Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ śarīrasaṅkhyāvyākaraṇaṁ śārīraṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातः शरीरसङ्ख्याव्याकरणं शारीरं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
garbhavyākaraṇānantaramutpannasya garbhasya sañjātāṅgapratyaṅgatayā labdhaśarīrasañjñasya śarīrāvayavānāṁ saṅkhyā kartuṁ yujyata ityāha- athāta ityādi| pañcamahābhūtaśarīrisamavāyaḥ śarīramuktaṁ, tasyāvayavaśaḥ saṅkhyā, tasyā vyākaraṇaṁ vivaraṇaṁ yatra śārīrē tadvyākhyāsyāmaḥ; athavā śarīraśabdō'yaṁ samudāyavr̥ttiravayavēṣvapi vartatē, tēṣāṁ saṅkhyā; śēṣaṁ pūrvavat||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
śukraśōṇitaṁ garbhāśayasthamātmaprakr̥tivikārasammūrcchitaṁ ‘garbha’ ityucyatē |
taṁ cētanāvasthitaṁ vāyurvibhajati, tēja ēnaṁ pacati, āpaḥ klēdayanti, pr̥thivī saṁhanti, ākāśaṁ vivardhayati; ēvaṁ vivardhitaḥ sa yadā hastapādajihvāghrāṇakarṇanitambādibhiraṅgairupētastadā ‘śarīraṁ’ iti sañjñāṁ labhatē |
tacca ṣaḍaṅgaṁ- śākhāścatasrō, madhyaṁ pañcamaṁ, ṣaṣṭhaṁ śira iti ||3||
View original
शुक्रशोणितं गर्भाशयस्थमात्मप्रकृतिविकारसम्मूर्च्छितं ‘गर्भ’ इत्युच्यते |
तं चेतनावस्थितं वायुर्विभजति, तेज एनं पचति, आपः क्लेदयन्ति, पृथिवी संहन्ति, आकाशं विवर्धयति; एवं विवर्धितः स यदा हस्तपादजिह्वाघ्राणकर्णनितम्बादिभिरङ्गैरुपेतस्तदा ‘शरीरं’ इति सञ्ज्ञां लभते |
तच्च षडङ्गं- शाखाश्चतस्रो, मध्यं पञ्चमं, षष्ठं शिर इति ||३||
tatra śarīrāvayavasaṅkhyāvivaraṇaṁ pratipādayitukāmaḥ śarīraśabdavyapadēśyamēva tāvat kramēṇāha- śukraśōṇitamityādi| ātmaprakr̥tivikārasammūrcchitamiti ātmā kṣētrajñaḥ, prakr̥tayaḥ pradhānādayō'ṣṭau, vikārāḥ pañcabhūtānyēkādaśēndriyāṇi cēti ṣōḍaśa, taiḥ sammūrcchitaṁ miśrībhūtaṁ ‘garbha’ iti sañjñāṁ labhatē; ētēna yōgināmupayōgī pañcaviṁśatikō rāśiruktaḥ| tamidānīṁ bhiṣajāmupayōginaṁ ṣaḍdhātukaṁ kr̥tvā nirdiśannāha- tamityādi| cētanayā hētubhūtayā yāvadgarbhaprasavakālamavasthitaṁ cētanāvasthitam, anyathā kuthitaviśīrṇaṁ syāt| taṁ vāyurvibhajati dōṣadhātumalāṅgapratyaṅgavibhāgēna; tēja ēnaṁ pacati rūpādrūpāntarēṇāvasthānaṁ prāpayati; āpaḥ klēdayanti vibhāgapariṇāmakāriṇōranilānalayōḥ śōṣaṇē'pyārdratāṁ janayanti; pr̥thivī saṁhanti adbhiḥ klinnamapi kaṭhinaṁ mūrtimat karōti; ‘saṁharati’ ityanyē paṭhanti; tanna, sampūrvasya hr̥ñō vināśārthatvāt; ākāśaṁ vivardhayati anilānalavidāritasrōtasāmādhmāpanēnōrdhvamadhastiryagvivardhitamavakāśadānēna vivardhayati| madhyamidaṁ kaṇṭhādigudaparyantam||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
ataḥ paraṁ pratyaṅgāni vakṣyantē- mastakōdarapr̥ṣṭhanābhilalāṭanāsācibukabastigrīvā ityētā ēkaikāḥ, karṇanētrabhrūśaṅkhāṁsagaṇḍakakṣastanavaṅkṣaṇavr̥ṣaṇapārśvasphigjānukūrparabāhūruprabhr̥tayō dvē dvē, viṁśatiraṅgulayaḥ, srōtāṁsi vakṣyamāṇāni , ēṣa pratyaṅgavibhāga uktaḥ ||4||
View original
अतः परं प्रत्यङ्गानि वक्ष्यन्ते- मस्तकोदरपृष्ठनाभिललाटनासाचिबुकबस्तिग्रीवा इत्येता एकैकाः, कर्णनेत्रभ्रूशङ्खांसगण्डकक्षस्तनवङ्क्षणवृषणपार्श्वस्फिग्जानुकूर्परबाहूरुप्रभृतयो द्वे द्वे, विंशतिरङ्गुलयः, स्रोतांसि वक्ष्यमाणानि , एष प्रत्यङ्गविभाग उक्तः ||४||
aparamapyavayavavibhāgaṁ saṅkhyāśrayaṁ śarīrē nirdiśannāha- ataḥ paramityādi| aṁsō bāhuśiraḥ, gaṇḍō gallaḥ, sphik pādaḥ, ūrū ‘jāṅgha’ iti lōkē| bāhūruprabhr̥tayō dvē dvē ityatra prabhr̥tigrahaṇāccauṣṭhasr̥kkaṇīkukundarāṇāmavarōdhaḥ | nanu srōtāṁsi pratyaṅgēṣu kimiti na nirdiṣṭānītyāha- srōtāṁsītyādi| vakṣyamāṇānīti āśritēṣu tvagādyavayavēṣvityarthaḥ||4||
Adhikarana 4 (5) · Śloka 5
tasya punaḥ saṅkhyānaṁ - tvacaḥ kalā dhātavō malā dōṣā yakr̥tplīhānau phupphusa uṇḍukō hr̥dayamāśayā antrāṇi vr̥kkau srōtāṁsi kaṇḍarā jālāni kūrcā rajjavaḥ sēvanyaḥ saṅghātāḥ sīmantā asthīni sandhayaḥ snāyavaḥ pēśyō marmāṇi sirā dhamanyō yōgavahāni srōtāṁsi ca ||5||
View original
तस्य पुनः सङ्ख्यानं - त्वचः कला धातवो मला दोषा यकृत्प्लीहानौ फुप्फुस उण्डुको हृदयमाशया अन्त्राणि वृक्कौ स्रोतांसि कण्डरा जालानि कूर्चा रज्जवः सेवन्यः सङ्घाताः सीमन्ता अस्थीनि सन्धयः स्नायवः पेश्यो मर्माणि सिरा धमन्यो योगवहानि स्रोतांसि च ||५||
ētānyaṅgapratyaṅgānyāśrayabhūtāni pratipādyaitēṣvavayavēṣu yē samāśritāstvagādyavayavāstēṣāṁ vyākaraṇamāha- tasya punarityādi| tasyēti aṅgapratyaṅgātmakasya śarīrasya| saṅkhyānamiti saṅkhyāyatē yēna śarīraṁ tat saṅkhyānam| kiṁ tadityāha- tvacaḥ kalā ityādi| tvagādikaṁ yōgavahasrōtō'ntamēkōnatriṁśat| yōgavahānīti dhamanyā saha yōgaṁ vahanti yāni srōtāṁsi tāni yōgavahāni dhamanīvyākaraṇōditāni prāṇōdakānnādivāhīnītyarthaḥ ||5||
