Adhikarana adhyAyopakramaH shArIrasthAnam · Śloka
śrīgaṇēśāya namaḥ| atha sūtrasthānādanantaraṁ śārīrasthānamidamārabhyatē| tatrāyaṁ sambandhaḥ,-pūrvasminsthānē kāyādīnyaṣṭāvaṅgāni cikitsādhārabhūtāni sakalatantrasārabhūtāni sūtritāni "kāyabāla" (hr̥. sū. a. 1/5) ityādinā granthēna| kāyaśca nijāgantūnāṁ vyādhīnāmadhiṣṭhānam| tasya ca kāyasya caturvargasādhanasya pālanārthaṁ hētuliṅgauṣadhaskandhabhēdēna triskandhō'yaṁ granthō granthakr̥tā praṇītaḥ| tataśca śarīrasya prathamaṁ sūtritatvātprādhānyācca prāk sūtrasthānamanantaraṁ śārīrasthānamidamārabhyata ityāha-
Adhikarana garBAvakrAntiradhyAyaH (2) · Śloka 2
athātō garbhāvakrānti śārīraṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ|
(gadyasūtrē)||2||
View original
अथातो गर्भावक्रान्ति शारीरं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः|
(गद्यसूत्रे)||२||
śarīramadhikr̥tya kr̥tō granthaḥ śārīraḥ| garbhasyāvakrāntiḥ-avakramaṇaṁ samprāptiḥ, yathā'garbhō garbhatāṁ sampadyata ityarthaḥ| garbhāvakrāntirvidyatē yasminnadhyāya iti matvarthē kapratyayaḥ| tasya "adhyāyānuvākayōrluk" iti luk| athādiśabdānāmarthā āyuṣkāmīyādhyāyē (hr̥.sū. a.1) vyākhyātā ēva|
Adhikarana garBotpattiH (1) · Śloka 1
śuddhē śukrārtavē satvaḥ svakarmaklēśacōditaḥ|
garbhaḥ sampadyatē yuktivaśādagnirivāraṇau||1||
View original
शुद्धे शुक्रार्तवे सत्वः स्वकर्मक्लेशचोदितः|
गर्भः सम्पद्यते युक्तिवशादग्निरिवारणौ||१||
śukraṁ-antyō dhātuḥ| r̥tau bhavamārtavam, strīṇāṁ yadapatyamārgāt śuddhamīṣatkr̥ṣṇaṁ vigandhaṁ ca vāyuprēritaṁ lōhitaṁ pravartatē tadārtavamucyatē| śukraṁ cārtavaṁ ca śukrārtavam, piṇḍē pitrōḥ sambandhi garbhabījam, tasmin śukrārtavē, śuddhē-vātādibhiradūṣitē'dhiṣṭhānabhūtē, satvō-jīvaḥ, garbhaḥ sampadyatē| kila nāsau garbhaḥ, atha ca garbhatāmāsādayati| kīdr̥śaḥ satvaḥ ? svakarmētyādi| karmāṇi-pūrvajanmārjitāni śubhāśubhāni, svāni ca tāni karmāṇi ca svakarmāṇi| klēśayanti-lōkān duḥkhayantīti, klēśāḥ| tē ca-avidyāsmitārāgadvēṣābhinivēśāḥ| atathāvastuni tathēti ("anityāśuciduḥkhānātmasu nityaśucisukhātma) khyātiḥ-avidyā| dr̥gdarśanaśaktyōrēkātmatāasmitā| sukhānuśayī-rāgaḥ| duḥkhānuśayī-dvēṣaḥ| svarasavāhī viduṣō'pi tathā rūḍhaḥ-abhinivēśaḥ" (pāta.yō.sū 2/5-6-7-8-9)| svakarmāṇi ca klēśāśca, svakarmaklēśāḥ, taiścōditaḥ-prēritō garbhaḥ sampadyatē, na tu karmaklēśaviyuktaḥ| ata ēva vītarāgāṇāṁ janmāsambhavaḥ, karmaklēśarahitatvāt| tathā cōktam-"cittamēva hi saṁsāri rāgādiklēśadūṣitam| tadēva tairvinirmuktaṁ muktamityabhidhīyatē||" iti| atha kiṁ śuddhē śukrārtavē ēva svakarmaklēśacōdita ēva garbhaḥ sampadyatē'thavā'nyadapi kiñcidapēkṣatē ? ityāha-yuktivaśāditi| yōjanaṁ yuktiḥ, upādēyasyārthasyētikartavyatāsādhanōpāyārtham| yuktērvaśaḥ-sāmarthyaṁ prabhāvō, yuktivaśaḥ| tataḥ śuddhē śukrārtavē svakarmaklēśacōdita ēva sa satvō garbhaḥ sampadyatē, nānyathā| katham ? ityāha-yuktivaśādagnirivāraṇau| tathā hi,- mathyamanthanamathakādisāmagrīmantarēṇāraṇāvagniryathā na jāyatē, tathā garbhō'pi yathōktasāmagrīvaikalyāt na bhavati| sakalasāmagrīsadbhāvata ēva bhavatīti bhāvaḥ|
Adhikarana garBasya kukShau vRuddhiprakAraH (2) · Śloka 2
tadēvaṁ garbhasya sampattimabhidhāya yathā tasya kukṣau vr̥ddhiḥ syāttathā vaktibījātmakairmahābhūtaiḥ sūkṣmaiḥ satvānugaiśca saḥ|
mātuścāhārarasajaiḥ kramātkukṣau vivarddhatē||2||
View original
तदेवं गर्भस्य सम्पत्तिमभिधाय यथा तस्य कुक्षौ वृद्धिः स्यात्तथा वक्तिबीजात्मकैर्महाभूतैः सूक्ष्मैः सत्वानुगैश्च सः|
मातुश्चाहाररसजैः क्रमात्कुक्षौ विवर्द्धते||२||
bījātmakaiḥ-garbhajarāyusvabhāvaiḥ śukrārtavarūpatāṁ pariṇataiḥ| kaiḥ ? mahābhūtaiḥ, -ākāśādibhiḥ satvarajastamōmayaiḥ, "tatra satvabahulamākāśam, rajōbahulō vāyuḥ, satvarajōbahulō'gniḥ, satvatamōbahulā āpaḥ, tamōbahulā pr̥thvī cēti|" (su.śā. a.1/20) ityēvaṁrūpaiḥ| saḥ-garbhaḥ, kukṣau vivarddhatē-viśēṣēṇa vr̥ddhiṁ yāti| kimbhūtaiḥ ? sūkṣmaiḥ,-atīndriyairyōgidr̥śyaiḥ| tathā, satvaṁ-cētō'nugacchantīti satvānugāni, taiḥ| yatra satvaṁ tiṣṭhati tatrāvaśyaṁ tānyapi tiṣṭhanti, sātvānuśāyitvāttēṣām| tathā cōktam (carakē śā. a.2/37)-"atīndriyaistairatisūkṣmarūpairātmā kadācinna viyuktapūrvaḥ|" ityādi| caśabdō hētusamuccayārthaḥ| [ na kēvalaṁ mahābhūtairhētubhūtairgarbhō vivarddhatē yāvanmātuścāhārarasajairityatō vakṣyamāṇāddhētōrapi varddhata ityarthaḥ| māturityādi| mātuḥ sambandhibhirāhārarasajaiśca kukṣau vivarddhatē| caśabdō'trānuktasamuccayārthaḥ| ] na kēvalaṁ pūrvōktādyathānirdiṣṭhāddhētōrgarbhaḥ kukṣau vivarddhatē, yāvadanirdiṣṭhādapi mātuḥ saumanasyādēḥ kalalārbuda pēśyādyavasthābhāvēna viśēṣatō vr̥ddhiṁ yātīti| kathaṁ vivarddhatē ? ityāha-kramāt,-na jhaṭityēva| nanu, "mātuścāhārarasajaiḥ" iti kathamuktam ? yataḥ pañcabhūtātmaka ēvāhārarasaḥ| na ca yadātmakō'sau sa tasyaiva janmakāraṇaṁ bhavitumarhati, avyatiriktatvāt| tasmādēvamayaṁ vyākhyātavyaḥ,-āhārarasē jātairāhārarasajaiḥ| saptamyantādupapadājjanērḍaḥ| māturāhārarasātmanā pariṇatairiti|
Adhikarana garBapraveSopalamBAbhAve~api sthitau dRuShTAntaH (3) · Śloka 3
nanu, satvaḥ kukṣau praviṣṭō garbhasya varddhanē hēturuktaḥ, na cāsya pravēśa upalabhyatē, ityāha tējō yathā'rkaraśmīnāṁ sphaṭikēna tiraskr̥tam|
nēndhanaṁ dr̥śyatē gacchatsatvō garbhāśayaṁ tathā||3||
View original
ननु, सत्वः कुक्षौ प्रविष्टो गर्भस्य वर्द्धने हेतुरुक्तः, न चास्य प्रवेश उपलभ्यते, इत्याह तेजो यथाऽर्करश्मीनां स्फटिकेन तिरस्कृतम्|
नेन्धनं दृश्यते गच्छत्सत्वो गर्भाशयं तथा||३||
na kēvalaṁ dr̥śyatvādr̥śyatvābhyāṁ vastusadbhāvāsadbhāvau vyavasthā'pyētē, yēnādr̥śyatvātsatvasya kukṣau pravēśāsambhavaḥ| kintarhi ? tatkāryānyathānupapattyā'pi vastusadbhāvō vyavasthāpyata ēva| tathā ca,- yathā'rkaraśmīnāṁ sambandhi tējaḥ sphaṭikēna-sūryakāntākhyēna, tiraskr̥taṁ-vyavahitaṁ, sphaṭikasyādhastāt sthitamindhanaṁ gacchat-vrajat, na dr̥śyatē| atha ca tējaḥkāryamindhanaṁ gataṁ [dr̥śyatē nānyasambandhi kāryam| tadēvaṁ tējaḥkāryānyathānupapattyā tējasa indhanagamanaṁ ], tathā tatra tasya sadbhāvō'pyadhigamyatē| ēvaṁ satvō garbhāśayaṁ gacchan-vrajan, na dr̥śyata ēva| vastuprabhāvādgacchati ca| satvaśabda upalakṣaṇārthaḥ, mahābhūtānyapi tadantargatāni na dr̥śyanta ēva, atha ca kāryēṇōpalabhyanta ēva| tadēvaṁ satvānuyāyibhirmahābhūtairgarbhaḥ kukṣau vivarddhatē, na tu kēvalaiḥ satvānadhiṣṭhitaiḥ| cētōvakrāntyā hi kramātkalalādinā vastujātaṁ vivr̥ddhivimalatāmāpadyatē, nānyathā mr̥taśarīravat|
Adhikarana satvasya narAdirUpatve kAraNam (4) · Śloka 4
nanu, satvō bhūtānuga ēkarūpa ēva|
tatkathamanēkajātyākr̥tyā naraturagōragagajagavayādimatyā''liṅgitaḥ sampadyatē ? ityasmin paryanuyōga idamāha kāraṇānuvidhāyitvātkāryāṇāṁ tatsvabhāvatā|
nānāyōnyākr̥tīḥ satvō dhattē'tō drutalōhavat||4||
View original
ननु, सत्वो भूतानुग एकरूप एव|
तत्कथमनेकजात्याकृत्या नरतुरगोरगगजगवयादिमत्याऽऽलिङ्गितः सम्पद्यते ? इत्यस्मिन् पर्यनुयोग इदमाह कारणानुविधायित्वात्कार्याणां तत्स्वभावता|
नानायोन्याकृतीः सत्वो धत्तेऽतो द्रुतलोहवत्||४||
kāraṇaṁ-hētuṁ, avaśyamanuvidadhatīti kāraṇānuvidhāyīni| āvaśyakē ṇiniḥ| kāraṇasvabhāvāni kāryāṇi bhavanti sarvāṇyēva, tasmāddhētōḥ kāryāṇāṁ tatsvabhāvatā| svabhāvaśabdaḥ sadr̥śārthaḥ| tacchabdēna kāraṇaṁ parāmr̥śyatē, tasya-kāraṇasya svabhāvatā, tatsādr̥śyam| tasmātkāryakāraṇasādr̥śyāddhētōḥ satvōmahābhūtānuga ēkarūpa ēva, anēkarūpā nānāyōnyākr̥tīḥ- jātibimbaviśēṣān, dhattē-dhārayati| kathamiva ? drutalōhavat| yathā rūpyādivastujātamagninā drutarūpatāṁ gatamēkarūpamēva sikthādikalpitāyāṁ nānārūpāyāṁ manuṣyādyākr̥tau tanniṣiktaṁ tāṁ tāmākr̥tiṁ yathākalpitāṁ dhattē, ēvaṁ sa satvō nānāyōnau gacchati, tāṁ tāṁ yathāsvamākr̥tiṁ dhārayati|
Adhikarana strIpunnapuMsakAnAM bhede kAraNam (5) · Śloka 5
tathā ata ēva ca śukrasya bāhulyājjāyatē pumān|
raktasya strī, tayōḥ sāmyē klībaḥ- |5|
View original
तथा अत एव च शुक्रस्य बाहुल्याज्जायते पुमान्|
रक्तस्य स्त्री, तयोः साम्ये क्लीबः- |५|
ata ēva ca - pūrvōktātkāryakāraṇasādr̥śyākhyāddhētōḥ, śukrasyapuṁrētasō, bāhulyāt- bahutvāt, sāmarthyalabhyācca strīrētōrajōlpatvāt pumān jāyatē na strī, tathāvidhasya kāraṇasyābhāvāt| ["tathā, ata ēva-pūrvōktātkāryakāraṇasādr̥śyāt strīrētasō" raktasya, bāhulyāt-bāhutvāt, sāmarthyalabhyācca puṁrētōlpatvāt strī jāyatē na pumān, tathāvidhasya kāraṇasyābhāvāt| ] puṁrētō hi balavat, alpaṁ strīrajō'bhibhūya puṁgarbhasya kāraṇatāṁ yāti| yadā tu strīrajasō balavatvamalpatvaṁ ca puṁrētasaḥ, tadā'lpaṁ tu puṁrētō'bhibhūya strīrajaḥ stryākhyasya garbhasya kāraṇatāmāpadyatē| yadā tu śukrārtavayōḥ sāmyaṁ-tulyatvaṁ bhavati, tadā na strī na pumān jāyatē, api tu liṅgadvayāliṅgitaḥ klībaḥ-ṣaṇḍhō, jāyatē| ēvaṁ pituḥ sambandhi śukraṁ strīraktamiśritaṁ garbhakāraṇam| na kēvalaṁpitr̥sambandhyēva māturvā| dāruvāhinā tūktam-"strīpuṁsayōstu saṁyōgē yadyādau visr̥jētpumān| śukraṁ, tataḥ pumān vīrō jāyatē balavān dr̥ḍhaḥ|| atha cēdvanitā pūrvaṁ visr̥jēdraktasaṁyutam| tatō rūpānvitā kanyā jāyatē dr̥ḍhasaṁhatā||" iti| ata ēva ca puṁgarbhāḥ kēcitkiñcinmātr̥sadr̥śā dr̥śyantē, strīgarbhāśca kēcitkiñcitpitr̥sadr̥śā dr̥śyantē| nanu, "rasādraktaṁ tatō māṁsaṁ māṁsānmēdastatō'sthi ca| asthnō majjā tataḥ śukraṁ śukrādgarbhaḥ prajāyatē||" (hr̥. śā. a. 3/62) ityaviśiṣya nirdiṣṭam, na tu puṁśukrādgarbhaḥ prajāyata ityēvaṁ nirdiṣṭam| ubhayōrapi ca strīpuṁsayōravaśyaṁ saptadhātukatvamabhyupagantavyam, na puṁsa ēva| tadēvaṁ taruṇīnāṁ kusumaśarākrāntamānasānāṁ tathāvidhēna puruṣasaṁyōgēna vinā kēvalāt smr̥tisaṁsparśadarśanāccalitaprastruta (rakta)rētasāṁ kimiti garbhō na jāyatē ? śukrārtavaṁ hi garbhakāraṇam| tacca sannihitamēvēti kēcit| tān brūmahē| puṁśukrābhāvāt| puṁśukraṁ hi strīrētōraktayuktaṁ garbhakāraṇam| na ca tadatrāsti| tadabhāvādgarbhasyānutpattiḥ| tathā saṅgrahē'pyadhyagīṣṭa (śā. a. 1)-"yōṣitō'pi stravantyēva śukraṁ puṁsaḥ samāgamē| garbhasya tu na tatkiñcitkatōtīti na cintyatē||" iti|
Adhikarana ekadaivAnekagarbhotpattau kAraNam (5-6) · Śloka 6
sāmprataṁ yathā'nēkagarbhatvaṁ tulyakālaṁ syāttathā pratipādayitumāha śukrārtavē punaḥ||5||
vāyunā bahuśō bhinnē yathāsvaṁ bahvapatyatā|
|6|
View original
साम्प्रतं यथाऽनेकगर्भत्वं तुल्यकालं स्यात्तथा प्रतिपादयितुमाह शुक्रार्तवे पुनः||५||
वायुना बहुशो भिन्ने यथास्वं बह्वपत्यता|
|६|
vātēna yathāsvaṁ śukrārtavē bahuśō bhinnē-bahudhā kr̥tē sati, bahvapatyatā bhavati| yathāsvamiti yadā śukramādhikyēna vartamānaṁ vātēna bahudhā bhidyatē tadā puṁgarbhānēkatvam, yadā tu strīraja ādhikyēna vartamānaṁ vāyunā bahudhā bhidyatē tadā strīgarbhānēkatvam, iti bahvapatyatā bhavati| sūkarasāramēyādijātiṣu tvanēnaiva hētunā sadā'vēkāpatyatā|
Adhikarana viyonivikRutAkArANAmutpattau kAraNam (6) · Śloka 6
nanu, kathaṁ viyōnayō vikr̥tākārāśca garbhāḥ syuḥ ? viyōnivikr̥tākārā jāyantē vikr̥tairmalaiḥ||6||
View original
ननु, कथं वियोनयो विकृताकाराश्च गर्भाः स्युः ? वियोनिविकृताकारा जायन्ते विकृतैर्मलैः||६||
