Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ pratiśyāyapratiṣēdhaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातः प्रतिश्यायप्रतिषेधं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
athāta ityādi| vātaṁ prati abhimukhaṁ śyāyō gamanaṁ kaphādīnāṁ yatra sa pratiśyāyaḥ| pratiṣēdhaḥ cikitsitam||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
nārīprasaṅgaḥ śirasō'bhitāpō dhūmō rajaḥ śītamatipratāpaḥ |
sandhāraṇaṁ mūtrapurīṣayōśca sadyaḥ pratiśyāyanidānamuktam ||3||
View original
नारीप्रसङ्गः शिरसोऽभितापो धूमो रजः शीतमतिप्रतापः |
सन्धारणं मूत्रपुरीषयोश्च सद्यः प्रतिश्यायनिदानमुक्तम् ||३||
tacca cikitsitamalakṣitānāṁ vyādhīnāṁ na sambhavati, ataḥ pratiśyāyalakṣaṇārthaṁ pūrvaṁ sadyōjanakamēva nidānaṁ nirdiśannāha- nārīprasaṅga ityādi| nārīprasaṅgō nārīṣvatiśayēna pravr̥ttiḥ| śiraḥ abhitapyatē yēna sa śirōbhitāpaḥ| (śirōbhitāpō dhūmādiḥ, rajōdhūmacayāśca nāsāpraviṣṭā hētavaḥ)| kēcidamuṁ pāṭhaṁ na paṭhanti; tanna, yataḥ sarvanibandhakārairaṅgīkr̥tō'yaṁ pāṭhaḥ||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
cayaṁ gatā mūrdhani mārutādayaḥ pr̥thak samastāśca tathaiva śōṇitam |
prakōpyamāṇā vividhaiḥ prakōpaṇairnr̥ṇāṁ pratiśyāyakarā bhavanti hi ||4||
View original
चयं गता मूर्धनि मारुतादयः पृथक् समस्ताश्च तथैव शोणितम् |
प्रकोप्यमाणा विविधैः प्रकोपणैर्नृणां प्रतिश्यायकरा भवन्ति हि ||४||
sadyōjanakaṁ nidānamabhidhāya cayādikramēṇa| kālāntarajanakamapi nidānamāha- cayamityādi| cayaṁ gatāḥ arthāt svē svē sthānē sañcayaṁ prāptāḥ| mūrdhanīti mūrdhani pratiśyāyakarā bhavantīti yōjanīyam| yadi svē svē sthānē citāstat kathaṁ mūrdhani pratiśyāyakarā ityāha- prakōpyamāṇā ityādi| vividhaiḥ prakōpaṇaiḥ balavadvigrahādibhiḥ krōdhādibhirdivāsvapnādibhiśca| anyē tu mūrdhani sañcayaṁ prāptā dōṣā iti vyākhyānayanti| nanu svasthānavr̥ddhiḥ sañcayaḥ, vātapittakapharaktānāṁ śirasi sthānaṁ nāsti, tatkathaṁ mūrdhani vātādīnāṁ sañcayaḥ? satyaṁ, ‘yō vāyurvaktrasañcārī’ ityādinā vāyōḥ śirasi sthānamuktaṁ, pittasya tvagdr̥ṣṭiścēti śirasi sthānadvayaṁ, ślēṣmaṇaḥ sthānaṁ śirasi prasiddhamēva, sirāṇāṁ sarvagatvādraktasyāpi śirasi sthānaṁ, tasmāt śirasi sañcayaṁ gatā iti yuktam||4||
Adhikarana 4 (5) · Śloka 5
śirōgurutvaṁ kṣavathōḥ pravartanaṁ tathā'ṅgamardaḥ parihr̥ṣṭarōmatā |
upadravāścāpyaparē pr̥thagvidhā nr̥ṇāṁ pratiśyāyapuraḥsarāḥ smr̥tāḥ ||5||
View original
शिरोगुरुत्वं क्षवथोः प्रवर्तनं तथाऽङ्गमर्दः परिहृष्टरोमता |
