Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō garbhāvakrāntiṁ śārīraṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातो गर्भावक्रान्तिं शारीरं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
śuddhaśukrārtavasambhavatvādgarbhasya śukraśōṇitaśuddhyanantaraṁ garbhāvakramaṇaṁ yujyata ityāha- athētyādi| atra hi śukraśōṇitaṁ garbhāśayasthamātmaprakr̥tivikārasammūrcchitaṁ garbha ityucyatē, tasyāvakrāntirupagamanamavataraṇamiti yāvad garbhāvakrāntiḥ, sā'sminnastīti pūrvavacchapratyayalukau||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
saumyaṁ śukramārtavamāgnēyamitarēṣāmapyatra bhūtānāṁ sānnidhyamastyaṇunā viśēṣēṇa, parasparōpakārāt (parasparānugrahāt,) parasparānupravēśācca ||3||
View original
सौम्यं शुक्रमार्तवमाग्नेयमितरेषामप्यत्र भूतानां सान्निध्यमस्त्यणुना विशेषेण, परस्परोपकारात् (परस्परानुग्रहात्,) परस्परानुप्रवेशाच्च ||३||
garbhasya śukrārtavamūlatvācchukrārtavayōḥ svarūpamāha- saumyamityādi| saumyaṁ sōmaguṇabhūyiṣṭham| āgnēyamagniguṇabhūyiṣṭham| nanu, sarvaṁ pāñcabhautikaṁ tat kathaṁ bhūtadvayēnārambha ityāha- itarēṣāmityādi| itarēṣāṁ pr̥thivīvāyvākāśānām, aṇunā viśēṣēṇa sūkṣmaprakārēṇa, sānnidhyamāśritatvamasti| kuta ityāha- parasparōpakārādityādi| bhūjalānalānilākāśānāṁ dhāraṇasaṁhananapariṇāmavyūhāvakāśadānaiḥ parasparamupakārastasmāt; yathā- pārthivadravyē pr̥thivyākhyaṁ bhūtaṁ balavadēkaṁ śēṣāṇi salilādīni catvāri durbalānyāśrayadānēnānugr̥hṇāti, dravyāntarē tu salilādibhirapi caturbhirbalavadbhirdurbalaṁ pr̥thivībhūtamanugr̥hyatē, ēvaṁvidhāt parasparānugrahācca| parasparānupravēśaśca ‘anyōnyānupraviṣṭāni sarvāṇyētāni nirdiśēt’ (śā.1) ityanēna prāgēva pratipāditastasmāt||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
tatra strīpuṁsayōḥ saṁyōgē tējaḥ śarīrādvāyurudīrayati, tatastējōnilasannipātācchukraṁ cyutaṁ yōnimabhipratipadyatē saṁsr̥jyatē cārtavēna, tatō'gnīṣōmasaṁyōgāt saṁsr̥jyamānō garbhāśayamanupratipadyatē kṣētrajñō vēdayitā spraṣṭā ghrātā draṣṭā śrōtā rasayitā puruṣaḥ sraṣṭā gantā sākṣī dhātā vaktā yaḥ kō'sāvityēvamādibhiḥ paryāyavācakairnāmabhirabhidhīyatē daivasaṁyōgādakṣayō'vyayō'cintyō bhūtātmanā sahānvakṣaṁ sattvarajastamōbhirdaivāsurairaparaiśca bhāvairvāyunā'bhiprēryamāṇō garbhāśayamanupraviśyāvatiṣṭhatē ||4||
View original
तत्र स्त्रीपुंसयोः संयोगे तेजः शरीराद्वायुरुदीरयति, ततस्तेजोनिलसन्निपाताच्छुक्रं च्युतं योनिमभिप्रतिपद्यते संसृज्यते चार्तवेन, ततोऽग्नीषोमसंयोगात् संसृज्यमानो गर्भाशयमनुप्रतिपद्यते क्षेत्रज्ञो वेदयिता स्प्रष्टा घ्राता द्रष्टा श्रोता रसयिता पुरुषः स्रष्टा गन्ता साक्षी धाता वक्ता यः कोऽसावित्येवमादिभिः पर्यायवाचकैर्नामभिरभिधीयते दैवसंयोगादक्षयोऽव्ययोऽचिन्त्यो भूतात्मना सहान्वक्षं सत्त्वरजस्तमोभिर्दैवासुरैरपरैश्च भावैर्वायुनाऽभिप्रेर्यमाणो गर्भाशयमनुप्रविश्यावतिष्ठते ||४||
idānīṁ śukrārtavayōḥ svarūpamabhidhāya garbhāvataraṇakriyāmāha- tatrētyādi| tatrēti vākyōpakramē| saṁyōgē viśiṣṭasparśēcchāsamārabdhaprayōgē| tējaḥ strīpuruṣēndriyadvayasaṅgharṣaja ūṣmā; taṁ vāyurudīrayati utkaṭaṁ karōti| tatastadanantaraṁ tējō'nilasannipātācchukraṁ cyutamiti suratalakṣaṇavyāyāmajōṣmavidrutamanilāccyutamityarthaḥ| yōnimabhipratipadyata iti yōnimabhitaḥ sarvataḥ pratipadyatē, tēna yōnēstr̥tīyāvartāvasthitagarbhaśayyāṁ pratipadyata ityarthaḥ| tatra prāguktaprakāravisarpitēnārtavēna ca saṁsr̥jyatē| tasya