaṁ, uttamē tattriguṇēna ṣaḍahamiti||12||-
Adhikarana 7 (13) · Śloka 14
kaphapittādhikānmadyanityān hīnaviśōdhitān ||13||
pēyā'bhiṣyandayēttēṣāṁ tarpaṇādikramō hitaḥ |14|
View original
कफपित्ताधिकान्मद्यनित्यान् हीनविशोधितान् ||१३||
पेयाऽभिष्यन्दयेत्तेषां तर्पणादिक्रमो हितः |१४|
idānīṁ kvacidviṣayē pēyādikramaniṣēdhamāha- kaphētyādi| yē kaphapittādhikāstathā madyanityāstān hīnaviśōdhitān pēyā'bhiṣyandayēt abhiṣyaṇṇasrōtaskān kuryāt, atastēṣāṁ hīnaśōdhitānāṁ tarpaṇādikramō hitaḥ| tatra prathamē'nnakālē tarpaṇaṁ lājasaktubhiḥ kāryaṁ tatō yūṣabhaktādikamiti| tantrāntarē cōktaṁ- “srutālpapittaślēṣmāṇaṁ madyapaṁ vātapaittikam| pēyāṁ na pāyayēt” (vā.sū.a.18)- ityādi| nanu tarpaṇādikramasvīkārē hīnavirēkē prākpratipāditasya pēyādikramasya nairarthakyam? ucyatē- kaphapittādhikamadyanityau parityajyānyatra hīnavirēkē pēyādikrama iti||13||-
Adhikarana 8 (14) · Śloka 15
vēdanālābhaniyamaśōkavaicittyahētubhiḥ ||14||
narānupōṣitāṁścāpi viriktavadupācarēt |15|
View original
वेदनालाभनियमशोकवैचित्त्यहेतुभिः ||१४||
नरानुपोषितांश्चापि विरिक्तवदुपाचरेत् |१५|
idānīmaśuddhē'pi kvacidagnimāndyahētau saṅkṣēpārthaṁ saṁśōdhanōktasaṁsarjanānukramamatidēśēna nirdiśannāha- vēdanālābhaniyamētyādi| vēdanāyā lābhō vēdanālābhaḥ, alābha iṣṭasyēti kēcidācakṣatē, lābhō'niṣṭasyētyanyē, niyama upavāsādiḥ, vaicittyam unmādādiḥ, ētairhētubhirupōṣitānnarān viriktavadupācarēt| tatrāpi laṅghanamānēna hīnamadhyōttamābhihitēna dvyahaṁ caturahaṁ ṣaḍahamēvānnasaṁsarjanam||14||-
Adhikarana 9 (15-16) · Śloka 16
āḍhakārdhāḍhakaprasthasaṅkhyā hyēṣā virēcanē ||15||
ślēṣmāntatvādvirēkasya na tāmicchati tadvidaḥ |
ēkō virēkaḥ ślēṣmāntō na dvitīyō'sti kaścana ||16||
View original
आढकार्धाढकप्रस्थसङ्ख्या ह्येषा विरेचने ||१५||
श्लेष्मान्तत्वाद्विरेकस्य न तामिच्छति तद्विदः |
एको विरेकः श्लेष्मान्तो न द्वितीयोऽस्ति कश्चन ||१६||
prākpratipāditaprasthārdhāḍhakādisaṅkhyāyā virēkaikaviṣayatvaṁ pratipādya kāraṇamukhēna nirākurvannāha- āḍhakārdhāḍhakētyādi| agnyadhiṣṭhānasamplavādatyarthamagnimāndyahētau virēcana ēvāḍhakādisaṅkhyā, vamanāsthāpanayōstvagnyadhiṣṭhānānabhibhavēna tādr̥śāgnimāndyābhāvānmānaniyamō nāsti; ata ēva tadaharēva vamanē kulatthamudgayūṣabhōjanaṁ, āsthāpanē māṁsarasabhōjanamanuvāsanaṁ ca| ētanmataṁ nirasyannāha- ślēṣmāntatvādityādi| ayamabhiprāyaḥ- virēcanaṁ niḥśēṣapittanirharaṇāya prayujyatē, niḥśēṣapittanirharaṇaṁ ca tadaivānumīyatē