Adhikarana atha gulmacikitsitannAma ShoDasho~adhyAyaH adhyAyapratij~jA (1) · Śloka 1
athātō gulmacikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातो गुल्मचिकित्सितं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
kramaprāptasya gulmasya cikitsāṁ pradarśayitumadhyāya ārabhyatē||1||
Adhikarana tatrAdau sAmAnyakramaH (2) · Śloka 2
gulmō hi vātādr̥tē na sambhavati|
tasmāttēṣu sarvēṣvapi prathamaṁ snēhasvadau vātaharau|
snēhasvēdōpasaṁhitaṁ mr̥du virēcanaṁ tadvidhāśca bahuśō bastīnamlalavaṇamadhurāṁśca rasān yuktyā vacārayēt|
mārutē hi vijitē'lpēnāpi yatnēna śakyō' nyō'pi dōṣō gulmēṣu niyantum||2||
View original
गुल्मो हि वातादृते न सम्भवति|
तस्मात्तेषु सर्वेष्वपि प्रथमं स्नेहस्वदौ वातहरौ|
स्नेहस्वेदोपसंहितं मृदु विरेचनं तद्विधाश्च बहुशो बस्तीनम्ललवणमधुरांश्च रसान् युक्त्या वचारयेत्|
मारुते हि विजितेऽल्पेनापि यत्नेन शक्योऽ न्योऽपि दोषो गुल्मेषु नियन्तुम्||२||
gulmō hītyādinā sarvagulmānāṁ vātapradhānatvātsarvatraiva prathamaṁ snēhasvēdau vātanāśanāyānantarañca snēhayuktaṁ mr̥du virēcanaṁ praśasyatē| sarvatra ca virēcanasya paścādvātaharadravyasiddhān snēhōpahitān mr̥dūṁśca bastīnmāṁsarasāṁścāmlādiguṇān yuktyā yōgyairmātrādibhiravacārayēt| ētēna ca snēhādinā mārutē vijitē satyanyaḥ pittādirdōṣō'lpē nāpi yatnēna niyantuṁ śamayituṁ śakyō bhavati| iti sāmānyēna gulmēṣu|| 2||
Adhikarana vAtottare ghRutatailayogAH (3) · Śloka 3
atha vātōttarē rūkṣaṁ baddhamarucchakr̥tamāturaṁ tīvrarujamani lavyādhivihitamanyatamaṁ tailaṁ pāyayēt|
athavā viḍaṅga pañcakōlamaricatriphalādhānyakagarbhaṁ sapayassarpirvi pakvam|
anēnaiva vā kalkēna daśamūlakvāthōpahitam|
rājayakṣmavihitaṁ vā ṣaṭpalam|
hiṅgudhānakāmlavēta sasauvarcalailāviḍaśaṭhīdāḍimayavakṣāratrikaṭukājagandhā jamōdājājīpuṣkaramūlavacācitrakasurasairvā dadhisaṁyuktam||3||
View original
अथ वातोत्तरे रूक्षं बद्धमरुच्छकृतमातुरं तीव्ररुजमनि लव्याधिविहितमन्यतमं तैलं पाययेत्|
अथवा विडङ्ग पञ्चकोलमरिचत्रिफलाधान्यकगर्भं सपयस्सर्पिर्वि पक्वम्|
अनेनैव वा कल्केन दशमूलक्वाथोपहितम्|
राजयक्ष्मविहितं वा षट्पलम्|
हिङ्गुधानकाम्लवेत ससौवर्चलैलाविडशठीदाडिमयवक्षारत्रिकटुकाजगन्धा जमोदाजाजीपुष्करमूलवचाचित्रकसुरसैर्वा दधिसंयुक्तम्||३||
athētyādinā vātādiviśēṣēṇōcyatē| vātōttarē gulmē rūkṣatvādiyuktamāturaṁ vātavyādhivihitēbhyastailēbhyō'nyatamaṁ tailaṁ pāyayēt| athavā samakṣīraṁ viḍaṅgādikalkēna vipakvaṁ sarpiḥ pāyayēt| pañcakōlānāṁ pr̥thaganyasamatvam| pānīyēna vinā dravyāṇi rasaṁ na tyajantīti sarvatra smartavyam| athavā daśamūlakvāthēnānēnaiva ca viḍaṅgādikalkēna vipakvaṁ pāyayēt| athavā rājayakṣmavihitaṁ ṣaṭpalam| athavā dadhisamaṁ sarpirhiṅgvādibhirvipakvam|| 3||
Adhikarana hapuShAdighRutam (4) · Śloka 4
hapuṣāmaricabāṣpikāsaindhavadīpyakājājīpañcakōlakaiḥ kōlamūlakadāḍimarasadadhikṣīravat sarpiḥ siddhaṁ śūlaviba ndhahidhmāmādhmānaplīhahr̥drōgagrahaṇīhatanāmakr̥mivardhmapāṇḍu kṣayaśvāsakāsayōnirōgōdarajvarārōcakēṣu||4||
View original
हपुषामरिचबाष्पिकासैन्धवदीप्यकाजाजीपञ्चकोलकैः कोलमूलकदाडिमरसदधिक्षीरवत् सर्पिः सिद्धं शूलविब न्धहिध्मामाध्मानप्लीहहृद्रोगग्रहणीहतनामकृमिवर्ध्मपाण्डु क्षयश्वासकासयोनिरोगोदरज्वरारोचकेषु||४||
hapuṣādibhiścūrṇīkr̥taiḥ kōlāditrayasvarasairdadhikṣīrābhyāñcēti pañca-bhirdravaiḥ pr̥thak snēhasamaṁ siddhaṁ śūlādiṣu siddhamapratihatam| bāṣpikā hiṅgupatrikā| dīpyakaḥ ajamōdaḥ| kōlaṁ badaram| hatanāmārśāṁsi|| 4||
Adhikarana shuNThyAdighRutam (5) · Śloka 5
śuṇṭhīpalaṁ pippalīpalamadhyartha dhānakākuḍavaṁ dāḍima dvikuḍavaṁ ghr̥tapalāni viṁśatiḥ kṣīraṁ caikadhyaṁ vipacēt|
ētatsarpiḥ samānaṁ pūrvēṇa||5||
View original
शुण्ठीपलं पिप्पलीपलमध्यर्थ धानकाकुडवं दाडिम द्विकुडवं घृतपलानि विंशतिः क्षीरं चैकध्यं विपचेत्|
एतत्सर्पिः समानं पूर्वेण||५||
śuṇṭhyādikaṁ ghr̥taṁ subōdham| adhyardhaṁ palaṁ pippalyāḥ| kṣīraṁ ghr̥tasamam| ēkēdhyaṁ miśrībhāvēna| pūrvēṇa hapuṣādinā guṇaiḥ samānam||5||
Adhikarana lashunAdighRutam (6) · Śloka 6
laśunasya vigatatvacastulāṁ pratyēkaṁ pañcapalikañca mahā pañcamūlamaṣṭaguṇē'mbhasi sādhayēt|
tēna kvāthēna tadardhāṁśaśca pr̥thak surādadhimastudhānyāmladāḍimarasaiḥ yavānīdīpya kāmlavētasahiṅgucavikāsaindhavatryūṣaṇatriphalāmaradārubhi ścārdhapalikaiḥ prasthōnmitaṁ ghr̥taṁ śr̥taṁ pītaṁ samānaṁ pūrvēṇa||6||
View original
लशुनस्य विगतत्वचस्तुलां प्रत्येकं पञ्चपलिकञ्च महा पञ्चमूलमष्टगुणेऽम्भसि साधयेत्|
तेन क्वाथेन तदर्धांशश्च पृथक् सुरादधिमस्तुधान्याम्लदाडिमरसैः यवानीदीप्य काम्लवेतसहिङ्गुचविकासैन्धवत्र्यूषणत्रिफलामरदारुभि श्चार्धपलिकैः प्रस्थोन्मितं घृतं शृतं पीतं समानं पूर्वेण||६||
laśunāt pañcamūlācca miśrībhūtāt palasaṁkhyāyā aṣṭaguṇamambhaḥ palasahasrakam| kvathitasya caturthō bhāgaḥ sardhaṁ palaśatadvayam| surādicatuṣṭayaṁ ca pr̥thak pratyēkaṁ kvāthādardhāṁśaṁ sapādaśatam| saindhavādīnyardhapalikāni| prasthaṁ ghr̥tasya|| 6||
Adhikarana dAdhikaM sarpiH (7) · Śloka 7
varṣābhūdvayadaśamūlāśvagandhāsuṣavīcchinnarūhābhārṅgīrā snairaṇḍabalākālāśaṭhīpuṣkaramūlagandhapalāṁśān dvipalāṁ śān prasthaṁ prasthaṁ ca yavamāṣakōlakulatthānāṁ jaladrōṇē pādāvaśiṣṭaṁ vipacēt|