śukrārtavasya pañcātmakasya ṣaṣṭhacētanādhātusaṁyōgēnaiva garbhatvamiti tatsaṁyōgaṁ darśayannāha- tata ityādi| tatastasmādagnīṣōmasaṁyōgāt| anvakṣaṁ tatkṣaṇamēva na kṣaṇāntarē| kṣētrajñaḥ pañcamahābhūtaśarīrakṣētravit karmapuruṣaḥ, garbhāśayaṁ garbhaśayyām , anupratipadyatē prāpnōti| kēna saha? bhūtātmanā bhautikaśarīrēṇa sūkṣmēṇa liṅgaśarīrēṇētyarthaḥ| kīdr̥śaḥ? saṁsr̥jyamānaḥ| kaiḥ? sattvarajastamōbhiḥ prākr̥tairguṇaiḥ| punaḥ kiṁviśiṣṭaḥ? dēvāsurairaparaiśca bhāvairvāyunā'bhiprēryamāṇaḥ, bhāvaḥ sattvaṁ mana ityarthaḥ; tēna dēvādīnāṁ saptānāṁ saptabhiḥ sāttvikairbhāvaiḥ, asurādīnāṁ ṣaṇṇāṁ ṣaḍbhī rājasairbhāvaiḥ, aparaiśca paśvādijaistribhistāmasairbhāvaiḥ| sattvasya ca manaḥparyāyasya prērakatvaṁ tantrāntarē pratipāditam| taduktaṁ carakē- “asti khalu sattvamaupapādukaṁ yajjīvaspr̥k śarīrēṇābhisambadhnāti” (ca.śā.3) iti| nanu, kaḥ kṣētrajñō ya ēvaṁvidhaḥ san garbhāśayamanupratipadyata ityāha- yaḥ kō'sāvityēvamādibhiḥ paryāyavācakairnāmabhirabhidhīyatē ‘maharṣibhiḥ’ iti śēṣaḥ| ‘yaḥ kaḥ’ iti sarvanāmapadadvayaṁ tasya durbōdhatvajñāpanārtham| asāviti sarvanāmapadaṁ tasya sarvagatatvaṁ sadgurūpadiṣṭatvaṁ ca jñāpayati| ityēvamādibhiḥ kairnāmabhirityāha- vēdayitētyādi| vēdayitā manasō jñāpayitā| indriyāṇāṁ ca pañcānāmayamēva jñāpaka iti darśayannāha- spraṣṭētyādi| spraṣṭā sparśanēndriyasya sparśabōdhahētutvāt| ēvaṁ ghrātētyādiṣvapi yōjyam| asya karmapuruṣasyānādhārāṁ sthitiṁ nirākurvannāha- puruṣa iti; puri bhautikē śarīrē vasatīti puruṣaḥ| tasya sukr̥tiphalabhōktr̥tvaṁ darśayannāha- sraṣṭētyādi; sraṣṭā cētanāyōgēna, tasyaiva kartr̥tvāt| taduktaṁ carakē,- “cētanāvān yataścātmā tataḥ kartā nirucyatē” (ca.śā.1)- iti| gantā saṁsaraṇaśīlaḥ| tathā sākṣī jñatvāt| dhātā śarīrādisaṁyōgadhāraṇahētutvāt| vaktā vadatyayamēva, ētēna karmēndriyāṇāmapi vacanādānaviharaṇōtsargānandēṣvapyayamēva hētuḥ| yadi vēdayitētyādi svarūpōpētaḥ paramarṣibhirabhidhīyatē tat kathaṁ klēśakāriṇi garbhāśayē tiṣṭhatītyāśaṅkyāha- daivasaṁyōgāditi; daivasya prāktanajanmakarmaṇō dharmādharmābhidhānasya sambandhāt| akṣayō'vyayō'cintyō'pi garbhāśayamanupraviśyāvatiṣṭhatē garbhāśayē karmavaśādgarbhabhāvēnāvasthitiṁ karōti||4||
Adhikarana 4 (5) · Śloka 5
tatra śukrabāhulyāt pumān, ārtavabāhulyāt strī, sāmyādubhayōrnapuṁsakamiti ||5||
View original
तत्र शुक्रबाहुल्यात् पुमान्, आर्तवबाहुल्यात् स्त्री, साम्यादुभयोर्नपुंसकमिति ||५||
kathamaviśiṣṭakāraṇādviśiṣṭakāryōtpāda ityāha- tatrētyādi| nanu, ‘śukrabāhulyāt pumān’ iti kasmāduktaṁ? yata ārtavasyaiva bāhulyam; uktaṁ hi- ‘ārtavaṁ hi caturañjalipramāṇaṁ, śukraṁ tu prasr̥timātram’- iti, naivaṁ, yāvanmātramārtavaṁ garbhāśayāvasthitaṁ malarahitaṁ garbhajananaṁ tāvadēva grāhyam; athavā svapramāṇāpēkṣayā śukraśōṇitayōrbāhulyamalpatvaṁ cābhiprētam| śukraṁ tu kadācidatyantaharṣavaśādbahu sravati kadācidvaimanasyādalpamiti| anyē tvācāryā ēvaṁ bruvanti- śukrārtavayōrnyūnādhikasamatvaṁ vīryēṇa bhavati| yadyēvaṁ tarhi prāguktaṁ putrīyakaraṇaṁ nirarthakaṁ? naitadasti, kintu śrēyasā karmaṇā vinā naiva rūpādisaṅgaminō bhavanti putrāḥ; uktaṁ hi,- “ēvaṁ jātā rūpavantaḥ sattvavantaścirāyuṣaḥ| bhavantyr̥ṇasya mōktāraḥ satputrāḥ putriṇē hitāḥ” (śā.2) iti; tasmāt putrīyakaraṇaṁ sārthakamēva||5||
Adhikarana 5 (6) · Śloka 6
r̥tustu dvādaśarātraṁ bhavati dr̥ṣṭārtavaḥ; adr̥ṣṭārtavā'pyastītyēkē bhāṣantē ||6||