yadā pittapravartanānantaraṁ tat paradēśastha āmarūpaḥ kaphaḥ pravartatē; tasmāt kaphāntikatvāndvirēkasya tāṁ prasthādikāṁ saṅkhyāṁ virēcanavidō nēcchanti| ētēna vaigikō'pi nirākr̥taḥ, laiṅgikaḥ punarēkāntēna viśuddha ēva| yatō laiṅgikē'pi kaphāntikatvamasti| tathāca- ‘vamanē prasēkauṣadhakaphapittānilāḥ kramēṇa gacchati, ēvamēva virēcanē purīṣapittauṣadhakaphā’ iti| atō vaigikamānikau virēkau gauṇatayā pratipāditau kvacidbālavr̥ddhādyavasthāvaśāt prayuktau kartavyau| mukhyaḥ punarēkaḥ kaphāntika ēvētyāha- ēkō virēka ityādi| na dvitīyō'stīti tr̥tīyasya punaḥ kā kathā, ēvaṁ vamanamapyēkamēva| tathāca bhōjaḥ,- “tasmānmatimatā nityamātmānaṁ parirakṣatā| pittāntaṁ vamanaṁ sthāpyaṁ kaphāntaṁ ca virēcanam”- iti||15-16||
Adhikarana 10 (17-18) · Śloka 18
balaṁ yattrividhaṁ prōktamatastatra kramastridhā |
tatrānukramamēkaṁ tu balasthaḥ sakr̥dācarēt ||17||
dvirācarēnmadhyabalastrīn vārān durbalastathā |
kēcidēvaṁ kramaṁ prāhurmandamadhyōttamāgniṣu ||18||
View original
बलं यत्त्रिविधं प्रोक्तमतस्तत्र क्रमस्त्रिधा |
तत्रानुक्रममेकं तु बलस्थः सकृदाचरेत् ||१७||
द्विराचरेन्मध्यबलस्त्रीन् वारान् दुर्बलस्तथा |
केचिदेवं क्रमं प्राहुर्मन्दमध्योत्तमाग्निषु ||१८||
ēvaṁ tarhi tadāśrayānnasaṁsarjanatritvamapi nāstīti prakārāntarēṇaivānnasaṁsarjanatritvaṁ tadāśrayaṁ darśayannāha- balaṁ yattrividhamityādi| balamatrōpacayalakṣaṇamēva| yasmāt prāgēka ēva virēka upavarṇitaḥ, atastrividha āhārakramō balaṁ yattrividhaṁ prōktaṁ tatra jñēyaḥ| tatra trividhē'pi balē sarvatra trividhamapyannasaṁsarjanaṁ prāpnōti; kvacit kañcinnirdiśannāha- tatrānukramamityādi| tatraiva matāntaraṁ darśayannāha- kēcidēvamityādi||17-18||
Adhikarana 11 (19-20) · Śloka 20
saṁsargēṇa vivr̥ddhē'gnau dōṣakōpabhayādbhajēt |
prāk svādutiktau snigdhāmlalavaṇān kaṭukaṁ tataḥ ||19||
svādvamlalavaṇān bhūyaḥ svādutiktāvataḥ param |
snigdharūkṣān rasāṁścaiva vyatyāsāt svasthavattataḥ ||20||
View original
संसर्गेण विवृद्धेऽग्नौ दोषकोपभयाद्भजेत् |
प्राक् स्वादुतिक्तौ स्निग्धाम्ललवणान् कटुकं ततः ||१९||
स्वाद्वम्ललवणान् भूयः स्वादुतिक्तावतः परम् |
स्निग्धरूक्षान् रसांश्चैव व्यत्यासात् स्वस्थवत्ततः ||२०||
