Adhikarana athodaracikitsitannAma saptadasho~adhyAyaH adhyAyapratij~jA (1) · Śloka 1
athāta udaricikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātraiyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथात उदरिचिकित्सितं व्याख़्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रैयादयो महर्षयः||१||
kramaprāptasyōdarasya cikitsāṁ pradarśayitumadhyāya ārabhyatē||1||
Adhikarana sarvodareShu virecanantatra hetushca (2) · Śloka 2
sarvamēvōdaramatimātradōṣasañcayānubandhēna srōtōmukhani rōdhādvyākulānilatayā yatprajāyatē tasmādabhīkṣṇamudarī virēcanānyupayuñjīta|
mūtrakṣīrānyatarayuktamēraṇḍatailamaha raharmāsamēkaṁ dvau vā|
kṣīrahārō vā gavyaṁ vā māhiṣaṁ vā mūtram|
uṣṭrīkṣīravr̥ttirvā syāt||2||
View original
सर्वमेवोदरमतिमात्रदोषसञ्चयानुबन्धेन स्रोतोमुख़नि रोधाद्व्याकुलानिलतया यत्प्रजायते तस्मादभीक्ष्णमुदरी विरेचनान्युपयुञ्जीत|
मूत्रक्षीरान्यतरयुक्तमेरण्डतैलमह रहर्मासमेकं द्वौ वा|
क्षीरहारो वा गव्यं वा माहिषं वा मूत्रम्|
उष्ट्रीक्षीरवृत्तिर्वा स्यात्||२||
sarvamityādinōdariṇō'bhīkṣṇaṁ virēcanōpayōgahēturatimātrō yō dōṣāṇāṁ sañcayastasyānubandhēna kartrā srōtōmukhanirōdhaḥ| anilasya vyākulatvamanēkarūpamavasthānam| mūtrētyādinā virēcanaprayōgaḥ| gavyāṁ māhiṣaṁ vā mūtraṁ kṣīrāhāraḥ| athavā sarvāhārapānaparityāgēnōṣṭrīkṣīravr̥ttiḥ syāt|| 2||
Adhikarana shoPashUlAdisahite visheShaH (3) · Śloka 3
śōphaśūlānāhatr̥ṇmūrchāparītō viśēṣēṇa payō'nupānaṁ gō mūtrēṇa prāṇadāṁ pibēt|
pippalīsahasraṁ va snuhīkṣīrabhāvitaṁ sēvēta|
tadbhāvitēna vā kr̥ṣṇābhayācūrṇēna kāsaram|
saindhavājamōdayuktaṁ vā naimbaṁ tailam|
athavā''rdraka rasānuviddhaṁ siddhaṁ vā||3||
View original
शोफशूलानाहतृण्मूर्छापरीतो विशेषेण पयोऽनुपानं गो मूत्रेण प्राणदां पिबेत्|
पिप्पलीसहस्रं व स्नुहीक्षीरभावितं सेवेत|
तद्भावितेन वा कृष्णाभयाचूर्णेन कासरम्|
सैन्धवाजमोदयुक्तं वा नैम्बं तैलम्|
अथवाऽऽर्द्रक रसानुविद्धं सिद्धं वा||३||
śōphādiparīta udarī anantarōktaṁ kuryādviśēṣēṇa tu prāṇadāṁ harītakīṁ gōmūtrēṇa saha pibēt| pītāyāṁ paścāt kṣīraṁ pēyam| pippalīsahasraṁ kramēṇa sēvēta tadbhāvitēna snuhīkṣīrabhāvitēna pippalī harītakīcūrṇēna saha kāsaram| tacca gugguluparyāyaprasiddham| nimbasrutaṁ tailaṁ saindhavājamōdābhyāṁ yuktam| athavā''rdrakasya rasēnānuviddhaṁ tēna stōkēna kr̥tasaṁskāraṁ tatsiddhaṁ vā|| 3||
Adhikarana harItakIGRutam (4) · Śloka 4
harītakīcūrṇaprasthayuktamāḍhakaṁ ghr̥tasyāṅgārēṣvabhivilāpya khajēnābhimathya suguptaṁ yavapallē māsaṁ sthāpayēt|
tata ścōddhr̥tya parisrāvya harītakīkvāthāmlavadadhipratīvāpaṁ vipācayēt||4||
View original
हरीतकीचूर्णप्रस्थयुक्तमाढकं ग़ृतस्याङ्गारेष्वभिविलाप्य ख़जेनाभिमथ्य सुगुप्तं यवपल्ले मासं स्थापयेत्|
तत श्चोद्धृत्य परिस्राव्य हरीतकीक्वाथाम्लवदधिप्रतीवापं विपाचयेत्||४||
harītakīcūrṇaprasthēna yuktaṁ ghr̥tasyāḍhakamagnau vilāpya khajēna mathitaṁ sadanu guptaṁ yavapallē yavarāśau nidhāpayēt| tataśca yavapalānmāsādūrdhvamuddhr̥taṁ vastrēṇa ca parisrāvya snēhasamaṁ harītakīkvāthaṁ tāvadēva cāmlaṁ dadhi datvā pacēditi|| 4||
Adhikarana sudhAkShIraGRutam (5) · Śloka 5
athavā gavyē payasi mahāvr̥kṣakṣīramāvāpya vipācya śītī bhūtamabhimathya tannavanītaṁ mahāvr̥kṣakṣīrēṇaiva saha sādha yēt||5||
View original
अथवा गव्ये पयसि महावृक्षक्षीरमावाप्य विपाच्य शीती भूतमभिमथ्य तन्नवनीतं महावृक्षक्षीरेणैव सह साध येत्||५||
athavā gavyē payasi sudhākṣīraṁ datvā vipacēt| kṣīrasya ghanatvaṁ yāvattataḥ śītībhūtaṁ kṣīraṁ daṇḍēnābhimathya navanītaṁ gr̥hṇīyāt| tacca navanītaṁ sudhākṣīrēṇa samēna saha vipācayēditi dvitīyaṁ ghr̥tam||5||
Adhikarana cavikAdiGRutam (6) · Śloka 6
athavā cavikācitrakadantyativiṣākuṣṭhasārivāviḍaṅga- triphalākaṭurōhiṇīdviharidrāśaṅkhinītrivr̥ddīpyakānardhakārṣi- kān rājavr̥kṣaphalamajjādvipalaṁ mahāvr̥kṣakṣīradvipalaṁ gōmūtra- kṣīraghr̥tatrikuḍavaṁ caikadhyaṁ pācayēt|
ētāni tilvaka- caturthāni sarpīṣi pītānyudaragulmavidradhyaṣṭhīlānāhaku- ṣṭhōnmādāpasmārānnighnanti||6||
View original
अथवा चविकाचित्रकदन्त्यतिविषाकुष्ठसारिवाविडङ्ग- त्रिफलाकटुरोहिणीद्विहरिद्राशङ्ख़िनीत्रिवृद्दीप्यकानर्धकार्षि- कान् राजवृक्षफलमज्जाद्विपलं महावृक्षक्षीरद्विपलं गोमूत्र- क्षीरग़ृतत्रिकुडवं चैकध्यं पाचयेत्|
एतानि तिल्वक- चतुर्थानि सर्पीषि पीतान्युदरगुल्मविद्रध्यष्ठीलानाहकु- ष्ठोन्मादापस्मारान्निग़्नन्ति||६||
athavā cavikētyādinā tr̥tīyam| ētāni trīṇi sarpīṣi yēṣāṁ tilvakasarpiścaturthaṁ tāni catvāri pītānyudarādīn ghnanti| tilvakaghr̥tam vātavyādhāvuktam|| 6||
Adhikarana dashamUlaShaTpalaM GRutam (7) · Śloka 7
yāvaśūkapañcakōlaṣaṭpalēna vā mastudaśamūlakvāthā ḍhakadvayēna ca siddhaṇ sarpiḥprasthaṁ prayōjayēt||7||