View original
ऋतुस्तु द्वादशरात्रं भवति दृष्टार्तवः; अदृष्टार्तवाऽप्यस्तीत्येके भाषन्ते ||६||
strīpuṁsayōḥ saṁyōgō yasmin kālē'patyaphalapradō bhavati taṁ kālaviśēṣamāha- r̥turityādi| dr̥ṣṭamārtavaṁ yasmin kālē sa dr̥ṣṭārtavaḥ kālaḥ r̥tuḥ, sa ca dvādaśarātraṁ bhavati| dvādaśarātramiti ṣōḍaśadinēṣu madhyē ādyaṁ dinatrayamantimaṁ ca ṣōḍaśaṁ yōnisaṅkōcadinaṁ na gaṇanīyam| ēkīyamatamāha- adr̥ṣṭētyādi||6||
Adhikarana 6 (7-8) · Śloka 8
bhavanti cātra- pīnaprasannavadanāṁ praklinnātmamukhadvijām |
narakāmāṁ priyakathāṁ srastakukṣyakṣimūrdhajām ||7||
sphuradbhujakucaśrōṇinābhyūrujaghanasphicām |
harṣautsukyaparāṁ cāpi vidyādr̥tumatīmiti ||8||
View original
भवन्ति चात्र- पीनप्रसन्नवदनां प्रक्लिन्नात्ममुखद्विजाम् |
नरकामां प्रियकथां स्रस्तकुक्ष्यक्षिमूर्धजाम् ||७||
स्फुरद्भुजकुचश्रोणिनाभ्यूरुजघनस्फिचाम् |
हर्षौत्सुक्यपरां चापि विद्यादृतुमतीमिति ||८||
adr̥ṣṭārtavāyā r̥tumatyā lakṣaṇamāha- pīnētyādi| praklinnā prakarṣēṇa ārdratāmāpannā ātmādayō yasyāḥ; ātmā dēhaḥ; dēhatvē'pyatyantaklēdajñāpanāya mukhasya punaruktiḥ; dvijaśabdēna dvijasamīpavartinō dantavēṣṭakā abhiprētāḥ, dvijānāṁ praklēdāsambhavāt| harṣautsukyaṁ ratau sātiśayō'bhilāṣaḥ||7-8||
Adhikarana 7 (9) · Śloka 9
niyataṁ divasē'tītē saṅkucatyambujaṁ yathā |
r̥tau vyatītē nāryāstu yōniḥ saṁvriyatē tathā ||9||
View original
नियतं दिवसेऽतीते सङ्कुचत्यम्बुजं यथा |
ऋतौ व्यतीते नार्यास्तु योनिः संव्रियते तथा ||९||
yōnisaṅkōcēna bījasya garbhāśayāprāptiṁ darśayannāha- niyatamityādi| yōnirgarbhāśayaḥ, saṁvriyatē saṅkōcaṁ yāti| ata ēva bījaṁ na pratīcchati ||9||
Adhikarana 8 (10) · Śloka 10
māsēnōpacitaṁ kālē dhamanībhyāṁ tadārtavam |
īṣatkr̥ṣṇaṁ vivarṇaṁ ca vāyuryōnimukhaṁ nayēt ||10||
View original
मासेनोपचितं काले धमनीभ्यां तदार्तवम् |
ईषत्कृष्णं विवर्णं च वायुर्योनिमुखं नयेत् ||१०||
māsēnētyādi| kālē dvādaśavarṣādau ṣaṣṭēścārvāk, anyē pañcāśadvarṣāṇi yāvat||10||
Adhikarana 9 (11) · Śloka 11
tadvarṣāddvādaśāt kālē vartamānamasr̥k punaḥ |
jarāpakvaśarīrāṇāṁ yāti pañcāśataḥ kṣayam ||11||
View original
तद्वर्षाद्द्वादशात् काले वर्तमानमसृक् पुनः |
जरापक्वशरीराणां याति पञ्चाशतः क्षयम् ||११||
tamēva kālaṁ nirdiśannāha- tadityādi| tadārtavaṁ dvādaśavarṣādūrdhvaṁ vardhamānaśarīradhātūnāṁ yōṣitāṁ kālē māsi māsi pravartamānaṁ, tāsāmēva pañcāśata ūrdhvaṁ jarāpacīyamānaśarīradhātūnāṁ kṣayaṁ yāti, ‘śanaiḥ’ iti śēṣaḥ||11||
Adhikarana 10 (12) · Śloka 12
yugmēṣu tu pumān prōktō divasēṣvanyathā'balā |
puṣpakālē śucistasmādapatyārthō striyaṁ vrajēt ||12||
View original
युग्मेषु तु पुमान् प्रोक्तो दिवसेष्वन्यथाऽबला |
पुष्पकाले शुचिस्तस्मादपत्यार्थो स्त्रियं व्रजेत् ||१२||
tasminnr̥tukālē'pi samaviṣamadivasayōḥ puṁstriyōrjanma darśayannāha- yugmēṣvityādi| yugmēṣviti samēṣu divasēṣu| anyathēti viṣamēṣu divasēṣu| śuciḥ kāyaśuciḥ| nanu, prāguktaṁ śukrabāhulyāt pumānārtavabāhulyāt strīti kimayaṁ vikalpa uta samuccaya iti? samuccayō'yaṁ, taduktaṁ vidēha- “yugmēṣu tu dinēṣvāsāṁ bhavatyalpataraṁ rajaḥ| saṁyōgaṁ tatra yā gacchēt sā pumāṁsaṁ prasūyatē|| ayugmēṣu dinēṣvāsāṁ bhavēdbahutaraṁ rajaḥ| saṁyōgaṁ tatra yā gacchēt sā tu kanyāṁ prasūyatē”- iti| tathā bhōjē'pi- “ayugmē strī pumān yugmē sandhyayōstu napuṁsakam| śukrādhikatvāt puruṣaḥ pramadā rajasō'dhikāt|| śukraśōṇitayōḥ sāmyāttr̥tīyā prakr̥tirbhavēt”- iti||12||