ataḥ paraṁ kramēṇaiva kr̥tasaṁsargasya rasāvacāraṇakramamāha- saṁsargēṇētyādi| annasaṁsarjanakramavivr̥ddhē'gnau dōṣakōpabhayāt snigdhān madhurāmlalavaṇān, rūkṣān kaṭutiktakaṣāyān rasān, vyatyāsāt viparyayāt, ēvamatrōktaparipāṭyā bhajēt| tatra pravr̥ddhāgnihētuvātapittasyāvajayārthamagnēḥ samīkaraṇārthaṁ ca pūrvaṁ svādutiktakau, tatō vātakaphāvajayārthamagnēḥ sandhukṣaṇārthaṁ ca vyatyāsāditi prāguktarasapratyanīkān snigdhāmlalavaṇakaṭukān| tataścāmlalavaṇakaṭukajanitapittavātāvajayārthaṁ svādutiktau, tatō bhūyaḥ kaṣāyakaṭukau, tatō'nyōnyapratyanīkarasānāṁ snigdharūkṣayōrvyatyāsādupayōgēna prakr̥tigō bhavēt| vr̥ddhavāgbhaṭastvāha- “dadyānmadhurahr̥dyāni tatō'mlalavaṇau rasau| svādutiktau tatō bhūyaḥ kaṣāyakaṭukau tataḥ||anyōnyapratyanīkānāṁ rasānāṁ snigdharūkṣayōḥ| vyatyāsādupayōgēna kramāttaṁ prakr̥tiṁ nayēt”||19-20||
Adhikarana 12 (21) · Śloka 21
kēvalaṁ snēhapītō vā vāntō yaścāpi kēvalam |
sa saptarātraṁ manujō bhuñjīta laghu bhōjanam ||21||
View original
केवलं स्नेहपीतो वा वान्तो यश्चापि केवलम् |
स सप्तरात्रं मनुजो भुञ्जीत लघु भोजनम् ||२१||
pañcakarmāṅgayōrēva snēhavamanayōryathōktānnasaṁsarjananiyamō nānyatrēti darśayannāha- kēvalamityādi| dōṣarōgasaṁśamananimittaṁ pītasnēhaḥ kēvalaṁ snēhapītaḥ, tathā vāntaśca ajīrṇabhuktādinimittaṁ kr̥tavamanaḥ| laghubhōjanaṁ mātrādravyābhyām| tatō'ntarōktēnaiva vidhānēna svādvādīnaśnīyāt||21||
Adhikarana 13 (22) · Śloka 22
kr̥taḥ sirāvyadhō yasya kr̥taṁ yasya ca śōdhanam |
sa nā pariharēnmāsaṁ yāvadvā balavān bhavēt ||22||
View original
कृतः सिराव्यधो यस्य कृतं यस्य च शोधनम् |
स ना परिहरेन्मासं यावद्वा बलवान् भवेत् ||२२||
snēhapītasyētyādyēkavākyōktānāṁ pañcānāṁ snēhapītādīnāṁ madhyē dvayōḥ kr̥tasirāvyadhaviriktayōḥ parihārakālaṁ gauravānnirdiśannāha- kr̥taḥ sirāvyadhō yasyētyādi| yasya sirāvyadhaḥ kr̥taḥ, yasya ca śōdhanaṁ virēcanākhyaṁ kr̥taṁ, tasyōbhayasyāpi śōdhanānantaraṁ saptarātraṁ kr̥tasaṁsargasya saptāhādūrdhvaṁ paripūrṇāhāratvēna svādvādirasānāṁ kramaviparyayābhyāmupasēvayā rasasya śanaiḥ śanairdhātvantarānukramatō māsēna śukratvācchanairbalāvāptirutpadyatē; ata uktaṁ- sa nā pariharēnmāsamiti| nā puruṣō vakṣyamāṇaṁ krōdhādikaṁ pariharēt| tatra kasyacidatyantakṣīṇāgnērjalasantānavadrasaprasaraṇēna māsānantaramapi balalābhaḥ, kasyaciddīptāgnēḥ śabdasantānavadrasaprasaraṇēna māsādarvāgapi balalābhaḥ syādata uktaṁ- yāvadvā balavān bhavēditi||22||
Adhikarana 14 (23) · Śloka 23
tryahaṁ tryahaṁ pariharēdēkaikaṁ bastimāturaḥ |
tr̥tīyē tu parīhārē yathāyōgaṁ samācarēt ||23||
View original
त्र्यहं त्र्यहं परिहरेदेकैकं बस्तिमातुरः |
तृतीये तु परीहारे यथायोगं समाचरेत् ||२३||
