Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ śukraśōṇitaśuddhiśārīraṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातः शुक्रशोणितशुद्धिशारीरं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
sarvabhūtacintāśārīrē ‘śukraśōṇitayōḥ sannipātēṣvabhivyajyantē’ (śā.1) iti yaduktaṁ tatra śukraśōṇitayōḥ śuddhayōrēva sannipātēṣu kṣētrajñā abhivyajyantē'tastayōḥ śuddhiṁ pratipādayitukāmaḥ prāha- athāta ityādi| śōṇitaśabdō'trārtavaśōṇitē vartatē, śuddhirduṣṭadōṣāsamparkatā||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
vāta-pitta-ślēṣma-kuṇapa -granthi-pūtipūya-kṣīṇa-mūtrapurīṣarētasaḥ prajōtpādanē na samarthā bhavanti ||3||
View original
वात-पित्त-श्लेष्म-कुणप -ग्रन्थि-पूतिपूय-क्षीण-मूत्रपुरीषरेतसः प्रजोत्पादने न समर्था भवन्ति ||३||
sā ca śuddhirvātādiduṣṭaśukrasyēti vātādibhiḥ pr̥thaksamuditairduṣṭaśukratāmāha- vātētyādi| ēvambhūtarētasaḥ puruṣā garbhōtpattau na kṣamā bhavantīti piṇḍārthaḥ||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
tēṣu vātavarṇavēdanaṁ vātēna, pittavarṇavēdanaṁ pittēna, ślēṣmavarṇavēdanaṁ ślēṣmaṇā, kuṇapagandhyanalpaṁ ca raktēna, granthibhūtaṁ ślēṣmavātābhyāṁ, pūtipūyanibhaṁ pittaślēṣmabhyāṁ, kṣīṇaṁ prāguktaṁ pittamārutābhyāṁ, mūtrapurīṣagandhi sannipātēnēti |
tēṣu kuṇapagranthipūtipūyakṣīṇarētasaḥ kr̥cchrasādhyāḥ, mūtrapurīṣarētasastvasādhyā iti ||4||
View original
तेषु वातवर्णवेदनं वातेन, पित्तवर्णवेदनं पित्तेन, श्लेष्मवर्णवेदनं श्लेष्मणा, कुणपगन्ध्यनल्पं च रक्तेन, ग्रन्थिभूतं श्लेष्मवाताभ्यां, पूतिपूयनिभं पित्तश्लेष्मभ्यां, क्षीणं प्रागुक्तं पित्तमारुताभ्यां, मूत्रपुरीषगन्धि सन्निपातेनेति |
तेषु कुणपग्रन्थिपूतिपूयक्षीणरेतसः कृच्छ्रसाध्याः, मूत्रपुरीषरेतसस्त्वसाध्या इति ||४||
tēṣvityādi| tēṣu vātādiṣu duṣṭēṣu madhyē vātēna yacchukraṁ dūṣitaṁ tadvātavarṇavēdanaṁ bhavati| tatra vātavarṇā aruṇakr̥ṣṇādayaḥ; yadyapyavyaktasya vāyōrvarṇāsambhavaḥ, tathā'pi vātaduṣṭē dūṣyē'ruṇakr̥ṣṇau vātēna varṇau bhavata ityadōṣaḥ| vātavēdanāstōdabhēdādayaḥ ; nanu, kathamēkasmādvāyōranēkavēdanāviśēṣāstōdādayaḥ? satyaṁ, bahukāraṇaprakōpāttasyēti| gandhastu vāyōrnāstyēva| pittēna yacchukraṁ dūṣitaṁ tat pittavarṇavēdanaṁ bhavati; pittavarṇāḥ pītanīlādayaḥ, pittavēdanā ōṣacōṣādayaḥ; pittaduṣṭē śukrē'nuktō'pi gandhaḥ kuṇapē pūtipūyābhē ca vakṣyamāṇō draṣṭavyaḥ| ślēṣmaṇā yacchukraṁ dūṣitaṁ tat ślēṣmavarṇavēdanaṁ bhavati; ślēṣmavarṇaḥ śuklaḥ , ślēṣmavēdanāḥ kaṇḍvādayaḥ, gandhastvanuktō'pi visrō draṣṭavyaḥ| raktēna yacchukraṁ dūṣitaṁ tat kuṇapagandhyanalpaṁ ca bhavati, cakārācchōṇitavarṇaṁ pittavēdanaṁ ca; kuṇapaṁ śavastasyēva gandhō'syēti kuṇapagandhi; analpaṁ bahulam; atra raktēnēti vyapadēśō ghr̥tatailadagdhavat, (agnidagdhaghr̥tatailābhyāṁ dagdhaṁ dravyaṁ ghr̥tatailadagdhamityucyatē na tvagninā dagdhamiti, tathā'trāpi vātādidūṣitaraktēna duṣṭaṁ raktadūṣitamiti vyapadēśaḥ ,) yatō raktasyāpi dōṣā ēva dūṣayitāraḥ| ślēṣmavātābhyāṁ yacchukraṁ dūṣitaṁ tadgranthibhūtaṁ granthisadr̥śaṁ granthilaṁ bhavatītyarthaḥ| pittaślēṣmabhyāṁ yaddūṣitaṁ tat śaṭitapūyasadr̥śaṁ bhavati| kṣīṇaṁ pittamārūtābhyāṁ bhavati, tasya lakṣaṇaṁ prāgdōṣadhātumalakṣayavr̥ddhivijñānīyē (sū.15) uktam| granthyādayastu yē dvidōṣajāstē dvidōṣavarṇavēdanā bōddhavyāḥ| sannipātēna yacchukraṁ dūṣitaṁ tanmūtrapurīṣagandhi bhavati| tēṣāṁ kr̥cchrasādhyāsādhyabhēdaṁ darśayannāha- tēṣvityādi| tēṣu madhyē kuṇapādayaścatvāraḥ kr̥cchrasādhyāḥ, mūtrapurīṣagandhirantimō'sādhyaḥ, śēṣā arthata ēva sādhyāḥ||4||
Adhikarana 4 (5) · Śloka 5
ārtavamapi tribhirdōṣaiḥ śōṇitacaturthaiḥ pr̥thagdvandvaiḥ samastaiścōpasr̥ṣṭamabījaṁ bhavati; tadapi dōṣavarṇavēdanādibhirvijñēyam |
tēṣu kuṇapagranthipūtipūyakṣīṇamūtrapurīṣaprakāśamasādhyaṁ , sādhyamanyaccēti ||5||
View original
आर्तवमपि त्रिभिर्दोषैः शोणितचतुर्थैः पृथग्द्वन्द्वैः समस्तैश्चोपसृष्टमबीजं भवति; तदपि दोषवर्णवेदनादिभिर्विज्ञेयम् |
तेषु कुणपग्रन्थिपूतिपूयक्षीणमूत्रपुरीषप्रकाशमसाध्यं , साध्यमन्यच्चेति ||५||
idānīṁ śukraviṣayaṁ pratipādya, ārtavaśōṇitaviṣayamapi pratipādayitumāha- ārtavamityādi| ārtavamapi yadā pr̥thagdōṣaiḥ śōṇitacaturthairdvandvaiḥ samastaiścōpasaṁsr̥ṣṭaṁ tadā'bījaṁ bhavatītyarthapiṇḍaḥ| tasya vijñānōpāyaṁ darśayannāha- tadapītyādi| tadapīti ārtavamapi| dōṣavarṇavēdanābhiḥ śukradōṣē vyākhyātābhiḥ| tēṣāṁ sādhyāsādhyamēdaṁ darśayannāha- tēṣvityādi| mūtrapurīṣaprakāśamiti gandhavarṇādibhirmūtrapurīṣatulyam| sādhyamanyaccēti ēkaikadōṣajanitatrayam| śukrārtavadōṣā yāpyā na bhavanti, vyādhisvabhāvāt||5||
Adhikarana 5 (6-10) · Śloka 11
bhavanti cātra- tēṣvādyāñ śukradōṣāṁstrīn snēhasvēdādibhirjayēt |