Adhikarana 11 (13) · Śloka 13
tatra sadyōgr̥hītagarbhāyā liṅgāni- śramō glāniḥ pipāsā sakthisadanaṁ śukraśōṇitayōravabandhaḥ sphuraṇaṁ ca yōnēḥ ||13||
View original
तत्र सद्योगृहीतगर्भाया लिङ्गानि- श्रमो ग्लानिः पिपासा सक्थिसदनं शुक्रशोणितयोरवबन्धः स्फुरणं च योनेः ||१३||
parihāryaparihārārthaṁ sadyōgr̥hītagarbhalakṣaṇaṁ nirdiśannāha- tatra sadyōgr̥hītētyādi| śramaḥ khēdaḥ| glāniḥ klamaḥ| sakthisadanamūruglāniḥ| avabandhō'pravr̥ttiḥ| sphuraṇaṁ kampanam||13||
Adhikarana 12 (14-15) · Śloka 15
stanayōḥ kr̥ṣṇamukhatā rōmarājyudgamastathā |
akṣipakṣmāṇi cāpyasyāḥ sammīlyantē viśēṣataḥ ||14||
akāmataśchardayati gandhādudvijatē śubhāt |
prasēkaḥ sadanaṁ cāpi garbhiṇyā liṅgamucyatē ||15||
View original
स्तनयोः कृष्णमुखता रोमराज्युद्गमस्तथा |
अक्षिपक्ष्माणि चाप्यस्याः सम्मील्यन्ते विशेषतः ||१४||
अकामतश्छर्दयति गन्धादुद्विजते शुभात् |
प्रसेकः सदनं चापि गर्भिण्या लिङ्गमुच्यते ||१५||
uttarakālīnaṁ gr̥hītagarbhāyā lakṣaṇamāha- stanayōrityādi| prasēkaḥ thūtkaraṇam||14-15||
Adhikarana 13 (16-17) · Śloka 17
tadā prabhr̥ti vyavāyaṁ vyāyāmamatitarpaṇamatikarśanaṁ divāsvapnaṁ rātrijāgaraṇaṁ śōkaṁ yānārōhaṇaṁ bhayamutkuṭukāsanaṁ caikāntataḥ snēhādikriyāṁ śōṇitamōkṣaṇaṁ cākālē vēgavidhāraṇaṁ ca na sēvēta ||16||
dōṣābhighātairgarbhiṇyā yō yō bhāgaḥ prapīḍyatē |
sa sa bhāgaḥ śiśōstasya garbhasthasya prapīḍyatē ||17||
View original
तदा प्रभृति व्यवायं व्यायाममतितर्पणमतिकर्शनं दिवास्वप्नं रात्रिजागरणं शोकं यानारोहणं भयमुत्कुटुकासनं चैकान्ततः स्नेहादिक्रियां शोणितमोक्षणं चाकाले वेगविधारणं च न सेवेत ||१६||
दोषाभिघातैर्गर्भिण्या यो यो भागः प्रपीड्यते |
स स भागः शिशोस्तस्य गर्भस्थस्य प्रपीड्यते ||१७||
tadētyādi| akālaśabda ētajjñāpayati- kālē'ṣṭamē māsi garbhiṇyā api snēhādikriyāntargatē āsthāpanānuvāsanē dēyē||16-17||
Adhikarana 14 (18) · Śloka 18
tatra prathamē māsi kalalaṁ jāyatē; dvitīyē śītōṣmānilairabhiprapacyamānānāṁ mahābhūtānāṁ saṅghātō ghanaḥ sañjāyatē, yadi piṇḍaḥ pumān, strī cēt pēśī, napuṁsakaṁ cēdarbudamiti; tr̥tīyē hastapādaśirasāṁ pañcapiṇḍakā nirvartantē'ṅgapratyaṅgavibhāgaśca sūkṣmō bhavati; caturthē sarvāṅgapratyaṅgavibhāgaḥ pravyaktō bhavati, garbhahr̥dayapravyaktibhāvāccētanādhāturabhivyaktō bhavati, kasmāt? tatsthānatvāt |
tasmādgarbhaścaturthē māsyabhiprāyamindriyārthēṣu karōti, dvihr̥dayāṁ ca nārīṁ dauhr̥dinīmācakṣatē |
dauhr̥davimānanāt kubjaṁ kuṇiṁ khañjaṁ jaḍaṁ vāmanaṁ vikr̥tākṣamanakṣaṁ vā nārī sutaṁ janayati, tasmāt sā yadyadicchēttattasyai dāpayēt, labdhadauhr̥dā hi vīryavantaṁ cirāyuṣaṁ ca putraṁ janayati ||18||
View original
तत्र प्रथमे मासि कललं जायते; द्वितीये शीतोष्मानिलैरभिप्रपच्यमानानां महाभूतानां सङ्घातो घनः सञ्जायते, यदि पिण्डः पुमान्, स्त्री चेत् पेशी, नपुंसकं चेदर्बुदमिति; तृतीये हस्तपादशिरसां पञ्चपिण्डका निर्वर्तन्तेऽङ्गप्रत्यङ्गविभागश्च सूक्ष्मो भवति; चतुर्थे सर्वाङ्गप्रत्यङ्गविभागः प्रव्यक्तो भवति, गर्भहृदयप्रव्यक्तिभावाच्चेतनाधातुरभिव्यक्तो भवति, कस्मात्? तत्स्थानत्वात् |
तस्माद्गर्भश्चतुर्थे मास्यभिप्रायमिन्द्रियार्थेषु करोति, द्विहृदयां च नारीं दौहृदिनीमाचक्षते |
दौहृदविमाननात् कुब्जं कुणिं खञ्जं जडं वामनं विकृताक्षमनक्षं वा नारी सुतं जनयति, तस्मात् सा यद्यदिच्छेत्तत्तस्यै दापयेत्, लब्धदौहृदा हि वीर्यवन्तं चिरायुषं च पुत्रं जनयति ||१८||
