Adhikarana atha vidradhivRuddhicikitsitannAma pa~jcadasho~adhyAyaH adhyAyapratij~jA (1) · Śloka 1
athātō vidradhivr̥ddhicikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातो विद्रधिवृद्धिचिकित्सितं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
kramaprāptayōrvidradhivr̥ddhyōścikitsitapradarśanāyādhyāya ārabhyatē| pr̥thagadhyāyārambhē nidānasthāna ēva prayōjanamuktam|| 1||
Adhikarana sarveShvAmeShu sAmAnyakriyA (2) · Śloka 2
sarvamēva vidradhimāmaṁ śōphavidhinā yathādōṣamupācarēt|
pratatañca śōṇitamapaharēt|
pākābhimukhaṁ cōpanāhya pakvaṁ pāṭayitvā vraṇavaccikitsēt||2||
View original
सर्वमेव विद्रधिमामं शोफविधिना यथादोषमुपाचरेत्|
प्रततञ्च शोणितमपहरेत्|
पाकाभिमुखं चोपनाह्य पक्वं पाटयित्वा व्रणवच्चिकित्सेत्||२||
sarvamēva vidradhiṁ bāhyamābhyantaraṁ ca| subōdham| upanāhaḥ pākāya piṇḍabandhaḥ|| 2||
Adhikarana Abhyantare vidradhau kriyAvisheShaH (3) · Śloka 3
ābhyantarē tu vidradhau varaṇādikvāthamūṣakādipratīvāpaṁ pibēt|
ābhyāmēva ca vargābhyāṁ virēcanadravyaiśca pānāya sarpiḥ prakalpayēt|
āsthāpanamanuvāsanañca|
madhuśigruñca pānabhōjanalēpanēṣu|
śilāhvayaṁ vā kalpavidhānēnōpayuñjīta|
gugguluṁ vā|
yathādōṣaṁ ca sarvaśō gulmavadupakramēt||3||
View original
आभ्यन्तरे तु विद्रधौ वरणादिक्वाथमूषकादिप्रतीवापं पिबेत्|
आभ्यामेव च वर्गाभ्यां विरेचनद्रव्यैश्च पानाय सर्पिः प्रकल्पयेत्|
आस्थापनमनुवासनञ्च|
मधुशिग्रुञ्च पानभोजनलेपनेषु|
शिलाह्वयं वा कल्पविधानेनोपयुञ्जीत|
गुग्गुलुं वा|
यथादोषं च सर्वशो गुल्मवदुपक्रमेत्||३||
ābhyantara ityādinā viśēṣaḥ| virēcanadravyāṇi kumbhanikumbhādīni| śōdhanādigaṇasaṁgrahādhyāyanirdiṣṭāni| taiḥ sarpiḥ prakalpayēta| āsthāpanamanuvāsanaṁ ca| pānādiṣu madhuśigrum| rasāyanādhyāyōktakalpavidhānēna dōṣānuguṇyēna śilājatu prayuñjīta| gugguluṁ vā| sarvēṇa ca prakārēṇa gulmavadvidradhimupakramēta|| 3||
Adhikarana triphalAdikaShAyaH (4) · Śloka 4
triphalāpicumandamadhukakaṭupākapaṭōlāni śāṇāṁśāni|
trivr̥ttrāyamāṇayōḥ karṣam|
masūrapalaṁ caikadhyamaṣṭaguṇē 'bhasi sādhayitvā pūtaṁ rasaṁ ghr̥tamūrcchitaṁ pibēt|
tēna vidradhigulmajvaradāhaśūlatr̥ṣṇāhr̥drōgabhramāratimurcchārakta pittakāmilākuṣṭhavisarpāḥ praśāmyanti||4||
View original
त्रिफलापिचुमन्दमधुककटुपाकपटोलानि शाणांशानि|
त्रिवृत्त्रायमाणयोः कर्षम्|
मसूरपलं चैकध्यमष्टगुणे ऽभसि साधयित्वा पूतं रसं घृतमूर्च्छितं पिबेत्|