kriyāviśēṣairmatimāṁstathā cōttarabastibhiḥ ||6||
pāyayēta naraṁ sarpirbhiṣak kuṇaparētasi |
dhātakīpuṣpakhadiradāḍimārjunasādhitam ||7||
pāyayēdathavā sarpiḥ śālasārādisādhitam |
granthibhūtē śaṭīsiddhaṁ pālāśē vā'pi bhasmani ||8||
parūṣakavaṭādibhyāṁ pūyaprakhyē ca sādhitam |
prāguktaṁ vakṣyatē yacca tat kāryaṁ kṣīṇarētasi ||9||
viṭprabhē pāyayēt siddhaṁ citrakōśīrahiṅgubhiḥ |
snigdhaṁ vāntaṁ viriktaṁ ca nirūḍhamanuvāsitam ||10||
yōjayēcchukradōṣārtaṁ samyaguttarabastinā |11|
View original
भवन्ति चात्र- तेष्वाद्याञ् शुक्रदोषांस्त्रीन् स्नेहस्वेदादिभिर्जयेत् |
क्रियाविशेषैर्मतिमांस्तथा चोत्तरबस्तिभिः ||६||
पाययेत नरं सर्पिर्भिषक् कुणपरेतसि |
धातकीपुष्पखदिरदाडिमार्जुनसाधितम् ||७||
पाययेदथवा सर्पिः शालसारादिसाधितम् |
ग्रन्थिभूते शटीसिद्धं पालाशे वाऽपि भस्मनि ||८||
परूषकवटादिभ्यां पूयप्रख्ये च साधितम् |
प्रागुक्तं वक्ष्यते यच्च तत् कार्यं क्षीणरेतसि ||९||
विट्प्रभे पाययेत् सिद्धं चित्रकोशीरहिङ्गुभिः |
स्निग्धं वान्तं विरिक्तं च निरूढमनुवासितम् ||१०||
योजयेच्छुक्रदोषार्तं सम्यगुत्तरबस्तिना |११|
idānīṁ śukradōṣāṇāṁ cikitsāmāha- bhavantītyādi| tēṣu śukradōṣēṣu madhyē, ādyāṁstrīñ śukradōṣān snēhasvēdādibhiḥ kriyāviśēṣairjayēditi sambandhaḥ| ādigrahaṇādvamanavirēcananirūhānuvāsanōttarabastayō yathādōṣaṁ śamanāni cāvagantavyāni| punaruttarabastikathanaṁ kriyāsu prādhānyasūcanārtham| pāyayētētyādi| dhātakyādēḥ kalkakaṣāyābhyāṁ sādhitam| sālasārādisādhitamityatrāpi kalkakaṣāyābhyāmēva| granthītyādi| śaṭīsiddhamiti śaṭyāḥ kalkakaṣāyābhyāṁ siddham| pālāśē vētyādi palāśabhasmāḍhakaṁ ṣaḍbhiḥ salilāḍhakaiḥ kvathitaṁ pādaśēṣaṁ saptakr̥tvaḥ parisrutamāḍhakaśēṣaṁ prasthaghr̥tapākāya prayōjyam| parūṣakavaṭādibhyāmityādi| parūṣakavaṭādibhyāmiti parūṣakādinyagrōdhādigaṇābhyāmityarthaḥ| prāguktamityādi|- prāguktaṁ svayōnivardhanaṁ dravyam| vakṣyatē yaccēti yacca kṣīṇabalīyē'dhyāyē vājīkaraṇē (ci.26) vakṣyatē| viḍityādi| viṭprabhē mūtrapurīṣaprakāśē rētasi| viḍgrahaṇēnātra purīṣaṁ mūtraṁ ca gr̥hyatē, malamūtramātravācakatvādviṭśabdasya| sarpirityatrāpyanuvartanīyam| viṇmūtrābhē'sādhyē'pi duḥkhakāriviṭgandhāpanayanārthaṁ citrakādibhiḥ kalkīkr̥tairghr̥taṁ pēyaṁ na tu sarvathā siddhyarthaṁ, “asādhyō naiti sādhyatvaṁ” iti vacanāt| sarvēṣāṁ kuṇapādīnāṁ sāmānyaṁ cikitsitamāha- snigdhamityādi||6-10||-
Adhikarana 6 (11) · Śloka 12
sphaṭikābhaṁ dravaṁ snigdhaṁ madhuraṁ madhugandhi ca ||11||
śukramicchanti, kēcittu tailakṣaudranibhaṁ tathā |12|
View original
स्फटिकाभं द्रवं स्निग्धं मधुरं मधुगन्धि च ||११||
शुक्रमिच्छन्ति, केचित्तु तैलक्षौद्रनिभं तथा |१२|
idānīmaduṣṭaśukrasya lakṣaṇamāha- sphaṭikētyādi| idānīmēkīyamatamāha- kēcidityādi||11||-
Adhikarana 7 (12-16) · Śloka 16
vidhimuttarabastyantaṁ kuryādārtavaśuddhayē ||12||
strīṇāṁ snēhādiyuktānāṁ catasr̥ṣvārtavārtiṣu |
kuryātkalkān picūṁścāpi pathyānyācamanāni ca ||13||
granthibhūtē pibēt pāṭhāṁ tryūṣaṇaṁ vr̥kṣakāṇi ca |
durgandhipūyasaṅkāśē majjatulyē tathā''rtavē ||14||
pibēdbhadraśriyaḥ kvāthaṁ candanakvāthamēva ca |
śukradōṣaharāṇāṁ ca yathāsvamavacāraṇam ||15||
yōgānāṁ śuddhikaraṇaṁ śēṣāsvapyārtavārtiṣu |
annaṁ śāliyavaṁ madyaṁ hitaṁ māṁsaṁ ca pittalam ||16||
View original
विधिमुत्तरबस्त्यन्तं कुर्यादार्तवशुद्धये ||१२||
स्त्रीणां स्नेहादियुक्तानां चतसृष्वार्तवार्तिषु |
कुर्यात्कल्कान् पिचूंश्चापि पथ्यान्याचमनानि च ||१३||
ग्रन्थिभूते पिबेत् पाठां त्र्यूषणं वृक्षकाणि च |
दुर्गन्धिपूयसङ्काशे मज्जतुल्ये तथाऽऽर्तवे ||१४||
पिबेद्भद्रश्रियः क्वाथं चन्दनक्वाथमेव च |
शुक्रदोषहराणां च यथास्वमवचारणम् ||१५||
योगानां शुद्धिकरणं शेषास्वप्यार्तवार्तिषु |
अन्नं शालियवं मद्यं हितं मांसं च पित्तलम् ||१६||
uttarabastyantam uttarabastyavasānaṁ; tatra yathādōṣaṁ vamanādi, uttarabastiḥ punaḥ sarvēṣvēva, vātādiharakvāthasnēhābhyāṁ nairūhikaḥ snaihikaśca| ārtavagrahaṇādēva strīgrahaṇē labdhē punaḥ strīgrahaṇaṁ samatvāgatayauvanaprāpaṇārtham| catasr̥ṣviti vātapittaślēṣmaśōṇitakr̥tāsu| gayī tu, catasr̥ṣvityatra caturthīṁ śōṇitaprakr̥tibhūtavisragandhiśōṇitārtavārtiṁ manyatē, tasyā ēva sādhyatvāt; na tu kuṇapagandhyārtavārtiṁ, tasyāsādhyatvāt| kalkādayastu yōnivyāpatsu kathitā vātādidōṣaharadravyakr̥tāḥ| ācamanaṁ yōniprakṣālanōdakaṁ , tadapi vātādidōṣaharadravyakr̥tam| granthītyādi| durgandhipūyasaṅkāśē pūtigandhipūyōpamē kaphapittaduṣṭē ityarthaḥ| majjatulyē tridōṣamalinē| tathāśabdāddurgandhē ityatrāpi yōjanīyaṁ, tēna mūtrapurīṣagandhinīti gamyatē| gayī tvatra “durgandhē kuṇapagandhini, pūyasaṅkāśē pūtipūyōpamē , majjatulyē tridōṣamalinē” iti vyākhyāti| kṣīṇaṁ ca prāguktamityagrē sūcayiṣyati| atra kuṇapādīnāṁ pañcānāmasādhyānāmapi durgandhāpanayanārthaṁ cikitsitapratipādanaṁ na tu sarvathā siddhyarthaṁ, tēṣāmasādhyatvāt| bhadraśriyaṁ śrīcandanaṁ, candanaṁ raktacandanaṁ; gayī tu bhadraśriyaṁ śvētacandanaṁ, candanaṁ gōśīrṣākhyaṁ candanavaraṁ natu raktacandanaṁ, tasya hi gandhāpaharaṇaśaktērabhāvāt| vātādiduṣṭārtavārtiṣvanyāmapi cikitsāmatidēśēna nirdiśannāha- śukradōṣaharāṇāmityādi| śukradōṣaharāṇāṁ snēhasvēdādipūrvāṇāṁ, yathāsvaṁ yathādōṣam| yōgānāṁ rasāyanavājīkaraṇamūtradōṣapratiṣēdhōktānām| śēṣāsu vātādyēkaikadōṣajanitāsvārtavārtiṣu| śuddhikaraṇamavacāraṇaṁ kāryamiti sambandhaḥ| aśēṣārtavaduṣṭīnāṁ pathyamāha- annamityādi| annaṁ bhōjanārtham||12-16||
