Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō'śmarīṇāṁ nidānaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातोऽश्मरीणां निदानं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
athētyādi| nidānaṁ hētulakṣaṇanirdēśaḥ||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
catasrō'śmaryō bhavanti; ślēṣmādhiṣṭhānāḥ; tadyathā- ślēṣmaṇā, vātēna, pittēna, śukrēṇa cēti ||3||
View original
चतस्रोऽश्मर्यो भवन्ति; श्लेष्माधिष्ठानाः; तद्यथा- श्लेष्मणा, वातेन, पित्तेन, शुक्रेण चेति ||३||
catasra ityādi| catasrō'śmaryō bhavantīti chēdaḥ| tisra ēva ślēṣmādhiṣṭhānāḥ, śukrāśmarī tu śukrādhiṣṭhānā; anyē tu śukrāśmaryapi ślēṣmādhiṣṭhānaiva, ‘śukraṁ tu saumyaṁ’ (śā. 3) iti vacanāt| ślēṣmādhiṣṭhānāḥ ślēṣmōpādānakāraṇāḥ, ślēṣmāṇamupādāya bhavantītyarthaḥ| catasrō'śmaryō bhavantītyasya vivaraṇaṁ kurvannāha- tadyathētyādi||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
tatrāsaṁśōdhanaśīlasyāpathyakāriṇaḥ prakupitaḥ ślēṣmā mūtrasampr̥ktō'nupraviśya bastimaśmarīṁ janayati ||4||
View original
तत्रासंशोधनशीलस्यापथ्यकारिणः प्रकुपितः श्लेष्मा मूत्रसम्पृक्तोऽनुप्रविश्य बस्तिमश्मरीं जनयति ||४||
tāsāṁ samprāptiṁ darśayannāha- tatrētyādi| mūtrasampr̥ktō mūtrēṇa sahitaḥ||4||
Adhikarana 4 (5-6) · Śloka 6
tāsāṁ pūrvarūpāṇi- jvarō bastipīḍārōcakau mūtrakr̥cchraṁ bastiśirōmuṣkaśēphasāṁ vēdanā kr̥cchrāvasādō bastagandhitvaṁ mūtrasyēti ||5||
yathāsvavēdanāvarṇaṁ duṣṭaṁ sāndramathāvilam |
pūrvarūpē'śmanaḥ kr̥cchrānmūtraṁ sr̥jati mānavaḥ ||6||
View original
तासां पूर्वरूपाणि- ज्वरो बस्तिपीडारोचकौ मूत्रकृच्छ्रं बस्तिशिरोमुष्कशेफसां वेदना कृच्छ्रावसादो बस्तगन्धित्वं मूत्रस्येति ||५||
यथास्ववेदनावर्णं दुष्टं सान्द्रमथाविलम् |
पूर्वरूपेऽश्मनः कृच्छ्रान्मूत्रं सृजति मानवः ||६||
tāsāṁ pūrvarūpamāha- tāsāmityādi| bastiśiraḥ mūtrāśayōparitanō bhāgaḥ, muṣkaḥ aṇḍaṁ, śēphaḥ puṁścihnam| kr̥cchrāvasādō kaṣṭayuktā'ṅgaglāniḥ| bastigandhitvaṁ br̥hattamacchagalagandhitvam| yathāsvaṁ dōṣānatikramēṇa, vēdanā varṇaśca yasmin mūtrē tattathā| duṣṭaṁ vātādibhiḥ| āvilaṁ kaluṣam| aśmanaḥ aśmaryāḥ||5-6||
Adhikarana 5 (7) · Śloka 7
atha jātāsu nābhibastisēvanīmēhanēṣvanyatamasmin mēhatō vēdanā mūtradhārāsaṅgaḥ sarudhiramūtratā mūtravikiraṇaṁ gōmēdakaprakāśamatyāvilaṁ sasikataṁ visr̥jati; dhāvanalaṅghanaplavanapr̥ṣṭhayānōṣṇādhvagamanaiścāsya vēdanā bhavanti ||7||
View original
अथ जातासु नाभिबस्तिसेवनीमेहनेष्वन्यतमस्मिन् मेहतो वेदना मूत्रधारासङ्गः सरुधिरमूत्रता मूत्रविकिरणं गोमेदकप्रकाशमत्याविलं ससिकतं विसृजति; धावनलङ्घनप्लवनपृष्ठयानोष्णाध्वगमनैश्चास्य वेदना भवन्ति ||७||