तेन विद्रधिगुल्मज्वरदाहशूलतृष्णाहृद्रोगभ्रमारतिमुर्च्छारक्त पित्तकामिलाकुष्ठविसर्पाः प्रशाम्यन्ति||४||
triphalādikē triphalādīni śāṇāṁśāni| triphalā pr̥thagbhūtā gr̥hyatē| śāṇaṁ karśasya caturthāṁśaḥ| trivr̥taḥ karṣaṁ trāyamāṇāyāśca karṣam| palaṁ masūrasya| sarvatō'ṣṭaguṇamambhaḥ| hr̥dayē tu tathā carakasaṁvādēna paṭhitam| tathā trāyamāṇāyāḥ śāṇamāpatati| paṭōlamūlasya karṣō masūrasyārdhapalamiti| tatra paṭhyatē trāyantītriphalānimbakaṭukāmadhukaṁ samam| trivr̥tpaṭōlamūlābhyāṁ catvārōṁ'śāḥ pr̥thaktathā| masūrānnistuṣādaṣṭau tatkvāthaḥ saghr̥tō jayēt|| ētacca prayōgāntaratvēna nēyam|| 4||
Adhikarana trAyamANAdighRutam (5) · Śloka 5
trāyamāṇāprasthakvāthē mustakaṭukātāmalakītrāyamāṇā candanadurālabhājīvantīvīrōtpalaiḥ pālikairghr̥taprasthaṁ kṣīrā malakarasaprasthadvayōpētaṁ vipakvaṁ samānaṁ pūrvēṇa||5||
View original
त्रायमाणाप्रस्थक्वाथे मुस्तकटुकातामलकीत्रायमाणा चन्दनदुरालभाजीवन्तीवीरोत्पलैः पालिकैर्घृतप्रस्थं क्षीरा मलकरसप्रस्थद्वयोपेतं विपक्वं समानं पूर्वेण||५||
trāyāmāṇāyāḥ ṣōḍaśapalasya kvāthaparibhāṣayā dvau kvāthaprasthau bhavataḥ| yasmādauṣadhātṣōḍaśapalātkvathaścaturguṇaścatuṣṣaṣṭipalāni bhavanti| mustādīni pālikāni| kṣīraprasthaṁ ghr̥taprasthamāmalakarasaprasthamityēvamatra kvāthasya dvau prasthau bhavataḥ| auṣadhāt ṣōḍaśaguṇaṁ jalam| ghr̥tādardhēna ca trāyamāṇā| ēvañca kvāthasya ghr̥tād dviguṇatvamauṣadhācca jalasya ṣōḍaśaguṇatvaṁ hr̥dayaviruddhamuktamiva| yadā tu hr̥dayapāṭhakarūpatayā vyākhyāyatē tadā prasthaścāsau kvāthaḥ prasthakvāthaḥ sa ca trāyamāṇāyā iti jñāyatē| kiṁ tu taddhiruddhatvam| ghr̥tāccaturthāṁśatvaṁ trāyamāṇāyā āpatati| yasmāttatra ghr̥tasamastrāyamāṇākvāthō'bhimataḥ| ghr̥tārdhēna ca trāyāmāṇā| tathā ca tatraivaṁ paṭhitam-'kuḍavaṁ trāyamāṇāyāḥ sādhyamaṣṭaguṇē'mbhasi| kuḍavaṁ tadrasāddhātrīsvarasāt kṣīratō ghr̥tān| karṣāśaiḥ kalkitaistiktātrāyantī'tyādi| ētaccaivaṁ vyākhyāyatē-trāyamāṇāyāḥ śuṣkadravyatvāt kuḍavaṁ catvāri palāni| tatō'ṣṭaguṇamudakaṁ dvātriṁśat palāni bhavanti| tāni kvathitāni caturbhāgāvaśēṣaṁ kaṣāyamavatārayēditi| dravatvātkuḍavamaṣṭapalaṁ kvathitaśēṣaṁ bhavati| tāvadēva ca ghr̥tādikañca| dravyāt ṣōḍaśaguṇaṁ kvathanajalaṁ dēyamityēṣā paribhāṣāṣṭaguṇē'mbhasītyanēna bādhitā| pādaśēṣitamavatārayēdityēṣā tvabādhitaiva| asya pakṣasya carakēṇa sādr̥ṣyaṁ kēvalam| tatra trāyamāṇāyā daśaguṇaṁ jalaṁ datvā pañcabhāgēnāṣṭau palāni gr̥hyantē| atra