View original
यावशूकपञ्चकोलषट्पलेन वा मस्तुदशमूलक्वाथा ढकद्वयेन च सिद्धण् सर्पिःप्रस्थं प्रयोजयेत्||७||
palaṁ yavakṣārasya palapañcakaṁ pañcakōlānāṁ mustuna āḍhakaṁ daśamūlakvāthasyāḍhakam| ghr̥tasya prastha iti daśamūlaṣaṭpalam|| 7||
Adhikarana yavakolAdiGRutam (8) · Śloka 8
yavakōlakulatthapañcamūlakaṣāyēṇa vā surāsauvīraka yuktaṁ sarpiḥ||8||
View original
यवकोलकुलत्थपञ्चमूलकषायेण वा सुरासौवीरक युक्तं सर्पिः||८||
yavādīnāṁ kvāthō ghr̥tasamaḥ surāsauvīrakaṁ miśrībhūtaṁ ghr̥tasamamityudariṇō ghr̥tāni|| 8||
Adhikarana snehottaraM virecanam (9) · Śloka 9
sarpiṣpānasrastē ca dōṣē balavān virēcanārthaṁ mūtrāsavā riṣṭasurāḥ snuhīkṣīrayuktāḥ śīlayēt|
virēcanadravya kaṣāyaṁ nāgaradēvadārupragāḍham|
trilavaṇādicūrṇaṁ vā dvitri guṇānulōmanadravyam||9||
View original
सर्पिष्पानस्रस्ते च दोषे बलवान् विरेचनार्थं मूत्रासवा रिष्टसुराः स्नुहीक्षीरयुक्ताः शीलयेत्|
विरेचनद्रव्य कषायं नागरदेवदारुप्रगाढम्|
त्रिलवणादिचूर्णं वा द्वित्रि गुणानुलोमनद्रव्यम्||९||
ēvaṁ sarpiṣpānēna dōṣē srastē prāptaśaithilyē balavān puruṣō virēcanārthaṁ mūtrādikaṁ snuhīkṣīrayuktaṁ śīlayēt| athavā śōdhanādigaṇanirdiṣṭānāṁ virēcanadravyāṇāṁ kaṣāyaṁ śuṇṭhīdēvadārucūrṇapragāḍhaṁ śīlayēt| pragāḍhaṁ ghanam| gulmōktaṁ vā trilavaṇādicūrṇaṁ dviguṇairanyabhāgāpēkṣayā'nulōmikadravyaiḥ kumbhanikumbhādibhiḥ kr̥taṁ śīlayēt| athavā triguṇānulōmikadravyaṁ trilavaṇādikam|| 9||
Adhikarana paTolamUlAdiprayogaH (10) · Śloka 10
paṭōlamūlarajanīviḍaṅgatriphalāḥ karṣāṁśāḥ|
kampilla kanīlinīphalatrivr̥ttānāṁ kramād dvitricaturbhiḥ karṣairyuktā ścūrṇayitvā mūtrēṇa pibēt|
jīrṇē ca pēyāmaṇḍapō rasāśī vā syāt|
tataḥ ṣaḍrātraṁ savyōṣēṇa payasāśnīyāt|
tataḥ saptamē'hani punaścūrṇaṁ pibēt|
anēna vidhinā cūrṇa midamudarāṇi jātōdakānyapi nibarhayati|
gulmabhēdanāni ca prayuñjīta||10||
View original
पटोलमूलरजनीविडङ्गत्रिफलाः कर्षांशाः|
कम्पिल्ल कनीलिनीफलत्रिवृत्तानां क्रमाद् द्वित्रिचतुर्भिः कर्षैर्युक्ता श्चूर्णयित्वा मूत्रेण पिबेत्|
जीर्णे च पेयामण्डपो रसाशी वा स्यात्|
ततः षड्रात्रं सव्योषेण पयसाश्नीयात्|
ततः सप्तमेऽहनि पुनश्चूर्णं पिबेत्|
अनेन विधिना चूर्ण मिदमुदराणि जातोदकान्यपि निबर्हयति|
गुल्मभेदनानि च प्रयुञ्जीत||१०||
paṭōlamūlādikaṁ pratyēkaṁ kārṣikam| kampillakaṁ karṣadvayam| nīlinīphalaṁ karṣatrayam| trivr̥tā karṣacatuṣṭayam cūrṇayitvā gōmūtrēṇa pibēt| tasmin jīrṇē pēyāmaṇḍapō vā syādrasōdanāśī vā ityēkamahaḥ kr̥tvā ṣaḍrātramanauṣadha ēva savyōṣēṇa payasā bhōjanamaśnīyāt| tataḥ saptamē divasē pūrvaprasthānēna punaḥ paṭōlādicūrṇaṁ pibēt| punaḥ ṣaḍrātravidhānēnācūrṇakṣayam| jātōdakānyapi cirakālaprarūḍhatvāt| subōdham|| 10||
Adhikarana mUtravarttiH (11) · Śloka 11
vamanavirēcanaśirōvirēcanavatsakādivacāharidrādivargadravyā ṇi pr̥thakpālikāni sūkṣmakalkīkr̥tāni lavaṇāni ca vajravr̥kṣakṣīraprasthaṁ ca prakṣipya mūtragaṇē mr̥dvagninā ghaṭṭayan pācayēt|
avidagdhakalkaṁ ca tatsiddhamavatārya śītī bhūtamaṅguṣṭhamātrā gulikā vartayitvā yathā balaṁ tricaturō māsānupayōjayēt|
ēṣā mūtravartirmahārōgaśvāsakāsapī nasaprasēkaśvayathugulmapāṇḍukr̥mikōṣṭhārōcakāvipākō dāvartēṣu paramamagadam||11||
View original
वमनविरेचनशिरोविरेचनवत्सकादिवचाहरिद्रादिवर्गद्रव्या णि पृथक्पालिकानि सूक्ष्मकल्कीकृतानि लवणानि च वज्रवृक्षक्षीरप्रस्थं च प्रक्षिप्य मूत्रगणे मृद्वग्निना ग़ट्टयन् पाचयेत्|
अविदग्धकल्कं च तत्सिद्धमवतार्य शीती भूतमङ्गुष्ठमात्रा गुलिका वर्तयित्वा यथा बलं त्रिचतुरो मासानुपयोजयेत्|
एषा मूत्रवर्तिर्महारोगश्वासकासपी नसप्रसेकश्वयथुगुल्मपाण्डुकृमिकोष्ठारोचकाविपाको दावर्तेषु परममगदम्||११||
vamanādidravyāṇi sūtranirdiṣṭāni pr̥thakpālikāni| lavaṇāni ca pr̥thakpālikāni| vajravr̥kṣakṣīrasya prasthamityētat sarvamūtragaṇē prakṣipya ghaṭṭayaṁścālayanmr̥dvagninā| ēṣā mūtravartirudarē trīṁścaturō vā māsān balāpēkṣayā prayōjyā| ēṣā ca mahārōgādīnāṁ paramauṣadham| vātavyādhyaśmarīkuṣṭhamēhōdarabhagandarāḥ| arśāṁsi grahaṇītyaṣṭau mahārōgāḥ sudustarāḥ|| subōdham|| 11||
Adhikarana virecanottarA upacArAH (12) · Śloka 12
kr̥tavirēcanaśca kṣāmadēhō'ntarāntarā kṣīramauṣṭrakaṁ gavyamājaṁ vā vyōṣayuktaṁ śīlayēt|
dōṣaśēṣavijayāya ca śīla yēccavikānāgaraṁ kṣīrēṇa piṣṭam|
suradārucitrakaṁ vā suruṅgāṁ vā punarnavaṁ vā triphalādantīrauhītakaniryūhaṁ vā vyōṣakṣārōpētaṁ tat snuhīkṣīraghr̥tayuktam||12||
View original
कृतविरेचनश्च क्षामदेहोऽन्तरान्तरा क्षीरमौष्ट्रकं गव्यमाजं वा व्योषयुक्तं शीलयेत्|
दोषशेषविजयाय च शील येच्चविकानागरं क्षीरेण पिष्टम्|
सुरदारुचित्रकं वा सुरुङ्गां वा पुनर्नवं वा त्रिफलादन्तीरौहीतकनिर्यूहं वा व्योषक्षारोपेतं तत् स्नुहीक्षीरग़ृतयुक्तम्||१२||
