Adhikarana adhyAyopakramaH · Śloka
śvāsahidhmanidānādanantaraṁ rājayakṣmādinidānārambhē'yaṁ sambandhaḥ| kāsādupēkṣayā "śvāsakṣayacchardi" (hr̥. ni. a. 3|38) ityuktam| hidhmāśvāsayōścaikayōgakṣēmatvāt śvāsahidhmānidānānantaraṁ rājayakṣmanidānamārabhyatē -
Adhikarana rAjayakShmAdinidAnAdhyAyaH (2) · Śloka 2
athātō rājayakṣmādinidānaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ|
gadyasūtrē||2||
View original
अथातो राजयक्ष्मादिनिदानं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः|
गद्यसूत्रे||२||
sa0-pūrvavadatra vyākhyā| ādiśabdēna svarabhēdādīnāṁ grahaṇam|
Adhikarana rAjayakShmaNo nAmacatuShTayam (1) · Śloka 1
rājayakṣmā ka ucyatē ? yasyēdaṁ nidānam, ityāha - - - - atha rājayakṣmanidānam|
anēkarōgānugatō bahurōgapurōgamaḥ|
rājayakṣmā kṣayaḥ śōṣō rōgarāḍiti ca smr̥taḥ||1||
View original
राजयक्ष्मा क उच्यते ? यस्येदं निदानम्, इत्याह - - - - अथ राजयक्ष्मनिदानम्|
अनेकरोगानुगतो बहुरोगपुरोगमः|
राजयक्ष्मा क्षयः शोषो रोगराडिति च स्मृतः||१||
sa0-anēkaiḥjvarātīsārādibhiḥ, parivr̥taḥ| tathā, bahūnāṁ rōgāṇāṁ-gulmātīsārādīnāṁ, purōgamaḥ-pradhānaśca| yathā hi rājā prāk paścāt rathēbhāśvajanairanugamyatē, tathā'yaṁ rōgō rōgaiḥ| rājayakṣmētyādayaścatasraḥ saṁjñāḥ|
Adhikarana nAmanirvacanam (2-3) · Śloka 3
tatrādyāṁ saṁjñāṁ vyutpādayannāha - - - - nakṣatrāṇāṁ dvijānāṁ ca rājñō'bhūdyadayaṁ purā|
yacca rājā ca yakṣmā ca rājayakṣmā tatō mataḥ||2||
dēhauṣadhakṣayakr̥tēḥ kṣayastatsambhavācca saḥ|
rasādiśōṣaṇācchōṣō rōgarāṭ tēṣu rājanāt||3||
View original
तत्राद्यां संज्ञां व्युत्पादयन्नाह - - - - नक्षत्राणां द्विजानां च राज्ञोऽभूद्यदयं पुरा|
यच्च राजा च यक्ष्मा च राजयक्ष्मा ततो मतः||२||
देहौषधक्षयकृतेः क्षयस्तत्सम्भवाच्च सः|
रसादिशोषणाच्छोषो रोगराट् तेषु राजनात्||३||
sa0-nakṣatrāṇāṁ-aścinyādīnāṁ, tathā dvijānāṁ-brāhmaṇānāṁ ca, yō rājā-candraḥ, tasya purā-pūrvaṁ, abhavat| pūrvakalpē hi rōhiṇyāmatisaktasya candrasya śvaśuraṁ dakṣamanr̥tavādēna vañcayatō'pamānitaduhitr̥snēhavaśādudbhūtakrōdhāt prajāpatērdakṣataḥ rājayakṣmā'bhavaditi śrūyatē| tasmādrājñō yakṣmā rājayakṣmētyucyatē ṣaṣṭhīsamāsavyutpattyā| yacca-yasmācca, rājā ca yakṣmā ca-rājāca rōgāṇāṁ madhyē anēkarōgānīkaparivr̥tatvēna yakṣmā ca, tatō rājā cāsau yakṣmā ca rājayakṣmā'bhimatō munīnāmiti śēṣaḥ| tathā dēhaścauṣadhaṁ ca, tayōḥ kṣayaḥ, tasya kr̥tiḥ-kāraṇaṁ, tatō dēhauṣadhakṣayakr̥tēḥ kṣaya ityucyatē| anēna cāsya vyādhērbahukālasthāyitvaṁ dyōtayati| kilāyaṁ vyādhirbahutaraṁ kālamavatiṣṭhatē na ca śāntiṁ gacchati| yāvaddēhaḥ kṣīyatē, auṣadhānyapi kṣīyantē, na punarayaṁ vyādhiḥ, iti dēhauṣadhakṣayakr̥tēḥ kṣaya ityucyatē| tatsambhāvācca saḥ| tadityanēna dēhauṣadhakṣayaḥ pratyavamr̥śyatē| sa sambhavō-janma, yasyāsau tatsambhavaḥ, tasmādapi kṣaya ityucyatē| ēvamanyō'pi yō vyādhirdēhauṣadhakṣayakārī, sō'pi kṣayākhyasya vyādhēḥ sambhavaḥ-kāraṇam, tasmājjāyata ityarthaḥ| rasādīnāṁ śōṣaṇāt śōṣa iti bhaṇyatē| rōgētyādi| bahuṣu rōgēṣu madhyē rōgatvēnaiṣa ēva bhrājatē, tasmādrōgarāḍityucyatē|
Adhikarana rAjayakShmaNo hetucatuShTayam (4) · Śloka 4
sāhasaṁ vēgasaṁrōdhaḥ śukraujaḥsnēhasaṅkṣayaḥ|
annapānavidhityāgaścatvārastasya hētavaḥ||4||
View original
साहसं वेगसंरोधः शुक्रौजःस्नेहसङ्क्षयः|
अन्नपानविधित्यागश्चत्वारस्तस्य हेतवः||४||
sa0-sāhasaṁ-kāyēna vācā vā'yathābalamārambhaḥ| vēgasaṁrōdhō-vātaviṇmūtrādīnāmunmukhībhūtānāṁ dhāraṇam| śukraṁ ca ōjaśca snēhaśca tēṣāṁ saṅkṣayō-vināśaḥ| atra snēhaśabdēna dēhasnēhō grāhyaḥ, dēhaśabdalōpaṁ kr̥tvā'yaṁ nirdiṣṭaḥ| tathā ca muniḥ (ca. ci. a. 8|2)- "dēhasnēhaparikṣayāt" iti| tathā, annapānayōryathāśāstraṁ yō vidhistasya tyāgō-anyathāsēvanamanyathā'bhyavahāraḥ| tasya-rājayakṣmaṇaḥ, catvāraḥ sāhasādayō hētavaḥ| pāṭhādēva catuḥsaṅkhyātvē labdhē caturgrahaṇaṁ niyamārtham| yadyapi sāhasādaya ētē pratyēkamanēkaprakāratayā bhinnāḥ, tathā'pi sāhasādicatuṣṭayaṁ nātikrāmantītyarthaḥ| tathā'smin rājayakṣmākhyē sāhasajē vēgasaṁrōdhajē śukraujaḥsnēhasaṅkṣayajē'nnapānavidhityāgajē vā caturvidhē viśēṣēṇa pavanō hētuḥ|
Adhikarana rAjayakShmaNo saMprAptiH (5-6) · Śloka 6
ata ēvāha - - - - tairudīrṇō'nilaḥ pittaṁ kaphaṁ cōdīrya sarvataḥ|
śarīrasandhīnāviśya tān sirāśca prapīḍayan||5||
mukhāni srōtasāṁ ruddhvā tathaivātivivr̥tya vā|
sarpannūrdhvamadhastiryagyathāsvaṁ janayēdgadān||6||