tēna pr̥thak samaṁ mātuluṅgadāḍimā mrātakarasaśuktatuṣōdakāranālaṁ ghr̥taprasthaṁ dadhyāḍhakōpētaṁ vacākāravīśatāhvādvikṣāratrilavaṇatrikaṭukarāsnākumbha nikumbhayavānīyavānakahiṁsrāmlavētasanīlinīphalaviḍa ṅgadāḍimahiṅgupāṣāṇabhēdakōṣakavr̥ṣakahapuṣābhārṅgīśvadaṁṣṭrā trapusairvārubījājājīsārivōpakuñcikāgranthikakustumba rītumburuphalamūrvācitrakasurasāgajapippalīgarbhaṁ sādhayēt|
dādhikākhyamētat sarpiḥ samānaṁ pūrvēṇa|
mūtrāghātōnmādāpa smāravāṭavyādhiharañca||7||
View original
वर्षाभूद्वयदशमूलाश्वगन्धासुषवीच्छिन्नरूहाभार्ङ्गीरा स्नैरण्डबलाकालाशठीपुष्करमूलगन्धपलांशान् द्विपलां शान् प्रस्थं प्रस्थं च यवमाषकोलकुलत्थानां जलद्रोणे पादावशिष्टं विपचेत्|
तेन पृथक् समं मातुलुङ्गदाडिमा म्रातकरसशुक्ततुषोदकारनालं घृतप्रस्थं दध्याढकोपेतं वचाकारवीशताह्वाद्विक्षारत्रिलवणत्रिकटुकरास्नाकुम्भ निकुम्भयवानीयवानकहिंस्राम्लवेतसनीलिनीफलविड ङ्गदाडिमहिङ्गुपाषाणभेदकोषकवृषकहपुषाभार्ङ्गीश्वदंष्ट्रा त्रपुसैर्वारुबीजाजाजीसारिवोपकुञ्चिकाग्रन्थिककुस्तुम्ब रीतुम्बुरुफलमूर्वाचित्रकसुरसागजपिप्पलीगर्भं साधयेत्|
दाधिकाख्यमेतत् सर्पिः समानं पूर्वेण|
मूत्राघातोन्मादाप स्मारवाटव्याधिहरञ्च||७||
varṣābhvādinā dādhikākhyaṁ sarpiḥ| varṣābhvādīni dvipalāṁśāni| daśamūladravyāṇi pr̥thak| yavādīnāṁ pratyēkaṁ prastham| mātuluṅgādiphalarasāḥ śuktāditrayaṁ ca pr̥thak pr̥thak ghr̥tasamam| vacādikalkaḥ snēhaccaturthāṁśēna| varṣābhūḥ punarnavā| suṣavī upakuñcikā| chinnarūhā guḍūcī| kālā nīlinī| gandhapalāśaṁ gandhapatram| āmraḥ sahakāraḥ| āmrātakaṁ pītanakaphalam| kumbhō dravantī| nikumbhō dantī| yavanakō yavānībhēdaḥ| hiṁsrā māṁsī| nīlinyāḥ phalāni| ūṣakaḥ vātasāhvayaḥ| tadēva siṁhamūtram| vr̥ṣakōṭarūṣakaḥ| śvadaṁṣṭrā gōkṣurakaḥ| trapusasyōrvārōśca bījam| upakuñcikā prasiddhā sitāsitābhēdēna| granthikaṁ pippalīmūlam| kustumbarī dhānā| tumbarōḥ phalāni| surasā prasiddhaṁ harītakadravyam| pūrvēṇa hapuṣādinā guṇaiḥ samānam| mūtrāghātādiharaṁ ca|| 7||
Adhikarana vyoShAdighRutam (8) · Śloka 8
pibēdvā vyōṣaṣaḍgranthā kr̥mighnakaṭukācitrakasauvarca lābhayāyavakṣārairdaśāṁśakṣīrasaṁyuktaṁ sādhitaṁ sarpiḥ|
kṣīrā yōgyāya ca surāmadirāmastudadhisaradāḍimarasānāmanyatamaṁ vidadhyāt||8||
View original
पिबेद्वा व्योषषड्ग्रन्था कृमिघ्नकटुकाचित्रकसौवर्च लाभयायवक्षारैर्दशांशक्षीरसंयुक्तं साधितं सर्पिः|
क्षीरा योग्याय च सुरामदिरामस्तुदधिसरदाडिमरसानामन्यतमं विदध्यात्||८||
athavā vyōṣādibhiḥ snēhasamairdaśabhiḥ kṣīrāṁśaiḥ saha sādhitaṁ siddhaṁ ghr̥taṁ pibēt| yatra tvāturādyapēkṣayā kṣīrāpathyatā śaṅkyatē tatra tadēva ghr̥taṁ kṣīrasthānē dōṣādyapēkṣayaiva surādīnāmanyatamaṁ kṣīrapramāṇēna datvā tēna saha pacēt|| 8||
Adhikarana snehasvedau (9) · Śloka 9
abhyaṅgapūrvaṁ cainaṁ sadā svēdayēt|
snēhasvēdau hi samyak prayuktau srōtasāṁ mārdavamupajanayyānilaṁ jitvā bhitvā ca vibandhamāśu gulmamapakarṣataḥ||9||
View original
अभ्यङ्गपूर्वं चैनं सदा स्वेदयेत्|
स्नेहस्वेदौ हि सम्यक् प्रयुक्तौ स्रोतसां मार्दवमुपजनय्यानिलं जित्वा भित्वा च विबन्धमाशु गुल्ममपकर्षतः||९||
ēvañca vātagulmaṁ sadaivābhyaṅgapūrvaṁ svēdayēt| atraiva hētuḥ snēhētyādi| subōdham|| 9||
Adhikarana sthAnabhedAnusAramupakramabhedaH (10) · Śloka 10
tatra hr̥dayajē viśēṣēṇa snēhapānamicchanti|
bastijē basti mubhayaṁ nābhipārśvāśrayē|
vibaddhānilavarcasaśca||10||
View original
तत्र हृदयजे विशेषेण स्नेहपानमिच्छन्ति|
बस्तिजे बस्ति मुभयं नाभिपार्श्वाश्रये|
विबद्धानिलवर्चसश्च||१०||
tatrētyādinā vātagulma ēva hr̥dayajē viśēṣēṇa snēhāpānamicchantyācāryāḥ| bastijē viśēṣēṇa bastim| nābhyāśrayē pārśvāśrayē cōbhayaṁ snēhapānaṁ bastiśca| vibaddhānilavarcasō hyubhayam|| 10||
Adhikarana dIptAgnervisheShaH (11) · Śloka 11
dīptāgnēḥ snigdhōṣṇāni br̥ṁhaṇāni cānnapānāni punaḥ punaśca snēhapānanirūhānuvāsanāni kaphapittānurakṣiṇā yōjyāni|
anyathā kaphō vibr̥ddhastandrāgauravārucihr̥llāsāgni sādān kuryāt|
tamullikhēt|
tatkr̥tēṣu ca śūlānā havibandhēsvanantarōktānāṁ ghr̥tānāmāmauṣadhaścūrṇagulikā kvāthān kōladāḍimamātuluṅgasurāmaṇḍatakramastudhānyā mlōṣṇōdakānyatamēna prakalpayēt||11||
View original
दीप्ताग्नेः स्निग्धोष्णानि बृंहणानि चान्नपानानि पुनः पुनश्च स्नेहपाननिरूहानुवासनानि कफपित्तानुरक्षिणा योज्यानि|
अन्यथा कफो विबृद्धस्तन्द्रागौरवारुचिहृल्लासाग्नि सादान् कुर्यात्|
तमुल्लिखेत्|
तत्कृतेषु च शूलाना हविबन्धेस्वनन्तरोक्तानां घृतानामामौषधश्चूर्णगुलिका क्वाथान् कोलदाडिममातुलुङ्गसुरामण्डतक्रमस्तुधान्या म्लोष्णोदकान्यतमेन प्रकल्पयेत्||११||
kaphapittānurakṣiṇā satā bhiṣajā dīptāgnēḥ puruṣasya snigdhatvādiyuktānyannapānāni yōjyāni| snēhapānādīni ca punaḥ punarupayōjyāni| anyathā yadi bhiṣak kaphaṁ na rakṣati tataḥ snēhādi bhirvr̥ddhaḥ ślēṣmā gulminastandrādīn kuryāt| yadi ca kadācidarakṣayā kaphō vr̥ddhastatastaṁ kaphamullikhēdēva| tatkr̥tēṣu ślēṣmakr̥tēṣu śūlādiṣvanantarōktairghr̥tauṣadhaiḥ kōlādīnāmanyatamēna saha cūrṇādīn kalpayēt|| 11||
Adhikarana trilavaNAdicUrNaM ghRuta~jca (12) · Śloka 12
