Adhikarana atha vAtavyAdhicikitsitannAma trayoviMsho~adhyAyaH adhyAyapratij~jA (1) · Śloka 1
athātaḥ vātavyādhicikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातः वातव्याधिचिकित्सितं व्याख़्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
kramaprāptānāṁ vātavyādhīnāṁ cikitsitaṁ pradarśayitumadhyāya ārabhyatē|| 1||
Adhikarana kevalAnile kramavisheShaH (2) · Śloka 2
sarvēṣu kēvalānilavikārēṣvantarbahiḥ snēhasvēdau sālva- lēnōpanāhō nivātaṁ sthānaṁ prāvaraṇāni daśamūlakvātha- siddhā mahāsnēhapragāḍhāḥ snigdhā dadhyamlā nāgarapippalī- tīkṣṇā grāmyānūpaudakaśiraḥ piśitarasāḥ payāṁsi yūṣāḥ prīṇanāni cānnāni|
tairēva ca māṁsairmahāsnēhasaṁsr̥ṣṭaistada- ktānāmabhīkṣṇaṁ piṇḍādisvēdāḥ|
api ca- kōlakulatthāmarataruyavamisimāṣātasīvacākuṣṭham|
rāsnātailaphalāni ca vātajidutkārikāmlōṣṇā|
viḍālanakulōṣṭrasr̥gālādicarmabhirbandhaḥ|
snigdhā bastayō nāvanāni ca prayōjyāni|
dōṣōpakramaṇīyaṁ cēkṣēta||2||
View original
सर्वेषु केवलानिलविकारेष्वन्तर्बहिः स्नेहस्वेदौ साल्व- लेनोपनाहो निवातं स्थानं प्रावरणानि दशमूलक्वाथ- सिद्धा महास्नेहप्रगाढाः स्निग्धा दध्यम्ला नागरपिप्पली- तीक्ष्णा ग्राम्यानूपौदकशिरः पिशितरसाः पयांसि यूषाः प्रीणनानि चान्नानि|
तैरेव च मांसैर्महास्नेहसंसृष्टैस्तद- क्तानामभीक्ष्णं पिण्डादिस्वेदाः|
अपि च- कोलकुलत्थामरतरुयवमिसिमाषातसीवचाकुष्ठम्|
रास्नातैलफलानि च वातजिदुत्कारिकाम्लोष्णा|
विडालनकुलोष्ट्रसृगालादिचर्मभिर्बन्धः|
स्निग्धा बस्तयो नावनानि च प्रयोज्यानि|
दोषोपक्रमणीयं चेक्षेत||२||
kēvalēnānyadōṣāsaṁsr̥ṣṭēna vātēna yē vikārā vyādhayaḥ tēṣāṁ sarvēṣvityādinā cikitsōcyatē| sālvala iti padmakādisvēdanāma| tēnāpanāhaḥ| nivātaṁ sthānam| prāvaraṇāni ca nivātānīti sambadhyatē| daśamūlādikaṁ grāmyānūpaudakaśiraḥpiśitarasānāṁ viśēṣaṇam| mahā-snēha iti snēhacatuṣṭayasyākhyā| tēna pragāḍhāstadbhūyiṣṭhāḥ| snigdhā iti prāṇisvabhāvāt| śuṇṭhīpippalībhyāṁ tīkṣṇāḥ| audakānāmānūpatvē'pi pr̥thakkaraṇēna tēṣāṁ pracurasēvyatvaṁ dyōtayati| tairēva māṁsairgramyādirmahāsnēhasaṁsr̥ṣṭaistadaktānāṁ mahāsnēhābhyaktagātrāṇāṁ vātārtānāṁ piṇḍādisvēdāḥ| api cēti padyasamuccayāya| kōlādinōtkārikā vidhēyā| utkārikā svinnapiṇḍī| amaratarurdēvadāruḥ| misiḥ śatapuṣpā| tailaphalāni sarvāṇi yēbhyastailamutpadyatē|| 2||
Adhikarana tatra hetuH (3) · Śloka 3
snigdhasvinnasya hi tōdabhēdāyāmaśūlādayō vātavikāraḥ śīghramupaśāmyanti|
snēhaśca dhātūn puṣṇāti balaṁ ca dēhē janayati|
tasmāt punaḥ punaḥ snēhasvēdau śīlayēt|
tanmr̥dū kr̥tē ca kōṣṭhē nāvatiṣṭhantyanilāmayāḥ||3||
View original
स्निग्धस्विन्नस्य हि तोदभेदायामशूलादयो वातविकारः शीघ्रमुपशाम्यन्ति|
स्नेहश्च धातून् पुष्णाति बलं च देहे जनयति|
तस्मात् पुनः पुनः स्नेहस्वेदौ शीलयेत्|
तन्मृदू कृते च कोष्ठे नावतिष्ठन्त्यनिलामयाः||३||
punaḥ punaḥ snēhasvēdaśīlanē snigdhasvinnētyādinā hēturucyatē| snēhaścētyādinā snēhasya viśēṣaḥ| tābhyāṁ snēhasvēdābhyāṁ mr̥dūkr̥tē kōṣṭhē anilāmayā vātavyādhayō dēhē na tiṣṭhanti kōṣṭhamūlatvāddōṣaguṇānāmiti kēvalā vātavyādhicikitsā|| 3||
Adhikarana sadoShatvAdAvRute visheShaH (4) · Śloka 4
yati tu sadōṣatvānna nivartantē tataḥ sarvaśarīragē'pi vāyau viśēṣaḥ pakvāśayāśritē mr̥dusnēhavirēcanaṁ tilvakasarpiḥ sātalāghr̥tamēraṇḍatailaṁ vā kṣīrēṇa dadyāt|
ēvaṁ hi viśuddha- srōtasō'nāvr̥taḥ pavanō vicarannāśu śāntimēti|
api ca- snigdhāmlalavaṇōṣṇādyairāhārairhi malaścitaḥ|
srōtō baddhvā'nilaṁ rundhyāttasmāttamanulōmayēt||4||
View original
यति तु सदोषत्वान्न निवर्तन्ते ततः सर्वशरीरगेऽपि वायौ विशेषः पक्वाशयाश्रिते मृदुस्नेहविरेचनं तिल्वकसर्पिः सातलाग़ृतमेरण्डतैलं वा क्षीरेण दद्यात्|
एवं हि विशुद्ध- स्रोतसोऽनावृतः पवनो विचरन्नाशु शान्तिमेति|
अपि च- स्निग्धाम्ललवणोष्णाद्यैराहारैर्हि मलश्चितः|
स्रोतो बद्ध्वाऽनिलं रुन्ध्यात्तस्मात्तमनुलोमयेत्||४||
yadi punaranantarōktēna karmaṇā na nivartantē vyādhayaḥ sadōṣatvāddōṣāntarasaṁsargāddhētōstataḥ sarvaśarīragatē'pi dōṣāntarasaṁsr̥ṣṭē vāyau snēhavirēcanaṁ dadyāt| pakvāśayāśritē viśēṣēṇa snēhavirēcanaṁ dadyāt| tilvakasarpirādīnāṁ kṣīrēṇa prayōgō virēcanāya| ēvaṁ ca snēhavirēcanēna viśuddhasrōtasaḥ puṁsō'nāvr̥tō vāyuścaran śīghramēvōpaśāntimēti| vāyōśca sadōṣasya kōpa uktaḥ| api cētyādinā yatra vāyōḥ kōpē nijaṁ kāraṇaṁ nāsti kēvalaṁ snigdhādibhirāhāraiścitō malaḥ pittaślēṣmākhyaḥ srōtōbandhaṁ kr̥tvānilaṁ vātaṁ ruṇaddhi| tatrā'pyanulōmanamucyatē|| 4||
Adhikarana durbale vAtarogArte kramaH (5) · Śloka 5
atha durbalē virēcyē nirūhaṁ pācanīyadīpanīyadravyayukta- mēvaṁvidhaṁ ca bhōjyam|
bhōjyayuktaṁ vā sraṁsanamavacārayēt|
viśuddhasya ca samiddhē'gnāvasakr̥t snēhasvēdau svādvamla- lavaṇaṁ cānnapānam|
ēvamapyanivr̥ttāvavapīḍakasnēhān bastikarma ca prayōjayēt||5||
View original
अथ दुर्बले विरेच्ये निरूहं पाचनीयदीपनीयद्रव्ययुक्त- मेवंविधं च भोज्यम्|
भोज्ययुक्तं वा स्रंसनमवचारयेत्|
विशुद्धस्य च समिद्धेऽग्नावसकृत् स्नेहस्वेदौ स्वाद्वम्ल- लवणं चान्नपानम्|
एवमप्यनिवृत्ताववपीडकस्नेहान् बस्तिकर्म च प्रयोजयेत्||५||
athēti gadyārambhē śailī| yō vātāmayī durbalaḥ krūrakōṣṭhāditvācca virēcanaṁ nārhati tasmai pācanīyadīpanīyadravyayuktaṁ nirūhaṁ bhōjanaṁ na dadyāt| athavā sraṁsanaṁ virēcanamāhārēṇa yuktamavacārayēt| viśuddhasya dōṣāpanayanēna pēyādikramēṇa cāgnau samiddhē asakr̥t snēhasvēdāvavacārayēt| svādvādikaṁ cānnapānam| subōdham| avapīḍakasnēha iti rōgānutpādanīyē yōjanādvayamuktam| sarvavātavikārāṇāṁ sāmānyaṁ vidhānamētat viśēṣaśrutēḥiti jējjaṭaḥ| ayaṁ hi vidhiḥ sarvavātaśamanaḥ|| 5||
Adhikarana AmAshayagate vAte visheShaH (6) · Śloka 6
āmāśayagatē kr̥tavamanasya ṣaḍdharaṇaṁ cūrṇaṁ parataśca yathārhaṁ snēhādīn|
nābhidēśamāśritē bilvaśalāṭubhiḥ siddhān matsyān aśēṣakōṣṭhāśritē punararśōgrahaṇīvihitamāmamalapācanaṁ kṣārō- payōgānantargulmōpakramaṁ ca prayuñjīta||6||
View original
आमाशयगते कृतवमनस्य षड्धरणं चूर्णं परतश्च यथार्हं स्नेहादीन्|
नाभिदेशमाश्रिते बिल्वशलाटुभिः सिद्धान् मत्स्यान् अशेषकोष्ठाश्रिते पुनरर्शोग्रहणीविहितमाममलपाचनं क्षारो- पयोगानन्तर्गुल्मोपक्रमं च प्रयुञ्जीत||६||
āmāśayata ityādi subōdham| ṣaḍdharaṇaṁ dārvyādi kuṣṭhōktam| parata iti vamanaṣaḍdharaṇyōḥ kr̥tayōḥ| bilvaśalāṭurbālabilvam| aśēṣakōṣṭhaśritaḥ āmāśayapakvāśayayōrvyāpya pravr̥ttaḥ| kṣārōpayōgān sarvānantarbhāgikagulmacikitsitaṁ ca prayuñjīta|| 6||
Adhikarana hRudayagate vAte visheShaH (7) · Śloka 7