Adhikarana 8 (17) · Śloka 17
śaśāsr̥kpratimaṁ yattu yadvā lākṣārasōpamam |
tadārtavaṁ praśaṁsanti yadvāsō na virañjayēt ||17||
View original
शशासृक्प्रतिमं यत्तु यद्वा लाक्षारसोपमम् |
तदार्तवं प्रशंसन्ति यद्वासो न विरञ्जयेत् ||१७||
aduṣṭārtavasya lakṣaṇamāha- śaśāsr̥gityādi| yadārtavaṁ vāsaḥ- sthitaṁ śuṣkamudakaprakṣālitaṁ vāsō na virañjayēt rāgōpētaṁ vastraṁ na kuryāt tat praśaṁsanti, ‘garbhajananāya’ iti śēṣaḥ||17||-
Adhikarana 9 (18-20) · Śloka 21
tadēvātiprasaṅgēna pravr̥ttamanr̥tāvapi |
asr̥gdaraṁ vijānīyādatō'nyadraktalakṣaṇāt ||18||
asr̥gdarō bhavēt sarvaḥ sāṅgamardaḥ savēdanaḥ |
tasyātivr̥ttau daurbalyaṁ bhramō mūrcchā tamastr̥ṣā ||19||
dāhaḥ pralāpaḥ pāṇḍutvaṁ tandrā rōgāśca vātajāḥ |
taruṇyā hitasēvinyāstamalpōpadravaṁ bhiṣak ||20||
raktapittavidhānēna yathāvat samupācarēt |21|
View original
तदेवातिप्रसङ्गेन प्रवृत्तमनृतावपि |
असृग्दरं विजानीयादतोऽन्यद्रक्तलक्षणात् ||१८||
असृग्दरो भवेत् सर्वः साङ्गमर्दः सवेदनः |
तस्यातिवृत्तौ दौर्बल्यं भ्रमो मूर्च्छा तमस्तृषा ||१९||
दाहः प्रलापः पाण्डुत्वं तन्द्रा रोगाश्च वातजाः |
तरुण्या हितसेविन्यास्तमल्पोपद्रवं भिषक् ||२०||
रक्तपित्तविधानेन यथावत् समुपाचरेत् |२१|
tasyaivātipravr̥ttasyāsr̥gdaratvaṁ, tatra ca dōṣaduṣṭilakṣaṇamāha- tadēvātiprasaṅgēnētyādi| tadēva ārtavamēva, na tu raktapittam| r̥tāvatiprasaṅgēnēti atiprācuryēṇa dīrghakālānubandhēna vā (ca), pravr̥ttaṁ srutam| na paramr̥tāvēvētyāha- anr̥tāvapīti|- anr̥tāvalpamapyadīrghakālamapi pravr̥ttamasr̥gdaraṁ vijānīyāt| kiṁsvarūpaṁ tadityāha- ata ityādi| ata ētasmāt śaśāsr̥kpratimamityādivākyapratipāditādraktalakṣaṇāt, anyat anyādr̥klakṣaṇaṁ ‘phēnilaṁ śīghramaccham’ (sū.14) ityādivākyēna śōṇitavarṇanīyē yādr̥śamabhihitaṁ tādr̥śamityarthaḥ| dōṣānubandhakr̥taṁ lakṣaṇamatidēśēna nirdiśya vyādhisvabhāvakr̥taṁ sāmānyaṁ lakṣaṇamāha- asr̥gityādi| aṅgamardō vēdanāviśēṣaḥ| savēdanaḥ saśūlaḥ| tasyātisrutasya lakṣaṇamāha- tasyētyādi| ativr̥ttau atipravr̥ttāvityarthaḥ| tamō'ndhakāradarśanaṁ, śvāsō vā| pralāpō'sambaddhabhāṣaṇam| tandrā nidrābhēdaḥ| vātajā rōgā ākṣēpakādayaḥ| yasyā yadrūpaṁ yādr̥śēna prakārēṇōpacaraṇīyaṁ tadāha- taruṇyā ityādi| taruṇyāḥ ṣōḍaśavarṣaprāptāyāḥ, hitasēvinyāḥ pathyāśinyāḥ||18-20||-
Adhikarana 10 (21-23) · Śloka 23
dōṣairāvr̥tamārgatvādārtavaṁ naśyati striyāḥ ||21||
tatra matsyakulatthāmlatilamāṣasurā hitāḥ |
pānē mūtramudaśvicca dadhi śuktaṁ ca bhōjanē ||22||
kṣīṇaṁ prāgīritaṁ raktaṁ salakṣaṇacikitsitam |
tathā'pyatra vidhātavyaṁ vidhānaṁ naṣṭaraktavat ||23||
View original
दोषैरावृतमार्गत्वादार्तवं नश्यति स्त्रियाः ||२१||
तत्र मत्स्यकुलत्थाम्लतिलमाषसुरा हिताः |
पाने मूत्रमुदश्विच्च दधि शुक्तं च भोजने ||२२||
क्षीणं प्रागीरितं रक्तं सलक्षणचिकित्सितम् |
तथाऽप्यत्र विधातव्यं विधानं नष्टरक्तवत् ||२३||
atipravr̥ttilakṣaṇāmārtavasya vikr̥tiṁ nirdiśyāpravr̥ttilakṣaṇāṁ sacikitsitāṁ nirdiśannāha- dōṣairityādi| atra dōṣāḥ kaphō vāyurvātakaphau ca; na tu pittaṁ, pittavr̥ddhau tasyātipravr̥ttivr̥ddhyōruktatvāt, kulatthādivātakaphaharadravyāvacāraṇācca| naśyatīti pravartamānaṁ na dr̥śyatē, na tu sarvathā kṣayaṁ yāti| amlaṁ kāñjikaṁ, mūtraṁ gōmūtram| udaśvit ardhōdakaṁ takram| śuktaṁ cukram| punaruktiśaṅkāṁ nirasyannāha- kṣīṇamityādi| yadyapi prāgdōṣadhātumalakṣayavr̥ddhivijñānīyē kṣīṇalakṣaṇaṁ sacikitsitamabhihitaṁ, tathā'pyatrōpādānānnaṣṭaraktavannaṣṭārtavavidhānaṁ kartavyam| raktamārtavaraktam||21-23||
Adhikarana 11 (24) · Śloka 24
ēvamaduṣṭaśukraḥ śuddhārtavā ca ||24||
View original
एवमदुष्टशुक्रः शुद्धार्तवा च ||२४||
prakaraṇaprayōjanamupasaṁharannāha- ēvamityādi| ēvaṁ pūrvōktēna prakārēṇa, aduṣṭaśukraḥ puruṣaḥ, śuddhārtavā ca strī, ‘bhavati’ ityatrādhyāhāraḥ||24||
Adhikarana 12 (25-30) · Śloka 30
r̥tau prathamadivasāt prabhr̥ti brahmacāriṇī divāsvapnāñjanāśrupātasnānānulēpanābhyaṅganakhacchēdanapradhāvanahasanakathanātiśabdaśravaṇāvalēkhanānilāyāsān pariharēt |