उपद्रवाश्चाप्यपरे पृथग्विधा नृणां प्रतिश्यायपुरःसराः स्मृताः ||५||
pratiśyāyasya pūrvarūpamāha- śirōgurutvamityādi| kṣavathōḥ pravartanaṁ chikkāyāḥ pravr̥ttiḥ| aṅgamardō vēdanāviśēṣaḥ| parihr̥ṣṭarōmatā ucchūnarōmatā, uddharṣitarōmāñca iti yāvat| pr̥thagvidhā upadravā jvarārōcakādayaḥ| puraḥsarā agragāminaḥ, pūrvarūpāṇītyarthaḥ||5||
Adhikarana 5 (6) · Śloka 7
ānaddhā pihitā nāsā tanusrāvapravartinī |
galatālvōṣṭhaśōṣaśca nistōdaḥ śaṅkhayōstathā ||6||
svarōpaghātaśca bhavēt pratiśyāyē'nilātmakē |7|
View original
आनद्धा पिहिता नासा तनुस्रावप्रवर्तिनी |
गलताल्वोष्ठशोषश्च निस्तोदः शङ्खयोस्तथा ||६||
स्वरोपघातश्च भवेत् प्रतिश्यायेऽनिलात्मके |७|
vātajapratiśyāyasya lakṣaṇamāha- ānaddhā pihitētyādi| ānaddhā ādhmātā pūritēva| pihitā rajaḥśūkapūrṇēva||6||-
Adhikarana 6 (7-8) · Śloka 8
uṣṇaḥ sapītakaḥ srāvō ghrāṇāt sravati paittikē ||7||
kr̥śō'tipāṇḍuḥ santaptō bhavattr̥ṣṇāni(bhi)pīḍitaḥ |
sadhūmaṁ sahasā vahniṁ vamatīva ca mānavaḥ ||8||
View original
उष्णः सपीतकः स्रावो घ्राणात् स्रवति पैत्तिके ||७||
कृशोऽतिपाण्डुः सन्तप्तो भवत्तृष्णानि(भि)पीडितः |
सधूमं सहसा वह्निं वमतीव च मानवः ||८||
pittapratiśyāyasya lakṣaṇamāha- uṣṇa ityādi| sapītaka īṣatpīta ityarthaḥ| sadhūmamiti sadhūmamiva vahniṁ nāsayā vamatītyarthaḥ| sahasā akasmāt||7-8||
Adhikarana 7 (9) · Śloka 10
kaphaḥ kaphakr̥tē ghrāṇācchuklaḥ śītaḥ sravēnmuhuḥ |
śuklāvabhāsaḥ śūnākṣō bhavēdguruśirōmukhaḥ ||9||
śirōgalauṣṭhatālūnāṁ kaṇḍūyanamatīva ca |10|
View original
कफः कफकृते घ्राणाच्छुक्लः शीतः स्रवेन्मुहुः |
शुक्लावभासः शूनाक्षो भवेद्गुरुशिरोमुखः ||९||
शिरोगलौष्ठतालूनां कण्डूयनमतीव च |१०|
kaphakr̥tapratiśyāyaliṅgamāha- kapha ityādi| kaphakr̥tē pratiśyāyē kaphaḥ sravēditi sambandhanīyam||9||-
Adhikarana 8 (10-11) · Śloka 11
bhūtvā bhūtvā pratiśyāyō yō'kasmādvinivartatē ||10||
sampakvō vā'pyapakvō vā sa sarvaprabhavaḥ smr̥taḥ |
liṅgāni caiva sarvēṣāṁ pīnasānāṁ ca sarvajē ||11||
View original
भूत्वा भूत्वा प्रतिश्यायो योऽकस्माद्विनिवर्तते ||१०||
सम्पक्वो वाऽप्यपक्वो वा स सर्वप्रभवः स्मृतः |
लिङ्गानि चैव सर्वेषां पीनसानां च सर्वजे ||११||
sānnipātikasya liṅgaṁ nirdiśannāha- bhūtvētyādi| akasmāt kāraṇaṁ vinā| sarvajē pratiśyāyē sarvēṣāṁ vātādijānāṁ pratiśyāyānāṁ pīnasānāṁ liṅgāni bhavantīti yōjyam| sānnipātikapratiśyāyō'sādhyaḥ, vidēhōktatvāt||10-11||
Adhikarana 9 (12-13) · Śloka 14
raktajē tu pratiśyāyē raktāsrāvaḥ pravartatē |
tāmrākṣaśca bhavējjantururōghātaprapīḍitaḥ ||12||