kṣāmadēhaśca kṣāmatvanāśanāya vyōṣōpētamauṣṭrakādikṣīraṁ śīlayēt| virēcanāddōṣaśēṣasya pācanārthaṁ cavikādiprayōgān śīlayēt| punarna-vāntaṁ kṣīrēṇa piṣṭam| suruṅgā mūrvā| vyōṣakṣārōpētaṁ vā triphalādi-niryūham| tadēva snuhīkṣīraghr̥tayuktam|| 12||
Adhikarana purANAnnAdisevanam (13) · Śloka 13
purāṇamannaṁ takramariṣṭāṁśca tāṁstān kṣīrañca dantīcitrakavi ḍaṅgacavikātrikaṭukōpētam|
tulyārdrakarasaṁ vā kṣīraṁ śīlayēt|
pippalīvardhamānaṁ vā sēvēta|
śilājatuṁ vā kṣīrāśīṁ gugguluṁ vā|
punaḥ punaśca snēhayēdvirēcayēcca|
ātyayikāṁstu snēhavirēkairēvōpakramēta|
salilaṁ tu varja yēt|
ānāhōdāvartayōryathāsvaṁ pratikurvīta||13||
View original
पुराणमन्नं तक्रमरिष्टांश्च तांस्तान् क्षीरञ्च दन्तीचित्रकवि डङ्गचविकात्रिकटुकोपेतम्|
तुल्यार्द्रकरसं वा क्षीरं शीलयेत्|
पिप्पलीवर्धमानं वा सेवेत|
शिलाजतुं वा क्षीराशीं गुग्गुलुं वा|
पुनः पुनश्च स्नेहयेद्विरेचयेच्च|
आत्ययिकांस्तु स्नेहविरेकैरेवोपक्रमेत|
सलिलं तु वर्ज येत्|
आनाहोदावर्तयोर्यथास्वं प्रतिकुर्वीत||१३||
purāṇaṁ cānna takrādīṁśca tāṁstānarśaścikitsitādyuktān| dantyādicūrṇōpētaṁ kṣīraṁ tulyārdrakarasaṁ vā kṣīraṁ pippalīvardhamānaṁ vā rasāyanavidhānēna sēvēta| śilājatu vā kṣīrāśī sēvēta| gugguluṁ vā| subōdham| ātyayikāḥ sābādhāḥ| salilamudarī pānē vivarjayēt| yathāsvamityātmīyacikitsayā|| 13||
Adhikarana vAtaje visheShaH (14) · Śloka 14
vātakr̥tēṣu pārśvaśūlōpastambhahr̥dgrahēṣu bilvakṣārāmbhasā tailaṁ pācayēt|
syōnākāgnimanthatilakutalakadalyapā mārgāgnyatamakṣārēṇa vā vipakvaṁ tailam||14||
View original
वातकृतेषु पार्श्वशूलोपस्तम्भहृद्ग्रहेषु बिल्वक्षाराम्भसा तैलं पाचयेत्|
स्योनाकाग्निमन्थतिलकुतलकदल्यपा मार्गाग्न्यतमक्षारेण वा विपक्वं तैलम्||१४||
vātakr̥tēṣūdariṇaḥ pārśvaśūlādiṣu bilvavr̥kṣakṣārasrutēnāmbhasā tailaṁ vipācayēt| syōnākādīnāmanyatasya vā kṣīrēṇa vipakvaṁ tailam|| 14||
Adhikarana AvaraNe visheShaH (16) · Śloka 15
kaphē pittē vā vātēnāvr̥tē tābhyāṁ vā vātē balavān vātagulmōktakramēṇairaṇḍatailaṁ pibēt||15||
View original
कफे पित्ते वा वातेनावृते ताभ्यां वा वाते बलवान् वातगुल्मोक्तक्रमेणैरण्डतैलं पिबेत्||१५||
ēraṇḍatailaṁ ca vātagulmavidhānēna pibēt| kasmin viṣaya ityāha-kaphē vātēnāvr̥tē| tābhyāmiti kaphapittābhyāṁ vāta āvr̥tē| balavāniti abalasyairaṇḍatailapratiṣēdhaḥ|| 16||
Adhikarana lepasekau (17) · Śloka 17
limpēcca jaṭharamudariṇāṁ śigrupalāśārkāśvakarṇagaja piplīdēvadārubhirmūtrapiṣṭaiḥ sukhōṣṇaiḥ|
vr̥ścikālīkuṣṭha ṣaḍgranthādvipunarnavadhānyanāgarapañcamūlakvāthairmūtraiśca pariṣēca yēt|
pratatamēva ca svēdayēt||17||
View original
लिम्पेच्च जठरमुदरिणां शिग्रुपलाशार्काश्वकर्णगज पिप्लीदेवदारुभिर्मूत्रपिष्टैः सुख़ोष्णैः|
वृश्चिकालीकुष्ठ षड्ग्रन्थाद्विपुनर्नवधान्यनागरपञ्चमूलक्वाथैर्मूत्रैश्च परिषेच येत्|
प्रततमेव च स्वेदयेत्||१७||
śigrvādibhiśca mūtrapiṣṭaiḥ sukhōṣṇairudariṇō jaṭharaṁ limpēt| vr̥ścikālyādikvāthairmūtraiḥ pariṣēcayēt|| 17||
Adhikarana AdhmAnAdrakShaNam (18) · Śloka 18
viriktasya cāsya sadāmlānamudaraṁ sālvalādibhirupanaddhaṁ ghanēna vāsasā vēṣṭayēt|
ēvamēnamanavakāśō vāyurna puna rādhmāpayati|
tathāpi punaḥ saviritkasyādhmānē'mla lavaṇān susnigdhān nirūhān dadyāt|
sōpastambhē tu vāyau tīkṣṇōṣṇān||18||
View original
विरिक्तस्य चास्य सदाम्लानमुदरं साल्वलादिभिरुपनद्धं ग़नेन वाससा वेष्टयेत्|
एवमेनमनवकाशो वायुर्न पुन राध्मापयति|
तथापि पुनः सविरित्कस्याध्मानेऽम्ल लवणान् सुस्निग्धान् निरूहान् दद्यात्|
सोपस्तम्भे तु वायौ तीक्ष्णोष्णान्||१८||
viriktasyētyādi subōdham| mlānaṁ virēkāt tyaktakāṭhinyam| sālvala iti padmakādisvēdanāma| ēvamiti vēṣṭanēna| ētaditi jāṭharam| tathāpītyādi subōdham| tīkṣṇōṣṇāniti nirūhān| stambha ēvōpastambhaḥ iti sāmānyēnōdariṇāṁ cikitsā|| 18||
Adhikarana vAtodare cikitsA (19) · Śloka 19
atha vātōdariṇaṁ vidāryādisiddhēna sarpiṣōpasnēhya svēdi tāṅgatilvakaghr̥tēna bahuśō'nulōmayēt|
kr̥tāyāṁ ca saṁsargyāṁ balārthaṁ kṣīramavacārayēt|
nivartayēcca prāgutklēśāt kramēṇa|
tatō yūṣarasādibhirmandāmlalavaṇaiḥ samiddhānala-mudāvartinaṁ punaḥ snigdhasvinnamāsthāpayēdvidāryādikvāthēna citrāphalatailapragāḍhēna|
tīkṣṇōṣṇādhō bhāgikadravyayuktēna vā dāśamūlikēna|
dīptāgniṁ ca baddhamalamasthisandhitrikapārśvādiśūlasphura- ṇākṣēpayuktaṁ rūkṣamanuvāsayēdvātaharāmlasiddhābhyāṁ tilō- rubūkatailābhyāṁ|
bhōjayēccainaṁ jāṅgalarasēna vidāryādi- śr̥tēna vā payasā|
saralamadhuśigrumūlakabījasnēhāśca pānābhyañjanēna śūla- ghnāḥ|
svēdayēccābhīkṣṇaṁ jaṭharam|
avirēcyasya tu payaḥ sarpiryūṣarasabastyabhyaṅgasamabhaktau- ṣadhaiḥ saṁśamayēt||19||
View original
अथ वातोदरिणं विदार्यादिसिद्धेन सर्पिषोपस्नेह्य स्वेदि ताङ्गतिल्वकग़ृतेन बहुशोऽनुलोमयेत्|
कृतायां च संसर्ग्यां बलार्थं क्षीरमवचारयेत्|
