Adhikarana adhyAyopakramaH · Śloka
vikr̥tivijñānīyādhyāyādanantaraṁ dūtādivijñānīyādhyāyārambhē'yaṁ sambandhaḥ| uktamāyuḥpramāṇaṁ svasthāturāṇāṁ rūpēndriyasvaracchāyādivikr̥tilakṣaṇaiḥ pratiniyataviśiṣṭavyādhilakṣaṇairapi| ayaṁ punaradhyāyō dūtādyāśrayaiḥ śubhāśubhanimittaiḥ śubhāśubhaṁ sūcayitumārabhyatē _
Adhikarana dUtAdivij~jAnIyo~adhyAyaH (2) · Śloka 2
athātō dūtādivijñānīyaṁ śārīraṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ|
gadyasūtrē||2||
View original
अथातो दूतादिविज्ञानीयं शारीरं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः|
गद्यसूत्रे||२||
dūtaḥ-strīpuruṣādirya āturēṇa prēṣyatē sa kathyatē| dūta ādiryēṣāṁ tē dūtādayaḥ| ādigrahaṇādvaidyasya gr̥hānnirgaccataḥ pathi gaccatō yāvadāturagr̥hē pravēśaḥ, praviṣṭasyāpi yāni śubhā śubhasūcakāni nimittāni dr̥śyantē śrūyantē ca, tēṣāṁ parigrahaḥ| dūtādīnāṁ vijñānaṁ dūtādivijñānam| yathaitē dūtādayaḥ śubhā ētē'śubhā iti viśiṣṭaṁ-niścitaṁ, jñānaṁ-avabōdhaḥ, pariccēda ityarthaḥ| tasmai hitō dūtādivijñānīyaḥ| śēṣaṁ pūrvavadvyākhyēyam|
Adhikarana pAKaNDAdidUtAnAM SuBASuBasUcakatvam (1) · Śloka 1
pākhaṇḍāśramavarṇānāṁ savarṇāḥ karmasiddhayē|
ta ēva viparītāḥ syurdūtāḥ karmavipattayē||1||
View original
पाखण्डाश्रमवर्णानां सवर्णाः कर्मसिद्धये|
त एव विपरीताः स्युर्दूताः कर्मविपत्तये||१||
pākhaṇḍaḥ-ṣaṇṇavatibhēdabhinnō vrātyaviśēṣaḥ| āśramāḥ-brahmacārigr̥hasthabhikṣuvaikhānasabhēdēna catvāraḥ| varṇāḥ-brāhmaṇakṣatriyaviṭśūdrāścatvāraḥ| tē ca pratilōmānulōmatō bahavaḥ| tēṣāṁ pākhaṇḍādīnāṁ yē savarṇāḥ-samānavarṇāstulyajātayō, dūtāstē ca karmasiddhayē-karmasidhdyarthaṁ bhavanti, karmasiddhiṁ sūcayantītyarthaḥ yathā-pākhaṇḍasya pākhāṇḍō dūtaḥ, brahmacāriṇō brahmacārī, gr̥hasthasya gr̥hasthō, vānaprasthasya vānaprasthō, bhikṣōrbhikṣuḥ yāvaccūdrasya śūdraḥ śubha iti| ta ēva-pākhaṇḍādayō, viparītāḥ-vijātīyāḥ savarṇā yē na bhavanti tē, karmavipattayē-cikitsānaiṣphalyāyabhavanti, cikitsānaiṣphalyaṁ sūcayantītyarthaḥ|
Adhikarana dInAdidUtA niShiddhAH (2-5) · Śloka 5
dīnaṁ bhītaṁ drutaṁ trastaṁ rūkṣāmaṅgalavādinam|
śastriṇaṁ daṇḍinaṁ ṣaṇḍhaṁ muṇḍaśmaśrujaṭādharam||2||
amaṅgalāhvayaṁ krūrakarmāṇaṁ malinaṁ striyam|
anēkaṁ vyādhitaṁ vyaṅgaṁ raktamālyānulēpanam||3||
tailapaṅkāṅkitaṁ jīrṇavivarṇārdraikavāsasam|
kharōṣṭramahiṣārūḍhaṁ kāṣṭhalōṣṭādimardinam||4||
nānugaccēdbhiṣagdūtamāhvayantaṁ ca dūrataḥ|
|5|
View original
दीनं भीतं द्रुतं त्रस्तं रूक्षामङ्गलवादिनम्|
शस्त्रिणं दण्डिनं षण्ढं मुण्डश्मश्रुजटाधरम्||२||
अमङ्गलाह्वयं क्रूरकर्माणं मलिनं स्त्रियम्|
अनेकं व्याधितं व्यङ्गं रक्तमाल्यानुलेपनम्||३||
तैलपङ्काङ्कितं जीर्णविवर्णार्द्रैकवाससम्|
खरोष्ट्रमहिषारूढं काष्ठलोष्टादिमर्दिनम्||४||
नानुगच्चेद्भिषग्दूतमाह्वयन्तं च दूरतः|
|५|
savarṇamapi dūtaṁ dīnabhītādiviśēṣaṇaviśiṣṭaṁ yāvatkāṣṭhalōṣṭādimardinaṁ bhiṣag dr̥ṣṭvā nānugaccēccikitsānaiṣphalyāditi| rūkṣavādinaṁ-paruṣabhāṣiṇam| amaṅgalavādinaṁ-mariṣyatyasau patiṣyati na jīvatītyādyabhaṅgalavādī, tam| tathā, ṣaṇḍhaṁ-napuṁsakam| tathā, muṇḍaṁ-kr̥tavapanaṁ, śmaśru-mukhavyañjanaṁ, yasya sa ēvam| muṇḍaśmaśruścāsau jaṭādharaśca tam| tathā, amaṅgalaḥ-akalyāṇaḥ, āhvayō-nāma, yasya tam| vyaṅgaṁ-hīnāṅgam| tailapaṅkābhyāmaṅkitaṁ-digdham| tathā, jīrṇādikaṁ vāsō yasya tam| tathā, dūrādāhvayantaṁ-ākārayantaṁ, nānuyāyāt|
Adhikarana aSastacintAvacanAdau vaidye dUtAgamanaM mRutyusUcakam (5-7) · Śloka 7
|
aśastacintāvacanē nagnē cindati bhindati||5||
juhvānē pāvakaṁ piṇḍān pittr̥bhyō nirvapatyapi|
suptē muktakacē'bhyaktē rudatyaprayatē tathā||6||
vaidyē dūtā manuṣyāṇāmāgaccanti mumūrṣatām|
|7|
View original
|
अशस्तचिन्तावचने नग्ने चिन्दति भिन्दति||५||
जुह्वाने पावकं पिण्डान् पित्तृभ्यो निर्वपत्यपि|
सुप्ते मुक्तकचेऽभ्यक्ते रुदत्यप्रयते तथा||६||
वैद्ये दूता मनुष्याणामागच्चन्ति मुमूर्षताम्|
|७|
cintā ca vacanaṁ ca cintāvacanē, aśastē cintāvacanē yasyēti matvarthē bahuvrīhiḥ| vaidyē'śastacintāṁ kurvati, aśasta vacanaṁ cōccārayati| manuṣyāṇāṁ mumūrṣatāṁ-āsannamr̥tyūnāṁ, sambandhinō dūtā āyānti| mumūrṣatāmiti "āśaṅkāyāmupasaṅkhyānam (yāṁ san vaktavyaḥ) " iti san| "mriyatērluṅhliṅōśca" iti niyamādātmanēpadābhāvaḥ| tathā ca kimbhūtē ? nagnē-vivastrē, cindati bhindati kiñcit| tathā, pāvakaṁ-agniṁ juhvānē, pitr̥bhyaśca piṇḍān nirvapati-anuprayaccati, yāvadaprayatēaśucau| manuṣyāṇāmityupalakṣaṇam, stryādayō'pīha gr̥hyanta ēva|
Adhikarana deSaviSeShAdAvagato dUto~aSuBaH (7-8) · Śloka 8
|
vikārasāmānyaguṇē dēśē kālē'thavā bhiṣak||7||
dūtamabhyāgataṁ dr̥ṣṭvā nāturaṁ tamupācarēt|
|8|
View original
|
विकारसामान्यगुणे देशे कालेऽथवा भिषक्||७||
दूतमभ्यागतं दृष्ट्वा नातुरं तमुपाचरेत्|
|८|
vikārēṇa-jvarādinā, sāmānyaḥ-tulyō, guṇō yasyāsau vikārasāmānyaguṇaḥ, tasmiṁstathāvidhē, dēśē kālē vā dūtamabhyāgataṁ-sammukhamāgaccantaṁ, dr̥ṣṭvā bhiṣaktamāturaṁ-dūtasya prēṣakaṁ, nōpacarēt| yathā,-kaphajē jvarādāvāmayē ghr̥tōdakādidravasamīpē dēśē'nūpē vā kālē vā pratyuṣasyāgatō dūtō'śubhaḥ| pittāmayē vahnyādinā santaptē dēśē kālē madhyāhnē dūtō'śubhaḥ| vārarōgē paruṣarūkṣasikatāpāṣāṇaśarkarādiviśiṣṭē dēśē kālē sāyāhnē dūtō'śubhaḥ| viparītastu śubhaḥ| cardimēhātīsārādiṣu sētubhaṅgō'śubhaḥ| ēṣvēva sētuvandhaḥ śubhaḥ|