durgandhōcchvāsavadanastathā gandhānna vētti ca |
mūrcchanti cātra kr̥mayaḥ śvētāḥ snigdhāstathā'ṇavaḥ ||13||
kr̥mimūrdhavikārēṇa samānaṁ cāsya lakṣaṇam |14|
View original
रक्तजे तु प्रतिश्याये रक्तास्रावः प्रवर्तते |
ताम्राक्षश्च भवेज्जन्तुरुरोघातप्रपीडितः ||१२||
दुर्गन्धोच्छ्वासवदनस्तथा गन्धान्न वेत्ति च |
मूर्च्छन्ति चात्र कृमयः श्वेताः स्निग्धास्तथाऽणवः ||१३||
कृमिमूर्धविकारेण समानं चास्य लक्षणम् |१४|
raktajapratiśyāyasya lakṣaṇamāha- raktajē ityādi| urōghātastantrāntarōktalakṣaṇaḥ tēna prakarṣēṇa pīḍitaḥ| tadēva tantrāntarōktalakṣaṇaṁ darśayati,- “uraḥkṣataṁ guru stabdhaṁ pūtipūrṇakaphō rasaḥ| sakāsaḥ sajvarō jñēya urōghātaḥ sapīnasaḥ”- iti| mūrcchanti patanti| atra raktajapratiśyāyē| kr̥mayaḥ sūkṣmāḥ| kr̥mimūrdhavikārēṇētyādi| kr̥mijasya śirōrōgasya yallakṣaṇaṁ tēna samānamasya lakṣaṇamityarthaḥ| kēcit ‘mūrcchanti cātra kr̥mayaḥ śvētāḥ snigdhāstathā'ṇavaḥ’ iti pāṭhaṁ raktajapratiśyāyalakṣaṇabhinnaṁ paṭhanti, vyākhyānayanti ca- atrēti ēṣu sarvēṣvēva pratiśyāyēṣu||12-13||-
Adhikarana 10 (14-15) · Śloka 16
praklidyati punarnāsā punaśca pariśuṣyati ||14||
muhurānahyatē cāpi muhurvivriyatē tathā |
niḥśvāsōcchvāsadaurgandhyaṁ tathā gandhānna vētti ca ||15||
ēvaṁ duṣṭapratiśyāyaṁ jānīyāt kr̥cchrasādhanam |16|
View original
प्रक्लिद्यति पुनर्नासा पुनश्च परिशुष्यति ||१४||
मुहुरानह्यते चापि मुहुर्विव्रियते तथा |
निःश्वासोच्छ्वासदौर्गन्ध्यं तथा गन्धान्न वेत्ति च ||१५||
एवं दुष्टप्रतिश्यायं जानीयात् कृच्छ्रसाधनम् |१६|
idānīmēkadōṣajē'pi pratiśyāyē durupacāratō dōṣāntaraprakōpādduṣṭiṁ gatasya liṅgamāha- praklidyatītyādi||14-15||-
Adhikarana 11 (16-17) · Śloka 17
sarva ēva pratiśyāyā narasyāpratikāriṇaḥ ||16||
kālēna rōgajananā jāyantē duṣṭapīnasāḥ |
bādhiryamāndhyamaghrāṇaṁ ghōrāṁśca nayanāmayān |
kāsāgnisādaśōphāṁśca vr̥ddhāḥ kurvanti pīnasāḥ ||17||
View original
सर्व एव प्रतिश्याया नरस्याप्रतिकारिणः ||१६||
कालेन रोगजनना जायन्ते दुष्टपीनसाः |
बाधिर्यमान्ध्यमघ्राणं घोरांश्च नयनामयान् |
कासाग्निसादशोफांश्च वृद्धाः कुर्वन्ति पीनसाः ||१७||
idānīṁ sarvēṣāmēva pratiśyāyānāmupēkṣayā mithyāhārācāriṇō narasya kālāntarēṇa rōgāntarārambhakatvaṁ nirdiśannāha- sarva ityādi| sarvē ēva pratiśyāyāḥ kālēna rōgajananā bhavanti, tathā ta ēva pratiśyāyāḥ kramēṇa duṣṭapīnasā jāyantē| kē tē rōgā ityāha- bādhiryamityādi| vr̥ddhāḥ pratiśyāyā bādhiryādīn kurvantīti piṇḍārthaḥ| pratiśyāyānāṁ pakvatā ‘pakvaṁ ghanaṁ cāpyavalambamānaṁ’ ityādinā jñēyā; ētadviparyayēṇa cāmatā| kēcidvr̥ddhasuśrutōktam,- “arucirvirasaṁ vaktraṁ nāsāsrāvō rujā'ratiḥ| śirōgurutvaṁ kṣavathurjvaraścāmasya lakṣaṇam|| tanutvamāmaliṅgānāṁ śirōnāsāsyalāghavam| ghanapītakaphatvaṁ ca pakvapīnasalakṣaṇam”- iti pratiśyāyānāmāmapakvalakṣaṇaṁ paṭhanti||16-17||