kiṁ kāraṇaṁ? divā svapantyāḥ svāpaśīlaḥ, añjanādandhaḥ, rōdanādvikr̥tadr̥ṣṭiḥ, snānānulēpanādduḥkhaśīlaḥ , tailābhyaṅgāt kuṣṭhī, nakhāpakartanāt kunakhī, pradhāvanāccañcalaḥ, hasanācchyāvadantauṣṭhatālujihvaḥ, pralāpī cātikathanāt , atiśabdaśravaṇādbadhiraḥ, avalēkhanāt khalatiḥ, mārutāyāsasēvanādunmattō garbhō bhavatītyēvamētān pariharēt |
darbhasaṁstaraśāyinīṁ karatalaśarāvaparṇānyatamabhōjinīṁ haviṣyaṁ, tryahaṁ ca bhartuḥ saṁrakṣēt |
tataḥ śuddhasnātāṁ caturthē'hanyahatavāsaḥsamalaṅkr̥tāṁ kr̥tamaṅgalasvastivācanāṁ bhartāraṁ darśayēt |
tat kasya hētōḥ? ||25||
pūrvaṁ paśyēdr̥tusnātā yādr̥śaṁ naramaṅganā |
tādr̥śaṁ janayēt putraṁ bhartāraṁ darśayēdataḥ ||26||
tatō vidhānaṁ putrīyamupādhyāyaḥ samācarēt |
karmāntē ca kramaṁ hyētamārabhēta vicakṣaṇaḥ ||27||
tatō'parāhṇē pumān māsaṁ brahmacārī sarpiḥsnigdhaḥ sarpiḥkṣīrābhyāṁ śālyōdanaṁ bhuktvā māsaṁ brahmacāriṇīṁ tailasnigdhāṁ tailamāṣōttarāhārāṁ nārīmupēyādrātrau sāmabhirabhiviśvāsya ; vikalpyaivaṁ caturthyāṁ ṣaṣṭhyāmaṣṭamyāṁ daśamyāṁ dvādaśyāṁ cōpēyāditi putrakāmaḥ ||28||
ēṣūttarōttaraṁ vidyādāyurārōgyamēva ca |
prajāsaubhāgyamaiśvaryaṁ balaṁ ca divasēṣu vai ||29||
ataḥ paraṁ pañcamyāṁ saptamyāṁ navamyāmēkādaśyāṁ ca strīkāmaḥ; trayōdaśīprabhr̥tayō nindyāḥ ||30||
View original
ऋतौ प्रथमदिवसात् प्रभृति ब्रह्मचारिणी दिवास्वप्नाञ्जनाश्रुपातस्नानानुलेपनाभ्यङ्गनखच्छेदनप्रधावनहसनकथनातिशब्दश्रवणावलेखनानिलायासान् परिहरेत् |
किं कारणं? दिवा स्वपन्त्याः स्वापशीलः, अञ्जनादन्धः, रोदनाद्विकृतदृष्टिः, स्नानानुलेपनाद्दुःखशीलः , तैलाभ्यङ्गात् कुष्ठी, नखापकर्तनात् कुनखी, प्रधावनाच्चञ्चलः, हसनाच्छ्यावदन्तौष्ठतालुजिह्वः, प्रलापी चातिकथनात् , अतिशब्दश्रवणाद्बधिरः, अवलेखनात् खलतिः, मारुतायाससेवनादुन्मत्तो गर्भो भवतीत्येवमेतान् परिहरेत् |
दर्भसंस्तरशायिनीं करतलशरावपर्णान्यतमभोजिनीं हविष्यं, त्र्यहं च भर्तुः संरक्षेत् |
ततः शुद्धस्नातां चतुर्थेऽहन्यहतवासःसमलङ्कृतां कृतमङ्गलस्वस्तिवाचनां भर्तारं दर्शयेत् |
तत् कस्य हेतोः? ||२५||
पूर्वं पश्येदृतुस्नाता यादृशं नरमङ्गना |
तादृशं जनयेत् पुत्रं भर्तारं दर्शयेदतः ||२६||
ततो विधानं पुत्रीयमुपाध्यायः समाचरेत् |
कर्मान्ते च क्रमं ह्येतमारभेत विचक्षणः ||२७||
ततोऽपराह्णे पुमान् मासं ब्रह्मचारी सर्पिःस्निग्धः सर्पिःक्षीराभ्यां शाल्योदनं भुक्त्वा मासं ब्रह्मचारिणीं तैलस्निग्धां तैलमाषोत्तराहारां नारीमुपेयाद्रात्रौ सामभिरभिविश्वास्य ; विकल्प्यैवं चतुर्थ्यां षष्ठ्यामष्टम्यां दशम्यां द्वादश्यां चोपेयादिति पुत्रकामः ||२८||
एषूत्तरोत्तरं विद्यादायुरारोग्यमेव च |
प्रजासौभाग्यमैश्वर्यं बलं च दिवसेषु वै ||२९||
अतः परं पञ्चम्यां सप्तम्यां नवम्यामेकादश्यां च स्त्रीकामः; त्रयोदशीप्रभृतयो निन्द्याः ||३०||
r̥tau putrīyamācāraṁ nirdiśannāha - r̥tāvityādi| r̥tukālē prathamadivasaṁ maryādīkr̥tya nārī brahmacāriṇī syāt| r̥tudarśanāt pūrvaṁ māsaṁ brahmacaryasya vakṣyamāṇasya viśiṣṭaprajōtpādanaṁ prayōjanam| asmiṁśca r̥tudarśanē dinatrayaṁ brahmacaryasya svayamēvācāryō'grē prayōjanaṁ kathayiṣyati| divāsvapnādīṁśca pariharēt| atikathanaṁ bahubhāṣaṇam| avalēkhanaṁ kaṅkatikādinā kēśasammārjanam| āyāsaḥ kaṣṭam| kiṁ kāraṇamityādi| unmattō vātalaḥ| parihāryamuktvā bhartāraṁ prati nāryāḥ karaṇīyaṁ nirdiśannāha- darbhētyādi| haviṣyaṁ saghr̥taśālyōdanādi kṣīrasaṁskr̥taṁ, yavānnamityēkē| bhartuḥ saṁrakṣēt ‘vaidya’ iti śēṣaḥ, tasmai darśanamapi na dāpayēdityarthaḥ| tata ityādi| śuddhā jīrṇaśōṇitāpagamēna, anantaraṁ snātā; taduktaṁ- “navē r̥tau ca sañjātē vigatē jīrṇaśōṇitē| nārī bhavati saṁśuddhā puṁsā saṁsr̥jyatē tadā”- iti| darśayēdityatra ‘vaidya’ iti śēṣaḥ| tat kasya hētōrityatra tacchabdaḥ sambōdhanē, tēnāhō kasya hētōḥ| anyē tu ‘atrāpi’ iti praśnārthaṁ paṭhanti| tatrāpi praśnē| pūrvamityādi| putrēbhyō hitaṁ putrīyamiti| gayī tu “tatrācāryō brāhmaṇaprayuktō'nupahatāśvētavastrēṇa saṁvītaścārṣabhē carmaṇyupaviṣṭō, rājanyaprayuktō vaiyāghrē ānaḍuhē vā, vaiśyaprayuktō rauravē, śūdraprayuktō bāstē vā, caturhastaṁ sthaṇḍilamupalipyōllikhya darbhairāstīrya vēṇuyūpaṁ dakṣiṇēna brahmāṇaṁ vyavasthāpya śuklakusumagandhabalibhirabhyarcyāgniṁ praṇīya saṁskr̥tya pālāśībhiḥ samidbhiragnimupasamādhāya mantrōdakapūrṇapātramagnēragrēsthāpayitvā putrajanmāśāsyājyaṁ juhuyānmahāvyāhr̥tibhiḥ, yōṣicca putrārthinī saha bhartrā paścimatō'gnēḥ r̥tvijō dakṣiṇataḥ samupaviśēt, tatō'syā brāhmaṇaḥ prajāpatimuddiśya yathābhilaṣitasampādanāya manasā yōnau kāmyāmiṣṭiṁ nirvapēt, anayōrviṣṇuryōniṁ kalpayatu tvaṣṭā rūpāṇi niviśatviti; tataḥ sthālīpākamabhidhārya trirjuhuyāt, yathāmnāyaṁ cōpamantritamudakapātramasmai dadyāt, sarvānudakārthān kuruṣvēti; tataḥ samāptē karmaṇi pūrvaṁ dakṣiṇaṁ pādamabhihanantī pradakṣiṇamagnimupakramēt, tataḥ parikramya brāhmaṇān svasti vācayitvā saha bhartrā ājyaśēṣaṁ prāśnīyāt, pūrvaṁ pumān, jaghanyaṁ strī, na cōcchiṣṭamavaśēṣayēditi putrīyavidhānam”- iti| karmāntē putrīyavidhānāntē, ētaṁ kramaṁ vakṣyamāṇam| tamēva kramaṁ vaktumāha- tatō'parāhṇē ityādi| puṁsō māsabrahmacāritvēna striyā api brahmacāritvē labdhē māsaṁ brahmacāriṇīmiti yaduktaṁ tanmanaḥsaṅkalpamātrasyāpi nirāsārtham| tailamāṣōttarāhārāṁ tailamāṣapradhānāhārām| upēyāt gacchēt| sāmānyāpatyajananakālamr̥tusañjñaṁ nirdiśyāpatyaviśēṣajananasamarthakālamuddiśannāha- vikalpyaivamityādi| ēṣu divasēṣūttarōttaramāyurityādikaṁ vidyādityēvaṁ vikalpya vicārya caturthyādiṣu rātriṣu nārīmupēyāt| ataḥ paraṁ pañcamyāṁ saptamyāṁ navamyāmēkādaśyāṁ ca strīkāmaḥ, upēyādityatrāpi sambadhyatē||25-30||
Adhikarana 13 (31) · Śloka 31
tatra prathamē divasē r̥tumatyāṁ maithunagamanamanāyuṣyaṁ puṁsāṁ bhavati, yaśca tatrādhīyatē garbhaḥ sa prasavamānō vimucyatē ; dvitīyē'pyēvaṁ sūtikāgr̥hē vā; tr̥tīyē'pyēvamasampūrṇāṅgō'lpāyurvā bhavati; caturthē tu sampūrṇāṅgō dīrghāyuśca bhavati |
na ca pravartamānē raktē bījaṁ praviṣṭaṁ guṇakaraṁ bhavati, yathā nadyāṁ pratisrōtaḥ plāvidravyaṁ prakṣiptaṁ pratinivartatē nōrdhvaṁ gacchati tadvadētaddraṣṭavyam |
tasmānniyamavatīṁ trirātraṁ pariharēt |
ataḥ paraṁ māsādupēyāt ||31||
View original
तत्र प्रथमे दिवसे ऋतुमत्यां मैथुनगमनमनायुष्यं पुंसां भवति, यश्च तत्राधीयते गर्भः स प्रसवमानो विमुच्यते ; द्वितीयेऽप्येवं सूतिकागृहे वा; तृतीयेऽप्येवमसम्पूर्णाङ्गोऽल्पायुर्वा भवति; चतुर्थे तु सम्पूर्णाङ्गो दीर्घायुश्च भवति |
न च प्रवर्तमाने रक्ते बीजं प्रविष्टं गुणकरं भवति, यथा नद्यां प्रतिस्रोतः प्लाविद्रव्यं प्रक्षिप्तं प्रतिनिवर्तते नोर्ध्वं गच्छति तद्वदेतद्द्रष्टव्यम् |
तस्मान्नियमवतीं त्रिरात्रं परिहरेत् |
अतः परं मासादुपेयात् ||३१||
tatrētyādi| tatrēti prathamadivasē| vimucyatē ‘prāṇaiḥ’ iti śēṣaḥ| dvitīyē ityādi| ēvamiti pūrvōktaṁ bhavatītyarthaḥ| sūtikāgr̥hē vā daśadivasābhyantaraṁ vā garbhaḥ prāṇairvimucyata ityarthaḥ| na ca pravartamānē ityādi| pratisrōtaḥ dhārāsammukhamityarthaḥ| plāvidravyaṁ prataraṇaśīlaṁ vastu| pratinivartatē vyāghuṭati| gayī tu ‘tatra prathamadivasē’ ityādi ‘tasmānniyamavatīṁ trirātraṁ pariharēt’ iti yāvadgranthamagrētanē'dhyāyē ‘r̥tustu dvādaśarātraṁ bhavati dr̥ṣṭārtavaḥ’ ityasyāgrē paṭhati| ataḥ paramityādi| māsāditi ‘ūrdhvam’ iti śēṣaḥ| arvāggamanaṁ tu garbhadvāravighaṭṭanēna sthitamapi garbhaṁ cyāvayati| kēcittu ‘ataḥ paraṁ māsādupēyāt’ ityatra ‘paratastu puṣpadarśanēnāgarbhalābhaniścaya ēva, labdhagarbhāṁ tu naiva’ iti paṭhanti, ‘upēyāt’ ityadhyāhr̥tya ca vyākhyānayanti||31||
Adhikarana 14 (32) · Śloka 32
labdhagarbhāyāścaitēṣvahaḥsu lakṣmaṇāvaṭaśuṅgasahadēvāviśvadēvānāmanyatamāṁ kṣīrēṇābhiṣutya trīṁścaturō vā bindūn dadyāddakṣiṇē nāsāpuṭē putrakāmāyai , na ca tānniṣṭhīvēt ||32||
View original
लब्धगर्भायाश्चैतेष्वहःसु लक्ष्मणावटशुङ्गसहदेवाविश्वदेवानामन्यतमां क्षीरेणाभिषुत्य त्रींश्चतुरो वा बिन्दून् दद्याद्दक्षिणे नासापुटे पुत्रकामायै , न च तान्निष्ठीवेत् ||३२||
labdhagarbhāyā ityādi| lakṣmaṇālakṣaṇaṁ tu- “putrakākāraktālpabindubhirlāñchitacchadā| lakṣmaṇā putrajananī bastagandhākr̥tirbhavēt- ” iti| tāṁ ca śaratkālē puṣpaphalōpētāṁ dr̥ṣṭvāśanidinē sandhyāyāṁ tasyāścaturbhāgēṣu khadirakīlakānnikhāyāparēdyurhastamūlapuṣyairyōgaṁ gatē divākarē mantravadgr̥hītvā samānavarṇavatsāyā gōḥ kṣīrēṇa yathāvidhi nasyaṁ dadyāt| vaṭaśuṅgō vaṭaprarōhaḥ| sahadēvā balābhēdaḥ pītapuṣpā ‘kāṅkahī’ iti lōkē| viśvadēvā gāṅgērukī ‘guḍaśarkarā’ iti lōkē, anyē sitakusumāṁ balāmāhuḥ| abhiṣutya pēṣayitvā| na ca tān niṣṭhīvēt na thutkuryāt| cakārādalabdhagarbhāyāḥ pūrvamēva lakṣmaṇādīnāṁ nasyadānaṁ sahasrābhihutaṁ garbhagrahaṇāya paścādgrāmyadharmasēvanamiti| taduktaṁ tantrāntaraṁ- “pūrvamauṣadhaṁ sahasrābhihutaṁ kr̥tvā maṅgalyadēśē gōḥ kṣīrēṇa pēṣayitvā tasmāt trīn bindūn dakṣiṇē nāsāpuṭē dadyāt, na niṣṭhīvēttān kaṇṭhaprāptān, sā pañcadināni payasōdanamaśnīyāt, tadūrdhvaṁ grāmyadharmasēvanam”- iti| labdhagarbhāyāśca lakṣmaṇādinasyadānaṁ garbhasthāpanārthaṁ, sthitagarbhāyāśca māsatrayālpāntarē putrāpatyajananārthaṁ nasyadānamiti||32||
Adhikarana 15 (33) · Śloka 33
dhruvaṁ caturṇāṁ sānnidhyādgarbhaḥ syādvidhipūrvakam |
r̥tukṣētrāmbubījānāṁ sāmagryādaṅkurō yathā ||33||
View original
ध्रुवं चतुर्णां सान्निध्याद्गर्भः स्याद्विधिपूर्वकम् |
ऋतुक्षेत्राम्बुबीजानां सामग्र्यादङ्कुरो यथा ||३३||
nātraikamēva śukraśōṇitaṁ garbhajananaṁ kiṁ tarhi sāmagryēvēti darśayannāha- dhruvamityādi| yathā- r̥tukṣētrāmbubījānāṁ sāmagryādanupaghātādaṅkurō jāyatē, ēvaṁ dhruvaṁ niścitaṁ caturṇāmr̥tvādīnāṁ naikadvitrisaṅkhyānāṁ vidhipūrvakaṁ sānnidhyādyathōktasaṁyōgādgarbhō jāyatē| r̥turaṅganāyā rajaḥsamayaḥ, kṣētraṁ garbhāśayaḥ, ambu punarāhārapākajō vyāpī rasadhātuḥ, bījaṁ strīpuṁsayōrārtavaśukrē||33||