tatrētyādi| kalalaṁ siṅghāṇaprakhyam| dvitīya ityādi| śītaḥ ślēṣmā, ūṣmā pittaṁ, kaphānilayōrapyuṣmasambhavāt pariṇāmahētutvam| taduktaṁ carakē,- “bhaumāpyāgnēyavāyavyāḥ pañcōṣmāṇaḥ sanābhasāḥ” (ca.ci.15)- iti| ghanaḥ kaṭhinaḥ| yadītyādi| piṇḍō vartulākr̥tiḥ, pēśī dīrghākr̥tiḥ, arbudaṁ vartulaphalārdhamiti| gayī tu bhōjadarśanāt piṇḍādīnāmanyathā''kāraṁ paṭhati| yathā- “caturasrā bhavēt pēśī, vr̥ttaḥ piṇḍō ghanaḥ smr̥taḥ| śālmalīmukulākāramarbudaṁ paricakṣatē”- iti| tr̥tīyē ityādi| śākhāścatasrō mūrdhōraḥpr̥ṣṭhōdarāṇyaṅgāni cibukanāsauṣṭhaśravaṇāṅgulipārṣṇiprabhr̥tīni pratyaṅgāni| caturthē ityādi| tatsthānatvāt hr̥dayasthānatvāt| indriyārthāḥ śabdasparśarūparasagandhāḥ| dvihr̥dayāmiti dvitīyaṁ hr̥dayaṁ yasyāḥ sā dvihr̥dayā, tām| dauhr̥dētyādi| kuṇiṁ vikr̥tahastam| tatra kubjādiṣvavayavasamudāyēndriyādhiṣṭhānajō dōṣō dauhr̥davimānanajanitō yathāśāstramūhyaḥ||18||
Adhikarana 15 (19-21) · Śloka 21
bhavanti cātra- indriyārthāṁstu yān yān sā bhōktumicchati garbhiṇī garbhābādhabhayāttāṁstān bhiṣagāhr̥tya dāpayēt ||19||
sā prāptadauhr̥dā putraṁ janayēta guṇānvitam |
alabdhadauhr̥dā garbhē labhētātmani vā bhayam ||20||
yēṣu yēṣvindriyārthēṣu dauhr̥dē vai vimānanā |
prajāyēta sutasyārtistasmiṁstasmiṁstathēndriyē ||21||
View original
भवन्ति चात्र- इन्द्रियार्थांस्तु यान् यान् सा भोक्तुमिच्छति गर्भिणी गर्भाबाधभयात्तांस्तान् भिषगाहृत्य दापयेत् ||१९||
सा प्राप्तदौहृदा पुत्रं जनयेत गुणान्वितम् |
अलब्धदौहृदा गर्भे लभेतात्मनि वा भयम् ||२०||
येषु येष्विन्द्रियार्थेषु दौहृदे वै विमानना |
प्रजायेत सुतस्यार्तिस्तस्मिंस्तस्मिंस्तथेन्द्रिये ||२१||
gadyōktamēvārthaṁ padyairāha- bhavantītyādi| bhōktumityasyōpalakṣaṇatvāddraṣṭuṁ śrōtumityādikamapi bōddhavyam| sā prāptētyādi| alabdhadaurhr̥dā aprāptābhilaṣitapadārthā, garbhē garbhaviṣayē, bhayaṁ labhēta; ātmani vā ātmaviṣayē vā bhayaṁ labhēta prāpnuyāt| yēṣvityādi yēṣu yēṣvindriyārthēṣu śabdādiṣu, daurhr̥dē śraddhāyāṁ, vimānanā khaṇḍitatvaṁ, tasmiṁstasmiṁstadindriyē tasya tasyēndriyārthasya grāhakē indriyē, sutasyārtiḥ pīḍā prajāyatē||19-21||
Adhikarana 16 (22-28) · Śloka 28
rājasandarśanē yasyā daurhr̥daṁ jāyatē striyāḥ |
arthavantaṁ mahābhāgaṁ kumāraṁ sā prasūyatē ||22||
dukūlapaṭṭakauśēyabhūṣaṇādiṣu dauhr̥dāt |
alaṅkāraiṣiṇaṁ putraṁ lalitaṁ sā prasūyatē ||23||
āśramē saṁyatātmānaṁ dharmaśīlaṁ prasūyatē |
dēvatāpratimāyāṁ tu prasūtē pārṣadōpamam |
darśanē vyālajātīnāṁ hiṁsāśīlaṁ prasūyatē ||24||
gōdhāmāṁsāśanē putraṁ suṣupsuṁ dhāraṇātmakam |
gavāṁ māṁsē tu balinaṁ sarvaklēśasahaṁ tathā ||25||
māhiṣē daurhr̥dācchūraṁ raktākṣaṁ lōmasaṁyutam |
varāhamāṁsāt svapnāluṁ śūraṁ sañjanayēt sutam ||26||
mārgādvikrāntajaṅghālaṁ sadā vanacaraṁ sutam |
sr̥marādvignamanasaṁ nityabhītaṁ ca taittirāt ||27||
atō'nuktēṣu yā nārī samabhidhyāti daurhr̥dam |
śarīrācāraśīlaiḥ sā samānaṁ janayiṣyati ||28||
View original
राजसन्दर्शने यस्या दौर्हृदं जायते स्त्रियाः |
अर्थवन्तं महाभागं कुमारं सा प्रसूयते ||२२||
दुकूलपट्टकौशेयभूषणादिषु दौहृदात् |
अलङ्कारैषिणं पुत्रं ललितं सा प्रसूयते ||२३||
आश्रमे संयतात्मानं धर्मशीलं प्रसूयते |
देवताप्रतिमायां तु प्रसूते पार्षदोपमम् |
दर्शने व्यालजातीनां हिंसाशीलं प्रसूयते ||२४||
गोधामांसाशने पुत्रं सुषुप्सुं धारणात्मकम् |
गवां मांसे तु बलिनं सर्वक्लेशसहं तथा ||२५||
माहिषे दौर्हृदाच्छूरं रक्ताक्षं लोमसंयुतम् |
वराहमांसात् स्वप्नालुं शूरं सञ्जनयेत् सुतम् ||२६||
मार्गाद्विक्रान्तजङ्घालं सदा वनचरं सुतम् |
सृमराद्विग्नमनसं नित्यभीतं च तैत्तिरात् ||२७||