api ca-trilavaṇahapuṣājamōdājagandhāvacāhiṅgupāṭhō pakuñcikāśaṭhījīrakājājikustumbarībāṣpikākāravī tumburusvarjikāyāvaśūkāpauṣkarījaṭādāḍimaṁ tintiṇīkaṁ viḍaṅgāni bhārṅgīvarōvētasāmlōmisirmaricagajakaṇābha yāpañcakōlāni kumbhō nikumbhō viśālā yavānī surāhvaṁ ca|
tatsarvamēkatra cūrṇīkr̥taṁ bījapūrādrasēnāsakr̥dbhāvitaṁ yaḥ pibēt prātarāhārakālē'thavā māsamātraṁ hitāśī naraḥ sādaram|
plutamaśiśiravāriṇā jīrṇamadyēna mūtrēṇa takrēṇa kōlāmbhasā mastunā pēyayā sarpirṣauṣṭrēṇa dugdhēna kaulatthayūṣēṇa vā kṣāraniścyōtatōyēna vā dāḍimādvā rasē nātmavānēbhirēvauṣadhaiḥ sādhitaṁ vā ghr̥taṁ hr̥dayagudakaṭīyakr̥ tplīhaguhyāśritaṁ tasya śūlaṁ praṇaśyēt|
tathā gulmavi ṣṭambhadurnāmakr̥cchrōdarādhmānahidhmāvibandhāḥ savardhmāruci śvāsakāsāḥ|
prapaktuñca śaktō bhavētpāvakaḥ prāśya mānāni pāṣāṇacurṇānyapi||12||
View original
अपि च-त्रिलवणहपुषाजमोदाजगन्धावचाहिङ्गुपाठो पकुञ्चिकाशठीजीरकाजाजिकुस्तुम्बरीबाष्पिकाकारवी तुम्बुरुस्वर्जिकायावशूकापौष्करीजटादाडिमं तिन्तिणीकं विडङ्गानि भार्ङ्गीवरोवेतसाम्लोमिसिर्मरिचगजकणाभ यापञ्चकोलानि कुम्भो निकुम्भो विशाला यवानी सुराह्वं च|
तत्सर्वमेकत्र चूर्णीकृतं बीजपूराद्रसेनासकृद्भावितं यः पिबेत् प्रातराहारकालेऽथवा मासमात्रं हिताशी नरः सादरम्|
प्लुतमशिशिरवारिणा जीर्णमद्येन मूत्रेण तक्रेण कोलाम्भसा मस्तुना पेयया सर्पिर्षौष्ट्रेण दुग्धेन कौलत्थयूषेण वा क्षारनिश्च्योततोयेन वा दाडिमाद्वा रसे नात्मवानेभिरेवौषधैः साधितं वा घृतं हृदयगुदकटीयकृ त्प्लीहगुह्याश्रितं तस्य शूलं प्रणश्येत्|
तथा गुल्मवि ष्टम्भदुर्नामकृच्छ्रोदराध्मानहिध्माविबन्धाः सवर्ध्मारुचि श्वासकासाः|
प्रपक्तुञ्च शक्तो भवेत्पावकः प्राश्य मानानि पाषाणचुर्णान्यपि||१२||
api cēti samuccayē| trilavaṇādīnāṁ cūrṇaṁ yathōktēna prakārēṇa dōṣādīnapēkṣya yaḥ pibēt| tasya hr̥dayādyāśritaṁ śūlaṁ praṇaśyēt| trilavaṇādibhiśca pakvaṁ ghr̥taṁ yaḥ pibēt tasyāpi hr̥dayādiśūlaṁ naśyēt| pauṣkarī jaṭā puṣkaramūlam| varaḥ sinduvāraḥ vētasāmlō'mlavētasaḥ| misiḥ śatapuṣpā| gajakaṇā hastipippalī| kōlāni badaraṇi| trilavaṇādīnāṁ cūrṇaṁ bījapūrarasēnāsakr̥dbhāvayēt| aśiśiravāriprabhr̥tīnāmanyatamēna prātarāhārakālē vā yaḥ pibēditi sambandhaḥ| auṣṭrēṇēti dugdhēna sambadhyatē| mūtrēṇēti sāmānyēna| kōlāmbhō mr̥ditabadaraṁ jalam| kṣāraniścyōtitatōyaṁ rūkṣadravyabhasmabhāvitaṁ jalam| ātmavān jitēndriyō'pathyapariharaṇēna| ghr̥tapākē ca dravadravyāṇi cūrṇavadēva dōṣādyapēkṣayā dēyāni| ētābhyāṁ cūrṇaghr̥tābhyāmanyatarēṇa hr̥dayāśritaṁ śūlaṁ gulmādayaśca praṇaśyēran| tasya pāvakō'ntaragniḥ pāṣāṇacūrṇānyapi prāśyamānāni paktuṁ samarthō bhavati|| 12||
Adhikarana abhayAdicUrNam (13) · Śloka 13
abhayāpaladvayamamlavētasapaladvayaṁ pālikān vacāviśva bhēṣajatrivr̥ddantīcitrakaśaṭhīpuṣkarajaṭāyāvaśūkān kārṣi kān maricājājīsaindhavōpakuñcikāśītivārakayavānī dhātakīpuṣpaviḍaṅgān hiṅgutrikarṣaṁ ca cūrṇitaṁ pūrvavadbhāvitaṁ pītaṁ ca samānaṁ tēna||13||
View original
अभयापलद्वयमम्लवेतसपलद्वयं पालिकान् वचाविश्व भेषजत्रिवृद्दन्तीचित्रकशठीपुष्करजटायावशूकान् कार्षि कान् मरिचाजाजीसैन्धवोपकुञ्चिकाशीतिवारकयवानी धातकीपुष्पविडङ्गान् हिङ्गुत्रिकर्षं च चूर्णितं पूर्ववद्भावितं पीतं च समानं तेन||१३||
abhayādicūrṇaṁ pūrvavaditi mātuluṅgarasēnāsakr̥dbhāvitaṁ pūrvavadēvāśiśiravāriprabhr̥tīnāmanyatamēna prātarāhārakālē'pi vā pītaṁ pūrvēṇa trilavaṇādinā guṇaiḥ samānam|| 13||
Adhikarana yavAnyAdicUrNam (14) · Śloka 14
yavānīśatapuṣpānāgakēsaravacāmustavyōṣapāṭhāguggulutri vr̥tāgajapippalītālīsailāpāmārgadravantīnidigdhikāmūlānāṁ bhāgō bhāgaścāmlavētasasya tatsūkṣmarajīkr̥taṁ mātuluṅga dāḍimabadararasasīdhusurōṣṇasalilānyatamēna pītaṁ śūla gulmavardhmānāhōdarakōṣṭhastaimityārśō'śmarīmūtragrahakaṭī pr̥ṣṭhagrahōnmādāpasmāraskannaśuklatāgnisādānapanayati||14||
View original
यवानीशतपुष्पानागकेसरवचामुस्तव्योषपाठागुग्गुलुत्रि वृतागजपिप्पलीतालीसैलापामार्गद्रवन्तीनिदिग्धिकामूलानां भागो भागश्चाम्लवेतसस्य तत्सूक्ष्मरजीकृतं मातुलुङ्ग दाडिमबदररससीधुसुरोष्णसलिलान्यतमेन पीतं शूल गुल्मवर्ध्मानाहोदरकोष्ठस्तैमित्यार्शोऽश्मरीमूत्रग्रहकटी पृष्ठग्रहोन्मादापस्मारस्कन्नशुक्लताग्निसादानपनयति||१४||
yavānyādīnāṁ samānāṁ miśrīkr̥tānāmēkō bhāgastatsamaṁ ślakṣṇapiṣṭaṁ mātuluṅgarasādīnāmanyatamēna pītaṁ śūlādīnapanayati| skannaśuklatā styānaśuklatvam|| 14||
Adhikarana tilakutalAdikShAralehaH (15) · Śloka 15
tilakutalapalāśasarṣapayavanālamūlakabījānāmantardhūma dagdhānāṁ kṣāraṁ gō'vimahiṣīkharahastimūtrairbahukr̥tvō gāla yēt|
tatastadacchaṁ śuṇṭhīsaindhavakuṣṭhakr̥mighnacūrṇapratīvā pamadhiśr̥tya lēhībhūtamādadīta|
tattailayuktaṁ samānaṁ pūrvēṇa||15||
View original
तिलकुतलपलाशसर्षपयवनालमूलकबीजानामन्तर्धूम दग्धानां क्षारं गोऽविमहिषीखरहस्तिमूत्रैर्बहुकृत्वो गाल येत्|
ततस्तदच्छं शुण्ठीसैन्धवकुष्ठकृमिघ्नचूर्णप्रतीवा पमधिशृत्य लेहीभूतमाददीत|
तत्तैलयुक्तं समानं पूर्वेण||१५||
tilakutalapalāśādīnāmantardhūmadagdhānāṁ kṣārāt gavādimūtrēṇa pratyēkaṁ bahukr̥tvō'nēkavāraṁ gālilāt srāvitādyadacchaṁ prasannaṁ jalaṁ tacchuṇṭhyādicūrṇēna sahālēhībhāvādvipakvamupayōgakālē ca tailēna sahōpayuktaṁ pūrvēṇa yavānyādinā guṇaiḥ samānam| tilakutalastilakāṇḍam| tilapalāśaṁ tilapatram| yavasya nālaṁ madhyō bhāgaḥ|| 15||
Adhikarana kShArAgadaH (16) · Śloka 16