hr̥dayasthē aṁśumatyā śr̥taṁ payaḥ||7||
View original
हृदयस्थे अंशुमत्या शृतं पयः||७||
aṁśumatī sālaparṇī|| 7||
Adhikarana shrotrAdigate vAte visheShaH (8) · Śloka 9
śrōtrādigatē śirāgatē ca viśēṣēṇa snaihikaṁ nasyaṁ dhūmaṁ śirōbastimardanālēpānānyathāsvañca srōtasāṁ prīṇanam|9|
View original
श्रोत्रादिगते शिरागते च विशेषेण स्नैहिकं नस्यं धूमं शिरोबस्तिमर्दनालेपानान्यथास्वञ्च स्रोतसां प्रीणनम्|९|
śrōtrādisrōtōgatē tathōrdhvaśirōgatē ca snaihikaṁ sūtrōktaṁ nasyaṁ dhūmaṁ ca viśēṣēṇa prayuñjīta| srōtasāṁ karṇādīnāṁ prīṇanaṁ snēhatarpaṇam| karṇagatē karṇatarpaṇam| nāsāgatē tu nāsāyāmityēvamādi yathāsvaśabdārthaḥ|| 8||
Adhikarana tvagAdisthe vAte visheShaH (9) · Śloka 9
tvaci sthitē'bhyaṅgasvēdanivātāni|
raktē śītapradēha virēkaraktamōkṣāḥ|
māṁsamēdasō virēkāsthāpanaśamanāni|
asthimajjayōrantarbahiḥ snēhāḥ|
śukraprāptē harṣaḥ śukralaṁ cānnapānam|
vibaddhē tu śukrē virēcanam|
tatō'nubandhē 'nantarōktāṁ kriyāṁ kuryāt putrakāmīYaṁ cēkṣēta||9||
View original
त्वचि स्थितेऽभ्यङ्गस्वेदनिवातानि|
रक्ते शीतप्रदेह विरेकरक्तमोक्षाः|
मांसमेदसो विरेकास्थापनशमनानि|
अस्थिमज्जयोरन्तर्बहिः स्नेहाः|
शुक्रप्राप्ते हर्षः शुक्रलं चान्नपानम्|
विबद्धे तु शुक्रे विरेचनम्|
ततोऽनुबन्धे ऽनन्तरोक्तां क्रियां कुर्यात् पुत्रकामीय़ं चेक्षेत||९||
tvaci sthitē'bhyaṅgādīni| nivātamiti sāmānyēna gr̥haprāvaraṇādi| raktasthē śītapradēhādi raktamōkṣaṇāntam| māṁsasthē virēkādikaṁ kramēṇa| mēdasthē ca| asthni majjñi ca sthitē antarbahiśca snēhāḥ| śukraprāptē subōdham| vibaddhamasamyagvāhi śukram| tata iti virēcanāt| anantarōktāṁ kriyāṁ harṣaḥ śukralaṁ cānnapānam| putrakāmīyaṁ nāmādhyāyamīkṣēta tatrōktā vātaśukracikitsā yōjyētyarthavaśādvātaduṣṭaśukracikitsitaprakārēṇa|| 9||
Adhikarana garbhashoShe visheShaH (10) · Śloka 10
śuṣyati tu garbhē bālēṣu ya yaṣṭīmadhukakāśmaryaphalaśāri vāśarkarāśr̥taṁ payō dadyānmāṁsādamāṁsarasāṁśca br̥ṁhaṇīya snēhayuktān||10||
View original
शुष्यति तु गर्भे बालेषु य यष्टीमधुककाश्मर्यफलशारि वाशर्कराशृतं पयो दद्यान्मांसादमांसरसांश्च बृंहणीय स्नेहयुक्तान्||१०||
garbhabālayōrvātēna śuṣyatōḥ śukrasamanvayō'pi hr̥di sphuratyācāryasya| subōdham| br̥ṁhaṇīyā snēhā yē svabhāvādēvairaṇḍatailavadvirēcanā na bhavanti|| 10||
Adhikarana sirAsnAvAdiprApte visheShaH (11) · Śloka 11
sirāsnāvasandhiprāptē'bhyaṅgamardanasvēdōpanāhabandhāgnikarmaṇi|
saṅkōcē māṣasaindhavasādhitaṁ tailamabhyaṅgaḥ|
svāpē bahuśō raktāvasēcanam|
na tvaṅgalānau śōṣabhayāt|
srutaraktasya tailalavaṇāgāradhūmaiḥ pradēhaḥ||11||
View original
सिरास्नावसन्धिप्राप्तेऽभ्यङ्गमर्दनस्वेदोपनाहबन्धाग्निकर्मणि|
सङ्कोचे माषसैन्धवसाधितं तैलमभ्यङ्गः|
स्वापे बहुशो रक्तावसेचनम्|
न त्वङ्गलानौ शोषभयात्|
स्रुतरक्तस्य तैललवणागारधूमैः प्रदेहः||११||
sirāditrayasyānyatamaṁ prāptē'bhyaṅgādīni| agnikarma nānāvidhaṁ madhusnēhādinā| saṅkōcē'ṅgasya māṣādisādhitaṁ tailamabhyaṅgaḥ| svāpē bahuśō raktāvasēcanam| svāpa iva svāpaḥ| aṅgamlānau svāpē'pi raktāvasēkaṁ nēṣyatē śōṣabhayāt| mlānirīṣacchuṣkatvamiva| subōdham||11||
Adhikarana apatAnakacikitsA tatrAdAvupakramyatvanidarshanam (12) · Śloka 12
athāpatānakinamasrastākṣamastabdhalāṅgūlamavēdanamasvēdana mapralāpinamakhaṭvāghātinamabahirāyāminaṁ cōpakramēta||12||
View original
अथापतानकिनमस्रस्ताक्षमस्तब्धलाङ्गूलमवेदनमस्वेदन मप्रलापिनमख़ट्वाग़ातिनमबहिरायामिनं चोपक्रमेत||१२||
apatānakinamasrastākṣatvādirahitamēvōpakramēta sādhyatvānna tu tadyuktamasādhyatvāt| khaṭvāghātīyaḥ śayyāta utthāya vā'tivēgāt pādēna śayyāmāhanti|| 12||
Adhikarana tIkShNanasyaM sarpiHpAna~jca (13) · Śloka 13
tatra prāgēva snigdhasvinnāṅgavyōṣaviḍaṅgaśvētamaricairanyaiśca tīkṣṇaiḥ śirōvirēcanaiḥ srōtōviśuddhayē kr̥tanasyamanantarañcainaṁ vidāryādikvāthamāṁsarasakṣīradadhivipakvaṁ sarpiracchaṁ pāya yēt|
tathā nātimātramanilaḥ prasarati||13||
View original
तत्र प्रागेव स्निग्धस्विन्नाङ्गव्योषविडङ्गश्वेतमरिचैरन्यैश्च तीक्ष्णैः शिरोविरेचनैः स्रोतोविशुद्धये कृतनस्यमनन्तरञ्चैनं विदार्यादिक्वाथमांसरसक्षीरदधिविपक्वं सर्पिरच्छं पाय येत्|
तथा नातिमात्रमनिलः प्रसरति||१३||
tatra tasminnapatānakē prathamamēva snigdhasvinnaṁ puruṣaṁ vyōṣādibhiśca srōtōviśōdhanāya kr̥tanasyaṁ vidāryādikvāthādinā vidhipakvaṁ sarpiracchaṁ pāyayēt| acchamiti vicāraṇārahitamanyatamayā| mātrayā| ēṣa hi vidhiranilasya nātiprasaraṇāya|| 13||
Adhikarana mahAsnehavidhAnam (14) · Śloka 14
tatō bhadradārvādivargaṁ vātaghnamāhr̥tya sayavakōlakulatthaṁ sānūpamāghṁsañca nikvāthya tatkaṣāyēṇāmlakṣīravatā madhura vargapratīvāpaṁ mahāsnēhaṁ vipacēt|
tamapatānakinamabhyaṅga pariṣēkāvagāhapānabhōjanānuvāsananāvanēṣu vidadhyāt||14||
View original
ततो भद्रदार्वादिवर्गं वातघ्नमाहृत्य सयवकोलकुलत्थं सानूपमाघंसञ्च निक्वाथ्य तत्कषायेणाम्लक्षीरवता मधुर वर्गप्रतीवापं महास्नेहं विपचेत्|
तमपतानकिनमभ्यङ्ग परिषेकावगाहपानभोजनानुवासननावनेषु विदध्यात्||१४||
tatō'nantaraṁ bhadradārvādinā sūtrōktēna yavādibhirānūpaprāṇimāṁsēna ca kvāthaṁ kr̥tvā tēna kvāthēnāmlakāñjikamadyādibhiḥ kṣīrēṇa ca mahāsnēhaṁ snēhacatuṣṭayaṁ sādhayēt garbhē madhuravargaṁ datvā| auṣadhānāṁ māṁsasya ca dōṣādyapēkṣaṇaṁ prayuktasya pañcaprabhr̥ti tu dravamiti smartavyam| madhuraskandhaḥ snēhāccaturthāṁśēna| tanmahāsnēhamapatānakināmabhyaṅgādiṣu dadyāt|| 14||
Adhikarana svedanam (15) · Śloka 15
balīyasi ca vātē sukhōṣṇakarīṣapūrṇē kūpē nikhanyā dāmukhaṁ|
taptāyāṁ va rathakāraculyāṁ śilāyāṁ vā supariṣiktāyāṁ śāyayēt palālāvacchannam|
svēdayēdvā piṇḍēna||15||
View original
बलीयसि च वाते सुख़ोष्णकरीषपूर्णे कूपे निख़न्या दामुख़ं|
तप्तायां व रथकारचुल्यां शिलायां वा सुपरिषिक्तायां शाययेत् पलालावच्छन्नम्|
स्वेदयेद्वा पिण्डेन||१५||
karīṣē śuṣkagōmayēna kūpa iva kūpaḥ nikhātaḥ| rathākāracullī rathakārō nāma jātiviśēṣō varṇatrayādūnō lōhakāravr̥ttirgurjaradēśaprasiddhaḥ| tasya culyagnikarmasthānam| śilāyāmiti sūtrōktavidhānēna taptāyāṁ surāpariṣiktāyāṁ sabāṣpāyaṁ palālēna śālitr̥ṇēnāvacchannadēhaṁ śāyayēt|| 15||
Adhikarana abhya~ggaH (16) · Śloka 16
mūlakōrubūkasphūrjātakārkasaptalāśaṅkhinīsvarasasiddhaṁ vā tailamabhyaṅgādiśu yōjyam|
abhuktavatā caitat pīta mamladadhimaricavacāyuktamākṣēpakamapahanti||16||
View original
मूलकोरुबूकस्फूर्जातकार्कसप्तलाशङ्ख़िनीस्वरससिद्धं वा तैलमभ्यङ्गादिशु योज्यम्|