viyōnayaśca vikr̥tākārāśca viyōnivikr̥tākārāḥ, tē tathāvidhā garbhā jāyantē| katham ? ityāha-vikr̥tairmalaiḥ| vātādibhirduṣṭairunmārgagāmibhiḥ|
Adhikarana strINAM rajaHsrAvo mAsimAsi vIryavatputrotpattau kAraNam (7) · Śloka 7
māsi māsi rajaḥ strīṇāṁ rasajaṁ stravati tryaham|
vatsarādvādaśādūrdhvaṁ yāti pañcāśataḥ kṣayam||7||
View original
मासि मासि रजः स्त्रीणां रसजं स्त्रवति त्र्यहम्|
वत्सराद्वादशादूर्ध्वं याति पञ्चाशतः क्षयम्||७||
strīṇāṁ māsi māsi-pratimāsaṁ, rajō-raktaṁ, tryahaṁ stravati-trīṇi dināni pravartatē| nanu, "śuddhē śukrārtavē" iti pūrvaṁ śukramēvōddiṣṭam, tatastasyaiva nirdēśō nyāyya iti śukramānupūrvīprāptamullaṅghya kasmādraktaṁ nirdiṣṭam? ucyatē| bahuvaktavyatvāt| raktē hi bahuvaktavyamasti, atastadēva prāgvaktuṁ yuktam| tryahamiti "kālādhvanōḥ" iti dvitīyā| kimbhūtaṁ rajaḥ ? rasājjātaṁrasajam| nanu, raktaṁ rasajamēva| vakṣyati hi (hr̥. śā. a. 3/62)- "rasādraktaṁ tatō māṁsaṁ" ityādi| tatkimarthaṁ rasajamityuktam ? brūmahē| rasāt-āhārarasāt pariṇamatō jātaṁ rasajamityatra nirdiṣṭam, na tu rasadhātōḥ, ityacōdyamētat| kutaḥprabhr̥ti tadrajaḥ pravartatē ? ityāha-vatsarādityādi| dvādaśādvarṣādūrdhvaṁ-anantaraṁ, stravati| pañcāśatō varṣādūrdhvaṁ-parēṇa, kṣayaṁ yāti| dvādaśānāṁ pūraṇaṁ varṣamiti "tasya pūraṇō ḍaṭ" iti ḍaṭ| dvādaśāditi prāyikamētat, ēkādaśavārṣikāṇāmapi strīṇāṁ raktapravr̥ttidarśanāt| pañcāśataḥ kṣayamityatrāpyēvamēva cintyam|
Adhikarana garbhasyarogAdiyutatve kAraNam (8-9) · Śloka 9
pūrṇaṣōḍaśavarṣā strī pūrṇaviṁśēna saṅgatā|
śuddhē garbhāśayē mārgē raktē śukrē'nilē hr̥di||8||
vīryavantaṁ sutaṁ sūtē tatō nyūnābdayōḥ punaḥ|
rōgyalpāyuradhanyō vā garbhō bhavati naiva vā||9||
View original
पूर्णषोडशवर्षा स्त्री पूर्णविंशेन सङ्गता|
शुद्धे गर्भाशये मार्गे रक्ते शुक्रेऽनिले हृदि||८||
वीर्यवन्तं सुतं सूते ततो न्यूनाब्दयोः पुनः|
रोग्यल्पायुरधन्यो वा गर्भो भवति नैव वा||९||
pūrṇāni ṣōḍaśavarṣāṇi yasyāḥ sā, ēvaṁvidhā strī pūrṇaviṁśēna narēṇa saṅgatā-mithunatāṁ yātā satī, garbhāśayādiṣu śuddhēṣu vīryavantaṁ-sāmarthyayuktaṁ, putraṁ sūtē-janayati| prāyikaṁ caitat, arvāgapi sādhugarbhadarśanāt| ata ēvāyamēva tantrakārō'nyathā saṅgrahē jagāda (śā. a. 1)- "ṣōḍaśavarṣāyāṁ pañcaviṁśativarṣaḥ putrārthaṁ prayatēta|" iti| viṁśatēḥ pūraṇa iti ḍaṭiti "viṁśatēḥ" iti tilōpē viṁśaśabdaḥ| pūrṇō viṁśō yasyēti pūrṇaviṁśaḥ| garbhasyāśayō garbhāśayaḥ, tasmin| śuddhē-nirmalē, vātādibhiraduṣṭē| tathā, mārgē-prakr̥tatvādapatyamārgē, vātādibhiraduṣṭē| tathā, raktēstrīrajasi, śuddhē| tathā, śukrē-puṁbījē, śuddhē| tathā, anilē śuddhēpittādibhiranāvr̥tē| tathā, hr̥di-śuddhē-dōṣānadhiṣṭhitē'santaptē| tataḥ-pūrvōktādvayaḥparimāṇāt, nyūnābdayōḥ-hīnavarṣayōḥ strīpuruṣayōḥ pañcadaśāṣṭādaśavarṣayōḥ, rōgī bhavati| rōgītyatiśaya inirmatvarthīyaḥ| tathōtpannō'lpāyuradhanyaśca-apraśastō, garbhō bhavati| na bhavatyēva vā|
Adhikarana SukrArtavasaMyoge~api garbhAsambhave kAraNam (10) · Śloka 10
nanu, dampatyōḥ śukrārtavasaṁyōgē'pi sati kvacidgarbhasambhūtirna dr̥śyatē|
tatkathamētat ? ityāśaṅkyēdamāha vātādikuṇapagranthipūyakṣīṇamalāhvayam|
bījāsamarthaṁ rētōsram|10|
View original
ननु, दम्पत्योः शुक्रार्तवसंयोगेऽपि सति क्वचिद्गर्भसम्भूतिर्न दृश्यते|
तत्कथमेतत् ? इत्याशङ्क्येदमाह वातादिकुणपग्रन्थिपूयक्षीणमलाह्वयम्|
बीजासमर्थं रेतोस्रम्|१०|
ādiśabdēna pittaślēṣmaṇōḥ parigrahaḥ| vātādayaśca kuṇapaṁ ca granthiśca pūyaśca kṣīṇaṁ ca malaṁ cēti dvandvaḥ| ēta āhvayaḥ- saṁjñāḥ, yasya rētōstrasya tadēvam| āhvayaśabdaḥ pratyēkaṁ vātādiṣu yōjyaḥ| rētaścāstraṁ ca rētōstraṁ vātādyāhvayam| vātasaṁjñaṁ śukraṁ vātaśukram| ēvaṁ pittaśukraṁ kaphaśukram| kuṇapagandhitvātkuṇapaṁ nāma śukraṁ kuṇapaśukram, tadraktēna duṣṭēna bhavati| ēvaṁ granthiśukraṁ pūyaśukraṁ kṣīṇaśukram| malāhvayaṁ tu dvidhā,-mūtrapurīṣabhēdāt| mūtrasadr̥śaṁ śukraṁ mūtraśukram| ēvaṁ purīṣaśukram| ārtavamapi śukravaddōṣadūṣitamabījamēva| tasya liṅgaṁ nāma ca śukravadvēdyam| yathā,-vātārtavaṁ pittārtavamityādi, yāvatpurīṣārtavamiti| sādhyāsādhyavibhāgaśca tadvadēva| śukrārtavadōṣēṣu ca cikitsāmapi tulyāṁ brūtē| yatra tu viśēṣaṁ drakṣyati, tatra viśēṣamabhidhāsyati| yathā (ślō.15)-"pibēdgranthyārtavē pāṭhā" ityādi|
Adhikarana svali~ggairvAtAdidoShajaSukraj~jAnam ,kuNapagranthipUyakShINamalAhvayAnAM retosrANAM kAraNAni (10-12) · Śloka 12
|
svaliṅgairdōṣajaṁ vadēt||10||
raktēna kuṇapaṁ, ślēṣmavātābhyāṁ granthisannibham|
pūyābhaṁ raktapittābhyāṁ, kṣīṇaṁ mārutapittataḥ||11||
kr̥cchrāṇyētānyasādhyaṁ tu tridōṣaṁ mūtraviṭprabham|
|12|
View original
|
स्वलिङ्गैर्दोषजं वदेत्||१०||
रक्तेन कुणपं, श्लेष्मवाताभ्यां ग्रन्थिसन्निभम्|
पूयाभं रक्तपित्ताभ्यां, क्षीणं मारुतपित्ततः||११||
कृच्छ्राण्येतान्यसाध्यं तु त्रिदोषं मूत्रविट्प्रभम्|
|१२|
svāni ca tāni liṅgāni-lakṣaṇāni ca, svaliṅgāni,-yathāsvaṁ vātādīnāṁ rūpāṇi| yathā,-rūkṣaśyāvāruṇādīni vāyōḥ, vistragandhyauṣṇyādīni pittasya, snigdhapāṇḍupicchilādīni kaphasya taiḥ svaliṅgairvātādidōṣajaṁ vadēt- jānīyāt,vaidyaḥ |iti śēṣaḥ| raktēna duṣṭēna kuṇapaṁ-kuṇapagandhitvātkuṇapasaṁjñaṁ, anvarthaṁ rētōstraṁ bhavati| ēvaṁ granthyādīnāmapyanvarthasaṁjñatā bōdhyā| ślēṣmavātābhyāṁ duṣṭābhyāṁ granthisannibhaṁ-granthyākāram| pūyābhaṁ-pūyasadr̥śam, raktapittābhyāṁ rētōstraṁ pūyāhvayaṁ bhavati| kṣīṇaṁ nāma rētōstraṁ mārutapittatō bhavati, mārutapittābhyāṁ duṣṭābhyāṁ duṣṭaṁ taddūṣāṇāt kṣīṇatāṁ nītamityarthaḥ| pūrvōktānīmāni vātādiśukrārtavāni kṣīṇaśukrārtavāntāni kr̥cchrasādhyatvāt kr̥cchrāṇi| asādhyaṁ tviti| mūtraṁ ca viṭ ca mūtraviśau, tayōriva prabhā yasya tadēvam| rētōstramubhayamapi malasaṁjñam| tridōṣaṁ-tridōṣaduṣṭam| asādhyaṁ-sādhayitumaśakyam|
Adhikarana vAtAdijAnAmupakramaH (12) · Śloka 12
idānīmupakramamāha |
kuryādvātādibhirduṣṭē svauṣadham|12|
View original
इदानीमुपक्रममाह |
कुर्याद्वातादिभिर्दुष्टे स्वौषधम्|१२|
svaṁ-ātmīyaṁ, ca tadauṣadhaṁ ca svauṣadham, vātādyauṣadhamityarthaḥ| tēna vāyōḥ kupitasya yadauṣadhaṁ-praśamōpāyaḥ snigdhōṣṇāmlalavaṇādi, pittasya madhuraśītakaṣāyādi, ślēṣmaṇaḥ kaṭukarūkṣakaṣāyādi, tattasya bhēṣajamityavatiṣṭhatē| viśēṣatastu-"vātajēśukradōṣē vasukasaindhavaphalāmlasiddhaṁ yavakṣārapratīvāpaṁ sarpiṣpānam, bilvavidārīsiddhaṁ kṣīrayuktamāsthāpanam, madhubhadradārusiddhaṁ tailamanuvāsanam, kṣīrakulīrarasasiddhaṁ tailamanuvāsanamuttarabastiśca| paittikē kāṇḍēkṣuśvadaṁṣṭrāguḍūcīkvāthasiddhaṁ mūrvāmadhūkapratīvāpaṁ sarpiṣpānam, trivr̥ccūrṇaḥ saghr̥tō virēkaḥ payasyāśrīparṇīsiddhaṁ kṣīrayuktamāsthāpanam, madhukamudgaparṇīsiddhaṁ tailamanuvāsanamuttaravastiśca| ślaiṣmikē pāṣāṇabhēdāśmantakāmalakakvāthasiddhaṁ pippalīmadhukacūrṇapratīvāpaṁ sarpiṣpānam, madanaphalakaṣāyō vamanam, dantīviḍaṅgacūrṇastailalīḍhō virēkaḥ, rājavr̥kṣamadanaphalakaṣāyapragāḍhamāsthāpanam, madhukapiplīsiddhaṁ tailamanuvāsanamuttarabastiśca| vātajē puṣpadōṣē bhārgībhadradārusiddhaṁ sarpiṣpānam, kāśmaryakṣudrasahāsiddhaṁ vā kṣīram, madhukaśr̥gālavinnākalkaṁ payaḥsarpiḥsahitaṁ priyaṅgutilakalkaṁ vā yōnau dhārayēt, saralamudgaparṇīkaṣāyaḥ prakṣalanam| pittajē kākōlīdvayavidārīmūlakvāthamutpalapadmakakvāthaṁ madhukapuṣpakāśmaryaphalakvāthaṁ vā saśarkaraṁ pibēt, śvētacandanakvāthaṁ vā sakṣaudram|" ityādikaṁ saṅgrahāt (śā. a. 1) bōdhyam|
Adhikarana kuNape upakramaH (12-13) · Śloka 13
idānīṁ kuṇapacikitsāmāha |
kuṇapē punaḥ||12||
dhātakīpuṣpakhadiradāḍimārjunasādhitam|
pāyayētsarpirathavā vipakvamasanādibhiḥ||13||
View original
इदानीं कुणपचिकित्सामाह |
कुणपे पुनः||१२||
धातकीपुष्पखदिरदाडिमार्जुनसाधितम्|
पाययेत्सर्पिरथवा विपक्वमसनादिभिः||१३||
kuṇapāhvayē tu rētasi dhātakyādidravyasādhitaṁ ghr̥taṁ pāyayēt, vaidya iti śēṣaḥ| athavā, asanādibhiḥ-asanādiguṇōddiṣṭairbhēṣajaiḥ (hr̥.sū.a.15/19) vipakvaṁ ghr̥taṁ pāyayēt| nanu, kuṇapa iti sāmānyōktāvapi kathaṁ rētasīti viṣēṣō labhyatē| brūmaḥ| rētaḥprakaraṇāt| api ca kuṇapāstrasya purastādupakramaṁ vakṣyati (ślō.16)-"pēyaṁ kuṇapapūyāsrē" iti| tasmādrētasa ēvēha grahaṇaṁ yuktam| punargrahaṇamatra vātādiduṣṭē rētasyasrōktāṁ kriyāṁ kuryāditi dyātayati|
Adhikarana granthisaMj~je retasyupakramaH (14) · Śloka 14
sāmprataṁ granthisaṁjñē rētasyupakramaṁ brūtē palāśabhasmāśmabhidā granthyābhē|
|14|
View original
साम्प्रतं ग्रन्थिसंज्ञे रेतस्युपक्रमं ब्रूते पलाशभस्माश्मभिदा ग्रन्थ्याभे|
|१४|
palāśasya bhasma palāśabhasma| aśmabhit-pāṣāṇabhēdaḥ| palāśabhasma cāśmabhicca, tēna vipakvaṁ ghr̥taṁ granthyābhē-granthināmni rētasi, pāyayēt|
Adhikarana pUyaretasyupakramaH (14) · Śloka 14
pūyarētasi|
paruṣakavaṭādibhyām|14|
View original
पूयरेतसि|
परुषकवटादिभ्याम्|१४|
pūyākhyē rētasi parūṣakavaṭādibhyāṁ vipakvaṁ ghr̥taṁ pāyayēt| paruṣakaśca vaṭaśca parūṣakavaṭau, tāvādī yayōrgaṇayōstau paruṣakavaṭādī, tābhyām| "paruṣakaṁ varā drākṣā" (hr̥.sū. a.15/13) iti paruṣakādiḥ| tathā, "nyagrōdhapippala" (hr̥.sū. a. 15/41) iti vaṭādiḥ|
Adhikarana kShINAhvayeretasyupakramaH (14) · Śloka 14
|
kṣīṇē śukrakarī kriyā||14||
View original
|
क्षीणे शुक्रकरी क्रिया||१४||
kṣīṇē-kṣīṇatvāt kṣīṇāhvayē rētasi, śukrakarī kriyā| kāryēti śēṣaḥ| śukralamatiśayēna sēvyamityarthaḥ|
Adhikarana malasadRuSe retasyupakramaH (15) · Śloka 15
saṁśuddhō viṭprabhē sarpirhiṅgusēvyādi(gni)sādhitam|
pibēt|15|
View original
संशुद्धो विट्प्रभे सर्पिर्हिङ्गुसेव्यादि(ग्नि)साधितम्|
पिबेत्|१५|
saṁśuddhaḥ-kr̥tavamanavirēcanaḥ, viṭprabhē-viṇmalasaddaśē rētasi, āturō ghr̥taṁ pibēt| kimbhūtam ? hiṅgusēvyādisādhitam| atrādiśabdō vyavasthāvācī| tēna saṅgrahōktasya (śā. a. 1)- "hiṅgūśīra[citrakairathavā] citraka[vitunnaka] priyaṅgu[hiṅgu]samaṅgāmr̥ṇālasiddhamēlācōcacūrṇapratīvāpam|" ityasya pāṭhasya sūcanā bhavati| hiṅgusēvyāgnisādhitamityaparē pēṭhuḥ| nanu, "asādhyaṁ tu tridōṣaṁ mūtraviṭprabham|" (ślō.12) ityuvāca tantrakr̥t| tatkimityasya cikitsōpadiṣṭā ? brūmaḥ| kiñcitsādhyatā'pyasyāstīti pratipādayituṁ cikitsāmupadidēśa śāstrakāraḥ| ata ēva mūtraprabhasyāsādhyatvāccikitsāṁ nōpādiśat| mūtraprabhārtavaviṭprabhārtavayōrapyasādhyatvādēvōpakramaṁ nābhyadhāt|
Adhikarana granthinAmnyArtave upakrame (15) · Śloka 15
vātadyārtavēṣu "svauṣadhaṁ kuryāt" (ślō.12) ityuktam|
kuṇapagranthyadyārtavēṣu viśēṣēṇa cikitsāṁ vakṣyati |
granthyārtavē pāṭhāvyōṣavr̥kṣakajaṁ jalam||15||
View original
वातद्यार्तवेषु "स्वौषधं कुर्यात्" (श्लो.१२) इत्युक्तम्|
कुणपग्रन्थ्यद्यार्तवेषु विशेषेण चिकित्सां वक्ष्यति |
ग्रन्थ्यार्तवे पाठाव्योषवृक्षकजं जलम्||१५||
granthyārtavē-granthināmryārtavē strīrajasi, jalaṁ pibēt| kimbhūtam ? pāṭhādijātam| pāṭhā-prācīnā| vyōṣaṁ-trikaṭukam| vr̥kṣakaḥ-kuṭajaḥ|
Adhikarana kuNapapUyAstrayorupakramaH SuddhaSukralakShaNam (16) · Śloka 16
pēyaṁ kuṇapapūyāstrē candanaṁ vakṣyatē tu yat|
guhyarōgē ca tatsarvaṁ kāryaṁ sōttarabastikam||16||
View original
पेयं कुणपपूयास्त्रे चन्दनं वक्ष्यते तु यत्|
गुह्यरोगे च तत्सर्वं कार्यं सोत्तरबस्तिकम्||१६||
kuṇapākhyē rajasi pūyākhyē cāpi candanaṁ pēyam| atra 'dravānuktau jalaṁ dēyam' (hr̥. ka. a. 6/23) iti paribhāṣayā jalēna pātavyamiti bōdhyam| kṣīṇārtava iha cikitsitaṁ nōktam, tacca svadhiyōhyam| yathā kṣīṇarētasi śukrakarī kriyā kāryētyuktam, tathā kṣīṇē raktē raktakarī kriyā kāryēti| na ca kēvalamētatpūrvōktamēva cikitsitaṁ kāryam, yāvadguhyarōgapratiṣēdhē yadvakṣyatē-bhaṇiṣyatē, tadapi sarvaṁ sādhanaṁ yathāyōgaṁ vamanādi yōnau picukadhāraṇādikaṁ ca kāryam| kimbhūtam ? sōttarabastikam| sahōttarabastinā vartata iti sōttaravastikam| uttarabastirapi tatra kārya ityarthaḥ| sōttarabastikamiti "tēna sahēti tulyayōgē" iti vahuvrīhiḥ, "śēṣādvibhāṣā" iti kap, 'vōpasarjanasya" iti sabhāvaḥ| uttarabastirapi tatrauṣadhamityarthaḥ|
Adhikarana SuddhArtavalakShaNam (17-18) · Śloka 18
bījāsamarthaṁ rētōstramabhidhāya sāmprataṁ śuddhaṁ yacchukrārtavaṁ bījasamarthaṁ tallakṣāṇārthamāha śukraṁ śuklaṁ guru snigdhaṁ madhuraṁ bahalaṁ bahu|
ghr̥tamākṣikatailābhaṁ sadgarbhāya ārtavaṁ punaḥ||17||
lākṣārasaśaśāstrābhaṁ dhautaṁ yacca virajyatē|
|18|
View original
बीजासमर्थं रेतोस्त्रमभिधाय साम्प्रतं शुद्धं यच्छुक्रार्तवं बीजसमर्थं तल्लक्षाणार्थमाह शुक्रं शुक्लं गुरु स्निग्धं मधुरं बहलं बहु|
घृतमाक्षिकतैलाभं सद्गर्भाय आर्तवं पुनः||१७||
लाक्षारसशशास्त्राभं धौतं यच्च विरज्यते|
|१८|
śuddhē śukrārtava iti pūrvaṁ śukrasyōpadēśātprādhānyācca śukrasya pūrvamupanyāsaḥ| "tatrāhārarasasya samyakpariṇatasya kramānmajjānamanuprāptasya sāraḥ śukrasaṁjñāṁ labhatē| tacca kṣīra iva sarpirikṣurasa iva guḍaḥ śarīrē śukradhārāṁ kalāmāśritya sarvāṅgavyāpitayā sthitam| viśēṣataśca majjamuṣkastanēṣu| harṣōdīritaṁ tu saṅghaṭṭanēna hr̥dayāvēśāt piṇḍībhūtamaṅgādaṅgātpravartatē (saṅgrahē śā. a.1)|" tacca śuklādiguṇayuktaṁ śukram| tathā, ghr̥tābhaṁ mākṣikābhaṁ tailābhaṁ vā sadgarbhāya-śōbhanagarbhārthaṁ, bhavati| tava ghr̥tābhēna gauravarṇatvaṁ garbhasya, mākṣikābhēna śyāmavarṇatvaṁ, tailābhēna kr̥ṣṇavarṇatvaṁ, bhavati| "raktamēva strīṇāṁ māsi māsi garbhakōṣṭhamanuprāpya tryahaṁ pravartamānamārtavamācakṣatē| atiprasaṅgēnānr̥tau vā pravartamānaṁ tadēvāsr̥gdarādisaṁjñāṁ labhatē" (saṁ.śā.a.1)| yadārtavaṁ lākṣā rasābhaṁ-alaktakarasasadr̥śam , tathā śaśarudhirasadr̥śam, tathā yacca dhautaṁ sadvirajyatē-vastrādilagnaṁ dhautaṁ sallauhityaṁ jahātītyarthaḥ| tadīdr̥śamārtavaṁ tu sadgarbhāya sampadyatē|
Adhikarana garbhasambhavAtpUrvamitikartavyatA (18-19) · Śloka 19
śuddhaśukrārtavalakṣaṇamuktvā, idānīṁ garbhasambhavātpūrvamiti kartavyatāmāha |
śuddhaśukrārtavaṁ svasthaṁ saṁraktaṁ mithunaṁ mithaḥ||18||
snēhaiḥ puṁsavanaiḥ snigdhaṁ śuddhaṁ śīlitabastikam|
|19|
View original
शुद्धशुक्रार्तवलक्षणमुक्त्वा, इदानीं गर्भसम्भवात्पूर्वमिति कर्तव्यतामाह |
शुद्धशुक्रार्तवं स्वस्थं संरक्तं मिथुनं मिथः||१८||
स्नेहैः पुंसवनैः स्निग्धं शुद्धं शीलितबस्तिकम्|
|१९|
śukraṁ cārtavaṁ ca śukrārtavē, śuddhē śukrārtavē yasya mithunasya tacchuddhaśukrārtavam,-strīpuruṣayugalaṁ, samupācarēditi sambandhaḥ| tathā, svasthaṁ-arōgaṁ, rōgalēśēnāpyanākrāntam| tathā, mithaḥ parasparaṁ, saṁraktaṁ-anurāgayuktamanyōnyadarśanēna kusumacāpāviṣṭamēvaṁvidham| snēhaiḥ puṁsavanaiḥ-yathābhimatagarbhagrahaṇaprabhāvaiḥ phalasarpirmahākalyāṇakādibhiḥ, snigdham| tathā, śuddhaṁ-kr̥tavamanavirēcanam| tathā śīlitabastikam, śīlitāḥ-abhyāsēnānuṣṭhitāḥ, bastayō yēna-mithunēna, taccīlitabastikam| na sakr̥dēvānuṣṭhitabastikamityarthaḥ|
Adhikarana dampatyoH pRuthagupakramaH ,kShIrAdibhirnarasyopacAraH (19) · Śloka 19
|
naraṁ viśēṣātkṣīrājyairmadhurauṣadhasaṁskr̥taiḥ||19||
View original
|
नरं विशेषात्क्षीराज्यैर्मधुरौषधसंस्कृतैः||१९||
viśēṣāt-viśēṣēṇātiśayēna, naraṁ kṣīrairghr̥taiśca samupācarēditi sambandhaḥ| viśēṣādityanēnaitat dyōtayati| viśēṣēṇa naraṁ kṣīrājyaiḥ samupācarēt, na punarnārīmapi tairna samupācarēditi| kimbhūtaiḥ ? madhurauṣadhasaṁskr̥taiḥ madhurāṇi-madhuraprāyāṇi madhuraprabhāvāni ca tānyauṣadhāni-jīvaniyādīnī, [ca]tairmadhurauṣadhaiḥ, saṁskr̥taiḥ-siddhaiḥ|
Adhikarana tailAdibhirnAryAH samupacAraH (20) · Śloka 20
nārīṁ tailēna māṣaiśca pittalaiḥ samupācarēt|
|20|
View original
नारीं तैलेन माषैश्च पित्तलैः समुपाचरेत्|
|२०|
nārīṁ tailēna māṣaiśca samupācarēt| caśabdō'tra bhinnakramaḥ| pittalaiśca samupācarēdityarthaḥ| pittalāni hi raktavr̥ddhihētavaḥ| uktaṁ hi (hr̥. sū. a. 11/26)-"āśrayāśrayiṇāṁ mithaḥ| yadēkasya tadanyasya varddhanakṣapaṇauṣadham||" iti| ēvaṁ ca tailaṁ pittakr̥ttvādēvōpanyastam| viśēṣādityatrāpyanuvartatē| kṣīrājyēbhyō'pi viśēṣēṇa nāriṁ tailadibhiḥ samupācarēdityarthaḥ| puruṣasya tu rajasō'bhāvāttadvr̥ddhihētavastailādayō nōpayujyanta ēva|
Adhikarana strImadhikRutya garbhagrahaNayogyatA (20-21) · Śloka 21
ūrvōktasakalasāmagrīyuktādapi mithunādviśiṣṭakālamantarēṇa garbhasyāsambhava iti strīmadhikr̥tya tadgarbhagrahaṇayōgyaṁ kālaṁ darśayitumāha |
kṣāmaprasannavadanāṁ sphuracchrōṇipayōdharām||20||
svastākṣikukṣiṁ puṁskāmāṁ vidyādr̥tumatīṁ striyam|
|21|
View original
ऊर्वोक्तसकलसामग्रीयुक्तादपि मिथुनाद्विशिष्टकालमन्तरेण गर्भस्यासम्भव इति स्त्रीमधिकृत्य तद्गर्भग्रहणयोग्यं कालं दर्शयितुमाह |
क्षामप्रसन्नवदनां स्फुरच्छ्रोणिपयोधराम्||२०||
स्वस्ताक्षिकुक्षिं पुंस्कामां विद्यादृतुमतीं स्त्रियम्|
|२१|
kārśyahētuṁ vinā kṣāmaṁ, tathā prasannaṁ-nirmalaṁ, vadanaṁ-mukhaṁ, yasyāḥ saivaṁbhūtā, tām| śrōṇiśca payōdharau ca śrōṇipayōdharam, sphurat-kampamānaṁ, śrōṇipayōdharaṁ yasyāḥ sā, tām| śrōṇiḥ-kaṭiḥ| strastē-ca(ga)litē, ivākṣiṇī kukṣiśca yasyāḥ sā tām| tathā, puṁsi kāmaḥ-abhilāṣō, yasyāḥ sā, tām| ēvaṁvidhāṁ striyamr̥tumatīṁ-r̥tuyuktāṁ, vidyāt| tasyāḥ sa garbhagrahaṇakāla ityarthaḥ| puṁskāmāmiti "saṁpuṁkānāṁ sō vaktatryaḥ" iti makārasya sakāradēśādrutvābhāvaḥ|
Adhikarana RutAvatIte yonisa~gkocAdi (21-22) · Śloka 22
"sarvaṁ ca hētumadbrūyāt" ityāgamaḥ, ata āha |
padmaṁ saṅkōcamāyāti dinē'tītē yathā, tathā||21||
r̥tāvatītē yōniḥ, sā śukraṁ nātaḥ pratīcchati|
|22|
View original
"सर्वं च हेतुमद्ब्रूयात्" इत्यागमः, अत आह |
पद्मं सङ्कोचमायाति दिनेऽतीते यथा, तथा||२१||
ऋतावतीते योनिः, सा शुक्रं नातः प्रतीच्छति|
|२२|
yathā divā praphullaṁ padmamanantaraṁ divasātikrāntau saṅkōcamāyāti-mukulabhāvaṁ prāpnōti, tatsvabhāvatvāttasya| tathā-tēnaiva prakārēṇa, r̥tāvatītē-atikrāntē dvādaśarātrasvabhāvē yōniḥ saṅkōcamāyati| sā ca-yōniḥ, [ataḥ] saṅkucitatvāt śukraṁ na pratīcchatīti|
Adhikarana mAsenopacitaM raktaM vAyuryonimukhAnnudet (22-23) · Śloka 23
vivr̥tāvivr̥tamukhatvaṁ hi yōnērgarbhagrahaṇāgrahaṇahētuḥ|
tacca vāyōḥ kriyāvataḥ kālasahāyasyāyattamityāha |
māsēnōpacitaṁ raktaṁ dhamanībhyāmr̥tau punaḥ||22||
īṣatkr̥ṣṇaṁ vigandhaṁ ca vāyuryōnimukhānnudēt|
|23|
View original
विवृताविवृतमुखत्वं हि योनेर्गर्भग्रहणाग्रहणहेतुः|
तच्च वायोः क्रियावतः कालसहायस्यायत्तमित्याह |
मासेनोपचितं रक्तं धमनीभ्यामृतौ पुनः||२२||
ईषत्कृष्णं विगन्धं च वायुर्योनिमुखान्नुदेत्|
|२३|
māsēna yadupacitamāhārarasatō vr̥ddhiṁ prāptaṁ raktaṁ tatpunarmāsēnōpacitaṁ raktamr̥tau vāyuryōnimukhānnudēt-prērayēt| vidhau liṅ| tadā yōnimukhaṁ vivr̥taṁ sampadyatē| kēna nudēt ? dhamanībhyāṁsrōtōviśēṣābhyāṁ| kimbhūtaṁ raktam ? īṣātkr̥ṣṇaṁ, tathā vigandhaṁvisragandharahitam| prakr̥tisthaprērakapavanasamparkādīṣatkr̥ṣṇatā, na tu kupitasamīraṇaprēraṇasaṁślēṣavaśādivātyantaṁ kr̥ṣṇatā| nāpi pittēna tathābhūtēna yuktam, yēna vistragandhi syāt| nāpi ślēṣmaṇā tathābhūtēna yuktam, yēna tadvarṇayuktaṁ syāt| tasmācchuddhaṁ viśiṣṭē kālē yōnimukhātpravartamānaṁ raktamārtavasaṁjñāṁ labhatē| tadēva cānyadā yōnimukhātpravartamānamasr̥gdarasaṁjñāmāsādayati|
Adhikarana rajasvalayA vartanaprakAraH RutumatyAScaturthadinakRutyam (23-26) · Śloka 26
śuddhaṁ ca raktaṁ puṣpasaṁjñam, garbhākhyasya phalasya bhaviṣyatō'bhivyañjakatvāt|
ata ēvāha |
tataḥ puṣpēkṣaṇādēva kalyāṇadhyāyinī tryaham||23||
mr̥jālaṅkārarahitā darbhasaṁstaraśāyinī|
kṣairēyaṁ yāvakaṁ stōkaṁ kōṣṭhaśōdhanakarṣaṇam||24||
parṇē śarāvē hastē vā bhuñjīta brahmacāriṇī|
caturthē'hni tataḥ snātā śuklamālyāmbarā śuciḥ||25||
icchantī bhartr̥sadr̥śaṁ putraṁ paśyētpuraḥ patim|
|26|
View original
शुद्धं च रक्तं पुष्पसंज्ञम्, गर्भाख्यस्य फलस्य भविष्यतोऽभिव्यञ्जकत्वात्|
अत एवाह |
ततः पुष्पेक्षणादेव कल्याणध्यायिनी त्र्यहम्||२३||
मृजालङ्काररहिता दर्भसंस्तरशायिनी|
क्षैरेयं यावकं स्तोकं कोष्ठशोधनकर्षणम्||२४||
पर्णे शरावे हस्ते वा भुञ्जीत ब्रह्मचारिणी|
चतुर्थेऽह्नि ततः स्नाता शुक्लमाल्याम्बरा शुचिः||२५||
इच्छन्ती भर्तृसदृशं पुत्रं पश्येत्पुरः पतिम्|
|२६|
puṣpēkṣaṇāt-puṣpasya darśanādēvānantaraṁ, strī tryahaṁ-trīṇi dināni, kalyāṇaṁ-śubhaṁ, avaśyaṁ dhyāyati-cintayatīti kalyāṇadhyāyinī syāt| āvaśyakē ṇiniḥ| tathā, mr̥jā-snānakriyā, alaṅkāraḥ-kaṭakādiḥ puṣpādirvā, alaṅkriyatē-bhūṣyatē śarīramēbhiriti kr̥tvā, ēvaṁ gandhamālyasyāpyalaṅkāratvam| tathā ca vakṣyati (hr̥. ci. a. 5/82)- "gandhamālyādikāṁ bhūṣām" iti| mr̥jālaṅkārābhyāṁ rahitā-varjitā| tathā darbhāṇāṁ saṁstaraḥ-śayyā, tatra śētē sā darbhasaṁstaraśāyinī| "vratē" iti ṇiniḥ| tathā, kṣairēyaṁ-kṣīrasiddhaṁ, yāvakaṁ-yavānnaviśēṣaṁ, parṇē śarāvē hastē vā bhuñjīta-bhakṣayēt| kiyanmātram ? stōkaṁ-alpamātram| tatkṣairēyamupayuktaṁ kīdr̥śaṁ syāt ? ityāha-kōṣṭhaśōdhanakarṣaṇamiti| śōdhanaṁ ca karṣaṇaṁ ca śōdhanakarṣaṇam| kōṣṭhasya śōdhanakarṣaṇamiti ṣaṣṭhīsamāsaḥ| śarīrasya mahāstrōtō madhyamō bhāga āmapakvasyāśayaḥ kōṣṭhaśabdavācyaḥ| sa ēva garbhādhiṣṭhānam, atastasyaiva śōdhanam| tathā, tadaṅgānāṁ karṣaṇamiti vyākhyēyam| na punaḥ kōṣṭhasya śōdhanamanyēṣāṁ cāṅgānāṁ karṣaṇam| tathā hi-trivr̥dādinā viricyatē, naivamanēna yāvakēna| vastusvābhāvyāt kōṣṭhaśōdhanakarṣaṇamātramēva kriyatē| kṣairēyamiti "kṣīrāḍḍhañ" iti ḍhañ| yāva ēva yāvaka iti "yāvādibhyaḥ kan" iti kan| tathā, brahmacāriṇī-tyaktavyavāyā, syāt| tataḥ-tryahādūrdhvaṁ,caturthē vāsarē snātā, tathā śuklāni mālyānyambarāṇi ca yasyāḥ saivam, tathā śuciḥ-antarbahiśca pavitrā satī, puraḥ-pūrvaṁ, patiṁ paśyēt| saṅgrahē'pyuktam (śā. a. 1)- caturthē tvahanyudvartitā śītasalilasnātā'nuliptā'laṅkr̥tā śuklamālyāmbarā kr̥tamaṅgalasvastyayanaivaṁvidhamēva bhartāraṁ paśyēdananyamanāḥ| tadā hi yādr̥śaṁ paśyati cintayati vā tādr̥śamēva prasūta iti|" iti|
Adhikarana Rutusthitau kAlaparimANam same putraH viShame kanyA (26-27) · Śloka 27
tatkiṁ tryahamēva r̥tuḥ, atraiva puṣpadarśanāt|
athōttarakālamapi ? ityāśaṅkyāha |
r̥tustu dvādaśa niśāḥ pūrvāstisrō'tra ninditāḥ||26||
ēkādaśī ca, yugmāsu syātputrō'nyāsu kanyakā|
|27|
View original
तत्किं त्र्यहमेव ऋतुः, अत्रैव पुष्पदर्शनात्|
अथोत्तरकालमपि ? इत्याशङ्क्याह |
ऋतुस्तु द्वादश निशाः पूर्वास्तिस्रोऽत्र निन्दिताः||२६||
एकादशी च, युग्मासु स्यात्पुत्रोऽन्यासु कन्यका|
|२७|