Adhikarana 5 (6) · Śloka 6
tvacaḥ sapta, kalāḥ sapta, āśayāḥ sapta, dhātavaḥ sapta, sapta sirāśatāni, pañca pēśīśatāni, nava snāyuśatāni, trīṇyasthiśatāni, dvē daśōttarē sandhiśatē, saptōttaraṁ marmaśataṁ, caturviṁśatirdhamanyaḥ, trayō dōṣāḥ, trayō malāḥ, nava srōtāṁsi, (ṣōḍaśa kaṇḍarāḥ, ṣōḍaśa jālāni, ṣaṭ kūrcāḥ, catasrō rajjavaḥ, sapta sēvanyaḥ, caturdaśa saṅghātāḥ, caturdaśa sīmantāḥ, dvāviṁśatiryōgavahāni srōtāṁsi, dvikānyantrāṇi ) cēti samāsaḥ ||6||
View original
त्वचः सप्त, कलाः सप्त, आशयाः सप्त, धातवः सप्त, सप्त सिराशतानि, पञ्च पेशीशतानि, नव स्नायुशतानि, त्रीण्यस्थिशतानि, द्वे दशोत्तरे सन्धिशते, सप्तोत्तरं मर्मशतं, चतुर्विंशतिर्धमन्यः, त्रयो दोषाः, त्रयो मलाः, नव स्रोतांसि, (षोडश कण्डराः, षोडश जालानि, षट् कूर्चाः, चतस्रो रज्जवः, सप्त सेवन्यः, चतुर्दश सङ्घाताः, चतुर्दश सीमन्ताः, द्वाविंशतिर्योगवहानि स्रोतांसि, द्विकान्यन्त्राणि ) चेति समासः ||६||
kēcit suśrutādhyāyinaḥ saṅkṣēpēṇa tvagādīn katicitsaṅkhyayōpētān paṭhanti| tanmatamāha- tvacaḥ saptētyādi| samāsaḥ saṅkṣēpaḥ||6||
Adhikarana 6 (7) · Śloka 7
vistārō'ta ūrdhvaṁ- tvacō'bhihitāḥ kalā dhātavō malā dōṣā yakr̥tplīhānau phupphusa uṇḍukō hr̥dayaṁ vr̥kkau ca ||7||
View original
विस्तारोऽत ऊर्ध्वं- त्वचोऽभिहिताः कला धातवो मला दोषा यकृत्प्लीहानौ फुप्फुस उण्डुको हृदयं वृक्कौ च ||७||
saṅkṣēpēṇābhihitānāṁ tvagādīnāṁ vistāramāha- vistārō'ta ityādi| tvacō'bhihitā iti saṅkhyayā nāmabhiśca garbhavyākaraṇē, kalādayaścābhihitāḥ||7||
Adhikarana 7 (8) · Śloka 8
āśayāstu- vātāśayaḥ, pittāśayaḥ, ślēṣmāśayō, raktāśaya, āmāśayaḥ, pakvāśayō, mūtrāśayaḥ , strīṇāṁ garbhāśayō'ṣṭama iti ||8||
View original
आशयास्तु- वाताशयः, पित्ताशयः, श्लेष्माशयो, रक्ताशय, आमाशयः, पक्वाशयो, मूत्राशयः , स्त्रीणां गर्भाशयोऽष्टम इति ||८||
āśayānāha- āśayāstvityādi| āśayō'dhiṣṭhānam| pittāśayādadhaḥ pakvāśayaḥ, tasyaikadēśē ca vibhaktamalādhāra uṇḍu(ndu)kō vidyatē, ata uṇḍu(ndu)kāt pakvāśayō bhinna ityarthaḥ| āśayakramastu vāgbhaṭēnōktā yathā- “raktasyādyaḥ kramāt parē| kaphāmapittapakvānāṁ vāyōrmūtrasya ca kramāt| garbhāśayō'ṣṭamaḥ strīṇāṁ pittapakvāśayāntarā”- (vā.śā.3) iti||8||
Adhikarana 8 (9) · Śloka 9
sārdhatrivyāmānyantrāṇi puṁsāṁ, strīṇāmardhavyāmahīnāni ||9||
View original
सार्धत्रिव्यामान्यन्त्राणि पुंसां, स्त्रीणामर्धव्यामहीनानि ||९||
antrāṇyāha- sārdhētyādi| vyāmō bāhvōḥ sakarayōstatayōstiryagantaram||9||
Adhikarana 9 (10) · Śloka 10
śravaṇanayanavadanaghrāṇagudamēḍhrāṇi nava srōtāṁsi narāṇāṁ bahirmukhāni, ētānyēva strīṇāmaparāṇi ca trīṇi dvē stanayōradhastādraktavahaṁ ca ||10||
View original
श्रवणनयनवदनघ्राणगुदमेढ्राणि नव स्रोतांसि नराणां बहिर्मुखानि, एतान्येव स्त्रीणामपराणि च त्रीणि द्वे स्तनयोरधस्ताद्रक्तवहं च ||१०||
śravaṇētyādi| nanvanyānyapi dhamanīvyākaraṇōditāni srōtāṁsi vaktavyānītyāha- bahirmukhānīti| dhamanīvyākaraṇōditāni tvantarmukhāni| adhastādraktavahaṁ smarātapatrasyādha ārtavavahaṁ, smarātapatraṁ bhagasyōparitanē bhāgē| uktaṁ ca- “vipulapippalapatrasamākr̥tēravayavasya śirastalamāśritam| sakalakāmasirāmukhacumbitaṁ nigaditaṁ madanātapavāraṇam-” iti||10||
Adhikarana 10 (11) · Śloka 11
ṣōḍaśa kaṇḍarāḥ- tāsāṁ catasraḥ pādayōḥ, tāvatyō hastagrīvāpr̥ṣṭhēṣu; tatra hastapādagatānāṁ kaṇḍarāṇāṁ nakhā agraprarōhāḥ, grīvāhr̥dayanibandhinīnāmadhōbhāgagatānāṁ mēḍhraṁ, śrōṇipr̥ṣṭanibandhinīnāmadhōbhāgagatānāṁ bimbaṁ , mūrdhōruvakṣōṁ'sapiṇḍādīnāṁ ca ||11||
View original
षोडश कण्डराः- तासां चतस्रः पादयोः, तावत्यो हस्तग्रीवापृष्ठेषु; तत्र हस्तपादगतानां कण्डराणां नखा अग्रप्ररोहाः, ग्रीवाहृदयनिबन्धिनीनामधोभागगतानां मेढ्रं, श्रोणिपृष्टनिबन्धिनीनामधोभागगतानां बिम्बं , मूर्धोरुवक्षोंऽसपिण्डादीनां च ||११||
ṣōḍaśētyādi| kaṇḍarā mahāsnāyuḥ| tāvatyō hastagrīvāpr̥ṣṭhēṣviti hastayōścatasraḥ, grīvāyāṁ catasraḥ, pr̥ṣṭhē catasraḥ| hastādigatānāṁ kaṇḍarāṇāmagrimabhāgamāha- tatrētyādi| jējjhaṭastu “hastapādagatānāṁ kaṇḍarāṇāmasthnāṁ ca nakhā agraprarōhā” iti paṭhati| grīvayā saha hr̥dayanibandhinīnāṁ catasr̥ṇāṁ mēḍhraṁ ‘agraprarōha’ iti śēṣaḥ| śrōṇyā saha pr̥ṣṭhanibandhinīnāṁ pr̥ṣṭhaniścalabandhaṁ kurvatīnāṁ pr̥ṣṭhajānāṁ catasr̥ṇāmadhōbhāgagatānāṁ bimbaṁ maṇḍalamarthānnitambasya| mūrdhōruvakṣōṁ'sapiṇḍādīnāṁ cēti pūrvavākyāt bimbamanuvartatē, tēna mastakasya yad bimbaṁ maṇḍalaṁ tadgrīvāśritānāṁ prāguktānāmēva catasr̥ṇāmuparigatānāṁ kaṇḍarāṇāmagraprarōhaḥ, tathā pādagatānāṁ catasr̥ṇāmuparigatānāmūrumaṇḍalamagraprarōhaḥ, tathā pr̥ṣṭhagatānāṁ catasr̥ṇāṁ kaṇḍarāṇāmuparigatānāṁ vakṣōmaṇḍalam, ādiśabdagr̥hītasya stanasya ca maṇḍalamagraprarōhaḥ| hastagatānāṁ catasr̥ṇāmuparigatānāmaṁsapiṇḍō bāhuśirō'graprarōha iti| mastakasya tathaivōrvōstathā vakṣasastathāṁ'sapiṇḍayōśca yadbimbaṁ maṇḍalam, ādiśabdāt stanapiṇḍayōrapi maṇḍalaṁ, tāsāṁ ṣōḍaśānāṁ yathāsamīpaṁ prarōhaḥ||11||