atha sarvāsāmapi sāmānyaṁ lakṣaṇamāha- athētyādi| jātāsviti sarvāsvapyaśmarīṣu| saṅgō nirōdhaḥ| mūtravikiraṇamiti vikiraṇaṁ vikṣēpa itaścētaśca gamanam| gōmēdakō maṇiḥ pītaḥ| sasikataṁ vālukāsahitaṁ, visr̥jati vimuñcati, ‘mūtraṁ’ iti śēṣaḥ| laṅghanaṁ parikhādīnāṁ, plavanaṁ prataraṇam, uṣṇagamanaṁ gharmagamanam, adhvagamanaṁ dīrghamārgagamanam||7||
Adhikarana 6 (8) · Śloka 8
tatra ślēṣmāśmarī ślēṣmalamannamabhyavaharatō'tyarthamupalipyādhaḥ parivr̥ddhiṁ prāpya bastimukhamadhiṣṭhāya srōtō niruṇaddhi, tasya mūtrapratighātāddālyatē bhidyatē nistudyata iva ca bastirguruḥ śītaśca bhavati; aśmarī cātra śvētā snigdhā mahatī kukkuṭāṇḍapratīkāśā madhūkapuṣpavarṇā vā bhavati, tāṁ ślaiṣmikīmiti vidyāt ||8||
View original
तत्र श्लेष्माश्मरी श्लेष्मलमन्नमभ्यवहरतोऽत्यर्थमुपलिप्याधः परिवृद्धिं प्राप्य बस्तिमुखमधिष्ठाय स्रोतो निरुणद्धि, तस्य मूत्रप्रतिघाताद्दाल्यते भिद्यते निस्तुद्यत इव च बस्तिर्गुरुः शीतश्च भवति; अश्मरी चात्र श्वेता स्निग्धा महती कुक्कुटाण्डप्रतीकाशा मधूकपुष्पवर्णा वा भवति, तां श्लैष्मिकीमिति विद्यात् ||८||
idānīṁ ślēṣmādyaśmarīṇāṁ pratyēkaṁ viśiṣṭalakṣaṇamāha- tatrētyādi| ślēṣmalamannamabhyavaharataḥ puṁsaḥ ślēṣmāśmarī srōtō niruṇaddhīti sambandhaḥ| upalipya navaghaṭapaṅkanyāyēna| adhiṣṭhāya āśritya| dālyatē viśīryata iva sphuṭatīvētyarthaḥ| bhidyatē vidīryata iva| nistudyatē sūcibhiriva||8||
Adhikarana 7 (9) · Śloka 9
pittayutastu ślēṣmā saṅghātamupagamya yathōktāṁ parivr̥ddhiṁ prāpya bastimukhamadhiṣṭhāya srōtō niruṇaddhi, tasya mūtrapratīghātādūṣyatē cūṣyatē dahyatē pacyata iva bastiruṣṇavātaśca bhavati; aśmarī cātra saraktā pītāvabhāsā kr̥ṣṇā bhallātakāsthipratimā madhuvarṇā vā bhavati, tāṁ paittikīmiti vidyāt ||9||
View original
पित्तयुतस्तु श्लेष्मा सङ्घातमुपगम्य यथोक्तां परिवृद्धिं प्राप्य बस्तिमुखमधिष्ठाय स्रोतो निरुणद्धि, तस्य मूत्रप्रतीघातादूष्यते चूष्यते दह्यते पच्यत इव बस्तिरुष्णवातश्च भवति; अश्मरी चात्र सरक्ता पीतावभासा कृष्णा भल्लातकास्थिप्रतिमा मधुवर्णा वा भवति, तां पैत्तिकीमिति विद्यात् ||९||
pittayutastvityādi| pittayutaḥ ślēṣmā srōtō niruṇaddhīti sambandhaḥ| saṅghātamupagamya kāṭhinyaṁ prāpyētyarthaḥ| tasya puruṣasya| mūtrapratīghātāt mūtranirōdhāt| ūṣyatē samīpāgninaivōpatapyatē| cūṣyatē ākr̥ṣyata iva| dahyatē iva kakṣāgninēva| pacyata iva kṣārēṇēva, utkvāthyata ivētyēkē| uṣṇavāta uttaratantrē paṭhitō mūtrarōgaḥ| saraktā īṣadraktā||9||
Adhikarana 8 (10) · Śloka 10