View original
अत एवाह - - - - तैरुदीर्णोऽनिलः पित्तं कफं चोदीर्य सर्वतः|
शरीरसन्धीनाविश्य तान् सिराश्च प्रपीडयन्||५||
मुखानि स्रोतसां रुद्ध्वा तथैवातिविवृत्य वा|
सर्पन्नूर्ध्वमधस्तिर्यग्यथास्वं जनयेद्गदान्||६||
sa0-taiḥ-sāhasādibhiḥ, udīrṇō'nila idamidaṁ kurvan yathāsvaṁ gadān janayēt| udīrṇaḥ-ulbaṇaḥ pittaślēṣmabhyāmadhikaḥ| ata ēva pittamudīrya-svasthānāccyāvayitvā, tathā kaphaṁ sarvataḥ-sarvasmāt udīrya, tathā śarīrasandhīn-daśādhikaśatadvayasaṅkhyātān ātrēyamatēna tu dvisahasrasaṅkhyātān, āviśya-tēṣāmantaḥ-pravēśaṁ kr̥tvā, tāścaṁ-sandhīn, prapīḍayan-prakarṣēṇa mardayanniva, tathā sirā api sakalaśarīragāḥ prapīḍayan, tathā'nyēṣāṁ srōtasāṁ mukhāni-dvārāṇi ruddhvā, tathaiva tāni vā ativivr̥tya-prasārya srōtōmukhāni| sarpannityādi| ūrdhvaṁ sarpan vāyuḥ pīnasādīn vyādhīn janayēt, adhaḥ sarpan viḍbhraṁśaṁ viṭśōṣaṁ vā kuryāt, tiryak sarpan pārśvarujaṁ vā kuryāt, iti yathāsvaṁśabdasyārthaḥ|
Adhikarana rAjayakShmaNaH pUrvarUpam (7-13) · Śloka 13
rūpaṁ bhaviṣyatastasya pratiśyāyō bhr̥śaṁ kṣavaḥ|
prasēkō mukhamādhuryaṁ sadanaṁ vahnidēhayōḥ||7||
sthālyamatrānnapānādau śucāvapyaśucīkṣaṇam|
makṣikātr̥ṇakēśādipātaḥ prāyō'nnapānayōḥ||8||
hr̥llāsaśchardiraruciraśnatō'pi balakṣayaḥ|
pāṇyōravēkṣā pādāsyaśōphō'kṣṇōratiśuklatā||9||
bāhvōḥ pramāṇajijñāsā kāyē baibhatsyadarśanam|
strīmadyamāṁsapriyatā ghr̥ṇitvaṁ mūrddhaguṇṭhanam||10||
nakhakēśātivr̥ddhiśca, svapnē cābhibhavō bhavēt|
pataṅgakr̥kalāsāhikapiśvāpadapakṣibhiḥ||11||
kēśasthituṣabhasmādirāśau samadhirōhaṇam|
śūnyānāṁ grāmadēśānāṁ darśanaṁ śuṣyatō'mbhasaḥ||12||
jyōtirgirīṇāṁ patatāṁ jvalatāṁ ca mahīruhām|
|13|
View original
रूपं भविष्यतस्तस्य प्रतिश्यायो भृशं क्षवः|
प्रसेको मुखमाधुर्यं सदनं वह्निदेहयोः||७||
स्थाल्यमत्रान्नपानादौ शुचावप्यशुचीक्षणम्|
मक्षिकातृणकेशादिपातः प्रायोऽन्नपानयोः||८||
हृल्लासश्छर्दिररुचिरश्नतोऽपि बलक्षयः|
पाण्योरवेक्षा पादास्यशोफोऽक्ष्णोरतिशुक्लता||९||
बाह्वोः प्रमाणजिज्ञासा काये बैभत्स्यदर्शनम्|
स्त्रीमद्यमांसप्रियता घृणित्वं मूर्द्धगुण्ठनम्||१०||
नखकेशातिवृद्धिश्च, स्वप्ने चाभिभवो भवेत्|
पतङ्गकृकलासाहिकपिश्वापदपक्षिभिः||११||
केशस्थितुषभस्मादिराशौ समधिरोहणम्|
शून्यानां ग्रामदेशानां दर्शनं शुष्यतोऽम्भसः||१२||
ज्योतिर्गिरीणां पततां ज्वलतां च महीरुहाम्|
|१३|
sa0-tasya-rājayakṣmaṇaḥ, bhaviṣyataḥ utpitsōḥ, rūpaṁ-agrarūpaṁ, pratiśyāyādi| vahnēḥ sadanaṁ-pākāsāmarthyam| dēhasya sādō-nirbalatā| sthālyamatrānnapānādīnāṁ śuddhānāmapyaśucidarśanamiti tadānīṁ puruṣasya mithyājñānaṁ jāyata ityarthaḥ| pāṇyōravēkṣā-bhūyasā svapāṇī paśyati| bāhvōḥ pramāṇajijñāsā-kiyatpramāṇau mē bāhū iti jñātumicchati| kāyē-śarīrē śōbhanē'pi, baibhatsyadarśanamiti mithyājñānaṁ tadānīṁ rōgasvabhāvādasyōtpadyatē| mūrdhraḥ-mastakasya, guṇṭhanaṁ-vastrādinā sañchādanam| svapnē ca tasya yakṣmiṇaḥ pataṅgādibhirabhibhavō bhavēt-pataṅgādyaiḥ parābhūyatē| pataṅgaḥ-kīṭabhēdaḥ| tathā, kēśādirāśiṣvadhirōhaṇaṁ tathā śūnyagrāmadēśādīnāṁ darśanaṁ svapnē bhavēt|
Adhikarana rAjayakShmaNo rUpam (13-15) · Śloka 15
prāgrūpamuktvā sampratyēkādaśarūpamadhikr̥tyāha - - - - |
pīnasaśvāsakāsāṁ samūrddhasvararujō'ruciḥ||13||
ūrdhvaṁ, viḍbhraṁśasaṁśōṣāvadhaḥ, cchardiśca kōṣṭhagē|
tiryaksthē pārśvarudgōṣē, sandhigē bhavati jvaraḥ||14||
rūpāṇyēkādaśaitāni jāyantē rājayakṣmiṇaḥ|
|15|
View original
प्राग्रूपमुक्त्वा सम्प्रत्येकादशरूपमधिकृत्याह - - - - |
पीनसश्वासकासां समूर्द्धस्वररुजोऽरुचिः||१३||
ऊर्ध्वं, विड्भ्रंशसंशोषावधः, च्छर्दिश्च कोष्ठगे|
तिर्यक्स्थे पार्श्वरुद्गोषे, सन्धिगे भवति ज्वरः||१४||
रूपाण्येकादशैतानि जायन्ते राजयक्ष्मिणः|
|१५|
sa0-aṁsau ca mūrddhā ca svaraśca tēṣāṁ rujōṁ'samūrddhasvararujaḥ| pīnasaśca śvāsaścāṁsamūrddhasvararujaśca tāḥ, tathā aruciḥ, ityūrdhvaṁ-ūrdhvasthitē dōṣē, bhavati| arucērēṣaḥ pr̥thagupanyāsaḥ prādhānyakhyāpanārthaḥ| yathā,-asmin vyādhāvatibhayāvahō'rucyākhya upadravō na tathā pīnasādaya iti| adhaḥsthitē dōṣē viśaḥ-purīṣasya, bhraṁśasaṁśōṣau viḍbhraṁśasaṁśōṣau bhavataḥ| "viḍbhraṁśō-bhinnavarcastvaṁ, viṭśōṣō-baddhaviṭkatā|" ētayōśca parasparaṁ viruddhatvānna tulyakālaṁ sambhavaḥ| tasmātkadācidviḍbhraṁśaḥ kadācidviṭśōṣō bhavati| chardistu kōṣṭhasthitē dōṣē syāt| tiryaksthē dōṣē pārśvaruk bhavati| sandhigē jvarō bhavati| ētāni pīnasādīnyēkādaśa rūpāṇi śōṣiṇa utpadyantē| munistvēvamavōcat (ca. ci. a. 8|23)- "pratiśyāyaṁ jvaraṁ kāsamaṅgamardaṁ śirōrujam| śvāsaṁ viḍbhēdamaruciṁ pārśvaśūlaṁ svarakṣayam|| kurutē cāṁsasantāpamēkādaśaṁ" ityādi|