अतोऽनुक्तेषु या नारी समभिध्याति दौर्हृदम् |
शरीराचारशीलैः सा समानं जनयिष्यति ||२८||
idānīṁ daurhr̥daviśēṣairguṇaviśēṣākrāntānāmapatyānāmutpattiṁ sūcayannāha- rājasandarśanē ityādi| mahābhāgaṁ mahāpuṇyavantam| dukūlētyādi| dukūlapaṭṭaḥ paṭṭavastraṁ, kauśēyaṁ trasaratantujātam | bhūṣaṇāni muktāhāraprabhr̥tīni| lalitaṁ śr̥ṅgāracēṣṭāyuktam| ‘dukūlē paṭṭakauśēyē bhūṣaṇādiṣu’ iti kēcit paṭhanti; tatra dukūlaṁ sūkṣmaṁ vastraṁ, paṭṭaṁ paṭṭavastram| āśramē ityādi| yasyā āśramē tapasvināmadhiṣṭhānē śraddhā bhavēt sā ēvambhūtaṁ janayēditi piṇḍārthaḥ| saṁyatātmānaṁ saṁyatēndriyam| dēvatāpratimāyāmityādi| pārṣadōpamamiti pārṣadēṣu sabhāpuruṣēṣūpamā yasya sa tathā tam| darśanē ityādi| vyālā vyāghrādayō hiṁsrāḥ paśavaḥ| gōdhētyādi| suṣupsuṁ svaptumicchum| dhāraṇātmakaṁ hr̥dayagr̥hītavastūnāmamōcakam| varāhamāṁsāditi ‘abhilaṣitāt’ iti śēṣaḥ| mārgādityādi mārgāt mr̥gamāṁsāt| vikrāntamudyōginaṁ, jaṅghālaṁ vēgavantam| sr̥marādityādi sr̥marō mahāśūkaraḥ, anyē mahāśvākāraścamarānūkaḥ| ‘nityabhītaṁ ca taittirāt’ ityatra ‘nityaṁ śīlaṁ ca taittirāt’ ityaparē, śīlaṁ śīlavantam| anuktadaurhr̥dasaṅgrahārthaṁ ślōkamāha- atō'nuktēṣvityādi| yādr̥śēṣu daurhr̥daṁ śraddhāṁ samabhidhyāti cētasi karōti, tēna samānamityarthaḥ||22-28||
Adhikarana 17 (29) · Śloka 29
karmaṇā cōditaṁ jantōrbhavitavyaṁ punarbhavēt |
yathā tathā daivayōgāddaurhr̥daṁ janayēddhr̥di ||29||
View original
कर्मणा चोदितं जन्तोर्भवितव्यं पुनर्भवेत् |
यथा तथा दैवयोगाद्दौर्हृदं जनयेद्धृदि ||२९||
karmaṇētyādi| daivayōgāddaurhr̥daṁ hr̥di tathā janayēt, yathā punarjantōḥ karmaṇā cōditaṁ prēritaṁ bhavitavyaṁ bhavēt||29||
Adhikarana 18 (30) · Śloka 30
pañcamē manaḥ pratibuddhataraṁ bhavati, ṣaṣṭhē buddhiḥ, saptamē sarvāṅgapratyaṅgavibhāgaḥ pravyaktataraḥ; aṣṭamē'sthirībhavatyōjaḥ , tatra jātaścēnna jīvēnnirōjastvānnaiṟutabhāgatvācca , tatō baliṁ māṁsaudanamasmai dāpayēt; navamadaśamaikādaśadvādaśānāmanyatamasmiñjāyatē, atō'nyathā vikārī bhavati ||30||
View original
पञ्चमे मनः प्रतिबुद्धतरं भवति, षष्ठे बुद्धिः, सप्तमे सर्वाङ्गप्रत्यङ्गविभागः प्रव्यक्ततरः; अष्टमेऽस्थिरीभवत्योजः , तत्र जातश्चेन्न जीवेन्निरोजस्त्वान्नैरृतभागत्वाच्च , ततो बलिं मांसौदनमस्मै दापयेत्; नवमदशमैकादशद्वादशानामन्यतमस्मिञ्जायते, अतोऽन्यथा विकारी भवति ||३०||
pañcamē ityādi| pratibuddhataraṁ jāgartītyarthaḥ| aṣṭamē ityādi| ōjō'śēṣadhātudhāma hr̥di sthitam| nair̥tabhāgatvāt rakṣasāmaṁśatvāt, “nair̥tāya bhāgaśca bālēṣu rudrēṇa datta” iti kumāratantrē pratipāditam| tatastasmāt kāraṇādaṣṭamē māsyasmai nair̥tāya baliṁ dāpayēt||30||
Adhikarana 19 (31-32) · Śloka 32
mātustu khalu rasavahāyāṁ nāḍyāṁ garbhanābhināḍīpratibaddhā, sā'sya māturāhārarasavīryamabhivahati |
tēnōpasnēhēnāsyābhivr̥ddhirbhavati |
asañjātāṅgapratyaṅgapravibhāgamāniṣēkāt prabhr̥ti sarvaśarīrāvayavānusāriṇīnāṁ rasavahānāṁ tiryaggatānāṁ dhamanīnāmupasnēhō jīvayati ||31||
garbhasya khalu sambhavataḥ pūrvaṁ śiraḥ sambhavatītyāha śaunakaḥ, śirōmūlatvāt pradhānēndriyāṇāṁ ; hr̥dayamiti kr̥tavīryō, buddhērmanasaśca sthānatvāt; nābhiriti pārāśaryaḥ, tatō hi vardhatē dēhō dēhinaḥ; pāṇipādamiti mārkaṇḍēyaḥ, tanmūlatvāccēṣṭāyā garbhasya; madhyaśarīramiti subhūtirgautamaḥ, tannibaddhatvāt sarvagātrasambhavasya |