caturṣu snēhapītādiṣu pūrvōktō'nnasaṁsargakālaniyamaḥ, bastau tu tādr̥śō niyamō nāsti, kathaṁ? dōṣavyādhibalāpēkṣayā bastēḥ punaḥ punaḥ śīlanāt; taduktaṁ- aṣṭādaśāṣṭadaśakānityādi; ata ēkaikaṁ bastimuddiśya viśiṣṭaṁ niyamaṁ darśayannāha- tryahaṁ tryahamityādi| ēkaikaṁ bastiṁ sēvitvā tryahaṁ tryahaṁ vakṣyamāṇaṁ parihāryaṁ pariharēt| tr̥tīyē tu parīhāra ityādi| viśēṣēṇa parīhārē kr̥tē satyanantaraṁ caturthapañcamadivasādau, yathāyōgaṁ yōgānatikramēṇa samyaṅnirūḍhānuvāsitayōgalakṣaṇānatikramēṇa, samācarēdyathāsātmyamupasēvētētyarthaḥ| anyē tu vyākhyānayanti- ēkaikaṁ bastimanuvāsanaṁ dattvā trīṇi trīṇyahāni pariharēt, tr̥tīyē tu bastau gatē tr̥tīyādanuvāsanādūrdhvaṁ, yathāyōgaṁ yathāvasthamagnyādīnavēkṣya, catuḥpañcadivasānantarīkr̥tya, anuvāsanaṁ yōjanīyam||23||
Adhikarana 15 (24) · Śloka 24
tailapūrṇāmamr̥dbhāṇḍasadharmāṇō vraṇāturāḥ |
snigdhaśuddhākṣirōgārtā jvarātīsāriṇaśca yē ||24||
View original
तैलपूर्णाममृद्भाण्डसधर्माणो व्रणातुराः |
स्निग्धशुद्धाक्षिरोगार्ता ज्वरातीसारिणश्च ये ||२४||
śuddhasamānadharmiṇō'nyānapi dr̥ṣṭāntēnāha- tailapūrṇāmētyādi| yathā tailapūrṇamapakvamr̥dbhājanamayatnaina cālyamānaṁ viśīryatē, tadvadayatnēnōpacaryamāṇā vraṇāturādayō'vasthāntaraṁ prāpyantē; tasmādētē'pi saṁśuddhavadupakramyā iti tātparyārthaḥ||24||
Adhikarana 16 (25-37) · Śloka 37
krudhyataḥ kupitaṁ pittaṁ kuryāttāṁstānupadravān |
āyāsyataḥ śōcatō vā cittaṁ vibhramamr̥cchati ||25||
maithunōpagamāddhōrān vyādhīnāpnōti durmatiḥ |
ākṣēpakaṁ pakṣaghātamaṅgapragrahamēva ca ||26||
guhyapradēśē śvayathuṁ kāsaśvāsau ca dāruṇau |
rudhiraṁ śukravaccāpi sarajaskaṁ pravartatē ||27||
labhatē ca divāsvapnāttāṁstān vyādhīn kaphātmakān |
plīhōdaraṁ pratiśyāyaṁ pāṇḍutāṁ śvayathuṁ jvaram ||28||
mōhaṁ sadanamaṅgānāmavipākaṁ tathā'rucim |
tamasā cābhibhūtastu svapnamēvābhinandati ||29||
uccaiḥ sambhāṣaṇādvāyuḥ śirasyāpādayēdrujam |
āndhyaṁ jāḍyamajighratvaṁ bādhiryaṁ mūkatāṁ tathā ||30||
hanumōkṣamadhīmanthamarditaṁ ca sudāruṇam |
nētrastambhaṁ nimēṣaṁ vā tr̥ṣṇāṁ kāsaṁ prajāgaram ||31||
labhatē dantacālaṁ ca tāṁstāṁścānyānupadravān |
yānayānēna labhatē chardimūrcchābhramaklamān ||32||
tathaivāṅgagrahaṁ ghōramindriyāṇāṁ ca vibhramam |
cirāsanāttathā sthānācchrōṇyāṁ bhavati vēdanā ||33||
aticaṅkramaṇādvāyurjaṅghayōḥ kurutē rujaḥ |
sakthipraśōṣaṁ śōphaṁ vā pādaharṣamathāpi vā ||34||
śītasambhōgatōyānāṁ sēvā mārutavr̥ddhayē |
tatō'ṅgamardaviṣṭambhaśūlādhmānapravēpakāḥ ||35||