अभुक्तवता चैतत् पीत मम्लदधिमरिचवचायुक्तमाक्षेपकमपहन्ति||१६||
mūlakādisvarasasiddhaṁ vā tailamabhyaṅgasēkādiṣu| sphūrjātakaṁ kākatindukam| ētadēva mūlakāditailamakr̥tabhōjanēnāmladadhimaricavacāyuktaṁ pītamākṣēpakamapahanti|| 16||
Adhikarana aNutailavidhAnam (17) · Śloka 17
tilapīḍanōpakaraṇadravyāṇyanalpakālatailaparipītānya vakṣudya mahati kaṭāhē pānīyēnādhāvya kvāthayēdāsnēhō pagamāt|
tatastat snēhamambhasa upariṣṭāt pāṇiśarāvayō ranyatarēṇādāya vātaghnauṣadhadattapratīvāpaṁ snēhapākakalpēna pacēt|
ētadaṇutailaṁ sarvavātavikāraharam|
aṇutailadra vyēbhyō niṣpadyata ityaṇutailam||17||
View original
तिलपीडनोपकरणद्रव्याण्यनल्पकालतैलपरिपीतान्य वक्षुद्य महति कटाहे पानीयेनाधाव्य क्वाथयेदास्नेहो पगमात्|
ततस्तत् स्नेहमम्भस उपरिष्टात् पाणिशरावयो रन्यतरेणादाय वातग़्नौषधदत्तप्रतीवापं स्नेहपाककल्पेन पचेत्|
एतदणुतैलं सर्ववातविकारहरम्|
अणुतैलद्र व्येभ्यो निष्पद्यत इत्यणुतैलम्||१७||
tilapīḍanōpakaraṇadravyāṇi cakravaṁśadārukarmasādīni sairbahukālaṁ tailaṁ paripītaṁ tēbhyō musalādikṣuṇṇēbhyaḥ pānīyakvathanēnōttarasnēhaṁ gr̥hītvā vātaghnauṣadhaiḥ pacēt| ētacca tailaṁ nāmnā aṇutailam| yatō na kēvalaṁ vātaghnauṣadhaiḥ sādhyatē yāvatsūtrōktairapyaṇutailadravyaiḥ||17||
Adhikarana vegAntareShvavapIDAni pradhamanAni ca (18) · Śloka 18
vēgāntarēṣu ca tīkṣṇānyavapīḍāni pradhamanāni vā sakr̥d dadyāt|
tathāsya ślēṣmāpagamanēna śvasanavimōkṣāt saṁjñā punaḥ punarnōparudhyatē|
kukkuṭakulīraśiṁśumāravarāhavasāḥ pāyayēt|
yavakōlakulatthamūlakadadhighr̥tatailasiddhāṁ ca yavāgūm|
sarvākāraṁ ca gatavēgaḥ snēhavirēcanāsthāpanā nuvāsanāni sēvēta||18||
View original
वेगान्तरेषु च तीक्ष्णान्यवपीडानि प्रधमनानि वा सकृद् दद्यात्|
तथास्य श्लेष्मापगमनेन श्वसनविमोक्षात् संज्ञा पुनः पुनर्नोपरुध्यते|
कुक्कुटकुलीरशिंशुमारवराहवसाः पाययेत्|
यवकोलकुलत्थमूलकदधिग़ृततैलसिद्धां च यवागूम्|
सर्वाकारं च गतवेगः स्नेहविरेचनास्थापना नुवासनानि सेवेत||१८||
prayōgāntaramucyatē| vēgāntarēmēkasya vēgasya upaśamō'nyasyāprāptiḥ| avapīḍaṁ kalkādinasyam| pradhamanaṁ nāḍyā nasi cūrṇasya dhmāpanam| saṁjñā caitanyam| kukkuṭādīnāṁ yathālābhaṁ vasāḥ pāyayēt| yavādisiddhāṁ ca yavāgūm| sarvakāraṁ sarvēṇa prakārēṇauṣadhādinā svayaṁ vā vigatavēgaḥ snēhavirēcanādikaṁ sēvēta|| 18||
Adhikarana apatAnake snehavirecanArthaM tilvakaghRutam (19) · Śloka 19
trivr̥ddhantīsuvarṇakṣīrīśaṅkinīviḍaṅgatriphalānāmakṣasamāḥ kalkāḥ bilvamātrakaṁ tilvakamūlānāṁ triphalārasadadhi pātrē dvē ghr̥tapātramēkaṁ sarvamaikadhyaṁ pratisaṁsr̥jya vipacēdēta ttilvakasarpiḥ snēhavirēcanamanilarōgēṣu|
tilvakavidhi rēva cāśōkaramyakayōrdraṣṭavyaḥ|
śuddhavātāpatānakavi dhānamētat|
saṁsr̥ṣṭē yathāsaṁsargam||19||
View original
त्रिवृद्धन्तीसुवर्णक्षीरीशङ्किनीविडङ्गत्रिफलानामक्षसमाः कल्काः बिल्वमात्रकं तिल्वकमूलानां त्रिफलारसदधि पात्रे द्वे घृतपात्रमेकं सर्वमैकध्यं प्रतिसंसृज्य विपचेदेत त्तिल्वकसर्पिः स्नेहविरेचनमनिलरोगेषु|
तिल्वकविधि रेव चाशोकरम्यकयोर्द्रष्टव्यः|
शुद्धवातापतानकवि धानमेतत्|
संसृष्टे यथासंसर्गम्||१९||
trivr̥dādīnāṁ tilvaka ghr̥tam| trivr̥dādīnāṁ pr̥thakkalkā akṣamātrāḥ karṣikāḥ| tilvakamūlānāṁ bilvamātraḥ kalkaḥ| kalkō jalapiṣṭaḥ| tilvakaḥ paṭṭikālōdhraḥ| tilvakavadēbhirēvāśōkayuktaiḥ ramyakayuktaiśca vidhēyaḥ| ētadanantarōktaṁ vidhānaṁ śuddhavātaja ēvāpatānakē vijñēyam| dōṣāntarasaṁsr̥ṣṭaṁ tu vātē yathāsaṁsargaṁ saṁsr̥ṣṭadōṣānatikramēṇa tadavirōdhēnaitadyōjyamityarthaḥ|| 19||
Adhikarana kaphasaMsRuShTe visheShaH (20) · Śloka 20
sakaphē tu vātē tumburuphalābhayāhiṅgupuṣkaramūlalavaṇa trayacūrṇaṁ yavakvāthēna hr̥tpārśvārtiharaṁ pibēt|
hiṅgunāga radāḍimāmlavētasasauvarcalacūrṇaṁ vā|
mustapippalīnāgarā tiviṣābibhītakabhārṅgīcūrṇaṁ vāg madyēnōṣṇāmbunā vāpa tantrakakāsahr̥drōgaharam|
sauvarcalābhayāvyōṣasiddhaṁ sarpiḥ|
rāsnāmlavētasasaindhavavacāharītakīkalkaśca ghr̥tabhr̥ṣṭō bhakṣitaḥ||20||
View original
सकफे तु वाते तुम्बुरुफलाभयाहिङ्गुपुष्करमूललवण त्रयचूर्णं यवक्वाथेन हृत्पार्श्वार्तिहरं पिबेत्|
हिङ्गुनाग रदाडिमाम्लवेतससौवर्चलचूर्णं वा|
मुस्तपिप्पलीनागरा तिविषाबिभीतकभार्ङ्गीचूर्णं वाग् मद्येनोष्णाम्बुना वाप तन्त्रककासहृद्रोगहरम्|
सौवर्चलाभयाव्योषसिद्धं सर्पिः|
रास्नाम्लवेतससैन्धववचाहरीतकीकल्कश्च घृतभृष्टो भक्षितः||२०||
śuṇṭhīcitrakabhārṅgīśukanāsāniculamahāvallībr̥hatīdvayakākamācīpunarnavairakṣamātrairghr̥taprasthaṁ sādhayēt| tat pītaṁ paramapatantrakaśvāsahidhmāhr̥drōgaghnam| pathyāśatārdhakalkēna vā sauvarcalapaladvayayuktaṁ caturguṇakṣīraṁ ghr̥taprasthaṁ vipācayēt| tadapatantrakaghnam| na cāsya śōdhanārthaṁ bastayastīkṣṇāḥ prayōktavyāḥ| hr̥drōgacikitsitaṁ cēkṣēta| sakapha ityādi| kaphasaṁsargē tumburvādicūrṇaṁ yavakvāthēna hr̥tpārśvārtiharaṁ pibēt| hiṅgvādicūrṇaṁ vā yavakvāthēna| mustādi cūrṇaṁ madyēnōṣṇāmbunā vāpantrakādiharaṁ| sauvarcalādisiddhasarpirapatantrakādiharam| rāssnādīnāṁ kalkō ghr̥tēna bhr̥ṣṭō bhakṣitaḥ apatantrakādiharaḥ| śuṇṭhyādibhirakṣamātrairgghr̥taprasthaṁ sādhayēttad ghr̥taṁ pītamapatantrakādighnaṁ bhavati| pathyāśatārdhaṁ pañcāśaddharītakyaḥ| subōdham| na cāsyētyanēna ca bastiprayōgōktabastyādīnāṁ tīkṣṇabastipratiṣēdham| hr̥drōgacikitsitaṁ cēkṣēta taduktayōgyacikitsitakaraṇāyētyarthaḥ|| 20||
Adhikarana antarbahirAyAmau (21) · Śloka 21
antarbahirāyāmāvēkāyāmavat sādhayēt|
tailadrōṇyāṁ cātra śayanam|
antarāyāmaścaitayōrghōrataraḥ|
api ca vivarṇadantavadanaḥ srastāṅgō naṣṭacētanaḥ|
prasvidyaṁśca dhanuṣkampī daśarātraṁ na jīvati|
vēgēṣvatō'nyathā jīvēnmandēṣu vinatō jaḍaḥ|
khañjaḥ kuṇiḥ pakṣahataḥ paṅgulō vikalō'thavā||21||
View original
अन्तर्बहिरायामावेकायामवत् साधयेत्|
तैलद्रोण्यां चात्र शयनम्|
अन्तरायामश्चैतयोर्ग़ोरतरः|
अपि च विवर्णदन्तवदनः स्रस्ताङ्गो नष्टचेतनः|
प्रस्विद्यंश्च धनुष्कम्पी दशरात्रं न जीवति|
वेगेष्वतोऽन्यथा जीवेन्मन्देषु विनतो जडः|
ख़ञ्जः कुणिः पक्षहतः पङ्गुलो विकलोऽथवा||२१||
anantarāyāmō bahirāyāma ēkāmāya ityādi tēṣāṁ nāma| atratvantarbahirāyāmayōstailadrōṇyāṁ śayanaṁ viśēṣaḥ| anayōrdvayōrantarāyāmō ghōrataraḥ| tarapprayōgāt dvitīyō ghōraḥ| tēna yatnāccikitsēdityarthaḥ| api cēti ghōratvaprasaṅgēna| vivarṇētyādinōpēkṣaṇīyatvamucatē| dhanuṣkampō bāhyāyāmaḥ| atō vivarṇavadanatvāditaḥ anyathā vaiparītyē mandēṣu ca vēgēṣu kadācijjīvanaṁ sambhāvyatē| yadā ya jīvēttadā vinatatvādiyuktō na tvanupahataḥ| vinataḥ kubjaḥ| khañjaḥ kuṣṭhapādaḥ| kuṇiḥ kuṣṭhabāhuḥ| pakṣahatō niṣkriyadēhārdhaḥ| paṅgulaḥ sakthidvayavikr̥taḥ| vikalō hīnavāk| subōdham|| 21||