puṣpadarśanātprabhr̥ti yāvadvādaśarātrayastāvadr̥turyōṣitaḥ, na punaratryahamēva, yatra puṣpaṁ pravartatē, iti r̥tuśabdēna darśayati| atra-asmin dvādaśaniśāvadhāvr̥tukālē, yāḥ pūrvāstistrō niśāḥ, yāsu prāyaḥ puṣpaṁ pravartatē, tā nindyāḥ-garhyāḥ sadbhiḥ| na tatra sanmatiḥ striyaṁ saṅgacchēt| ata ēvātra brahmacāritvōpadēśaḥ| tathā, ēkādaśī niśā nindyā-apraśastā| caśabdō'trānuktāyāstrayōdaśyāḥ samuccayārthaḥ| trayōdaśyāṁ hi mithunībhāvē napuṁsakasyōtpattiriti kēcidāhuḥ| yugmāsu-caturthaṣaṣṭhāṣṭamadaśamadvādaśalakṣaṇāsu niśāsu, saṅgamē putraḥ syāt, acintyatvādr̥tubhāvasya| tāsu hi rātriṣvārtavamalpībhavati| anyāsuayugmāsu niśāsu pañcamīsaptamīnavamīṣu, kanyā jāyatē| tadā hi śukramalpībhavati, pūrvōktāddhētōḥ| yadi punarāhārādivaśāt śukrasyādhikatvamayugmāsu, yugmāsu cārtavapūrṇatā syāt, tadā pumān stryākr̥tirdurbalō hīnāṅgō vā jāyatē, strī ca puruṣākr̥tirdurbalā hīnāṅgā vā| ēkādaśītrayōdaśyōstu napuṁsakamiti| tadēvaṁ dampatī puṁgarbhamicchantau yugmāsu niśāsu puṁsavanādikaṁ karmācarētām, strīgarbhamicchantau tvayugmāsu rātriṣu|
Adhikarana putrIyavidhiH (27-28) · Śloka 28
|
upādhyāyō'tha putrīyaṁ kurvīta vidhivadvidhim||27||
namaskāraparāyāstu śūdrāyā mantravarjitam|
|28|
View original
|
उपाध्यायोऽथ पुत्रीयं कुर्वीत विधिवद्विधिम्||२७||
नमस्कारपरायास्तु शूद्राया मन्त्रवर्जितम्|
|२८|
athētyānantaryē maṅgalasūcakō nirdiṣṭaḥ| ata ēvāyamātrārthaḥ-r̥tukālādanantaraṁ maṅgalapūrvikāṁ sarvāmimāṁ vakṣyamāṇāmitikartavyatāṁ kuryāditi| upādhyāyaḥ-purōhitō'tharvavēdavit, putrīyaṁ-putrāya hitaṁ, vidhimitthaṁ kurvīta| katham ? vidhivat na yathākathañcit| vidhivaditi praśaṁsāyāṁ matup| kriyāviśēṣaṇaṁ caitat, tēna praśastaṁ vēdōktamanyūnātiriktavidhānaṁ yathā bhavati tathāvidhaṁ kurvītētyavatiṣṭhatē| brahmāṇadivarṇatrayasyēmaṁvidhiṁ kurvīta| śūdrāyāḥ punarnamaskāraparāyāḥ-namaskārapradhānāyāḥ, yathōktaṁ sarvaṁ vidhiṁ mantravarjitaṁ kuryāt| putrīyamiti "putrāccha ca" iti cchaḥ|
Adhikarana evaM dampatyoravaMdhyaHsaMyogaH (28) · Śloka 28
|
avandhya ēvaṁ saṁyōgaḥ syādapatyaṁ ca kāmataḥ||28||
View original
|
अवन्ध्य एवं संयोगः स्यादपत्यं च कामतः||२८||
ēvaṁ-yathōktavidhyanuṣṭhānē, dampatyōryaḥ saṁyōgō-mithunībhāvaḥ, sa na vandhyaḥ syāt| api tu saphalō garbhasambhavahēturbhavēdityarthaḥ| na kēvalaṁ dampatyōḥsaṁyōga ēvaṁ niṣphalō na bhavēt, apatyaṁ ca kāmataḥ-yathābhimataṁ puṁgarbharūpaṁ strīgarbharūpaṁ vā, syāt|
Adhikarana dampatyorekAnte maithunam (29) · Śloka 29
ata ēvāha santō hyāhurapatyārthaṁ dampatyōḥ saṅgatiṁ rahaḥ|
|29|
View original
अत एवाह सन्तो ह्याहुरपत्यार्थं दम्पत्योः सङ्गतिं रहः|
|२९|
rahaḥśabdēna grāmyavacasā'tra grāmyadharmaṁ sūcayati| hiyasmāt, santaḥ-sādhavaḥ, apatyārthaṁ-apatyajananāya, dampatyōḥ strīpuruṣayōḥ, rahaḥ-ēkāntē, viśiṣṭakālōcitaṁ viśiṣṭasaṁyōgaṁ saṅgatimāhuḥ, na grāmyasukhalipsāyai|
Adhikarana durapatyasya kulA~ggAratvam (29) · Śloka 29
na cāpatyamātrāyētyāha |
durapatyaṁ kulāṅgārō gōtrē jātaṁ mahatyapi||29||
View original
न चापत्यमात्रायेत्याह |
दुरपत्यं कुलाङ्गारो गोत्रे जातं महत्यपि||२९||
duṣṭāpatyaṁ strīgarbhaḥ puṁgarbhō vā, mahatyapi gōtrē jātaṁ-utkr̥ṣṭē'pi kula utpannaṁ, āṅgārakāryakaraṇasāmarthyātsamastatkulavināśahētutvātkulāṅgāra ityucyatē|
Adhikarana dampatyoH putracintanaprakAraH (30) · Śloka 30
icchētāṁ yādr̥śaṁ putraṁ tadrūpacaritāṁśca tau|
cintayētāṁ janapadāṁstadācāraparicchadau||30||
View original
इच्छेतां यादृशं पुत्रं तद्रूपचरितांश्च तौ|
चिन्तयेतां जनपदांस्तदाचारपरिच्छदौ||३०||
tau-dampatī, yādr̥śaṁ putramicchētāṁ-kāmayētāṁ, tadrūpacaritān rūpaṁ-varṇasaṁsthānapramāṇāśākr̥tyādi| tathā caritaṁ-śraddhāśrutasatyārjavānr̥śaṁsyadānadayādākṣiṇyasvabhāvādi| tasya-manīṣitasya, sadr̥śē rūpacaritē yēṣāṁ tān janapadān cintayētāṁ-dhyāyētāṁ| putraśabdō'patyamātrōpalakṣaṇārthō'tra| tathā hi duhitaramapi kaścidicchatyēva| kimbhūtau tau pitarau ? tadācāraparicchadau| ācaraṇaṁ-ācāraḥ, kulānurūpasya dēśānurūpasya cētikartavyatālakṣaṇasya karmaṇō'nuṣṭhānam| paricchadō-manujagavāśvadhanadhānyavastrālaṅkāraratnarathāyudhagr̥hōdyānavīṇāpaṇavagāyanaśayyāstaraṇādiḥ| ācāraśca paricchadaścācāraparicchadau| tadityanēnābhilaṣitāpatyaṁ parāmr̥śyatē| tasyaivācārapariccadau yayōstau dampatī icchā sadr̥śarūpacaritān janapadān dhyāyētām|
Adhikarana dampatyoH shayyArohAdi (31-32) · Śloka 32
karmāntē ca pumān sarpiḥkṣīraśālyōdanāśitaḥ|
prāgdakṣiṇēna pādēna śayayāṁ mauhūrtikājñayā||31||
ārōhēt strī tu vāmēna tasya dakṣiṇapārśvataḥ|
tailamāṣōttarāhārā tatra mantraṁ prayōjayēt||32||
View original
कर्मान्ते च पुमान् सर्पिःक्षीरशाल्योदनाशितः|
प्राग्दक्षिणेन पादेन शययां मौहूर्तिकाज्ञया||३१||
आरोहेत् स्त्री तु वामेन तस्य दक्षिणपार्श्वतः|
तैलमाषोत्तराहारा तत्र मन्त्रं प्रयोजयेत्||३२||
karmāntē ca-putrīyavidhyanuṣṭhānāvasānē ca, pumān strītaḥ prāk-pūrvaṁ, śayyāmārōhēt-ākramēt| kimbhūtaḥ ? sarpiḥkṣīraśālyōdanāśitaḥ,-sarpirmiśrakṣīraśālyōdanēnāśitō-bhōjitaḥ| kathamārōhēt ? dakṣiṇēna pādēna, mauhūrtikājñayā-jyōtiḥ śāstravidādiṣṭaḥ| strī tu vāmēna pādēna tasya dakṣiṇapārśvataḥ śayyāmārōhēt, mauhūrtikājñayēti yōjyam| turavadhāraṇē, ubhayatrāpi| pumān dakṣiṇēnaiva pādēna prāgēva, strī paścādēva vāmēnaiva pādēna puṁsō dakṣiṇapārśvata ēva, śayyāmārōhēt, nānyathā kr̥tvēti|"pumān sarpiḥkṣīraśālyōdanāśitaḥ" ityuktam| striyāstu tatkālōcitamāhāraṁ nirūpayannāha-tailētyādi| tailaṁ ca māṣaśca, tābhyāmuttaraḥ-adhikaḥ, āhārō yasyāḥ saivam| uttaraśabdō'tra tailamāṣau pittalau raktavr̥ddhihētū tayā'tyantaṁ sēvitavyau, na punastathā śukravr̥ddhikarāṇyanyānyapi kṣīrādīni dravyāṇiti pratipādayati| tatra ca mantraṁ vakṣyamāṇaṁ prayōjayēt-paṭhēt|
Adhikarana tatramantrapAThaH (33) · Śloka 33
tadēva mantramaaha.... aum āhirasi āyurasi sarvataḥ pratiṣṭhāsi dhātā tvāṁ dadhātu vidhātā tvāṁ dadhātu brahmavarcasā bhavēti|
brahmā br̥haspatirviṣṇuḥ sōmaḥ sūryastathā'śvinau|
bhagō'tha mitrāvaruṇau vīraṁ dadatu mē sutam||33||
View original
तदेव मन्त्रमाह.... औम् आहिरसि आयुरसि सर्वतः प्रतिष्ठासि धाता त्वां दधातु विधाता त्वां दधातु ब्रह्मवर्चसा भवेति|
ब्रह्मा बृहस्पतिर्विष्णुः सोमः सूर्यस्तथाऽश्विनौ|
भगोऽथ मित्रावरुणौ वीरं ददतु मे सुतम्||३३||
āhirasītyādi [ vīraṁ dadatu mē sutamityantaṁ mantraṁ paṭhēt ]
Adhikarana anyonyaMsAntvanapUrvakaMsaMveSaH (34) · Śloka 34
sāntvayitvā tatō'nyōnyaṁ saṁviśētāṁ mudānvitau|
uttānā tanmanā yōṣittiṣṭhēdaṅgaiḥ susaṁsthitaiḥ||34||
View original
सान्त्वयित्वा ततोऽन्योन्यं संविशेतां मुदान्वितौ|
उत्ताना तन्मना योषित्तिष्ठेदङ्गैः सुसंस्थितैः||३४||
tatō-mantrapāṭhādanantaraṁ, parasparaṁ sāntvayitvā-priyavacanādinā prītimutpādya, samvaśētāṁ-mithunībhāvaṁ gacchētām| kimbhūtau? mudā-harṣēṇa, anvitau-yutau| tatra ca saṁvēśanē yōṣiduttānā taccittā cāvayavaiḥ susaṁsthitaistiṣṭhēt|
Adhikarana evaM kRute garBadhAraNam (35) · Śloka 35
kimēvaṁsati bhavati ? ityāha tathā hi bījaṁ gr̥hṇāti dōṣaiḥ svasthānamāsthitaiḥ|
|35|
View original
किमेवंसति भवति ? इत्याह तथा हि बीजं गृह्णाति दोषैः स्वस्थानमास्थितैः|
|३५|
hi-yasmāt, tathā-tēna prakarēṇa, sā bījaṁ gr̥hṇāti, dōṣaiḥ-vātādibhiḥ svasthānāvasthitaiḥ sadbhiḥ| saṅgrahē tūktam (śā. a. 1)- "na cāsāvadhastiṣṭhēt| tathā hi strīcēṣṭaḥ pumān jāyatē puṁcēṣṭā vā strī| na ca nyubjāṁ pārśvagatāṁ vā sēvēta| nyubjāyā vātō balavān sa yōniṁ pīḍayati| dakṣiṇapārśvagāyāḥ ślēṣmā pīḍitaścyutō'pidadhāti garbhāśayam| vāmapārśvagāyāstadvatpittaṁ vidahati raktaśukrē| tasmāduttānā bījaṁ gr̥hṇīyāt|" iti|
Adhikarana sadyogarBayA lakShaNam (35-36) · Śloka 36
|
liṅgaṁ tu sadyōgarbhāyā yōnyā bījasya saṅgrahaḥ||35||
tr̥ptirgurutvaṁ sphuraṇaṁ śukrāsrānanubandhanam|
hr̥dayaspandanaṁ tandrā tRḍglānirlōmaharṣaṇam||36||
View original
|
लिङ्गं तु सद्योगर्भाया योन्या बीजस्य सङ्ग्रहः||३५||
तृप्तिर्गुरुत्वं स्फुरणं शुक्रास्राननुबन्धनम्|
हृदयस्पन्दनं तन्द्रा त्ऱ्ड्ग्लानिर्लोमहर्षणम्||३६||
sadyaḥ-tatkṣaṇāt, garbhō yasyāḥ saivam, tasyāḥ sadyōgarbhāyā lakṣaṇaṁ bījasya-garbhākhyasya, yōnyā-karaṇabhūtayā, saṅgrahaḥ samyaggrahaṇam| tathā, tr̥ptiriva tr̥ptiḥ gurutvaṁ sphuraṇaṁ ca kukṣērbhavati| tathā, śukraṁ cāsraṁ ca-śukrāsrē, anubandhanaṁ-pravartanam, nānubandhanaṁ-ananubandhanam, śukrāsrayōrapravartanaṁ-śukrāsrānanubandhanam,-śukrāsrayōryōnimukhādavamanaṁ bahiraniḥsaraṇam, atra ca yōnyā gr̥hītabījatvaṁ hētuḥ| tathā, hr̥dayaspandanādayaḥ pañca sadyōgarbhāyā lakṣaṇāni bhavanti| lōmaharṣaṇaṁ harṣavaśādbhavati| tathā ca saṅgrahē (śā. a. 2)- "praharṣō hr̥llāsaḥ" ityādi|
Adhikarana garBAvasthAH (37) · Śloka 37
idānīṁ garbhasyāvasthāḥ pradarśayitumāha avyaktaḥ prathamē māsi saptāhātkalalībhavēt|
garbhaḥ puṁsavanānyatra pūrvaṁ vyaktēḥ prayōjayēt||37||
View original
इदानीं गर्भस्यावस्थाः प्रदर्शयितुमाह अव्यक्तः प्रथमे मासि सप्ताहात्कललीभवेत्|
गर्भः पुंसवनान्यत्र पूर्वं व्यक्तेः प्रयोजयेत्||३७||
saptāhādarvāggarbhagōlakaḥ ślēṣmapiṇḍībhutō bhavēt| saptāhādanantaraṁ yāvanmāsastāvadavyaktākr̥tiḥ kalalībhavēt| atra kalalībhūtē yāvatstrīpuruṣādyutpattilakṣaṇā vyaktirna bhavati tāvadvyaktēḥ prāk prathamē māsi puṁsavanāni prayōjayēt|
Adhikarana puMsavanasya sArdhakatvam (38) · Śloka 38
nanu, "śuddhēśukrārtavē satvaḥ svakarmaklēśacōditaḥ|
garbhaḥ sampadyatē"(ślō.1) ityuktam|
tatra yadi prākkr̥tēna karmaṇā strīgarbhaḥ kukṣimākṣiptastadā puruṣaprayatnē satyapi puṁgarbhaḥ kartuṁ na śakyatē|
tasmātpuṁsavanamanarthakamēvētyāśaṅkyāha balī puruṣakārō hi daivamapyativartatē|
|38|
View original
ननु, "शुद्धेशुक्रार्तवे सत्वः स्वकर्मक्लेशचोदितः|
गर्भः सम्पद्यते"(श्लो.१) इत्युक्तम्|
तत्र यदि प्राक्कृतेन कर्मणा स्त्रीगर्भः कुक्षिमाक्षिप्तस्तदा पुरुषप्रयत्ने सत्यपि पुंगर्भः कर्तुं न शक्यते|
तस्मात्पुंसवनमनर्थकमेवेत्याशङ्क्याह बली पुरुषकारो हि दैवमप्यतिवर्तते|
|३८|
hi-yasmāt, puruṣakārō balavān durbalaṁ daivamativartatēatikramya vartatē| apiśabdāt puruṣakāramapi durbalaṁ diṣṭaṁ balīyō'tikramya vartata iti pratipādayati| ata ēva prākkr̥tēna karmāṇā balīyasā''kṣiptasya strīgarbhasya puṁsavanādidānēna pauruṣēṇa karmaṇā śataśō'pi prayōjitēna na kathañcitpuṁgarbhatā kartuṁ pāryata iti| uktaṁ ca (carakē vi.a. 3/36)-"daivaṁ puruṣakārēṇa durbalaṁ hyupahanyatē| daivēna cētaratkarma prakr̥ṣṭanōpahanyatē||" iti| atra puṁsavanādi samyak prayōjitaṁ sidhyasidhyanumīyamānaṁ prākkr̥tasya karmaṇō hīnabalatvaprabalatvamavagamayati|
Adhikarana puMsavanaprayogaH (38-39) · Śloka 39
adhunā puṁsavanādiprayōgamāha |
puṣyē puruṣakaṁ haimaṁ rājataṁ vā'thavā''yasam||38||
kr̥tvā'gnivarṇaṁ nirvāpya kṣīrē tasyañjaliṁ pibēt|
|39|
View original
अधुना पुंसवनादिप्रयोगमाह |
पुष्ये पुरुषकं हैमं राजतं वाऽथवाऽऽयसम्||३८||
कृत्वाऽग्निवर्णं निर्वाप्य क्षीरे तस्यञ्जलिं पिबेत्|
|३९|
puṣyē-puṣyanakṣatrayuktē kālē, puruṣakaṁ-puttalakaṁ, hēmādikr̥tamagnivarṇaṁ kr̥tvā sudhmātatayā, tataḥ kṣīrē nirvāpya-nivēśya, tasya-kṣīrasya, añjaliṁ-palacatuṣṭayākhyaṁ, pibēt| puruṣakamiti puruṣa ivētyasminnarthē "ivē pratikr̥tau" iti kan| haimamiti hēmtōvikārārthē'ṇ "nastaddhitē" iti ṭilōpaḥ| rājatamiti "prāṇirajatādibhyō'ñ ityañ| āyasamiti "tasyēdam" ityaṇ|
Adhikarana puShye gauradaNDAdicaturNAM pAnam (39-40) · Śloka 40
|
gauradaṇḍamapāmārgaṁ jīvakarṣabhasairyakān||39||
pibētpuṣyē jalē piṣṭānēkadvitrisamastaśaḥ|
|40|
View original
|
गौरदण्डमपामार्गं जीवकर्षभसैर्यकान्||३९||