Adhikarana 11 (12) · Śloka 12
māṁsasirāsnāyvasthijālāni pratyēkaṁ catvāri; tāni maṇibandhagulphasaṁśritāni parasparanibaddhāni parasparagavākṣitāni cēti, yairgavākṣitamidaṁ śarīram ||12||
View original
मांससिरास्नाय्वस्थिजालानि प्रत्येकं चत्वारि; तानि मणिबन्धगुल्फसंश्रितानि परस्परनिबद्धानि परस्परगवाक्षितानि चेति, यैर्गवाक्षितमिदं शरीरम् ||१२||
jālānyāha- māṁsētyādi| māṁsādīnāṁ caturṇāṁ pratyēkaṁ catvāri jālāni| tēṣāṁ māṁsādijālānāṁ catvāryēkaikasmin maṇibandhē gulphē ca| tadyathā- māṁsasyaikamēkasmin maṇibandhē gulphē ca, ēvaṁ sirāṇāṁ snāyūnāmasthnāṁ caikaikaṁ jālakamiti catvāri jālakāni| parasparagavākṣitāni sañjātaparasparacchidrāṇītyarthaḥ| yairgavākṣitamiti viracitanirantarajālakākārarandhranikaraparikalitamityarthaḥ||12||
Adhikarana 12 (13) · Śloka 13
ṣaṭ kūrcāḥ, tē hastapādagrīvāmēḍhrēṣu; hastayōrdvau, pādayōrdvau, grīvāmēḍhrayōrēkaikaḥ ||13||
View original
षट् कूर्चाः, ते हस्तपादग्रीवामेढ्रेषु; हस्तयोर्द्वौ, पादयोर्द्वौ, ग्रीवामेढ्रयोरेकैकः ||१३||
ṣaṭ kūrcā ityādi| kūrcā iva kūrcāḥ, nāmnaivākr̥tirunnēyā; tē punarmāṁsāsthisirāsnāyūnāṁ jālakaprabhavāṇāṁ santativiracitāḥ||13||
Adhikarana 13 (14-15) · Śloka 15
mahatyō māṁsarajjavaścatasraḥ- pr̥ṣṭhavaṁśamubhayataḥ pēśīnibandhanārthaṁ dvē bāhyē, ābhyantarē ca dvē ||14||
sapta sēvanyaḥ ; sirasi vibhaktāḥ pañca, jihvāśēphasōrēkaikā; tāḥ parihartavyāḥ śastrēṇa ||15||
View original
महत्यो मांसरज्जवश्चतस्रः- पृष्ठवंशमुभयतः पेशीनिबन्धनार्थं द्वे बाह्ये, आभ्यन्तरे च द्वे ||१४||
सप्त सेवन्यः ; सिरसि विभक्ताः पञ्च, जिह्वाशेफसोरेकैका; ताः परिहर्तव्याः शस्त्रेण ||१५||
mahatya ityādi| pēśīnibandhanārthamiti prayōjanakathanam| gayī tu, mahatyō māṁsarajjavaścatasraḥ catasraḥ pr̥ṣṭhavaṁśamubhayata ityaṣṭau pratipādayati||14-15||
Adhikarana 14 (16) · Śloka 16
caturdaśāsthnāṁ saṅghātāḥ; tēṣāṁ trayō gulphajānuvaṅkṣaṇēṣu, ētēnētarasakthi bāhū ca vyākhyātau, trikaśirasōrēkaikaḥ ||16||
View original
चतुर्दशास्थ्नां सङ्घाताः; तेषां त्रयो गुल्फजानुवङ्क्षणेषु, एतेनेतरसक्थि बाहू च व्याख्यातौ, त्रिकशिरसोरेकैकः ||१६||
saṅghātānāha- caturdaśāsthnāmityādi| trayō gulphajānuvaṅkṣaṇēṣu, tāvantō'nyasmin sakthni, bāhvōrēvamēva, ēvaṁ caturbhistrikairdvādaśa; trikaśirasōrēkaikaḥ- trikē ēkaḥ, ēkaḥ śirasītyēvaṁ caturdaśa| yadyapi śrōṇikāṇḍabhāgē trikaṁ prasiddhaṁ, tathā'pyatra bāhugrīvāsthitrayasaṅghātastrika ucyatē||16||
Adhikarana 15 (17) · Śloka 17
caturdaśaiva sīmantāḥ; tē cāsthisaṅghātavadgaṇanīyāḥ, yatastairyuktā asthisaṅghātāḥ; yē hyuktāḥ saṅghātāstē khalvaṣṭādaśaikēṣām ||17||
View original
चतुर्दशैव सीमन्ताः; ते चास्थिसङ्घातवद्गणनीयाः, यतस्तैर्युक्ता अस्थिसङ्घाताः; ये ह्युक्ताः सङ्घातास्ते खल्वष्टादशैकेषाम् ||१७||
sīmantānāha- caturdaśaivētyādi| tairyuktā asthisaṅghātā iti| tathāca bhōjaḥ- “saṅghātāḥ sīvitā yaistu sīmantāṁstān pracakṣmahē”- iti| paramatamāha- yē hyuktā ityādi| ēkēṣāmācāryāṇāṁ matē saṅghātā aṣṭādaśa; tadyathā- pūrvōktāścaturdaśa, śrōṇikāṇḍamuparyēkaḥ, vakṣauparyēkaḥ, udarōraḥsandhānē ēkaḥ, aṁsakūṭamuparyēkaḥ, ēvamaṣṭādaśa||17||
Adhikarana 16 (18) · Śloka 18
trīṇi saṣaṣṭānyasthiśatāni vēdavādinō bhāṣantē; śalyatantrēṣu tu trīṇyēva śatāni |
tēṣāṁ saviṁśamasthiśataṁ śākhāsu, saptadaśōttaraṁ śataṁ śrōṇipārśvapr̥ṣṭhōraḥsu, grīvāṁ pratyūrdhvaṁ triṣaṣṭiḥ, ēvamasthnāṁ trīṇi śatāni pūryantē ||18||
View original
त्रीणि सषष्टान्यस्थिशतानि वेदवादिनो भाषन्ते; शल्यतन्त्रेषु तु त्रीण्येव शतानि |
तेषां सविंशमस्थिशतं शाखासु, सप्तदशोत्तरं शतं श्रोणिपार्श्वपृष्ठोरःसु, ग्रीवां प्रत्यूर्ध्वं त्रिषष्टिः, एवमस्थ्नां त्रीणि शतानि पूर्यन्ते ||१८||
asthisaṅkhyāṁ kurvannāha- trīṇītyādi| vēdavādinō bhāṣanta ityatrāyurvēdavādina iti draṣṭavyaṁ, na punarvēda ēva; tadā tu trīṇyēvāsthiśatānītyatratyaṁ vacō vēdaviruddhatvādapramāṇaṁ syāt| svamatamāha- śalyatantrēṣvityādi||18||