निवर्तयेच्च प्रागुत्क्लेशात् क्रमेण|
ततो यूषरसादिभिर्मन्दाम्ललवणैः समिद्धानल-मुदावर्तिनं पुनः स्निग्धस्विन्नमास्थापयेद्विदार्यादिक्वाथेन चित्राफलतैलप्रगाढेन|
तीक्ष्णोष्णाधो भागिकद्रव्ययुक्तेन वा दाशमूलिकेन|
दीप्ताग्निं च बद्धमलमस्थिसन्धित्रिकपार्श्वादिशूलस्फुर- णाक्षेपयुक्तं रूक्षमनुवासयेद्वातहराम्लसिद्धाभ्यां तिलो- रुबूकतैलाभ्यां|
भोजयेच्चैनं जाङ्गलरसेन विदार्यादि- शृतेन वा पयसा|
सरलमधुशिग्रुमूलकबीजस्नेहाश्च पानाभ्यञ्जनेन शूल- ग़्नाः|
स्वेदयेच्चाभीक्ष्णं जठरम्|
अविरेच्यस्य तु पयः सर्पिर्यूषरसबस्त्यभ्यङ्गसमभक्तौ- षधैः संशमयेत्||१९||
athētyādi subōdham| saṁsargī pēyādikramaḥ| kṣīrēṇa balē labdhē dōṣōtklēśāt pūrvaṁ kṣīraṁ nivartayēt| na tu jhaṭityapi tu kramēṇa| mandaṁ stōkamamlaṁ dāḍimādi lavaṇaṁ ca yēṣām| vidāRyādigaṇakvāthaścitrāphalatailēna pragāḍhō ghanaḥ| citrāphalāni dravantīphalāni tēṣāṁ tailam| adhōbhāgikadravyāṇi ca virēcanadravyāṇi| tāni tīkṣṇāni dāśamūlikē sammiśryāsthāpayēt| dīptāgnitvādiyuktaṁ rūkṣamanuvāsayēt| kēnētyāha-vātaharāmladravyasiddhatilatailōrubūkatailabhyām| ūrubūka ēraṇḍaḥ| ēnaṁ cānuvāsanārhamudariṇaṁ jāṅgalānāṁ rasēna bhōjayēt| vidāryādigaṇasiddhēna vā kṣīrēṇa| saralādisrutāśca snēhāḥ pānēna cābhyañjanēna ca śūlaghnāḥ| saralasya dēvadārusadr̥śasya pīḍākhyasya snēhaḥ| śēṣayōrbījam| subōdham| avirēcyasyālpāgnikrūrakōṣṭhādērudariṇaḥ payaḥprabhr̥tibhirdōṣaṁ saṁśamayēt| samabhaktamauṣadhaṁ sānnamiti pūrvaṁ pradarśitam| iti vātōdaram|| 19||
Adhikarana pittodare cikitsA (20) · Śloka 20
pittōdariṇaṁ madhuravipakvēna sarpiṣōpasnēhya śyāmā trivr̥ttriphalāvipakvēnānulōmyēna madhughr̥tasitāḍhyēna nyagrō dhādiniryūhēṇāsthāpayēdanuvāsayēcca|
durbalaṁ tu prāgēvānuvāsya kṣīrabastibhiḥ śōdhayēt|
sañjā tabalāgniṁ ca snigdhaṁ punaḥ kṣīrēṇa satrivr̥tkalkēnōrupūga śr̥tēna vā|
sātalātrāyamāṇābhyāṁ vā''ragvadhēna vā|
saślēṣmaṇi pittē samūtrēṇa|
savātē tiktaghr̥tānvitēna payasā punaḥ punarvirēcayēt|
bastikarma cācarēt|
ēbhirēva kṣīrairvidāryādiśr̥tēna vā bhōjayēt|
pāyasēna cōpanāhayēdudaram||20||
View original
पित्तोदरिणं मधुरविपक्वेन सर्पिषोपस्नेह्य श्यामा त्रिवृत्त्रिफलाविपक्वेनानुलोम्येन मधुग़ृतसिताढ्येन न्यग्रो धादिनिर्यूहेणास्थापयेदनुवासयेच्च|
दुर्बलं तु प्रागेवानुवास्य क्षीरबस्तिभिः शोधयेत्|
सञ्जा तबलाग्निं च स्निग्धं पुनः क्षीरेण सत्रिवृत्कल्केनोरुपूग शृतेन वा|
सातलात्रायमाणाभ्यां वाऽऽरग्वधेन वा|
सश्लेष्मणि पित्ते समूत्रेण|
सवाते तिक्तग़ृतान्वितेन पयसा पुनः पुनर्विरेचयेत्|
बस्तिकर्म चाचरेत्|
एभिरेव क्षीरैर्विदार्यादिशृतेन वा भोजयेत्|
पायसेन चोपनाहयेदुदरम्||२०||
pittōdarē prathamaṁ madhuradravyasiddhēna ghr̥tēna snēhanaṁ tadantē śyāmādivipakvēna virēcanam| ēnamiti pittōdariṇaṁ nyagrōdhādigaṇakvāthēna prabhūtamākṣikādināsthāpayēdanuvāsayēccēti prakaraṇānanyagrōdhādisiddhēnaiva snēhēna| durbalaṁ tu pittōdariṇaṁ snēhavirēcanāsthāpanādvinaiva prāgēvānuvāsya kṣīrabastibhiḥ kalpē vakṣyamāṇaiḥ śōdhayēt| snēhādividhānē ca sūtrasthānasya smartavyam| sañjātabalāgnimityādi subōdham| punarityasya snigdhamityanēna sambandhaḥ| saślēṣmaṇi pittē samūtrēṇa punaḥ punarvirēcayēt| ēvamēraṇḍaśr̥taṁ satrivr̥tkalkamēkaṁ kṣīram| dvitīyaṁ sātalātrāyamāṇābhyāṁ śr̥tam| trūtīyamāragvadhaśr̥tam| mūtrēṇa saha caturtham| tiktaghr̥tēna saha pañcamamiti subōdham| ēṣāṁ kṣīrāṇāmanyatamēna vidāryādigaṇasiddhēna vā kṣīrēṇānnaṁ bhōjayēt| asya ca pittōdariṇaḥ pāyasēna kṣīrasiddhēnānnēnōdaramupanāhayēt badhnīyādvātādiharaṇāyēti pittōdaram|| 20||
Adhikarana shleShmodare cikitsA (21) · Śloka 21
ślēṣmōdariṇaṁ vatsakādisiddhēna sarpiṣōpasnēhya snuhīkṣīra vipakvēnānulōmya kaṭukṣārayuktaiḥ kaphaharairāhāraiḥ saṁsarjya trikaṭumūtratailapragāḍhēna muṣkakādikvāthēnāsthāpayēdanuvā sayēcca|
kulatthayūṣēṇa vyōṣavatā kṣīrēṇa vā bhōjayēt|
styānakaphōdaraṁ kṣāramariṣṭāṁśca tīkṣṇān pāyayēt|
satataṁ ca svēdayēt|
kiṇvasarṣapamūlabījakalkairjaṭharamupanāha yēt||21||
View original
श्लेष्मोदरिणं वत्सकादिसिद्धेन सर्पिषोपस्नेह्य स्नुहीक्षीर विपक्वेनानुलोम्य कटुक्षारयुक्तैः कफहरैराहारैः संसर्ज्य त्रिकटुमूत्रतैलप्रगाढेन मुष्ककादिक्वाथेनास्थापयेदनुवा सयेच्च|
कुलत्थयूषेण व्योषवता क्षीरेण वा भोजयेत्|
स्त्यानकफोदरं क्षारमरिष्टांश्च तीक्ष्णान् पाययेत्|
सततं च स्वेदयेत्|
किण्वसर्षपमूलबीजकल्कैर्जठरमुपनाह येत्||२१||
ślēṣamōdarē vatsakādigaṇaśr̥tēnājyēna snēhaḥ| tataḥ svēdaḥ| tadanantaraṁ sudhākṣīrasiddhēnājyēna virēcanam| tataḥ kaṭvādibhiḥ saṁsarjya pēyādikramaṁ kr̥tvā trikaṭvādibhūyiṣṭhēna muṣkakādikvāthēnāsthāpayēt| tatsiddhēna tailēna paścādanuvāsayēt| subōdham| styānakaphōdaraṁ ghanaślēṣmajaṭharam| kiṇvādikalkairjaṭharamupanāhayēt badhnīyāt| kiṇvaṁ surāghanam| iti ślēṣmōdaram|| 21||