mahauṣadhadēvadārudantītrivr̥tpāṭhākṣāradvayatriphalōpakuñcikāca vikādvīpipippalīdvayapippalīmūlasarpasubandhākuṣṭhakaṭu rōhiṇīnāmardhapalikān bhāgān palaṁ palaṁ ca pañcānāṁ lavaṇānāmēkatra cūrṇayitvā dadhnā trivr̥tēna cāplāvya kalaśōdarē'ntardhūmaṁ pācayēt|
agnivarṇaṁ ca kalaśamapanīya kṣāramādadīta|
ēṣa kṣārāgadō bhēlavihitaḥ samānaḥ pūrvēṇa sarpamūṣikadaṣṭagarāpasmārōnmādāśmarīyōniśukradōṣāṁśca sādhayati||16||
View original
महौषधदेवदारुदन्तीत्रिवृत्पाठाक्षारद्वयत्रिफलोपकुञ्चिकाच विकाद्वीपिपिप्पलीद्वयपिप्पलीमूलसर्पसुबन्धाकुष्ठकटु रोहिणीनामर्धपलिकान् भागान् पलं पलं च पञ्चानां लवणानामेकत्र चूर्णयित्वा दध्ना त्रिवृतेन चाप्लाव्य कलशोदरेऽन्तर्धूमं पाचयेत्|
अग्निवर्णं च कलशमपनीय क्षारमाददीत|
एष क्षारागदो भेलविहितः समानः पूर्वेण सर्पमूषिकदष्टगरापस्मारोन्मादाश्मरीयोनिशुक्रदोषांश्च साधयति||१६||
mahauṣadhādikaṁ dadhnā trivrutēna cālōḍyāntaḥkalaśamantardhūmaṁ dagdhaṁ kṣārāgadanāmā bhēlavihitaḥ kṣāraḥ pūrvēṇa yavānyādinā guṇaiḥ samānaḥ| sarpadaṣṭādīṁśca sādhayati| viṣahitatvādagada iti nāmaviśēṣaṇam| mahauṣadhaṁ śuṇṭhī| dvīpiścitrakaḥ| sarpasugandhā gandhanākulī| pañcalavaṇāni saindhavādikramēṇa pratyēkaṁ pālikāni| trivr̥taṁ snēhatrayam| iti vātagulmē cikitsyamānē bhiṣagādidōṣādyā ślēṣmaṇō vr̥ddhistatra cikitsōktā|| 16||
Adhikarana pittavRuddhau virekaH (17) · Śloka 17
pittaṁ ca vivr̥ddhamantaḥ santāpaṁ janayēt|
tatrairaṇḍatailaṁ sapa- yaskaṁ virēcanārthaṁ pibēt|
sakaphastu vāruṇīmaṇḍamiśram|
atyudriktapittastriphalāṁ trāyamāṇāṁ vā kṣīrēṇa pibēt|
viriktasyāpi santāpānuvr̥ttau raktamavasēcayēt||17||
View original
पित्तं च विवृद्धमन्तः सन्तापं जनयेत्|
तत्रैरण्डतैलं सप- यस्कं विरेचनार्थं पिबेत्|
सकफस्तु वारुणीमण्डमिश्रम्|
अत्युद्रिक्तपित्तस्त्रिफलां त्रायमाणां वा क्षीरेण पिबेत्|
विरिक्तस्यापि सन्तापानुवृत्तौ रक्तमवसेचयेत्||१७||
pittaṁ ca vr̥ddhamityādinā vātagulma ēva cikitsyamānē arakṣayā pittasya vr̥ddhasya cikitsōcyatē| kēvalē pittē vivr̥ddhē'ntaḥsantāpē sakṣīramēraṇḍatailaṁ viracanārthaṁ pibēt| viracanārthagrahaṇēna virēcanavidhānaṁ smārayati kālādiniyamanāya| sakaphastu pittē vr̥ddhē vātagulmī vāruṇyāḥ surāyāmaṇḍēna prasannēna miśramēraṇḍatailaṁ pibēt| yasya tvatyuddhataṁ pittaṁ saḥ triphalāṁ trāyamāṇāṁ vā kṣīrēṇa saha pibēdvirēcanārtham| ēvamanantarōktaiḥ prakārairviriktasyāpyanuvartata ēva| yadi santāpastatō gulmasthānādraktamavasēcayēt|| 17||
Adhikarana viDbandhe visheShaH (18) · Śloka 18
viḍbandhē cōdāvartakramaṁ kuryāt|
luñcitatilapaladvayaṁ śuṇṭhyardhapalaṁ ca piṣṭaṁ guḍapalōpētamuṣṇēna payasā pibēt|
tadvātagulmōdāvartayōniśūlānapōhati|
tathā kṣīra śr̥tēna mahāpañcamūlēna śilāhvayam|
laśunantu kṣīrasiddhaṁ pītvā gulmōdāvartagr̥dhrasīhr̥drōgavidradhiśōṣaviṣamajvarān jayati||18||
View original
विड्बन्धे चोदावर्तक्रमं कुर्यात्|
लुञ्चिततिलपलद्वयं शुण्ठ्यर्धपलं च पिष्टं गुडपलोपेतमुष्णेन पयसा पिबेत्|
तद्वातगुल्मोदावर्तयोनिशूलानपोहति|
तथा क्षीर शृतेन महापञ्चमूलेन शिलाह्वयम्|
लशुनन्तु क्षीरसिद्धं पीत्वा गुल्मोदावर्तगृध्रसीहृद्रोगविद्रधिशोषविषमज्वरान् जयति||१८||
purīṣasya bandha udāvartacikitsitaṁ kuryāt| luñcita ityādi subōdham| luñcitaṁ tyājitatvak| tathēti pibēt| kim ? kṣīrē saṁskr̥tēna br̥hatpañcamūlēna saha śilājatu| puruṣaḥ kṣīrasiddhaṁ laśunaṁ ghanībhūtaṁ pītvā gulmādīn jayatyabhibhavati|| 18||
Adhikarana bRuhatyAdikvAthAH (19) · Śloka 19
br̥hatīdvayabilvagōkṣurakairaṇḍamātuluṅgīmūlapāṣāṇabhēdakvāthaḥ sayāvaśūkō gulmaśūlaharaḥ|
māṣaparṇīmudgaparṇīsaha dēvāhnasvapañcamūlairaṇḍēkṣuvālikāniryūhō yavakṣarōpētaḥ sarvagulmakōṣṭhaśūlaghnaḥ|
dēvadārunāgarairaṇḍapuṣkaramūlānāṁ kvāthaḥ sarvagulmaśūlaghnaḥ|
puṣkaramūladurālabhāyava śuṇṭhīnāṁ vā|
tailāranālamūtramadirāyāvaśūkāścaikatra pītā gulmōdarānāhaplīhaharāḥ|
svēdāṁśca vividhān punaḥ punaryō jayēt||19||
View original
बृहतीद्वयबिल्वगोक्षुरकैरण्डमातुलुङ्गीमूलपाषाणभेदक्वाथः सयावशूको गुल्मशूलहरः|
माषपर्णीमुद्गपर्णीसह देवाह्नस्वपञ्चमूलैरण्डेक्षुवालिकानिर्यूहो यवक्षरोपेतः सर्वगुल्मकोष्ठशूलघ्नः|
देवदारुनागरैरण्डपुष्करमूलानां क्वाथः सर्वगुल्मशूलघ्नः|
पुष्करमूलदुरालभायव शुण्ठीनां वा|
तैलारनालमूत्रमदिरायावशूकाश्चैकत्र पीता गुल्मोदरानाहप्लीहहराः|
स्वेदांश्च विविधान् पुनः पुनर्यो जयेत्||१९||
br̥hatyādikvāthō yavakṣāracūrṇasahitō gumlaśūlaharaḥ subōdham| ikṣubālikā karambhaśālināmā ikṣuviśēṣaḥ| niryūhaḥ kvāthaḥ| puṣkaramūlādīnāṁ kvātha iti sambandhaḥ| tailādikaṁ yavakṣārāntaṁ sarvañca samāṁśaṁ pītaṁ gulmādiharam| subōdham|| 19||
Adhikarana sraMsanArthaM snehaghRutAni (20) · Śloka 20
sraṁsanārthī nīlinīphalacūrṇayuktāni purvōktāni havīṁṣi pibēt|
athavā rāmaṭhasyaikō bhāgaḥ saindhavasya trayō navai raṇḍatailasya saptaviṁśatirlaśunasvarasasya tadaikadhyaṁ kr̥tvā pītamudaragaragulmavardhmaplīhaśūlaharam|
nīlinībalā vyāghrīkaṭukāphalatālapatrikārāsnākr̥mighnāni pāli kānyapāmāḍhakē sādhayitvā'ṣṭabhāgāvaśiṣṭamavatārayēt|
tēna snuhīkṣīrapalapratīvāpaṁ dadhisamaṁ sarpiḥ prasthaṁ pacēt|
tatpēyāmaṇḍēna saha rasāśinā nīlinīghr̥taṁ palamātrayā pītaṁ gulmaplīhakuṣṭhaśvitrajaṭharavyaṅgaśōphajvarapāṇḍurōgō nmādāpasmārānapakarṣayati|