Adhikarana rAjayakShmaNo upadravAH (15-16) · Śloka 16
|
tēṣāmupadravān vidyātkaṇṭhōddhvaṁsamurōrujam||15||
jr̥mbhāṅgamardaniṣṭhīvavahnisādāsyapūtitāḥ|
|16|
View original
|
तेषामुपद्रवान् विद्यात्कण्ठोद्ध्वंसमुरोरुजम्||१५||
जृम्भाङ्गमर्दनिष्ठीववह्निसादास्यपूतिताः|
|१६|
sa0-tēṣāṁ-ēkādaśasaṅkhyānāṁ pīnasādīnāṁ pūrvōtpannānāṁ, kaṇṭhōddhvaṁsādīn paścādutthitān saptōpadravān jānīyāt| "vyādhērupari yō vyādhirbhavatyuttarakālajaḥ| upakramavighātī ca sa hyupadrava ucyatē||" ityupadravalakṣaṇam|
Adhikarana vAtajasya rUpam (16-17) · Śloka 17
|
tatra vātācchiraḥpārśvaśūlamaṁsāṅgamardanam||16||
kaṇṭhōddhvaṁsaḥ svarabhraṁśaḥ|
|17|
View original
|
तत्र वाताच्छिरःपार्श्वशूलमंसाङ्गमर्दनम्||१६||
कण्ठोद्ध्वंसः स्वरभ्रंशः|
|१७|
sa0-tatra-tasmin rājayakṣmākhyē vyādhau, vātādadhikāt śiraḥśūlādayaḥ syuḥ|
Adhikarana pittajasya rUpam (17) · Śloka 17
pittātpādāṁsapāṇiṣu|
dāhō'tisārōsr̥k''chardirmukhagandhō jvarō madaḥ||17||
View original
पित्तात्पादांसपाणिषु|
दाहोऽतिसारोसृक्ऽऽछर्दिर्मुखगन्धो ज्वरो मदः||१७||
sa0-pittādadhikāt pādādiṣu dāhaḥ syāt| tathā, atīsārādayaśca syuḥ|
Adhikarana kaphajasya rUpam (18) · Śloka 18
kaphādarōcakaśchardiḥ kāsō mūrddhāṅgagauravam|
prasēkaḥ pīnasaḥ śvāsaḥ svarasādō'lpavahnitā||18||
View original
कफादरोचकश्छर्दिः कासो मूर्द्धाङ्गगौरवम्|
प्रसेकः पीनसः श्वासः स्वरसादोऽल्पवह्निता||१८||
sa0-kaphādadhikādarōcakādayō daśa syuḥ|
Adhikarana trayANAM sAmAnyaM rUpam (19-22) · Śloka 22
yakṣmiṇō māṁsā(annā)dyabhyavahāratō'pi dhātukṣayō jāyatē, na dhātupuṣṭiḥ, ityatra yuktimāha - - - - dōṣairmandānalatvēna sōpalēpaiḥ kaphōlbaṇaiḥ|
srōtōmukhēṣu ruddhēṣu dhātūṣmasvalpakēṣu ca||19||
vidahyamānaḥ svasthānē rasastāṁstānupadravān|
kuryādagacchanmāṁsādīnasr̥k cōrdhvaṁ pradhāvati||20||
pacyatē kōṣṭha ēvānnamannapaktraiva cāsya yat|
prāyō'smānmalatāṁ yātaṁ naivālaṁ dhātupuṣṭayē||21||
rasō'pyasya na raktāya māṁsāya kuta ēva tu|
upastabdhaḥ sa śakr̥tā kēvalaṁ vartatē kṣayī||22||
View original
यक्ष्मिणो मांसा(अन्ना)द्यभ्यवहारतोऽपि धातुक्षयो जायते, न धातुपुष्टिः, इत्यत्र युक्तिमाह - - - - दोषैर्मन्दानलत्वेन सोपलेपैः कफोल्बणैः|
स्रोतोमुखेषु रुद्धेषु धातूष्मस्वल्पकेषु च||१९||
विदह्यमानः स्वस्थाने रसस्तांस्तानुपद्रवान्|
कुर्यादगच्छन्मांसादीनसृक् चोर्ध्वं प्रधावति||२०||
पच्यते कोष्ठ एवान्नमन्नपक्त्रैव चास्य यत्|
प्रायोऽस्मान्मलतां यातं नैवालं धातुपुष्टये||२१||
रसोऽप्यस्य न रक्ताय मांसाय कुत एव तु|
उपस्तब्धः स शकृता केवलं वर्तते क्षयी||२२||
sa0-dōṣaiḥ-vātapittakaphaiḥ, kaphōlbaṇatvāt srōtōdvārēṣu ruddhēṣu-pihitēṣu satsu, rasaḥ svasthāna ēva vidahyamānō-na samyagraktatāṁ prāpnuvan, tāṁstān-anēkān kaṇṭhōddhvaṁsādīn, upadravān kuryāt| kimbhūtairdōṣaiḥ ? kaphōlbaṇaiḥ-ślēṣmādhikaiḥ| ata ēva kaphādhikatvāt sahōpalēpēna ślēṣmalēpēna saha vartantē sōpalēpāḥ, taistathāvidhairdōṣaistadānīṁ mandānalatvaṁ kriyatē| tēnaiva ca mandānalatvēna hētunā dhātūṣmasu-rasādyagniṣu, alpakēṣu-atiśayēnālpēṣu| ēvamanēkakāraṇasadbhāvādrasaḥ svasthāna ēva vidahyamānaḥ-pittakāriṇīṁ madhyamāṁ pākāvasthāmanubhavan samyak pākamagacchan, yathōcitān vikārāṁstāṁstān kurvan, māṁsādīn-māṁsaprabhr̥tikān dhātūn, agacchan-aprāpnuvan, vidahyamānatayā raktatāmāpannaḥ, tadasr̥k cōrdhvaṁ pradhāvati-ūrdhvaṁ prasarpati, kēvalaṁ niṣṭhīvanasahitaṁ vā| tasmāt kṣayiṇō na tanmāṁsādidhātupuṣṭayē| kiñcāsmādapi hētōḥ sa rasō na dhātupuṣṭayē| [yat-] yasmāt, [annaṁ] pacyatē-annaṁ sārakiṭṭatvaṁ nīyatē, annapaktraiva-jāṭharāgninā, kōṣṭha ēva-āmapakvāśayākhyē| ubhayatrēvakārō'vadhāraṇē| kōṣṭha ēva-na dhātuṣu, jāṭharāgninaiva-na dhātvagnibhiḥ, iti| yata ēvaṁ tatō'smāt-prāṅnirūpitāddhētukadambakāt, prāyō malatāṁ-ādhikyēna mūtrapurīṣatāṁ, prāptamannaṁ naiva dhātupuṣṭayē'laṁ-samartham| dhātupuṣṭigrahaṇēnaitatsūcayati,-abhinavamr̥tkumbhajalalavasyandananyāyēna sūkṣmasrōtōnupravēśitayā sō'nnarasō dhātvāpyāyanamātraṁ karōtyēva, anyathā varṣagaṇānubandhi jīvitaṁ kṣayiṇō na sambhāvyēta| tasmāddhātusthitimātraṁ bhavati na tu dhātupōṣaṇamiti sthitam| rasaḥ-ubhayarūpō'nnarasō dhāturasō vā, asya-kṣayiṇaḥ, nikaṭasya raktadhātōrna puṣṭayē, māṁsadhātōrviprakr̥ṣṭasya tu kuta ēva syāt ? ēvaṁ na sambhāvyata