Adhikarana 17 (19) · Śloka 19
ēkaikasyāṁ tu pādāṅgulyāṁ trīṇi trīṇi tāni pañcadaśa, talakūrcagulphasaṁśritāni daśa, pārṣṇyāmēkaṁ, jaṅghāyāṁ dvē, jānunyēkam, ēkamūrāviti, triṁśadēvamēkasmin sakthni bhavanti, ētēnētarasakthi bāhū ca vyākhyātau; śrōṇyāṁ pañca, tēṣāṁ gudabhaganitambēṣu catvāri, trikasaṁśritamēkaṁ, pārśvē ṣaṭtriṁśadēkasmin , dvitīyē'pyēvaṁ, pr̥ṣṭhē triṁśat, aṣṭāvurasi , dvē aṁsaphalakē ; grīvāyāṁ nava, kaṇṭhanāḍyāṁ catvāri, dvē hanvōḥ , dantā dvātriṁśat, nāsāyāṁ trīṇi, ēkaṁ tāluni, gaṇḍakarṇaśaṅkhēṣvēkaikaṁ, ṣaṭ śirasīti ||19||
View original
एकैकस्यां तु पादाङ्गुल्यां त्रीणि त्रीणि तानि पञ्चदश, तलकूर्चगुल्फसंश्रितानि दश, पार्ष्ण्यामेकं, जङ्घायां द्वे, जानुन्येकम्, एकमूराविति, त्रिंशदेवमेकस्मिन् सक्थ्नि भवन्ति, एतेनेतरसक्थि बाहू च व्याख्यातौ; श्रोण्यां पञ्च, तेषां गुदभगनितम्बेषु चत्वारि, त्रिकसंश्रितमेकं, पार्श्वे षट्त्रिंशदेकस्मिन् , द्वितीयेऽप्येवं, पृष्ठे त्रिंशत्, अष्टावुरसि , द्वे अंसफलके ; ग्रीवायां नव, कण्ठनाड्यां चत्वारि, द्वे हन्वोः , दन्ता द्वात्रिंशत्, नासायां त्रीणि, एकं तालुनि, गण्डकर्णशङ्खेष्वेकैकं, षट् शिरसीति ||१९||
kathaṁ śākhāsu viṁśatyadhikaṁ śataṁ pūryatē tadāha- ēkaikasyāṁ tvityādi| talakūrcagulphētyādi tatra pādatalē pañca śalākāḥ, tatprabandhanamēkamasthi , dvē dvē kūrcagulphayōriti daśa| viṁśaccatuṣkēṇa saviṁśamēkaśatam| yathā śrōṇipārśvapr̥ṣṭhōraḥsu saptadaśōttaraṁ śataṁ pūryatē tathā''ha- śrōṇyāṁ pañcētyādi| śrōṇyāṁ pañcēti yaduktaṁ tasyaiva vivaraṇamāha- tēṣāmityādi| gudabhaganitambadvayē catvāri, ēvaṁ śrōṇigatapañcakamārabhya akṣakāśritāṁ dvayaṁ yāvat sarvaikyē saptadaśōttaraṁ śataṁ pūryatē| grīvāṁ pratyūrdhvaṁ yathā triṣaṣṭistathā''ha- grīvāyāmityādi| gaṇḍakarṇaśaṅkhēṣvityatra gaṇḍau ca karṇau ca śaṅkhau cēti vigrahē ṣaḍasthīni bhavanti||19||
Adhikarana 18 (20) · Śloka 20
ētāni pañcavidhāni bhavanti; tadyathā- kapālarucakataruṇavalayanalakasañjñāni |
tēṣāṁ jānunitambāṁsagaṇḍatāluśaṅkhaśiraḥsu kapālāni, daśanāstu rucakāni , ghrāṇakarṇagrīvākṣikōṣēṣu taruṇāni, pārśvapr̥ṣṭhōraḥsu valayāni , śēṣāṇi nalakasañjñāni ||20||
View original
एतानि पञ्चविधानि भवन्ति; तद्यथा- कपालरुचकतरुणवलयनलकसञ्ज्ञानि |
तेषां जानुनितम्बांसगण्डतालुशङ्खशिरःसु कपालानि, दशनास्तु रुचकानि , घ्राणकर्णग्रीवाक्षिकोषेषु तरुणानि, पार्श्वपृष्ठोरःसु वलयानि , शेषाणि नलकसञ्ज्ञानि ||२०||
ētānītyādi| kapālāni karparasañjñāni| daśanā dantā ityarthaḥ| taruṇāni taruṇasañjñāni| valayāni valayasañjñāni| asthnāṁ sthānaviśēṣēṇa dharmaviśēṣānnāmaviśēṣaḥ pañcavidhaḥ| śēṣāṇi nalakasañjñānīti hastapādāṅgulitalakūrcanalakādiṣu | taduktaṁ bhōjē- “hastapādāṅgulitalē kūrcēṣu maṇibandhayōḥ| bāhujaṅghādvayē cāpi jānīyānnalakāni tu-” iti| nāmaviśēṣakathanaṁ racanāviśēṣajñāpanārtham ||20||
Adhikarana 19 (21-23) · Śloka 23
bhavanti cātra- abhyantaragataiḥ sārairyathā tiṣṭhanti bhūruhāḥ |
asthisāraistathā dēhā dhriyantē dēhināṁ dhruvam ||21||
tasmācciravinaṣṭēṣu tvaṅmāṁsēṣu śarīriṇām |
asthīni na vinaśyanti sārāṇyētāni dēhinām |
māṁsānyatra nibaddhāni sirābhiḥ snāyubhistathā |
asthīnyālambanaṁ kr̥tvā na śīryantē patanti vā ||23||
View original
भवन्ति चात्र- अभ्यन्तरगतैः सारैर्यथा तिष्ठन्ति भूरुहाः |
अस्थिसारैस्तथा देहा ध्रियन्ते देहिनां ध्रुवम् ||२१||
तस्माच्चिरविनष्टेषु त्वङ्मांसेषु शरीरिणाम् |
अस्थीनि न विनश्यन्ति साराण्येतानि देहिनाम् |
मांसान्यत्र निबद्धानि सिराभिः स्नायुभिस्तथा |
अस्थीन्यालम्बनं कृत्वा न शीर्यन्ते पतन्ति वा ||२३||
śarīradhāraṇaviṣayē'sthnāṁ prādhānyaṁ darśayannāha- bhavanti cātrētyādi| atrāsthni||21-23||
Adhikarana 20 (24-25) · Śloka 25
sandhayastu dvividhāścēṣṭāvantaḥ , sthirāśca ||24||
śākhāsu hanvōḥ kaṭyāṁ ca cēṣṭāvantastu sandhayaḥ |
śēṣāstu sandhayaḥ sarvē vijñēyā hi sthirā budhaiḥ ||25||
View original
सन्धयस्तु द्विविधाश्चेष्टावन्तः , स्थिराश्च ||२४||
शाखासु हन्वोः कट्यां च चेष्टावन्तस्तु सन्धयः |
शेषास्तु सन्धयः सर्वे विज्ञेया हि स्थिरा बुधैः ||२५||
asthyāśritān sandhīnāha- sandhayastvityādi| cēṣṭāvantaścalāḥ, sthirā acalāḥ| kaṭyāṁ cēti cakārādgrīvāyāmapi calāḥ||24-25||
Adhikarana 21 (26) · Śloka 26
saṅkhyātastu daśōttarē dvē śatē |
tēṣāṁ śākhāsvaṣṭaṣaṣṭiḥ, ēkōnaṣaṣṭiḥ kōṣṭhē, grīvāṁ pratyūrdhvaṁ tryaśītiḥ |