Adhikarana hanustambhaH (22) · Śloka 22
hanustambhamayyarditavaccikitsēt|
svēdayitvā ca hanū stabdhau srastau svasthānamānīya pāṇibhyāṁ pīḍayēt|
vivr̥tā syē cibukaṁ cōnnāmayēt|
saṁvr̥tāsyē ca nāmayēt||22||
View original
हनुस्तम्भमय्यर्दितवच्चिकित्सेत्|
स्वेदयित्वा च हनू स्तब्धौ स्रस्तौ स्वस्थानमानीय पाणिभ्यां पीडयेत्|
विवृता स्ये चिबुकं चोन्नामयेत्|
संवृतास्ये च नामयेत्||२२||
hanustambhē hi dvayaṁ bhavati| kadācidvivr̥tāsyatā kadācit saṁvr̥tāsyatā ca| subōdham|| 22||
Adhikarana jihvAstambhArditayo kriyAkramaH (23) · Śloka 23
jihvāstambhē sāmānyōktō vidhirēkāyāmē ca|
tathā mahā tr̥ṇapañcamūlavidāryādijīvanīyāni mēdyamāṁsānyaudaka kandāṁśca dviguṇōdakē kṣiradrōṇē kṣīraśēṣaṁ niṣkvāthya pari srāvya tailaprasthēnōnmiśraṁ punaradhiśrayēt|
kṣīrānugamē cāva tārya śītaṁ manthayēt|
tataḥ snēhamādāya pūrvavadvipacēt|
ētat kṣīratailaṁ pānābhyaṅgādiṣu vidhēyam|
tailavihīnag midamēva kṣīraghr̥tamakṣitarpaṇam||23||
View original
जिह्वास्तम्भे सामान्योक्तो विधिरेकायामे च|
तथा महा तृणपञ्चमूलविदार्यादिजीवनीयानि मेद्यमांसान्यौदक कन्दांश्च द्विगुणोदके क्षिरद्रोणे क्षीरशेषं निष्क्वाथ्य परि स्राव्य तैलप्रस्थेनोन्मिश्रं पुनरधिश्रयेत्|
क्षीरानुगमे चाव तार्य शीतं मन्थयेत्|
ततः स्नेहमादाय पूर्ववद्विपचेत्|
एतत् क्षीरतैलं पानाभ्यङ्गादिषु विधेयम्|
तैलविहीनग् मिदमेव क्षीरघृतमक्षितर्पणम्||२३||
jihvāstambhē sāmānyānilāmayacikitsā ēkāyāma ityarditasya nāma| mēdyamāṁsāni varāhādijāni| audakakandāḥ śākavargōktāḥ mr̥ṇālakandādayaḥ| kṣīrānugamē tailakṣīrayōrakētvē| tailahīnamiti tailēna vinā sādhitam|| 23||
Adhikarana AhArakalpanAvisheShAH (24) · Śloka 24
tilvakaphalasiddhakṣīradadhnā ca saha māṁsarasān kalpa yēt|
yathōktāśca yavāgūsnigdhāśca nasyadhūmakavalagrahāḥ prayōjyāḥ||24||
View original
तिल्वकफलसिद्धक्षीरदध्ना च सह मांसरसान् कल्प येत्|
यथोक्ताश्च यवागूस्निग्धाश्च नस्यधूमकवलग्रहाः प्रयोज्याः||२४||
tilvakaphalasiddhā kṣīrādyat dadhi tēna dadhnā saha māṁsarasānyōktāśca yavāgūḥ kalpayēt| snigdhañca yōjayēnnasyādikam||24||
Adhikarana aNutailam (25) · Śloka 25
kr̥ṣṇabhūmikēdāraṁ rōhiṇīkāṣṭhairnātiśuṣkairdāhayēt|
upa lipya ca gōmayēna punaḥ khadirakāṣṭhairdagdhvā tadbhasmā panīya tatra śītībhutē tailaṁ niṣēcayēt|
uṣitaṁ ca niśāṁ khānayēt|
tāmanugatatailāṁ mr̥ttikāmādāya pañcamūlēna saha kvāthayēt|
tamapi kvāthaṁ parisrutamaṣṭaguṇēna payasā tailā vaśēṣaṁ pācayēt|
ētadapyaṇutailaṁ nāvanāt sarvavātavyādhi haram||25||
View original
कृष्णभूमिकेदारं रोहिणीकाष्ठैर्नातिशुष्कैर्दाहयेत्|
उप लिप्य च गोमयेन पुनः ख़दिरकाष्ठैर्दग्ध्वा तद्भस्मा पनीय तत्र शीतीभुते तैलं निषेचयेत्|
उषितं च निशां ख़ानयेत्|
तामनुगततैलां मृत्तिकामादाय पञ्चमूलेन सह क्वाथयेत्|
तमपि क्वाथं परिस्रुतमष्टगुणेन पयसा तैला वशेषं पाचयेत्|
एतदप्यणुतैलं नावनात् सर्ववातव्याधि हरम्||२५||
kr̥ṣṇabhūmyādinā'ṇutailaṁ subōdham|| 25||
Adhikarana aNutailaM dvitIyam (26) · Śloka 26
tadvacca pañcamūlakāṣṭhairdadhvā bhasmāpanīya vidāryādisiddhēna tailēna śataśō niṣicya pūrvavanmr̥damādāyōṣṇōkavati kaṭāhē'bhyāsicca tailaṁ pāṇinā picunā vā gr̥hītva vāta harauṣadhakvāthamāṁsarasakṣīrāmlabhāgasahasrēṇa sahasrapākaṁ sādhayēdyāvatā kālēna śaknuyāt paktuṁ prativāpaścātra haimavatā dakṣiṇāpathagā cāśvagandhāvātaghnāni ca dravyāṇi|
sidhyati cāsmin śaṅkamādhmapayēt|
dundubhīn vādayēt|
brahmaṇānadhyāpayēt bhōjayēt|
chatraṁ dhārayēt|
bālavya janaiśca bījayēt|
tatsiddhaṁ nasyapānābhyaṅgabastiṣu prayuñjīta|
ētatsahasrapākamanivāryavīryaṁ tailamēvaṁ bhāgaśatapakvaṁ śata pākam|
abhīkṣṇaṁ ca svadayēt|
tataḥ snigdhasvinnasya ślakṣṇasya mr̥dunaścarmaṇō vāsasō vā caturaṅgulavistr̥tā bhiḥ paṭṭikābhirvakrībhūtapradēśāvagr̥hṇa sarvatō vēṣṭayēt badhnī yāt|
niśi baddhvā divā muñcēddivā vā niśi|
mōkṣāntē cōtkārikābhiḥ susnigdhābhirvātaghnapraklr̥ptābhiḥ svēda yēt|
avyathaṁ ca pratilōmaṁ pramārjayannr̥jukurvaṁśca punarbadhnī yāt|
ēvaṁ saptarātram|
saśōphē tu vamanamācarēt|
sadā harāgē balavataḥ sirāvyadham|
ghr̥takṣīrabastisēkān vāta pittaghnakriyāṁ ca||26||
View original
तद्वच्च पञ्चमूलकाष्ठैर्दध्वा भस्मापनीय विदार्यादिसिद्धेन तैलेन शतशो निषिच्य पूर्ववन्मृदमादायोष्णोकवति कटाहेऽभ्यासिच्च तैलं पाणिना पिचुना वा गृहीत्व वात हरौषधक्वाथमांसरसक्षीराम्लभागसहस्रेण सहस्रपाकं साधयेद्यावता कालेन शक्नुयात् पक्तुं प्रतिवापश्चात्र हैमवता दक्षिणापथगा चाश्वगन्धावातग़्नानि च द्रव्याणि|
सिध्यति चास्मिन् शङ्कमाध्मपयेत्|
दुन्दुभीन् वादयेत्|
ब्रह्मणानध्यापयेत् भोजयेत्|
छत्रं धारयेत्|
बालव्य जनैश्च बीजयेत्|
तत्सिद्धं नस्यपानाभ्यङ्गबस्तिषु प्रयुञ्जीत|
एतत्सहस्रपाकमनिवार्यवीर्यं तैलमेवं भागशतपक्वं शत पाकम्|
अभीक्ष्णं च स्वदयेत्|
ततः स्निग्धस्विन्नस्य श्लक्ष्णस्य मृदुनश्चर्मणो वाससो वा चतुरङ्गुलविस्तृता भिः पट्टिकाभिर्वक्रीभूतप्रदेशावगृह्ण सर्वतो वेष्टयेत् बध्नी यात्|
निशि बद्ध्वा दिवा मुञ्चेद्दिवा वा निशि|
मोक्षान्ते चोत्कारिकाभिः सुस्निग्धाभिर्वातग़्नप्रक्लृप्ताभिः स्वेद येत्|
अव्यथं च प्रतिलोमं प्रमार्जयन्नृजुकुर्वंश्च पुनर्बध्नी यात्|
एवं सप्तरात्रम्|
सशोफे तु वमनमाचरेत्|
सदा हरागे बलवतः सिराव्यधम्|
ग़ृतक्षीरबस्तिसेकान् वात पित्तग़्नक्रियां च||२६||
tadvaditi rōhiṇīpakvakāṣṭhavat vātaharakvāthādīnāṁ tailamiśritānāṁ tailasamā bhāgāḥ sahasram| bhāgēna pakvaṁ tailaṁ sādhayēt| pākē pākē ca prativāpam| himavatprabhavā dakṣiṇāpathagā cāśvagandhā| vātaghnāni ca dravyāṇi| anivāryavīryamapratihataśaktiḥ| snigdhasvinnatvācchlakṣṇastata ēva ca mr̥du| subōdham| mōkṣānta iti arthādyadā yadā bandhamōkṣastadā tadā yathōtkārikāsvēdaḥ| avyathaṁ pratilōmaṁ cēti pramārjanakriyāviśēṣaṇam| ēvaṁ pramārjayannr̥jukurvaṁśca punarbadhnīyāt| sadāhē rāgē ca sati sirāvyadhaḥ| sa ca balavataḥ| ghrutādikaṁ ca|| 26||
Adhikarana ekA~ggaroge (27) · Śloka 27
ēkāṅgarōgiṇamamlānagātraṁ snēhasvēdōpapannaṁ mr̥dunā saṁśō dhanēna saṁśōdhyānuvāsyāsthāpya cōkṣēpakavidhānēnōpacarēt|
viśēṣatō balātailamanuvāsanārthē|
dōṣasaṁsargē yathāsaṁsargam|
kukkuṭīṁ vā rasāyanavidhānēnōpayuñjīta||27||
View original
एकाङ्गरोगिणमम्लानगात्रं स्नेहस्वेदोपपन्नं मृदुना संशो धनेन संशोध्यानुवास्यास्थाप्य चोक्षेपकविधानेनोपचरेत्|