Adhikarana 16 (34) · Śloka 34
ēvaṁ jātā rūpavantaḥ sattvavantaścirāyuṣaḥ |
bhavantyr̥ṇasya mōktāraḥ satputrāḥ putriṇē hitāḥ ||34||
View original
एवं जाता रूपवन्तः सत्त्ववन्तश्चिरायुषः |
भवन्त्यृणस्य मोक्तारः सत्पुत्राः पुत्रिणे हिताः ||३४||
vidhipūrvakasya garbhasya phalaṁ darśayannāha- ēvamityādi| rūpamatrāvayavasannivēśō lōcanasukhapradaḥ| sattvavantō rajastamōbhyāmanabhibhūtāḥ| r̥ṇasya mōktāra iti pitr̥̄ṇāmr̥ṇatrayamōkṣaṇaśīlāḥ| satputrā iti sādhavaḥ putrāḥ||34||
Adhikarana 17 (35) · Śloka 35
tatra tējōdhāturvarṇānāṁ prabhavaḥ, sa yadā garbhōtpattāvabdhātuprāyō bhavati tadā garbhaṁ gauraṁ karōti, pr̥thivīdhātuprāyaḥ kr̥ṣṇaṁ, pr̥thivyākāśadhātuprāyaḥ kr̥ṣṇaśyāmaṁ, tōyākāśadhātuprāyō gauraśyāmam |
‘yādr̥gvarṇamāhāramupasēvatē garbhiṇī tādr̥gvarṇaprasavā bhavati’ ityēkē bhāṣantē |
tatra dr̥ṣṭibhāgamapratipannaṁ tējō jātyandhaṁ karōti, tadēva raktānugataṁ raktākṣaṁ, pittānugataṁ piṅgākṣaṁ, ślēṣmānugataṁ śuklākṣaṁ, vātānugataṁ vikr̥tākṣamiti ||35||
View original
तत्र तेजोधातुर्वर्णानां प्रभवः, स यदा गर्भोत्पत्तावब्धातुप्रायो भवति तदा गर्भं गौरं करोति, पृथिवीधातुप्रायः कृष्णं, पृथिव्याकाशधातुप्रायः कृष्णश्यामं, तोयाकाशधातुप्रायो गौरश्यामम् |
‘यादृग्वर्णमाहारमुपसेवते गर्भिणी तादृग्वर्णप्रसवा भवति’ इत्येके भाषन्ते |
तत्र दृष्टिभागमप्रतिपन्नं तेजो जात्यन्धं करोति, तदेव रक्तानुगतं रक्ताक्षं, पित्तानुगतं पिङ्गाक्षं, श्लेष्मानुगतं शुक्लाक्षं, वातानुगतं विकृताक्षमिति ||३५||
ēvaṁvidhapūrvajanmānāṁ rūpavattvamuktvā, rūpaṁ ca taijasavarṇādiprabhāsvaratvamatō varṇasambhavahētuṁ darśayannāha- tatrētyādi| tējōdhātuḥ tējōbhūtam| varṇānāṁ prabhavaḥ kāraṇam| sa tējōdhātuḥ| garbhōtpattau garbhādhānakālē, yadā abdhātuprāyō bhavati āpyadhātubahulō bhavatītyarthaḥ| ēkīyamatamāha- yādr̥gityādi| tējōdhāturūpavarṇaprasaṅgēnaitanmayādyadhiṣṭhānavikr̥tyā jātyandharaktapiṅgaśuklavikr̥tākṣāṇāṁ sambhavaṁ darśayannāha- tatra dr̥ṣṭītyādi| caturthē māsi kasyacit pūrvakarmavaśāddr̥ṣṭibhāgaṁ cakṣurindriyādhiṣṭhānam, apratipannamaprāptaṁ tējō, jātyandhaṁ janmāndhaṁ karōti||35||
Adhikarana 18 (36) · Śloka 36
bhavanti cātra- ghr̥tapiṇḍō yathaivāgnimāśritaḥ pravilīyatē |
visarpatyārtavaṁ nāryāstathā puṁsāṁ samāgamē ||36||
View original
भवन्ति चात्र- घृतपिण्डो यथैवाग्निमाश्रितः प्रविलीयते |
विसर्पत्यार्तवं नार्यास्तथा पुंसां समागमे ||३६||
nanu, purāṇamārtavamupacayāddinatrayaṁ srutvā svayamēva vinivr̥ttaṁ, nūtanaṁ tvalpaṁ styānībhūtamiva pravartitumakṣamaṁ, tat kathamārtavasañcārō yēna tatsaṁsr̥ṣṭaṁ śukraṁ garbhajananasamarthaṁ bhavatītyāśaṅkyāha- ghr̥tētyādi| puṁsāṁ samāgamē indriyadvayasaṅgharṣajēnōṣmaṇā vilīnamārtavaṁ visarpati| tacca visarpitaṁ śukrōpagataṁ garbhāśayamanuprāptaṁ jīvōpagataṁ garbhasambhavahēturbhavati| ārtavamr̥tukālajaṁ śōṇitaṁ, śukramapyāsāṁ puṁsāṁ samāgamē kṣarati, na tu tadgarbhōpayōgīti tatkṣaraṇapratipādanaṁ na yuktam| tathāca vr̥ddhavāgbhaṭaḥ- “yōṣitō'pi sravantyēva śukraṁ puṁsāṁ samāgamē| tanna garbhasya kiñcittu karōtīti na cintyatē”- (a. saṁ. śā. 1)| iti||36||
Adhikarana 19 (37) · Śloka 37
bījē'ntarvāyunā bhinnē dvau jīvau kukṣimāgatau |
yamāvityabhidhīyētē dharmētarapuraḥsarau ||37||
View original
बीजेऽन्तर्वायुना भिन्ने द्वौ जीवौ कुक्षिमागतौ |
यमावित्यभिधीयेते धर्मेतरपुरःसरौ ||३७||
garbhadvayōtpattihētumāha- bījē ityādi| dharmētarapuraḥsarau dharmādharmapurōgāminau| gayī tu, dharmētarō'dharmaḥ, tatpuraḥsarau adharmapurōgāminau; na tu dharmādharmapuraḥsarau; yataḥ śrutismr̥tiṣvadharmādēva yamōtpattiriṣṭā; ata ēva tadutpattau prāyaścittamapyupadiṣṭamiti vyākhyāti||37||
Adhikarana 20 (38) · Śloka 38
pitrōratyalpabījatvādāsēkyaḥ puruṣō bhavēt |
sa śukraṁ prāśya labhatē dhvajōcchrāyamasaṁśayam ||38||
View original
पित्रोरत्यल्पबीजत्वादासेक्यः पुरुषो भवेत् |
स शुक्रं प्राश्य लभते ध्वजोच्छ्रायमसंशयम् ||३८||
pitrōrityādi| pitrōḥ pitr̥mātrōratyalpabījatvādāsēkyaḥ puruṣō bhavēt āsēkyō nāma puruṣō jāyatē| sa śukraṁ prāśyēti sa puruṣō'nyapuruṣānnijamukhēna vyavāyaṁ kārayitvā tataḥ siktaṁ śukraṁ prāśya āsvādya dhvajōcchrāyaṁ liṅgōtthānaṁ labhatē; āsēkyanāmā'yaṁ ṣaṇḍhō mukhayōnyaparaparyāyaḥ||38||
Adhikarana 21 (39) · Śloka 39
yaḥ pūtiyōnau jāyēta sa saugandhikasañjñitaḥ |
sa yōniśēphasōrgandhamāghrāya labhatē balam ||39||
View original
यः पूतियोनौ जायेत स सौगन्धिकसञ्ज्ञितः |
स योनिशेफसोर्गन्धमाघ्राय लभते बलम् ||३९||
yaḥ pūtiyōnāvityādi| yōniśēphasōrgandhamāghrāya siṅghitvā; ayaṁ saugandhikanāmā ṣaṇḍhō nāsāyōnyaparaparyāyaḥ||39||