ēkaikasyāṁ pādāṅgulyāṁ trayastrayaḥ, dvāvaṅguṣṭhē, tē caturdaśa; jānugulphavaṅkṣaṇēṣvēkaikaḥ, ēvaṁ saptadaśaikasmin sakthni bhavanti; ētēnētarasakthi bāhū ca vyākhyātau; trayaḥ kaṭīkapālēṣu, caturviṁśatiḥ pr̥ṣṭhavaṁśē, tāvanta ēva pārśvayōḥ, urasyaṣṭau; tāvanta ēva grīvāyāṁ, trayaḥ kaṇṭhē, nāḍīṣu hr̥dayaklōmanibaddhāsvaṣṭādaśa, dantaparimāṇā dantamūlēṣu, ēkaḥ kākalakē nāsāyāṁ ca, dvau vartmamaṇḍalayōrnētrāśrayau, gaṇḍakarṇaśaṅkhēṣvēkaikaḥ, dvau hanusandhī, dvāvupariṣṭādbhruvōḥ śaṅkhayōśca, pañca śiraḥkapālēṣu, ēkō mūrdhni ||26||
View original
सङ्ख्यातस्तु दशोत्तरे द्वे शते |
तेषां शाखास्वष्टषष्टिः, एकोनषष्टिः कोष्ठे, ग्रीवां प्रत्यूर्ध्वं त्र्यशीतिः |
एकैकस्यां पादाङ्गुल्यां त्रयस्त्रयः, द्वावङ्गुष्ठे, ते चतुर्दश; जानुगुल्फवङ्क्षणेष्वेकैकः, एवं सप्तदशैकस्मिन् सक्थ्नि भवन्ति; एतेनेतरसक्थि बाहू च व्याख्यातौ; त्रयः कटीकपालेषु, चतुर्विंशतिः पृष्ठवंशे, तावन्त एव पार्श्वयोः, उरस्यष्टौ; तावन्त एव ग्रीवायां, त्रयः कण्ठे, नाडीषु हृदयक्लोमनिबद्धास्वष्टादश, दन्तपरिमाणा दन्तमूलेषु, एकः काकलके नासायां च, द्वौ वर्त्ममण्डलयोर्नेत्राश्रयौ, गण्डकर्णशङ्खेष्वेकैकः, द्वौ हनुसन्धी, द्वावुपरिष्टाद्भ्रुवोः शङ्खयोश्च, पञ्च शिरःकपालेषु, एको मूर्ध्नि ||२६||
śākhāsvaṣṭaṣaṣṭērvivaraṇamāha- ēkaikasyāmityādi| pādāṅguṣṭhē'sthitritayānvitē'pi sandhidvayamēva syāt| hastāṅguṣṭhē'sthitritayasaṁyuktē'pi sandhidvayamēva gaṇanīyaṁ, tr̥tīyasya hastāṅguṣṭhasandhērmaṇibandhasandhāvēvāntarbhāvāt| idānīṁ śākhāsandhīnabhidhāya kōṣṭhasandhīnūrdhvabhāgasandhīṁśca darśayannāha- traya ityādi| tāvanta ēva grīvāyāmaṣṭāvityarthaḥ| trayaḥ kaṇṭhē galanalakāsthani| nāḍīṣu kaṇṭhapārśvanāḍīṣu, hr̥dayaklōmanibaddhāsu annapānavahāsu maṇḍalāsthisañjñāsvaṣṭādaśa | kākalakaṁ galamaṇiḥ, ghaṇṭikēti lōkē, tatraikaḥ; nāsāyāṁ caikaḥ| dvau vartmamaṇḍalayōstaruṇāsthisandhī| gaṇḍau ca karṇau ca śaṅkhau cēti vigrahē ṣaṭ sandhayaḥ| śaṅkhayōścētyatrāpyupariṣṭād dvāviti sambandhanīyam| taduktaṁ- “grīvāsvaṣṭau trayaḥ kaṇṭhē kaṇṭhanāḍyāṁ navadvayam| vartmamaṇḍalagaṇḍāhvakarṇaśaṅkhahanudvayē|| bhrūśaṅkhadvitayasyōrdhvaṁ saptasvēṣu dvayaṁ dvayam| kapālē pañca mūrdhnyēkō nāsākākalayōrdvayam|| dvātriṁśatā tryaśītiḥ syādēvaṁ dantāśritaiḥ saha”- iti||26||
Adhikarana 22 (27) · Śloka 27
ta ētē sandhayō'ṣṭavidhāḥ- kōrōlūkhalasāmudgaprataratunnasēvanīvāyasatuṇḍamaṇḍalaśaṅkhāvartāḥ |
tēṣāmaṅgulimaṇibandhagulphajānukūrparēṣu kōrāḥ sandhayaḥ, kakṣāvaṅkṣaṇadaśanēṣūlūkhalāḥ, aṁsapīṭhagudabhaganitambēṣu sāmudgāḥ, grīvāpr̥ṣṭhavaṁśayōḥ pratarāḥ, śiraḥkaṭīkapālēṣu tunnasēvanyaḥ, hanvōrubhayatastu vāyasatuṇḍāḥ, kaṇṭhahr̥dayanētraklōmanāḍīṣu maṇḍalāḥ, śrōtraśr̥ṅgāṭakēṣu śaṅkhāvartāḥ |
tēṣāṁ nāmabhirēvākr̥tayaḥ prāyēṇa vyākhyātāḥ ||27||
View original
त एते सन्धयोऽष्टविधाः- कोरोलूखलसामुद्गप्रतरतुन्नसेवनीवायसतुण्डमण्डलशङ्खावर्ताः |
तेषामङ्गुलिमणिबन्धगुल्फजानुकूर्परेषु कोराः सन्धयः, कक्षावङ्क्षणदशनेषूलूखलाः, अंसपीठगुदभगनितम्बेषु सामुद्गाः, ग्रीवापृष्ठवंशयोः प्रतराः, शिरःकटीकपालेषु तुन्नसेवन्यः, हन्वोरुभयतस्तु वायसतुण्डाः, कण्ठहृदयनेत्रक्लोमनाडीषु मण्डलाः, श्रोत्रशृङ्गाटकेषु शङ्खावर्ताः |
तेषां नामभिरेवाकृतयः प्रायेण व्याख्याताः ||२७||
ta ētē sandhaya ityādi| yadyapyēṣāṁ nāmabhirēvākr̥tayō vyākhyātāstathā'pi kēṣāñcit sandhīnāṁ sukhāvabōdhanārthamākr̥tirlikhyatē| kōrō nāma gartastadākr̥tayaḥ kōrāḥ, kōraḥ kalikā tadākr̥taya ityanyē| ulūkhalastaṇḍulakaṇḍanōpayōgī, tadākr̥tayaḥ sandhayō'pyulūkhalāḥ| samudgaḥ sampuṭaḥ, tadākr̥tau bhavāḥ sāmudgāḥ| prataratyanēnēti pratarō bhēlakaḥ, tadākr̥tayaḥ pratarāḥ| maṇḍalō maṇḍalākr̥tiḥ| śēṣāṇāṁ ca nāmabhirēvākr̥tayō jñēyāḥ||27||
Adhikarana 23 (28) · Śloka 28
asthnāṁ tu sandhayō hyētē kēvalāḥ parikīrtitāḥ |
pēśīsnāyusirāṇāṁ tu sandhisaṅkhyā na vidyatē ||28||
View original
अस्थ्नां तु सन्धयो ह्येते केवलाः परिकीर्तिताः |
पेशीस्नायुसिराणां तु सन्धिसङ्ख्या न विद्यते ||२८||
asthimātrāśritāḥ sandhayō'bhihitāḥ, nānyāśritāḥ sandhaya iti darśayannāha- asthnāṁ tvityādi||28||
Adhikarana 24 (29) · Śloka 29
nava snāyuśatāni |
tāsāṁ śākhāsu ṣaṭśatāni, dvē śatē triṁśacca kōṣṭhē, grīvāṁ pratyūrdhvaṁ saptatiḥ |
ēkaikasyāṁ tu pādāṅgulyāṁ ṣaṇnicitāstāstriṁśat , tāvatya ēva talakūrcagulphēṣu, tāvatya ēva jaṅghāyāṁ, daśa jānuni, catvāriṁśadūrau, daśa vaṅkṣaṇē, śatamadhyardhamēvamēkasmin sakthni bhavanti; ētēnētarasakthi bahū ca vyākhyātau; ṣaṣṭiḥ kaṭyāṁ, pr̥ṣṭhē'śītiḥ, pārśvayōḥ ṣaṣṭiḥ, urasi triṁśat; ṣaṭtriṁśadgrīvāyāṁ, mūrdhni catustriṁśat; ēvaṁ nava snāyuśatāni vyākhyātāni bhavanti ||29||
View original
नव स्नायुशतानि |