विशेषतो बलातैलमनुवासनार्थे|
दोषसंसर्गे यथासंसर्गम्|
कुक्कुटीं वा रसायनविधानेनोपयुञ्जीत||२७||
ēkāṅgarōgiṇaṁ pakṣāghātinam| amlānagātraṁ śōṣarahitam| subōdham| dōṣāntarasaṁsargē saṁsargadōṣāpēkṣayā| rasāyavavidhānē kukkuṭī 'surā-suraiḥ kṣīrasamudramantha' ityādinā vakṣyatē|| 27||
Adhikarana apabAhukAdau (28) · Śloka 28
apabāhukē nāvanamūrdhvabhaktaṁ ca nirāmē snēhapānam|
viśva bhīprabhr̥tiṣu pādadāhāntēṣu yathōktāṁ sirāṁ viddhvā vāta vyādhivadupācarēt||28||
View original
अपबाहुके नावनमूर्ध्वभक्तं च निरामे स्नेहपानम्|
विश्व भीप्रभृतिषु पाददाहान्तेषु यथोक्तां सिरां विद्ध्वा वात व्याधिवदुपाचरेत्||२८||
apabāhukē snēhapānaṁ ghr̥taṁ tailaṁ vā dōṣāvasthāpēkṣaṁ hitam| subōdham| viśvabhyādiṣu sirāvyadhōktaṁ sirāḥ viddhvā sāmānyavātavyādhivadupācarēt| tatra ca viśvabhīghr̥dhrasyōrjānunō'stādūrdhvaṁ vā caturaṅgulē| pādaharśapādadāhayōḥ kṣipramārmaṇa api dvyaṅgulē||28||
Adhikarana Urustambhe kramaH (29) · Śloka 29
ūrustambhē tu snēhāsr̥ksrāvavamanavirēcanabastikarmāṇi pariharēt|
āmaślēṣmaṇā saha tēṣāṁ virōdhāt|
ūrulīnānāṁ vāyunā stabdhānāṁ ca vamanadibhirurdhvaṁ nētumambhasāmiva nimnāt sthalamaśakyatvāt|
tatastatra tu bahuśaḥ śamana śōṣaṇāni yuktyāvēkṣya yuñjīta|
rūkṣōpacārān yava śyāmākakōdravōddālakamalavaṇamalpatailasiddhaṁ śākaṁ kṣārāriṣṭamadhūdakāni ca śīlayēt||29||
View original
ऊरुस्तम्भे तु स्नेहासृक्स्राववमनविरेचनबस्तिकर्माणि परिहरेत्|
आमश्लेष्मणा सह तेषां विरोधात्|
ऊरुलीनानां वायुना स्तब्धानां च वमनदिभिरुर्ध्वं नेतुमम्भसामिव निम्नात् स्थलमशक्यत्वात्|
ततस्तत्र तु बहुशः शमन शोषणानि युक्त्यावेक्ष्य युञ्जीत|
रूक्षोपचारान् यव श्यामाककोद्रवोद्दालकमलवणमल्पतैलसिद्धं शाकं क्षारारिष्टमधूदकानि च शीलयेत्||२९||
ūrustambhē snēhādīni pariharēt| yatō nāsau śuddhēna vātēna bhavatyāmādēśca snēhādinā virōdhaḥ| yataścāmādīnāmūrvōrlīnānāmanantarōktairvamanādibhirurdhvaṁ kōṣṭhaṁ nētumaśakyatvam| yathā nimnasthānānāmambhasāṁ sthalaṁ nētumaśakyamiti dr̥ṣṭāntaḥ| atō hētō statrōrustambhē yuktimapēkṣya bahuśaḥ śamanādikaṁ prayuñjīta| tatrādau śamanaṁ yōjayēt| yadi tathā na śāmyati tatra ca rūkṣōpacārādikaṁ śīlayēt|| 29||
Adhikarana Urustambhe auShadham (30) · Śloka 30
sasaindhavaṁ vacādiṁ haridrādiṁ vatsakādiṁ vā|
ṣaḍdhāraṇaṁ vā harītakīḥ pippalīrvā|
śārṅgāṣṭhāmadanadantīvatsakaṁ vā|
svādukaṇṭakāragvadhadārvīmadubakapāṭhākarañjakūla kacūrṇaṁ vā sakṣaudraṁ mastunā pibēt|
citrakadēvadāruku ṣṭhapāṭhātiktakarōhiṇīrvā madhunā lihyāt|
triphalā pippalīmustacavikākaṭurōhiṇīrvā|
svēdāṁśca rūkṣān kuryāt||30||
View original
ससैन्धवं वचादिं हरिद्रादिं वत्सकादिं वा|
षड्धारणं वा हरीतकीः पिप्पलीर्वा|
शार्ङ्गाष्ठामदनदन्तीवत्सकं वा|
स्वादुकण्टकारग्वधदार्वीमदुबकपाठाकरञ्जकूल कचूर्णं वा सक्षौद्रं मस्तुना पिबेत्|
चित्रकदेवदारुकु ष्ठपाठातिक्तकरोहिणीर्वा मधुना लिह्यात्|
त्रिफला पिप्पलीमुस्तचविकाकटुरोहिणीर्वा|
स्वेदांश्च रूक्षान् कुर्यात्||३०||
vacādyādigaṇānāmanyatamaṁ sasaindhavaṁ ṣaḍdharaṇaṁ dārvyādikaṁ kuṣṭhōktaṁ harītakīpippalyōḥ sāmānyēnōṣṇāmbunaiva| śārṅgāṣṭhādicūrṇaṁ mastunā pibēt| svādukaṇṭakō gōkṣurakaḥ| maruvakaṁ mārīcakam| kūlakaṁ paṭōlam| citrakādi madhunā lihyāt|| 30||
Adhikarana atyapatRupte tarpaNam (31) · Śloka 31
atyapatr̥ptaṁ tu rūkṣaṁ kṣāmamanidraṁ jāṅgalarasaiḥ śāli bhiśca tarpayēt|
sarṣapatailaṁ vā saralakuṣṭhaśrīvēṣṭakasura dārunāgakēsarājagandhāsiddhaṁ sakṣaudraṁ pibēt||31||
View original
अत्यपतृप्तं तु रूक्षं क्षाममनिद्रं जाङ्गलरसैः शालि भिश्च तर्पयेत्|
सर्षपतैलं वा सरलकुष्ठश्रीवेष्टकसुर दारुनागकेसराजगन्धासिद्धं सक्षौद्रं पिबेत्||३१||
atyapatr̥ptamapatarpitaṁ rūkṣaṁ kṣāmatvādiyuktaṁ tarpayēt| saralādisiddhaṁ sarṣapatailaṁ va pibēt| kṣaudrēṇa saha vartatē yattailaṁ tattathōktam||31||
Adhikarana sasaindhavAditalam (32) · Śloka 32
sasaindhavapalaṁ śuṇṭhīcitrakapippalīmūlānāṁ pr̥thagdvipalaṁ daśa bhallātakāsthīni kalkīkr̥tyaikadhyamāranālāḍhakēna saha tailaprasthaṁ pacēt|
tatsarvavātavikārēśu pathyaṁ viśēṣā dūrustambhārśōgr̥dhrasīghnamapathyadañca||32||
View original
ससैन्धवपलं शुण्ठीचित्रकपिप्पलीमूलानां पृथग्द्विपलं दश भल्लातकास्थीनि कल्कीकृत्यैकध्यमारनालाढकेन सह तैलप्रस्थं पचेत्|
तत्सर्ववातविकारेशु पथ्यं विशेषा दूरुस्तम्भार्शोगृध्रसीग़्नमपथ्यदञ्च||३२||
śuṇṭhyādīni dvipalōnmitāni| subōdham|| 32||
Adhikarana bAhyopacArAH (33) · Śloka 33
bahirapi ślēṣmakṣapaṇāya kṣaudrasarṣaparakarañjaphalavalmī kamr̥dgōmūtrairuṣṇairlēpayēt|
saubhāñjanatakkārīdvayasaralā rjunakarañjāḍhakīgōkṣurakairlēpōnmardanasēkān kuryāt|
vyā yāmaiśca vividhairmēdaḥ kṣapayēt|
sthālānyullaṅghayēt|
prati srōtaḥ saritamavyālāṁ tarēt|
ēvamūrustambhō hi śuṣkē ślēṣmaṇi praśāmyatīti||33||
View original
बहिरपि श्लेष्मक्षपणाय क्षौद्रसर्षपरकरञ्जफलवल्मी कमृद्गोमूत्रैरुष्णैर्लेपयेत्|
सौभाञ्जनतक्कारीद्वयसरला र्जुनकरञ्जाढकीगोक्षुरकैर्लेपोन्मर्दनसेकान् कुर्यात्|
व्या यामैश्च विविधैर्मेदः क्षपयेत्|
स्थालान्युल्लङ्ग़येत्|
प्रति स्रोतः सरितमव्यालां तरेत्|
एवमूरुस्तम्भो हि शुष्के श्लेष्मणि प्रशाम्यतीति||३३||
subōdham| tamēva vyāyāmamāha-sthalānīti| avyālāṁ grāhādirahitām| pratisrōtō vimukham|| 33||
Adhikarana sAmAnyopacAraH sahacarAditailaM rAsnAdighRuta~jca (34) · Śloka 34
bhavati cātra- sahacaraṁ suradāru sanāgaraṁ kvathitamambhasi tailavimiśritam|
pavananīḍitadēhagatiḥ piban drutavilimbhitagō bhavatīcchayā|
rāsnāmahauṣadhadvīpi pippalīṣaṭhipauṣkaram|
piṣṭvā vipācayētsarpirvātarōgaharaṁ param||34||
View original
भवति चात्र- सहचरं सुरदारु सनागरं क्वथितमम्भसि तैलविमिश्रितम्|
पवननीडितदेहगतिः पिबन् द्रुतविलिम्भितगो भवतीच्छया|
रास्नामहौषधद्वीपि पिप्पलीषठिपौष्करम्|
पिष्ट्वा विपाचयेत्सर्पिर्वातरोगहरं परम्||३४||
athēdānīṁ sarvavātāmayānāṁ sāmānyēna bhēṣajamāha| sahacarāṁdibhistailamiśritaṁ kaṣāyaṁ piban drutagamanō vilambitagamanō vā bhavati| tantrakr̥tā ca mativaibhavādasya ca vr̥ttasya nāsāviśiṣṭaṁ kr̥tva kathitam| rāsnādibhiḥ sādhitaṁ ghr̥taṁ paraṁ vātarōgaharam| dvīpiścitrakaḥ||34||
Adhikarana pa~jcatiktaM ghRutam (35) · Śloka 36
nimbāmr̥tāvr̥ṣapaṭōlanidagdhikānāṁ bhāgān pr̥thagdaśapalān vipacēd ghaṭē'pām|
aṣṭāṁśaśēṣitarasēna punaśca tēna prasthaṁ ghr̥tasya vipacēt picubhāgakalkaiḥ|
pāṭhāviḍaṅgasuradārugajōpakulyā dvikṣāranāgaraniśāmisicavygakuṣṭhaiḥ|
tējōvatīmaricavatsakadīpyakāgni rōhiṇyaruṣkaravacākaṇamūlayuktaiḥ|