Adhikarana 12 (18) · Śloka 18
navaṁ pratiśyāyamapāsya sarvamupācarēt sarpiṣa ēva pānaiḥ |
svēdairvicitrairvamanaiśca yuktaiḥ kālōpapannairavapīḍanaiśca ||18||
View original
नवं प्रतिश्यायमपास्य सर्वमुपाचरेत् सर्पिष एव पानैः |
स्वेदैर्विचित्रैर्वमनैश्च युक्तैः कालोपपन्नैरवपीडनैश्च ||१८||
idānīṁ pratiśyāyānāṁ sāmānyaṁ cikitsitamāha- navaṁ pratiśyāyamityādi| apāsya parityajya| sarvēṣāṁ pratiśyāyānāṁ vātātmakatvāt sarvēṣāmēva sarpiḥpānam| kālōpapannaiḥ āvasthikakālayōgyaiḥ| avapīḍanaiḥ nasyabhēdaiḥ| kēcidatra, ‘pīnasānāṁ ca sarvēṣāṁ hēturyasmāt samīraṇaḥ| kaphapittādhikē'pyasmāt mārutaṁ samupakramēt|| tasmādabhiṣyandamudīryamāṇamupācarēdādita ēva dhīmān| ghr̥taiḥ sahiṅgvamlakaṭūṣṇasiddhaiḥ svēdairvicitrairvamanaiśca tīkṣṇaiḥ|| kaṭutrikaṁ citrakatintiḍīkaṁ tālīśapatraṁ cavikāmlasañjñam| vicūrṇitaṁ jīrakacūrṇayuktamēlācchadatvaksurabhīkr̥taṁ ca|| miśraṁ purāṇēna guḍēna dadyāttat pīnasānāṁ paripācanārtham| pakvaṁ guḍaṁ cāpi kaṭutrikēṇa ghr̥tapragāḍhaṁ pralihēt sukhōṣṇam| sarpirguḍābhyāṁ kaṭukaiśca pakvān khādēcca śaktūnapi nātiśītān| guḍādhikaṁ cārdrakamādiśanti yuktōṣitaṁ tat paripācanārtham| śirōvirēkaṁ vamanaṁ ca kēcidāmē na dātavyamiti bruvanti”- iti paṭhanti| sa ca pāṭhō jējjaṭācāryēṇa nāṅgīkr̥taḥ||18||
Adhikarana 13 (19) · Śloka 19
apacyamānasya hi pācanārthaṁ svēdō hitō'mlairahimaṁ ca bhōjyam |
niṣēvyamāṇaṁ payasā''rdrakaṁ vā sampācayēdikṣuvikārayōgaiḥ ||19||
View original
अपच्यमानस्य हि पाचनार्थं स्वेदो हितोऽम्लैरहिमं च भोज्यम् |
निषेव्यमाणं पयसाऽऽर्द्रकं वा सम्पाचयेदिक्षुविकारयोगैः ||१९||
navapratiśyāyasya pākārthaṁ cikitsāmāha- apacyamānasyētyādi| ahimam uṣṇaṁ, bhōjyaṁ bhōjanam| aparamapi pākārthaṁ yōgamāha- niṣēvyamāṇamityādi| ārdrakaṁ payasā pāyayēm ikṣuvikārayōgairvā| ikṣuvikārā guḍādayaḥ| kēcit ‘niṣēvyamāṇaṁ payasā''rdrakaṁ vā sampācayēt tat kaṭukōpayōgaiḥ’- iti paṭhanti, vyākhyānayanti ca- dugdhēna sahārdrakarasaḥ pēyaḥ, anyē tu dugdhēna saha nāgaracūrṇaṁ pēyamiti manyantē; kaṭukōpayōgaiḥ kaṭudravyōpayōgaiḥ| asyāgrē kēcit ‘grāmyāṇi māṁsāni dadhīni madyaṁ māṣān kulatthān lavaṇaṁ kaṭūni| amlaṁ tathā cāmakamūlakaṁ ca tathā dhanatvaṁ taruṇaḥ prayāti’- iti paṭhanti; sa ca na paṭhanīyaḥ, sarvanibandhakāraiḥ parihr̥tatvāt||19||