Adhikarana 22 (40) · Śloka 40
svē gudē'brahmacaryādyaḥ strīṣu puṁvat pravartatē |
kumbhīkaḥ sa tu vijñēyaḥ... |40|
View original
स्वे गुदेऽब्रह्मचर्याद्यः स्त्रीषु पुंवत् प्रवर्तते |
कुम्भीकः स तु विज्ञेयः... |४०|
svē gudē ityādi| yaḥ puruṣaḥ svē gudē svakīyapāyau, abrahmacaryāt anyapuruṣapārśvādvyavāyaṁ kārayitvā paścāt strīṣu viṣayē pumāniva pravartatē puruṣavadvyavāyaṁ karōti sa kumbhīkanāmā ṣaṇḍhō jñēyaḥ| anyē tu “prathamaṁ strīṣu viṣayē tāsāmēva svakīyagudavivarē paśuvat pr̥ṣṭhabhāgē śithilēnaiva mēhanēna pravartatē| kinnimittamētadityāha- brahmacaryāt klaibyavaśasañjātāpravr̥ttitvāt| tataścānayā viprakr̥tyā dhvajōcchrāyē sañjātē sa ēva strīṣu puruṣavat pravartatē sa kumbhīkanāmā napuṁsakabhēdaḥ”| gudayōnirayam| asyōtpattihētustantrāntarē varṇitō yathā- “māturvyavāyapratighēna vakrī syādbījadaurbalyatayā pituśca” (ca.śā.1) iti| gayī tu kumbhīkōtpattihētau kāśyapōktaṁ ślōkamāha| yathā- “arajaskāṁ yadā nārīṁ ślēṣmarētā vrajēdr̥tau| anyasaktā bhavēt prītirjāyatē kumbhilastadā” iti||40||-
Adhikarana 23 (40-41) · Śloka 41
...īrṣyakaṁ śr̥ṇu cāparam ||40||
dr̥ṣṭvā vyavāyamanyēṣāṁ vyavāyē yaḥ pravartatē |
īrṣyakaḥ sa tu vijñēyaḥ,... |41|
View original
...ईर्ष्यकं शृणु चापरम् ||४०||
दृष्ट्वा व्यवायमन्येषां व्यवाये यः प्रवर्तते |
ईर्ष्यकः स तु विज्ञेयः,... |४१|
īrṣyakamityādi| dr̥gyōnirayamīrṣyakāparaparyāyaḥ| atrāpi tantrāntarapaṭhitō hēturyathā- “īrṣyābhibhūtāvapi mandaharṣāvīrṣyāhvayasyāpi vadanti hētum”- (ca.śā.2) iti||40-41||-
Adhikarana 24 (41-42) · Śloka 42
...ṣaṇḍhakaṁ śr̥ṇu pañcamam ||41||
yō bhāryāyāmr̥tau mōhādaṅganēva pravartatē |
tataḥ strīcēṣṭitākārō jāyatē ṣaṇḍhasañjñitaḥ ||42||
View original
...षण्ढकं शृणु पञ्चमम् ||४१||
यो भार्यायामृतौ मोहादङ्गनेव प्रवर्तते |
ततः स्त्रीचेष्टिताकारो जायते षण्ढसञ्ज्ञितः ||४२||
ṣaṇḍhakamityādi| yaḥ pumān mōhavaśādr̥tau bhāryāviṣayē'ṅganāvaduttānō bhūtvā vyāpiparti| tataḥ strīcēṣṭitākāraḥ ṣaṇḍhō jāyatē| sa pumān stryākr̥tiḥ strīcēṣṭitaśca strīvadadhōbhūtaḥ svamēḍhrasyōrdhvapradēśē'parapuruṣād vīryacyutiṁ kārayati||41-42||
Adhikarana 25 (43) · Śloka 43
r̥tau puruṣavadvā'pi pravartētāṅganā yadi |
tatra kanyā yadi bhavēt sā bhavēnnaracēṣṭitā ||43||
View original
ऋतौ पुरुषवद्वाऽपि प्रवर्तेताङ्गना यदि |
तत्र कन्या यदि भवेत् सा भवेन्नरचेष्टिता ||४३||
naraṣaṇḍhaṁ pradiśya nārīṣaṇḍhaṁ nirdiśannāha- r̥tāvityādi| yatra punarabalā r̥tau puruṣamadhaḥ kr̥tvā vyāpāraṁ kurutē yadi tatra kanyā bhavati, sā naracēṣṭitā strīrūpā'pi puṁvat striyamāruhya tadyōnau svayōnigharṣaṇaṁ karōti||43||
Adhikarana 26 (44) · Śloka 44
āsēkyaśca sugandhī ca kumbhīkaścērṣyakastathā |
sarētasastvamī jñēyā aśukraḥ ṣaṇḍhasañjñitaḥ ||44||
View original
आसेक्यश्च सुगन्धी च कुम्भीकश्चेर्ष्यकस्तथा |
सरेतसस्त्वमी ज्ञेया अशुक्रः षण्ढसञ्ज्ञितः ||४४||
uktamēva sukhasmaraṇāya saṅgrahaślōkēnāha- āsēkya ityādi||44||
Adhikarana 27 (45) · Śloka 45
anayā viprakr̥tyā tu tēṣāṁ śukravahāḥ sirāḥ |
harṣāt sphuṭatvamāyānti dhvajōcchrāyastatō bhavēt ||45||
View original
अनया विप्रकृत्या तु तेषां शुक्रवहाः सिराः |
हर्षात् स्फुटत्वमायान्ति ध्वजोच्छ्रायस्ततो भवेत् ||४५||
yadi tēṣāṁ śukramasti tat kiṁ ṣaṇḍhatvamucyatē? ityāśaṅkyāha- anayētyādi| viprakr̥tyēti viruddhayā viśiṣṭayā vā prakr̥tyā| ētē puruṣadōṣāḥ, yōṣitāmapyēta ēva draṣṭavyāḥ, carakēṇa “naranārīṣaṇḍhau” (ca.śā.2) ityuktēḥ||45||
Adhikarana 28 (46) · Śloka 46
āhārācāracēṣṭābhiryādr̥śībhiḥ samanvitau |
strīpuṁsau samupēyātāṁ tayōḥ putrō'pi tādr̥śaḥ ||46||
View original
आहाराचारचेष्टाभिर्यादृशीभिः समन्वितौ |
स्त्रीपुंसौ समुपेयातां तयोः पुत्रोऽपि तादृशः ||४६||
anuktaṁ kāyavāṅmanasāṁ bhēdasya hētuṁ darśayannāha- āhārētyādi| samupēyātāṁ saṁyōgaṁ gacchētām||46||
Adhikarana 29 (47) · Śloka 47
yadā nāryāvupēyātāṁ vr̥ṣasyantyau kathañcana |
muñcataḥ śukramanyōnyamanasthistatra jāyatē ||47||
View original
यदा नार्यावुपेयातां वृषस्यन्त्यौ कथञ्चन |
मुञ्चतः शुक्रमन्योन्यमनस्थिस्तत्र जायते ||४७||
atiśayēnaiva pāpēna ṣaṇḍhādapi nikr̥ṣṭānāṁ vikr̥tāpatyānāmutpattihētuṁ nirdiśannāha- yadētyādi| upēyātāṁ saṁyōgaṁ kuryātām| vr̥ṣasyantyau ratārthinyau| anasthiriti īṣadarthē nañ, tēnālpakōmalāsthiḥ||47||
Adhikarana 30 (48-49) · Śloka 49
r̥tusnātā tu yā nārī svapnē maithunamāvahēt |
ārtavaṁ vāyurādāya kukṣau garbhaṁ karōti hi ||48||
māsi māsi vivardhēta garbhiṇyā garbhalakṣaṇam |
kalalaṁ jāyatē tasyā varjitaṁ paitr̥kairguṇaiḥ ||49||
View original
ऋतुस्नाता तु या नारी स्वप्ने मैथुनमावहेत् |
आर्तवं वायुरादाय कुक्षौ गर्भं करोति हि ||४८||
मासि मासि विवर्धेत गर्भिण्या गर्भलक्षणम् |
कललं जायते तस्या वर्जितं पैतृकैर्गुणैः ||४९||