tvaṣṭaguṇāt pādaśēṣatvēna| athaivamucyatē trāyamāṇākuḍavasyāṣṭaguṇamambhō'ṣṭau kuḍavāni bhavanti tāni ca dravatvāt palamānēna ṣōḍaśaguṇatvamēvāpadyanta iti| tanna| yatō vinā'pyaṣṭaguṇavacanaḥ sāmānyaparibhāṣayaiva dravyād dravasya ṣōḍaśaguṇatvasiddhēḥ| kvathitaśēṣasya ca śabdēna niyatatvādaṣṭaguṇavacanaprayōjanamāpadyatē| tasmādyathōktamēva sādhuḥ|| 5||
Adhikarana drAkShAdighRutam (6) · Śloka 6
drākṣāmadhūkakharjūrābhīruvidārīparūṣakatriphalākvāthē kṣīrēkṣudhātrīsvarasasamētamabhayāgarbhasarpirvipācayēt|
tacchītaṁ madhuśarkarāpādayuktaṁ samānaṁ pūrvēṇa||6||
View original
द्राक्षामधूकखर्जूराभीरुविदारीपरूषकत्रिफलाक्वाथे क्षीरेक्षुधात्रीस्वरससमेतमभयागर्भसर्पिर्विपाचयेत्|
तच्छीतं मधुशर्करापादयुक्तं समानं पूर्वेण||६||
drākṣādikē sarpiṣi kvāthaḥ snēhāccaturguṇaḥ| kṣīramikṣurasa āmalīrasaścaikībhūtaṁ ghr̥tasamam| 'kalpayēt sadr̥śān bhāgān pramāṇaṁ yatra nōdita'miti nyāyāt| anyē kṣīrādikaṁ pr̥thak snēhasamamiti varṇayanti| yasmāt 'pr̥thaksnēhasamaṁ vidyāt pañcaprabhr̥ti tu drava'mityuktam| abhayāgarbhaḥ snēhāccaturthāṁśēna| śarkarā ghr̥tasya caturthēna bhāgēna samā|| 6||
Adhikarana shoNitAvasecanam (7) · Śloka 7
bhr̥śañca śr̥ṅgādibhiḥ śōṇitamavasēcayēdyathāsannam|
bāhu madhyē vā sirāṁ vidhyēt||7||
View original
भृशञ्च शृङ्गादिभिः शोणितमवसेचयेद्यथासन्नम्|
बाहु मध्ये वा सिरां विध्येत्||७||
subōdham|| 7||
Adhikarana koShThasthe pacyamAne cikitsA (8) · Śloka 8
pacyamānañca kōṣṭhagataṁ bahirunnatamupanāhayēt|
tatraiva ca piṇḍitē śūlē tatpārśvapīḍanēna labdhasuptau śastrakarmavidhi nirdiṣṭaiśca cihnaiḥ pakvamupalakṣya bhitvā vraṇvatsādhayēt||8||
View original
पच्यमानञ्च कोष्ठगतं बहिरुन्नतमुपनाहयेत्|
तत्रैव च पिण्डिते शूले तत्पार्श्वपीडनेन लब्धसुप्तौ शस्त्रकर्मविधि निर्दिष्टैश्च चिह्नैः पक्वमुपलक्ष्य भित्वा व्रण्वत्साधयेत्||८||
pacyamānamityādi vidradhiviśēṣaṇam| tathāvidhaṁ vidradhimupanāhayēt piṇḍairvadhnīyāt| tatraivēti kōṣṭhē vidradhau piṇḍitaśūlakvathitēna liṅgēna palā iti vidrādhimupalakṣya śastrēṇa bhitvā vraṇavidhānēna sādhayēt| piṇḍitaṁ śūlaṁ vidradhiniyatatvācchēṣāṅgavyāpanaśīlam| tathāvidhē śūlē sati| tathā tasya vidradhēḥ pārśvapīḍanēna puruṣasya svapnē labdhē sukhēna nidrāyāṁ prāptāyām| śastravidhyuktāni pakvaliṅgānyalpavēgatāmlānyādīni|| 8||
Adhikarana AbhyantarAyAH pakvAyAH srAvopekShA (9) · Śloka 9