mañjiṣṭhayātiviṣayā viṣayā yavānyā saṁśuddhaguggulupalairapi pañcasaṅkhyaiḥ|
tat sēvitaṁ vidhamati prabalaṁ samīraṁ sandhyasthimajjagatamapyatha kuṣṭhamīdr̥k|
nāḍīvraṇārbudabhagandaragaṇḍamālā jatrūrdhvasarvagadagulmagudōtthamēhān|
yakṣmāruciśvasanapīnasakāsaśōṣa hr̥tpāṇḍurōgamadavidradhivātaraktam||35||
h|36|
View original
निम्बामृतावृषपटोलनिदग्धिकानां भागान् पृथग्दशपलान् विपचेद् घटेऽपाम्|
अष्टांशशेषितरसेन पुनश्च तेन प्रस्थं घृतस्य विपचेत् पिचुभागकल्कैः|
पाठाविडङ्गसुरदारुगजोपकुल्या द्विक्षारनागरनिशामिसिचव्य्गकुष्ठैः|
तेजोवतीमरिचवत्सकदीप्यकाग्नि रोहिण्यरुष्करवचाकणमूलयुक्तैः|
मञ्जिष्ठयातिविषया विषया यवान्या संशुद्धगुग्गुलुपलैरपि पञ्चसङ्ख्यैः|
तत् सेवितं विधमति प्रबलं समीरं सन्ध्यस्थिमज्जगतमप्यथ कुष्ठमीदृक्|
नाडीव्रणार्बुदभगन्दरगण्डमाला जत्रूर्ध्वसर्वगदगुल्मगुदोत्थमेहान्|
यक्ष्मारुचिश्वसनपीनसकासशोष हृत्पाण्डुरोगमदविद्रधिवातरक्तम्||३५||
ह्|३६|
nimbādīnāṁ pr̥thagdaśapalān bhāgān apāṁ ghaṭē drōṇē vipacēt| aṣṭāṁśaśiṣṭēna tēna kvāthēna picubhāgakalkaiḥ karṣāṁśakalkaiḥ ghr̥tasya prasthaṁ dvātriṁśat palāni vipacēt| gajōpakulyā śrēyasī| tējōvatī jyōtiṣmatī| kaṇāmūla ityatra kaṇāśabdō luptanirdiṣṭaḥ| tēnātra kaṇā ca kaṇāmūlaṁ ca grāhyam| ata ēva ca muninātra vyōṣaśabdō nirdiṣṭaḥ| yuktā rāsnā| gudōtthānyarśāṁsi| hr̥tpāṇḍubhyāṁ rōgaḥ sambadhyatē| madō madātyayanidānōktalakṣaṇaḥ| śēśaṁ subōdham|| 35||
Adhikarana dashamUlaghRutam (36) · Śloka 36
drōṇē'mbhasaḥ pacēdbhāgān daśamūlaccatuṣpalān|
yavakōlakulatthānāṁ bhāgaiḥ prasthōnmitaiḥ saha|
pādaśēṣē rasē piṣṭairjīvanīyaiḥ saśarkaraiḥ|
tadvatkharjūrakāśmaryadrākṣābadaraphalgubhiḥ|
sakṣīraiḥ sarpiṣaḥ prasthaṁ siddhaṁ kēvalavātanut|
yōjyō niratyayaḥ pānanasyābhyañjanabastiṣu||36||
View original
द्रोणेऽम्भसः पचेद्भागान् दशमूलच्चतुष्पलान्|
यवकोलकुलत्थानां भागैः प्रस्थोन्मितैः सह|
पादशेषे रसे पिष्टैर्जीवनीयैः सशर्करैः|
तद्वत्ख़र्जूरकाश्मर्यद्राक्षाबदरफल्गुभिः|
सक्षीरैः सर्पिषः प्रस्थं सिद्धं केवलवातनुत्|
योज्यो निरत्ययः पाननस्याभ्यञ्जनबस्तिषु||३६||
drōṇē'mbhasa ityārabhya śvadaṁṣṭrakakaṣāyasyētyantagranthasya śaśilēkhāyā adarśanāt jējjaṭakr̥tā nirantarapadī vākhyā likhyatē- drōṇē'mbhasa ityādi| jīvanīyaiḥ jīvantyādibhirmahākaṣāyasaṁgrahōktairdaśabhiḥ| phalgurgōṣṭhōdumbaraḥ|| 36||
Adhikarana nasyam (snehanasyam) (37) · Śloka 37
balāvilvaśr̥tē kṣīrē ghr̥tamaṇḍaṁ vipācayēt|
tasya śuktiḥ prakuñcō vā nasyaṁ vātē śirōgatē|
tadvatsiddhā vasā nakramatsyakūrmabulūkajā|
pratyagrā vidhinānēna nasyapānēśu yōjayēt||37||
View original
बलाविल्वशृते क्षीरे घृतमण्डं विपाचयेत्|
तस्य शुक्तिः प्रकुञ्चो वा नस्यं वाते शिरोगते|
तद्वत्सिद्धा वसा नक्रमत्स्यकूर्मबुलूकजा|
प्रत्यग्रा विधिनानेन नस्यपानेशु योजयेत्||३७||
sadugdhaghr̥tasya styānasyōrparyēcchastasya śuktirardhapalaṁ prakuñcaḥ palaṁ vā śirōgatē mūrdhagatē'nilē bāhuśirōgatē vā ādilōpāt| tadvadbalābilvaśr̥tē kṣīrē| vidhinānēnēti| śuktiḥ prakuñcō vā| bulūkī matsyaviśēṣō dr̥tyākāraḥ|| 37||
Adhikarana jIrNapiNyAkAditailam (38) · Śloka 38
jīrṇaṁ piṇyākaṁ pañcamūlaṁ pr̥thak ca kvāthaṁ kvāthābhyāmēkatastailamābhyām|
kṣīrādaṣṭāṁśaṁ pāyacēttēna pānā dvātā naśyēyuḥ ślēṣmayuktā viśēṣāt||38||
View original
जीर्णं पिण्याकं पञ्चमूलं पृथक् च क्वाथं क्वाथाभ्यामेकतस्तैलमाभ्याम्|
क्षीरादष्टांशं पायचेत्तेन पाना द्वाता नश्येयुः श्लेष्मयुक्ता विशेषात्||३८||
jīrṇaṁ bahuvarṣōṣitam| kṣīrādaṣṭāṁśamiti tailādaṣṭaguṇaṁ kṣīram| pañcamūlakaṣāyēṇa piṇyākaṁ bahuvārṣikam| paktvā tasya rasaṁ pūtvā tailaprasthaṁ vipācayēt|| payasā'ṣṭaguṇēnaitat sarvavātavikāranut| saṁsr̥ṣṭē ślēśmaṇā caitadvātē śastaṁ viśēṣataḥ|| iti carakapāṭhaḥ|| 38||
Adhikarana sahacarAditailamaparam (39) · Śloka 39
samūlaśākhasya sahācarasya tulāṁ samētāṁ daśamūlataśca|
abhīrumūlācca tulārdhamētada ṣṭāṁśaśēṣaṁ vipacēdvahē'pām|
tatra sēvyanakhakuṣṭhahimailā spr̥kprayaṅgunalikāmbuśilājaiḥ|
lōhitānaladalōhasurāhvaiḥ kōpanāmisituruṣkanataiśca|
tulyakṣīraṁ pālikaistailapātraṁ siddhaṁ kr̥cchrān śīlitaṁ hanti vātān|
kampākṣēpastambhaśēṣādiyuktān gulmōnmādau pīnasān yōnirōgān|39|
View original
समूलशाख़स्य सहाचरस्य तुलां समेतां दशमूलतश्च|
अभीरुमूलाच्च तुलार्धमेतद ष्टांशशेषं विपचेद्वहेऽपाम्|
तत्र सेव्यनख़कुष्ठहिमैला स्पृक्प्रयङ्गुनलिकाम्बुशिलाजैः|
लोहितानलदलोहसुराह्वैः कोपनामिसितुरुष्कनतैश्च|
तुल्यक्षीरं पालिकैस्तैलपात्रं सिद्धं कृच्छ्रान् शीलितं हन्ति वातान्|
कम्पाक्षेपस्तम्भशेषादियुक्तान् गुल्मोन्मादौ पीनसान् योनिरोगान्|३९|
Adhikarana ketakimUlAditailam lashunAditailam (39) · Śloka 39
kētakimūlabalātibalānāṁ yadbahalēna rasēna vipakvam|
tailamanalpatuṣōdakayuktaṁ mārutamasthigataṁ tadapōhēt|
tulāṁ laśunakandasya tulārdhaṁ jāṅgalāt palāt|
daśamūlācca vipacēdbhāgān pañcapalān pr̥thak|
tōyārmaṇēna pādasthē samaṁ tailaṁ payō dadhi|
tatra dadyātpalāṁśāṁśca rāsnāmadhukajīvakān|
misisthirāmahāmēdācapalātiviṣābalāḥ|
kākōlīpauṣkaraṁ mūlamaśvagandhā ca sādhitam|
tatparaṁ vātarōgaghnaṁ gulmānāhārtiśūlanut|
bhagnajarjaritāṅgānāṁ pathyamagnēśca dīpanam|39|
View original
केतकिमूलबलातिबलानां यद्बहलेन रसेन विपक्वम्|
तैलमनल्पतुषोदकयुक्तं मारुतमस्थिगतं तदपोहेत्|
तुलां लशुनकन्दस्य तुलार्धं जाङ्गलात् पलात्|
दशमूलाच्च विपचेद्भागान् पञ्चपलान् पृथक्|
तोयार्मणेन पादस्थे समं तैलं पयो दधि|
तत्र दद्यात्पलांशांश्च रास्नामधुकजीवकान्|
मिसिस्थिरामहामेदाचपलातिविषाबलाः|
काकोलीपौष्करं मूलमश्वगन्धा च साधितम्|
तत्परं वातरोगग़्नं गुल्मानाहार्तिशूलनुत्|
भग्नजर्जरिताङ्गानां पथ्यमग्नेश्च दीपनम्|३९|
Adhikarana prasAriNItailam (39) · Śloka 39
samūlajālāṁ vipacēt prasāriṇīṁ tulōnmitāṁ pādadhr̥tē ghaṭē'mbhasaḥ|
pr̥thaksatailaṁ dadhi tatsamaṁ kṣipēt samaṁ ca tābhyāṁ vijayāṁ tataḥ pibēt|
prasāriṇījīvakasindhujanma yaṣṭyāhvarāsnāgnikayāvaśūkaiḥ|
sagranthikākhyairdvipalaiḥ supiṣṭaiḥ bhallātakānāṁ daśakaistribhiśca|
śuṇṭhīpalatrayayutairvinihanti pāna nasyādibhistadakhilān marutō vikārān|
kuṣṭhapramēhahatanāmamanōvikāra śvāsāsthibhaṅgajaṭharakrimibījadōṣān||39||
View original
समूलजालां विपचेत् प्रसारिणीं तुलोन्मितां पादधृते घटेऽम्भसः|
पृथक्सतैलं दधि तत्समं क्षिपेत् समं च ताभ्यां विजयां ततः पिबेत्|
प्रसारिणीजीवकसिन्धुजन्म यष्ट्याह्वरास्नाग्निकयावशूकैः|
सग्रन्थिकाख्यैर्द्विपलैः सुपिष्टैः भल्लातकानां दशकैस्त्रिभिश्च|
शुण्ठीपलत्रययुतैर्विनिहन्ति पान नस्यादिभिस्तदखिलान् मरुतो विकारान्|