tattu na samyak, sarvāṇyaṅgapratyaṅgāni yugapat sambhavantītyāha dhanvantariḥ, garbhasya sūkṣmatvānnōpalabhyantē vaṁśāṅkuravaccūtaphalavacca; tadyathā- cūtaphalē paripakvē kēśaramāṁsāsthimajjānaḥ pr̥thak pr̥thagdr̥śyantē kālaprakarṣāt, tānyēva taruṇē nōpalabhyantē sūkṣmatvāt; tēṣāṁ sūkṣmāṇāṁ kēśarādīnāṁ kālaḥ pravyaktatāṁ karōti; ētēnaiva vaṁśāṅkurō'pi vyākhyātaḥ |
ēvaṁ garbhasya tāruṇyē sarvēṣvaṅgapratyaṅgēṣu satsvapi saukṣmyādanupalabdhiḥ, tānyēva kālaprakarṣāt pravyaktāni bhavanti ||32||
View original
मातुस्तु खलु रसवहायां नाड्यां गर्भनाभिनाडीप्रतिबद्धा, साऽस्य मातुराहाररसवीर्यमभिवहति |
तेनोपस्नेहेनास्याभिवृद्धिर्भवति |
असञ्जाताङ्गप्रत्यङ्गप्रविभागमानिषेकात् प्रभृति सर्वशरीरावयवानुसारिणीनां रसवहानां तिर्यग्गतानां धमनीनामुपस्नेहो जीवयति ||३१||
गर्भस्य खलु सम्भवतः पूर्वं शिरः सम्भवतीत्याह शौनकः, शिरोमूलत्वात् प्रधानेन्द्रियाणां ; हृदयमिति कृतवीर्यो, बुद्धेर्मनसश्च स्थानत्वात्; नाभिरिति पाराशर्यः, ततो हि वर्धते देहो देहिनः; पाणिपादमिति मार्कण्डेयः, तन्मूलत्वाच्चेष्टाया गर्भस्य; मध्यशरीरमिति सुभूतिर्गौतमः, तन्निबद्धत्वात् सर्वगात्रसम्भवस्य |
तत्तु न सम्यक्, सर्वाण्यङ्गप्रत्यङ्गानि युगपत् सम्भवन्तीत्याह धन्वन्तरिः, गर्भस्य सूक्ष्मत्वान्नोपलभ्यन्ते वंशाङ्कुरवच्चूतफलवच्च; तद्यथा- चूतफले परिपक्वे केशरमांसास्थिमज्जानः पृथक् पृथग्दृश्यन्ते कालप्रकर्षात्, तान्येव तरुणे नोपलभ्यन्ते सूक्ष्मत्वात्; तेषां सूक्ष्माणां केशरादीनां कालः प्रव्यक्ततां करोति; एतेनैव वंशाङ्कुरोऽपि व्याख्यातः |
एवं गर्भस्य तारुण्ये सर्वेष्वङ्गप्रत्यङ्गेषु सत्स्वपि सौक्ष्म्यादनुपलब्धिः, तान्येव कालप्रकर्षात् प्रव्यक्तानि भवन्ति ||३२||
nirāhārasyāpi garbhasya vartanē hētuṁ nirdiśannāha- māturityādi| māturgarbhiṇyā rasavahāyāṁ nāḍyāṁ garbhanābhināḍī yā pratibaddhā sā'sya garbhasya mātr̥bhuktamāhārarasavīryamabhivahati prāpayatītyarthaḥ| nanvaṅgapratyaṅgapravyaktībhāvē garbhanābhināḍī māturāhārarasavīryamabhivahati, aṅgapratyaṅgapravyaktībhāvāttu pūrvaṁ kathaṁ garbhapuṣṭiḥ syādityāha- asañjātāṅgapratyaṅgavibhāgamityādi| āniṣēkāt prabhr̥tīti ā samantatō bhāvēna niṣēcanamāniṣēkō yōnau śukrasya niṣēcanaṁ, tatprabhr̥ti garbhādhānaṁ maryādīkr̥tyētyarthaḥ; dhamanīnāmupasnēhō jīvayati; yathā- pūrṇasaraḥsalilōpasnēhastīrajātatarukadambakaṁ jīvayati tadvat prāṇadhāraṇaṁ karōti| tathāca bhōjaḥ- “garbhō ruṇaddhi srōtāṁsi rasaraktavahāni vai| raktājjarāyurbhavati nāḍī caiva rasātmikā|| sā nāḍī garbhamāpnōti tayā garbhasya vartanam| yadyadaśnāti mātā'sya bhōjanaṁ hi caturvidham|| tasmādannādrasībhūtaṁ vīryaṁ trēdhā pravartatē| bhāgaḥ śarīraṁ puṣṇāti stanyaṁ bhāgēna vardhatē|| garbhaḥ puṣyati bhāgēna vardhatē ca yathākramam| garbhaṁ kulyēva kēdāraṁ nāḍī prīṇāti tarpitā-” iti||31-32||
Adhikarana 20 (33) · Śloka 33
tatra garbhasya pitr̥jamātr̥jarasajātmajasattvajasātmyajāni śarīralakṣaṇāni vyākhyāsyāmaḥ |
garbhasya kēśaśmaśrulōmāsthinakhadantasirāsnāyudhamanīrētaḥprabhr̥tīni sthirāṇi pitr̥jāni, māṁsaśōṇitamēdōmajjahr̥nnābhiyakr̥tplīhāntragudaprabhr̥tīni mr̥dūni mātr̥jāni, śarīrōpacayō balaṁ varṇaḥ sthitirhāniśca rasajāni, indriyāṇi jñānaṁ vijñānamāyuḥ sukhaduḥkhādikaṁ cātmajāni, sattvajānyuttaratra vakṣyāmaḥ, vīryamārōgyaṁ balavarṇau mēdhā ca sātmyajāni ||33||
View original
तत्र गर्भस्य पितृजमातृजरसजात्मजसत्त्वजसात्म्यजानि शरीरलक्षणानि व्याख्यास्यामः |