ābyantara ēva ca pakvamūrdhvamadhō vā pravr̥ttaṁ pūyamupa dravān parirakṣan upēkṣēta daśāhamātram||9||
View original
आब्यन्तर एव च पक्वमूर्ध्वमधो वा प्रवृत्तं पूयमुप द्रवान् परिरक्षन् उपेक्षेत दशाहमात्रम्||९||
antaḥpakvaṁ svayamūrdhvamārgēṇādhō vā pravr̥ttaṁ pūyamupadravān rakṣan bhiṣagdaśarātramupēkṣēta| na kēnacit prakārēṇōpakramētētyarthaḥ| kēvalamannapānaṁ tathāvidhēyaṁ yathōpadravēbhyō rakṣā bhavati|| 9||
Adhikarana asamyagvahane upacArAH (10) · Śloka 10
asamyagvahati vā klēdē tannirvāhaṇārthamamlasurāsavamairē yōṣṇōdakānyatamēna varaṇādiṁ madhuśigruṁ vā pibēt|
tanmū lairvā kr̥tāṁ yavāgūṁ yavakōlakulatthayūṣēṇa cāśnīyāt||10||
View original
असम्यग्वहति वा क्लेदे तन्निर्वाहणार्थमम्लसुरासवमैरे योष्णोदकान्यतमेन वरणादिं मधुशिग्रुं वा पिबेत्|
तन्मू लैर्वा कृतां यवागूं यवकोलकुलत्थयूषेण चाश्नीयात्||१०||
yadā tu pūyaṁ pravr̥ttaṁ na tu samyak tadā tasya samyakpravr̥ttayē varaṇādikaṁ madhuśigruṁ vāmlasurādīnāmanyatamēna pibēt| mairēyaṁ khārjūraṁ madyam| tanmūlairiti varaṇādērmadhuśigrōśca pratyavamarśaḥ yavādiyūṣēṇānnamaśnīyāditi daśāhaḥ|| 10||
Adhikarana pakve dashAhordhvaM kRutyam (11) · Śloka 11
ūrdhvañca daśāhāttilvakaghr̥tēna trāyamāṇāghr̥tēna vā yathā balaṁ śōdhayēt|11|
View original
ऊर्ध्वञ्च दशाहात्तिल्वकघृतेन त्रायमाणाघृतेन वा यथा बलं शोधयेत्|११|
subōdham|| 11||
Adhikarana shodhanottaraM kRutyam (11) · Śloka 11
viśuddhaśca tiktakamalpamalpaṁ sarpiḥ madhunōpētamupayu ñjīta||11||
View original
विशुद्धश्च तिक्तकमल्पमल्पं सर्पिः मधुनोपेतमुपयु ञ्जीत||११||
viśuddhaśca tiktakaṁ sarpirmadhunā miśritamalpalpaṁ kr̥tvōpayuñjīta||11||
Adhikarana pAkAtsaMrakShaNIyA (13) · Śloka 13
yathā ca nōpaiti pākaṁ tathā prayatitavyam|
śīghravidā- hitvāttasya vidradhiriti saṁjñā|
pakvē tu punardaivikī siddhi- rāśukāritaraśca sarvāmēbhyō vidradhiḥ||13||
View original
यथा च नोपैति पाकं तथा प्रयतितव्यम्|
शीघ्रविदा- हित्वात्तस्य विद्रधिरिति संज्ञा|
पक्वे तु पुनर्दैविकी सिद्धि- राशुकारितरश्च सर्वामेभ्यो विद्रधिः||१३||
pākarakṣaṇāya yatnē hētuḥ śīghravidāhitvam| daivikī siddhiḥ puruṣayatnāsādhyatvāt|| 13||
Adhikarana pramehacikitsAtideshaH (14) · Śloka 14
sati ca pramēhē pramēhacikitsitamīkṣēta||14||
View original
सति च प्रमेहे प्रमेहचिकित्सितमीक्षेत||१४||
vidradhimataḥ pramēhē sati pramēhacikitsitamīkṣēta| tatrōktēna prakārēṇāpi cikitsēdityarthaḥ|| 14||
Adhikarana stanavidradhicikitsA (15) · Śloka 15