r̥tusnātētyādi| ārtavamr̥tukālajaṁ śuddhaśōṇitam| kalalaṁ siṅghāṇaprakhyam| paitr̥kairguṇairiti kēśaśmaśrulōmanakhadantasirāsnāyudhamanīrētaḥprabhr̥tibhiḥ| imau dvāvapi ślōkau jējjhaṭācāryēṇa na paṭhitau||48-49||
Adhikarana 31 (50) · Śloka 50
sarpavr̥ścikakūṣmāṇḍavikr̥tākr̥tayaśca yē |
garbhāstvētē striyāścaiva jñēyāḥ pāpakr̥tō bhr̥śam ||50||
View original
सर्पवृश्चिककूष्माण्डविकृताकृतयश्च ये |
गर्भास्त्वेते स्त्रियाश्चैव ज्ञेयाः पापकृतो भृशम् ||५०||
sarpētyādi| sarpādirūpā yē garbhāstatprasavitryāḥ striyāḥ pāpakr̥taḥ pāpōtpāditā jñēyāḥ| nanu, mānuṣaśarīrāt kathaṁ sarpādīnāmutpattirityāha- pāpakr̥tō bhr̥śamiti; karmajamēvaitadvaicitryamityarthaḥ||50||
Adhikarana 32 (51) · Śloka 51
garbhō vātaprakōpēṇa dauhr̥dē vā'vamānitē |
bhavēt kubjaḥ kuṇiḥ paṅgurmūkō minmiṇa ēva vā ||51||
View original
गर्भो वातप्रकोपेण दौहृदे वाऽवमानिते |
भवेत् कुब्जः कुणिः पङ्गुर्मूको मिन्मिण एव वा ||५१||
idānīṁ garbhasthakubjādīnāṁ dr̥ṣṭāmēva vātādidōṣaduṣṭiṁ hētuṁ ca nirdiśannāha- garbha ityādi| dauhr̥dē vā'vamānita iti garbhiṇyāḥ śraddhāyāṁ khaṇḍitāyām| kuṇiḥ vikalapāṇiḥ ||51||
Adhikarana 33 (52) · Śloka 52
mātāpitrōstu nāstikyādaśubhaiśca purākr̥taiḥ |
vātādīnāṁ prakōpēṇa garbhō vaikr̥tamāpnuyāt ||52||
View original
मातापित्रोस्तु नास्तिक्यादशुभैश्च पुराकृतैः |
वातादीनां प्रकोपेण गर्भो वैकृतमाप्नुयात् ||५२||
kimātmīyēnaivāśubhēna karmaṇā garbha ēvaṁvidhō bhavati, utānyāparādhādapītyāśaṅkyāha- mātāpitrōrityādi| nāstikyāditi nāsti paralōkō nāsti dattamityādi matiryēṣāṁ tē nāstikāḥ, tēṣāṁ bhāvō nāstikyaṁ, tasmāt||52||
Adhikarana 34 (53) · Śloka 53
malālpatvādayōgācca vāyōḥ pakvāśayasya ca |
vātamūtrapurīṣāṇi na garbhasthaḥ karōti hi ||53||
View original
मलाल्पत्वादयोगाच्च वायोः पक्वाशयस्य च |
वातमूत्रपुरीषाणि न गर्भस्थः करोति हि ||५३||
atha kasmādgarbhāśayasthō vātādikaṁ na karōtītyāha- malālpatvādityādi| vāyōrayōgāditi nañayamiṣadarthē, tēnēṣadyōgāt||53||
Adhikarana 35 (54) · Śloka 54
jarāyuṇā mukhē cchannē kaṇṭhē ca kaphavēṣṭitē |
vāyōrmārganirōdhācca na garbhasthaḥ prarōditi ||54||
View original
जरायुणा मुखे च्छन्ने कण्ठे च कफवेष्टिते |
वायोर्मार्गनिरोधाच्च न गर्भस्थः प्ररोदिति ||५४||
jarāyuṇētyādi| vāyōrmārganirōdhāditi ghōṣajanakasya vāyōrmārganirōdhādityarthaḥ| niśvāsādirūpasya tu vāyōrniḥsaraṇamagrē vakṣyati, yatastadabhāvē jīvitābhāva ēva bhavati garbhasya||54||
Adhikarana 36 (55) · Śloka 55
niḥśvāsōcchvāsasaṅkṣōbhasvapnān garbhō'dhigacchati |
māturniśvasitōcchvāsasaṅkṣōbhasvapnasambhavān ||55||
View original
निःश्वासोच्छ्वाससङ्क्षोभस्वप्नान् गर्भोऽधिगच्छति |
मातुर्निश्वसितोच्छ्वाससङ्क्षोभस्वप्नसम्भवान् ||५५||
niḥśvāsētyādi| saṅkṣōbhaḥ sañcalanam| mātā yāścēṣṭā niḥśvāsādikāḥ kurutē tā garbhō'pi karōtītyarthaḥ||55||
Adhikarana 37 (56) · Śloka 56
sannivēśaḥ śarīrāṇāṁ dantānāṁ patanōdbhavau |
talēṣvasambhavō yaśca rōmṇāmētat svabhāvataḥ ||56||
View original
सन्निवेशः शरीराणां दन्तानां पतनोद्भवौ |
तलेष्वसम्भवो यश्च रोम्णामेतत् स्वभावतः ||५६||
śarīrāvayavānāṁ caraṇādīnāṁ sannivēśādau hētuṁ nirdiśannāha- sannivēśa ityādi| sannivēśō racanāviśēṣaḥ| śarīrāṇāṁ śarīrāvayavānāṁ caraṇādīnām| talēṣviti hastapādatalēṣu||56||
Adhikarana 38 (57) · Śloka 57
bhāvitāḥ pūrvadēhēṣu satataṁ śāstrabuddhayaḥ |
bhavanti sattvabhūyiṣṭhāḥ pūrvajātismarā narāḥ ||57||
View original
भाविताः पूर्वदेहेषु सततं शास्त्रबुद्धयः |
भवन्ति सत्त्वभूयिष्ठाः पूर्वजातिस्मरा नराः ||५७||
itthaṁ kāyē viśēṣaṁ nirdiśyātmanō guṇabhūtāyā buddhērapi bhāvanābalaviśēṣēṇa viśēṣaṁ nirdiśannāha- bhāvitā ityādi| pūrvadēhēṣvatikrāntaśarīrēṣu, satatamanavarataṁ, yē bhāvitāḥ śāstrabhāvanayā bhāvitāntaḥkaraṇāḥ, tē śāstrabuddhayō bhavanti| tathābhāvitā ēva yē sattvabahulāstē rajastamasōrāvarakayōrabhāvāt pūrvāmatikrāntāmapi jātiṁ smaranti||57||
Adhikarana 39 (58) · Śloka 58
karmaṇā cōditō yēna tadāpnōti punarbhavē |
abhyastāḥ pūrvadēhē yē tānēva bhajatē guṇān ||58||
View original
कर्मणा चोदितो येन तदाप्नोति पुनर्भवे |
अभ्यस्ताः पूर्वदेहे ये तानेव भजते गुणान् ||५८||
kāyē yō'sau śarīrasannivēśādistathā dōṣakōpēna kubjakhañjādi, tathā vāci mūkaminmiṇatvādi, manasi ca śāstrajñānapūrvajātismaraṇaṁ, sarvamēva svabhāvādisiddhamapi karmaṇaivētyāha- karmaṇētyādi| kutastadāpnōtītyāha- abhyastā ityādi||58||
Adhikarana puShpikA · Śloka 2
iti suśrutasaṁhitāyāṁ śārīrasthānē śukraśōṇitaśuddhiśārīraṁ nāma dvitīyō'dhyāyaḥ ||2||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां शारीरस्थाने शुक्रशोणितशुद्धिशारीरं नाम द्वितीयोऽध्यायः ||२||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ śārīrasthānē dvitīyō'dhyāyaḥ||2||