पिबेत्पुष्ये जले पिष्टानेकद्वित्रिसमस्तशः|
|४०|
gauradaṇḍādīṁścaturō dravyaviśēṣān pibēt| kimbhūtān ? jalē piṣṭān-kalkīkr̥tān| kathaṁ kr̥tvā ? ēkadvitrisamastaśaḥ ēkādiṣu pratyēkaṁ śaspratyayārthayōgaḥ| tēnaikamēkaṁ kr̥tvā, dvau dvau kr̥tvā, trīṁstrīnkr̥tvā, caturaścaturaḥ kr̥tvā, ētān pibēdityarthō'vatiṣṭhatē| kadā prāśyam ? puṣyē-puṣyayuktē kālē|
Adhikarana SvetabRuhatImUlasya strInAsApuTe secanam (40-41) · Śloka 41
|
kṣīrēṇa śvētabr̥hatīmūlaṁ nāsāpuṭē svayam||40||
putrārthaṁ dakṣiṇē siñcēdvāmē duhitr̥vāñchayā|
|41|
View original
|
क्षीरेण श्वेतबृहतीमूलं नासापुटे स्वयम्||४०||
पुत्रार्थं दक्षिणे सिञ्चेद्वामे दुहितृवाञ्छया|
|४१|
śuklapuṣpakaṇṭakārikāyā mūlaṁ kṣīrēṇa kalkīkr̥tya svayaṁ-strī, dakṣiṇē nāsāpuṭē putrārthaṁ-putrasampattayē, siñcēt| duhitr̥vācchayā-sutākāmyayā, vāmē nāsāpuṭē siñcēt|
Adhikarana putrotpAdasthitipradAnyauShadhAni (41-42) · Śloka 42
|
payasā lakṣmaṇāmūlaṁ putrōtpādasthitipradam||41||
nāsayā''syēna vā pītaṁ vaṭaśuṅgāṣṭakaṁ tathā|
ōṣadhīrjīvanīyāśca bāhyāntarupayōjayēt||42||
View original
|
पयसा लक्ष्मणामूलं पुत्रोत्पादस्थितिप्रदम्||४१||
नासयाऽऽस्येन वा पीतं वटशुङ्गाष्टकं तथा|
ओषधीर्जीवनीयाश्च बाह्यान्तरुपयोजयेत्||४२||
payasā-kṣīrēṇa, lakṣmaṇāmūlaṁ kalkīkr̥tya pītaṁ putrōtpādapradaṁ putrasthitipradaṁ ca bhavati| kathaṁ pītam ? nāsayā''syēna vā, kadācinnāsikayā kadācidāsyēna| yasyāḥ putrō nōtpadyatē tathōtpannō vā sthitiṁ na labhatē-ciraṁ na jīvati, tayaivaṁ pātavyamityarthaḥ| vaṭaśuṅgāṣṭakaṁ tathā-tēnaiva prakārēṇa nāsayā āsyēna vā pītaṁ putrōtpādasthitipradaṁ bhavati| nyagrōdhasya prathamōdbhinnaḥ prarōhō-vaṭaśuṅgaḥ, tasyāṣṭakamiti| prabhāvasyācintyatvādētatsaṅkhyāvacchinnatvam| jīvanīyā yā ōṣadhyō-jīvantīkākōlyādyā daśa, yāḥ śōdhanādigaṇasaṅgrahōktāḥ (hr̥.sū.a.15/8), tā bāhyāntarupayōjayēt| tatra snānōdvartanādinā bāhya upayōgaḥ, āhārapānādinā'ntarupayōgaḥ|
Adhikarana garBadhAraNe upacAraH (43) · Śloka 43
upacāraḥ priyahitairbhartrā bhr̥tyaiśca garbhadhr̥k|
navanītaghr̥takṣīraiḥ sadā caināmupācarēt||43||
View original
उपचारः प्रियहितैर्भर्त्रा भृत्यैश्च गर्भधृक्|
नवनीतघृतक्षीरैः सदा चैनामुपाचरेत्||४३||
upacāraḥ-upacaraṇam| priyāḥ-iṣṭāḥ, hitāḥ-pathyāḥ, āhāravihārāḥ, taiḥ priyahitairya upacārō bhartrā-patyā kr̥tō, bhr̥tyaiśca ya ēvaṁbhūtaḥ kr̥taḥ, sa garbhadhr̥k-tadanuṣṭhānādgarbhaḥ sthitiṁ dadhātītyarthaḥ| ēnāṁ ca striyaṁ navanītādibhiryathāsātmyaṁ sadōpācarēt|
Adhikarana garBiNyA ativyavAyatyAgAdi (44-47) · Śloka 47
ativyavāyamāyāsaṁ bhāraṁ prāvaraṇaṁ guru|
akālajāgarasvapnaṁ kaṭhinōtkaṭakāsanam||44||
śōkakrōdhabhayōdvēgavēgaśraddhāvidhāraṇam|
upavāsādhvatīkṣṇōṣṇaguruviṣṭambhibhōjanam||45||
raktaṁ nivasanaṁ śvabhrakūpēkṣāṁ madyamāmiṣam|
uttānaśayanaṁ yacca striyō nēcchanti tattyajēt||46||
tathā raktastrutiṁ śuddhiṁ bastimāmāsatō'ṣṭamāt|
ēbhirgarbhaḥ stravēdāmaḥ kukṣau śuṣyēnmriyēta vā||47||
View original
अतिव्यवायमायासं भारं प्रावरणं गुरु|
अकालजागरस्वप्नं कठिनोत्कटकासनम्||४४||
शोकक्रोधभयोद्वेगवेगश्रद्धाविधारणम्|
उपवासाध्वतीक्ष्णोष्णगुरुविष्टम्भिभोजनम्||४५||
रक्तं निवसनं श्वभ्रकूपेक्षां मद्यमामिषम्|
उत्तानशयनं यच्च स्त्रियो नेच्छन्ति तत्त्यजेत्||४६||
तथा रक्तस्त्रुतिं शुद्धिं बस्तिमामासतोऽष्टमात्|
एभिर्गर्भः स्त्रवेदामः कुक्षौ शुष्येन्म्रियेत वा||४७||
garbhiṇī strī ativyavāyādīnuttānaśayanāntāṁstyajēt| na kēvalamētān anyadyaccāhāravihārādivastujātaṁ striyō-bahuśaḥ prasūtāstatkālavyāpāranipuṇā vā yāḥ kāścana striyō, nēcchanti tadapi varjayēt| tathā raktastrutiṁ, śuddhiṁ ca-vamanavirēcanarūpāṁ, varjayēt| bastiṁ-anuvāsanaṁ, aṣṭamaṁ māsaṁ maryādīkr̥tya varjayēt| aṣṭamē tu māsē bastiṁ prayōjayēdēvētyarthaḥ| ēbhiḥ-varjyairvastubhirāsēvyamānaiḥ, garbha āmaḥ-asampūrṇaḥ, stravēt-patēt, kukṣau vā śuṣyēt, mriyēta vā-mr̥tyuṁ vā garbhaḥ prāpnuyāt|
Adhikarana vAtalAdyAhAraiH kubjAdayo garBAH (48) · Śloka 48
vātalaiśca bhavēdgarbhaḥ kubjāndhajaḍavāmanaḥ|
pittalaiḥ khalatiḥ piṅgaḥ śvitrī pāṇḍuḥ kaphātmabhiḥ||48||
View original
वातलैश्च भवेद्गर्भः कुब्जान्धजडवामनः|
पित्तलैः ख़लतिः पिङ्गः श्वित्री पाण्डुः कफात्मभिः||४८||
vātalaiścāhārairmātrā sēvitaiḥ kubjō'ndhō jaḍō vāmanō vā garbhō bhavati| pittalairāhārairmātrā sēvitaiḥ khalatiḥ-khalvāṭaḥ, piṅgō vā syāt| kaphakr̥dbhirāhārairmātrā sēvitaiḥ śvitravān pāṇḍurvā syāt|
Adhikarana mRudvAdyauShadharvyAdhijayaH (49) · Śloka 49
vyādhīṁścāsyā mr̥dusukhairatīkṣṇairauṣadhairjayēt|
|49|
View original
व्याधींश्चास्या मृदुसुख़ैरतीक्ष्णैरौषधैर्जयेत्|
|४९|
asyāśca-garbhiṇyāḥ, yē vyādhayō jāyantē, tān vyādhīn mr̥dusukhairauṣadhaistathā'tīkṣṇairjayēt| mr̥dūni ca tāni sukhāni ca-mr̥dusukhāni| mr̥dūni-akarkaśāni vīryādibhirnōtkr̥ṣṭasāmarthyāni sukumārōcitāni| sukhāni-sukhōpabhōgyāni, priyāṇīti yāvat| nanu, mr̥dūni parihr̥tyātīkṣṇāni cēti nirdēṣṭavyam| kimubhayōrupādānēna ? yatō mr̥dūni-akarkaśāni, atīkṣṇānyapi-akarkaśāni, ityanarthāntaratvamētayōḥ| atrōcyatē| mr̥dūni-akarkaśāni śarkarādīni, utkr̥ṣṭaśaktīni maricādīni-atīkṣṇāni, tīkṣṇāni punastīkṣṇaguṇayuktāni rājikādīni dōṣōtklēśakarāṇi bhēṣajāni bhavanti, iti dvayōrupādānaṁ yuktam| tantrāntarē (saṅgrahē) tvēvamuktam (śā.a.2)-"ityanātyayikē vyādhau vidhirātyayikē punaḥ| tīkṣṇairapi kriyāyōgaiḥ striyaṁ yatnēna pālayēt||" iti| yacca vyavāyādi garbhiṇyāḥ parihāryatvēna nirdiṣṭam, tathā "vyādhīṁścāsyā mr̥dusukhairatīkṣṇairauṣadhairjayēt|" iti| tadasmin kālē viśēṣēṇēti draṣṭavyam, na tathā'nyadā| tathā cānyadā'tivyavāyādisēvanānna tathā pratyavāyabhayam, tathā tīkṣṇauṣadhaprayōgācca| ata ēva "tathā raktastrutiṁ śuddhiṁ bastimāmāsatō'ṣṭamāt|" ityētatpr̥thaṅnirdiśatyativyavāyādiparihāryagaṇamadhyē| prathamē māsyavyaktaliṅgaḥ kalalāvasthō garbhō bhavēt| dvitīyē tu māsi garbhaḥ kīdr̥śaḥ syāt ? ityāha-
Adhikarana dvitIyemAsi garBasya peSyAdyAkRutiH (49-50) · Śloka 50
prathamē māsyavyaktaliṅgaḥ kalalāvasthō garbhō bhavēt|
dvitīyē tu māsi garbhaḥ kīdr̥śaḥ syāt ? ityāha |
dvitīyē māsi kalalāddhanaḥ pēśyathavā'rbudam||49||
puṁstrīklībāḥ kramāttēbhyaḥ|
|50|
View original
प्रथमे मास्यव्यक्तलिङ्गः कललावस्थो गर्भो भवेत्|
द्वितीये तु मासि गर्भः कीदृशः स्यात् ? इत्याह |
द्वितीये मासि कललाद्धनः पेश्यथवाऽर्बुदम्||४९||
पुंस्त्रीक्लीबाः क्रमात्तेभ्यः|
|५०|
dvitīyē māsi kalalāddhanaḥ pēśyathavā'rbudaṁ garbhaḥ syāditi yōjyam| tēbhyō-ghanādirūpēbhyaḥ, kramāt-paripāṭhyā, puṁstrīklībāḥ sampadyantē| ghanāt pumān| pēśyāḥ strī| arbudāt klībaḥ-ṣaṇḍhō, na strī na pumāniti|
Adhikarana vyakta garBasya lakShaNam (50-52) · Śloka 52
tatra vyaktasya lakṣaṇam|
kṣāmatā garimā kukṣērmūrcchā cchardirarōcakaḥ||50||
jr̥mbhā prasēkaḥ sadanaṁ rōmarājyāḥ prakāśanam|
amlēṣṭatā stanau pīnau sastanyau kr̥ṣṇacūcukau||51||
pādaśōphō vidāhō'nyē śraddhāśca vividhātmikāḥ|
|52|
View original
तत्र व्यक्तस्य लक्षणम्|
क्षामता गरिमा कुक्षेर्मूर्च्छा च्छर्दिररोचकः||५०||
जृम्भा प्रसेकः सदनं रोमराज्याः प्रकाशनम्|
अम्लेष्टता स्तनौ पीनौ सस्तन्यौ कृष्णचूचुकौ||५१||
पादशोफो विदाहोऽन्ये श्रद्धाश्च विविधात्मिकाः|
|५२|
tatra-vyaktāvyaktayōrmadhyāt, vyaktō nirdhāryatē| vyaktasya garbhasya vakṣyamāṇaṁ lakṣaṇaṁ kṣāmatētyādikam| garimēti gurōrbhāva iti "pr̥thvādibhya imanijvā" itīmanic, "priyasthira" ityādinā garādēśaḥ| vidāhō'nya iti| anyē ācāryā vidāhō dēhē bhavatītyāhuḥ| nānāprakārāśca śraddhāḥ-pathyāpathyaviṣayā abhilāṣāḥ, vyaktasya garbhasya lakṣaṇam| saṅgrahē tūktam (śā.a.2)-"tasyāśca rajōvāhināṁ srōtasāṁ vartmānyuparudhyantē garbhēṇa| tasmāttataḥ paramārtavaṁ na dr̥śyatē| tatastadadhaḥ pratihatamaparamaparaṁ cōpacīyamānamaparētyāhuḥ|" iti|
Adhikarana garBiNyAH icCitahitAhitasyadeyatve kAraNam (52-53) · Śloka 53
garbhiṇyāśca śraddhāsūtpannāsu kimapathyaṁ tasyai dēyaṁ na vā ? ityēvaṁ saṁdēhē tadyudāsārthamāha |
mātr̥jaṁ hyasya hr̥dayaṁ mātuśca hr̥dayēna tat||52||
sambaddhaṁ tēna garbhiṇyā nēṣṭaṁ śraddhāvimānanam|
|53|
View original
गर्भिण्याश्च श्रद्धासूत्पन्नासु किमपथ्यं तस्यै देयं न वा ? इत्येवं संदेहे तद्युदासार्थमाह |
मातृजं ह्यस्य हृदयं मातुश्च हृदयेन तत्||५२||
सम्बद्धं तेन गर्भिण्या नेष्टं श्रद्धाविमाननम्|
|५३|
hi-yasmāt, asya-garbhasya, yaddhr̥dayaṁ-cētanādhiṣṭhānaṁ, tanmātr̥jam| tathā cōktam (hr̥. śā. a.3/4)-"mr̥dvatra mātr̥jaṁ rakta" ityādi| tacca-garbhahr̥dayaṁ, mātr̥hr̥dayēna sambaddhaṁ-saṁyuktaṁ, bhavati| tataśca garbhiṇīhr̥dayēna santaptēna garbhahr̥dayamapi santapyatē| parasparaṁ hr̥dayasya sambaddhatvāt| ata ēva ca garbhiṇī dvihr̥dayā daurhr̥dinītyucyatē| ata ēva ca parāyattahr̥dayatvāttatkālēsvasvabhāvōcitamabhilāṣaṁ vihāya nānābhilāṣō jāyatē| yataścaivaṁ tēna kāraṇēna garbhiṇyāḥ śraddhāvimānanaṁ-ābhilāṣāpratipūraṇaṁ, nēṣṭam|
Adhikarana hitena sAkamahitamapyalpaM deyam (53) · Śloka 53
tadarthamāha |
dēyamapyahitaṁ tasyai hitōpahitamalpakam||53||
View original
तदर्थमाह |
देयमप्यहितं तस्यै हितोपहितमल्पकम्||५३||
tasyai-garbhiṇyai, hitēna-pathyēna, yuktamahitaṁ-apathyamapi vidāhiviṣṭambhyādi pūrvaniṣiddhaṁ yattadapi, dēyam| apiśabdēnakimu tasyai prārthyamānāyai hitaṁ dēyamiti gamayati| kiṁ mātrāmanapēkṣyaivāhitaṁ dēyam ? nētyāha| alpakaṁ-atiśayēnālpam|
Adhikarana ahitadAne kAraNam (54) · Śloka 54
nanu, yadyahitaṁ tatkasmāddīyatē ? ityāha śraddhāvighātādgarbhasya vikr̥tiścyutirēva vā|
|54|
View original
ननु, यद्यहितं तत्कस्माद्दीयते ? इत्याह श्रद्धाविघाताद्गर्भस्य विकृतिश्च्युतिरेव वा|
|५४|
yadi cirakālōṣitaḥ kukṣau garbhastadā tasya garbhasya vikr̥tiḥvairūpyaṁ bhavēt, śraddhāvimānanacintānidānakupitasamīratvāt| tathā'cirōṣitō garbhastadā tasya garbhasya cyutiḥ-vināśō bhavēt, ata ēva śraddhāvimānanacintānidānakupitapavanatvāddhētōḥ| labdhadaurhr̥dā tu vīryavantaṁ cirāyuṣaṁ ca sutaṁ sūtē|
Adhikarana tRutIye mAsi gAtrapa~jcakAdervyaktatvam (54-55) · Śloka 55
|
vyaktībhavati māsē'sya tr̥tīyē gātrapañcakam||54||
mūrddhā dvē sakthinī bāhū sarvasūkṣmāṅgajanma ca|
samamēva hi mūrddhādyairjñānaṁ ca sukhaduḥkhayōḥ||55||
View original
|
व्यक्तीभवति मासेऽस्य तृतीये गात्रपञ्चकम्||५४||
मूर्द्धा द्वे सक्थिनी बाहू सर्वसूक्ष्माङ्गजन्म च|
सममेव हि मूर्द्धाद्यैर्ज्ञानं च सुख़दुःख़योः||५५||
asya-garbhasya, tr̥tīyē māsi gātrapañcakaṁ vyaktībhavati,-avyaktarūpaṁ vyaktaṁ tadānīṁ sampadyata ityarthaḥ| tadēva pañcāṅgamāha mūrddhā dvē sakthinī bāhū iti| sarvēṣāṁ sūkṣmāṇāṁ cāṅgānāṁ cētanādhiṣṭhānānāṁ janma-utpatiḥ, anyatra janmōttarakālajēbhyō dantādibhyaḥ| tathā, samamēva-tulyakālamēva, mūrddhādyaiḥ sukhaduḥkhayōrjñānaṁ bhavati,-tadānīṁ sukhasaṁvidduḥkhasaṁvicca garbhasya jāyata ityarthaḥ| caḥ samuccayē| hiryasmādarthē|
Adhikarana mAtrA~abhyavahRutAnnapAnAbhyAMgarbhavardhanaprakAraH (56) · Śloka 56
atra mātrā'bhyavahr̥tābhyāmannapānābhyāṁ kathaṁ garbhō varddhatē ? ityāha garbhasya nābhau mātuśca hr̥di nāḍī nibadhyatē|
yayā sa puṣṭimāpnōti kēdāra iva kulyayā||56||
View original
अत्र मात्राऽभ्यवहृताभ्यामन्नपानाभ्यां कथं गर्भो वर्द्धते ? इत्याह गर्भस्य नाभौ मातुश्च हृदि नाडी निबध्यते|
यया स पुष्टिमाप्नोति केदार इव कुल्यया||५६||