तासां शाखासु षट्शतानि, द्वे शते त्रिंशच्च कोष्ठे, ग्रीवां प्रत्यूर्ध्वं सप्ततिः |
एकैकस्यां तु पादाङ्गुल्यां षण्निचितास्तास्त्रिंशत् , तावत्य एव तलकूर्चगुल्फेषु, तावत्य एव जङ्घायां, दश जानुनि, चत्वारिंशदूरौ, दश वङ्क्षणे, शतमध्यर्धमेवमेकस्मिन् सक्थ्नि भवन्ति; एतेनेतरसक्थि बहू च व्याख्यातौ; षष्टिः कट्यां, पृष्ठेऽशीतिः, पार्श्वयोः षष्टिः, उरसि त्रिंशत्; षट्त्रिंशद्ग्रीवायां, मूर्ध्नि चतुस्त्रिंशत्; एवं नव स्नायुशतानि व्याख्यातानि भवन्ति ||२९||
yathā śākhāsu snāyūnāṁ ṣaṭśatāni pūryantē tathā''ha- ēkaikasyāṁ tvityādi| ṣaṇnicitā iti ṣaṭsnāyavō nibaddhā ityarthaḥ| kōṣṭhasthāḥ kathyantē- ṣaṣṭiḥ kaṭyāmityādi| grīvāṁ pratyūrdhvasthāḥ kathyantē- ṣaṭtriṁśadityādi| mahāsnāyōstu ‘kaṇḍarā’ iti sañjñā||29||
Adhikarana 25 (30-36) · Śloka 36
bhavanti cātra- snāyūścaturvidhā vidyāttāstu sarvā nibōdha mē |
pratānavatyō vr̥ttāśca pr̥thvyaśca śuṣirāstathā ||30||
pratānavatyaḥ śākhāsu sarvasandhiṣu cāpyatha |
vr̥ttāstu kaṇḍarāḥ sarvā vijñēyāḥ kuśalairiha ||31||
āmapakvāśayāntēṣu bastau ca śuṣirāḥ khalu |
pārśvōrasi tathā pr̥ṣṭhē pr̥thulāśca śirasyatha ||32||
nauryathā phalakāstīrṇā bandhanairbahubhiryutā |
bhārakṣamā bhavēdapsu nr̥yuktā susamāhitā ||33||
ēvamēva śarīrē'smin yāvantaḥ sandhayaḥ smr̥tāḥ |
snāyubhirbahubhirbaddhāstēna bhārasahā narāḥ ||34||
na hyasthīni na vā pēśyō na sirā na ca sandhayaḥ |
vyāpāditāstathā hanyuryathā snāyuḥ śarīriṇam ||35||
yaḥ snāyūḥ pravijānāti bāhyāścābhyantarāstathā |
sa gūḍhaṁ śalyamāhartuṁ dēhācchaknōti dēhinām ||36||
View original
भवन्ति चात्र- स्नायूश्चतुर्विधा विद्यात्तास्तु सर्वा निबोध मे |
प्रतानवत्यो वृत्ताश्च पृथ्व्यश्च शुषिरास्तथा ||३०||
प्रतानवत्यः शाखासु सर्वसन्धिषु चाप्यथ |
वृत्तास्तु कण्डराः सर्वा विज्ञेयाः कुशलैरिह ||३१||
आमपक्वाशयान्तेषु बस्तौ च शुषिराः खलु |
पार्श्वोरसि तथा पृष्ठे पृथुलाश्च शिरस्यथ ||३२||
नौर्यथा फलकास्तीर्णा बन्धनैर्बहुभिर्युता |
भारक्षमा भवेदप्सु नृयुक्ता सुसमाहिता ||३३||
एवमेव शरीरेऽस्मिन् यावन्तः सन्धयः स्मृताः |
स्नायुभिर्बहुभिर्बद्धास्तेन भारसहा नराः ||३४||
न ह्यस्थीनि न वा पेश्यो न सिरा न च सन्धयः |
व्यापादितास्तथा हन्युर्यथा स्नायुः शरीरिणम् ||३५||
यः स्नायूः प्रविजानाति बाह्याश्चाभ्यन्तरास्तथा |
स गूढं शल्यमाहर्तुं देहाच्छक्नोति देहिनाम् ||३६||
bhavanti cātrētyādi| vr̥ttā vartulāḥ| tāsāṁ ca sarvaśarīrāvayavanibandhanaṁ darśayannāha- naurityādi| nr̥yuktā prāṇisahitā, susamāhitā sughaṭitā| yathā snāyurvyāpāditā satī śarīriṇaṁ puruṣaṁ hanti na tathā'sthyādīni hanyuḥ||30-36||
Adhikarana 26 (37-38) · Śloka 38
pañca pēśīśatāni bhavanti |
tāsāṁ catvāri śatāni śākhāsu, kōṣṭhē ṣaṭṣaṣṭiḥ, grīvāṁ pratyūrdhvaṁ catustriṁśat |
ēkaikasyāṁ tu pādāṅgulyāṁ tisrastisrastāḥ pañcadaśa, daśa prapadē, pādōpari kūrcasanniviṣṭāstāvatya ēva, daśa gulphatalayōḥ, gulphajānvantarē viṁśatiḥ, pañca jānuni, viṁśatirūrau , daśa vaṅkṣaṇē, śatamēvamēkasmin sakthni bhavati; ētēnētarasakthi bāhū ca vyākhyātau; tisraḥ pāyau, ēkā mēḍhrē, sēvanyāṁ cāparā, dvē vr̥ṣaṇayōḥ , sphicōḥ pañca pañca, dvē bastiśirasi, pañcōdarē , nābhyāmēkā, pr̥ṣṭhōrdhvasanniviṣṭāḥ pañca pañca dīrghāḥ, ṣaṭ pārśvayōḥ, daśa vakṣasi, akṣakāṁsau prati samantāt sapta, dvē hr̥dayāmāśayayōḥ, ṣaṭ yakr̥tplīhōṇḍu(ndu)kēṣu; grīvāyāṁ catasraḥ, aṣṭau hanvōḥ , ēkaikā kākalakagalayōḥ, dvē tāluni, ēkā jihvāyāṁ , dvē ōṣṭhayōḥ, dvē nāsāyāṁ , dvē nētrayōḥ, gaṇḍayōścatasraḥ, karṇayōrdvē, catasrō lalāṭē, ēkā śirasīti ; ēvamētāni pañca pēśīśatāni ||37||
bhavati cātra- sirāsnāyvasthiparvāṇi sandhayaśca śarīriṇām |
pēśībhiḥ saṁvr̥tānyatra balavanti bhavantyataḥ ||38||
View original
पञ्च पेशीशतानि भवन्ति |
तासां चत्वारि शतानि शाखासु, कोष्ठे षट्षष्टिः, ग्रीवां प्रत्यूर्ध्वं चतुस्त्रिंशत् |
एकैकस्यां तु पादाङ्गुल्यां तिस्रस्तिस्रस्ताः पञ्चदश, दश प्रपदे, पादोपरि कूर्चसन्निविष्टास्तावत्य एव, दश गुल्फतलयोः, गुल्फजान्वन्तरे विंशतिः, पञ्च जानुनि, विंशतिरूरौ , दश वङ्क्षणे, शतमेवमेकस्मिन् सक्थ्नि भवति; एतेनेतरसक्थि बाहू च व्याख्यातौ; तिस्रः पायौ, एका मेढ्रे, सेवन्यां चापरा, द्वे वृषणयोः , स्फिचोः पञ्च पञ्च, द्वे बस्तिशिरसि, पञ्चोदरे , नाभ्यामेका, पृष्ठोर्ध्वसन्निविष्टाः पञ्च पञ्च दीर्घाः, षट् पार्श्वयोः, दश वक्षसि, अक्षकांसौ प्रति समन्तात् सप्त, द्वे हृदयामाशययोः, षट् यकृत्प्लीहोण्डु(न्दु)केषु; ग्रीवायां चतस्रः, अष्टौ हन्वोः , एकैका काकलकगलयोः, द्वे तालुनि, एका जिह्वायां , द्वे ओष्ठयोः, द्वे नासायां , द्वे नेत्रयोः, गण्डयोश्चतस्रः, कर्णयोर्द्वे, चतस्रो ललाटे, एका शिरसीति ; एवमेतानि पञ्च पेशीशतानि ||३७||