Adhikarana vaidyasya pUrvadarSane mariShyato dUtAnAM vyApArAH (8-11) · Śloka 11
|
spr̥śantō nābhināsāsyakēśarōmanakhadvijān||8||
guhyapr̥ṣṭhastanagrīvājaṭharānāmikāṅgulīḥ|
kārpāsabusasīsāsthikapālamuśalōpalam||9||
mārjanīśūrpacailāntabhasmāṅgāradaśātuṣān|
rajjūpānattulāpāśamanyadvā bhagnavicyutam||10||
tatpūrvadarśanē dūtā vyāharanti mariṣyatām|
|11|
View original
|
स्पृशन्तो नाभिनासास्यकेशरोमनखद्विजान्||८||
गुह्यपृष्ठस्तनग्रीवाजठरानामिकाङ्गुलीः|
कार्पासबुससीसास्थिकपालमुशलोपलम्||९||
मार्जनीशूर्पचैलान्तभस्माङ्गारदशातुषान्|
रज्जूपानत्तुलापाशमन्यद्वा भग्नविच्युतम्||१०||
तत्पूर्वदर्शने दूता व्याहरन्ति मरिष्यताम्|
|११|
tadityanēna vaidyaḥ parāmr̥śyatē| tasya pūrvadarśanaṁ-prathamadarśanaṁ, tasmin sati tatkāla ēva, mariṣyatāṁ-āsannamaraṇānāṁ, sambandhinō dūtā nābhyāti spr̥śantō vyāharanti| "lakṣaṇahētvōḥ kriyāyāḥ" iti hētāvatra śatr̥pratyayaḥ| nābhyādisparśanaṁ hi mumūrṣudūtavyāharaṇasya hētuḥ| mumūrṣōrvayaṁ dūtā iti pratipādayantītyarthaḥ| anāmikāṅguliḥ-kanīyasīnikaṭasthitā| daśā-vastravartiḥ| upānat-carmapādukā| tulā-mānaviśēṣaḥ| na kēvalaṁ nābhyādi spr̥śantō'paramapi ca bhagnavicyutaṁ ca spr̥śanta iti yōjyam|
Adhikarana ardharAtrAdAgacCanto~aSuBAH (11-12) · Śloka 12
|
tathā'rdharātrē madhyāhnē sandhyayōḥ parvavāsarē||11||
ṣaṣṭhīcaturthīnavamīrāhukētūdayādiṣu|
bharaṇīkr̥ttikā''ślēṣāpūrvā''rdrāpaitryanair̥̄tē||12||
View original
|
तथाऽर्धरात्रे मध्याह्ने सन्ध्ययोः पर्ववासरे||११||
षष्ठीचतुर्थीनवमीराहुकेतूदयादिषु|
भरणीकृत्तिकाऽऽश्लेषापूर्वाऽऽर्द्रापैत्र्यनैॠते||१२||
nābhyādikamaspr̥śantō'pyardharātrādiṣvāgaccantō mariṣyatāṁ dūtā vyāharanti| ardharātra iti "ahaḥsarvaikadēśa" ityatra cakārādac samāsāntaḥ| āgaccanta ityatrāpi yōjyam| paitryanair̥̄ta iti maghāmūlākhyē nakṣatrē| ādiśabdēnōtpātadarśanakr̥ṣṇacaturdaśyādayō gr̥hyantē| saṅgrahē'pyuktam (śa. a.12)- "madhyāhnōbhayasandhyārdharātracaturthīṣaṣṭhīnavamīparvadinēṣu grahōparāgōtpātadarśanabharaṇīkr̥ttikārdrā''ślēṣāmaghāmūlapūrvāsu cāśubhaḥ|" iti|
Adhikarana pratibaddhaM bruvati dUte nimitte cASuBe taM vaidyo nAnuvrajet (13) · Śloka 13
yasmiṁśca dūtē bruvati vākyamāturasaṁśrayam|
paśyēnnimittamaśubhaṁ taṁ ca nānuvrajēdbhiṣak||13||
View original
यस्मिंश्च दूते ब्रुवति वाक्यमातुरसंश्रयम्|
पश्येन्निमित्तमशुभं तं च नानुव्रजेद्भिषक्||१३||
yasmin dūtē āturasaṁśrayaṁ-āturapratibaddhaṁ, vākyaṁ bruvati satyaśubhaṁ nimittaṁ bhiṣak paśyēt| taṁ-dūtamāturacikitsārthamāgataṁ, nānuvrajēt|
Adhikarana aSuBAni nimittAni (14-16) · Śloka 16
kim tadaśubhaṁ nimittam ? ityāha tadyathā vikalaḥ prētaḥ prētālaṅkāra ēva vā|
cinnaṁ dagdhaṁ vinaṣṭaṁ vā tadvādīni vacāṁsi vā||14||
rasō vā kaṭukastīvrō gandhō vā kauṇapō mahān|
sparśō vā vipulaḥ krūrō yadvā'nyadapi tādr̥śam||15||
tatsarvamabhitō vākyaṁ vākyakālē'thavā punaḥ|
dūtamabhyāgataṁ dr̥ṣṭvā nāturaṁ tamupācarēt||16||
View original
किम् तदशुभं निमित्तम् ? इत्याह तद्यथा विकलः प्रेतः प्रेतालङ्कार एव वा|
चिन्नं दग्धं विनष्टं वा तद्वादीनि वचांसि वा||१४||
रसो वा कटुकस्तीव्रो गन्धो वा कौणपो महान्|
स्पर्शो वा विपुलः क्रूरो यद्वाऽन्यदपि तादृशम्||१५||
तत्सर्वमभितो वाक्यं वाक्यकालेऽथवा पुनः|
दूतमभ्यागतं दृष्ट्वा नातुरं तमुपाचरेत्||१६||
tadyathāśabdō'śubhanimittasaṁdarśanasambandhārthaḥ| vikalaḥ-aṅgahīnaḥ kāṇakuṇṭhādikaḥ| prētō-mr̥ta ēva| prētālaṅkārō yō mr̥tasyānulēpanavastrādinā'laṅkārō vidhīyatē| cinnaṁ-rajjvādikam| dagdhaṁ-vastrādikam| vinaṣṭaṁ vā-ghaṭabhājanādikam| tadvādīni-cinnadagdhavinaṣṭavācakāni, vacāṁsi-vacanāni, śrōtrēṇa śrūyantē| rasō vā kaṭukastīvra ityanēna rasādhāraṁ dravyamanāhārapratibaddhamupalakṣayatē| rasō hi rasanēndriyagrahya ēva| tasmāt kaṭukarasādhiṣṭhitaṁ dravyaṁ maricādi kaṭukarasaśabdēnēha gr̥hyatē| lōkē'pi rasēna dravyaṁ vyapadiśyata ēva| yathā-idaṁ madhuraṁ dravyamidamamlamiti| tadēvamutkaṭakaṭukarasādhiṣṭhitaṁ dravyaṁ yadā cakṣuṣā gr̥hyatē vaidyēna, tadā na śubham| tīvragrahaṇādatīvrasya kuṭhērakādērnirāsaḥ| gandhaśca kauṇapō-mahān durgandhō'tiśayēna, tatkāla ēva ghrāṇēndriyēṇa gr̥hyatē, sparśō vā vistīrṇaḥ krūraḥ-atiduḥsahaḥ, tatkāla ēvāgnyādisambandhī sparśanēndriyēṇa gr̥hyatē, sō'śubhaḥ| yadvēti| athavā'paramapi yattādr̥śaṁvikalādyaśubhanimittasadr̥śamanirdiṣṭamapi raktakaravīrakusumādikaṁ, tatsarvaṁ vākyamabhitaḥ-āturāśrayādvākyādagrē, athavā vākyakālē-āturāśrayāvākyamadhyē vikalādyaśubhanimittaṁ tadānīmapyaśubhasūcakatvāt tasmin kālē, dūtamabhyāgataṁ-ābhimukhyēna tatkālamēvāgataṁ, dr̥ṣṭvā yēnāsau prēṣitō dūtastamāturaṁ nōpācarēt|
Adhikarana anyAnyapyaSuBAni nimittAni (17-23) · Śloka 23
athānyadapyaśubhaṁ nimittamāha hāhākranditamutkruṣṭamākruṣṭaṁ skhalanaṁ kṣutam|
vastrātapatrapādatravyasanaṁ vyasanīkṣaṇam||17||
caityadhvajānāṁ pātrāṇāṁ pūrṇānāṁ ca nimajjanam|
hatāniṣṭapravādāśca dūṣaṇaṁ bhasmapāṁsubhiḥ||18||
pathaḥccēdō'himārjāragōdhāsaraṭhavānaraiḥ|
dīptāṁ prati diśaṁ vācaḥ krūrāṇāṁ mr̥gapakṣiṇām||19||
kr̥ṣṇadhānyaguḍōdaśvillavaṇāsavacarmaṇām|