Adhikarana 14 (20) · Śloka 20
pakvaṁ ghanaṁ cāpyavalambamānaṁ śirōvirēkairapakarṣayēttam |
virēcanāsthāpanadhūmapānairavēkṣya dōṣān kavalagrahaiśca ||20||
View original
पक्वं घनं चाप्यवलम्बमानं शिरोविरेकैरपकर्षयेत्तम् |
विरेचनास्थापनधूमपानैरवेक्ष्य दोषान् कवलग्रहैश्च ||२०||
pakvapratiśyāyasya nibarhaṇamāha- pakvamityādi||20||
Adhikarana 15 (21) · Śloka 21
nivātaśayyāsanacēṣṭanāni mūrdhnō gurūṣṇaṁ ca tathaiva vāsaḥ |
tīkṣṇā virēkāḥ śirasaḥ sadhūmā rūkṣaṁ yavānnaṁ vijayā ca sēvyā ||21||
View original
निवातशय्यासनचेष्टनानि मूर्ध्नो गुरूष्णं च तथैव वासः |
तीक्ष्णा विरेकाः शिरसः सधूमा रूक्षं यवान्नं विजया च सेव्या ||२१||
pakvapratiśyāyē sēvyamāha- nivātētyādi| āsanam upavēśanaṁ, cēṣṭanaṁ krīḍanam| mūrdhnō mastakasya| vāsō vastram| vijayā harītakī||21||
Adhikarana 16 (22) · Śloka 22
śītāmbuyōṣicchiśirāvagāhacintātirūkṣāśanavēgarōdhān |
śōkaṁ ca madyāni navāni caiva vivarjayēt pīnasarōgajuṣṭaḥ ||22||
View original
शीताम्बुयोषिच्छिशिरावगाहचिन्तातिरूक्षाशनवेगरोधान् |
शोकं च मद्यानि नवानि चैव विवर्जयेत् पीनसरोगजुष्टः ||२२||
sēvyamuddiśya parihāryamāha- śītētyādi||22||
Adhikarana 17 (23) · Śloka 23
chardyaṅgasādajvaragauravārtamarōcakāratyatisārayuktam |
vilaṅghanaiḥ pācanadīpanīyairupācarēt pīnasinaṁ yathāvat ||23||
View original
छर्द्यङ्गसादज्वरगौरवार्तमरोचकारत्यतिसारयुक्तम् |
विलङ्घनैः पाचनदीपनीयैरुपाचरेत् पीनसिनं यथावत् ||२३||
idānīṁ sōpadravasya pakvapratiśyāyasyāvasthikaṁ cikitsāsūtramāha- chardītyādi| aratiḥ na kvacidavasthitiścētasaḥ||23||
Adhikarana 18 (24) · Śloka 24
bahudravairvātakaphōpasr̥ṣṭaṁ pracchardayēt pīnasinaṁ vayaḥstham |
upadravāṁścāpi yathōpadēśaṁ svairbhēṣajairbhōjanasaṁvidhānaiḥ |
jayēdviditvā mr̥dutāṁ gatēṣu prāglakṣaṇēṣūktamathādiśēcca ||24||
View original
बहुद्रवैर्वातकफोपसृष्टं प्रच्छर्दयेत् पीनसिनं वयःस्थम् |
उपद्रवांश्चापि यथोपदेशं स्वैर्भेषजैर्भोजनसंविधानैः |
जयेद्विदित्वा मृदुतां गतेषु प्राग्लक्षणेषूक्तमथादिशेच्च ||२४||
pakvapratiśyāyē vamanāvasthāṁ nirdiśannāha- bahudravairityādi| vātakaphōpasr̥ṣṭaṁ pīnasinaṁ bahudravairvāmayēditi piṇḍārthaḥ| vayaḥsthaṁ taruṇam| vāntē sati kiṁ kuryādityāha- upadravānityādi| yathōpadēśaṁ yathākathitam| vakṣyamāṇacikitsāyāḥ kālamuddiśannāha- mr̥dutāmityādi| mr̥dutāṁ gatēṣu alpībhūtēṣu, prāglakṣaṇēṣu āmapratiśyāyalakṣaṇēṣu, uktaṁ vakṣyamāṇaṁ ‘vātikē tu pratiśyāyē pibēt’ ityādikaṁ vidhānamityarthaḥ| kēcit ‘viditvā mr̥dutāṁ tu tēṣāṁ prāglakṣaṇānāṁ vidhimādiśēcca’ iti paṭhanti||24||