vātayutastu ślēṣmā saṅghātamupagamya yathōktāṁ parivr̥ddhiṁ prāpya bastimukhamadhiṣṭhāya srōtō niruṇaddhi, tasya mūtrapratīghātāttīvrā vēdanā bhavati, tadā'tyarthaṁ pīḍyamānō dantān khādati, nābhiṁ pīḍayati, mēḍhraṁ pramr̥dnāti, pāyuṁ spr̥śati, viśardhatē, vidahati, vātamūtrapurīṣāṇi kr̥cchrēṇa cāsya mēhatō niḥsaranti; aśmarī cātra śyāvā paruṣā viṣamā kharā kadambapuṣpavatkaṇṭakācitā bhavati, tāṁ vātikīmiti vidyāt ||10||
View original
वातयुतस्तु श्लेष्मा सङ्घातमुपगम्य यथोक्तां परिवृद्धिं प्राप्य बस्तिमुखमधिष्ठाय स्रोतो निरुणद्धि, तस्य मूत्रप्रतीघातात्तीव्रा वेदना भवति, तदाऽत्यर्थं पीड्यमानो दन्तान् खादति, नाभिं पीडयति, मेढ्रं प्रमृद्नाति, पायुं स्पृशति, विशर्धते, विदहति, वातमूत्रपुरीषाणि कृच्छ्रेण चास्य मेहतो निःसरन्ति; अश्मरी चात्र श्यावा परुषा विषमा खरा कदम्बपुष्पवत्कण्टकाचिता भवति, तां वातिकीमिति विद्यात् ||१०||
vātayutastvityādi| atrāpi pūrvavat sambandhaḥ| dantān khādati parasparaṁ dantapīḍanaṁ karōti| viśardhatē gudēna kutsitaṁ śabdaṁ karōti; kēcit ‘viśardhatē’ ityatra ‘vivardhatē’ iti paṭhanti, vyākhyānayanti ca-mēḍhraṁ vimardanād vivardhata ityarthaḥ| vidahati vidāhayuktaṁ mēḍhraṁ bhavati| mēhatō muñcata ityarthaḥ| kharā kaṭhinā||10||
Adhikarana 9 (11) · Śloka 11
prāyēṇaitāstisrō'śmaryō divāsvapnasamaśanādhyaśanaśītasnigdhagurumadhurāhārapriyatvādviśēṣēṇa bālānāṁ bhavanti; tēṣāmēvālpabastikāyatvādanupacitamāṁsatvācca bastēḥ sukhagrahaṇāharaṇā bhavanti |
mahatāṁ tu śukrāśmarī śukranimittā bhavati ||11||
View original
प्रायेणैतास्तिस्रोऽश्मर्यो दिवास्वप्नसमशनाध्यशनशीतस्निग्धगुरुमधुराहारप्रियत्वाद्विशेषेण बालानां भवन्ति; तेषामेवाल्पबस्तिकायत्वादनुपचितमांसत्वाच्च बस्तेः सुखग्रहणाहरणा भवन्ति |
महतां तु शुक्राश्मरी शुक्रनिमित्ता भवति ||११||
prāyēṇētyādi| prāyēṇaitāstisrō'śmaryō bālānāṁ bhavantīti sambandhaḥ| kasmādityāha- viśēṣēṇa divāsvapnādipriyatvāttēṣāmiti; prāyōgrahaṇādyūnāmapi bōdhayati| tēṣāmēva bālānām| alpabastikāyatvāditi alpabastitvādalpakāyatvāccētyarthaḥ| alpabastitvāditi āyāmēnālpatvam; anupacitabastimāṁsatvācca bastērityanēna pariṇāhēnālpatvamuktam| sukhagrahaṇāharaṇā iti sukhēna gr̥hyantē sukhēnāhriyantē cāśmaryaḥ||11||
Adhikarana 10 (12) · Śloka 12
maithunavighātādatimaithunādvā śukraṁ calitamanirgacchadvimārgagamanādanilō'bhitaḥ saṅgr̥hya mēḍhravr̥ṣaṇayōrantarē saṁharati, saṁhr̥tya cōpaśōṣayati; sā mūtramārgamāvr̥ṇōti , mūtrakr̥cchraṁ bastivēdanāṁ vr̥ṣaṇayōśca śvayathumāpādayati, pīḍitamātrē ca tasminnēva pradēśē pravilayamāpadyatē; tāṁ śukrāśmarīmiti vidyāt ||12||
View original