Adhikarana sannipAtodare cikitsA (22) · Śloka 22
sānnipātikamudaraṁ pratyākhyāya cikitsēt|
sarvamē-vētyēkē sarvasya sarvātmakatvāt kr̥cchratamatvācca|
dōṣō-drēkatastu pratikurvīta|
saptalāśaṅkhinīniryāsasiddhēna ca sarpiṣā virēcayēnmā samardhamāsaṁ vā|
mahāvr̥kṣakṣīramūtrasiddhēna vā|
athavājagandhājaśr̥ṅgīdantīdravantīsvādukaṇṭakapunarnavājhara sīvr̥ścikālīmūṣikaparṇīmahāsahākṣudrasahāvr̥kṣādinī bhārṅgīkuṣṭhakuṭilarāsnākalkagōmūtrasaṁsr̥ṣṭēna saindhavalava ṇitēna snigdhēnāsthāpayēt||22||
View original
सान्निपातिकमुदरं प्रत्याख़्याय चिकित्सेत्|
सर्वमे-वेत्येके सर्वस्य सर्वात्मकत्वात् कृच्छ्रतमत्वाच्च|
दोषो-द्रेकतस्तु प्रतिकुर्वीत|
सप्तलाशङ्ख़िनीनिर्याससिद्धेन च सर्पिषा विरेचयेन्मा समर्धमासं वा|
महावृक्षक्षीरमूत्रसिद्धेन वा|
अथवाजगन्धाजशृङ्गीदन्तीद्रवन्तीस्वादुकण्टकपुनर्नवाज़र सीवृश्चिकालीमूषिकपर्णीमहासहाक्षुद्रसहावृक्षादिनी भार्ङ्गीकुष्ठकुटिलरास्नाकल्कगोमूत्रसंसृष्टेन सैन्धवलव णितेन स्निग्धेनास्थापयेत्||२२||
saṁsargajaṁ tu yāvat sambhāvyatē tāvaduktamēva| sannipātōdaramasādhyamiti cikitsāyāḥ pratyākhyānaṁ kr̥tva cikitsēt| yēnāsiddhāvayaśasā yōgō na bhavati| cikitsā ca prāṇēṣu kaṇṭhagatēṣvapyavaśyaṁ kartavyā| ēkē ācāryā ēvaṁ manyantē yathā na kēvalaṁ sannipātōdaramēva pratyākhyāya cikitsēt yāvatsarvamapyudaraṁ pratyākhyāya cikitsēt| kuta ityāha-sarvasyōdarasya sarvadōṣātmakatvāt svabhāvēnātikr̥cchratamatvāccēti| yadā tu pratikriyā kriyatē tadā dōṣōdrēkamapēkṣyaḥ| subōdham| saptalā sātalā| (ni)śaṅkhinī tiktakā citrā yavatiktākṣipītakā| niryāsō'tra kvāthaḥ| māsamardhamāsaṁ vēti pūrvāparābhyāṁ sambadhyatē| mahāvr̥kṣakṣīraṁ sudhākṣīram| athavājagandhadikvāthēna madanaphalādikalkagōmūtrabhyāṁ saṁsr̥ṣṭēna saindhavēna ca snēhayōgācca snigdhēnāsthāpayēt| svādukaṇṭakō'tra gōkṣurakaḥ| (ni) nakrāhidaṁṣṭrikā kālī vr̥ścikātyuṣṭradhūmakaḥ| mūṣikaparṇī dravantī| kṣudrasahā mudgaparṇī| vr̥kṣādinī vaṭaruhā kāminyōrōhiṇī ca sā| vr̥kṣādinītyanvarthanāmā| gr̥dhranakhī tindukī| kuṭilaṁ tagaram|| 22||
Adhikarana anupashAntau viShaprayogaH (23) · Śloka 23
tathā cānupaśāmyati nicayātmakē sarvatra ca jaṭharē jñātīnā śrāvya madyēnāśvamārakaguñjākākādanīmūlakalkaṁ pāya yēt|
pānabhōjanēṣu vā viṣaṁ nikṣipēt|
ikṣugaṇḍikāṁ vā bhakṣayēt kr̥ṣṇasarpēṇa daṁśayitvā vallīphalāni vā mūlakaṁ vā|
ēvaṁ hyasya dōṣasaṅghātaḥ sthirō līna unmārgagō viṣē ṇāśu pramāthinā vibhinnō bahiḥ pravartatē|
tēnāgadatāṁ vrajati|
bhavāntaraṁ vā|
hr̥tadōṣaṁ ca śītāmbupariṣiktaṁ kṣīrayavāgūṁ pāyayēt|
tatastrivr̥dvāstukamaṇḍūkaparṇīkālaśākayavaśākānāmanyatamaṁ svarasasādhitamanamlalavaṇasnēhaṁ svinnāsvinnamanannabhuṅ māsamēkamaśnīyāt|
tatsvarasamēva ca tr̥ṣitaḥ pibēt|
tataḥ śākairnihr̥tē dōṣē paratō durbalāya kārabhaṁ kṣīraṁ prayu ñjīta||23||
View original
तथा चानुपशाम्यति निचयात्मके सर्वत्र च जठरे ज्ञातीना श्राव्य मद्येनाश्वमारकगुञ्जाकाकादनीमूलकल्कं पाय येत्|
पानभोजनेषु वा विषं निक्षिपेत्|
इक्षुगण्डिकां वा भक्षयेत् कृष्णसर्पेण दंशयित्वा वल्लीफलानि वा मूलकं वा|
एवं ह्यस्य दोषसङ्ग़ातः स्थिरो लीन उन्मार्गगो विषे णाशु प्रमाथिना विभिन्नो बहिः प्रवर्तते|
तेनागदतां व्रजति|
भवान्तरं वा|
हृतदोषं च शीताम्बुपरिषिक्तं क्षीरयवागूं पाययेत्|
ततस्त्रिवृद्वास्तुकमण्डूकपर्णीकालशाकयवशाकानामन्यतमं स्वरससाधितमनम्ललवणस्नेहं स्विन्नास्विन्नमनन्नभुङ् मासमेकमश्नीयात्|
तत्स्वरसमेव च तृषितः पिबेत्|
ततः शाकैर्निहृते दोषे परतो दुर्बलाय कारभं क्षीरं प्रयु ञ्जीत||२३||
ēvamanantarōktēna cikitsitēna niyayātmakē sannipātōdarē aśāmyatyāturasya jñātīnā śrāvya śrāvayitvā madyēnāśvamārādikalkaṁ pāyayēt| sarvatra ca jaṭharē aśāmyatīdaṁ sarvaṁ kuryādityarthaḥ| pānabhōjanēṣu vā sthāvaraṁ viṣaṁ nikṣipēdāturasya| kr̥ṣṇasarpēṇa daṣṭāmikṣugaṇḍikāṁ vā bhakṣayēdāturō vallīphalāni vā kūṣmāṇḍādīni kr̥ṣṇasarpēṇa daṁśayitvā bhakṣayēt| tathā vā mūlakam| ēvaṁ kr̥tē'syāturasya sthiratvādiyuktō dōṣasaṅghātaḥ pramāthinā svabhāvēna viṣēṇāśvēva bahiḥ pravartatē| tēna pravr̥ttēna kadācidagadatāṁ nirvyādhitāṁ vrajati| kṣīṇatvādvā bhavāntaraṁ janmāntaraṁ vā vrajati| pañcatāṁ yātītyarthaḥ| hr̥tadōṣamiti viṣēṇa trivr̥tādiśākānāmanyatamam| svarasēna sādhitamiti trivr̥cchākaṁ trivr̥cchākasya svarasēna sādhitaṁ vāstukaśākaṁ vāstukasvarasēnaiva sādhitamiti sarvatra yōjyam| amlādivarjitaṁ kiñcidēva svinnamadyāt| kiñcidasvinnamēva haritakaprakārēṇa| anannabhugiti śākavr̥ttirēva māsasēkaṁ syāt| tr̥ṣitastu bhujyamānasyaiva śākasya svarasaṁ pibēt| subōdham| kārabhamauṣṭramiti vātādyudarāṇi|| 23||
Adhikarana plIhodare cikitsA (24) · Śloka 24