sarṣapāṇāṁ vasātailatr̥ṇapaṅkēndhanasya ca||20||
klībakrūraśvapākānāṁ jālavāgurayōrapi|
carditasya purīṣasya pūtidurdarśanasya ca||21||
niḥsārasya vyavāyasya kārpāsādērarērapi|
śayanāsanayānānāmuttānānāṁ tu darśanam||22||
nyubjānāmitarēṣāṁ ca pātrādīnāmaśōbhanam|
|23|
View original
अथान्यदप्यशुभं निमित्तमाह हाहाक्रन्दितमुत्क्रुष्टमाक्रुष्टं स्खलनं क्षुतम्|
वस्त्रातपत्रपादत्रव्यसनं व्यसनीक्षणम्||१७||
चैत्यध्वजानां पात्राणां पूर्णानां च निमज्जनम्|
हतानिष्टप्रवादाश्च दूषणं भस्मपांसुभिः||१८||
पथःच्चेदोऽहिमार्जारगोधासरठवानरैः|
दीप्तां प्रति दिशं वाचः क्रूराणां मृगपक्षिणाम्||१९||
कृष्णधान्यगुडोदश्विल्लवणासवचर्मणाम्|
सर्षपाणां वसातैलतृणपङ्केन्धनस्य च||२०||
क्लीबक्रूरश्वपाकानां जालवागुरयोरपि|
चर्दितस्य पुरीषस्य पूतिदुर्दर्शनस्य च||२१||
निःसारस्य व्यवायस्य कार्पासादेररेरपि|
शयनासनयानानामुत्तानानां तु दर्शनम्||२२||
न्युब्जानामितरेषां च पात्रादीनामशोभनम्|
|२३|
hāhākranditamityādikamaśōbhanamiti vakṣyamāṇēna sambandhaḥ| hāhēti kranditaṁ-ruditaṁ kvaṇanaṁ hāhākranditam| tathā, utkruṣṭaṁ uccaiḥ kr̥tvā kruṣṭaṁ, ākruṣṭaṁ-ākrōśaḥ| skhalanaṁ-patanaṁ, vaidyasyā'nyasya vā| kṣutaṁ-cikkā| vastrādīnāṁ-vaidyasya sambandhināṁ, vyasanaṁ-vināśaḥ| vyasanināṁ-āpadgatānāṁ, īkṣṇaṁ-ālōkanaṁ, na śōbhanamiti sarvatra yōjyam| caityādīnāṁ nimajjanaṁ-patanaṁ bruḍanaṁ ca| tathā, hata ityēvaṁrupāṇāmaniṣṭānāṁ-amaṅgalānāṁ, pravādāḥ-uccairuccaritāni vākyāni| dūṣaṇaṁ bhasmapāṁsubhiḥ-vaidyasyaiva pathi gaccatō bhasmanā pāṁsunā va vikiraṇamaśōbhanam, karmasiddhyabhāvādāturasyāpi maraṇasūcakatvāt| ēvamanyatrāpyubhayōraśōbhanatvaṁ yōjyam| pathaḥccēda iti mārgasya cēdaḥ| kaiḥ ? sarpamārjārādibhiḥ| saraṭhaḥ-sarpasadr̥śī raktavarṇādimukhī prāṇijātiścakralaṇḍa ityaparaparYāyaḥ| yasyāṁ diśi sūryaḥ sthitaḥ sā dīptā bhaṇyatē| tathā cōktam "aṅgāriṇyarkanirmuktā, dīptā tasyāṁ divākaraḥ| pradhūmitaiṣyarsūryā vai, śāntāḥ pañcētarā diśaḥ||" iti| dīptāṁ diśaṁ prati yā vācō-vāṇyaḥ, krūrāṇāṁ-kravyabhujāṁ, mr̥gāṇāṁ-dvīpiśr̥gālādīnāṁ, pakṣiṇāṁ-gr̥dhraśyēnādīnāṁ, tā aśōbhanā iti liṅgavipariṇāmēna sambandhaḥ| kr̥ṣṇadhānyādīnāṁ yaddarśanaṁ vaidyasya pathi gacchata āturagr̥hē praviśatō vā tadaśōbhanam, aśubhasūcakatvāt| udaśvit-takram| sarṣapō-raktābhāsaḥ| krūrō-niṣṭhruravādī| śvapākaḥ-cāṇdālaḥ| jālaṁ-ānāyaḥ| vāgurā-mr̥gabandhanī| pūtiḥ-durgandhiḥ| durdarśanaḥ-karālākr̥tiḥ| niḥsārasya-vyapētasārasya vastunaḥ| vyavāyasya-maithunasya| kārpāsādērityādiśabdēna kārpāsabusasīsādērdūtacintānirdiṣṭasya (ślō. 9) grahaṇam| kārpāsādēḥ padārthasya darśanaṁ pathi gaccata āturagr̥haṁ praviśatō vā'śōbhanam| arērdarśanamaśōbhanam| prakr̥tatvādvaisdyasyātmaśatrudarśanam| tathā, śayanādīnāmuttānānāṁ-ūrdhvamukhasthitapādānāṁ darśanam, tathētarēṣāṁ-pātrādīnāṁ ghaṭaśarāvōdañcanādīnāmadhōmukhānāṁ, darśanamaśōbhanam|
Adhikarana pakShiNaH SuBASuBAH (23-24) · Śloka 24
|
puṁsaṁjñāḥ pakṣiṇō vāmāḥ strīsaṁjñā dakṣiṇāḥ śubhāḥ||23||
pradakṣiṇaṁ khagamr̥gā yantō, naivaṁ śvajambukāḥ|
|24|
View original
|
पुंसंज्ञाः पक्षिणो वामाः स्त्रीसंज्ञा दक्षिणाः शुभाः||२३||
प्रदक्षिणं खगमृगा यन्तो, नैवं श्वजम्बुकाः|
|२४|
puṁsaṁjñāḥ-puṁnāmānaḥ, pakṣiṇō-vartakādayō, vāmasthitāḥ praśastāḥ| strīnāmānō-balākāsārikādayō, dakṣiṇasthitāḥ śubhāḥ| pradakṣiṇamiti vāmāddakṣiṇaṁ gacchantaḥ khagamr̥gāḥ śubhāḥ| khagāḥ-kākāpārāvatādayaḥ| mr̥gāḥ-hariṇaiṇādayaḥ| yāntō naivaṁ śvajambukāḥ,-kintarhi ? dakṣiṇādvāmaṁ gaccantaḥ śubhā ityarthaḥ|
Adhikarana KagamRugAdayaH SuBASuBAH (24-25) · Śloka 25
|
ayugmāśca mr̥gāḥ śastāḥ śastā nityaṁ ca darśanē||24||
cāṣabhāsabharadvājanakulaccāgabarhiṇaḥ|
|25|
View original
|
अयुग्माश्च मृगाः शस्ताः शस्ता नित्यं च दर्शने||२४||
चाषभासभरद्वाजनकुलच्चागबर्हिणः|
|२५|
ayugmāḥ-pañcasaptā pi(dayō), mr̥gāḥ śubhāḥ| cāṣādayō mayūrāntā nityaṁ darśanē-vāmatō dakṣiṇatō vā, śastāḥ|
Adhikarana ulUkAdayo darSane~aSuBAH (25) · Śloka 25
|
aśubhaṁ sarvathōlūkabiḍālasaraṭhēkṣaṇam||25||
View original
|
अशुभं सर्वथोलूकबिडालसरठेक्षणम्||२५||
sarvathā-sarvēṇa prakārēṇa vāmatō dakṣiṇatō vā yugmānāma yugmānāṁ vā, ulūkādīnāṁ darśanamaśubham| kīrtanē tu praśastā ityēkē|
Adhikarana kolAdayaH kIrtane SuBAH darSane virute cASuBAH,vAnararkShAvato~anyathA (26) · Śloka 26
praśastāḥ kīrtanē kōlagōdhāhiśaśajāhakāḥ|
na darśanē na virutē, vānararkṣāvatō'nyathā||26||
View original
प्रशस्ताः कीर्तने कोलगोधाहिशशजाहकाः|
न दर्शने न विरुते, वानरर्क्षावतोऽन्यथा||२६||
Adhikarana aindraM dhanuraBimuKamaSuBamanyataH SuBam ,agnipUrNAdIni pAtrANyaSuBAni (27) · Śloka 27
dhanuraindraṁ ca lālāṭamaśubhaṁ, śubhamanyataḥ|
agnipūrṇāni pātrāṇi bhinnāni viśikhāni ca||27||
View original
धनुरैन्द्रं च लालाटमशुभं, शुभमन्यतः|
अग्निपूर्णानि पात्राणि भिन्नानि विशिखानि च||२७||
ēndraṁ dhanurlālāṭaṁ-abhimukhaṁ, aśubham| anyataḥ-puraḥsthitaṁ sammukhaṁ varjayitvā tiryak pr̥ṣṭhatō vā sthitaṁ, śubham| lālāṭamiti bhavārthē aṇ| lālāṭaśabdēnēha lalāṭasamīpō dēśō lakṣyatē, sammukhamityarthaḥ| pātrāṇyagnipūrṇānyaśōbhanāni| tathā binnāni-bhagnāni| tathā, viśikhāni-antaḥśūnyāni| na śubhānīti vacanavipariṇāmēna sambandhaḥ|