कुष्ठप्रमेहहतनाममनोविकार श्वासास्थिभङ्गजठरक्रिमिबीजदोषान्||३९||
samūlaśākhasya sahācarasyētyādi tailayōgacatuṣṭayaṁ subōdham||39||
Adhikarana bhejasammataM sahacaratailam (40) · Śloka 40
pacēt sahācaratulāṁ jaladrōṇacatuṣṭayē|
drōṇaśēśē samakṣīrē tatra tailāḍhakaṁ pacēt|
sahācarasya mūlānāṁ kalkitairdaśabhiḥ palaiḥ|
athava nalaṣaḍgranthisthirākuṣṭhasurāhvayāt|
sailānaladaśailēyaśatahvāraktacandanāt|
siddhē'smin śarkarācūrṇādaṣṭhādaśapalaṁ kṣipēt|
bhēlasya sammataṁ tailaṁ tat kr̥cchrānanilāmayān|
vātakuṇḍalikōnmādabhūtāpasmāravardhma ca|
gulmahr̥drōgagadurnāmayōnirōgāṁśca nāśayēt||40||
View original
पचेत् सहाचरतुलां जलद्रोणचतुष्टये|
द्रोणशेशे समक्षीरे तत्र तैलाढकं पचेत्|
सहाचरस्य मूलानां कल्कितैर्दशभिः पलैः|
अथव नलषड्ग्रन्थिस्थिराकुष्ठसुराह्वयात्|
सैलानलदशैलेयशतह्वारक्तचन्दनात्|
सिद्धेऽस्मिन् शर्कराचूर्णादष्ठादशपलं क्षिपेत्|
भेलस्य सम्मतं तैलं तत् कृच्छ्राननिलामयान्|
वातकुण्डलिकोन्मादभूतापस्मारवर्ध्म च|
गुल्महृद्रोगगदुर्नामयोनिरोगांश्च नाशयेत्||४०||
pacēt sahācaratulāmityādi| tulā palaśatam| samakṣīrē kvāthasamē| athavēti pakṣāntarē| natādibhiḥ kalkitaiḥ tailāḍhakaṁ pacēt| siddhē'smin pūtē śarkarāyā aṣṭādaśapalaṁ kṣipēt| bhēlākhyasya maharṣēḥ sammataṁ tatkr̥cchrān kr̥cchrāsādhyānanilāmayān vātakuṇḍalikādīṁśca nāśayēt| vātakuṇḍalikā mūtrāghātabhēdaḥ|| 40||
Adhikarana shvadaMShTrakakaShAyaH (41) · Śloka 41
śvadaṁṣṭrakakaṣāyasya prasthau dvau payasā samau|
ṣaṭpalaṁ śr̥ṅgivērasya guḍasya ca palāṣṭakam|
tailaprasthaṁ vipakvaṁ taddadyāt sarvānilārtiṣu||41||
View original
श्वदंष्ट्रककषायस्य प्रस्थौ द्वौ पयसा समौ|
षट्पलं शृङ्गिवेरस्य गुडस्य च पलाष्टकम्|
तैलप्रस्थं विपक्वं तद्दद्यात् सर्वानिलार्तिषु||४१||
śvadaṁṣṭrāsvarasaprasthau dvau samau payasā saha| ṣaṭpalaṁ śr̥ṅgivērasya guḍasyāṣṭapalaṁ tathā| tailaprasthaṁ vipakvaṁ taddadyāt sarvānilārtiṣu| jīrṇē tailē ca dugdhēna pēyākalpaḥ praśasyatē|| iti carakapāṭhaḥ| śvadaṁṣṭrētyādi jīrṇē tailē ca dugdhēna pēyākalpaḥ praśasyatē kṣairēyīpānamiti yāvaditi jējjaṭaḥ|| 41||
Adhikarana balAtailam (42) · Śloka 42
balāśataṁ chinnaruhāpādaṁ rāsnāṣṭabhāgikam|
jalāḍhakaśatē paktvā śatabhāgasthitē rasē|
dadhimastvikṣuniryāsaśuktaistailāḍhakaṁ samaiḥ|
pacētsajapayōrdhāṁśaṁ kalkairēbhiḥ palōnmitaiḥ|
śaṭhīsaraladārvēlāmañjiṣṭhāgarucandanaiḥ|
padmakātibalāmustāsūpyaparṇiharēṇubhiḥ|
yaṣṭyāhvasurasavyāghranakharṣabhakajīvakaiḥ|
palāśarasakastūrīnalikājātikōṣakaiḥ|
spr̥kkākuṅkumaśailēyajātīkaṭuphalāmbubhiḥ|
tvakkunduruṣkakarpūraturuṣkaśrīnivāsakaiḥ|
lavaṅganakhatakkōlakuṣṭhamāṁsīpriyaṅgubhiḥ|
sthauṇēyatagaradhyāmavacāmadanakadhavaiḥ|
sanāgakēsaraiḥ siddhē dardyāccātrāvatāritē|
pannakalkaṁ tataḥ pūtaṁ vidhinā tatprayōjitam|
śvāsaṁ kāsaṁ jvaraṁ mūrcchāṁ chardiṁ tr̥ṣṇāṁ kṣataṁ kṣayam|
plīhaśōṣāpasmāramalakṣmīṁ ca praṇāśayēt|
balātailamidaṁ śrēṣṭhaṁ vātavyādhivināśanam||42||
View original
बलाशतं छिन्नरुहापादं रास्नाष्टभागिकम्|
जलाढकशते पक्त्वा शतभागस्थिते रसे|
दधिमस्त्विक्षुनिर्यासशुक्तैस्तैलाढकं समैः|
पचेत्सजपयोर्धांशं कल्कैरेभिः पलोन्मितैः|
शठीसरलदार्वेलामञ्जिष्ठागरुचन्दनैः|
पद्मकातिबलामुस्तासूप्यपर्णिहरेणुभिः|
यष्ट्याह्वसुरसव्याग़्रनख़र्षभकजीवकैः|
पलाशरसकस्तूरीनलिकाजातिकोषकैः|
स्पृक्काकुङ्कुमशैलेयजातीकटुफलाम्बुभिः|
त्वक्कुन्दुरुष्ककर्पूरतुरुष्कश्रीनिवासकैः|
लवङ्गनख़तक्कोलकुष्ठमांसीप्रियङ्गुभिः|
स्थौणेयतगरध्यामवचामदनकधवैः|
सनागकेसरैः सिद्धे दर्द्याच्चात्रावतारिते|
पन्नकल्कं ततः पूतं विधिना तत्प्रयोजितम्|
श्वासं कासं ज्वरं मूर्च्छां छर्दिं तृष्णां क्षतं क्षयम्|
प्लीहशोषापस्मारमलक्ष्मीं च प्रणाशयेत्|
बलातैलमिदं श्रेष्ठं वातव्याधिविनाशनम्||४२||
balāśataṁ palaśatamityarthaḥ| chinnaruhāpādaṁ gūḍūcyāḥ pañcaviṁśatipalanīti yāvat| rāsnāṣṭabhāgikaṁ rāsnāyāḥ sārdhāni dvādaśapalāni| rasē śatabhāgasthitē| tailāḍhakaṁ pacētsamairdadhyādibhiḥ śuktāntairēkaikamāḍhakaṁ ikṣōrniryāsaḥ svarasaḥ| sahājakṣīrasyārdhāṁśēnārdhaḍhakēna vartatē yattailaṁ tatsājapayō'rdhāṁśamityuktam| sūpyaparṇī māśāparṇī mudgaparṇī ca| vyāghranakhaḥ samudrajaḥ| palāśaṁ patrakam| tacca tamālam| rasō bōlaḥ| nalikā vidrumalata| jātikōśakaṁ jāti patrī| spr̥kkā brāhmī jātī mālatī| kaṭuphalaṁ karkōṭaphalam| ambu vālakam| kundurukaṁ kunduruḥ| taruṣkaḥ tuvaraḥ| śrīnivāsakaḥ (ni) 'mr̥ttikā yavanō valkaḥ piṇḍitaḥ śrīnivāsakaḥ|' lavaṅga iti lavaṅgakusumam| sthauṇēyaṁ tailapītakam| tagaraṁ natam| dhyāmakhaṁ sāmakaṁ plavam| (ni) 'kuṭannaṭaṁ plavaṁ dhānyaṁ vitunnaṁ paripēlavam|' avatāritē tailē gandhapatraṁ saṁskārādhānamātram| kaṭuphalō latākastūrikā| kaṭuphalaṁ dakṣiṇāvartē prasiddhaṁ gandhadravyamanyē-iti jējjaṭaḥ|| 42||
Adhikarana amRutAhvaM tailam (43) · Śloka 43
amr̥tāyāstulāḥ pañca pacēttōyavahadvayē|
pādaśēṣē samakṣīraṁ tailasya dvyāḍhakaṁ pacēt|
ēlāmāṁsīnatōśīrasārivākuṣṭhacandanaiḥ|
śatapuṣpābalāmēdāmahāmēdardhijīvakaiḥ|
kākōlīkṣīrakākōlīśrāvaṇyatibalānakhaiḥ|
mahāśrāvaṇijīvantīvidārīkapikacchubhiḥ|
śatāvarītāmalakīkarkaṭahvāharēṇubhiḥ|
vacāgōkṣurakairaṇḍarāsnākālāsahācaraiḥ|
vīrāmahailarṣabhakatridaśāhvaiśca kārṣikaiḥ|
mañjiṣṭhāyāstrikarṣēṇa madhukāṣṭapalēna ca|
kalkaistatkṣīṇavīryāgnibalasammūḍhacētasaḥ|
unmādāratyapasmārairārtāṁśca prakr̥tiṁ nayēt|
vātavyādhiharaṁ śrēṣṭhaṁ tailāgryamamr̥tāhavam||43||
View original
अमृतायास्तुलाः पञ्च पचेत्तोयवहद्वये|
पादशेषे समक्षीरं तैलस्य द्व्याढकं पचेत्|
एलामांसीनतोशीरसारिवाकुष्ठचन्दनैः|
शतपुष्पाबलामेदामहामेदर्धिजीवकैः|
काकोलीक्षीरकाकोलीश्रावण्यतिबलानख़ैः|
महाश्रावणिजीवन्तीविदारीकपिकच्छुभिः|
शतावरीतामलकीकर्कटह्वाहरेणुभिः|
वचागोक्षुरकैरण्डरास्नाकालासहाचरैः|
वीरामहैलर्षभकत्रिदशाह्वैश्च कार्षिकैः|
मञ्जिष्ठायास्त्रिकर्षेण मधुकाष्टपलेन च|
कल्कैस्तत्क्षीणवीर्याग्निबलसम्मूढचेतसः|
उन्मादारत्यपस्मारैरार्तांश्च प्रकृतिं नयेत्|
वातव्याधिहरं श्रेष्ठं तैलाग्र्यममृताहवम्||४३||
amr̥tādyē amr̥tayāḥ guḍūcyāḥ pañca tulāḥ pañcaśatani palāni| vahadvayaṁ catvāri sahasrāṇi ṣaṇṇavatyadhikāni| kṣīraṁ tailasamam| ēkādīni tridaśāhāntāni kārṣikāṇi| śrāvaṇī muṇḍikā prasiddhā| vidārī kandālikā| tāmalakī śivā| karkaṭāhvaḥ karkaṭaśr̥ṅgī| harēṇukā kauntī| kālā nāgabalā| kālānusārītyanyē| vīrā kākōlī| mahailā patraikā| tridaśāhvayaṁ surāhvaṁ dēvadāru| kṣīṇaśabdasya vīryāditrayēṇa sambandhaḥ| vīryaṁ śukramiti kēcit| ētān prakr̥tiṁ nayēt svāsthyamāpādayēt|| 43||