मैथुनविघातादतिमैथुनाद्वा शुक्रं चलितमनिर्गच्छद्विमार्गगमनादनिलोऽभितः सङ्गृह्य मेढ्रवृषणयोरन्तरे संहरति, संहृत्य चोपशोषयति; सा मूत्रमार्गमावृणोति , मूत्रकृच्छ्रं बस्तिवेदनां वृषणयोश्च श्वयथुमापादयति, पीडितमात्रे च तस्मिन्नेव प्रदेशे प्रविलयमापद्यते; तां शुक्राश्मरीमिति विद्यात् ||१२||
hētusamprāptilakṣaṇāni śukrāśmaryā darśayannāha- maithunētyādi| sā aśmarī| maithunavighātādatimaithunādvēti hētuḥ| śukraṁ calitamanirgacchadityādisamprāptiḥ| mūtrakr̥cchraṁ bastivēdanāmityādi lakṣaṇam| maithunavighātāditi maithunakāryasya śukrasya vighātāt| ‘amaithunāt’ iti kēcit paṭhanti; tatra śukrabāhulyaṁ śukracalanē hētuḥ| anirgacchat aniḥsarat| ‘anirgacchan’ iti kēcit paṭhanti; tatra vāyōrviśēṣaṇam| vimārgagamanādanilō'bhitaḥ saṅgr̥hyēti vimārgagamanāt unmārgagamanāt, anilō vāyuḥ, abhita ubhayata ūrdhvamadhaścētyarthaḥ, saṅgr̥hya vidhārya, mēḍhravr̥ṣaṇayōrantarē bastidvārasyādha ityarthaḥ, saṁharati vartulīkarōti| vr̥ṣaṇayōścēti cakārādvaṅkṣaṇadēśē'pi, dōṣajāsu tvaśmarīṣu vr̥ṣaṇaśōphō nāstyēva| pravilayamāpadyatē aśmarī nilīyatē'lpatvāt; anyē tu punaḥ ‘aśmarīkr̥tō vr̥ṣaṇaśōthaḥ pravilayamāpadyatē’ ityācakṣatē||12||
Adhikarana 11 (13) · Śloka 13
bhavanti cātra- śarkarā sikatā mēhō bhasmākhyō'śmarivaikr̥tam |13|
View original
भवन्ति चात्र- शर्करा सिकता मेहो भस्माख्योऽश्मरिवैकृतम् |१३|
bhavanti cātrētyādi| bhasmākhya iti mūtraśukranāmā uttaratantrē mūtrarōgaḥ| aśmarīvaikr̥tam aśmarīvikārā upadravā ityarthaḥ|13|-
Adhikarana 12 (13-14) · Śloka 14
aśmaryā śarkarā jñēyā tulyavyañjanavēdanā ||13||
pavanē'nuguṇē sā tu nirētyalpā viśēṣataḥ |
sā bhinnamūrtirvātēna śarkarētyabhidhīyatē ||14||
View original
अश्मर्या शर्करा ज्ञेया तुल्यव्यञ्जनवेदना ||१३||
पवनेऽनुगुणे सा तु निरेत्यल्पा विशेषतः |
सा भिन्नमूर्तिर्वातेन शर्करेत्यभिधीयते ||१४||
aśmaryētyādi| aśmaryā tulyavyañjanavēdanā śarkarā jñēyētyarthaḥ | pavana ityādi| sā aśmarī yadā'lpā syāttadā vātē'nuguṇē anukūlē sati nirēti nirgacchati||13-14||
Adhikarana 13 (15) · Śloka 16
hr̥tpīḍā sakthisadanaṁ kukṣiśūlaṁ ca vēpathuḥ |
tr̥ṣṇōrdhvagō'nilaḥ kārṣṇyaṁ daurbalyaṁ pāṇḍugātratā ||15||
arōcakāvipākau tu śarkarārtē bhavanti ca |16|
View original
हृत्पीडा सक्थिसदनं कुक्षिशूलं च वेपथुः |
तृष्णोर्ध्वगोऽनिलः कार्ष्ण्यं दौर्बल्यं पाण्डुगात्रता ||१५||
अरोचकाविपाकौ तु शर्करार्ते भवन्ति च |१६|
śarkarālakṣaṇamāha- hr̥tpīḍētyādi| sakthisadanam ūruglāniḥ||15||-
Adhikarana 14 (16-17) · Śloka 17
mūtramārgapravr̥ttā sā saktā kuryādupadravān ||16||
daurbalyaṁ sadanaṁ kārśyaṁ kukṣiśūlamarōcakam |
pāṇḍutvamuṣṇavātaṁ ca tr̥ṣṇāṁ hr̥tpīḍanaṁ vamim ||17||
View original