ēkaiva nāḍī garbhasya nābhau mātuśca hr̥dayē nibadhyatē-adr̥ṣṭavaśātsaṁśliṣyatē| yayā-nāḍyā, saḥ-garbhaḥ puṣṭimāpnōti āvahati| ka iva ? kēdāra iva kulyayā,-laghunadyā jalaṁ vahantyā kēdārasthaḥ śālyādiryathā'mivarddhatē, tathaiva mātr̥hr̥dayā śritayā nāḍyā mātrā'bhyavahr̥tādāhārājjāṭharāgninā pacyamānāt prasādākhyēna rasēna| yasmāt "vyaktībhavadaṅgapratyaṅgasya [asya] nābhyāṁ pratibaddhā nāḍī, nāḍyāmaparā, tasyāṁ mātr̥hr̥dayam| tatō mātr̥hr̥dayādāhārarasasārō dhamanībhiḥ syandamānō'parāmupaiti| tataḥ kramānnābhiṁ ca| tataśca sa punargarbhasya pakkāśayē [sva] kāyāgninā pacyamānaḥ prasādabāhulyāddhātvādi puṣṭikaraḥ sampadyatē| tathā rōmakūpairupasnēha ēva praviśati| (snēhō rasa ēva ca payōbhūtaḥ| ajātasya) sākṣādannapānānanupravēśāt rasasya vā samalatvābhāvāt (amalatvācca rasasya) garbhasya sthūlamūtrapurīṣādyasambhavaḥ|" (saṁ.śā. a.2)|
Adhikarana caturthapa~jcamayora~ggAnAM cetanAyASca krameNa vyaktiH (57) · Śloka 57
caturthē vyaktatā'ṅgānāṁ, cētanāyāśca pañcamē|
|57|
View original
चतुर्थे व्यक्तताऽङ्गानां, चेतनायाश्च पञ्चमे|
|५७|
garbhasyētyanuvartatē| caturthē māsi garbhasya sarvēṣāmaṅgānāṁ sūkṣmatvādavyaktarūpāṇāṁ vyaktatā bhavati| cētanāyāḥ punarmanōdvitīyanāmikāyā avyaktarūpāyāḥ pañcamē māsi vyaktatā jāyatē|
Adhikarana ShaShThesnAyvAdInAM vyaktatA (57) · Śloka 57
|
ṣaṣṭhē snāyusirārōmabalavarṇanakhatvacām||57||
View original
|
षष्ठे स्नायुसिरारोमबलवर्णनख़त्वचाम्||५७||
ṣaṣṭhē māsyavyaktarūpāṇāṁ snāyvādīnāṁ vyaktatā jāyatē|
Adhikarana saptame sarvA~ggaiH pUrNatA (58) · Śloka 58
sarvaiḥ sarvāṅgasampūrṇō bhāvaiḥ puṣyati saptamē|
|58|
View original
सर्वैः सर्वाङ्गसम्पूर्णो भावैः पुष्यति सप्तमे|
|५८|
saptamē māsi sarvaiḥ-sakalaiḥ, bhāvaiḥ-vastubhiḥ, sarvāṅgasampūrṇō garbhaḥ puṣyati-pōṣaṁ yāti| aṅgasampūrṇaḥ puṣyatītyētāvataiva prakr̥tārthāvagatēḥ sarvagrahaṇamadhikārthadyōtanāya| tēna sarvēṇa janmajīvanalakṣaṇēnārthēnāṅgaiśca sampūrṇō bhavatītyavatiṣṭhatē| akālaprasavatvāttu na tathā garbhasya janmajīvanalakṣaṇō yō'sāvarthaḥ sō'pyasmin bhavatīti jñāpyatē| tathā cāsmin māsi garbhō jātō jīvati, kintvakālaprasavatvānna tathā dīrghajīvitatvādikaṁ syāt| vakṣyati hi (ślō.66)-"kālaḥ sūtērataḥ param" iti| amumēva ca nyāyaṁ cētasi vidhāyāṣṭamē māsyōjaḥsvarūpanigadanaprastāvē "jātō na jīvati śiśuḥ" iti vakṣyati (ślō. 63)| anyathā'kālaprasavatvādēvāsmin garbhasya jīvanaṁ na sambhāvyata ēva| "jātō na jīvati" ityētadvākyamanarthakamiva syāt| tasmātsaptamē māsi jātō jīvatīti supratipāditamētat|
Adhikarana garBotpIDitA vAtAdayaH kaNDvAdikarAH (58) · Śloka 58
garbhēṇōtpīḍitā dōṣāstasmin hr̥dayamāśritāḥ|
kaṇḍūṁ vidāhaṁ kurvanti garbhiṇyāḥ kikkisāni ca||58||
View original
गर्भेणोत्पीडिता दोषास्तस्मिन् हृदयमाश्रिताः|
कण्डूं विदाहं कुर्वन्ति गर्भिण्याः किक्किसानि च||५८||
garbhēṇōtpīḍitāḥ-ūrdhvaṁ pīḍitāḥ, dōṣāḥ-vātādayaḥ, tasmin kālē hr̥dayamāśritā garbhiṇyāḥ kaṇḍūṁ vidāhaṁ [ ca ] kurvanti| tathā, kikvisāni kurvanti| ūrustanōdarē valiviśēṣā rēkhākārāstatkālē prāyō yē jāyantē tē-kikvisasaṁjñāḥ| kaiścit 'śūkairiva pūrṇatā-kikvisāni' iti vyākhyāyi| pāṇipādāṁ samūlēṣu vividhaḥ santāpō-vidāha ucyatē|
Adhikarana tadupaSamArthaM navanItAdi sevanam (59-62) · Śloka 62
navanītaṁ hitaṁ tatra kōlāmbumadhurauṣadhaiḥ|
siddhamalpapaṭusnēhaṁ laghu svādu ca bhōjanam||59||
candanōśīrakalkēna limpēdūrustanōdaram|
śrēṣṭhayā vaiṇahariṇaśaśaśōṇitayuktayā||60||
aśvaghnapatrasiddhēna tailēnābhyajya mardayēt|
paṭōlanimbamañjiṣṭhāsurasaiḥ sēcayētpunaḥ||61||
dārvīmadhukatōyēna mr̥jāṁ ca pariśīlayēt|
|62|
View original
नवनीतं हितं तत्र कोलाम्बुमधुरौषधैः|
सिद्धमल्पपटुस्नेहं लघु स्वादु च भोजनम्||५९||
चन्दनोशीरकल्केन लिम्पेदूरुस्तनोदरम्|
श्रेष्ठया वैणहरिणशशशोणितयुक्तया||६०||
अश्वघ्नपत्रसिद्धेन तैलेनाभ्यज्य मर्दयेत्|
पटोलनिम्बमञ्जिष्ठासुरसैः सेचयेत्पुनः||६१||
दार्वीमधुकतोयेन मृजां च परिशीलयेत्|
|६२|
tatra-tēṣu kaṇḍvādiṣu, upaśamārthaṁ navanītaṁ hitam, antarbahiścōpayōgitayā| kīdr̥śam ? kōlāmbunā madhurauṣadhaiḥ drākṣādibhiśca kalkīkr̥taiḥ, siddhaṁ-pakvam| tathā, tatra bhōjanaṁ hitam| kimbhūtam ? alpaṁ paṭu-lavaṇaṁ, snēhaśca yatra tadēvam| tathā, laghu-mātrāsvabhāvābhyām| tathā, svādu-madhuram| tathā, candanōśīrayōryaḥ kalkaḥ-piṣṭō jalēnālōḍitaḥ, tēmōrustanōdaraṁ limpēt| śrēṣṭhayā vā-triphalayā vā, ūrustanōdaraṁ limpēt| kimbhūtayā ? ēṇādirudhirapiṣṭayā| tathā, aśvaghnapatrasiddhēna tailēnābhyajya-abhyaktamaṅgaṁ kr̥tvā, anantaraṁ paṭōlanimbamañjiṣṭhāsurasairmardayēt| aśvaghnaḥ-karavīraḥ| sēcayētpunaḥ-pariṣēkaṁ ca kuryāt| dārvīmadhukatōyēna-dāruharidrāmadhuyaṣṭikābhyāṁ kvathitēna jalēna, mr̥jāṁ-śuddhiṁ snānādikāṁ, śīlayēt| saṅgrahē tūktam (śā.a.3)-"pariṣēkaḥ punarmālatīmadhukasiddhēnāmbhasā| kaṇḍūyanaṁ varjayēt tvagbhēdavairūpyaparihārārtham| snānōdvartanaṁ ca śīlayēt| madhuraṁ cāhāramalpamalpasnēhalavaṇamalpōdakānupānaṁ bhuñjīta|" iti|
Adhikarana aShTame mAtAputrayorojasaH sa~jcArAdi (62-63) · Śloka 63
idānīmaṣṭamē māsi garbhasvarūpaṁ tatrētikartavyatāṁ cācaṣṭē |
ōjō'ṣṭamē sañcarati mātāputrau muhuḥ kramāt||62||
tēna tau mlānamuditau tatra jātō na jīvati|
śiśurōjōnavasthānānnārī saṁśayitā bhavēt||63||
View original
इदानीमष्टमे मासि गर्भस्वरूपं तत्रेतिकर्तव्यतां चाचष्टे |
ओजोऽष्टमे सञ्चरति मातापुत्रौ मुहुः क्रमात्||६२||
तेन तौ म्लानमुदितौ तत्र जातो न जीवति|
शिशुरोजोनवस्थानान्नारी संशयिता भवेत्||६३||
ōjaḥ-sarvadhātūnāṁ tējaḥ kartr̥, mātāputrau karmabhūtau, sañcarati| mātā ca putraścēti dvandvaḥ| "ānaṅr̥tō dvandvē" ityānaṅādēśaḥ| kathaṁ sañcarati ? muhurmuhuḥ| kramāt-kramēṇa, kadācidgarbhiṇīmōjaḥ sañcarati kadācitputramiti| ēvaṁ [ tēna-] kadācitkēnaujaḥsañcaraṇēna, tau-mātāputrau, mlānamuditausyātām| tayā pūrvanirūpitayā garbhagarbhiṇyubhayasambaddhayā nāḍyōbhayatra sañcarattadōja ubhayasambaddhaṁ yadā garbhaṁ sañcarati tadā garbhō muditō-hr̥ṣitō, bhavēdōjaḥsampattyā, garbhiṇī ca mlānā bhavēt| yadā ca tadōjō garbhiṇīṁ sañcarati tadā tayaivōjaḥ sampattyā garbhiṇī muditā bhavēt, śiśurmlānō bhavēdōjaḥ sampattyabhāvāt| [ tatra-] tasmin kālē, śiśuḥ-bālō, jātaḥ-utpannō, na jīvati| kutaḥ ? ōjōnavasthānāt| ōjasastadānīṁ śiśāvanavasthitatvāt,-acirakālaprarūḍhatvādōjasaḥ| garbhiṇyāṁ tu na sarvamacirakālamanavasthitamōjaḥ, yathā garbhē| tasmānna tasyā nirōjastvam| ata ēvāha-nārīsaṁśayitā bhavēt,-kadācijjīvati kadācinna jīvatīti saṁśayitārthaḥ|
Adhikarana aShTame mAsi kShIrapeyAdi sevanam (64-65) · Śloka 65
kṣīrapēyā ca pēyā'tra saghr̥tā'nvāsanaṁ ghr̥tam|
madhuraiḥ sādhitaṁ śuddhyai purāṇaśakr̥tastathā||64||
śuṣkamūlakakōlāmlakaṣāyēṇa praśasyatē|
śatāhvākalkitō bastiḥ satailaghr̥tasaindhavaḥ||65||
View original
क्षीरपेया च पेयाऽत्र सघृताऽन्वासनं घृतम्|
मधुरैः साधितं शुद्ध्यै पुराणशकृतस्तथा||६४||
शुष्कमूलककोलाम्लकषायेण प्रशस्यते|
शताह्वाकल्कितो बस्तिः सतैलघृतसैन्धवः||६५||
atra-aṣṭamē māsi, kṣīrasaṁskr̥tā pēyā pātavyā| kimbhūtā? saghr̥tā| tathā, anvāsanaṁ ghr̥taṁ śasyatē| kīdr̥k? madhuraiḥ-drākṣādibhiḥ, sādhitaṁ-pakvam| tathā-tēnaiva prakārēṇa, purāṇaśakr̥taḥ śuddhyarthaṁ, bastiḥ-nirūhaḥ , praśasyatē-yujyatē| tatra ca bastau kaḥ kaṣāyaḥ ? kaḥ kalkaḥ? ityāha-śuṣkamūlakēti| śuṣkamūlakādīnāṁ kaṣāyēṇa, tathā śatāhvākalkitaḥ, tathā saha tailēna ghr̥tēna saindhavēna ca|
Adhikarana prasUtikAlaH (66) · Śloka 66
tasmiṁstvēkāhayātē'pi kālaḥ sūtērataḥ param|
|66|
View original
तस्मिंस्त्वेकाहयातेऽपि कालः सूतेरतः परम्|
|६६|
ēkaṁ ca tadahaścaikāham| "rājāhaḥsakhibhyaṣṭac" iti ṭac| "ahnaṣṭakhōrēva" iti ṭilōpaḥ| ēkāhēna yātō'tikrāntō'ntaritō'ṣṭamō māsaḥ-ēkāhayātaḥ, [ tasmin| ] tasmin-aṣṭamēmāsi, punarēkadivasātikrāntē'pyataḥ paraṁ sūtēḥ-prasavasya, kālō yāvadvarṣam| apiśabdādyātē tvaṣṭamē māsyataḥ paraṁ sūtēḥ kāla iti gamyatē| aṣṭamānmāsādanantaraṁ navamadaśamaikādaśadvādaśamāsān yāvat| ēṣu māsēṣu garbhō jātō dīrghāyuṣṭvādiyuktō jīvati|
Adhikarana dvAdaSamAsAdUrdhvaM garBo vikArakari (66) · Śloka 66
|
varṣādvikārakārī syātkukṣau vātēna dhāritaḥ||66||
View original
|
वर्षाद्विकारकारी स्यात्कुक्षौ वातेन धारितः||६६||
varṣādityānantaryē pañcamī| varṣāt-dvādaśamāsādanantaraṁ, garbhaḥ kukṣau vātēna dhāritō-ruddhaniṣkramaṇō, vikārakārī bhavēt vikāramavaśyaṁ karōti| garbhasya sannivēśō'pi saṅgrahē prōktaḥ, yathā (śā. a. 2)-"garbhastu mātr̥pr̥ṣṭhābhimukhō lalāṭē kr̥tāñjaliḥ saṅkucitāṅgō garbhakōṣṭhē dakṣiṇam pārśvamāśrityāvatiṣṭhatē pumān, vāmaṁ strī, madhyaṁ napuṁsakam| tatra sthitaśca garbhō mātari svapatyāṁ svapiti pratibuddhāyāṁ pratibudhyatē|" iti|
Adhikarana navame snigdhaudanAdeH Sastatvam (67) · Śloka 67
śastaśca navamē māsi snigdhō māṁsarasaudanaḥ|
bahusnēhā yavāgūrvā pūrvōktaṁ cānuvāsanam||67||
View original
शस्तश्च नवमे मासि स्निग्धो मांसरसौदनः|
बहुस्नेहा यवागूर्वा पूर्वोक्तं चानुवासनम्||६७||
navamē māsi snigdhō māṁsarasayukta ōdanaḥ śastō-hitaḥ| athavā, pēyā bahusnēhā śastēti liṅgavipariṇāmēna sambandhaḥ| pūrvōktamanuvāsanaṁ-"ghr̥taṁ madhuraiḥ sādhitaṁ" ityādi, tacca śastam|
Adhikarana tadA yonau vAtavijayArthaM picusthApanAdi (68) · Śloka 68
tata ēva picuṁ cāsyā yōnau nityaṁ nidhāpayēt|
vātaghnapatrabhaṅgāmbhaḥ śītaṁ snānē'nvahaṁ hitam||68||
View original
तत एव पिचुं चास्या योनौ नित्यं निधापयेत्|
वातघ्नपत्रभङ्गाम्भः शीतं स्नानेऽन्वहं हितम्||६८||
tata ēva-anvāsanaghr̥tāt, picuṁ-naktakaṁ, asyāḥ-garbhiṇyāḥ, yōnau nityaṁ-sadā, nidhāpayēt-tatra sthāpayēt, vātavijayārtham| pavanēnānākrāntayōnirhi sukhaṁ garbhaṁ sūtē| tathā, vātaghnānāṁ dravyāṇāṁ patrāṇi, tēṣāṁ bhaṅgaḥ-samūhaḥ, tēna kvathitamambhaḥ śītaṁ kr̥tvā snānē'nvahaṁ-aharahaḥ, garbhiṇyai hitam| anvahamityanaścēti ṭac|
Adhikarana garBaprasavaparyantaM garBiNyAH sasnehA~ggatvaM (69) · Śloka 69
niḥsnēhāṅgī na navamānmāsātprabhr̥ti vāsayēt|
|69|
View original
निःस्नेहाङ्गी न नवमान्मासात्प्रभृति वासयेत्|
|६९|
niḥsnēhagātrāṁ garbhiṇīṁ na vāsayēt, api tu sasnēhāṅgīṁ sthāpayēt| niḥśēṣēṇa nirastaḥ snēhō yasmādaṅgāttadēvaṁ niḥsnēhamaṅgaṁ yasyāḥ sā niḥsnēhāṅgī, tām| aṅgagātrakaṇṭhēbhyō vaktavyamitiṅīp| kutaḥ kālādārabhya ? navamānmāsātprabhr̥ti| yadyapi kālō'tra na nirdiṣṭaḥ, tathā'pi navamānmāsādārabhya sāmarthyādyāvanmuktagarbhaśalyā syāt, tāvanniḥsnēhāṅgīṁ garbhiṇīṁ na sthāpayēditi labhyatē| sasnēhāṅgadhāraṇaṁ ca tasyāḥ kupitavāyōrnityaṁ sannihitatvāt|
Adhikarana putrAdyanumApakAni (69-71) · Śloka 71
idānīṁ garbhiṇyā yairlakṣaṇairavyabhicāribhiḥ putraduhitr̥napuṁsakayamakaprasavō'numīyatē, tānyāha |
prāgdakṣiṇastanastanyā pūrvaṁ tatpārśvacēṣṭinī||69||
punnāmadaurhr̥dapraśnaratā puṁsvapnadarśinī|
unnatē dakṣiṇē kukṣau garbhē ca parimaṇḍalē||70||
putraṁ sūtē'nyathā kanyāṁ yā cēcchati nr̥saṅgatim|
nr̥tyavāditragāndharvagandhamālyapriyā ca yā||71||
View original
इदानीं गर्भिण्या यैर्लक्षणैरव्यभिचारिभिः पुत्रदुहितृनपुंसकयमकप्रसवोऽनुमीयते, तान्याह |
प्राग्दक्षिणस्तनस्तन्या पूर्वं तत्पार्श्वचेष्टिनी||६९||
पुन्नामदौर्हृदप्रश्नरता पुंस्वप्नदर्शिनी|