ityapiśabdārthaḥ| nanu, yadyēvaṁ tatkathamanyēbhyō dhātubhyō viśēṣēṇa dhāraṇasvabhāvēbhyō vinā kṣayī jīvēt? ityāśaṅkyāha-upastabdha iti| saḥ-kṣayī, śakr̥tā-purīṣēṇa, kēvalamupastabdhaḥ-kr̥tāvaṣṭambhō, vartatē-prāṇiti, pūrvōktanyāyēna kiñcidāhārarasāpyāyitairdhātubhirdhāraṇasvabhāvairdhr̥tamātraḥ| nanu, "vidahyamānaḥ svasthānē rasastāṁstānupadravān| kuryādagacchanmāṁsādīnasr̥k cōrdhvaṁ pradhāvati||" ityanēna raktasya sattā pradipāditā| "rasō'pyasya na raktāya" ityanēna kṣayiṇō raktasYābhāvaḥ pratyapādi| tadimē vākyē parasparaṁ vyāghnātē| atrōcyatē| nānayōrvākyayōḥ parasparaṁ virōdhaḥ| yataḥ " asr̥k cōrdhvaṁ pradhāvati" ityanēna na taddhāturūpatāṁ prāptamuktam| kintarhi ? rasasya vidahyamānatayā svasthānasthitasya raktadhātvāśayamagacchatō raktōdbhūtiruktā| anēnaivābhiprāyēṇōttaratra vākyē "rasō'pyasya na raktāya" ityuvāca| anēna hi rasō dhāturūpāya raktāya śōṣiṇō na sampadyatē iti pratyapādi|
Adhikarana asAdhyalakShaNam (23) · Śloka 23
athāsya kṣayiṇaḥ sādhyāsādhyatām nirūpayati - - - - liṅgēṣvalpēṣvapi kṣīṇaṁ vyādhyauṣadhabalākṣamam|
varjayēt|23|
View original
अथास्य क्षयिणः साध्यासाध्यताम् निरूपयति - - - - लिङ्गेष्वल्पेष्वपि क्षीणं व्याध्यौषधबलाक्षमम्|
वर्जयेत्|२३|
sa0-kṣayiṇaṁ balamāṁsābhyāṁ kṣīṇaṁ liṅgēṣu-pīnasādiṣu, alpēṣvapi satsu-na sarvēṣūtpannēṣu, varjayēt-nōpakramēt| ki tam ? vyādhyauṣadhabalākṣamam| vyādhyauṣadhayōrbalaṁ vyādhyauṣadhabalam, tasyākṣamam| kṣayākhyasya vyādhēryadbalaṁ tathā'sya śamanōpāyasyauṣadhasya yadbalaṁ tatrākṣamaṁ-asahaṁ, yatastatō varjayēdityarthaḥ|
Adhikarana sAdhyalakShaNam (23-1) · Śloka 1
|
sādhayēdēva liṅgēṣu sarvēṣvapi tatō'nyathā||23||
iti rājayakṣmanidānam||1||
View original
|
साधयेदेव लिङ्गेषु सर्वेष्वपि ततोऽन्यथा||२३||
इति राजयक्ष्मनिदानम्||१||
sa0-a(ta)tō'nyathā-viparītalakṣaṇaṁ rājayakṣmiṇaṁ balamāṁsābhyāmakṣīṇamata ēva vyādhyauṣadhabalakṣamaṁ, sarvēṣvapi-pīnasādiṣu liṅgēṣvapi satsu, sādhayēdēva| kiṁpunardvitrādiṣvēṣu sādhayēdityapiśabdārthaḥ|
Adhikarana svarabhedaH ShaDvidhaH (24) · Śloka 24
athāsya vyādhērupadravabhūtānāmādiśabdagr̥hītānāṁ pañcānāṁ svarabhēdādīnāṁ rōgāṇāṁ nidānānyāha - - - - atha svarabhēdanidānam|
dōṣairvyastaiḥ samastaiśca kṣayāt ṣaṣṭhaśca mēdasā|
svarabhēdō bhavēt|24|
View original
अथास्य व्याधेरुपद्रवभूतानामादिशब्दगृहीतानां पञ्चानां स्वरभेदादीनां रोगाणां निदानान्याह - - - - अथ स्वरभेदनिदानम्|
दोषैर्व्यस्तैः समस्तैश्च क्षयात् षष्ठश्च मेदसा|
स्वरभेदो भवेत्|२४|
sa0-dōṣaiḥ-pr̥thagvātapittakaphaiḥ, samastaiḥ-sannipatitaiḥ, tathā kṣayāt, tathā ṣaṣṭhaḥ svarabhēdō mēdasā, syāt|
Adhikarana vAtajasya lakShaNam (24-25) · Śloka 25
|
tatra kṣāmō rūkṣaścalaḥ svaraḥ||24||
śūkaparṇābhakaṇṭhatvaṁ snigdhōṣṇōpaśayō'nilāt|
|25|
View original
|
तत्र क्षामो रूक्षश्चलः स्वरः||२४||
शूकपर्णाभकण्ठत्वं स्निग्धोष्णोपशयोऽनिलात्|
|२५|
sa0-tatra-tēṣu ṣaṭsu svarabhēdēṣu madhyē, vātātsvarabhēdē sati kṣāmādimān svaraḥ syāt| tathā, śūkapūrṇasadr̥śagalatvaṁ snigdhōṣṇōpaśayaśca bhavati|
Adhikarana pittajasya lakShaNam (25) · Śloka 25
|
pittāttālugalē dāhaḥ śōṣa uktāvasūyanam||25||
View original
|
पित्तात्तालुगले दाहः शोष उक्तावसूयनम्||२५||
sa0-pittāt svarabhēdē sati tāluni galē ca dāhaḥ, tathā śōṣaḥ, prakr̥tatvāttālugalayōrēva| tathā, uktāvasūyanaṁ-vākyaviṣayē'sahanam, pittasvarabhēdī vākyaṁ vaktumasamartha ityarthaḥ|
Adhikarana kaphajasya lakShaNam (26) · Śloka 26
limpanniva kaphātkaṇṭhaṁ mandaḥ khurakhurāyatē|
svarō vibaddhaḥ|26|
View original
लिम्पन्निव कफात्कण्ठं मन्दः खुरखुरायते|
स्वरो विबद्धः|२६|
sa0-kaphātsvarabhēdē kaṇṭhaṁ limpanniva-upalēpamiva galasya kurvan, khurakhurāyatē-prakr̥tatvāt kaṇṭhasyaiva khurakhuramityavyaktaṁ śabdaṁ karōti| tathā, sarvēbhyaḥ svarabhēdēbhyō'yaṁ mandaḥ svarō-nōccaiḥ śrūyatē| tathā, vibaddhō-vadatō madhyē skhalanarūpaḥ|
Adhikarana tridoShasya lakShaNam (26) · Śloka 26
|
sarvaistu sarvaliṅgaḥ|26|
View original
|
सर्वैस्तु सर्वलिङ्गः|२६|
sa0-sarvaiḥ-tribhirdōṣaiḥ samuditaiḥ, sarvaliṅgaḥ-tridōṣalakṣaṇaḥ, sarvabhēdō bhavati|
Adhikarana kShayasya lakShaNam (26-27) · Śloka 27
|
kṣayātkaṣēt||26||
dhūmāyatīva cātyartham|
|27|
View original
|
क्षयात्कषेत्||२६||
धूमायतीव चात्यर्थम्|
|२७|