भवति चात्र- सिरास्नाय्वस्थिपर्वाणि सन्धयश्च शरीरिणाम् |
पेशीभिः संवृतान्यत्र बलवन्ति भवन्त्यतः ||३८||
pañca pēśīśatānītyādi| māṁsāvayavasaṅghātaḥ parasparaṁ vibhaktaḥ ‘pēśī’ ityucyatē| gayī tu “kōṣṭhē ṣaṣṭiḥ, grīvāṁ pratyūrdhvaṁ catvāriṁśat” iti paṭhati| ēkaikasyāṁ tvityādi| prapadaṁ pādāgram| kōṣṭhagatā āha- tisraḥ pāyāvityādi| gayī tu “ēkā mēḍhrē sēvanyāṁ ca, dvē aparē vr̥ṣaṇayōḥ, sphicōrdvayōrdaśa, tisrō valisañjñakā gudē, dvē bastiśirasi, saptōdaraphalakē yakr̥dādibhiḥ saha, nābhyāmēkā, pr̥ṣṭhasandhiniviṣṭāḥ pañca, pārśvayōḥ pañca dīrghāḥ, daśa vakṣasi, akṣakāṁśau prati sarvataḥ sapta, dvē hr̥di, ēkā āmāśayē, dvē abhyantarataḥ kōṣṭhē” iti kōṣṭhē ṣaṣṭiṁ paṭhati| vr̥ddhavāgbhaṭō'pi kōṣṭhē ṣaṣṭimēvāha| grīvāṁ pratyūrdhvagā āha- grīvāyāmityādi| gayī tu “grīvāyāṁ catasraḥ, ēkā kaṇṭhē, tathā kākalakē'pyēkā, tāluni dvē, rasanāyāṁ ṣaṭ, adharayōrdvē, ghōṇāyāṁ ca dvē, dvē karṇayōḥ, pratyēkaṁ hanvōścatasraḥ, akṣṇōrdvē, alikē catasraḥ, mūrdhani ṣaṭ-” ityūrdhvakāyē catvāriṁśat paṭhati||37-38||
Adhikarana 27 (39) · Śloka 39
strīṇāṁ tu viṁśatiradhikā |
daśa tāsāṁ stanayōrēkaikasmin pañca pañcēti, yauvanē tāsāṁ parivr̥ddhiḥ; apatyapathē catasraḥ- tāsāṁ prasr̥tē abhyantaratō dvē, mukhāśritē bāhyē ca vr̥ttē dvē, garbhacchidrasaṁśritāstisraḥ, śukrārtavapravēśinyastisra ēva |
pittapakvāśayayōrmadhyē garbhaśayyā, yatra garbhastiṣṭhati ||39||
View original
स्त्रीणां तु विंशतिरधिका |
दश तासां स्तनयोरेकैकस्मिन् पञ्च पञ्चेति, यौवने तासां परिवृद्धिः; अपत्यपथे चतस्रः- तासां प्रसृते अभ्यन्तरतो द्वे, मुखाश्रिते बाह्ये च वृत्ते द्वे, गर्भच्छिद्रसंश्रितास्तिस्रः, शुक्रार्तवप्रवेशिन्यस्तिस्र एव |
पित्तपक्वाशययोर्मध्ये गर्भशय्या, यत्र गर्भस्तिष्ठति ||३९||
strīṇāmityādi| adhikāyā viṁśatērvivaraṇamāha- daśa tāsāmityādi| apatyapathē yōnau catasraḥ| catasr̥ṇāmēva vivaraṇamāha- tāsāmityādi| mukhāśritē yōnimukhāśritē| abhyantarataḥ prasr̥tē iti yōnērabhyantarataḥ prasāraṁ prāptē mūtrasrōtaḥsvarūpē ityarthaḥ| bāhyē nirgatē, vr̥ttē vartulē, yōnikarṇikāsrōtaḥpārśvadvayagatatvēna dvē māṁsapēśyau| garbhacchidrasaṁśritā iti garbhamārgamāśritāstisra āvartatrayarūpēṇa, tr̥tīyē cāvartē matsyamukhākārā garbhaśayyā (yatra garbhastiṣṭhati ), tāsāṁ śukrārtavapravēśinyaśca tisraḥ pēśyaḥ| kā garbhaśayyētyāha- pittapakvāśayayōrityādi||39||
Adhikarana 28 (40) · Śloka 40
tāsāṁ bahalapēlavasthūlāṇupr̥thuvr̥ttahrasvadīrghasthiramr̥duślakṣṇakarkaśabhāvāḥ sandhyasthisirāsnāyupracchādakā yathāpradēśaṁ svabhāvata ēva bhavanti ||40||
View original
तासां बहलपेलवस्थूलाणुपृथुवृत्तह्रस्वदीर्घस्थिरमृदुश्लक्ष्णकर्कशभावाः सन्ध्यस्थिसिरास्नायुप्रच्छादका यथाप्रदेशं स्वभावत एव भवन्ति ||४०||
idānīṁ tāsāṁ pēśīnāṁ sthānavaśānnānāsvarūpatvamāha- tāsāmityādi| tāsāṁ pēśīnām| bahalā bahutarāḥ, pēlavā alpāḥ, aṇavaḥ sūkṣmāḥ, tadviparītāḥ sthūlāḥ, pr̥thavō vistīrṇāḥ, vr̥ttā vartulāḥ, hrasvā adīrghāḥ, dīrghā āyatāḥ, sthirāḥ kaṭhināḥ, mr̥davaḥ kōmalāḥ, ślakṣṇāḥ sparśasukhāḥ, tadviparītāḥ karkaśāḥ||40||
Adhikarana 29 (41) · Śloka 41
bhavati cātra- puṁsāṁ pēśyaḥ purastādyāḥ prōktā lakṣaṇamuṣkajāḥ |
strīṇāmāvr̥tya tiṣṭhanti phalamantargataṁ hi tāḥ ||41||
View original
भवति चात्र- पुंसां पेश्यः पुरस्ताद्याः प्रोक्ता लक्षणमुष्कजाः |
स्त्रीणामावृत्य तिष्ठन्ति फलमन्तर्गतं हि ताः ||४१||
kēcittantrakārāḥ strīṇāṁ mēḍhramuṣkābhāvāttadāśritānāṁ pēśīnāmanyatrāvasthānaṁ paṭhanti; tanmatamāha- bhavati cātrētyādi| lakṣaṇamuṣkajā iti lakṣyatē jñāyatē pumānanēnēti lakṣaṇaṁ liṅgaṁ śiśnamiti yāvat| phalaṁ garbhāśayaḥ| tā iti pēśyaḥ| gayī tu, amuṁ tantrāntarīyaślōkaṁ na paṭhati; kintu ‘ēvamētāni pañca pēśīśatāni’ ityatra puṁsāmiti padaṁ paṭhitvā puṁsāmēva pañcapēśīśatāni, strīṇāṁ tu tisr̥bhirūnāni pañcaśatānīti vyākhyāti| atrārthē ca bhōjavākyaṁ dr̥ṣṭāntīkarōti| tathāca bhōjavākyaṁ- “pañcapēśīśatānyēva strīvarjaṁ viddhi bhūmipa| ataśca tisrō hīyantē strīṇāṁ śēphasi muṣkayōḥ”- iti||41||
Adhikarana 30 (42) · Śloka 42
marmasirādhamanīsrōtasāmanyatra pravibhāgaḥ ||42||
View original
मर्मसिराधमनीस्रोतसामन्यत्र प्रविभागः ||४२||
pariśiṣṭamarmasirādivyākaraṇaṁ cāstīti manyamāna āha- marmētyādi| anyatrēti pratyēkamarmanirdēśē sirāvarṇavibhaktau dhamanīvyākaraṇē ca||42||
Adhikarana 31 (43-44) · Śloka 44
śaṅkhanābhyākr̥tiryōnistryāvartā sā prakīrtitā |