Adhikarana 19 (25) · Śloka 26
vātikē tu pratiśyāyē pibēt sarpiryathākramam |
pañcabhirlavaṇaiḥ siddhaṁ prathamēna gaṇēna ca ||25||
nasyādiṣu vidhiṁ kr̥tsnamavēkṣētārditēritam |26|
View original
वातिके तु प्रतिश्याये पिबेत् सर्पिर्यथाक्रमम् |
पञ्चभिर्लवणैः सिद्धं प्रथमेन गणेन च ||२५||
नस्यादिषु विधिं कृत्स्नमवेक्षेतार्दितेरितम् |२६|
vātikapratiśyāyasya cikitsāmāha- vātika ityādi| yathākramaṁ snēhapānakramēṇētyarthaḥ| prathamō gaṇō vidārigandhādiḥ| kr̥tsnaṁ samastam| arditēritaṁ arditacikitsitōktam||25||-
Adhikarana 20 (26-28) · Śloka 28
pittaraktōtthayōḥ pēyaṁ sarpirmadhurakaiḥ śr̥tam ||26||
pariṣēkān pradēhāṁśca kuryādapi ca śītalān |
śrīsarjarasapattaṅgapriyaṅgumadhuśarkarāḥ ||27||
drākṣāmadhūlikāgōjīśrīparṇīmadhukaistathā |
yujyantē kavalāścātra virēkō madhurairapi ||28||
View original
पित्तरक्तोत्थयोः पेयं सर्पिर्मधुरकैः शृतम् ||२६||
परिषेकान् प्रदेहांश्च कुर्यादपि च शीतलान् |
श्रीसर्जरसपत्तङ्गप्रियङ्गुमधुशर्कराः ||२७||
द्राक्षामधूलिकागोजीश्रीपर्णीमधुकैस्तथा |
युज्यन्ते कवलाश्चात्र विरेको मधुरैरपि ||२८||
pittaraktakr̥tayōḥ pratiśyāyōścikitsāmāha- pittaraktōtthayōrityādi| madhurakaiḥ kākōlyādibhiḥ| kēcit ‘pittaraktōtthayōstiktaiḥ kaṣāyamadhurairghr̥tam’ iti paṭhanti, vyākhyānayanti ca- tiktāni paṭōlādīni| pariṣēkānityādi| pradēhāḥ pralēpāḥ| śrīriti śrīvēṣṭakaḥ navanītadhūpaḥ, ‘guggulī’ iti lōkē, sarjarasō rālā, pattaṅgaṁ raktacandanaṁ; madhulikā guḍūcī, markaṭatr̥ṇamaparē, gōjī gōjihvikā, śrīparṇī kāśmīrī| kavalā gaṇḍūṣabhēdāḥ| atrēti pittaraktōtthayōḥ pratiśyāyayōrityarthaḥ| madhuraiḥ drākṣāragvadhamadhuśarkarādibhiḥ||26-28||
Adhikarana 21 (29) · Śloka 30
dhavatvaktriphalāśyāmātilvakairmadhukēna ca |
śrīparṇīrajanīmiśraiḥ kṣīrē daśaguṇē pacēt ||29||
tailaṁ kālōpapannaṁ tannasyaṁ syādanayōrhitam |30|
View original
धवत्वक्त्रिफलाश्यामातिल्वकैर्मधुकेन च |
श्रीपर्णीरजनीमिश्रैः क्षीरे दशगुणे पचेत् ||२९||
तैलं कालोपपन्नं तन्नस्यं स्यादनयोर्हितम् |३०|
pittaraktakr̥tayōḥ pratiśyāyayōrnasyārthaṁ tailamāha- dhavētyādi| dhavatvagādikalkaistailacaturthāṁśairdaśaguṇē kṣīrē tailaṁ pacanīyam| śyāmā trivr̥t, tilvakaḥ paṭṭikārōdhraḥ| kālōpapannaṁ nirāmatākālayōgyam| anayōḥ pittaraktōtthayōḥ pratiśyāyayōḥ||29||-
Adhikarana 22 (30-33) · Śloka 33
kaphajē sarpiṣā snigdhaṁ tilamāṣavipakvayā ||30||