sa0-kṣayāt svarabhēdaḥ kaṣēt-hiṁsyāt, kaṇṭhamarmaghaṭanādityarthaḥ| anuktamapi prakr̥tatvāt kaṇṭhamiti labhyatē| tathā, kṣayasvarabhēdī dhūmāyatīvātiśayēna| atyarthaśabdēna pittasvarabhēdē'pi dhūmāyanaṁ bhavatīti gamayati| dhūmāyatīti dhūmaniḥsaraṇamiva nāsikādidēśēṣvanubhavati|
Adhikarana medojasya lakShaNam (27) · Śloka 27
mēdasā ślēṣmalakṣaṇaḥ|
kr̥cchralakṣyākṣaraśca|27|
View original
मेदसा श्लेष्मलक्षणः|
कृच्छ्रलक्ष्याक्षरश्च|२७|
sa0-mēdasā svarabhēdaḥ ślēṣmasvarabhēdalakṣaṇaḥ| tathā, kr̥cchrēṇa-kathañcit, lakṣyāṇi-jñēyāni, akṣarāṇi yatra sa ēvam| ētadēva kr̥cchralakṣyākṣaratvaṁ kaphasvarabhēdādadhikam|
Adhikarana eShAM sAdhyAsAdhyatvam (27-2) · Śloka 2
|
atra sarvairantyaṁ ca varjayēt||27||
iti svarabhēdanidānam||2||
View original
|
अत्र सर्वैरन्त्यं च वर्जयेत्||२७||
इति स्वरभेदनिदानम्||२||
sa0-sarvairdōṣairyaḥ svarabhēdaḥ, tathā'ntē paṭhitatvānmēdaḥsvarabhēdaḥ-antyaḥ, taṁ ca varjayēt| caturastvanyān sādhayēdityarthādavagamyatē|
Adhikarana arocakaH pa~jcavidhaH (28) · Śloka 28
athārōcakanidānam|
arōcakō bhavēddōṣairjihvāhr̥dayasaṁśrayaiḥ|
sannipātēna manasaḥ santāpēna ca pañcamaḥ||28||
View original
अथारोचकनिदानम्|
अरोचको भवेद्दोषैर्जिह्वाहृदयसंश्रयैः|
सन्निपातेन मनसः सन्तापेन च पञ्चमः||२८||
sa0-jihvā ca hr̥dayaṁ ca jihvāhr̥dayam, tatsaṁśrayaḥ-āśrayō, yēṣāṁ taistatrasthaiḥ pr̥thagvātapittakaphairarōcakaḥ syāt| tathā, sannipātēnārthājjihvāhr̥dayasaṁśritēnārōcakaḥ syāditi yōjyam| tathā, manasaḥ santāpēna-anēkavidhēna krōdhaśōkādinōpataptēna, pañcamō'rōcaka āganturbhavēt| atrāpi yathāsvaṁ dōṣāṇāṁ jihvāhr̥dayasaṁśritatvamavaśyamāśrayaṇīyam| upādānādēva pañcatvē labdhē manaḥsantāpajaḥ pañcama ēvēti niyamārthaṁ pañcamagrahaṇam| manyuśōkādyanēkaprakāramanaḥsantāpatvē'pyēka ēva manaḥsantāpajō'rōcaka ityarthaḥ|
Adhikarana pa~jcAnAmarocakAnAM lakShaNAni (29-3) · Śloka 3
kaṣāyatiktamadhuraṁ vātādiṣu mukhaṁ kramāt|
sarvōtthē virasaṁ śōkakrōdhādiṣu yathāmalam||29||
ityarōcakanidānam||3||
View original
कषायतिक्तमधुरं वातादिषु मुखं क्रमात्|
सर्वोत्थे विरसं शोकक्रोधादिषु यथामलम्||२९||
इत्यरोचकनिदानम्||३||
sa0-vātādyudbhavēṣvarōcakēṣu mukhaṁ-āsyaṁ, kramēṇa kaṣāyatiktamadhuraṁ bhavati| vyādhisvabhāvāt pittārōcakē'pi tiktavaktratā bhavati, na kaṭukāsyatvam| sarvōtthē-sannipātajē'rōcakē, virasamāsyaṁ bhavati-niścitarasājñānam| śōkakrōdhādisamutthēṣvarōcakēṣu yathāmalaṁ-yathādōṣaṁ, mukhaṁ bhavēt| tatra śōkabhayakāmalōbhērṣyādisantaptamanaḥsamutthē vātaprakōpāt kaṣāyam, krōdhasantaptamanaḥsamutthē vātaprakōpāt tiktam, grahōpataptamanaḥsamutthē sannipātaprakōpāt virasāsyatvam, iti yathāmalaśabdasyārthaḥ|
Adhikarana chardiH pa~jcavidhA (30) · Śloka 30
atha chardinidānam|
chardirdōṣaiḥ pr̥thaksarvairdviṣṭairarthaiśca pañcamī|
|30|
View original
अथ छर्दिनिदानम्|
छर्दिर्दोषैः पृथक्सर्वैर्द्विष्टैरर्थैश्च पञ्चमी|
|३०|
sa0-pr̥thak-pratyēkaṁ, dōṣaiḥ-vātapittakaphaiḥ, chardirbhavēt| sannipatitaistribhirapi chardiḥ syāt| tathā, dviṣṭaiḥ-anabhiprētaiḥ śabdādibhiśca, pañcamī chardirbhavēt| pūrvavat pañcamītyētanniyamārtham| dviṣṭānāṁ hyarthānāṁ bahutvāt bahvyaśchardayō bhavantītyāśaṅkyatē tathā śaṅkānivr̥ttayē dviṣṭārthayōgajā ēkaiva chardirityuktam|
Adhikarana chardyAH saMprAptiH (30) · Śloka 30
|
udānō vikr̥tō dōṣān sarvāsvapyūrdhvamasyati||30||
View original
|
उदानो विकृतो दोषान् सर्वास्वप्यूर्ध्वमस्यति||३०||
sa0-udānākhyō vāyurvikr̥taḥ sarvānapi dōṣān-vātapittakaphān, ūrdhvamasyati-kṣipati| apiśabda ēvārthē, sarvāsvēva chardiṣvityarthaḥ|
Adhikarana chardyAH pUrvarUpam (31) · Śloka 31
tāsūtklēśāsyalāvaṇyaprasēkārucayō'gragāḥ|
|31|
View original
तासूत्क्लेशास्यलावण्यप्रसेकारुचयोऽग्रगाः|
|३१|
sa0-tāsu-chardiṣu, utklēśādayō'gragāḥ-agrē gacchanti prāgrūpatayōdbhavanti| utklēśaḥ-svasthāna ēva mūrtasya dōṣasyōdayō budbudavadutthānam|
Adhikarana vAtajAyA lakShaNam (31-33) · Śloka 33
|
nābhipr̥ṣṭhaṁ rujan vāyuḥ pārśvē cāhāramutkṣipēt||31||
tatō vicchinnamalpālpaṁ kaṣāyaṁ phēnilaṁ vamēt|
śabdōdgārayutaṁ kr̥ṣṇamacchaṁ kr̥cchrēṇa vēgavat||32||
kāsasyāśōṣahr̥nmūrddhasvarapīḍāklamānvitaḥ|
|33|
View original
|
नाभिपृष्ठं रुजन् वायुः पार्श्वे चाहारमुत्क्षिपेत्||३१||
ततो विच्छिन्नमल्पाल्पं कषायं फेनिलं वमेत्|
शब्दोद्गारयुतं कृष्णमच्छं कृच्छ्रेण वेगवत्||३२||
कासस्याशोषहृन्मूर्द्धस्वरपीडाक्लमान्वितः|
|३३|