tasyāstr̥tīyē tvāvartē garbhaśayyā pratiṣṭhitā ||43||
yathā rōhitamatsyasya mukhaṁ bhavati rūpataḥ |
tatsaṁsthānāṁ tathārūpāṁ garbhaśayyāṁ vidurbudhāḥ ||44||
View original
शङ्खनाभ्याकृतिर्योनिस्त्र्यावर्ता सा प्रकीर्तिता |
तस्यास्तृतीये त्वावर्ते गर्भशय्या प्रतिष्ठिता ||४३||
यथा रोहितमत्स्यस्य मुखं भवति रूपतः |
तत्संस्थानां तथारूपां गर्भशय्यां विदुर्बुधाः ||४४||
garbhaśayyāmanantaramāvartaṁ pratipādayitumāha- śaṅkhanābhyākr̥tirityādi| tatsaṁsthānāmiti alpamukhāmantarmahāsuṣirāmityarthaḥ||43-44||
Adhikarana 32 (45) · Śloka 45
ābhugnō'bhimukhaḥ śētē garbhō garbhāśayē striyāḥ |
sa yōniṁ śirasā yāti svabhāvāt prasavaṁ prati ||45||
View original
आभुग्नोऽभिमुखः शेते गर्भो गर्भाशये स्त्रियाः |
स योनिं शिरसा याति स्वभावात् प्रसवं प्रति ||४५||
mūḍhagarbhōddharaṇārthaṁ tatra garbhasthitisvarūpamāha- ābhugna ityādi| ābhugnaḥ saṅkucitāṅgaḥ| svabhāvāt pūrvakarmāpēkṣāt ||45||
Adhikarana 33 (46) · Śloka 46
tvakparyantasya dēhasya yō'yamaṅgaviniścayaḥ |
śalyajñānādr̥tē naiṣa varṇyatē'ṅgēṣu kēṣucit ||46||
View original
त्वक्पर्यन्तस्य देहस्य योऽयमङ्गविनिश्चयः |
शल्यज्ञानादृते नैष वर्ण्यतेऽङ्गेषु केषुचित् ||४६||
idānīṁ śalyatantrasyōtkarṣaṁ darśayannāha- tvakparyantasyētyādi||46||
Adhikarana 34 (47-48) · Śloka 48
tasmānniḥsaṁśayaṁ jñānaṁ hartrā śalyasya vāñchatā |
śōdhayitvā mr̥taṁ samyagdraṣṭavyō'ṅgaviniścayaḥ ||47||
pratyakṣatō hi yaddr̥ṣṭaṁ śāstradr̥ṣṭaṁ ca yadbhavēt |
samāsatastadubhayaṁ bhūyō jñānavivardhanam ||48||
View original
तस्मान्निःसंशयं ज्ञानं हर्त्रा शल्यस्य वाञ्छता |
शोधयित्वा मृतं सम्यग्द्रष्टव्योऽङ्गविनिश्चयः ||४७||
प्रत्यक्षतो हि यद्दृष्टं शास्त्रदृष्टं च यद्भवेत् |
समासतस्तदुभयं भूयो ज्ञानविवर्धनम् ||४८||
sarvāvayavaparimāṇaṁ pratyakṣalakṣyaṁ saṁśayacchēdanāya bhavati, tasmāttadupāyaṁ darśayannāha- tasmānniḥsaṁśayamityādi||47-48||
Adhikarana 35 (49) · Śloka 49
tasmāt samastagātramaviṣōpahatamadīrghavyādhipīḍitamavarṣaśatikaṁ niḥsr̥ṣṭāntrapurīṣaṁ puruṣamāvahantyāmāpagāyāṁ nibaddhaṁ pañjarasthaṁ muñjavalkalakuśaśaṇādīnāmanyatamēnāvēṣṭitāṅgamaprakāśē dēśē kōthayēt, samyakprakuthitaṁ cōddhr̥tya, tatō dēhaṁ saptarātrāduśīrabālavēṇubalvajakūrcānāmanyatamēna śanaiḥ śanairavagharṣayaṁstvagādīn sarvānēva bāhyābhyantarānaṅgapratyaṅgaviśēṣān yathōktān lakṣayēccakṣuṣā ||49||
View original
तस्मात् समस्तगात्रमविषोपहतमदीर्घव्याधिपीडितमवर्षशतिकं निःसृष्टान्त्रपुरीषं पुरुषमावहन्त्यामापगायां निबद्धं पञ्जरस्थं मुञ्जवल्कलकुशशणादीनामन्यतमेनावेष्टिताङ्गमप्रकाशे देशे कोथयेत्, सम्यक्प्रकुथितं चोद्धृत्य, ततो देहं सप्तरात्रादुशीरबालवेणुबल्वजकूर्चानामन्यतमेन शनैः शनैरवघर्षयंस्त्वगादीन् सर्वानेव बाह्याभ्यन्तरानङ्गप्रत्यङ्गविशेषान् यथोक्तान् लक्षयेच्चक्षुषा ||४९||
kathaṁ punaḥ śāstradr̥ṣṭaṁ pratyakṣatō dr̥śyatē? ityāha- tasmādityādi| samastagātramiti aṅgahīnē āgamōktāvayavasaṅkhyādyapratyayāt| viṣōpahatē viṣajvālāviśīrṇatvagādiḥ syāt| dīrghavyādhipīḍitē hi tvagādimānāsambhavaḥ| muñjādyavēṣṭanē matsyādibhakṣitatvādasampūrṇāvayavatā| apañjarasthē jalarayēṇa bhraśyati| prakāśē gr̥dhrādibhakṣaṇabhayam||49||
Adhikarana 36 (50) · Śloka 50
na śakyaścakṣuṣā draṣṭuṁ dēhē sūkṣmatamō vibhuḥ |
dr̥śyatē jñānacakṣurbhistapaścakṣurbhirēva ca ||50||
View original
न शक्यश्चक्षुषा द्रष्टुं देहे सूक्ष्मतमो विभुः |
दृश्यते ज्ञानचक्षुर्भिस्तपश्चक्षुर्भिरेव च ||५०||
tvakparyantō dēhaścakṣurindriyagrāhyō na kṣētrajña ityāha- na śakya ityādi| vibhurātmā, sa cakṣuṣā draṣṭuṁ na śakyaḥ, yataḥ sūkṣmatamaḥ| dr̥śyatē jñānacakṣurbhiriti sadgurūpadēśajajñānānyēva cakṣūṁṣi tairdr̥śyatē; tapāṁsi cāndrāyaṇādīni tāni cakṣūṁṣi dr̥ṣṭayastairapi ca||50||
Adhikarana 37 (51) · Śloka 51
śarīrē caiva śāstrē ca dr̥ṣṭārthaḥ syādviśāradaḥ |
dr̥ṣṭaśrutābhyāṁ sandēhamavāpōhyācarēt kriyāḥ ||51||
View original
शरीरे चैव शास्त्रे च दृष्टार्थः स्याद्विशारदः |
दृष्टश्रुताभ्यां सन्देहमवापोह्याचरेत् क्रियाः ||५१||
śāstrataḥ pratyakṣataśca darśanaṁ sandēhāpōhakāraṇaṁ, tadāha- śarīrē caivētyādi| avāpōhya nirākr̥tyētyarthaḥ||51||
Adhikarana puShpikA · Śloka 5
iti suśrutasaṁhitāyāṁ śārīrasthānē śarīrasaṅkhyāvyākaraṇaśārīraṁ nāma pañcamō'dhyāyaḥ ||5||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां शारीरस्थाने शरीरसङ्ख्याव्याकरणशारीरं नाम पञ्चमोऽध्यायः ||५||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ śārīrasthānē pañcamō'dhyāyaḥ||5||