vātātapābhyāṁ vaivarṇyaṁ jvaraṁ cāpi samāpnuyāt |
viruddhādhyaśanānmr̥tyuṁ vyādhiṁ vā ghōramr̥cchati ||36||
asātmyabhōjanaṁ hanyādbalavarṇamasaṁśayam |
anātmavantaḥ paśuvadbhuñjatē yē'pramāṇataḥ |
rōgānīkasya tē mūlamajīrṇaṁ prāpnuvanti hi ||37||
View original
क्रुध्यतः कुपितं पित्तं कुर्यात्तांस्तानुपद्रवान् |
आयास्यतः शोचतो वा चित्तं विभ्रममृच्छति ||२५||
मैथुनोपगमाद्धोरान् व्याधीनाप्नोति दुर्मतिः |
आक्षेपकं पक्षघातमङ्गप्रग्रहमेव च ||२६||
गुह्यप्रदेशे श्वयथुं कासश्वासौ च दारुणौ |
रुधिरं शुक्रवच्चापि सरजस्कं प्रवर्तते ||२७||
लभते च दिवास्वप्नात्तांस्तान् व्याधीन् कफात्मकान् |
प्लीहोदरं प्रतिश्यायं पाण्डुतां श्वयथुं ज्वरम् ||२८||
मोहं सदनमङ्गानामविपाकं तथाऽरुचिम् |
तमसा चाभिभूतस्तु स्वप्नमेवाभिनन्दति ||२९||
उच्चैः सम्भाषणाद्वायुः शिरस्यापादयेद्रुजम् |
आन्ध्यं जाड्यमजिघ्रत्वं बाधिर्यं मूकतां तथा ||३०||
हनुमोक्षमधीमन्थमर्दितं च सुदारुणम् |
नेत्रस्तम्भं निमेषं वा तृष्णां कासं प्रजागरम् ||३१||
लभते दन्तचालं च तांस्तांश्चान्यानुपद्रवान् |
यानयानेन लभते छर्दिमूर्च्छाभ्रमक्लमान् ||३२||
तथैवाङ्गग्रहं घोरमिन्द्रियाणां च विभ्रमम् |
चिरासनात्तथा स्थानाच्छ्रोण्यां भवति वेदना ||३३||
अतिचङ्क्रमणाद्वायुर्जङ्घयोः कुरुते रुजः |
सक्थिप्रशोषं शोफं वा पादहर्षमथापि वा ||३४||
शीतसम्भोगतोयानां सेवा मारुतवृद्धये |
ततोऽङ्गमर्दविष्टम्भशूलाध्मानप्रवेपकाः ||३५||
वातातपाभ्यां वैवर्ण्यं ज्वरं चापि समाप्नुयात् |
विरुद्धाध्यशनान्मृत्युं व्याधिं वा घोरमृच्छति ||३६||
असात्म्यभोजनं हन्याद्बलवर्णमसंशयम् |
अनात्मवन्तः पशुवद्भुञ्जते येऽप्रमाणतः |
रोगानीकस्य ते मूलमजीर्णं प्राप्नुवन्ति हि ||३७||
pūrvōktēṣu snēhapītādiṣu pañcasu parihāryāṇāmaparihārēṇa kiṁ bhavatītyāha- krudhyataḥ kupitamityādi| tāṁstānupadravān dāhapipāsāprabhr̥tīn| āyāsyata ityādi| vibhramaṁ vividhaṁ bhramaṁ sammōhamadāpasmārōnmādādikaṁ mānasaṁ vikāram| maithunōpagamādityādi| tānēva ghōrān vyādhīn vivr̥ṇvannāha- ākṣēpakamityādi| labhatē ca divāsvapnāttānityādi| ajighratvaṁ gandhājñatā| mūkatām avāktvam| adhimanthō dr̥ṣṭirōgaḥ| yānayānēna labhatē ityādi| yānayānēnāśvādigamanēna rathācca| cirāsanādityādi| asanaṁ sthitibhavanam| sthānam ūrdhvībhavanam| aticaṅkramaṇādityādi caṅkramaṇaṁ paribhramaṇam| ‘śōphaṁ vā’ ityatra ‘svāpaṁ vā’ iti pāṭhāntaram| śītasambhōgatōyānāmityādi| sambhōgaḥ srakcandanādīnāmupabhōgaḥ| gayī tu ‘śītasambhōgatōyānāṁ’ ityatra ‘śītabhōjanatōyānāṁ iti paṭhati| vātātapābhyāmityādi| yathākramaṁ vātād vaivarṇyaṁ, ātapaprakupitāt