sa0-vāyuḥ kāsādimān idamidaṁ kurvan vamēt-chardiṁ karōti| nābhiṁ pr̥ṣṭhaṁ ca rujan-pīḍayan, pārśvē ca rujan, āhāramutkṣipēt-ūrdhvaṁ prērayēt| tataḥ-tasmādāhārasyōrdhvagamanādanantaraṁ, vicchinnaṁ kr̥tvā-na nirantaraṁ, alpālpaṁ-alpaṁ kr̥tvā, kaṣāyaṁ vamēt-na madhurādyanyatamam| tathā, phēnilaṁ-phēnayuktam| phēnilamiti "phēnādilacca" itīlac| tathā, śabdayutamudgārayutam| tathā, kr̥ṣṇaṁ-kr̥ṣṇavarṇam| tathā, acchaṁ-tanu| tathā, kr̥cchrēṇa-kathaṁkathañcit na yathāsukham| tathā, vēgavat-vēgayutam|
Adhikarana pittajAyA lakShaNam (33-34) · Śloka 34
|
pittātkṣārōdakanibhaṁ dhūmraṁ haritapītakam||33||
sāsr̥gamlaṁ kaṭūṣṇaṁ ca tr̥ṇmūrcchātāpadāhavat|
|34|
View original
|
पित्तात्क्षारोदकनिभं धूम्रं हरितपीतकम्||३३||
सासृगम्लं कटूष्णं च तृण्मूर्च्छातापदाहवत्|
|३४|
sa0-pittāt kṣārōdakasadr̥śādikaṁ vamēt| tathā, tr̥ṇmūrchātāpadāhā vidyantē yasmiṁstadēvaṁ tr̥ṣṇādiyuktaṁ yathā bhavati tathā vamēt|
Adhikarana kaphajAyA lakShaNam (34-35) · Śloka 35
|
kaphāt snigdhaṁ ghanaṁ śītaṁ ślēṣmatantugavākṣitam||34||
madhuraṁ lavaṇaṁ bhūri prasaktaṁ lōmaharṣaṇam|
mukhaśvayathumādhuryatandrāhr̥llāsakāsavān||35||
View original
|
कफात् स्निग्धं घनं शीतं श्लेष्मतन्तुगवाक्षितम्||३४||
मधुरं लवणं भूरि प्रसक्तं लोमहर्षणम्|
मुखश्वयथुमाधुर्यतन्द्राहृल्लासकासवान्||३५||
sa0-kaphātsnigdhādikaṁ vamēt| tathā, ślēṣmaṇaḥ sambandhinā tantujālēna gavākṣitam| tathā, mukhaśvayathvādimān| tathā, madhurādikaṁ vamēt|
Adhikarana sannipAtajAyAH lakShaNam (36) · Śloka 36
sarvaliṅgā malaiḥ sarvai riṣṭōktā yā ca tāṁ tyajēt|
|36|
View original
सर्वलिङ्गा मलैः सर्वै रिष्टोक्ता या च तां त्यजेत्|
|३६|
sa0-sarvaliṅgā chardiḥ sarvairmalaiḥ-vātapittakaphaiḥ sannipatitaiḥ, bhavēt| na kēvalaṁ tribhirdōṣaiḥ sarvaliṅgā, yā ca riṣṭōktā-vikr̥tivijñānīyādhyāyē (hr̥. śā. a. 5|77) - "chardirvēgavatī" ityādinā granthēnōktā, sā'pi sarvaliṅgā-dōṣatrayalakṣaṇōpētā, tāṁ tyajēt-na cikitsēt| na tu riṣṭōktā yā chardistāṁ tyajēditi vyākhyēyam, tasyā riṣṭatvēnaivāsādhyatvasya pratipāditatvāt|
Adhikarana dviShTArthajAyAH lakShaNam (36-37) · Śloka 37
|
pūtyamēdhyāśucidviṣṭadarśanaśravaṇādibhiḥ||36||
taptē cittē hr̥di kliṣṭē chardirdviṣṭārthayōgajā|
|37|
View original
|
पूत्यमेध्याशुचिद्विष्टदर्शनश्रवणादिभिः||३६||
तप्ते चित्ते हृदि क्लिष्टे छर्दिर्द्विष्टार्थयोगजा|
|३७|
sa0-pūtyādibhistaptē cittē-upataptē manasi, tathā tairēva pūtyādibhiḥ kliṣṭē-pīḍitē, hr̥di yā jāyatē chardiḥ sā dviṣṭārthayōgajā chardirucyatē| ādiḥ-prakārē, yathā-ākr̥tigaṇēṣu|
Adhikarana kRumitRuShNAmadaurhRudajAnAM chardInAM vAtAdijAsvevAntarbhAvaH (37-4) · Śloka 4
nanu, kr̥myādijānyanyāni chardīṁṣi sambhavantyēva|
tēṣāṁ lakṣaṇaṁ kasmānnōktam ? ityāha - - - - |
vātādīnēva vimr̥śētkr̥mitr̥ṣṇāmadauhr̥dē||37||
śūlavēpathuhr̥llāsairviśēṣāt kr̥mijāṁ vadēt|
kr̥mihr̥drōgaliṅgaiśca|38|
iti chardinidānam||4||
View original
ननु, कृम्यादिजान्यन्यानि छर्दींषि सम्भवन्त्येव|
तेषां लक्षणं कस्मान्नोक्तम् ? इत्याह - - - - |
वातादीनेव विमृशेत्कृमितृष्णामदौहृदे||३७||
शूलवेपथुहृल्लासैर्विशेषात् कृमिजां वदेत्|
कृमिहृद्रोगलिङ्गैश्च|३८|
इति छर्दिनिदानम्||४||
sa0-kāraṇē kāryōpacārāt kr̥myādiśabdairēva chardaya ucyantē| kr̥mitr̥ṣṇāmagarbhiṇīdauhr̥dajē chardiṣi vātādīnēva yathā yathaṁ svalakṣaṇairvimr̥śēt-vicārayēllakṣayēt| na hi vātādīnantarēṇaitāḥ chardayaḥ kathañcidapi sambhavanti| ata ēvaivakārō'vadhāraṇārthō'tra vyadhāyi| ēvaṁ kr̥mijāṁ kadācidvāyucchardilakṣaṇōpētāmathavā pittacchardilakṣaṇōpētāṁ kaphacchardilakṣaṇōpētāṁ vā yathāyathaṁ lakṣayēt| ēvaṁ tr̥ṣṇāmadauhr̥dacchardiṣi vātādīn vimr̥śēt| viśēṣēṇa śūlavēpathuhr̥llāsaiḥ kr̥mijāṁ vadēt| kr̥mihr̥drōgalakṣaṇaiśca-anantaramēva vakṣyamāṇaiḥ, kr̥mijāṁ vadēt|
Adhikarana hRudrogaH pa~jcavidhaH, hRudrogANAM nidAnam (38-39) · Śloka 39
adhunā hr̥drōgaṁ lilakṣayiṣurāha - - - - atha hr̥drōganidānam|
|
smr̥tāḥ pañca tu hr̥dgadāḥ||38||
tēṣāṁ gulmanidānōktaiḥ samutthānaiśca sambhavaḥ|
|39|
View original
अधुना हृद्रोगं लिलक्षयिषुराह - - - - अथ हृद्रोगनिदानम्|
|
स्मृताः पञ्च तु हृद्गदाः||३८||
तेषां गुल्मनिदानोक्तैः समुत्थानैश्च सम्भवः|
|३९|
sa0-hr̥dgadāḥ pañca smr̥tāḥ, tantrakr̥dbhiriti śēṣaḥ| [tēṣāṁ-hr̥drōgāṇāṁ, gulmanidānōktaiḥ-vakṣyamāṇaiḥ, samutthānaiḥ-kāraṇaiḥ, sambhavaḥ-utpattiḥ| ]
Adhikarana vAtajAyA lakShaNam (39-41) · Śloka 41
|
vātēna śūlyatē'tyarthaṁ yudyatē sphuṭatīva ca||39||