गर्भस्य केशश्मश्रुलोमास्थिनखदन्तसिरास्नायुधमनीरेतःप्रभृतीनि स्थिराणि पितृजानि, मांसशोणितमेदोमज्जहृन्नाभियकृत्प्लीहान्त्रगुदप्रभृतीनि मृदूनि मातृजानि, शरीरोपचयो बलं वर्णः स्थितिर्हानिश्च रसजानि, इन्द्रियाणि ज्ञानं विज्ञानमायुः सुखदुःखादिकं चात्मजानि, सत्त्वजान्युत्तरत्र वक्ष्यामः, वीर्यमारोग्यं बलवर्णौ मेधा च सात्म्यजानि ||३३||
tatrētyādi| lakṣyantē iti lakṣaṇāni, karmaṇi lyuṭpratyayaḥ, tēna lakṣaṇīyāni jñātavyānītyarthaḥ| tānyēva jñātavyāni pitr̥prabhr̥tibhyaḥ kāraṇēbhyaḥ pratyēkaṁ nirdiśannāha- garbhasyētyādi| ātmajānīti ātmasannidhānajātāni , na tvātmanō jātāni, ātmanō nirvikārasya vikārajanakatvābhāvāt prakr̥tibhāvānupapattēḥ; svābhāvikaprakr̥tibhāvē ca mōkṣānupapattiḥ, tasya hi tatsvabhāvatvē bhāvasyāparityājyatvāditi| ādiśabdānnānāyōnijanmādikaṁ ca| sattvētyādi| uttaratra garbhavyākaraṇē||33||
Adhikarana 21 (34) · Śloka 34
tatra yasyā dakṣiṇē stanē prāk payōdarśanaṁ bhavati dakṣiṇakukṣimahattvaṁ ca pūrvaṁ ca dakṣiṇaṁ sakthyutkarṣati bāhulyācca punnāmadhēyēṣu dravyēṣu daurhr̥damabhidhyāyati svapnēṣu cōpalabhatē padmōtpalakumudāmrātakādīni punnāmānyēva prasannamukhavarṇā ca bhavati tāṁ brūyāt putramiyaṁ janayiṣyatīti, tadviparyayē kanyāṁ, yasyāḥ pārśvadvayamavanataṁ purastānnirgatamudaraṁ prāgabhihitaṁ ca lakṣaṇaṁ ca tasyā napuṁsakamiti vidyāt, yasyā madhyē nimnaṁ drōṇībhūtamudaraṁ sā yugmaṁ prasūyata iti ||34||
View original
तत्र यस्या दक्षिणे स्तने प्राक् पयोदर्शनं भवति दक्षिणकुक्षिमहत्त्वं च पूर्वं च दक्षिणं सक्थ्युत्कर्षति बाहुल्याच्च पुन्नामधेयेषु द्रव्येषु दौर्हृदमभिध्यायति स्वप्नेषु चोपलभते पद्मोत्पलकुमुदाम्रातकादीनि पुन्नामान्येव प्रसन्नमुखवर्णा च भवति तां ब्रूयात् पुत्रमियं जनयिष्यतीति, तद्विपर्यये कन्यां, यस्याः पार्श्वद्वयमवनतं पुरस्तान्निर्गतमुदरं प्रागभिहितं च लक्षणं च तस्या नपुंसकमिति विद्यात्, यस्या मध्ये निम्नं द्रोणीभूतमुदरं सा युग्मं प्रसूयत इति ||३४||
garbhasyāpratyakṣasyāpi stanyadarśanādilakṣaṇēna strīpunnapuṁsakalakṣaṇāni nirdiśannāha- tatrētyādi| prasannamukhavarṇā cētyatra cakārādūrdhvarōmarājitvādīni grāhyāṇi| prāgabhihitaṁ ca lakṣaṇamiti strīlakṣaṇaṁ puruṣalakṣaṇaṁ ca pratipāditaṁ taddvayamapi ca bhavati| yasyā ityādi| drōṇībhūtaṁ drōṇīsadr̥śaṁ, drōṇī jalakṣēpaṇī| anyatrāpyuktaṁ- “rōmarājī bhavēnnimnā yasyāḥ sā sūyatē yamau”- iti||34||
Adhikarana 22 (35) · Śloka 35
bhavanti cātra- dēvatābrāhmaṇaparāḥ śaucācārahitē ratāḥ |
mahāguṇān prasūyantē viparītāstu nirguṇān ||35||
View original
भवन्ति चात्र- देवताब्राह्मणपराः शौचाचारहिते रताः |
महागुणान् प्रसूयन्ते विपरीतास्तु निर्गुणान् ||३५||
kāyavākcittaguṇavadgarbhaprasavajñānaṁ darśayannāha- dēvatētyādi||35||
Adhikarana 23 (36) · Śloka 36
aṅgapratyaṅganirvr̥ttiḥ svabhāvādēva jāyatē |
aṅgapratyaṅganirvr̥ttau yē bhavanti guṇāguṇāḥ |
tē tē garbhasya vijñēyā dharmādharmanimittajāḥ ||36||
View original
अङ्गप्रत्यङ्गनिर्वृत्तिः स्वभावादेव जायते |
अङ्गप्रत्यङ्गनिर्वृत्तौ ये भवन्ति गुणागुणाः |
ते ते गर्भस्य विज्ञेया धर्माधर्मनिमित्तजाः ||३६||
‘svabhāvamīśvaraṁ’ (śā.1) ityādiślōkēna yā svabhāvādaṅgapratyaṅganirvr̥ttiḥ sūcitā tāṁ pratipādya tannirvr̥ttau prāktanaślōkābhihitaguṇāguṇōpapattiṁ dharmādharmahētutayā nirdiśannāha- aṅgapratyaṅgētyādi||36||
Adhikarana puShpikA · Śloka 3
iti suśrutasaṁhitāyāṁ śārīrasthānē garbhāvakrāntiśārīraṁ nāma tr̥tīyō'dhyāyaḥ ||3||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां शारीरस्थाने गर्भावक्रान्तिशारीरं नाम तृतीयोऽध्यायः ||३||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ śārīrasthānē tr̥tīyō'dhyāyaḥ||3||