durvirēcyō hi sarva ēva gulmī mārutābhibhūtakōṣṭhatvāt|
tasmātsusnigdhamēnaṁ snēhavirēkairvā śōdhayēt||20||
View original
स्रंसनार्थी नीलिनीफलचूर्णयुक्तानि पुर्वोक्तानि हवींषि पिबेत्|
अथवा रामठस्यैको भागः सैन्धवस्य त्रयो नवै रण्डतैलस्य सप्तविंशतिर्लशुनस्वरसस्य तदैकध्यं कृत्वा पीतमुदरगरगुल्मवर्ध्मप्लीहशूलहरम्|
नीलिनीबला व्याघ्रीकटुकाफलतालपत्रिकारास्नाकृमिघ्नानि पालि कान्यपामाढके साधयित्वाऽष्टभागावशिष्टमवतारयेत्|
तेन स्नुहीक्षीरपलप्रतीवापं दधिसमं सर्पिः प्रस्थं पचेत्|
तत्पेयामण्डेन सह रसाशिना नीलिनीघृतं पलमात्रया पीतं गुल्मप्लीहकुष्ठश्वित्रजठरव्यङ्गशोफज्वरपाण्डुरोगो न्मादापस्मारानपकर्षयति|
दुर्विरेच्यो हि सर्व एव गुल्मी मारुताभिभूतकोष्ठत्वात्|
तस्मात्सुस्निग्धमेनं स्नेहविरेकैर्वा शोधयेत्||२०||
sraṁsanārthī gulmī dōṣādyapēkṣayā punarapi virēcanē prāptē| athavēti pūrvāpēkṣayā| subōdham| rāmaṭhaṁ hiṅgu| nīlinīghr̥taṁ subōdham| sarvasya gulminō virēcyasya mārutāvajayāya snēhasvēdapurvakaṁ virēkaṁ yuñjyāt| snēhavirēkaṁ vā snēhanārhasya| iti vātagulmē arakṣayā pittaślēṣmaṇōrvr̥ddhayōścikitsōktā|| 20||
Adhikarana snigdhoShNaje pittagulme sraMsanAni (21) · Śloka 21
pittagulmē tu snigdhōṣṇēna jātē sraṁsanārthaṁ madhunā kampi llakamavalihyāt|
drākṣābhayārasaṁ vā saguḍaṁ pibēt|
kalpōditāni vā virēcanāni prayuñjīta||21||
View original
पित्तगुल्मे तु स्निग्धोष्णेन जाते स्रंसनार्थं मधुना कम्पि ल्लकमवलिह्यात्|
द्राक्षाभयारसं वा सगुडं पिबेत्|
कल्पोदितानि वा विरेचनानि प्रयुञ्जीत||२१||
pittagulma ityādinā pittagulmacikitsōcyatē| mākṣikēṇa kampillakaṁ virēcanārthaṁ snigdhōṣṇadravyajāta ēva pittagulmē| (ni) 'kampillakō rajanakō rēvakō raktacūrṇakaḥ|' drākṣāyā harītakyāśca rasamēkīkr̥taṁ saguḍam| virēcanakalpavihitāni vā viśiṣṭapittayōgyāni virēcanāni| iti snigdhōṣṇajē pittagulmē|| 21||
Adhikarana rUkShoShNaje pittagulme shamanAni (22) · Śloka 22
rūkṣōṣṇasamudbhūtē punaḥ saṁśamanārthaṁ tiktakaṁ vāsāghr̥taṁ vā pibēt|
athavā tr̥ṇapañcamūlakvāthēna jīvanīyakalkēna ca siddhaṁ sarpiḥ|
tathā nyagrōdhādigaṇēna tr̥ṇapañcamūlādibhirvā pr̥thak sādhitaṁ kṣīram||22||
View original
रूक्षोष्णसमुद्भूते पुनः संशमनार्थं तिक्तकं वासाघृतं वा पिबेत्|
अथवा तृणपञ्चमूलक्वाथेन जीवनीयकल्केन च सिद्धं सर्पिः|
तथा न्यग्रोधादिगणेन तृणपञ्चमूलादिभिर्वा पृथक् साधितं क्षीरम्||२२||
rūkṣōṣṇajē tu tiktaghr̥tādibhiḥ śamanamēva yōjyam, na tu sraṁsanam| tiktakaṁ kuṣṭhōktam| vāsāghr̥taṁ raktapittōktam| tr̥ṇapañcamūlakvāthō ghr̥tāccaturguṇastatraiva jīvanīyānāṁ kalkaḥ snēhāccaturthāṁśēna| athavā nyagrōdhādigaṇēna sādhitaṁ kṣīram| tr̥ṇapañca mūlādibhirvā pañcamūlaiḥ pr̥thakpr̥thak kṣīraṁ sādhitam|| 22||
Adhikarana Atyayike virecanaprayogaH (23) · Śloka 23
rūkṣōṣṇajē'pi cātyayikē samānyatō vā samutpannē vidra dhivihitānāṁ triphalādikvāthatrāyamāṇāghr̥tadrākṣāghr̥tā nāmanyatamaṁ pibēt|
kṣīraṁ vā trāyamāṇāśrutaṁ kōṣṇaṁ pītvā kṣīramēva sukhōṣṇamanupibēt||23||
View original
रूक्षोष्णजेऽपि चात्ययिके समान्यतो वा समुत्पन्ने विद्र धिविहितानां त्रिफलादिक्वाथत्रायमाणाघृतद्राक्षाघृता नामन्यतमं पिबेत्|
क्षीरं वा त्रायमाणाश्रुतं कोष्णं पीत्वा क्षीरमेव सुखोष्णमनुपिबेत्||२३||
rūkṣōṣṇajē śamanasyōktatvādvirēcanaṁ na prāpnōti| tadarthamucyatē-ātyayikē bādhāvahē rūkṣōṣṇajē'pi triphalākvāthādīnāṁ prayōgaḥ| sāmānyatō vā yō gulma utpannastasmin sāmānyata iti kiñcidrūkṣēṇa kiñcitsnigdhēna cōṣṇēna| subōdham|| 23||
Adhikarana pakvAshayasthe visheShaH (24) · Śloka 24
pakvāśayasthē vā gulmē kṣīrabastibhiḥ satiktaiḥ saṁśō dhayēt|
śītadravyasiddhaiśca snēhairabhyañjayēt|
maṇikanaka rajatatāmrabhājanāni ca śiśiravāripūrṇāni gulmadēśa syōpari dhārayēnmuktāvalīśca suśītāḥ|
ēvamasiddhau vidāhapūrvarūpēṣu cāsr̥k srāvayēt|
srutaraktañca jāṅgala rasairlabdhabalamartiśēṣanāśāya punaḥ sarpirabhyāsayēt||24||
View original
पक्वाशयस्थे वा गुल्मे क्षीरबस्तिभिः सतिक्तैः संशो धयेत्|
शीतद्रव्यसिद्धैश्च स्नेहैरभ्यञ्जयेत्|
मणिकनक रजतताम्रभाजनानि च शिशिरवारिपूर्णानि गुल्मदेश स्योपरि धारयेन्मुक्तावलीश्च सुशीताः|
एवमसिद्धौ विदाहपूर्वरूपेषु चासृक् स्रावयेत्|
स्रुतरक्तञ्च जाङ्गल रसैर्लब्धबलमर्तिशेषनाशाय पुनः सर्पिरभ्यासयेत्||२४||
pakvāśayastha iti pittagulma ēva tiktairdravyaiḥ saha kṣīra bastibhiḥ saṁśōdhayēt| śītāni dravyāṇi candanādīni| maṇyādibhājanāni śītalajalapūrṇāni gulmasyōpari dhārayēt| ēvamana- ntarōktēna cikitsitēnāśāntau pittagulmē vidāhapurvarūpēṣūtpatsyamānāyāṁ pākābhi-mukhākhyāyāṁ vidāhāvasthāyāṁ cāsr̥k srāvayēt| subōdham|| 24||
Adhikarana vidahyamAnapakvayorvisheShaH (25) · Śloka 25
vidradhivacca vidahyamānamupanāhayēt|
paryāgatamapi tadvadu- palakṣya tathaiva sarvathōpacarēt||25||
View original
विद्रधिवच्च विदह्यमानमुपनाहयेत्|
पर्यागतमपि तद्वदु- पलक्ष्य तथैव सर्वथोपचरेत्||२५||
vidahyamānaṁ pacyamānaṁ vidradhivadupanāhayēt piṇḍairbadhnīyāt| paryāgatamatikrāntapākaṁ gulmaṁ tadvadvidradhivadupalakṣya liṅgairjñātvā vidradhivadēva sarvaśaḥ sarvēṇa prakārēṇōpacarēditi pittagulmacikitsā|| 25||
Adhikarana shleShmagulme kramaH (26) · Śloka 26