Adhikarana rAsnAditailAni (44) · Śloka 44
rāsnāsahasraniryūhē tailadrōṇaṁ vipācayēt|
gandhairhaimavataiḥ piṣṭairēlādyairaścānilārtinut|
ēṣa kalpō'śvagandhāyā balātibalayōrapi||44||
View original
रास्नासहस्रनिर्यूहे तैलद्रोणं विपाचयेत्|
गन्धैर्हैमवतैः पिष्टैरेलाद्यैरश्चानिलार्तिनुत्|
एष कल्पोऽश्वगन्धाया बलातिबलयोरपि||४४||
rāsnādyē tailē haimavatāni gandhāni himavatprabhavāni gandhadravyāṇi| ēlādyairiti balātailōktairēlādibhirmadhuyaṣṭyantaiḥ| ēṣa ca rāsnāditailakalpaḥ pr̥thagaśvagandhādīnāmapi yōjayēt| tēnāśvagandhādyanyatamasya sahasraniryūhē tailadrōṇaṁ pācayēt| gandhairhaimavataiḥ piṣṭairēlādyaiścētyuyuktaṁ bōddhavyam| rāsnāsahasraniryūha ityādi| palaśabdalōpō'tra draṣṭavyaḥ| niryūhaḥ kvāthaḥ| ēlādyairiti ēlāharēṇupriyaṅgupr̥thvīkākustumburutagaranaladādayaḥ| amr̥tāhvatailōktairvā ēlāmāṁsīnatōśīrētyādibhiḥ| haimavartairgandhairagurvādibhiriti jējjaṭaḥ|| 44||
Adhikarana tailAntarANi (45) · Śloka 45
kvāthakalkapayōrbhirvā balādīnāṁ pr̥thakpacēt|
yavakōlakulatthānāṁ matsyānāṁ śigrubilvayōḥ|
rasēna mūlakānāṁ ca tailaṁ dadhipayōnvitam|
sādhayēttat paraṁ sarvapavanavyādhibhēṣajam|
yacca śītajvarē tailamagurvādyamudāhr̥tam|
sahasraśataśaḥ paktvā siddhaṁ vātāmayāpaham||45||
View original
क्वाथकल्कपयोर्भिर्वा बलादीनां पृथक्पचेत्|
यवकोलकुलत्थानां मत्स्यानां शिग्रुबिल्वयोः|
रसेन मूलकानां च तैलं दधिपयोन्वितम्|
साधयेत्तत् परं सर्वपवनव्याधिभेषजम्|
यच्च शीतज्वरे तैलमगुर्वाद्यमुदाहृतम्|
सहस्रशतशः पक्त्वा सिद्धं वातामयापहम्||४५||
athavā balādīnāṁ balyavargapaṭhitānāṁ balātibalādīnāṁ pr̥thak pratyēkamēkasyaiva kvāthastasyaiva kalkaḥ| yavādīnāṁ mūlakāntānāṁ rasaṁ dadhi payaśca pr̥thaktailasamam| śītajvarōktamagurvādikaṁ punaḥ punastairēvauṣadhaiḥ tēnaiva vidhānēna tadēva pakvaṁ yōjyam|| 45||
Adhikarana phalatrikAdimahAsnehaH (46) · Śloka 46
phalatrikasya prasthaṁ syātkulatthaṁ kuḍavadvayam|
kr̥ṣṇagandhātvagāḍhakyōḥ pr̥thakpañcapalāni tu|
rāsnācitrakayōrdvē dvē daśamūlāt palaṁ palam|
jaladrōṇē pacēt pādaśēṣē prasthōnmitaṁ pr̥thak|
surāranāladadhyamlasauvīrakatuṣōdakam|
kōladāḍimavr̥kṣāmlarasaṁ kṣīraṁ vasāṁ navām|
majjānaṁ tailamājyaṁ ca jīvanīyapalāni ṣaṭ|
kalkamēkatra tatsiddhaṁ siddhaṁ śuddhānilāmayē|
sirāparvāsthigē vātē sarvāṅgaikāṅgarōgiṣu|
vēpanākṣēpaśūlēṣu tamabhyaṅgaṁ prayōjayēt||46||
View original
फलत्रिकस्य प्रस्थं स्यात्कुलत्थं कुडवद्वयम्|
कृष्णगन्धात्वगाढक्योः पृथक्पञ्चपलानि तु|
रास्नाचित्रकयोर्द्वे द्वे दशमूलात् पलं पलम्|
जलद्रोणे पचेत् पादशेषे प्रस्थोन्मितं पृथक्|
सुरारनालदध्यम्लसौवीरकतुषोदकम्|
कोलदाडिमवृक्षाम्लरसं क्षीरं वसां नवाम्|
मज्जानं तैलमाज्यं च जीवनीयपलानि षट्|
कल्कमेकत्र तत्सिद्धं सिद्धं शुद्धानिलामये|
सिरापर्वास्थिगे वाते सर्वाङ्गैकाङ्गरोगिषु|
वेपनाक्षेपशूलेषु तमभ्यङ्गं प्रयोजयेत्||४६||
triphalādīnāṁ yathōktamānānāṁ drōṇapādaśēṣitē kvāthē surāditailājyāntaṁ pr̥thakprasthōnmitaṁ kṣipēt| jīvanīyānāṁ sūtrōktānāṁ ṣaṭpalāni| kr̥ṣṇagandhā saubhāñjanaṁ tasya tvacaḥ pañca palāni| āḍhakyāśca tuvaryāḥ pañcapalāni| dvē dvē iti prakaraṇāt palē| āranālaṁ kāñjikam| dadhyamlamamlaṁ dadhi| sauvīrakaṁ vituṣayavakr̥tam| tuṣōdakaṁ satuṣayavakr̥tam| kōlādīnāṁ pratyēkasya rasaḥ| kōlaḥ badaram| vr̥kṣāmlaṁ tintiṇīkam| subōdham|| 46||
Adhikarana AnUpajAdyasthisiddhaM tailam (47) · Śloka 47
ānūpajāṅgalōtthānāmasthīni vipacējjalē|
tatsnēhaṁ daśamūlasya kaśāyēṇa punaḥ pacēt|
jīvakarṣabhakāsphōtavidārīkapikacchubhiḥ|
vātaghnairdīpanīyaiśca kalkairdvikṣīrabhāgikaiḥ|
sirāparvāsthikōṣṭhasthaṁ pānādyairhanti taccalam|
kṣīṇaujōmajjaśukrāṇāmētat syādamr̥tōpamam||47||
View original
आनूपजाङ्गलोत्थानामस्थीनि विपचेज्जले|
तत्स्नेहं दशमूलस्य कशायेण पुनः पचेत्|
जीवकर्षभकास्फोतविदारीकपिकच्छुभिः|
वातग़्नैर्दीपनीयैश्च कल्कैर्द्विक्षीरभागिकैः|
सिरापर्वास्थिकोष्ठस्थं पानाद्यैर्हन्ति तच्चलम्|
क्षीणौजोमज्जशुक्राणामेतत् स्यादमृतोपमम्||४७||
ānūpajāṅgalōtthānāmantyādi vargatrayapaṭhitānāṁ prāṇināmasthīnyavakṣudya jalē vipācyani| jalakṣayē ca tatsnēhō grāhyaḥ| taṁ snēhaṁ daśamūlakaṣāyēṇa jīvakādibhiragnidīptikaraiśca vātaghnaiḥ kalkaiḥ saha pacēt| kimbhūtaiḥ kalkaiḥ ? dvikṣīrabhāgikaiḥ dvau kṣīrabhāgau yēśāṁ kalkānāṁ tēna kalkēna| tāvat snēhāccaturthāṁśēna bhavitavyam| tatō dviguṇaṁ kṣīraṁ snēhādardhaṁ bhavati| āsphōtō'rkaḥ| kapikacchuḥ kaṇḍūkarī| tadauṣadhaṁ siddhaṁ sirādisthaṁ calaṁ pānādyairhanti| kṣīṇaujaḥprabhrutīnāṁ caitadamr̥tōpamaṁ syāt|| 47||
Adhikarana snehapAnaprashaMsA (48) · Śloka 48
pānē nasyē'nvāsanē'bhyañjanē ca snēhāḥ kālē samyagētē prayuktāḥ|
duṣṭān vātānāśu śāntiṁ nayēyu rvandhyā nārī putrabhājaśca kuryuḥ||48||
View original
पाने नस्येऽन्वासनेऽभ्यञ्जने च स्नेहाः काले सम्यगेते प्रयुक्ताः|
दुष्टान् वातानाशु शान्तिं नयेयु र्वन्ध्या नारी पुत्रभाजश्च कुर्युः||४८||
adhyāyamupasaṁharannāha-ētē'nantarōktāḥ snēhāḥ kālē snēhayōgyē pānādiṣu prayuktāḥ samyak ca svaviṣayē vidhinā prayuktā duṣṭān vātān prāṇādīnanēkasaṁyōgabhinnānāśu śīghraṁ śāntiṁ nayēyuḥ| vandhyāśca yuvatīḥ putrabhājaḥ kuryuḥ| snēhāntōcitatvādidamucyatē||48||
Adhikarana bastikAlanirdeshaH (49-50) · Śloka 50
snēhasvēdairdutaḥ ślēṣmā yadā pakvāśayē sthitaḥ|
pittaṁ vā darśayadrūpaṁ bastibhistaṁ vinirjayēt||49||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tāva ṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ cikitsitasthānē vāta vyādhicikitsitannāma trayōviṁśō'dhyāyaḥ||50||
View original
स्नेहस्वेदैर्दुतः श्लेष्मा यदा पक्वाशये स्थितः|
पित्तं वा दर्शयद्रूपं बस्तिभिस्तं विनिर्जयेत्||४९||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृताव ष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां चिकित्सितस्थाने वात व्याधिचिकित्सितन्नाम त्रयोविंशोऽध्यायः||५०||
vātakōpē'vaśyaṁ rūkṣāditvācchlēṣmā prāyēṇa kōparahitō bhavati| saḥ snēhasvēdairvātavyādhiprayuktairdrutō dravatvaṁ prāptaḥ pakvāśayē sthitaḥ kēnacit prakārēṇa śvētamūtrapurīṣadinā svaṁ rūpaṁ darśayēt| tathāvidhaṁ pittaṁ vā svaṁ rūpaṁ darśayēt| tadā taṁ ślēṣmāṇaṁ pittaṁ vā miśraṁ va bastibhiryōgyairvinirjayēditi|| 49|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyā maṣṭaṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyāṁ cikitsitasthānē trayōviṁśō'dhyāyaḥ