plīhōdarē yathādōṣamupasnigdhasvinnasya dadhnā bhuktavatō vāmabāhau sirāṁ vidhyēt|
rudhirasyandanārthañca pāṇinā plī hānaṁ vimardayēt|
punaśca snēhapītaṁ viśuddhadēhaṁ samudraśukti kṣāraṁ payasā pāyayēt hiṅguṁ suvarcikāṁ vā|
palāśakṣā rōdakēna vā yavakṣāram|
pārijātakēkṣvākvapāmārgakṣāraṁ vā tailasaṁsr̥ṣṭam|
saubhāñjanakaniryūhaṁ vā pippalīcitrakasaindhavacūrṇayuktam|
amla srutaṁ vā biḍamāgadhikāḍhyaṁ pūtikarañjakṣāram|
agnisādē tu trilavaṇādiṁ kṣārānariṣṭāṁśca pibēt|
ghr̥taṁ ṣaṭpalaṁ mahā ṣaṭpalaṁ rōhītakaṣaṭpalaṁ vā||24||
View original
प्लीहोदरे यथादोषमुपस्निग्धस्विन्नस्य दध्ना भुक्तवतो वामबाहौ सिरां विध्येत्|
रुधिरस्यन्दनार्थञ्च पाणिना प्ली हानं विमर्दयेत्|
पुनश्च स्नेहपीतं विशुद्धदेहं समुद्रशुक्ति क्षारं पयसा पाययेत् हिङ्गुं सुवर्चिकां वा|
पलाशक्षा रोदकेन वा यवक्षारम्|
पारिजातकेक्ष्वाक्वपामार्गक्षारं वा तैलसंसृष्टम्|
सौभाञ्जनकनिर्यूहं वा पिप्पलीचित्रकसैन्धवचूर्णयुक्तम्|
अम्ल स्रुतं वा बिडमागधिकाढ्यं पूतिकरञ्जक्षारम्|
अग्निसादे तु त्रिलवणादिं क्षारानरिष्टांश्च पिबेत्|
ग़ृतं षट्पलं महा षट्पलं रोहीतकषट्पलं वा||२४||
plīhōdarē snēhasvēdāvanubandhadōṣānuguṇyēnaiva| sirāvyadhē sūtrōktaprakāraḥ sirāyāścāvagamaḥ| raktasyandanāya plīhānaṁ mardayēdyathā tatō raktaṁ syandati| nadyādiśuktipratiṣēdhāya samudragrahaṇam| hiṅgu payasā pāyayēt| suvarcikāṁ vā| yavakṣāraṁ palāśavr̥kṣakṣārōdakēna pāyayēt| pārijātakādīnāṁ kṣārastailēna saṁsr̥ṣṭaḥ| pārijātakaṁ rōhita rōhitakam| (ni) ikṣvākuḥ kaṭukālābunī tumbā lambīkṣvākuśca śabditaḥ| saubhāñjanakaṣāyaṁ vā pippalyādiyuktam| athavā pūtikarañjasya naktamālasya kṣāramamlēna kāñjikamadyādinā srutaṁ gālitaṁ biḍapippalībhyāmālōḍitaṁ pibēt| subōdham| mahāṣaṭpalaṁ daśamūlaṣaṭpalam| rōhītakaṣaṭpalamanantaramēva rōhītakatvagityādinā paṭhitam| subōdham|| 24||
Adhikarana rohItakaShaTpalaM GRutam (25) · Śloka 25
rōhītakatvakpalāni pañcaviṁśatiṁ kōlaprasthadvayaṁ ca tōyē kvāthayēt|
tēna kvāthēna tathā pālikaiḥ pañcakōlakaistaiḥ sarvaiśca tulyayā rōhītakatvacā kalkīkr̥tairghr̥taprasthaṁ sādha yēt|
tatparaṁ plīhahitam||25||
View original
रोहीतकत्वक्पलानि पञ्चविंशतिं कोलप्रस्थद्वयं च तोये क्वाथयेत्|
तेन क्वाथेन तथा पालिकैः पञ्चकोलकैस्तैः सर्वैश्च तुल्यया रोहीतकत्वचा कल्कीकृतैर्ग़ृतप्रस्थं साध येत्|
तत्परं प्लीहहितम्||२५||
(ni)pārijātaśca rōhītaḥ plīhaghnō raktapuṣpakaḥ| kōlaṁ badaram| pañcakōlatulyatvādrōhītakatvagbhyō garbhē pañcapalāni bhavanti||25||
Adhikarana rohItakarasaH (26) · Śloka 26
rōhītakalatāḥ khaṇḍaśaḥ kalpitāḥ harītakīśca tōyē gō mūtrē va saptarātramanusuyāt|
sa rasaḥ plīhagulmōdarakr̥mi mēhakāmilārśāṁsi sādhayati||26||
View original
रोहीतकलताः ख़ण्डशः कल्पिताः हरीतकीश्च तोये गो मूत्रे व सप्तरात्रमनुसुयात्|
स रसः प्लीहगुल्मोदरकृमि मेहकामिलार्शांसि साधयति||२६||
dvyaṅgulamātrakalpitānāṁ rōhītakalatānāṁ harītakīnāṁ ca rōhītakasamānānāṁ saptarātraṁ dōṣādyapēkṣayā tōyē vā mūtrē vāsutānāṁ yō rasaḥ sa plīhōdarādīn sādhayati|| 26||
Adhikarana agnikarma (27) · Śloka 27
ēvamanupaśāmyatyaprāptapicchōdakē vātakaphōlbaṇē gulma vidhinā'gnikarma kuryāt||27||
View original
एवमनुपशाम्यत्यप्राप्तपिच्छोदके वातकफोल्बणे गुल्म विधिनाऽग्निकर्म कुर्यात्||२७||
ēvamityādinā plīhōdarē agnikarmapradarśanam| picchā maṇḍaprāyaṁ pūrvaṁ pradarśitamudarē| udakō'svaccham| vātakaphōlbaṇa ēva na vātādyulbaṇē'gnikarma| iti vātaplīhōdaram|| 27||
Adhikarana pittolbaNe plIhodare (28) · Śloka 28
pittōlbaṇē tu jīvanīyaghr̥takṣīrabastivirēcanāni prayu ñjīta|
punaḥ punaśca rudhiramavasēcayēt|
yakr̥dākhyē' pyayamēva kriyāvibhāgaḥ||28||
View original
पित्तोल्बणे तु जीवनीयग़ृतक्षीरबस्तिविरेचनानि प्रयु ञ्जीत|
पुनः पुनश्च रुधिरमवसेचयेत्|
यकृदाख़्येऽ प्ययमेव क्रियाविभागः||२८||
pittōlbaṇē plīhni jīvanīyaiḥ siddhaṁ ghr̥taṁ prayuñjīta| kṣīrabastayaśca virēcanāni ca| yakr̥dākhyōdarē'pyayamēva plīhōktakriyāvibhāgō vidhēyaḥ|| 28||
Adhikarana baddhodare karma (29) · Śloka 29
baddhōdarē svinnāya satailalavaṇamūtraṁ tīkṣṇaṁ nirūhamanu vāsanaṁ ca dadyāt|
sraṁsanāni cānnānyudāvartaharāṇi ca tīkṣṇaṁ ca virēcanaṁ yacca kiñcidvātaghnam||29||
View original
बद्धोदरे स्विन्नाय सतैललवणमूत्रं तीक्ष्णं निरूहमनु वासनं च दद्यात्|
स्रंसनानि चान्नान्युदावर्तहराणि च तीक्ष्णं च विरेचनं यच्च किञ्चिद्वातग़्नम्||२९||
baddhōdarē tu svinnāya kr̥tasvēdāyāturāya tailādiyuktaṁ tīkṣṇaṁ nirūhaṁ dadyādanu ca tathāvidhamēvānuvāsanaṁ sraṁsanānyanulōmanāni| subōdham|| 29||
Adhikarana Cidrodare dakodare ca (30) · Śloka 30
chidrōdarē svēdavarjyaṁ kaphōdaravadācarēt|
dakōdarē tu pūrva mudakadōṣaharaṇārthaṁ rūkṣatīkṣṇauṣadhān samūtrān niryūha cūrṇakṣārān kaphaghnāni dīpanīyāni cānnapānāni yōja yēt||30||