ślēśmagulminaṁ prāgēva vidhavadvāmayēdavāmyamupavāsayēt|
laṅghitasyōṣṇakaṭutiktadīpanaṁ saṁsargamācarēt|
tathā svēdān vātagulmōktāni ca ghr̥tādīni dviguṇahiṅgukṣārāmlavēta sāni||26||
View original
श्लेश्मगुल्मिनं प्रागेव विधवद्वामयेदवाम्यमुपवासयेत्|
लङ्घितस्योष्णकटुतिक्तदीपनं संसर्गमाचरेत्|
तथा स्वेदान् वातगुल्मोक्तानि च घृतादीनि द्विगुणहिङ्गुक्षाराम्लवेत सानि||२६||
ślēṣmagulmē vamanaprayōgē vidhigrahaṇaṁ yatnēna vamanāpāyarakṣaṇārtham| avāmyaṁ garbhiṇyādikamupavāsayēdālaṅghitaliṅgalābhāt| tanadu saṁsargaṁ pēyādikamuṣṇatvādiguṇaṁ hitam| svēdāṁścācarēt| vātagulmē yāni ghr̥tādīnyuktāni tāni prāptamānāt hiṅgvādīni dviguṇīkr̥tya datvā yōjyāni|| 26||
Adhikarana dashamUlAdi ghRutam (27) · Śloka 27
daśamūlakvāthē vyōṣadāḍimahiṅguyavakṣāraviḍaṅgasaindha vayuktaṁ sarpiḥ siddhaṁ ślēṣmagulmaghnam|27|
View original
दशमूलक्वाथे व्योषदाडिमहिङ्गुयवक्षारविडङ्गसैन्ध वयुक्तं सर्पिः सिद्धं श्लेष्मगुल्मघ्नम्|२७|
Adhikarana bhallAtakaghRutam (27) · Śloka 27
bhallātakapaladvayaṁ laghupañcamūlaṁ ca pālikamudakāḍhakē prasthāvaśēṣaṁ pācayēt|
tasmin kṣīraprasthē ca sarpiḥprasthaṁ hiṅguviḍaṅgaśaṭhībiḍasaindhavakṣārarāsnānāgarapippalīṣaḍgra- nthāmadhukacitrakaiḥ kāRṣikairvipacēt|
ētadbhallātakaghr̥taṁ kaphagulmaplīhakāsaśvāsagrahaṇīpāṇḍurōgaghnam|27|
View original
भल्लातकपलद्वयं लघुपञ्चमूलं च पालिकमुदकाढके प्रस्थावशेषं पाचयेत्|
तस्मिन् क्षीरप्रस्थे च सर्पिःप्रस्थं हिङ्गुविडङ्गशठीबिडसैन्धवक्षाररास्नानागरपिप्पलीषड्ग्र- न्थामधुकचित्रकैः काऱ्षिकैर्विपचेत्|
एतद्भल्लातकघृतं कफगुल्मप्लीहकासश्वासग्रहणीपाण्डुरोगघ्नम्|२७|
Adhikarana ShaTpalaM ghRutam (27) · Śloka 27
ṣaṭpalaṁ vā dviguṇakṣāraṁ kṣīrarahitaṁ mastudadhikāñji- kārdrakarasāḍhakadvayōpētaṁ sādhayitvā prayuñjīta|27|
View original
षट्पलं वा द्विगुणक्षारं क्षीररहितं मस्तुदधिकाञ्जि- कार्द्रकरसाढकद्वयोपेतं साधयित्वा प्रयुञ्जीत|२७|
Adhikarana hi~gvAdicUrNam (27) · Śloka 27
hiṅguharītakīpuṣkaramūlaśuṇṭhīsaindhavaviḍśyāmāyava- kṣāratumburucūrṇō yavakvāthāplutaḥ sarpibhr̥ṣṭō bhakṣitaḥ śūlagulmakāṭhinyaghnaḥ||27||
View original
हिङ्गुहरीतकीपुष्करमूलशुण्ठीसैन्धवविड्श्यामायव- क्षारतुम्बुरुचूर्णो यवक्वाथाप्लुतः सर्पिभृष्टो भक्षितः शूलगुल्मकाठिन्यघ्नः||२७||
daśamūlādikaṁ ghr̥taṁ subōdham| bhallātakaghr̥taṁ ca subōdham| yacca rājayakṣmaṇi ṣaṭpalamuktaṁ tad dviguṇēna kṣārēṇa kṣīrapratiṣēdhēna ca mastvādīnāṁ miśritānāmāḍhakadvayēna saha sādhayitvā prayuñjīta| hiṅgvādīnāṁ cūrṇō yavakvāthēnāluḍitō ghr̥tēna ca bharjitō bhakṣitaḥ san śūlagulmādighnaḥ|| 27||
Adhikarana ghaTikayA cAlanam (28) · Śloka 28
tatō'sya sarvamaṅgaṁ ca sādhmānaṁ savibandhaṁ kaṭhinamunnataṁ gūḍhamāṁsaṁ sthiraṁ mahāvastuṁ vā bahudhā bahuśaśca svēdayēt|
snigdhasvinnaśarīrasya śithilatāṁ gatē gulmē yathōktāṁ ghaṭikāṁ lāgayēt|
tayā saṁgr̥hītē ca gulmē ghaṭīmapanayēd bhidyādvā||28||
View original
ततोऽस्य सर्वमङ्गं च साध्मानं सविबन्धं कठिनमुन्नतं गूढमांसं स्थिरं महावस्तुं वा बहुधा बहुशश्च स्वेदयेत्|
स्निग्धस्विन्नशरीरस्य शिथिलतां गते गुल्मे यथोक्तां घटिकां लागयेत्|
तया संगृहीते च गुल्मे घटीमपनयेद् भिद्याद्वा||२८||
tatō'sya gulminaḥ sarvamaṅgaṁ śarīraṁ gulmaṁ ca sādhmānādirūpaṁ bahudhā bahubhiḥ svēdaprakāraiḥ bahuśō'nēkavāraṁ svēdayēt| gūḍhamāṁsaṁ māṁsēna durlakṣyaṁ mahāvastuṁ bahvābhōgam| subōdham| ghaṭikā uktā yantravidhau| tayēti ghaṭikayā gulmē tumbavat saṁgr̥hītē sulagnāmapi ghaṭikāṁ balādapanayēdvā bhindyādvā|| 28||
Adhikarana pIDanalepanaishcAlanam (29) · Śloka 29
tatō hr̥dayamāntraṁ ca varjayan gulmaṁ vimārgājapadādarśā nyatamēna vastrāntaritaṁ prapīḍayēt pramr̥jyāt|
tataḥ sālvalā dibhiḥ sukhōṣṇairlēpayitvā lōhapātraiḥ svēdayēt||29||
View original
ततो हृदयमान्त्रं च वर्जयन् गुल्मं विमार्गाजपदादर्शा न्यतमेन वस्त्रान्तरितं प्रपीडयेत् प्रमृज्यात्|
ततः साल्वला दिभिः सुखोष्णैर्लेपयित्वा लोहपात्रैः स्वेदयेत्||२९||
tatō gulmaṁ vastravyavahitaṁ kr̥tvā hr̥dayamāntrañca pariharan vimārgā-dibhiḥ sarvatōdikkaṁ prapīḍayēt| pramr̥jyānmraṁkṣayēt| vimārgō mōcakānāṁ carmaṇi rēkhākaraṇaṁ kāṣṭhamayam| yasya pīvāṅga iti prasiddhaḥ| ajapadasya prāntaṁ kriyāyōgi| ādarśasya darpaṇasya vartulā dhārā kriyāyōginī| ētēṣāmanyatamaṁ yathālābham| sālvalākhyāni svēda-vidhyuktāni padmakādīni| subōdham|| 29||
Adhikarana shithilIbhUte gulme karma (30) · Śloka 30
ēvamamunā kramēṇa sthānādapasr̥tē śithilībhūtē ca gulmē virēkān snēhavatō dāśamūlikāṁśca bastīn vidadhyāt|
nīlinīghr̥tamēnaṁ dviguṇapramāṇaṁ pāyayēt|
udarōktāni ca sarpīṁṣi||30||
View original
एवममुना क्रमेण स्थानादपसृते शिथिलीभूते च गुल्मे विरेकान् स्नेहवतो दाशमूलिकांश्च बस्तीन् विदध्यात्|
नीलिनीघृतमेनं द्विगुणप्रमाणं पाययेत्|
उदरोक्तानि च सर्पींषि||३०||
daśamūlēna saṁskr̥tā dāśamūlikāstē ca bastikalpē vakṣyantē| ēnamiti ślēṣmagulminam| dviguṇaṁ nīlinīghr̥taṁ palamātrayētyuktatvāt dvipalam|| 30||
Adhikarana mishrakasnehau (31) · Śloka 31
triphalākumbhanikumbhadaśamūlānāṁ ṣōḍaśāṁśāvaśiṣṭaṁ kvāthaṁ ghr̥tamēraṇḍatailaṁ kṣīraṁ caikataḥ sādhayēt|