मूत्रमार्गप्रवृत्ता सा सक्ता कुर्यादुपद्रवान् ||१६||
दौर्बल्यं सदनं कार्श्यं कुक्षिशूलमरोचकम् |
पाण्डुत्वमुष्णवातं च तृष्णां हृत्पीडनं वमिम् ||१७||
aśmaryā ēva mūtramārgagatāyā lakṣaṇaṁ nirdiśannāha- mūtramārgētyādi| sā aśmarī| saktā anirgatā| daurbalyaṁ balahāniḥ| sadanam aṅgalāniḥ; ‘sphuṭanikā’ ityaparē| kārśyaṁ māṁsakṣayaḥ||16-17||
Adhikarana 15 (18-23) · Śloka 24
nābhipr̥ṣṭhakaṭīmuṣkagudavaṅkṣaṇaśēphasām |
ēkadvārastanutvakkō madhyē bastiradhōmukhaḥ ||18||
bastirbastiśiraścaiva pauruṣaṁ vr̥ṣaṇau gudaḥ |
ēkasambandhinō hyētē gudāsthivivarāśritāḥ ||19||
alābvā iva rūpēṇa sirāsnāyuparigrahaḥ |
mūtrāśayō malādhāraḥ prāṇāyatanamuttamam ||20||
pakvāśayagatāstatra nāḍyō mūtravahāstu yāḥ |
tarpayanti sadā mūtraṁ saritaḥ sāgaraṁ yathā ||21||
sūkṣmatvānnōpalabhyantē mukhānyāsāṁ sahasraśaḥ |
nāḍībhirupanītasya mūtrasyāmāśayāntarāt ||22||
jāgrataḥ svapataścaiva sa niḥsyandēna pūryatē |
āmukhātsalilē nyastaḥ pārśvēbhyaḥ pūryatē navaḥ ||23||
ghaṭō yathā tathā viddhi bastirmūtrēṇa pūryatē |24|
View original
नाभिपृष्ठकटीमुष्कगुदवङ्क्षणशेफसाम् |
एकद्वारस्तनुत्वक्को मध्ये बस्तिरधोमुखः ||१८||
बस्तिर्बस्तिशिरश्चैव पौरुषं वृषणौ गुदः |
एकसम्बन्धिनो ह्येते गुदास्थिविवराश्रिताः ||१९||
अलाब्वा इव रूपेण सिरास्नायुपरिग्रहः |
मूत्राशयो मलाधारः प्राणायतनमुत्तमम् ||२०||
पक्वाशयगतास्तत्र नाड्यो मूत्रवहास्तु याः |
तर्पयन्ति सदा मूत्रं सरितः सागरं यथा ||२१||
सूक्ष्मत्वान्नोपलभ्यन्ते मुखान्यासां सहस्रशः |
नाडीभिरुपनीतस्य मूत्रस्यामाशयान्तरात् ||२२||
जाग्रतः स्वपतश्चैव स निःस्यन्देन पूर्यते |
आमुखात्सलिले न्यस्तः पार्श्वेभ्यः पूर्यते नवः ||२३||
घटो यथा तथा विद्धि बस्तिर्मूत्रेण पूर्यते |२४|
idānīmaśmaryā ēvādhārasya bastēḥ sthānasaṁsthānadvārāṇi nirdēṣṭumāha- nābhītyādi| nābhyādīnāṁ madhyē bastiriti sthānam| ēkadvāra adhōmukha ityanēnōpari dvārābhāvaṁ sūcayati| tanutvakkaḥ sūkṣmatvak| tanutvakka iti vakṣyamāṇaṁ cālābvā iva rūpēṇēti saṁsthānam| bastiprasaṅgādbastisannihitānāṁ cāparēṣāṁ sthānamāha- bastirityādi| pauruṣaṁ mēḍhram| punarbastyavayavamāha- alābvā ivētyādi| parigraha āśrayaḥ| mūtrāśayaparyāyō malādhāra iti| prāṇānāmagnīṣōmādīnām, āyatanaṁ sthānam| yathā ca sarvadā'sāvakṣīṇamūtrō bhavati tathā''ha- pakvāśayagatā ityādi| tā nāḍyō mūtraṁ tarpayanti vivardhayantītyarthaḥ| mūtravāhinyau mūladhamanyau dvē, tacchākhābhūtā daśadhā śatadhā sahasradhā ca vibhidyanta iti darśayannāha- sūkṣmatvādityādi| āsāṁ nāḍīnām| yābhirēvāyaṁ sirāsnāyubhirāvr̥tastābhirēvāyaṁ mūtrēṇa pūryatē iti darśayannāha- nāḍībhirityādi| āmāśayāntarāt āmapakvāśayāntarāt| sa bastiḥ| niḥsyandēna upasnēhēna, pūryatē| adhōmukhatvēna bastēranūrdhvamukhasyāpi pūraṇamupamānēnāha-āmukhādityādi| nyastō dhr̥taḥ| viddhi jānīhi||18-23||-