Adhikarana AturagRuhAnnirgacCaddadhyakShatAdima~ggalamaSuBam (28) · Śloka 28
vaidyasyāturagr̥hapravēśē śubhāśubhasūcakāni nimittānyāha dadhyakṣatādi nirgacchadvakṣyamāṇaṁ ca maṅgalam|
vaidyō mariṣyatāṁ vēśma praviśannēva paśyati||28||
View original
वैद्यस्यातुरगृहप्रवेशे शुभाशुभसूचकानि निमित्तान्याह दध्यक्षतादि निर्गच्छद्वक्ष्यमाणं च मङ्गलम्|
वैद्यो मरिष्यतां वेश्म प्रविशन्नेव पश्यति||२८||
ādiśabdēnēkṣuniṣpāvādiparigrahaḥ| dadhyakṣatāvādī (tā ādayō) yasya maṅgalasya tadēvam| vaidyaḥ praviśannēva-tatkāla ēva, āturagr̥hāddadhyakṣatādi-yadvakṣyamāṇaṁ, tannirgaccat-niḥsarat, mariṣyatāṁ-āsannamaraṇānāṁ, paśyati|
Adhikarana evaM dUtAdyaSuBaM dRuShTvA~a~aturaM na cikitsayet anyathA yatnataH karuNASuddha manasA ca cikitset (29) · Śloka 29
dūtādyasādhu dr̥ṣṭvaivaṁ tyajēdārtamatō'nyathā|
karuṇāśuddhasantānō yatnatastamupācarēt||29||
View original
दूताद्यसाधु दृष्ट्वैवं त्यजेदार्तमतोऽन्यथा|
करुणाशुद्धसन्तानो यत्नतस्तमुपाचरेत्||२९||
ēvaṁ-pūrvōktēna prakārēṇa, dūtādyasādhu-aśubhaṁ pūrvanirdiṣṭaṁ, dr̥ṣṭvā ārtaṁ-āturaṁ, tyajēt-na cikitsēt| ādiśabdēna śakunādērgrahaṇam| atō'nyathēti dūtādi śubhaṁ dr̥ṣṭvā, taṁ āturaṁ, vaidyō yatnēna samupācarēt| kimbhūtaḥ ? karuṇāyā śuddhaṁ nirmalaṁ, santānaṁ-cētō, yasya sa ēvaṁbhūtaḥ san|
Adhikarana dadhyakShatAdi ma~ggalam etat pathi veSmapraveSe ca SuBam (30-39) · Śloka 39
atha tadēva dadhyakṣatādyāha dadhyakṣatēkṣuniṣpāvapriyaṅgumadhusarpiṣām|
yāvakāñjanabhr̥ṅgāraghaṇṭādīpasarōruhām||30||
dūrvārdramatsyamāṁsānāṁ lājānāṁ phalabhakṣayōḥ|
ratnēbhapūrṇakumbhānāṁ kanyāyāḥ syandanasya ca||31||
narasya vardhamānasya dēvatānāṁ nr̥pasya ca|
śuklānāṁ sumanōvālacāmarāmbaravājinām||32||
śaṅkhasādhudvijōṣṇīṣatōraṇasvastikasya ca|
bhūmēḥ samuddhatāyāśca vahnēḥ prajvalitasya ca||33||
manōjñasyānnapānasya pūrṇasya śakaṭasya ca|
nr̥bhirdhēnvāḥ savatsāyā vaḍāvāYāḥ striyā api||34||
jīvañjīvakasāraṅgasārasapriyavādinām|
haṁsānāṁ śatapatrāṇāṁ baddhasyaikapaśōstathā||35||
rucakādarśasiddhārtharōcanānāṁ ca darśanam|
gandhaḥ susurabhirvarṇaḥ suśuklō madhurō rasaḥ||36||
gōpatēranukūlasya svanastadvadgavāmapi|
mr̥gapakṣinarāṇāṁ ca śōbhināṁ śōbhanā giraḥ||37||
chatradhvajapatākānāmutkṣēpaṇamabhiṣṭutiḥ|
bhērīmr̥daṅgaśaṅkhānāṁ śabdāḥ puṇYāhaniḥsvanāḥ||38||
vēdādhyayanaśabdāśca sukhō vāyuḥ pradakṣiṇaḥ|
pathi vēśmapravēśē ca vidyādārōgyalakṣaṇam||39||
View original
अथ तदेव दध्यक्षताद्याह दध्यक्षतेक्षुनिष्पावप्रियङ्गुमधुसर्पिषाम्|
यावकाञ्जनभृङ्गारघण्टादीपसरोरुहाम्||३०||
दूर्वार्द्रमत्स्यमांसानां लाजानां फलभक्षयोः|
रत्नेभपूर्णकुम्भानां कन्यायाः स्यन्दनस्य च||३१||
नरस्य वर्धमानस्य देवतानां नृपस्य च|
शुक्लानां सुमनोवालचामराम्बरवाजिनाम्||३२||
शङ्खसाधुद्विजोष्णीषतोरणस्वस्तिकस्य च|
भूमेः समुद्धतायाश्च वह्नेः प्रज्वलितस्य च||३३||
मनोज्ञस्यान्नपानस्य पूर्णस्य शकटस्य च|
नृभिर्धेन्वाः सवत्साया वडावाय़ाः स्त्रिया अपि||३४||
जीवञ्जीवकसारङ्गसारसप्रियवादिनाम्|
हंसानां शतपत्राणां बद्धस्यैकपशोस्तथा||३५||
रुचकादर्शसिद्धार्थरोचनानां च दर्शनम्|
गन्धः सुसुरभिर्वर्णः सुशुक्लो मधुरो रसः||३६||
गोपतेरनुकूलस्य स्वनस्तद्वद्गवामपि|
मृगपक्षिनराणां च शोभिनां शोभना गिरः||३७||
छत्रध्वजपताकानामुत्क्षेपणमभिष्टुतिः|
भेरीमृदङ्गशङ्खानां शब्दाः पुण्य़ाहनिःस्वनाः||३८||
वेदाध्ययनशब्दाश्च सुखो वायुः प्रदक्षिणः|
पथि वेश्मप्रवेशे च विद्यादारोग्यलक्षणम्||३९||
dadhyakṣatādīnāṁ darśanaṁ 'pathi vēśmapravēśē ca vidyādārōgyalakṣaṇam|' iti vakṣyamāṇēna sambandhaḥ| akṣatāḥ-yavāḥ, akhaṇḍitāstaṇḍulā ityanyē, dhānyamēvākhaṇḍitamakṣataśabdavācyamityaparē| yāvakaṁ-alaktakaḥ| bhr̥ṅgāraḥ-kanakālukā| ardramatsyāḥ, ārdramāṁsam| ārdragrahaṇamatra śuṣkaparihārārtham| bhakṣaṁmōdakādi| padmarāgādikaṁ-ratnam| ibhō-hastī| narasyēti śauryatyāgaprajñārājasatkārādibhirvadhamānaḥ-pratidinamupacayaṁ gataḥ, tathāvidhasya puruṣasya darśanaṁ śubham| śuklānāṁ sumanaḥprabhr̥tīnāṁ darśanaṁ śubham| bālacāmaraṁ-kēśaprakīrṇakam| vājī-turaṅgaḥ| uṣṇīṣaṁ-śirōvēṣṭanam| manōjñasya-hr̥dayahāriṇō'nnapānasya| śakaṭasya-rathasya, nr̥bhiḥ-naraiḥ, pūrṇasya-sambhr̥tasya| dhēnvā ityādi| striyā apītyapiśabdaḥ samuccayē| yathā dhēnvāḥ savatsāyā darśanamēvaṁ vaḍavāyāḥ striyāśca savatsāyāḥ-sāpatyāyā iti| rucikō-valayaḥ, ābharaṇaviśēṣaḥ| siddhārthō-gaurasarṣapaḥ| gandhaḥ-suṣṭhu surabhiḥ| varṇaḥ suṣṭhu śuklaḥ-sitaḥ| rasō madhuraḥ| gōpatēḥ-vr̥ṣabhasya, anukūlasya-akupitasya, svanaḥśabdaḥ| tadvat-gōpatinā tulyō, gavāmapyanukūlānāṁ śabda ityarthaḥ| tathā, śōbhināṁ-praśastānāṁ mr̥gādīnāṁ, praśastā giraḥ| vidyādārōgyalakṣaṇamiti yōjyam| mr̥gapakṣinarā hyaśōbhinō'pi śr̥gālōlūkapulkasacāṇḍālādayaḥ santi, taḍyavaccēdanārthaṁ śōbhināmiti viśēṣaṇam| śōbhināmapi mr̥gādīnāṁ kṣāmarōgārtāmihatānāmaśōbhanā vācaḥ syuḥ tattyāgārthaṁ śōbhanā iti viśēṣaṇam| catrādīnāmutkṣēpaṇaṁ-utthāpanam| patākā-vaijayantī| abhiṣṭutiḥ-prayāṇakālē janēna stutirjayajayētyādiśabdapūrvā'bhimukhamuccāritā| tathā, bhēryādīnāṁ śabdāḥ, puṇyāhaniḥsvanāḥ-praśastaśabdā| arōgyāya, na tvapraśastaniḥsvanāḥ prētapaṭahādijāḥ| vēdādhyayanasya-vēdapāṭhasya, yē śabdāstē ca śubhāḥ| pradakṣiṇaḥ-anukūlō, vāyuḥ sukhaḥ-sukhāvahaḥ| pathi vēśmapravēśē caitadārōgyalakṣaṇaṁ vidyāt|