pittājjvaraḥ| viruddhādhyaśanānmr̥tyumityādi| payōmatsyādibhōjanaṁ viruddhāśanam, adhyaśanamajīrṇē bhōjanaṁ, tābhyāṁ maraṇaṁ bhayāvahō rōgō vā| asātmyabhōjanamityādi| yē anātmavantaḥ puruṣā apramāṇataḥ paśuvadbhuñjatē tē ajīrṇaṁ prāpnuvanti; ajīrṇaṁ trividham āmavidagdhaviṣṭabdhabhēdēna vātādibhiḥ, caturthaṁ rasājīrṇaṁ parigr̥hyatē| kiṁviśiṣṭaṁ? rōgānīkasya rōgasamūhasya mūlam| krōdhādiṣu vyāpatsu āyāsaśōkābhyāmēkaikā, cirāsanasthānābhyāmapyanyē, śītasambhōgatōyānāṁ sēvayā punarēkaikā, vātātapābhyāṁ dvē, tathā viruddhādhyaśanābhyāṁ dvē, anyāḥ subōdhāḥ, ityēvaṁ pañcadaśa||25-37||
Adhikarana 17 (38) · Śloka 38
vyāpadāṁ kāraṇaṁ vīkṣya vyāpatsvētāsu buddhimān |
prayatētāturārōgyē pratyanīkēna hētunā ||38||
View original
व्यापदां कारणं वीक्ष्य व्यापत्स्वेतासु बुद्धिमान् |
प्रयतेतातुरारोग्ये प्रत्यनीकेन हेतुना ||३८||
tāsu sarvāsu saṅkṣēpēṇa cikitsitaṁ nirdiśannāha- vyāpadāmityādi| vyāpadām upadravāṇāṁ, kāraṇaṁ viprakr̥ṣṭaṁ krōdhādikaṁ, sannikr̥ṣṭaṁ pittādikaṁ, vīkṣya upalabhya, pratyanīkēna hētunā viprakr̥ṣṭakāraṇapratyanīkēna upadravapratyanīkēna vātādipratyanīkēna vā| ata ēva buddhimadgrahaṇaṁ, buddhimān bhiṣagāturārōgyaviṣayē prayatnaṁ kurvīta||38||
Adhikarana 18 (39) · Śloka 39
viriktavāntairhariṇaiṇalāvakāḥ śaśaśca sēvyaḥ samayūratittirīḥ |
saṣaṣṭikāścaiva purāṇaśālayastathaiva mudgā laghu yacca kīrtitam ||39||
View original
विरिक्तवान्तैर्हरिणैणलावकाः शशश्च सेव्यः समयूरतित्तिरीः |
सषष्टिकाश्चैव पुराणशालयस्तथैव मुद्गा लघु यच्च कीर्तितम् ||३९||
asātmyabhōjanaṁ balavarṇaharaṁ pratipāditaṁ, tat kimatra sātmyaṁ yadapēkṣayā'nyadasātmyamiti sātmyamēvāha- viriktavāntairityādi| iha nirdiṣṭādanyadanupadiṣṭamāha- laghu yacca kīrtitamiti| viṣkirajāṅgalēṣu śāliṣaṣṭikēṣu mudgādiṣu cōktādanyadapi yacca laghu prōktaṁ tacca sēvyamityarthaḥ| jējjaṭācāryastvanyathā vyākhyānayati, yathā- viriktavāntairityādyārambhaprayōjanaṁ viriktakathitavidhiniyamārthaṁ vamanānuktavidhiprāpaṇārthaṁ ca; yatō viriktasya pramāṇāpēkṣayā yavāgvādikrama ēkaśō dviśastriśaśca vihitō na vāntasya||39||
Adhikarana puShpikA · Śloka 39
iti suśrutasaṁhitāyāṁ cikitsāsthānē āturōpadravacikitsitaṁ nāmaikōnacatvāriṁśō'dhyāyaḥ ||39||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां चिकित्सास्थाने आतुरोपद्रवचिकित्सितं नामैकोनचत्वारिंशोऽध्यायः ||३९||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ cikitsāsthānē ēkōnacatvāriṁśattamō'dhyāyaḥ||39||