Adhikarana 16 (24) · Śloka 25
ēvamēva pravēśēna vātaḥ pittaṁ kaphō'pi vā ||24||
mūtrayuktamupasnēhāt praviśya kurutē'śmarīm |25|
View original
एवमेव प्रवेशेन वातः पित्तं कफोऽपि वा ||२४||
मूत्रयुक्तमुपस्नेहात् प्रविश्य कुरुतेऽश्मरीम् |२५|
mūtrapravēśatulyamēva vātādīnāmapi pravēśaṁ darśayannāha- ēvamēvētyādi| ēvamēva pravēśēnēti pūrvōktapravēśēnētyarthaḥ| upasnēhāt samīpaklēdanāt||24||-
Adhikarana 17 (25-26) · Śloka 27
apsu svacchā(sthā)svapi yathā niṣiktāsu navē ghaṭē ||25||
kālāntarēṇa paṅkaḥ syādaśmarīsambhavastathā |
saṁhantyāpō yathā divyā mārutō'gniśca vaidyutaḥ ||26||
tadvadbalāsaṁ bastisthamūṣmā saṁhanti sānilaḥ |27|
View original
अप्सु स्वच्छा(स्था)स्वपि यथा निषिक्तासु नवे घटे ||२५||
कालान्तरेण पङ्कः स्यादश्मरीसम्भवस्तथा |
संहन्त्यापो यथा दिव्या मारुतोऽग्निश्च वैद्युतः ||२६||
तद्वद्बलासं बस्तिस्थमूष्मा संहन्ति सानिलः |२७|
nanu, dravarūpatvāt sarvēṣāṁ vāyōścāmūrtatvāt kathaṁ ghanatā? tadāha-apsvityādi| niṣiktāsu prakṣiptāsu| paṅkasamatvē'pi kathamaśmanā sāmyamityāha- saṁhantītyādi| yathā saṁhanti kāṭhinyaṁ karōti varṣōpalān karōtītyarthaḥ; kaḥ kāṭhinyaṁ karōti? vāyurvaidyutō'gniśca; kāḥ kaṭhināḥ karōti? āpaḥ jalāni, divyā mēghajāḥ; tathā balāsaṁ ślēṣmāṇaṁ bastisthaṁ saṁhanti kaṭhinaṁ karōti; kaḥ? ūṣmā pittamityarthaḥ; kathambhūtaḥ? sānilaḥ savāta ityarthaḥ||25-26||-
Adhikarana 18 (27-28) · Śloka 28
mārutē praguṇē bastau mūtraṁ samyak pravartatē |
vikārā vividhāścāpi pratilōmē bhavanti hi ||27||
mūtrāghātāḥ pramēhāśca śukradōṣāstathaiva ca |
mūtradōṣāśca yē kēcidvastāvēva bhavanti hi ||28||
View original
मारुते प्रगुणे बस्तौ मूत्रं सम्यक् प्रवर्तते |
विकारा विविधाश्चापि प्रतिलोमे भवन्ति हि ||२७||
मूत्राघाताः प्रमेहाश्च शुक्रदोषास्तथैव च |
मूत्रदोषाश्च ये केचिद्वस्तावेव भवन्ति हि ||२८||
bastigatānāmanyēṣāmapi vikārāṇāṁ vāyurēva hēturiti darśayannāha- māruta ityādi| praguṇē anukūlē; ‘anuguṇē’ iti kēcit paṭhanti, tatrāpi sa ēvārthaḥ| pratilōmē viguṇē | vātē viguṇē sati bastau yē vikārāstānēvāha- mūtrāghātā ityādi||27-28||
Adhikarana puShpikA · Śloka 3
iti suśrutasaṁhitāyāṁ nidānasthānē'śmarīnidānāṁ nāma tr̥tīyō'dhyāyaḥ ||3||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां निदानस्थानेऽश्मरीनिदानां नाम तृतीयोऽध्यायः ||३||
iti śrīḍahlaṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ nidānasthānē tr̥tīyō'dhyāyaḥ||3||