bhidyatē śuṣyati stabdhaṁ hr̥dayaṁ śūnyatā dravaḥ|
akasmāddīnatā śōkō bhayaṁ śabdāsahiṣṇutā||40||
vēpathurvēṣṭanaṁ mōhaḥ śvāsarōdhō'lpanidratā|
|41|
View original
|
वातेन शूल्यतेऽत्यर्थं युद्यते स्फुटतीव च||३९||
भिद्यते शुष्यति स्तब्धं हृदयं शून्यता द्रवः|
अकस्माद्दीनता शोको भयं शब्दासहिष्णुता||४०||
वेपथुर्वेष्टनं मोहः श्वासरोधोऽल्पनिद्रता|
|४१|
sa0-vātēna hr̥drōgē'tyarthaṁ hr̥dayaṁ śūlyatē| atyarthaśabdēnēdaṁ gamayati,-anyēṣvapi hr̥drōgēṣu hr̥dayaṁ śūlyatē'tiśayēna tu vātajē hr̥drōgē iti| tathā, tudyatē-prājanēnēva| śūlaṁ-santatā pīḍā| tōdō-vicchinnō'tiśayēna rugudbhavaḥ| tathā, hr̥dayaṁ sphuṭatītyādikriyādiyutaṁ bhavati| tathā, śūnyatā dravatvaṁ ca, prakr̥tatvāddhr̥dayasyaiva syāditi bōdhyam|
Adhikarana pittajAyA lakShaNam (41-42) · Śloka 42
|
pittā ttr̥ṣṇā bhramō mūrcchā dāhaḥ svēdō'mlakaḥ klamaḥ||41||
chardanaṁ cāmlapittasya dhūmakaḥ pītatā jvaraḥ|
|42|
View original
|
पित्ता त्तृष्णा भ्रमो मूर्च्छा दाहः स्वेदोऽम्लकः क्लमः||४१||
छर्दनं चाम्लपित्तस्य धूमकः पीतता ज्वरः|
|४२|
sa0-pittāt-pittēna, tr̥ṣṇādaya syuḥ|
Adhikarana kaphajAyA lakShaNam (42-43) · Śloka 43
|
ślēṣmaṇā hr̥dayaṁ stabdhaṁ bhārikaṁ sāśmagarbhavat||42||
kāsāgnisādaniṣṭhīvanidrālasyārucijvarāḥ|
|43|
View original
|
श्लेष्मणा हृदयं स्तब्धं भारिकं साश्मगर्भवत्||४२||
कासाग्निसादनिष्ठीवनिद्रालस्यारुचिज्वराः|
|४३|
sa0-ślēṣmaṇā hr̥drōgē hr̥dayaṁ stabdhaṁ, tathā bhārikaṁ-guru, bhavati| katham ? sāśmagarbhavat-vidyamānāśmagarbhasadr̥śam| tathā, kāsādayaḥ syuḥ|
Adhikarana tridoShasya lakShaNam (43) · Śloka 43
|
sarvaliṅgastribhirdōṣaiḥ|43|
View original
|
सर्वलिङ्गस्त्रिभिर्दोषैः|४३|
sa0-sarvaliṅgō hr̥drōgastribhirdōṣaiḥ syāt|
Adhikarana kRumijasya lakShaNam (43-5) · Śloka 5
|
kr̥mibhiḥ śyāvanētratā||43||
tamaḥpravēśō hr̥llāsaḥ śōṣaḥ kaṇḍūḥ kaphasrutiḥ|
hr̥dayaṁ pratataṁ cātra krakacēnēva dāryatē||44||
cikitsēdāmayaṁ ghōraṁ taṁ śīghraṁ śīghrakāriṇam|
|45|
iti hr̥drōganidānam||5||
View original
|
कृमिभिः श्यावनेत्रता||४३||
तमःप्रवेशो हृल्लासः शोषः कण्डूः कफस्रुतिः|
हृदयं प्रततं चात्र क्रकचेनेव दार्यते||४४||
चिकित्सेदामयं घोरं तं शीघ्रं शीघ्रकारिणम्|
|४५|
इति हृद्रोगनिदानम्||५||
sa0-kr̥mibhiśca hr̥drōgē śyāvākṣitādyāḥ syuḥ| atra-kr̥mihr̥drōgē, hr̥dayaṁ krakacēnēva-karapatrēṇēva, [ pratataṁ- ] santataṁ, dāryatē| taṁ-kr̥mihr̥drōgākhyamāmayaṁ, ghōraṁ-atiduḥsahaṁ, śīghrakāriṇaṁ-āśuvighātakāriṇaṁ, śīghraṁ-āśvēva, cikitsēt| mahāmarmaṇō hr̥dayasya kr̥mibhirbhakṣaṇāt|
Adhikarana tRuShNA ShaDvidhA (45-48) · Śloka 48
uktā hr̥drōgāḥ|
śīghrakāritvasāmānyāt tr̥ṣṇā'ntaraṁ vyākhyāyatē - - - - atha tr̥ṣṇānidānam|
|
vātātpittātkaphāttr̥ṣṇā sannipātādrasakṣayāt||45||
ṣaṣṭhī syādupasargācca vātapittē tu kāraṇam|
sarvāsu tē ēva vātapittē hētuḥ|
kuta ēvam ? ityāha - - - - tatprakōpō hi saumyadhātupraśōṣaṇāt||46||
sarvadēhabhramōtkampatāpatr̥ḍdāhamōhakr̥t|
saumyadhātupraśōṣaṇapūrvakaṁ tr̥ṣṇānāṁ yatō janma, tasmādidamāha - - - - jihvāmūlagalaklōmatālutōyavahāḥ sirāḥ||47||
saṁśōṣya tr̥ṣṇā jāyantē|
|48|
View original
उक्ता हृद्रोगाः|
शीघ्रकारित्वसामान्यात् तृष्णाऽन्तरं व्याख्यायते - - - - अथ तृष्णानिदानम्|
|
वातात्पित्तात्कफात्तृष्णा सन्निपाताद्रसक्षयात्||४५||
षष्ठी स्यादुपसर्गाच्च वातपित्ते तु कारणम्|
सर्वासु ते एव वातपित्ते हेतुः|
कुत एवम् ? इत्याह - - - - तत्प्रकोपो हि सौम्यधातुप्रशोषणात्||४६||
सर्वदेहभ्रमोत्कम्पतापतृड्दाहमोहकृत्|
सौम्यधातुप्रशोषणपूर्वकं तृष्णानां यतो जन्म, तस्मादिदमाह - - - - जिह्वामूलगलक्लोमतालुतोयवहाः सिराः||४७||
संशोष्य तृष्णा जायन्ते|
|४८|
sa0-vātādibhiḥ pañca tr̥ṣṇāḥ syuḥ| ṣaṣṭhī syādupasargācca| upādānādēva ṣaṭsaṅkhyāyā labdhatvāt ṣaṣṭhītyētadvacanaṁ niyamārtham| āmōdbhavādyā yā vakṣyamāṇāstr̥ṣṇāstāḥ sarvāstr̥ṣṇānāṁ ṣaṭtvaṁ nātikrāmanti, vātapittajatvāt| prāyēṇa tāsāmāsvēvāntarbhāvaḥ| sa0-sarvāsu-pūrvōktāsu vakṣyamāṇāsu ca tr̥ṣṇāsu, vātapittē kāraṇam| sa0-hi-yasmāt, saumyasya śarīragatasya dhātōḥ-ślēṣmaṇō rasādērdhātōḥ, āhāravihārādinā yatpraśōṣaṇaṁ tasmāt, tayōḥ-vātapittayōḥ, prakōpō 'jāyatē' ityadhyāhāryam| kimbhūtaḥ prakōpaḥ ? sarvadēhabhramōtkampatāpatr̥ḍdāhamōhakr̥t| sa0-jihvādisirāḥ saṁśōṣya tr̥ṣṇāḥ samutpadyantē|
Adhikarana tRuShNAnAM sAmAnyalakShaNam (48-49) · Śloka 49
tāsāṁ sāmānyalakṣaṇam|
mukhaśōṣō jalātr̥ptirannadvēṣaḥ svarakṣayaḥ||48||
kaṇṭhauṣṭhajihvākārkaśyaṁ jihvāniṣkramaṇaṁ klamaḥ|