ayaṁ miśrakasnēhaḥ kaphagulmavātaviḍvibandhōdāvartaplīhōdarayōniśūlānya pakarṣati||31||
View original
त्रिफलाकुम्भनिकुम्भदशमूलानां षोडशांशावशिष्टं क्वाथं घृतमेरण्डतैलं क्षीरं चैकतः साधयेत्|
अयं मिश्रकस्नेहः कफगुल्मवातविड्विबन्धोदावर्तप्लीहोदरयोनिशूलान्य पकर्षति||३१||
pippalyāmalakadrākṣāśyāmādyaiḥ pālikairēraṇḍatailahaviṣōḥ prasthau ṣaḍaguṇē payasi pacēdayaṁ miśrakasnēhō gulmināṁ sraṁsanō vr̥ddhividradhigulmavātavyādhiṣu ca paramamamr̥tam| triphalādīnāṁ yatra ṣōḍaśapalāni tatra jalapalānāṁ śatadvayaṁ ṣaṭpañcāśacca datvā ṣōḍaśāṁśāvaśiṣṭaṁ kvathimavatārayēt| ṣōḍaśapalānīti yāvat| tatsamamēva ghr̥taṁ cairaṇḍatailaṁ ca kṣīraṁ ca| atra sāmānyakvāthaparibhāṣā ca ṣōḍaśāṁśāvaśēṣamityaṁśavacanēna bādhitā| ayaṁ ca snēhō nāmnā miśrakaḥ| pippalyādyairghr̥tatailānmiśrabhūtāt ṣaḍaguṇaṁ kṣīraṁ caturviṁśatiprasthaṁ sraṁsanaṁ virēcanam|| 31||
Adhikarana dantIharItakI (32) · Śloka 32
dantyāḥ palāni pañcaviṁśatistāvantyēva citrakasya tāvantya ēva harītakyaḥ sarvamēkatra salilakalaśē'ṣṭāṁśāvaśiṣṭaṁ sādhayitvā pūtē ca tasmin rasē tāśca harītakīḥ pañcaviṁśati guḍapalāni tailārdhakuḍavaṁ cūrṇīkr̥taṁ trivr̥tākuḍavamardha palōnmitāṁ māgadhikāṁ mahauṣadhaṁ ca prakṣipēt|
tatō mr̥dvagninā lēhībhūtē'vatāritē śītē ca tailasamaṁ madhukarṣāṁśañca catu rjātakacūrṇaṁ miśrayēt|
ētā dantīharītakyaḥ sāvalēhāḥ pañcaviṁśatyahōbhirbhakṣyamāṇā gulmāRśaḥśvayathukuṣṭhakā milārōcakagrahaṇīpāṇḍuhr̥drōgōtklēśaplīhōdaraviṣamajva rānapōhati|
hr̥dyaṁ sukhaṁ ca virēcanam||32||
View original
दन्त्याः पलानि पञ्चविंशतिस्तावन्त्येव चित्रकस्य तावन्त्य एव हरीतक्यः सर्वमेकत्र सलिलकलशेऽष्टांशावशिष्टं साधयित्वा पूते च तस्मिन् रसे ताश्च हरीतकीः पञ्चविंशति गुडपलानि तैलार्धकुडवं चूर्णीकृतं त्रिवृताकुडवमर्ध पलोन्मितां मागधिकां महौषधं च प्रक्षिपेत्|
ततो मृद्वग्निना लेहीभूतेऽवतारिते शीते च तैलसमं मधुकर्षांशञ्च चतु र्जातकचूर्णं मिश्रयेत्|
एता दन्तीहरीतक्यः सावलेहाः पञ्चविंशत्यहोभिर्भक्ष्यमाणा गुल्माऱ्शःश्वयथुकुष्ठका मिलारोचकग्रहणीपाण्डुहृद्रोगोत्क्लेशप्लीहोदरविषमज्व रानपोहति|
हृद्यं सुखं च विरेचनम्||३२||
dantyāḥ palānītyādinā dantīharītakyaḥ subōdhaḥ| harītakyāḥ pañcaviṁśatiḥ phalasaṅkhyyā| salilasya kalaśaḥ pañcapalaśatāni sadvādaśapalāni| tā iti kvāthadravyēbhya uddhr̥ta harītakīḥ| pañca viṁśatimityētadguḍapalānītyanēna sambadhyatē| tailārdhakuḍavaṁ catvāri palāni| trivr̥tāyāḥ kuḍavaṁ catvāri palāni śuṣkadravyatvāt| caturjātauṣadhānāṁ pratyēkaṁ karṣaḥ| sāvalēhabhāgakalpanayā harītakīnāmavalēhamupayōgē sahitaṁ bhavati| taccaikasyāḥ palaṁ bhavati|| 32||
Adhikarana prayogAntarANi (33) · Śloka 33
guḍakṣīrabhāvitaṁ vā trivr̥tācūrṇaṁ sarpirmadhubhyāmavali hyāt|
gugguluṁ vā gōmūtrēṇa pibēt|
tēna vā śyāmātri vr̥tkuṣṭhadantīguggulukṣāraharītakīḥ pīlurasaṁ vā samadhu sarpirlavaṇam|
mūtrabastikṣārāṁśca tāṁstāṁstatra tatrōktān kṣīrarasasni gdhāhārō dvyahamēkāhaṁ vā viśrāmya prayuñjīta|
kṣārō hi ślēṣmāṇaṁ snigdhasthiramadhuramāśāyāt chindan kṣarayati|
kapharuddhamārgaśuddhyarthaṁ vividhāṁśca cūrṇalavaṇatakrāri ṣṭāsavānavacārayēt|
pippalīpippalīmūlasaindhavājājī citrakacūrṇayuktāṁ ca jīrṇasurām||33||
View original
गुडक्षीरभावितं वा त्रिवृताचूर्णं सर्पिर्मधुभ्यामवलि ह्यात्|
गुग्गुलुं वा गोमूत्रेण पिबेत्|
तेन वा श्यामात्रि वृत्कुष्ठदन्तीगुग्गुलुक्षारहरीतकीः पीलुरसं वा समधु सर्पिर्लवणम्|
मूत्रबस्तिक्षारांश्च तांस्तांस्तत्र तत्रोक्तान् क्षीररसस्नि ग्धाहारो द्व्यहमेकाहं वा विश्राम्य प्रयुञ्जीत|
क्षारो हि श्लेष्माणं स्निग्धस्थिरमधुरमाशायात् छिन्दन् क्षरयति|
कफरुद्धमार्गशुद्ध्यर्थं विविधांश्च चूर्णलवणतक्रारि ष्टासवानवचारयेत्|
पिप्पलीपिप्पलीमूलसैन्धवाजाजी चित्रकचूर्णयुक्तां च जीर्णसुराम्||३३||
athavā trivr̥tācūrṇaṁ sarpirmadhubhyāmavalihyāt| kimbhūtaṁ guḍakṣīrēṇa bhāvitam| athavā gugguluṁ gōmūtrēṇa pibēt| athavā śyāmādikaṁ tēnēti gōmūtrēṇa pibēt| subōdham| mūtrādīṁstatra tatrōdarārśaḥ kuṣṭhādyadhyāyēṣūktān tāṁstāniti tairēva nānāvidhaiḥ prayōgaiḥ mūtrādibhiḥ prayuñjīta kṣīrādyāhāraḥ san| dvayahaṁ viśrāmya valādyapēkṣayaikāhamēva vā viśrāmya| kṣārasya prādhānyāddhēturucyatē| kaphasya snigdhatvādivacanaṁ kṣārasya viparītaguṇapradarśanāya| āśayāt sthānāt kṣarayati śōdhayati| vividhāṁstīkṣṇān kṣāracūrṇādīn kaphēna ruddhasya mārgasya śuddhyarthamavacārayēt| pippalyādicūrṇayuktāṁ jīrṇāṁ bahuvarṣōṣitāñca surām||33||
Adhikarana shlokaiH shlaiShmike kramasaMgrahaH (34) · Śloka 34
api ca- vamanairlaṅghanaiḥ svēdaiḥ sarpiṣpānairvirēcanaiḥ|
bastibhirgulikācūrṇakṣārāriṣṭāsavairapi|
ślaiṣmikaḥ kr̥tamūlatvādyadi gulmō na śāmyati|
tasya dāhaṁ hr̥tē raktē kuryādantē śarādibhiḥ||34||
View original
अपि च- वमनैर्लङ्घनैः स्वेदैः सर्पिष्पानैर्विरेचनैः|
बस्तिभिर्गुलिकाचूर्णक्षारारिष्टासवैरपि|
श्लैष्मिकः कृतमूलत्वाद्यदि गुल्मो न शाम्यति|
तस्य दाहं हृते रक्ते कुर्यादन्ते शरादिभिः||३४||
api cēti ślōkasamuccayē| ślaiṣmikō gulmaḥ kr̥tamūlatvāllabdhamūlatvāddhētōryadi vamanādibhirna śāmyati tatastasya gulmasyāntē yathōktānāṁ kriyāṇāṁ niṣphalatvādvicchēdāya raktaṁ visrāvya śarādibhirdāhaṁ kuryāt|| 34||
Adhikarana dAhavidhiH (35) · Śloka 35