उन्नते दक्षिणे कुक्षौ गर्भे च परिमण्डले||७०||
पुत्रं सूतेऽन्यथा कन्यां या चेच्छति नृसङ्गतिम्|
नृत्यवादित्रगान्धर्वगन्धमाल्यप्रिया च या||७१||
prāk-pūrvaṁ, dakṣiṇē stanē stanyaṁ-kṣīraṁ, yasyāḥ prādurbhavati sā putraṁ sūta iti sambandhaḥ| tathā, pūrvaṁ tatpārśvacēṣṭinī| taccabdēna dakṣiṇapārśvaṁ parāmr̥śyatē| tēna-dakṣiṇēna pārśvēna, cēṣṭitaṁ-gamanasvapanādikaṁ, yasyāḥ sā-tatpārśvacēṣṭinī, putraṁ sūta iti sarvatra yōjyam| tathā gacchantyāḥ pūrvaṁ dakṣiṇapādōtkṣēpaḥ, hastakaraṇīyē ca pūrvaṁ dakṣiṇēna pāṇinā cēṣṭatē, iti tatpārśvacēṣṭā bōdhyā`| punnāmētyādi| puṁliṅgōpalakṣitaṁ nāma-punnāma, daurhr̥daṁ ca praśnaśca daurhr̥dapraśnau| punnāmnōrdaurhr̥dapraśnayō ratābhiyuktā, punnāmni daurhr̥dē ratā| daurhr̥dakālē yō'bhilāṣaviśēṣō garbhiṇyāḥ sa daurhr̥daśabdavācyaḥ| tathā, punnāmni praśnē'bhiratā-punaḥ punaḥ punnāmapraśnaṁ karōti| tathā, punnāmadhēyān svapnān-puruṣagajavājivarāhādīn āmradāḍimāśōkavr̥kṣādīn vā, draṣṭuṁ śīlaṁ yasyāḥ saivam| tathā, unnatē dakṣiṇē garbhakōṣṭhākhyē kukṣau| tathā, garbhē-garbhasaṁsthānē, parimaṇḍalē-vartulē sati, putraṁ sūtē| anyathā-putraprasavasūcakāddhētōrvaiparītyē ca, kānyāṁ sūtē| yathā-prāgdakṣiṇastanastanyētyādi putraprasavasūcakaṁ lakṣaṇam, atō'nyathā prāgvāmastanastanyētyādi lakṣaṇaṁ garbhiṇyāḥ kanyāprasavasūcakam| na kēvalaṁ putraprasavalakṣaṇādviparyayēṇa kanyāṁ sūtē, yāvat yā cēcchati nr̥saṅgatim| yā ca-garbhiṇī puruṣēṇa saha saṅgatimicchati-kāmayatē, sā kanyāṁ sūtē| tathā yā ca nr̥tyādipriyā sā kanyāṁ sūtē|
Adhikarana ShaNDaprasavalakShaNaM (72) · Śloka 72
idānīm ṣaṇḍhaprasavalakṣaṇamāha klībaṁ tatsaṅkarē, tatra madhyaṁ kukṣēḥ samunnatam|
|72|
View original
इदानीम् षण्ढप्रसवलक्षणमाह क्लीबं तत्सङ्करे, तत्र मध्यं कुक्षेः समुन्नतम्|
|७२|
tadityanēnātra putraprasūtilakṣaṇaṁ duhitr̥prasūtilakṣaṇaṁ ca dvayamapi parāmr̥śyatē| dvayasyaitasya lakṣaṇasya saṅkarē-saṅkīrṇalakṣaṇa tāyāṁ, klībaṁ-napuṁsakaṁ garbhaṁ, sūtē| tatra-tasmin klībē garbhē kukṣisthitē, kukṣērmadhyaṁ samunnataṁ bhavati|
Adhikarana yamalagarBalakShaNam (72) · Śloka 72
|
yamau pārśvadvayōnnāmātkukṣau drōṇyāmiva sthitē||72||
View original
|
यमौ पार्श्वद्वयोन्नामात्कुक्षौ द्रोण्यामिव स्थिते||७२||
yamau dvau garbhau, garbhiṇī sūtē| kathamiti tallakṣaṇārthamāha pārśvadvayōnnāmāt,- pārśvadvayōtsēdhāt| ata ēva kukṣau-udarē, drōṇyāmiva sthitē| drōṇī-madhyanimnā, kukṣirapi pārśvadvayōnnatyā madhyanimnā bhavati|
Adhikarana navamAsAtprAk sUtikAgRuhASrayo garBiNyAH (73) · Śloka 73
prāk caiva navamānmāsāt sā sūtigr̥hamāśrayēt|
dēśē praśastē sambhāraiḥ sampannaṁ sādhakē'hani||73||
View original
प्राक् चैव नवमान्मासात् सा सूतिगृहमाश्रयेत्|
देशे प्रशस्ते सम्भारैः सम्पन्नं साधकेऽहनि||७३||
sā-garbhiṇī, sūtigr̥haṁ-sūtikāgāraṁ, navamānmāsātpūrvamēvāśrayēt| kutra dēśē kr̥tam ? ityāha-dēśē praśastē,-prākpravaṇa udakpravaṇē vā, vāstuvidyāvidbhiḥ parīkṣya kalpitam| kīdr̥śam ? sambhāraiḥ sampannaṁ,-sakalairupakaraṇairyuktam| tathā, sādhakē'haniśubhapuṁnakṣatrē divasē sati|
Adhikarana tadgRuhe sUtyudIkShaNam (74) · Śloka 74
tatrōdīkṣēta sā sūtiṁ sūtikāparivāritā|
|74|
View original
तत्रोदीक्षेत सा सूतिं सूतिकापरिवारिता|
|७४|
tatra-sūtikāgr̥hē, sthitā sūtimudīkṣēta,-ahamatra prasaviṣya iti cētasi nidhāya sā-garbhiṇī, tatrāsītētyarthaḥ| kimbhūtā ? sūtikāparivāritā,-anēkavāraprasavānubhūtatatkālōcitavyavahārakuśalābhiḥ strībhiḥ parivāritā| saṅgrahē tūktam (śā. a. 3) "bahuśaḥ prasūtābhiranuraktābhiraviṣādinībhiravisaṁvādinībhiḥklēśasahābhiḥ parivr̥tā svastyayanaparā'nulōmanairāhāravihārairanulōmitavātamūtrapurīṣā prasavakālamudīkṣēta| svalpē'pi ca viṇmūtravibandhē phalavartīḥ prayōjayēt|" iti|
Adhikarana AsannaprasavAyAlakShaNam (74-76) · Śloka 76
idānīmāsannaprasavāyā lakṣaṇamāha |
adyaśvaḥprasavē glāniḥ kukṣyakṣiślathatā klamaḥ||74||
adhōgurutvamaruciḥ prasēkō bahumūtratā|
vēdanōrūdarakaṭīpr̥ṣṭhahr̥dvastivaṅkṣaṇē||75||
yōnibhēdarujātōdasphuraṇasravaṇāni ca|
āvīnāmanu janmātastatō garbhōdakastrutiḥ||76||
View original
इदानीमासन्नप्रसवाया लक्षणमाह |
अद्यश्वःप्रसवे ग्लानिः कुक्ष्यक्षिश्लथता क्लमः||७४||
अधोगुरुत्वमरुचिः प्रसेको बहुमूत्रता|
वेदनोरूदरकटीपृष्ठहृद्वस्तिवङ्क्षणे||७५||
योनिभेदरुजातोदस्फुरणस्रवणानि च|
आवीनामनु जन्मातस्ततो गर्भोदकस्त्रुतिः||७६||
adya vā śvō vā āsannaḥ prasavaḥ, tasmin āsanna (adyaśvaḥ)-prasavē glānyādayō bhavēyuḥ, garbhiṇyā iti sambandhaḥ| glāniḥ-harṣakṣayaḥ| tathā, kukṣī cākṣiṇī ca kukṣyakṣi, tasya ślathatā śithilatvaṁ, svasthānāccalitatvamiva| tathā, klamaḥ-upatāpaḥ| tathā, adhōgurutvādīni bhavanti| tathā,ūrvādiṣu vēdanāpīḍā bhavati| tathā, yōnibhēdādayaḥ syuḥ| ataḥ-asmādyōnibhēdādēḥ, anu-paścāt, āvīnāṁ-garbhaniṣkramaṇakālaśūlaviśēṣāṇāṁ, janma-utpādaḥ| tataḥ-anantaraṁ, garbhōdakastrutiḥ-tatkālaṁ yōnitō jalastrāvaḥ, strāvamātraḥ sa garbhōdakasaṁjñaḥ|
Adhikarana garbhasruteranantaraM saghRutapeyA pAnam (77-78) · Śloka 78
athōpasthitagarbhāṁ tāṁ kr̥takautukamaṅgalām|
hastasthapunnāmaphalāṁ svabhyaktōṣṇāmbusēcitām||77||
pāyayētsaghr̥tāṁ pēyāṁ|
|78|
View original
अथोपस्थितगर्भां तां कृतकौतुकमङ्गलाम्|
हस्तस्थपुन्नामफलां स्वभ्यक्तोष्णाम्बुसेचिताम्||७७||
पाययेत्सघृतां पेयां|
|७८|
atha-garbhōdakastrutēranantaraṁ, tāṁ-garbhiṇīṁ, upasthitagarbhāṁabhimukhībhūtagarbhāmāvijanmōdakasrāvādinā jñātvā, saghr̥tāṁ pēyāṁ pāyayēt| kimbhūtām ? kr̥takautukamaṅgalām| viśiṣṭakāla ēva yō rakṣābandhō bāhvādau badhyatē sa kautukavācyaḥ| kautukākhyaṁ maṅgalaṁ kautukamaṅgalam| kr̥taṁ kautukamaṅgalaṁ yasyāḥ, tām| tathā, hastasthaṁ punnāma-dāḍimādi, phalaṁ yasyāḥ, tām| tathā, suṣṭhu aktāṁ-abhyaktām| tathā, uṣṇāmbusēcitām| ityasyānantaraṁ "pāyayētpēyāṁ" iti pāṭhēnōṣṇāmbusēcanādanantaraṁ pēyāpānaṁ kāryamiti bōdhayati
Adhikarana BUSayane sthitAyA mardanAdi (78-79) · Śloka 79
tanau bhūśayanē sthitām|
ābhugnasakthimuttānāmabhyaktāṅgīṁ punaḥ punaḥ||78||
adhō nābhērvimr̥dnīyātkārayējjr̥mbhacaṅkramam|
|79|
View original
तनौ भूशयने स्थिताम्|
आभुग्नसक्थिमुत्तानामभ्यक्ताङ्गीं पुनः पुनः||७८||
अधो नाभेर्विमृद्नीयात्कारयेज्जृम्भचङ्क्रमम्|
|७९|
tanau-mr̥duni, bhūśayanē sthitāṁ mr̥dnīyāt,-na khaṭvādiśayanē sthitām| tathā cōktaṁ saṅgrahē (śā. a. 3)- "suraktārṣabhacarmapracchadē mr̥duni bhūśayanē śayānāṁ" ityādi| kutō'ṅgātprabhr̥ti viśēṣēṇa mr̥dnīyāt ? nābhēradhaḥ,-nōrdhvaṁ nābhēḥ| kimbhūtāṁ tām ? ābhugnasakthim, āsamantādbhugnē-kuṭilē, sakthnī yasyāḥ sā''bhugnasakthaḥ, tāṁ tathāvidhāṁ mr̥dnīyāt| tathā, punaḥpunarabhyaktāṅgīṁ vātakōpabhayāt| tathā, jr̥mbhō caṅkramaṁ ca tāṁ kārayēt| jr̥mbhō- jr̥mbhaṇam| caṅkramaḥ-caṅkramaṇaṁ drutagamanam|
Adhikarana evamanuShThite Palam (79-80) · Śloka 80
kimēvamanuṣṭhitē sati bhavati ? ityāha |
garbhaḥ prayātyavāgēvaṁ, talliṅgaṁ hr̥dvimōkṣataḥ||79||
āviśya jaṭharaṁ garbhō bastērupari tiṣṭhati|
|80|
View original
किमेवमनुष्ठिते सति भवति ? इत्याह |
गर्भः प्रयात्यवागेवं, तल्लिङ्गं हृद्विमोक्षतः||७९||
आविश्य जठरं गर्भो बस्तेरुपरि तिष्ठति|
|८०|
ēvaṁ-anayētikartavyatayā'nuṣṭhitayā, garbhō'vāk prayātiūrdhvādadhō gacchati, hr̥tsthānaṁ parityajyādhō'vasthitiṁ karōtītyarthaḥ| saṅgrahē tūktam (śā. a. 3)- "dadyāt kuṣṭhalāṅgalikīvacācavyacitrakaciribilvacūrṇamupāghrātuṁ muhurmuhuḥ| tathā bhūrjapatraśiṁśipāsarjarasānāmanyatamadhūmamantarāntarā ca| pārśvapr̥ṣṭhakaṭīsakthidēśān kōṣṇēna tailēnābhyajyānusukhamasyā vimr̥dgīyāt| ēvamavāk parivartatē garbhaḥ|" iti| musalēnōlūkhalaṁ dhānyapūrṇamāhananīyaṁ garbhasyāvāksthitaya iti kēcidāhuḥ| tadayuktam| yatō garbhiṇyāstāvahyāyāmavarjanaṁ satatamupadiṣṭam| viśēṣataśca prasavakālē pracalitasarvadhātudōṣāyāḥ sukumārāyānāryāḥ, musalavyāyāmaprēritō hi vāyuḥ prāṇān hiṁsyāditi| vimardanādikriyāṁ ca garbhiṇyāstāvatkārayēt yāvadgarbhaniṣkramaṇaṁ na bhavati| atha mātr̥hr̥dayānmuktō garbhaḥ kēna lakṣaṇēna jñāyatē ? ityāha-talliṅgamityādi| tadityanēna garbhaḥ parāmr̥śyatē| tasya garbhasya, liṅgaṁ-lakṣaṇaṁ, talliṅgam| garbhasyaitalliṅgaṁ yaddhr̥dvimōkṣatō hr̥dayamōcanādanantaraṁ sa garbhō jaṭharamāviśya bastērupari tiṣṭhati|
Adhikarana garBiNyAH KaTvAropAdi (80) · Śloka 80
āvyō'bhitvarayantyēnāṁ khaṭvāmārōpayēttataḥ|
||80||
View original
आव्योऽभित्वरयन्त्येनां खट्वामारोपयेत्ततः|
||८०||
āvyaḥ-prasavakālaśūlaviśēṣāḥ, yasmādēnāṁ-garbhiṇīṁ, abhitvarayanti, anavaratamutpadyamānatvāt| tataḥtasmāt, ēnāṁ garbhiṇīṁ, khaṭvāmārōpayēt-ārōhayēt|
Adhikarana aBya~ggAdinA yonivikAsanam (81) · Śloka 81
atha sampīḍitē garbhē yōnimasyāḥ prasārayēt|
mr̥du pūrvaṁ pravāhēta bāḍhamāprasavācca sā||81||
View original
अथ सम्पीडिते गर्भे योनिमस्याः प्रसारयेत्|
मृदु पूर्वं प्रवाहेत बाढमाप्रसवाच्च सा||८१||
atha-khaṭvārōhaṇādanantaraṁ khaṭvāsthitāyā garbhē sampīḍitē samantātpīḍitē, vāyunā yōnimukhākrāntatayā, asyā garbhiṇyā yōniṁ prasārayēt-ābhyaṅgādidānēna vikāsayēt| tataḥ sā-garbhiṇī, garbhaṁ mr̥du kr̥tvā pūrvaṁ pravāhēta, yāvadyōnimukhē nāgatō garbhaḥ| garbhaṁ yōnidvāramāgataṁ tu jñātvā bāḍhaṁbhr̥śaṁ pravāhēta, āprasavāt-prasavaṁ yāvat| tathā cōktaṁ saṅgrahē (śā. a. 3)- "śanaiḥ śanaiśca pūrvaṁ pravāhiṣṭhāḥ, nirgamē bāḍhaṁ garbhasya yōnimukhapratipattau bāḍhataramāprasavāditi|" iti| āṅmaryādā vacana ityāḍaḥ karmapravacanīyatvē pañcamyapāṅparibhiriti pañcamī|
Adhikarana tasyA harShotpAdanam (82) · Śloka 82
harṣayēttāṁ muhuḥ putrajanmaśabdajalānilaiḥ|
|82|
View original
हर्षयेत्तां मुहुः पुत्रजन्मशब्दजलानिलैः|
|८२|
tāṁ-garbhiṇīṁ, anantaraṁ [muhuḥ] harṣayēt-sumanasaṁ muhuḥ kārayēt| kēna? putrajanmaśabdēna,-prasūtā prasūtā'si subhagē dhanyaṁ putramityēvaṁrūpēṇāsakr̥t strībhiruccāritēna, tathā jalēna śītalēna, tathā'nilēna| saṅgrahē'pyuktam (śā. a. 3)- "ēnāṁ brūyācca subhagē śanaiḥ śanaiḥ pravāhayasva śōbhanastē mukhavarṇaḥ putraṁ janayiṣyasīti| tathā'nyā tu vāmakarṇē'syā mantramimaṁ japēt| 'kṣitirjalaṁ viyattējō vāyurviṣṇuḥ prajāpatiḥ| sagarbhāṁ tvāṁ sadā pātu vaiśalyaṁ cādadhātviti|| prasūṣva tvamavikliṣṭamavikliṣṭā śubhānanē| kārtikēyadyutiṁ putraṁ kārtikēyābhirakṣitam||' iti| tathā, 'ihāmr̥taṁ ca sōmaśca citrabhānuśca bhāmini| uccaiḥśravāśca turagō mandirē nivasantu tē|| idamamr̥tamapāṁ samuddhr̥taṁ vai tava laghu garbhamimaṁ pramuñcatu stri| tadanalapavanārkavāsavāstē saha lavaṇāmbudharaurdiśantu śāntim||' iti| athāparā strī garbhiṇīmanuśiṣyāt| anāgatāyāṁ vēdanāyāṁ mā pravāhiṣṭhāḥ| akālapravāhaṇaṁ hi viṇmūtrādivēgānāmivōdīraṇamanarthakaramahitaṁ ca| garbhasya śvāsakāsaśōphakubjatādikaratvāt|' iti|
Adhikarana harShAdyutpAdane Palam (82) · Śloka 82
atha kiṁ harṣādyutpādanēna syāt ? ityāha |
pratyāyānti tathā prāṇāḥ sūtiklēśāvasāditāḥ||82||
View original
अथ किं हर्षाद्युत्पादनेन स्यात् ? इत्याह |
प्रत्यायान्ति तथा प्राणाः सूतिक्लेशावसादिताः||८२||
tathā-tēna prakārēṇa harṣādijananēna, prāṇāḥ sūtēḥ klēśāḥ-ādhayaḥ, tatkr̥tāni duḥkhāni, tairavasāditāḥ-glāniṁ nītāḥ, garbhiṇyāḥ pratyāyānti-punarnavībhavanti|
Adhikarana garBasya sa~gge kRuShNasarpanirmokena dhUpanAdi (83-87) · Śloka 87