View original
छिद्रोदरे स्वेदवर्ज्यं कफोदरवदाचरेत्|
दकोदरे तु पूर्व मुदकदोषहरणार्थं रूक्षतीक्ष्णौषधान् समूत्रान् निर्यूह चूर्णक्षारान् कफग़्नानि दीपनीयानि चान्नपानानि योज येत्||३०||
chidrōdarē svēdaṁ vinā sarvaṁ dakōdaracikitsitaṁ vidhēyam| udakōdarē pūrvamēva tīkṣṇādiguṇadravyaniryūhādīn dīpanaṁ kaphaghnaṁ cānnapānaṁ yōjayēdudakakr̥tānāṁ dōṣāṇāṁ vikārāṇāmapaharaṇārtham| niryūhaḥ kvāthaḥ| kṣārō bhasma|| 30||
Adhikarana baddhodarAdau shastrakarma (31) · Śloka 31
ēvamasiddhau baddhacchidradakōdarēṣu aśmaryāmiva suhr̥dāṁ prakā śya śastramavacārayēt|
tatra baddhacchidrōdarayōḥ snigdha svinnasyādhōnābhēścaturaṅgulāni vāmatō'pahāyōdaraṁ pāṭa yitvā caturaṅgulapramāṇamāntrāṇi niṣkāsya nirīkṣya baddha gudōdarasyāntrapratirōdhakaraṁ bālaṁ malōpalēpamaśmānaṁ cāpa harēt|
parisrāviṇi śalyamuddhatyāntraparisrāvaṁ viśōdhya tacchidraṁ markōṭakairdaṁśayēt|
lagnēṣu ca śirassu kāyamapana yēt|
tatō madhughr̥tābhyāmabhyajyāntrāṇi yathāsthānaṁ sthāpa yitvā bāhyaṁ vraṇamudarasya sīvyēt|
yaṣṭīmadhukamiśrayā ca kr̥ṣṇamr̥dā vraṇamabhilipya badhnīyāt|
atha nivātamāgaraṁ pravēśya kṣīravr̥ttiṁ snēhadrōṇyāṁ vāsayēt||31||
View original
एवमसिद्धौ बद्धच्छिद्रदकोदरेषु अश्मर्यामिव सुहृदां प्रका श्य शस्त्रमवचारयेत्|
तत्र बद्धच्छिद्रोदरयोः स्निग्ध स्विन्नस्याधोनाभेश्चतुरङ्गुलानि वामतोऽपहायोदरं पाट यित्वा चतुरङ्गुलप्रमाणमान्त्राणि निष्कास्य निरीक्ष्य बद्ध गुदोदरस्यान्त्रप्रतिरोधकरं बालं मलोपलेपमश्मानं चाप हरेत्|
परिस्राविणि शल्यमुद्धत्यान्त्रपरिस्रावं विशोध्य तच्छिद्रं मर्कोटकैर्दंशयेत्|
लग्नेषु च शिरस्सु कायमपन येत्|
ततो मधुग़ृताभ्यामभ्यज्यान्त्राणि यथास्थानं स्थाप यित्वा बाह्यं व्रणमुदरस्य सीव्येत्|
यष्टीमधुकमिश्रया च कृष्णमृदा व्रणमभिलिप्य बध्नीयात्|
अथ निवातमागरं प्रवेश्य क्षीरवृत्तिं स्नेहद्रोण्यां वासयेत्||३१||
ēvamityuktakriyayā siddhau triṣu baddhādyudarēṣu pr̥thagvidhakriyōpayōgāya śastramavacārayēt āturasuhr̥tprakāśanamaśmarīvat| nābhēdadhō'dharabhāgē nābhitaścatvāryaṅgulāni parityajya caturaṅgulamātraṁ pāṭayēt| tēna cāntrāṇi tathā parīkṣYāṇi yathā sannivēśaṁ na tyajanti| gudabandhahētumāntrasya pratirōdhakaṁ bālādikamapaharēt| parisrāsaviṇīti chidrōdarē| tacchidraṁ markōṭairvaidyō daṁśayēt| subōdham| kṣīrēṇaiva vr̥ttiryasya tam|| 31||
Adhikarana dakodare visheShaH (32) · Śloka 32
dakōdarē sarvēṣu ca jātōdakēṣu jaṭharēṣu vātaharatailā bhyaktasyōṣṇōdakasvinnasyāptaiḥ parigr̥hītasyākakṣyātaḥ paṭavēṣṭitōdarasyādhō nābhērvāmataścaturaṅgulamapahāya vrīhi mukhēnāṅguṣṭhōdaramātramavagāḍhaṁ viddhvā nāḍīm nidhāya dōṣō dakamardhamātramavasiñcēt|
tatō nāḍīmuddhr̥tya tailalavaṇē nābhyajya vraṇaṁ bandhanēnōpacarēt||32||
View original
दकोदरे सर्वेषु च जातोदकेषु जठरेषु वातहरतैला भ्यक्तस्योष्णोदकस्विन्नस्याप्तैः परिगृहीतस्याकक्ष्यातः पटवेष्टितोदरस्याधो नाभेर्वामतश्चतुरङ्गुलमपहाय व्रीहि मुख़ेनाङ्गुष्ठोदरमात्रमवगाढं विद्ध्वा नाडीम् निधाय दोषो दकमर्धमात्रमवसिञ्चेत्|
ततो नाडीमुद्धृत्य तैललवणे नाभ्यज्य व्रणं बन्धनेनोपचरेत्||३२||
dakōdaranāmnyudarē sarvēṣu cōdarēṣu cirakālaprarūḍhatvājjātōdakēṣu vātahara ityādinōdakasrāvaṇavidhiḥ| avagāḍhamantaḥpraviṣṭam| aṅgu-ṣṭhōdaramātramiti pramāṇam| vrīhimukhaṁ nāma śastram| taccōdakaṁ sarvaṁ na srāvayētsakr̥dapi tvardhamātramavasiñcēt| avasiñcanamavasrāvaṇam| nāḍīyantravidhāvuktā|| 32||
Adhikarana ardhamAtrAvasecane hetuH (33) · Śloka 33
sahasā sarvasmin visrāvitē tr̥ṣṇājvarō'ṅgamardō'tī sāraḥ śvāsaḥ kāsaḥ pādadāhō va jāyatē|
pūryatē ca surarām|
atastr̥tīyacaturthapañcamaṣaṣṭhāṣṭamadvādaśaṣōḍaśa rātrāṇāmanyatamamantaraṁ kr̥tvā dōṣōdakamalpaśō visrā vayēt||33||
View original
सहसा सर्वस्मिन् विस्राविते तृष्णाज्वरोऽङ्गमर्दोऽती सारः श्वासः कासः पाददाहो व जायते|
पूर्यते च सुरराम्|
अतस्तृतीयचतुर्थपञ्चमषष्ठाष्टमद्वादशषोडश रात्राणामन्यतममन्तरं कृत्वा दोषोदकमल्पशो विस्रा वयेत्||३३||
sahasētyādinārdhamātrāvasēcanē hētuḥ| sutarāñca punarudakēna jaṭharaṁ pūryatē duṣṭatvāt| tasmāddōṣādyapēkṣayā trirātrāntaritaṁ vā caturantaritaṁ vā ēvaṁ pañcādikamapi| pūraṇapratyayāntānāṁ trayādīnāmācāryēṇa prayōgaḥ kr̥taḥ| tathāvidhānāṁ rātriśabdēna sāmānādhikaraṇyēna pūraṇamātrēṇa rātrērēkatvāt samāhārō na siddhyati| na ca vivakṣitārthapratītistasmāccintyamētat|| 33||
Adhikarana srAvaNottaraM karma (34) · Śloka 34
nisrutē ca dōṣōdakē vimr̥dyōdaramāvikakauśēyacarmaṇāmanya tarēṇa gāḍhataraṁ vēṣṭayēt|
tathā nādhmāpayati vāyuḥ|
laṅgha yitvā ca yavāgūmalpasnēhalavaṇāṁ mātrayā pāyayēt|
tataḥ paraṁ ṣaṇmāsān kṣīravr̥ttirbhavēt|
tatō māsatrayaṁ kṣīra pēyāṁ pibēt|
anyacca māsatrayamalpalavaṇamalpakṣīraṁ śyā mākaṁ kōradūṣaṁ vā bhuñjītēti|