Adhikarana evaM dUtaSakunakathanAnantaraM svapna kathanam (40) · Śloka 40
ityuktaṁ dūtaśakunaṁ svapnānūrdhvaṁ pracakṣatē|
|40|
View original
इत्युक्तं दूतशकुनं स्वप्नानूर्ध्वं प्रचक्षते|
|४०|
ityēvamarthē parisamāptau vā| dūtaḥ-strīpuruṣādiḥ, ityādi prāguktam| tathā, cētanācētanarūpaḥ śubhāśubhasūcakō dūtavarjitō lōkaprasiddhaḥ-śakuna uktaḥ| yathā (ślō. 17)-"hāhākranditaṁ" ityādi| iti-ēvaṁ, uktaṁ-abhihitam| atō dūtaśakunādūrdhvaṁ-anantaraṁ, svapnān pracakṣatē-samyag bhaṇiṣyati, tantrakāra iti śēṣaḥ| svapnalakṣaṇamaṣṭaṅgasaṅgrahē kathitam| yathā (sū. a. 9)- "sarvēndriyavyuparatau manō'nuparataṁ yadā| viṣayēbhyastadā svapnaṁ nānārūpaṁ prapaśyati||" iti| tathā (saṁ. sū. a. 9)- "ślēṣmāvr̥tēṣu srōtaḥsu śramāduparatēṣu ca| indriyēṣu svakarmabhyō nidrā''viśati dēhinam||" iti nidrālakṣaṇam|
Adhikarana jvareNa SIGraM mariShyataH svapnaH (40-41) · Śloka 41
|
svapnē madyaṁ saha prētairyaḥ vipan kr̥ṣyatē śunā||40||
sa martyau mr̥tyunā śīghraṁ jvararūpēṇa nīyatē|
|41|
View original
|
स्वप्ने मद्यं सह प्रेतैर्यः विपन् कृष्यते शुना||४०||
स मर्त्यौ मृत्युना शीघ्रं ज्वररूपेण नीयते|
|४१|
yō martyaḥ-puruṣaḥ, svapnē-svapnāvasthāyāṁ, prētaiḥ saha madyaṁ piban śunā kr̥ṣyatē-ākramyatē, sa mr̥tyunā jvararūpēṇa śīghraṁ ahirāt katipayairēva divasaiḥ, nīyatē, likāntaramiti śēṣaḥ|
Adhikarana raktapittena SIGraM mariShyataH svapnaH (41-42) · Śloka 42
|
raktamālyavapurvastrō yō hasan hriyatē striyā||41||
sō'srapittēna|
|42|
View original
|
रक्तमाल्यवपुर्वस्त्रो यो हसन् ह्रियते स्त्रिया||४१||
सोऽस्रपित्तेन|
|४२|
raktamālyō raktavapū raktavastraśca yō martyō hasan striyā svapnē hriyatē-ākr̥ṣyata ākramyatē, sō'srapittēna mr̥tyunā śīghraṁ nīyatē|
Adhikarana rAjayakShmaNA SIGraM mariShyataH svapnaH (42) · Śloka 42
mahiṣaśvarāhōṣṭragardabhaiḥ|
yaḥ prayāti diśaṁ yāmyāṁ maraṇaṁ tasya yakṣmaṇā||42||
View original
महिषश्वराहोष्ट्रगर्दभैः|
यः प्रयाति दिशं याम्यां मरणं तस्य यक्ष्मणा||४२||
yō mahiṣādibhiḥ karaṇabhūtairyāmyāṁ dakṣiṇāṁ diśaṁ, svapnē prayāti, tasya yakṣmaṇā maraṇaṁ bhavati|
Adhikarana gulmenaSIGraM mariShyataH svapnaH (43) · Śloka 43
latā kaṇṭakinī vaṁśastālō vā hr̥di jāyatē|
yasya tasyāśu gulmēna|43|
View original
लता कण्टकिनी वंशस्तालो वा हृदि जायते|
यस्य तस्याशु गुल्मेन|४३|
martya iti prathamāntō'pīhārthavaśāt ṣaṣṭhyantaḥ sambadhyatē| yasya martyasya svapnē kaṇṭakayuktā latā hr̥dayē jāyatē, vaṁśō vā-athavā tālaḥ, tasya śīghraṁ gulmēna maraṇaṁ bhavēt| saṅgrahētvēvamuktam (śā. a. 12)- "yasya kaṇṭakinī latā vaṁśa stālō vā hr̥di jāyatē sa gulmēna| yasya tu śirasi sa śirōrōgēṇa śastrēṇa vā śiraḥccēdanēna|" iti|
Adhikarana kuShTena SIGraM mariShyataH svapnaH (43-44) · Śloka 44
|
yasya vahnimanarciṣam||43||
juhnatō ghr̥tasiktasya nagnasyōrasi jāyatē|
padmaṁ sa naśyētkuṣṭhēna|44|
View original
|
यस्य वह्निमनर्चिषम्||४३||
जुह्नतो घृतसिक्तस्य नग्नस्योरसि जायते|
पद्मं स नश्येत्कुष्ठेन|४४|
yasya martyasya nagnasyājyābhyaktasya vahnimanarciṣaṁ-jvālārahitaṁ, juhnata urasi padmaṁ svapnē jāyatē, sa naraḥ kuṣṭhēna naśyēt|
Adhikarana prameheNa SIGraM mariShyataH svapnaH (44-45) · Śloka 45
|
caṇḍālaiḥ saha yaḥ pibēt||44||
snēhaṁ bahuvidhaṁ svapnē sa pramēhēṇa naśyati|
|45|
View original
|
चण्डालैः सह यः पिबेत्||४४||
स्नेहं बहुविधं स्वप्ने स प्रमेहेण नश्यति|
|४५|
caṇḍālaiḥ saha bahuvidhaṁ-anēkaprakāraṁ, snēhaṁ-ghr̥tatailādikaṁ, yō martyaḥ svapnē pibēt, sa pramēhēṇa naśyati| svapnē prakr̥tē'pi punaḥ svapnagrahaṇaṁ kr̥taṁ spaṣṭārtham|
Adhikarana unmAdenaSIGraM mariShyataH svapnaH (45) · Śloka 45
|
unmādēna jalē majjēdyō nr̥tyan rākṣasaiḥ saha||45||
View original
|
उन्मादेन जले मज्जेद्यो नृत्यन् राक्षसैः सह||४५||
unmādēna sa naśyati, yō rākṣasaiḥ saha nr̥tyan jalē majjēt|
Adhikarana apasmAreNa SIGraM mariShyataH svapnaH (46) · Śloka 46
apasmārēṇa yō martyō nr̥tyan prētēna nīyatē|
|46|
View original
अपस्मारेण यो मर्त्यो नृत्यन् प्रेतेन नीयते|
|४६|
sa marthyō'pasmārēṇa naśyati, yō nr̥tyan prētēna svapnē nīyatē|
Adhikarana svapne KarAdiBiryAnaM mRutyukArakam (46-47) · Śloka 47
|
yānaṁ kharōṣṭramārjārakapiśārdūlasūkaraiḥ||46||
yasya prētaiḥ śr̥gālairvā sa mr̥tyōrvartatē mukhē|
|47|
View original
|
यानं खरोष्ट्रमार्जारकपिशार्दूलसूकरैः||४६||
यस्य प्रेतैः शृगालैर्वा स मृत्योर्वर्तते मुखे|
|४७|
yasya narasya svapnē kharādibhiryānaṁ bhavati, sa mr̥tyōrmukhābhyantarē vartatē, atyāsannavināśatvāt|
Adhikarana apUpAdiBakShaNam mRutyukArakam (47-48) · Śloka 48
|
apūpaśaṣkulīrjagdhvā vibuddhastadvidhaṁ vaman||47||
na jīvati|
|48|
View original
|
अपूपशष्कुलीर्जग्ध्वा विबुद्धस्तद्विधं वमन्||४७||
न जीवति|
|४८|
apūpān śaṣkulīrvā jagdhvā-bhakṣayitvaivaṁ svapnē dr̥ṣṭvā, vibuddhaḥ san tadvidhaṁ-apūpaśaṣkuliprāyamēva, vamēt-udgirēt, sa na jīvati|
Adhikarana akShirogakArakaH svapnaH (48) · Śloka 48
akṣirōgāya sūryandugrahaṇēkṣaṇam|
|48|
View original
अक्षिरोगाय सूर्यन्दुग्रहणेक्षणम्|
|४८|
sūryacandrayōrgrahaṇadarśanamakṣirōgāya|