yavāgvā vāmayēdvāntaḥ kaphaghnaṁ kramamācarēt |
ubhē balē br̥hatyau ca viḍaṅgaṁ satrikaṇṭakam ||31||
śvētāmūlaṁ sadābhadrāṁ varṣābhūṁ cātra saṁharēt |
tailamēbhirvipakvaṁ tu nasyamasyōpakalpayēt ||32||
saralākiṇihīdārunikumbhēṅgudibhiḥ kr̥tāḥ |
vartayaścōpayōjyāḥ syurdhūmapānē yathāvidhi ||33||
View original
कफजे सर्पिषा स्निग्धं तिलमाषविपक्वया ||३०||
यवाग्वा वामयेद्वान्तः कफघ्नं क्रममाचरेत् |
उभे बले बृहत्यौ च विडङ्गं सत्रिकण्टकम् ||३१||
श्वेतामूलं सदाभद्रां वर्षाभूं चात्र संहरेत् |
तैलमेभिर्विपक्वं तु नस्यमस्योपकल्पयेत् ||३२||
सरलाकिणिहीदारुनिकुम्भेङ्गुदिभिः कृताः |
वर्तयश्चोपयोज्याः स्युर्धूमपाने यथाविधि ||३३||
kaphajapratiśyāyacikitsāmāha- kaphajē ityādi| tilamāṣavipakvayā yavāgvā kr̥sarayā vāmanīyadravyasiddhayā vāmayēt| vāntaśca kaphaghnaṁ kramamannasaṁsarjanākhyamācarēt| ubhē ityādi| dvibalādibhiḥ kalkīkr̥taistailaṁ siddhaṁ nasyē hitam| trikaṇṭakōgōkṣurakaḥ| śvētā śvētasyandaḥ| sadābhadrā kāśmarī| saralētyādi| saralā trivr̥t, kiṇihī kaṭabhī, dāru dēvadāru, nikumbhā dantī||30-33||
Adhikarana 23 (34-35) · Śloka 35
sarpīṁṣi kaṭutiktāni tīkṣṇadhūmāḥ kaṭūni ca |
bhēṣajānyupayuktāni hanyuḥ sarvaprakōpajam ||34||
rasāñjanē sātiviṣē mustāyāṁ bhadradāruṇi |
tailaṁ vipakvaṁ nasyārthē vidadhyāccātra buddhimān ||35||
View original
सर्पींषि कटुतिक्तानि तीक्ष्णधूमाः कटूनि च |
भेषजान्युपयुक्तानि हन्युः सर्वप्रकोपजम् ||३४||
रसाञ्जने सातिविषे मुस्तायां भद्रदारुणि |
तैलं विपक्वं नस्यार्थे विदध्याच्चात्र बुद्धिमान् ||३५||
sānnipātikapratiśyāyacikitsāmāha- sarpiṁṣītyādi| sarpīṣi ghr̥tāni| kaṭutiktāni kaṭutiktadravyasiddhānītyarthaḥ| kaṭūni cēti cakārēṇa pratyēkavātādiyuktā kriyā'pyanuktā samuccīyatē| rasāñjanē ityādi| atrēti sānnipātikapratiśyāyē ityarthaḥ||34-35||
Adhikarana 24 (36-37) · Śloka 38
mustā tējōvatī pāṭhā kaṭphalaṁ kaṭukā vacā |
sarṣapāḥ pippalīmūlaṁ pippalyaḥ saindhavāgnikau ||36||
tutthaṁ karañjabījaṁ ca lavaṇaṁ bhadradāru ca |
ētaiḥ kr̥taṁ kaṣāyaṁ tu kavalē samprayōjayēt ||37||
hitaṁ mūrdhavirēkē ca tailamēbhirvipācitam |38|
View original
मुस्ता तेजोवती पाठा कट्फलं कटुका वचा |
सर्षपाः पिप्पलीमूलं पिप्पल्यः सैन्धवाग्निकौ ||३६||
तुत्थं करञ्जबीजं च लवणं भद्रदारु च |
एतैः कृतं कषायं तु कवले सम्प्रयोजयेत् ||३७||
हितं मूर्धविरेके च तैलमेभिर्विपाचितम् |३८|
mustētyādi| tējōvatī kākamardanikā, agnikaḥ ajamōdā| mustādibhiḥ kr̥taḥ kaṣāyaḥ sānnipātikē pratiśyāyē hitaḥ; sarvēṣu pratiśyāyēṣu hita ityanyē||36-37||-