dhūpayēdgarbhasaṅgē tu yōniṁ kr̥ṣṇāhikañcukaiḥ|
hiraṇyapuṣpīmūlaṁ ca pāṇipādēna dhārayēt||83||
suvarcalāṁ viśalyāṁ vā jarāyvapatanē'pi ca|
kāryamētattathōtkṣipya bāhvōrēnāṁ vikampayēt||84||
kaṭīmākōṭayētpārṣṇyā sphijau gāḍhaṁ nipīḍayēt|
tālukaṇṭhaṁ spr̥śēdvēṇyā mūrdhni dadyātsnuhīpayaḥ||85||
bhūrjalāṅgalikītumbīsarpatvakkuṣṭhasarṣapaiḥ|
pr̥thagdvābhyāṁ samastairvā yōnilēpanadhūpanam||86||
kuṣṭhatālīsakalkaṁ vā surāmaṇḍēna pāyayēt|
yūṣēṇa vā kulatthānāṁ bālvajēnāsavēna vā||87||
View original
धूपयेद्गर्भसङ्गे तु योनिं कृष्णाहिकञ्चुकैः|
हिरण्यपुष्पीमूलं च पाणिपादेन धारयेत्||८३||
सुवर्चलां विशल्यां वा जराय्वपतनेऽपि च|
कार्यमेतत्तथोत्क्षिप्य बाह्वोरेनां विकम्पयेत्||८४||
कटीमाकोटयेत्पार्ष्ण्या स्फिजौ गाढं निपीडयेत्|
तालुकण्ठं स्पृशेद्वेण्या मूर्ध्नि दद्यात्स्नुहीपयः||८५||
भूर्जलाङ्गलिकीतुम्बीसर्पत्वक्कुष्ठसर्षपैः|
पृथग्द्वाभ्यां समस्तैर्वा योनिलेपनधूपनम्||८६||
कुष्ठतालीसकल्कं वा सुरामण्डेन पाययेत्|
यूषेण वा कुलत्थानां बाल्वजेनासवेन वा||८७||
garbhasya saṅgē-saktau, yōniṁ kr̥ṣṇasarpanirmōkēna dhūpayēt-dhūpanaṁ yōnau kuryāt| dhūpayēditi "gupūdhūpa" ityādinā āyapratyayaḥ, tatō vidhau liṅ| tathā, hiraṇyapuṣpīmūlaṁ pāṇinā pādēna ca sā garbhiṇī dhārayēt| athavā, suvarcalāṁ viśalyāṁ vā dhārayēt| ētat-garbhasaṅgōktaṁ, jarāyōḥ-aparākhyasya, apatanē-aniṣkrāntau, kāryaṁ-vidhātavyam| na kēvalaṁ garbhasaṅgōktaṁ kāryaṁ yāvadēnāṁ-apatitajarāyuṁ, bāhvōrdvayōrutkṣipya vikampayēt-vidhunīta| saṅgrahē tūktam (śā. a. 3)- "na cēdaparā patati tatō dakṣiṇēna pāṇinā nābhērupariṣṭādbalavadutpīḍyānyēna pr̥ṣṭhata upasaṅgr̥hya vidhunuyāt|" iti| tathā, pārṣṇyā kaṭīmākōṭayēditi punaḥ punaḥ kaṭyāṁ pārṣṇighātaṁ kuryādityarthaḥ| tathā, sphijau yutau suṣṭhu nipīḍayēt| tathā, vēṇyā-kēśaracanāviśēṣākhyayā, tālukaṇṭhaṁ spr̥śēt| saṅgrahē'pyuktam (śā. a. 3)- "vēṇyā'ṅgulyā vā kēśavēṣṭitayā vā tālukaṇṭhaṁ parāmr̥śēt|" iti| tathā, mūrdhni-mastakē, snuhīpayaḥ-sudhādugdhaṁ dadyāt| tathā bhūrjādibhirdravyaiḥ pr̥thak-pratyēkaṁ, athavā dvābhyāṁ kr̥tvā, samastairvā, yōnyā lēpanaṁ dhūpanaṁ ca kāryamiti śēṣaḥ| kuṣṭhatālīsapatrayōḥ kalkaṁ vā surāmaṇḍēna-surābhāgēnōparisthitēna, tāṁ pāyayēt| athavā, kulatthānāṁ yūṣēṇa-kvāthēna, pāyayēt| bālvajēnāsavēna vā| balvajaṁ vāriṇā āsutya rātrau dhāritaṁ tacchītakaṣāyō bālvaja āsava ucyatē| saṅgrahē'pyuktam (śā. a. 3)- "bhūrjapatrakācamaṇisarpanirmōkaiśca yōniṁ dhūpayēt| bhūrjaguggulubhyāṁ vā| śālimūlasiddhēna vā sarpiṣā yōnimabhyajya kaṭukālābujālinīnimbasarpanirmōkairdhūpayēt| anabhyaktāṁ vā kaṭutailamiśraiḥ kalkīkr̥tairvā tailāktairālimpēt| guḍanāgarakalkēna vā| tadēva vā bhakṣayēt| lāṅgalīmūlakalkēna vā pāṇipādamudaraṁ ca limpēt|" iti| tathōktam (saṁ. śā. a. 3)-"kuṣṭhailākalkaṁ vā surayā pāyayēt| arkālarkakaṣāyaṁ vā surōnmiśram| kuṣṭhalāṅgalikīmūlakalkaṁ vā madyamūtrānyatarēṇa| [ vatsakādicūrṇaṁ vā madyēna| ] śatapuṣpākuṣṭhamadanahiṅgusiddhasya ca tailasya picuṁ grāhayēt|" iti|
Adhikarana tato~anuvAsanam (88-90) · Śloka 90
śatāhvāsarṣapājājīśigrutīkṣṇakacitrakaiḥ|
sahiṅgukuṣṭhamadanairmūtrē kṣīrē ca sārṣapam||88||
tailaṁ siddhaṁ hitaṁ pāyau yōnyāṁ vā'pyanuvāsanam|
śatapuṣpāvacākuṣṭhakaṇāsarṣakalkitaḥ||89||
nirūhaḥ pātayatyāśu sasnēhalavaṇō'parām|
tatsaṅgē hyanilō hētuḥ sā niryātyāśu tajjayāt||90||
View original
शताह्वासर्षपाजाजीशिग्रुतीक्ष्णकचित्रकैः|
सहिङ्गुकुष्ठमदनैर्मूत्रे क्षीरे च सार्षपम्||८८||
तैलं सिद्धं हितं पायौ योन्यां वाऽप्यनुवासनम्|
शतपुष्पावचाकुष्ठकणासर्षकल्कितः||८९||
निरूहः पातयत्याशु सस्नेहलवणोऽपराम्|
तत्सङ्गे ह्यनिलो हेतुः सा निर्यात्याशु तज्जयात्||९०||
śatāhvādibhirdravyaiḥ sārṣapaṁ tailaṁ mūtrē kṣīrē cōbhayasmin siddhaṁ pakvaṁ, anuvāsanaṁ hitam| kva? pāyau-gudē| athavā yōnyāṁ garbhaniṣkramaṇadvārē| tathā, śatāhvādibhirdravyaiḥ kalkitō nirūhōbastikalpōktau yaugikaḥ, saha snēhēna lavaṇēna ca vartamānaḥ, āśu śīghramēva, aparāṁ-jarāyusaṁjñāṁ, pātayati| yasmāttatsaṅgē'nilō hētuḥ-vāyuḥ, kāraṇam| tajjayāt-vātajayāt, sā-aparā, niryāti-kukṣitō bahirniṣkrāmati| pavanavijayē ca bastiḥ pradhānam| tathā cōktam (hr̥. sū. a. 19/1)-" vātōlbaṇēṣu dōṣēṣu vātē vā bastiriṣyatē|" ityādi| saṅgrahē tu garbhiṇyā āsthāpanē'nuvāsanē ca sannivēśaviśēṣa uktaḥ| yathā (śā. a. 3)- "garbhiṇīṁ tu nyubjāmāsthāpayēdanuvāsayēcca| tathā'syā vivr̥tamārgatayā samyagauṣadhamanupraviśati|" iti|
Adhikarana kuSalayoShitA tasyAharaNam (91) · Śloka 91
kuśalā pāṇinā'ktēna harētklr̥ptanakhēna vā|
|91|
View original
कुशला पाणिनाऽक्तेन हरेत्क्लृप्तनख़ेन वा|
|९१|
athavā kuśalā-tadvyāpāranipuṇā yōṣit, pāṇinā sarpiṣā'bhyaktēna tāṁ harēt| kimbhūtēna pāṇinā ? klr̥ptanakhēna, klr̥ptāḥ-kalpitāḥ śastrēṇa, nakhā yasya tēna, tathāvidhēna pāṇinā nālānusārata ākarṣēt| saṅgrahē'pyuktam (śā. a. 3)- "[ umā ] śālmalīpicchayā vā saghr̥tayā yōniṁ pūrayitvā vidhunuyāt|" iti|
Adhikarana tailena mardanAdi (91) · Śloka 91
|
muktagarbhāparāṁ yōniṁ tailēnāṅgaṁ ca mardayēt||91||
View original
|
मुक्तगर्भापरां योनिं तैलेनाङ्गं च मर्दयेत्||९१||
garbhaścāpārā ca garbhāparam, muktaṁ garbhāparaṁ yayā yōnyā, tāṁ yōniṁ tailēna mardayēt| aṅgaṁ-śarīraṁ ca, mardayēt|
Adhikarana makkalAKye roge yavakShArapAnAdi (92-93) · Śloka 93
makkallākhyē śirōbastikōṣṭhaśūlē tu pāyayēt|
sucūrṇitaṁ yavakṣāraṁ ghr̥tēnōṣṇajalēna vā||92||
dhānyāmbu vā guḍavyōṣatrijātakarajōnvitam|
|93|
View original
मक्कल्लाख्ये शिरोबस्तिकोष्ठशूले तु पाययेत्|
सुचूर्णितं यवक्षारं घृतेनोष्णजलेन वा||९२||
धान्याम्बु वा गुडव्योषत्रिजातकरजोन्वितम्|
|९३|
makkallākhyē rōga utpannē śirōbastikōṣṭhaśūlalakṣaṇē sati yavakṣāraṁ sūkṣmacūrṇitaṁ ghr̥tēnāthavōṣṇajalēna tāṁ sūtāṁ pāyayēt| dhānyāmbu vā tāṁ pāyayēt| kimbhūtam ? guḍavyōṣatrijātakarajōnvitam| guḍa iti sāmānyōktāvapi purāṇō'tra guḍō grāhyaḥ, pathyatvāt| makkallākhyō-rōgaḥ| śirōbastikōṣṭhaśūla iti lāghavēna tantrakr̥tā'sya lakṣaṇamuktam|
Adhikarana bAlasyopacAraH (93) · Śloka 93
|
atha bālōpacārēṇa bālaṁ yōṣidupācarēt||93||
View original
|
अथ बालोपचारेण बालं योषिदुपाचरेत्||९३||
atha bālaṁ-jātamātramēva, upācarēt-upapādayēt| kā ? yōṣit,-bahukr̥tvaḥ prasūtā, na pumān| kēna ? bālōpacārēṇa, bālōpacaraṇīyōktēnāhāravihārādinā|
Adhikarana buBukShitAyA tailamAtrAdi pAnam (94-95) · Śloka 95
sūtikā kṣudvatī tailāddhr̥tādvā mahatīṁ pibēt|
pañcakōlakinīṁ mātrāmanu cōṣṇaṁ guḍōdakam||94||
vātaghnauṣadhatōyaṁ vā, tathā vāyurna kupyati|
viśudhyati ca duṣṭāsraṁ dvitrirātramayaṁ kramaḥ||95||
View original
सूतिका क्षुद्वती तैलाद्धृताद्वा महतीं पिबेत्|
पञ्चकोलकिनीं मात्रामनु चोष्णं गुडोदकम्||९४||
वातघ्नौषधतोयं वा, तथा वायुर्न कुप्यति|
विशुध्यति च दुष्टास्रं द्वित्रिरात्रमयं क्रमः||९५||
sūtikā kṣudvatī-bubhukṣitā satī, tailādathavā ghr̥tānmahatīṁ mātrāṁ pibēt| kimbhūtām ? pañcakōlakaṁ vidyatē yasyā mātrāyāstāṁ pañcakōlakinīm| sūkṣmacūrṇīkr̥tapañcakōlakayuktāṁ tāṁ mātrāṁ pibēdityarthaḥ| aṣṭābhiryāmairyā jarāṁ gacchati sā snēha mātrā mahatī| anu cōṣṇaṁ guḍōdakaṁ pibēditi yōjyam| vātaharadravyakvāthaṁ vā paścātpibēt| tathā-ēvaṁ kr̥tē sati, vāryuna kupyati-na kōpaṁ yāti śūnyaṁ kōṣṭhaṁ prāpya| duṣṭaṁ raktaṁ ca viśudhyati| ayaṁ-ēṣaḥ, kramō dvirātraṁ trirātraṁ vā yathāyōgaṁ kāryaḥ|
Adhikarana snehAyogyAyAH snehaMvinA pUrvavidhiH (96) · Śloka 96
snēhāyōgyā tu niḥsnēhamamumēva vidhiṁ bhajēt|
pītavatyāśca jaṭharaṁ yamakāktaṁ vivēṣṭayēt||96||
View original
स्नेहायोग्या तु निःस्नेहममुमेव विधिं भजेत्|
पीतवत्याश्च जठरं यमकाक्तं विवेष्टयेत्||९६||
snēhapānāyōgyā tu strī-yā snēhaṁ nārhati sā, niḥsnēhaṁ-snēhaṁ vinā, amumēva-pūrvōktaṁ vidhiṁ, bhajēt| pītavatyāśca tasyā jaṭharaṁ yamakāktaṁ-tailaghr̥tābhyāmabhyaktaṁ, vivēṣṭayēdvāsasēti śēṣaḥ| pītavatyā ityaviśēṣanirdēśaḥ kadācit snēhayōgyā snēhaṁ pītavatī, snēhāyōgyā tūṣṇaṁ guḍōdakaṁ pītavatī, athavā vātaghnauṣadhatōyaṁ pītavatī, iti sāmānyēna yō nirdēśastasyārthaḥ|
Adhikarana snAtAyAH peyApAnam (97-99) · Śloka 99
jīrṇē snātā pibētpēyāṁ pūrvōktauṣadhasādhitām|
tryahādūrdhvaṁ vidāryādivargakvāthēna sādhitā||97||
hitā yavāgūḥ snēhāḍhyā sātmyataḥ payasā'thavā|
saptarātrātparaṁ cāsyai kramaśō br̥ṁhaṇaṁ hitam||98||
dvādaśāhē'natikrāntē piśitaṁ nōpayōjayēt|
|99|
View original
जीर्णे स्नाता पिबेत्पेयां पूर्वोक्तौषधसाधिताम्|
त्र्यहादूर्ध्वं विदार्यादिवर्गक्वाथेन साधिता||९७||
हिता यवागूः स्नेहाढ्या सात्म्यतः पयसाऽथवा|
सप्तरात्रात्परं चास्यै क्रमशो बृंहणं हितम्||९८||
द्वादशाहेऽनतिक्रान्ते पिशितं नोपयोजयेत्|
|९९|
snēhē jīrṇē kavōṣṇaguḍōdakē vātaghnauṣadhatōyē vā, anantaraṁ snātā satī pūrvōktauṣasādhitāṁ-pañcakōlakr̥tāṁ, pēyāṁ pibēt| tryahādūrdhvaṁ-anantaraṁ, vidāryādivargōktauṣadhaiḥ siddhā yavāgūḥ- pēyā,snēhāḍhyā hitā| athavā sātmyataḥ-sātmyavaśāt, payasā-kṣīrēṇa sādhitā, yavāgūrhitā| saptarātrātparaṁ-anantaraṁ, kramaśō-na sahasā, tasyai br̥ṁhaṇaṁ hitam| br̥ṁhaṇaṁ ca jīvanīyabr̥ṁhaṇīyamadhuravargasiddhairabhyaṅgōdvartanapariṣēkāvagāhanairhr̥dyaiścānnapānairvidhātavyam| dvādaśāhē'natikrāntē-aparisamāptē, piśitaṁ-māsaṁ, nōpayōjayēt-nābhyavahārayēt, skandādidvādaśagrahābhiṣaṅgaparihārārtham| māṁsabhōjanēna hi kadācittairabhiṣaṅgō bhavēt, tēṣāṁ māṁsādatvāt|
Adhikarana sUtAyAH yatnenopacAraH (99-100) · Śloka 100
|
yatnēnōpacarētsūtāṁ duḥsādhyō hi tadāmayaḥ||99||
garbhavr̥ddhiprasavarukklēdāsrasrutipīḍanaiḥ|
|100|
View original
|
यत्नेनोपचरेत्सूतां दुःसाध्यो हि तदामयः||९९||
गर्भवृद्धिप्रसवरुक्क्लेदास्रस्रुतिपीडनैः|
|१००|
sūtāṁ strīṁ yatnēna-tātparyēṇa, upacarēt-upakramēt| kutō hētōḥ ? ityāha-hi-yasmāt, tasyā āmayō-rōgō duḥsādhyaḥ-kr̥cchrēṇōpakramyaḥ| kimiti kr̥cchrasādhyaḥ ? ityāha-garbhētyādi| vr̥ddhiśca prasavaśca vr̥ddhiprasavau, garbhasya vr̥ddhiprasavau ca ruk ca klēdāsrasrutiśca pīḍanaṁ ca garbhavr̥ddhiprasavarukklēdāsrasrutipīḍanāni, tairhētubhūtaistadāmayō duḥsādhyaḥ| ruk-pravāhavēdanā|
Adhikarana evaM sArdhamAsavidhiH (1) · Śloka 1
|
ēvaṁ ca māsādadhyardhānmuktāhārādiyantraṇā||100||
gatasūtābhidhānā syātpunarārtavadarśanāt|
100 1/2|
iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasūnuśrīmadvāgbhaṭaviracitā- yāmaṣṭāṅgahr̥dayasaṁhitāyāṁ dvitīyē śārīrasthānē garbhāvakrāntirnāma prathamō'dhyāyaḥ||1||
View original
|
एवं च मासादध्यर्धान्मुक्ताहारादियन्त्रणा||१००||
गतसूताभिधाना स्यात्पुनरार्तवदर्शनात्|
१०० १/२|
इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तसूनुश्रीमद्वाग्भटविरचिता- यामष्टाङ्गहृदयसंहितायां द्वितीये शारीरस्थाने गर्भावक्रान्तिर्नाम प्रथमोऽध्यायः||१||
ēvaṁ-anēna prakārēṇa, sārdhaṁ māsamupaskr̥tā kramēṇa muktāhāravihārayantraṇā syāt| adhyardhamāsātparēṇa gatasūtābhidhānāvyapētaprasūtivyapadēśā, punarārtavadarśanādbhavēt| saṅgrahē tūktam (śā. a. 2)- "jarāyuṇā mukhē channē kaṇṭhē ca kaphavēṣṭitē| vāyōrmārganirōdhācca na garbhasthaḥ prarōditi||" iti| itiśrīmr̥gāṅkadattaputraśrīmadaruṇadattaviracitāyāmaṣṭāṅgahr̥daya- ṭīkāyāṁ sarvāṅgasundarākhyāyāṁ dvitīyē śārīrasthānē garbhā- vakrāntirnāma prathamō'dhyāyaḥ samāptaḥ|| 1||