Adhikarana drUgvinASakaH svapnaH (48) · Śloka 48
|
sūryācandramasōḥ pātadarśanaṁ dr̥gvināśanam||48||
View original
|
सूर्याचन्द्रमसोः पातदर्शनं दृग्विनाशनम्||४८||
svapnē sūryācandramasōḥ patanadarśanaṁ martyasya dr̥ṣṭivināśanam| sūryācandramasōriti "dēvatādvandvē ca" ityānaṅādēśaḥ|
Adhikarana anye~aSuBAH svapnAH (49-58) · Śloka 58
mūrdhni vaṁśalatādīnāṁ sambhavō vayasāṁ tathā|
nilayō muṇḍatā kākagr̥dhrādyaiḥ parivāraṇam||49||
tathā prētapiśācastrīdraviḍāndhragavāśanaiḥ|
saṅgō vētralatāvaṁśatr̥ṇakaṇṭakasaṅkaṭē||50||
śvabhraśmaśānaśayanaṁ patanaṁ pāṁsubhasmanōḥ|
majjanaṁ jalapaṅkādau śīghrēṇa srōtasā hr̥tiḥ||51||
nr̥tvavāditragītāni raktasragvastradhāraṇam|
vayōṅgavr̥ddhirabhyaṅgō vivāhaḥ śmaśrukarma ca||52||
pakvānnasnēhamadyāśaḥ praccardanavirēcanē|
hiraṇyalōhayōrlābhaḥ kalirbandhaparājayau||53||
upānadyuganāśaśca prapātaḥ pādacarmaṇōḥ|
harṣō bhr̥śaṁ prakupitaiḥ pitr̥bhiścāvabhartsanam||54||
pradīpagrahanakṣatradantadaivatacakṣuṣām|
patanaṁ vā vināśō vā, bhēdanaṁ parvatasya ca||55||
kānanē raktakusumē pāpakarmanivēśanē|
citāndhakārasambādhē jananyāṁ ca pravēśanam||56||
pātaḥ prāsādaśailādērmatsyēna grasanaṁ tathā|
kāṣāyiṇāmasōmyānāṁ nagnānāṁ daṇḍadhāriṇāṁ||57||
raktākṣāṇāṁ ca kr̥ṣṇānāṁ darśanaṁ jātu nēṣyatē|
|58|
View original
मूर्ध्नि वंशलतादीनां सम्भवो वयसां तथा|
निलयो मुण्डता काकगृध्राद्यैः परिवारणम्||४९||
तथा प्रेतपिशाचस्त्रीद्रविडान्ध्रगवाशनैः|
सङ्गो वेत्रलतावंशतृणकण्टकसङ्कटे||५०||
श्वभ्रश्मशानशयनं पतनं पांसुभस्मनोः|
मज्जनं जलपङ्कादौ शीग़्रेण स्रोतसा हृतिः||५१||
नृत्ववादित्रगीतानि रक्तस्रग्वस्त्रधारणम्|
वयोङ्गवृद्धिरभ्यङ्गो विवाहः श्मश्रुकर्म च||५२||
पक्वान्नस्नेहमद्याशः प्रच्चर्दनविरेचने|
हिरण्यलोहयोर्लाभः कलिर्बन्धपराजयौ||५३||
उपानद्युगनाशश्च प्रपातः पादचर्मणोः|
हर्षो भृशं प्रकुपितैः पितृभिश्चावभर्त्सनम्||५४||
प्रदीपग्रहनक्षत्रदन्तदैवतचक्षुषाम्|
पतनं वा विनाशो वा, भेदनं पर्वतस्य च||५५||
कानने रक्तकुसुमे पापकर्मनिवेशने|
चितान्धकारसम्बाधे जनन्यां च प्रवेशनम्||५६||
पातः प्रासादशैलादेर्मत्स्येन ग्रसनं तथा|
काषायिणामसोम्यानां नग्नानां दण्डधारिणां||५७||
रक्ताक्षाणां च कृष्णानां दर्शनं जातु नेष्यते|
|५८|
jātu nēṣyata iti vakṣyamāṇēna sambandhaḥ| vaṁśalatādīnāṁ mūrdhni-śirasi, sambhavō-janma, jātu nēṣyatē| ēvamagrē'pi yōjyam| tathā, vayasāṁ-pakṣiṇāṁ, mūrdhni nilayō-nilayanam| tathā, muṇḍatā-kr̥tamuṇḍanatvam| kākādyaiḥ parivāraṇaṁ-parivr̥tatvam| na kēvalaṁ kākādyaiḥ, prētādyaiścēti tathāśabdasyārthaḥ| gavāśanāḥ gōmāṁsabhakṣāḥ, taiḥ| vētrādisaṅkaṭē-saṁvr̥tē, saṅgaḥ-dvārālābhaḥ, tatraiva niḥsāramapaśyataḥ| śvabhrē śmaśānē ca śayanaṁ-svapanam| pāṁsau bhasmani ca patanam| jalapaṅkādikē majjanaṁ-br̥ḍanam| ādiśabdēna kūpakaluṣōdakādi gr̥hyatē| srōtasā śīghrēṇa hr̥tiḥ-haraṇam| nr̥tyaṁ ca vāditraṁ ca gītaṁ ca tāni| tathā, srak ca vastraṁ ca sragvastrē, raktē ca tē sragvastrē ca, tayōrdhāraṇam| vayaścāṅgaṁ ca, tayōrvr̥ddhiḥ| abhyaṅgaḥ-abhyañjanam| vivāhaḥ-pariṇayaḥ| śmaśrukarma-mukhavyañjanamuṇḍanam| pakvānnaṁ-maṇḍakādiḥ, snēhaḥ-tailādiḥ, madyaṁ-sīdhvādi, tēṣāmāśō-bhakṣaṇam| praccardanaṁ-vamiḥ| virēcanaṁ-virēkaḥ| hiraṇyasya-rukmādēḥ, lōhasya ca lābhaḥ| saṅgrahē tūktam (śā. a. 12)- "labhatē vā hiraṇyalōhalavaṇa" iti| kaliḥ-anarthaḥ| bandhō-bandhanam| parājayaḥ-paribhavaḥ| upānadyugasya nāśaḥ| pādasya carmaṇaśca prakarṣēṇa patanam| bhr̥śaṁ-atiśayēna, harṣaḥ| pitr̥bhiḥ prakupitairavabhartsana-santarjanam| pradīpādīnāṁ patanamathavā vināśaḥ| parvatasya ca bhēdanam| kānanē-vanē, raktapuṣpē pravēśanamiti sambandhaḥ| pāpakarmāṇāṁ-pāpināṁ, nivēśanē-gr̥hē, pravēśanam| cintāyāmandhakārasambādhē-tamaḥsaṅkaṭē, jananyāṁmātari, ca pravēśanam| prāsādāt parvatādvā pātaḥ-patanam, ādiśabdēna vr̥kṣagr̥hādērgrahaṇam| matsyēna grasanaṁ-nigaraṇam| kaṣāyēṇa raktaṁ vastraṁ-kāṣāyam, tadvidyatē yēṣāmitīniḥ| tēṣāṁ kāṣāyiṇāṁ-kāśāyavastrāvr̥tānāṁ, tathā asaumyānāṁ-durdarśānāṁ, tathā nagnānāṁ-vivastrāṇāṁ, tathā daṇḍadhāriṇāṁ-daṇḍināṁ, tathā raktayanānāṁ kr̥ṣṇavarṇānāṁ ca nr̥ṇāṁ jātu-kadācit, na darśanamiṣyatē, svapnē'śubhahētutvāt|
Adhikarana svapne kAlaniSA (58-59) · Śloka 59
|
kr̥ṣṇā pāpānanācārā dīrghakēśanakhastanī||58||
virāgamālyavasanā svapnē kālaniśā matā|
|59|
View original
|
कृष्णा पापाननाचारा दीर्घकेशनखस्तनी||५८||
विरागमाल्यवसना स्वप्ने कालनिशा मता|
|५९|
ēvaṁvidhā strī svapnē kālaniśā-tadvidhā, matā| kr̥ṣṇākr̥ṣṇavarṇā| tathā, pāpamānanamācāraśca yasyāḥ sā| tathā, dīrghāḥ kēśā nakhāḥ stanau ca yasyāḥ saivam| "svāṅgāccōpasarjanāt" iti ṅīp| mālyaṁ ca vasanaṁ ca mālyavasanam| vigatō rāgō yasya mālyavasanasya tadēvaṁbhūtaṁ mālyavasanaṁ yasyāḥ saivam|
Adhikarana svapnasaMprAptiH (59-60) · Śloka 60
|
manōvahānāṁ pūrṇatvātsrōtasāṁ prabalairmalaiḥ||59||
dr̥śyantē dāruṇāḥ svapnā rōgī yairyāti pañcatām|
arōgaḥ saṁśayaṁ prāpya kaścidēva vimucyatē||60||
View original
|
मनोवहानां पूर्णत्वात्स्रोतसां प्रबलैर्मलैः||५९||
दृश्यन्ते दारुणाः स्वप्ना रोगी यैर्याति पञ्चताम्|
अरोगः संशयं प्राप्य कश्चिदेव विमुच्यते||६०||