Adhikarana 25 (38-41) · Śloka 41
kṣīramardhajalē kvāthyaṁ jāṅgalairmr̥gapakṣibhiḥ ||38||
puṣpairvimiśraṁ jalajairvātaghnairauṣadhairapi |
himē kṣīrāvaśiṣṭē'smin ghr̥tamutpādya yatnataḥ ||39||
sarvagandhasitānantāmadhukaṁ candanaṁ tathā |
āvāpya vipayēdbhūyō daśakṣīraṁ tu tadghr̥tam ||40||
nasyē prayuktamudriktān pratiśyāyān vyapōhati |
yathāsvaṁ dōṣaśamanaistailaṁ kuryācca yatnataḥ ||41||
View original
क्षीरमर्धजले क्वाथ्यं जाङ्गलैर्मृगपक्षिभिः ||३८||
पुष्पैर्विमिश्रं जलजैर्वातघ्नैरौषधैरपि |
हिमे क्षीरावशिष्टेऽस्मिन् घृतमुत्पाद्य यत्नतः ||३९||
सर्वगन्धसितानन्तामधुकं चन्दनं तथा |
आवाप्य विपयेद्भूयो दशक्षीरं तु तद्घृतम् ||४०||
नस्ये प्रयुक्तमुद्रिक्तान् प्रतिश्यायान् व्यपोहति |
यथास्वं दोषशमनैस्तैलं कुर्याच्च यत्नतः ||४१||
kṣīramityādi| kṣīraṁ jāṅgalamāṁsādibhyō'ṣṭaguṇaṁ, ardhajalē kṣīrādardhaṁ jalaṁ, jāṅgalaiḥ mr̥gapakṣibhiḥ ēṇādibhirlāvādibhiśca, jalajaiḥ puṣpaiḥ nīlōtpalādibhiḥ, vātaghnaiḥ vidārīgandhādibhiḥ, ghr̥tamutpādya ‘taddugdhaṁ mathitvā’ iti vākyaśēṣaḥ| sarvagandhā ēlādiparipaṭhitāḥ| sitā śarkarā, anantā utpalasārivā, candanaṁ raktacandanaṁ, āvāpya prakṣipya| tadghr̥taṁ kṣīramathanādyadutpannaṁ ghr̥taṁ, pratiśyāyān sarvān apōhati sphōṭayati| dōṣaśamanaiḥ vātapittaślēṣmaharadravyagaṇaiḥ| yathāsvaṁ yathātmīyam| idamēva tailaṁ sarvēṣāmēva pratiśyāyānām||38-41||
Adhikarana 26 (42) · Śloka 42
samūtrapittāścōddiṣṭāḥ kriyāḥ kr̥miṣu yōjayēt |
yāpanārthaṁ kr̥mighnāni bhēṣajāni ca buddhimān ||42||
View original
समूत्रपित्ताश्चोद्दिष्टाः क्रियाः कृमिषु योजयेत् |
यापनार्थं कृमिघ्नानि भेषजानि च बुद्धिमान् ||४२||
raktapratiśyāyē kr̥misambhavō darśitaḥ, atastēṣāmēva kr̥mīṇāṁ yāpanārthaṁ cikitsāmāha- samūtrētyādi| kr̥mighnā yāḥ kriyā uddiṣṭāstā gōmūtrapittayuktā yāpanārthaṁ kartavyāḥ; tathā kr̥mighnāni bhēṣajāni surasādīni ca kartavyāni| buddhimān ūhāpōhavān vaidyaḥ| yē tu sarvēṣāmēva pratiśyāyānāṁ kr̥misambhavatvaṁ manyantē tē'muṁ ślōkamīdr̥śaṁ vyākhyānayanti- pratyēkaṁ vātādipratiśyāyē yāḥ kriyā uddiṣṭāstā ēva gōmūtrapittayuktā yathāsvaṁ kr̥miṣu yōjayēt||42||
Adhikarana puShpikA · Śloka 24
iti suśrutasaṁhitāyāmuttaratantrāntargatē śālākyatantrē pratiśyāyapratiṣēdhō nāma caturviṁśatitamō'dhyāyaḥ ||24||
View original
इति सुश्रुतसंहितायामुत्तरतन्त्रान्तर्गते शालाक्यतन्त्रे प्रतिश्यायप्रतिषेधो नाम चतुर्विंशतितमोऽध्यायः ||२४||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāmuttaratantrāntargatē śālākyatantrē caturviṁśōdhyāyaḥ||24||