bhavati cātra prayatō vatsarēṇaivaṁ vijayēta jalōdaram|
varjyēṣu yantritō diṣṭē nātyadiṣṭē jitēndriyaḥ||34||
View original
निस्रुते च दोषोदके विमृद्योदरमाविककौशेयचर्मणामन्य तरेण गाढतरं वेष्टयेत्|
तथा नाध्मापयति वायुः|
लङ्ग़ यित्वा च यवागूमल्पस्नेहलवणां मात्रया पाययेत्|
ततः परं षण्मासान् क्षीरवृत्तिर्भवेत्|
ततो मासत्रयं क्षीर पेयां पिबेत्|
अन्यच्च मासत्रयमल्पलवणमल्पक्षीरं श्या माकं कोरदूषं वा भुञ्जीतेति|
भवति चात्र प्रयतो वत्सरेणैवं विजयेत जलोदरम्|
वर्ज्येषु यन्त्रितो दिष्टे नात्यदिष्टे जितेन्द्रियः||३४||
subōdham| laṅghayitvā prāptalaṅghanēna tu sarvatra| gatānugatikā prayatō'tiyatnavān saṁvatsarēṇōktaprakārēṇa jalōdaraṁ vijayēta| kimbhūta ityāha-varjyēṣvatyarthōṣṇāmladiṣu yantritastadaprāptilakṣaṇayantraparaḥ san| diṣṭē pathyatvēnōddiṣṭē kṣīrādau nātiyantritō'rthānnāpyayantritaḥ adiṣṭēpīṣṭāpratiṣiddhē jitēndriyō na tvindriyavaśyaḥ|| 34||
Adhikarana sAmAnyopadeshaH (35) · Śloka 35
sarvamēvōdaraṁ prāyō dōṣasaṅghātajaṁ yataḥ|
atō vātādiśamanī kriyā sarvatra śasyatē|
vahnirmandatvamāyāti dōṣaiḥ kukṣau prapūritē|
tasmādbhōjyāni yōjyāni dīpanāni laghūni ca|
sapañcamūlānyalpāmlapaṭusnēhakaṭūni ca|
bhāvitānāṁ gavāṁ mūtrē ṣaṣṭikānāṁ ca taṇḍulaiḥ|
yavāgūṁ payasā siddhāṁ prakāmaṁ bhōjayēnnaram|
pibēdikṣurasaṁ cānu jaṭharāṇāṁ nivr̥ttayē|
svaṁ svaṁ sthānaṁ vrajantyēṣāṁ vātapittakaphāstathā|
atyarthōṣṇāmlalavaṇaṁ rūkṣaṁ grāhi himaṁ guru|
guḍaṁ tilakr̥taṁ śākaṁ vāri pānāvagāhayōḥ|
āyāsādhvadivāsvapnayānayānāni ca tyajēt||35||
View original
सर्वमेवोदरं प्रायो दोषसङ्ग़ातजं यतः|
अतो वातादिशमनी क्रिया सर्वत्र शस्यते|
वह्निर्मन्दत्वमायाति दोषैः कुक्षौ प्रपूरिते|
तस्माद्भोज्यानि योज्यानि दीपनानि लग़ूनि च|
सपञ्चमूलान्यल्पाम्लपटुस्नेहकटूनि च|
भावितानां गवां मूत्रे षष्टिकानां च तण्डुलैः|
यवागूं पयसा सिद्धां प्रकामं भोजयेन्नरम्|
पिबेदिक्षुरसं चानु जठराणां निवृत्तये|
स्वं स्वं स्थानं व्रजन्त्येषां वातपित्तकफास्तथा|
अत्यर्थोष्णाम्ललवणं रूक्षं ग्राहि हिमं गुरु|
गुडं तिलकृतं शाकं वारि पानावगाहयोः|
आयासाध्वदिवास्वप्नयानयानानि च त्यजेत्||३५||
sarvasmiṁścōdarē vātādiśamanī kriyā iṣyatē| yataḥ sarvamēvōdaraṁ prāyēṇa sannipātajamēva| subōdham| ēṣāmityudariṇām| tathētyuktaprakārēṇa| sarvaścōdaryatyarthōṣṇādiguṇaṁ ca tyajēt|| 35||
Adhikarana pAne takraprashaMsA (36) · Śloka 36
nātyacchasāndramadhuraṁ pānē takraṁ praśasyatē|
sakaṇālavaṇaṁ vātē pittē sōṣaṇaśarkaram|
yavānīsaindhavājājīmadhuvyōṣaiḥ kaphōdarē|
tryūṣaṇakṣāralavaṇaiḥ saṁyuktaṁ nicayōdarē|
madhutailavacāśuṇṭhīśatāhvākuṣṭhasaindhavaiḥ|
plīhni baddhē tu hapuṣāyavānīpaṭvajājibhiḥ|
sakr̥ṣṇāmākṣikaṁ chidrē vyōṣavatsalilōdarē|
gauravārōcakānāhamandavahnyatisāriṇām|
takraṁ vātakaphartānāmamr̥tatvāya kalpatē||36||
View original
नात्यच्छसान्द्रमधुरं पाने तक्रं प्रशस्यते|
सकणालवणं वाते पित्ते सोषणशर्करम्|
यवानीसैन्धवाजाजीमधुव्योषैः कफोदरे|
त्र्यूषणक्षारलवणैः संयुक्तं निचयोदरे|
मधुतैलवचाशुण्ठीशताह्वाकुष्ठसैन्धवैः|
प्लीह्नि बद्धे तु हपुषायवानीपट्वजाजिभिः|
सकृष्णामाक्षिकं छिद्रे व्योषवत्सलिलोदरे|
गौरवारोचकानाहमन्दवह्न्यतिसारिणाम्|
तक्रं वातकफर्तानाममृतत्वाय कल्पते||३६||
nātyacchādiguṇaṁ ca takraṁ pānē praśasyatē| tacca takraṁ pippalīlavaṇayuktaṁ vātē| maricaśarkarābhyāṁ pittē| yavānyādibhiryuktaṁ takraṁ kaphōdarē| sannipātōdarē tryūṣaṇādibhistakram| madhvādibhiḥ plīhōdarē| hapuṣādibhirbaddhōdarē| chidrōdarē pippalīmākṣikayuktaṁ takram| salilōdarē vyōṣayuktam| gauravādiyuktānāṁ vātaślēṣmārtānāṁ takramamr̥tatvāya kalpatē sampadyata ityarthaḥ|| 36||
Adhikarana prayogAnte kShIrapAnam (37-17) · Śloka 17
prayōgāṇāṁ ca sarvēṣāmanu kṣīraṁ prayōjayēt|
sthairyakr̥tsarvadhātūnāṁ balyaṁ dōṣānubandhahr̥t|
bhēṣajāpacitāṅgānāṁ kṣīramēvāmr̥tāyatē||37||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tāva ṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ cikitsitasthāna udara cikitsitannāma saptadaśō'dhyāyaḥ||17||
View original
प्रयोगाणां च सर्वेषामनु क्षीरं प्रयोजयेत्|
स्थैर्यकृत्सर्वधातूनां बल्यं दोषानुबन्धहृत्|
भेषजापचिताङ्गानां क्षीरमेवामृतायते||३७||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृताव ष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां चिकित्सितस्थान उदर चिकित्सितन्नाम सप्तदशोऽध्यायः||१७||
sarvēṣāṁ ca prayōgāṇāmanu kṣīraṁ paścāt prayōgē niṣpannē śasyatē yatastat kṣīraṁ sthairyakr̥tvādiyuktaṁ tathā tēna prayōgabhēṣajēna yēṣāmapacitamaṅgaṁ śarīraṁ tēṣāṁ kṣīramamr̥tāyatē| amr̥tamivācarati jīvitadānēnēti|| 37|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyāmaṣṭāṅgasaṁgraha vyākhyāyāṁ śaśilēkhāyāṁ cikitsitasthānē saptadaśō'dhyāyaḥ