manaḥ-cētō, vahanti yāni viśēṣēṇa hr̥dāśritāni srōtāṁsi tāni manōvahāni, tēṣāṁ manōvahānāṁ prabalaiḥ-atibalavadbhiḥ, malaiḥ-malinīkaraṇasvabhavairvātapittaślēṣmabhiḥ, purṇatvāt dāruṇāḥ-ghōrā apraśastāḥ, spapnā dr̥śyantē-anubhūyantē| yaiḥsvapnairdr̥ṣṭaiḥ, rōgī-āturaḥ, pañcatāṁ yāti-maraṇaṁ prāpnōti, tathā svabhāvatvādaiṣāṁ svapnānām| arōga ityādi| svasthō naraḥ saṁśayaṁ-jīvitasaṁdēhaṁ, prāpya kaścidēva-bahūnāṁ madhyātpuṇyavānniyatāyurēva, vimucyatē, maraṇāditi, śēṣaḥ| svapnabhēdānidānīmāha-
Adhikarana svapnaH saptavidhaH (7) · Śloka 61
dr̥ṣṭaḥ śrutō'nubhūtaśca prārthitaḥ kalpitastathā|
bhāvikō dōṣajaścēti svapnaḥ saptavidhō mataḥ||61||
View original
दृष्टः श्रुतोऽनुभूतश्च प्रार्थितः कल्पितस्तथा|
भाविको दोषजश्चेति स्वप्नः सप्तविधो मतः||६१||
caḥ samuccayē| itiḥ prakārē| dr̥ṣṭādinā prakārēṇa svapnaḥ saptavidhō mataḥ,-sapta svapnā ityarthaḥ| dr̥ṣṭaḥ sa ucyatē,-yaścakṣuṣā jāgradavasthāyāṁ kiñcidvastujātaṁ dr̥ṣṭvā tadānīṁ suptāvasthāyāṁ tādr̥śaṁ vastujātaṁ saṁvittirūpatayā'nubhuyatē| 1| yaśca śabdamātrēṇa bastujātaṁ śrōtrēndriyēṇa gr̥hyatē tadānīṁ suptāvasthāyaṁ tādruksaṁvittirūpatayā'nubhūyatē, sa śruta ucyatē| 2| yastu jāgradavasthāyāṁ yathāyathamindriyairanubhūyatē suptāvasthāyāṁ tādr̥gantaḥsaṁvittirūpatayā'nubhūyatē, sō'nubhūta ucyatē| 3| yasmin dr̥ṣṭē śrutē'nubhūtē vā yatpūrvaṁ jāgradavasthāyāṁ vastujātaṁ manasā'bhyarthyatē tathaiva ca suptāvasthāyāmantaḥsaṁvittirūpatayā'nubhūyatē, sa prārthita ucyatē| 4| yastu ṣaḍbhiḥ pratyakṣānumānādibhirna dr̥ṣṭō nāpi śrutō nāpyanubhūtō dr̥ṣṭaśrutānubhūtatvābhāvādata ēva na prārthitaḥ, api tu kēvalaṁ manasā yathēccamutprēkṣya yatkiñcanarūpābhiḥ kalpanābhistābhistābhiḥ kalpitō jāgradavasthāyāṁ vastujātō'ntaḥsaṁvittāvupāruḍhaḥ, tadānīṁ suptāvasthāyāṁ tādr̥ganubhūyatē, sa kalpita ucyatē| 5| yaśca dr̥ṣṭaśrutādibhyaḥ svapnēbhyō'nyō vilakṣaṇasvapnō yathā dr̥śyatē suptāvasthāyāmuttarakālaṁ tathaiva tatsvapnadarśinā narēṇa tanmukhāvagatatadarthairanyairapi pratyakṣatō dr̥śyatē, sa bhāvikaḥ| 6| dōṣajaḥ sa svapnaḥ-yō vātajaḥ pittajaḥ kaphajō vā yathāyathaṁ dōṣaguṇānurūpō'ntaḥsaṁvittāvanubhūyata iti| 7|
Adhikarana niShpalAH svapnAH (62) · Śloka 62
tēṣvādyā niṣphalāḥ pañhca yathāsvaprakr̥tirdivā|
vismr̥tō dīrghahrasvō'ti|62|
View original
तेष्वाद्या निष्फलाः पञ्ह्च यथास्वप्रकृतिर्दिवा|
विस्मृतो दीर्घह्रस्वोऽति|६२|
tēṣu svapnēṣumadhyādyē pañcādyāḥ-ādau paṭhitā dr̥ṣṭādayaḥ tē niṣphalāḥ-na tē yathānurūpaṁ phalaṁ śubhamaśubhaṁ vā dadati| yathāsvaprakr̥tiḥ-yathādōṣajō, yaḥ svapnaḥ sō'pi niṣphalaḥ-nāsau yathānurūpaṁ śubhāśubhalakṣaṇaṁ phalaṁ dadāti| vātaprakr̥tērvātaprakr̥tyanurūpataḥ svapnō yāvaddvandvaprakr̥tērdvēndvaprakr̥tyanarūpataḥ sannipātarūpatō vā'phalaḥ| tathā divā dr̥ṣṭō yaḥ svapnaḥ, tathā vismr̥taḥ, tathā'tidīrghō'tihrasvō vā yaḥ svapnaḥ, sa pañcavidhavyatiriktō'pyaphalaḥ|
Adhikarana cireNAlpaPalAH svapnaH (62-63) · Śloka 63
|
pūrvarātrē cirātphalam||62||
dr̥ṣṭaḥ karōti tuccaṁ ca|
|63|
View original
|
पूर्वरात्रे चिरात्फलम्||६२||
दृष्टः करोति तुच्चं च|
|६३|
pūrvarātrē dr̥ṣṭaḥ svapnaścirāt-cirēṇa kālēna, phalaṁ tuccaṁ-alpaṁ, na yathāparibhāṣitaṁ, vidadhāti| kēcittvāhuḥ,-cēti vikalpārthē, cirēṇa kālēna tuccaṁ vētyarthaḥ| pūrvarātra iti "ahaḥ sarvaikadēśa" iti samāsāntaḥ|
Adhikarana tadaharmahatPalAH svapnaH (63) · Śloka 63
gōsargē tadaharmahat|
nidrayā vā'nupahataḥ pratīpairvacanaistathā||63||
View original
गोसर्गे तदहर्महत्|
निद्रया वाऽनुपहतः प्रतीपैर्वचनैस्तथा||६३||
gōsargē-gavāṁ mōkṣakālē, yō dr̥ṣṭaḥ svapnaḥ sa tadahaḥ-tasminnēvāhani, phalaṁ mahatkarōtīti yōjyam| tadaharityahaḥśabdaḥ saptamyarthavr̥ttiravyayaḥ| śubhaḥ svapnō dr̥ṣṭō rātriśēṣē nidrayā vā yadyanupahatō-yasminsvapnē dr̥ṣṭē'nantaraṁ na supyatē, sa svapnō mahat phalaṁ karōti| anyathā svalpam| pratīpaiḥ-ananukūlairvacanaiśca, anupahataḥ-anabhyāhataḥ, śubhaḥ svapnō dr̥ṣṭō mahat phalaṁ karōti|
Adhikarana dAnAdiBirduHsvapnasyAlpaPalatvam (64) · Śloka 64
ēvaṁ śubhaṁ svapnaṁ pratyuktvā'śubhaṁ svapnaṁ pratyāha yāti pāpō'lpaphalatāṁ dānahōmajapādibhiḥ|
|64|
View original
एवं शुभं स्वप्नं प्रत्युक्त्वाऽशुभं स्वप्नं प्रत्याह याति पापोऽल्पफलतां दानहोमजपादिभिः|
|६४|
pāpaḥ-aśubhaḥ svapnaḥ, alpaphalatāṁ yāti| kaiḥ ? dānādibhiḥ| ādigrahaṇāt dhyānaniyamādayō gr̥hyantē|
Adhikarana duHsvapnAnantaraM SuBasvapnadarSane SuBaM Palam (64-65) · Śloka 65
|
akalyāṇamapi svapnaṁ dr̥ṣṭvā tatraiva yaḥ punaḥ||64||
paśyētsaumyaṁ śubhaṁ tasya śubhamēva phalaṁ bhavēt|
|65|
View original
|
अकल्याणमपि स्वप्नं दृष्ट्वा तत्रैव यः पुनः||६४||
पश्येत्सौम्यं शुभं तस्य शुभमेव फलं भवेत्|
|६५|