pralāpaścittavibhraṁśastr̥ṅgrahōktāstathā''mayāḥ||49||
View original
तासां सामान्यलक्षणम्|
मुखशोषो जलातृप्तिरन्नद्वेषः स्वरक्षयः||४८||
कण्ठौष्ठजिह्वाकार्कश्यं जिह्वानिष्क्रमणं क्लमः|
प्रलापश्चित्तविभ्रंशस्तृङ्ग्रहोक्तास्तथाऽऽमयाः||४९||
sa0-mukhaśōṣādikaṁ tr̥ṅgrahōktāmayaparyantaṁ nirdiṣṭaṁ tāsāṁ-tr̥ṣṇānāṁ, sāmānyalakṣaṇam| tr̥ṅgrahōktāḥ-rōgānutpādanīyōktāḥ (hr̥. sū. a. 4|10) śōṣāṅgasādabādhiryādayaḥ|
Adhikarana vAtajAyA lakShaNam (50-51) · Śloka 51
mārutāt kṣāmatā dainyaṁ śaṅkhatōdaḥ śirōbhramaḥ|
gandhājñānāsyavairasyaśrutinidrābalakṣayāḥ||50||
śītāmbupānāddr̥ddhiśca|
|51|
View original
मारुतात् क्षामता दैन्यं शङ्ख़तोदः शिरोभ्रमः|
गन्धाज्ञानास्यवैरस्यश्रुतिनिद्राबलक्षयाः||५०||
शीताम्बुपानाद्दृद्धिश्च|
|५१|
sa0-vātāttr̥ṣṇāyāṁ kṣāmatādyāḥ syuḥ|
Adhikarana pittajAyA lakShaNam (51) · Śloka 51
pittānmūrcchāsyatiktatā|
raktēkṣaṇatvaṁ pratataṁ śōṣō dāhō'tidhūmakaḥ||51||
View original
पित्तान्मूर्च्छास्यतिक्तता|
रक्तेक्षणत्वं प्रततं शोषो दाहोऽतिधूमकः||५१||
sa0-pittāttr̥ṣṇāyāṁ mūrcchādayō bhavanti|
Adhikarana kaphajAyA lakShaNam (52-54) · Śloka 54
kaphatr̥ṣṇāmāha - - - - kaphō ruṇaddhi kupitastōyavāhiṣu mārutam|
srōtaḥsu sa kaphastēna paṅkavacchōṣyatē tataḥ||52||
śukairivācitaḥ kaṇṭhō nidrā madhuravakkratā|
ādhmānaṁ śirasō jāḍyaṁ staimityacchardyarōcakāḥ||53||
ālasyamavipākaśca|
|54|
View original
कफतृष्णामाह - - - - कफो रुणद्धि कुपितस्तोयवाहिषु मारुतम्|
स्रोतःसु स कफस्तेन पङ्कवच्छोष्यते ततः||५२||
शुकैरिवाचितः कण्ठो निद्रा मधुरवक्क्रता|
आध्मानं शिरसो जाड्यं स्तैमित्यच्छर्द्यरोचकाः||५३||
आलस्यमविपाकश्च|
|५४|
sa0-kaphaḥ kupitō jalavāhiṣu srōtaḥsu yadā mārutaṁ ruṇaddhi tadā sa ca kaphastēna-marutā, paṅka iva śōṣyatē| tataḥ-tasminkaphē śuṣkē sati, kaṇṭhaḥ śūkairivācitō-vyāptaḥ, syāt| tathā, nidrādayaśca syuḥ|
Adhikarana sannipAtajAyAH lakShaNam (54) · Śloka 54
sarvaiḥ syātsarvalakṣaṇā|
|54|
View original
सर्वैः स्यात्सर्वलक्षणा|
|५४|
sa0-sarvaiḥ-sannipatitaiḥ, sarvaliṅgā tr̥ṣṇā syāt|
Adhikarana tRuShNAntarANAmantarbhAvaH (54-56) · Śloka 56
|
āmōdbhavā ca, bhaktasya saṁrōdhādvātapittajā||54||
uṣṇaklāntasya sahasā śītāmbhō bhajatastr̥ṣam|
ūṣmā ruddhō gataḥ kōṣṭhaṁ yāṁ kuryātpittajaiva sā||55||
yā ca pānātipānōtthā, tīkṣṇāgnēḥ snēhajā ca yā|
snigdhagurvamlalavaṇabhōjanēna kaphōdbhavā||56||
View original
|
आमोद्भवा च, भक्तस्य संरोधाद्वातपित्तजा||५४||
उष्णक्लान्तस्य सहसा शीताम्भो भजतस्तृषम्|
ऊष्मा रुद्धो गतः कोष्ठं यां कुर्यात्पित्तजैव सा||५५||
या च पानातिपानोत्था, तीक्ष्णाग्नेः स्नेहजा च या|
स्निग्धगुर्वम्ललवणभोजनेन कफोद्भवा||५६||
sa0-āmōdbhavā ca tr̥ṣṇā bhaktasyāhārasya saṁrōdhāt syāt| sā ca vātapittajā| uṣṇēna mlānasya narasya sahasā-jhaṭityēva, śītaṁ jalaṁ sēvamānasyōṣmā ruddhaḥ kōṣṭhaṁ gatō yāṁ tr̥ṣaṁ-tr̥ṣṇāṁ, kuryāt sā pittajaiva tr̥ṣṇā, na tvanyā bōdhyā| yā ca tr̥ṭ pānasya-madyapānasya, atipānōdbhavā sā'pi pittajaiva| yā ca tīkṣṇāgnēḥ puruṣasya snēhajā tr̥ṭ sā'pi pittajaiva| snigdhādiguṇayuktēna bhōjanēna yā tr̥ṭ syāt sā kaphasambhavā vēdyā|
Adhikarana rasakShayajAyAH lakShaNam (57) · Śloka 57
tr̥ṣṇā rasakṣayōktēna lakṣaṇēna kṣayātmikā|
|57|
View original
तृष्णा रसक्षयोक्तेन लक्षणेन क्षयात्मिका|
|५७|
sa0-rasakṣayōktēna lakṣaṇēna-"rasē raukṣyaṁ śramaḥ" (hr̥. sū. a. 11|17) ityādigranthanirdiṣṭēna lakṣaṇēna, kṣayātmikā tr̥ṣṇā bōdhyā|
Adhikarana upasargajAyAH lakShaNam (5) · Śloka 5
|
śōṣamēhajvarādyanyadīrgharōgōpasargataḥ||57||
yā tr̥ṣṇā jāyatē tīvrā sōpasargātmikā smr̥tā|
57 1/2|
iti tr̥ṣṇānidānam|
iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasūnuśrīmadvāgbhaṭaviracitāyāmaṣṭāṅgahr̥dayasaṁhitāyāṁ tr̥tīyē śarīrasthānē rājayakṣmādinidānaṁ nāma pañcamō'dhyāyaḥ||5||
View original
|
शोषमेहज्वराद्यन्यदीर्घरोगोपसर्गतः||५७||
या तृष्णा जायते तीव्रा सोपसर्गात्मिका स्मृता|
५७ १/२|
इति तृष्णानिदानम्|
इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तसूनुश्रीमद्वाग्भटविरचितायामष्टाङ्गहृदयसंहितायां तृतीये शरीरस्थाने राजयक्ष्मादिनिदानं नाम पञ्चमोऽध्यायः||५||
sa0-śōṣamēhajvarādyanyatamadīrgharōgōpasargāt-dīrghakālānubandhāt, yā tr̥ṣṇā syāt sōpasargātmikā smr̥tā, munīndrairiti śēṣaḥ| iti śrīmr̥gāṅkadattaputraśrīmadaruṇadattaviracitāyāmaṣṭāṅgahr̥dayaṭīkāyāṁ sarvāṅgasundarākhyāyāṁ tr̥tīyē nidānasthānē rājayakṣmādinidānaṁ nāma pañcamō'dhyāyaḥ samāptaḥ|| 5||