atha vastrāntaritaṁ saparyantaṁ gulmanicayaṁ pradīptēna śara lōhāgnimanthatindukāṣṭhānāmanyatamēna nābhibastihr̥dayā ntrarōmarājīḥ pariharan nātigāḍhaṁ parāmr̥śēt|
tataḥ kaṣāya svāduśītairagnivēgamupaśamayyavraṇōpakramaṁ kurvīta||35||
View original
अथ वस्त्रान्तरितं सपर्यन्तं गुल्मनिचयं प्रदीप्तेन शर लोहाग्निमन्थतिन्दुकाष्ठानामन्यतमेन नाभिबस्तिहृदया न्त्ररोमराजीः परिहरन् नातिगाढं परामृशेत्|
ततः कषाय स्वादुशीतैरग्निवेगमुपशमय्यव्रणोपक्रमं कुर्वीत||३५||
athētyādinā tasyaiva dāhasya vidhānam| gulmanicayō gulmasaṅghātaḥ| agninā pradīptēna śarakāṣṭhēna vā dahēt| śastrēṇa vāgnimanthakāṣṭhēna vā tindukakāṣṭhēna vā| tathā ca gulmaṁ dahēdyāthā nābhyādikasya pīḍā na sambhavati| nātigāḍhaṁ gulmē pravēśayēt| tata iti dāhānantaram| subōdham| iti ślēṣmagulmacikitsā|| 35||
Adhikarana vyAmishradoShe karma (36) · Śloka 36
vyāmiśradōṣē tu vyāmiśramidamēva yathōktaṁ vidadhyāt||36||
View original
व्यामिश्रदोषे तु व्यामिश्रमिदमेव यथोक्तं विदध्यात्||३६||
vyāmiśradōṣē saṁsargajasannipātajē gulmē idamēvādhyāyanirdiṣṭaṁ vidhānaṁ dōṣādyapēkṣayaiva vyāmiśraṁ vidadhyāt|| 36||
Adhikarana raktagulme cikitsA (37) · Śloka 37
raktagulmē punaratītaprasavakālāyā yōṣitaḥ snēhasvēda- pūrvakaṁ snēhavirēcanaṁ vitarēt|
palāśakṣārōdakasiddhaṁ ca yamakam|
gulmabhēdanāya tīkṣṇōṣṇaṁ ca vidhim||37||
View original
रक्तगुल्मे पुनरतीतप्रसवकालाया योषितः स्नेहस्वेद- पूर्वकं स्नेहविरेचनं वितरेत्|
पलाशक्षारोदकसिद्धं च यमकम्|
गुल्मभेदनाय तीक्ष्णोष्णं च विधिम्||३७||
anantaraṁ raktagulmacikitsā; tasmin raktagulmē nāryāḥ prasavakālē daśamāsākhyē gatē virēkaṁ kuryāt| tadā hi nirbhrāntitvaṁ gulmē bhavati| palāśavr̥kṣakṣārasrutōdakē snēhasamē yamakaṁ ghr̥tatailaṁ pakvaṁ vitarēt| yadi ca gulmasya bhēdanaṁ prayōjanaṁ tatastīkṣṇōṣṇamāhārauṣadhādikaṁ vidhiṁ bhajēt|| 37||
Adhikarana bhedanArthaM kriyAvisheShaH (38) · Śloka 38
ēvamabhidyamānē yōnau yōnivirēcanārthaṁ kṣārēṇa mahāvr̥kṣa kṣīrēṇa vā yuktaṁ palalam|
tābhyāṁ vā bhāvitān kaṭu kamatsyāṁstatpittabhāvitān vā varāhapittabhāvitān vā naktakānūrdhvādhōbhāgikadravyabhāvitān vā|
saguḍakṣāraṁ kiṇvaṁ vā|
bastiñca sakṣārakṣīramūtraṁ dāśamūlikamuttara bastiṁ ca yōjayēt||38||
View original
एवमभिद्यमाने योनौ योनिविरेचनार्थं क्षारेण महावृक्ष क्षीरेण वा युक्तं पललम्|
ताभ्यां वा भावितान् कटु कमत्स्यांस्तत्पित्तभावितान् वा वराहपित्तभावितान् वा नक्तकानूर्ध्वाधोभागिकद्रव्यभावितान् वा|
सगुडक्षारं किण्वं वा|
बस्तिञ्च सक्षारक्षीरमूत्रं दाशमूलिकमुत्तर बस्तिं च योजयेत्||३८||
ēvamanantarōktēna hitēnāpyabhidyamānē gulmē yōnivirēcanārthaṁ palalaṁ tilakalkaṁ yavakṣārēṇa vā mahāvr̥kṣakṣīrēṇa vā yuktaṁ yōjayēt| mahāvr̥kṣaḥ sudhā| tābhyāñca yavakṣārasudhākṣīrābhyāṁ bhāvitān kaṭukamatsyān dadyādvitarēt| athavā tatpittēna kaṭukamtsyapittēna bhavitān picūnyōnau dadyāt| kiṇvaṁ vā guḍakṣārayuktaṁ yōnau dadyāt| sakṣārādikaṁ dāśamūlikaṁ bastimuttarabastiñca yuñjyāt|| 38||
Adhikarana pravRuttAtipravRuttaraktayoH kriyA (39) · Śloka 39
pravr̥ttaṁ tu raktaṁ rasaudanāśinyā upēkṣēta|
atipravr̥ttaṁ tu raktapittōpakramēṇa sādhayēt||39||
View original
प्रवृत्तं तु रक्तं रसौदनाशिन्या उपेक्षेत|
अतिप्रवृत्तं तु रक्तपित्तोपक्रमेण साधयेत्||३९||
ēnamauṣadhaiḥ pravr̥ttaṁ raktamupēkṣēta| nānyadauṣadhaṁ kuryādityarthaḥ| auṣadhataikṣṇyācca yadi raktamatiyōgēna pravartatē tatastadraktaṁ raktapittacikitsayā sādhayēt|| 39||
Adhikarana sarveShvAhAravidhinirdeshaH (40) · Śloka 40
sarvēṣu cānnapānasvarūpajñō gulmēṣvāhāramagnibalāpēkṣī prayuñjīta||40||
View original
सर्वेषु चान्नपानस्वरूपज्ञो गुल्मेष्वाहारमग्निबलापेक्षी प्रयुञ्जीत||४०||
sarvēṣvityādinōpasaṁharati| analāpēkṣayā''hāradrvyāṇām guṇāguṇaṁ dōṣādikaṁ ca samīkṣyānnapānaṁ gulmēṣu yuñjītēti tātparyārthaḥ||40||
Adhikarana AnAhAdiShu kriyAsAmAnyam (41) · Śloka 41
ānāhādiṣvapyāmaśuddhavātōdāvartānurōdhēna gulmavat prati kuryāditi||41||
View original
आनाहादिष्वप्यामशुद्धवातोदावर्तानुरोधेन गुल्मवत् प्रति कुर्यादिति||४१||
kēvalēṣu cānāhādiṣvāmādyanurōdhēna tadapēkṣayā yathāyōgyaṁ gulmavat cikitsitaṁ kuryāt|| 41||
Adhikarana gulmacikitsAyAmagnermahattvam (16) · Śloka 16
bhavati cātra- mandē'gnau vardhatē gulmaḥ pradīptē tu praśāmyati|
śamaprakōpau dōṣāṇāṁ sarvēṣāṁ yatnadāśrayau||42||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tāvaṣṭā ṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ cikitsitasthānē gulma cikitsitannāma ṣōḍaśō'dhyāyaḥ||16||
View original
भवति चात्र- मन्देऽग्नौ वर्धते गुल्मः प्रदीप्ते तु प्रशाम्यति|
शमप्रकोपौ दोषाणां सर्वेषां यत्नदाश्रयौ||४२||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतावष्टा ङ्गसंग्रहसंहितायां चिकित्सितस्थाने गुल्म चिकित्सितन्नाम षोडशोऽध्यायः||१६||
gatānugatikā| manda ityādi subōdham| mandē'gnau vardhatē gulmavr̥ddhēragnimāndyēna dōṣakōpaḥ| pradīptē'gnau gulmaśamasya hēturdōṣapraśama iti|| 42|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyā maṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyāṁ cikitsitasthānē ṣōḍaśō'dhyāyaḥ||16||