akalyāṇamapi-aśubhasūcakatvādaśubhaṁ [api], svapnaṁ dr̥ṣṭvā tatraiva-tasminnēvāvasarē'śubhasvapnadarśanasamanantarē kālē, saumyakaraṁśubhasūcakatvāccubhaṁ svapnaṁ yaḥ paśyēttasya jantōstasya vā svapnasya śubhamēva-kalyāṇarūpamēva, phalaṁ bhavēt, na pūrvadr̥ṣṭamaśubhamityēvaśabdārthaḥ| apiśabdāt kalyāṇaṁ svapnaṁ dr̥ṣṭvā yastatraiva vā svapnamadhyē suptō'śubhaṁ ca svapnaṁ paśyēt, tasyāśubhamēva phalaṁ bhavēt, na pūrvadr̥ṣṭaṁ śubhamiti bōdhyam| nanu, ēvaṁ sati svapnānāmaniścataphalatvaṁ prāpnōti| tataśca "svapnē madyaṁ saha prētaiḥ" (ślō.40) ityādinā yaduktaṁ tadanyathā'pi syāt| yatō'śubhalakṣaṇō'pyēvaṁ dānādibhiścānyathā sampadyatē| tataścāniścitaphalatvānmaraṇaṁ prati nāsau niścitō hētuḥ| ēvamanyē'pi yē svapnāḥ pratiniyatā raktapittādīnāṁ vyādhīnāṁ hētavō nirdiṣṭāḥ, tē'pi tathaiva bōddhavyāḥ| atrācakṣmahē| niścitāniścitaphalasvabhāvatvāt svapnānāmadōṣaḥ| tathā hi-kēcitsvapnā niścitaphalasvabhāvā nirdiṣṭāḥ| yathā-"svapnē madyaṁ saha prētaiḥ" ityādayaḥ| kēcidaniścitaphalasvabhāvāḥ| yathā-"mūrdhni vaṁśalatādīnāṁ" (ślō-49) ityārabhya yāvat "raktākṣāṇāṁ ca kr̥ṣṇānāṁ darśanaṁ jātu nēṣyatē" ityēvamantēna granthēna yē nirdiṣṭāḥ| tatra yē niścitaphalasvabhāvāstēṣāṁ na kathañcidapyanyathā kartuṁ pāryatē| prāktanasya karmaṇastathārūpasya balabattvāt| yē tvaniścitaphalasvabhāvāḥ "mūrdhni vaṁśalatādīnāṁ" ityādayaḥ| tēṣāṁ spapnāntaradarśanādibhiranyathā sadbhāvaḥ sambhāvyata iti| "paśyētsaumyaṁ" ityuktam| atstānēva saumyān svapnān darśayitumāha-
Adhikarana AyurArogyadravyadAH SuBAH svapnAH (65-71) · Śloka 71
|
dēvān dvijān gōvr̥ṣabhān jīvataḥ suhr̥dō nr̥pān||65||
sādhūn yaśasvinō vahnimiddhaṁ svaccān jalāśayān|
kanyāḥ kumārakān gaurān śuklavastrānsutējasaḥ||66||
narāśanaṁ dīptatanuṁ samantādrudhirōkṣitam|
yaḥ paśyēllabhatē yō vā catrādarśaviṣāmiṣam||67||
śuklāḥ sumanasō vastramamēdhyālēpanaṁ phalam|
śailaprāsādasaphalavr̥kṣasiṁhanaradvipān||68||
ārōhēdgōśvayānaṁ ca, tarēnnadahadōdadhīn|
pūrvōttarēṇa gamanamagamyāgamanaṁ mr̥tam||69||
sambādhānniḥsr̥tirdēvaiḥ pitr̥bhiścābhinandanam|
rōdanaṁ patitōtthānaṁ dviṣatāṁ cāvamardanam||70||
yasya syādāyurārōgyaṁ vittaṁ bahu ca sō'śnutē|
|71|
View original
|
देवान् द्विजान् गोवृषभान् जीवतः सुहृदो नृपान्||६५||
साधून् यशस्विनो वह्निमिद्धं स्वच्चान् जलाशयान्|
कन्याः कुमारकान् गौरान् शुक्लवस्त्रान्सुतेजसः||६६||
नराशनं दीप्ततनुं समन्ताद्रुधिरोक्षितम्|
यः पश्येल्लभते यो वा चत्रादर्शविषामिषम्||६७||
शुक्लाः सुमनसो वस्त्रममेध्यालेपनं फलम्|
शैलप्रासादसफलवृक्षसिंहनरद्विपान्||६८||
आरोहेद्गोश्वयानं च, तरेन्नदहदोदधीन्|
पूर्वोत्तरेण गमनमगम्यागमनं मृतम्||६९||
सम्बाधान्निःसृतिर्देवैः पितृभिश्चाभिनन्दनम्|
रोदनं पतितोत्थानं द्विषतां चावमर्दनम्||७०||
यस्य स्यादायुरारोग्यं वित्तं बहु च सोऽश्नुते|
|७१|
kumārakā-bālakāḥ| viṣaṁ-vatsanābhādi| āmiṣaṁ-māṁsam| sumanasaḥ-puṣpāṇi| śuklaśabdō vastramityatrāpi sambadhyatē, arthavaśāccāsya napuṁsakatvamēkatvaṁ ca bōdhyam| dēvādīn yaḥ paśyēt, yō vā catrādīn labhatē, yaśca śailādīn samārōhēt, yaśca nadādīṁstarēt, yasya vā pūrvōttaragamanādikaṁ syāt, sa puruṣa āyurādīnaśnutē-prāpnōti|
Adhikarana Arogyasya lakShaNam (71-73) · Śloka 73
"ārōgyamaśnutē" ityuktam|
atastadēvārōgyaṁ lakṣayitumāha |
maṅgalācārasampannaḥ parivārastathā''turaḥ||71||
śraddhadhānō'nukūlaśca prabhūtadravyasaṅgrahaḥ|
sattvalakṣaṇasaṁyōgō bhaktirvaidyadvijātiṣu||72||
cikitsāyāmanirvēdastadārōgyasya lakṣaṇam|
|73|
View original
"आरोग्यमश्नुते" इत्युक्तम्|
अतस्तदेवारोग्यं लक्षयितुमाह |
मङ्गलाचारसम्पन्नः परिवारस्तथाऽऽतुरः||७१||
श्रद्धधानोऽनुकूलश्च प्रभूतद्रव्यसङ्ग्रहः|
सत्त्वलक्षणसंयोगो भक्तिर्वैद्यद्विजातिषु||७२||
चिकित्सायामनिर्वेदस्तदारोग्यस्य लक्षणम्|
|७३|
"praśastācaraṇaṁ nityamapraśastavisarjanam| ētaddhi maṅgalaṁ prōktamr̥ṣibhistattvadarśibhiḥ||". ācaraṇaṁ-ācāraḥ saddr̥ttānuṣṭhānam| maṅgalācārābhyāṁ sampannō-yuktaḥ| kaḥ ? parivāraḥ| tathā, āturaḥ| śraddhadhānaḥ-avaśyaṁ mē vyādhirayamanēna bhēṣajēna naśyatītyēvaṁ manyamānaḥ| tathā ca, parivārō'nukūlaḥ-dakṣiṇaḥ| tathā, prabhūtasya dravyasya saṅgrahaḥ-saṅgrahaṇam| tathā, sattvalakṣaṇayōḥ saṁyōgō, vaidyādiṣu bhaktiḥ, cikitsāyāṁ-upakramē, anirvēdaḥ-sōtsāhatā, tat-ētat, ārōgyalakṣaṇam|
Adhikarana kasmAdidaM SArIrasthAnam (6) · Śloka 6
kasmādidaṁ sthānaṁ śārīramucyatē ? ityasya niruktimāha |
ityatra janmamaraṇaṁ yataḥ samyagudāhr̥tam||73||
śarīrasya tataḥ sthānaṁ śārīramidamucyatē|
73 1/2|
iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasūnuśrīmadvāgbhaṭaviracitā- yāmaṣṭāṅgahr̥dayasaṁhitāyāṁ dvitīyē śārīrasthānē dūtādivijñānīyō nāma ṣaṣṭhō'dhyāyaḥ||6||
View original
कस्मादिदं स्थानं शारीरमुच्यते ? इत्यस्य निरुक्तिमाह |
इत्यत्र जन्ममरणं यतः सम्यगुदाहृतम्||७३||
शरीरस्य ततः स्थानं शारीरमिदमुच्यते|
७३ १/२|
इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तसूनुश्रीमद्वाग्भटविरचिता- यामष्टाङ्गहृदयसंहितायां द्वितीये शारीरस्थाने दूतादिविज्ञानीयो नाम षष्ठोऽध्यायः||६||
iti-parisamāptau| atra-asminsthānē, yatō-yasmāt, śarīrasya janma samyak-aviparītaṁ garbhāvakrāntyādibhiścaturbhiradhyāyaiḥ prasaktānuprasaktikayā, udahr̥tam| maraṇaṁ-vikr̥tivijñānīyākhyēna tathā dūtādivijñānīyākhyēna ca| tataḥ-śarīrasya janmamaraṇōdāharaṇāt kāraṇāt, idaṁ sthānaṁ śārīramucyatē| yadyapi sarva āyurvēdākhyō granthaḥ śarīramadhikr̥tya pravr̥ttaḥ, tathā'pīdaṁ sthānaṁ sākṣājjanmamaraṇacintanāccarīrasya prādhānyēna śārīraṁ sthānamucyata iti| iti śrīmr̥gāṅkadattaputraśrīmadaruṇadattaviracittāyāmaṣṭāṅgahr̥daya- ṭīkāyaṁ sarvāṅgasundarākhyāyāṁ dvitīyē śārīrasthānē dūtā- divijñānīyō nāma ṣaṣṭhō'dhyāyaḥ samāptaḥ|| 6||