stanavidradhimapi vraṇavidhānēnōpacarēt|
pacyamānaṁ yathēṣṭa bhōjanēna pācayēt|
na punarupanāhayēt|
upanaddhō hi stanō mr̥dumāṁsatayā śīghramēva pakvaḥ saṅkōthamavāpyāvadīryēta|
pakvaṁ ca stanavidradhiṁ stanyavāhinīḥ sirāḥ sacūcukaṁ ca kr̥ṣṇamaṇḍalaṁ pariharan śastrēṇōpakramēt|
sarvāsu cāma vidagdhapakvavraṇāvasthāsu stanaṁ nirduhīta||15||
View original
स्तनविद्रधिमपि व्रणविधानेनोपचरेत्|
पच्यमानं यथेष्ट भोजनेन पाचयेत्|
न पुनरुपनाहयेत्|
उपनद्धो हि स्तनो मृदुमांसतया शीघ्रमेव पक्वः सङ्कोथमवाप्यावदीर्येत|
पक्वं च स्तनविद्रधिं स्तन्यवाहिनीः सिराः सचूचुकं च कृष्णमण्डलं परिहरन् शस्त्रेणोपक्रमेत्|
सर्वासु चाम विदग्धपक्वव्रणावस्थासु स्तनं निर्दुहीत||१५||
stanavidradhītyādi subōdham| upanāhabandhēna stanaḥ pakvaṁ kōthaṁ klēdamavāpyāvadīryēta| sarvāsu cāvasthāsu stanaṁ nirduhītāpanītakṣīraṁ kuryāt|| 15||
Adhikarana dantAdividradhayaH (16) · Śloka 16
dantādividradhīnāmapi yathāsvamēva vakṣyatē lakṣaṇaṁ sādhanaṁ ca||16||
View original
दन्तादिविद्रधीनामपि यथास्वमेव वक्ष्यते लक्षणं साधनं च||१६||
dantādividradhīnāṁ yathāsvamadhyāyēṣu lakṣaṇaṁ cikitsitañca vakṣyatē| yathā dantavidradhērmukharōgēṣu| ādigrahaṇēna karṇavidradhyādīnāṁ grahaṇam||16||
Adhikarana vAtavRuddhicikitsA (17) · Śloka 17
vr̥ddhau tu mārutajē trivr̥tā snigdhamāturaṁ svinnañca miśra sukumārakatilvakairaṇḍakōśāmraphalasnēhānāmanyatamēna virēcayēt|
tatō'nilaghnakvāthakalkairnirūhayēt|
nirūḍhaṁ ca māṁsarasēnāśitaṁ yaṣṭīmadhukatailēnānuvāsayēt|
svēda pralēpōpanāhāṁśca prayuñjīta|
pakvaṁ ca bhitvā vraṇamiva cikitsēt||17||
View original
वृद्धौ तु मारुतजे त्रिवृता स्निग्धमातुरं स्विन्नञ्च मिश्र सुकुमारकतिल्वकैरण्डकोशाम्रफलस्नेहानामन्यतमेन विरेचयेत्|
ततोऽनिलघ्नक्वाथकल्कैर्निरूहयेत्|
निरूढं च मांसरसेनाशितं यष्टीमधुकतैलेनानुवासयेत्|
स्वेद प्रलेपोपनाहांश्च प्रयुञ्जीत|
पक्वं च भित्वा व्रणमिव चिकित्सेत्||१७||
vr̥ddhāvityādinā vr̥ddhicikitsā| trivr̥ta iti snēhatritayasya nāma| snigdhasvinnāya vakṣyamāṇānāṁ miśrakādīnāṁ snēhānāmanyatamaṁ virēcanārthaṁ dadyāt| tatō virēcanādūrdhvamanilaghnānāmauṣadhānāṁ kvāthēna tēṣāmēva ca kalkēna nirūhayēt| madhuyaṣṭyā pakvaṁ tailamanuvāsanam| svēdādīṁśca punaḥ prayuñjīta| ēvamapi pakvaṁ vr̥ddhiṁ śastrēṇa bhitvā vraṇavaccikitsēditi vātavr̥ddhiḥ|| 17||
Adhikarana pittavRuddhiH (18) · Śloka 18
pittavr̥ddhiṁ pittaśōphavat|
pakvañca pittavraṇavat||18||
View original
पित्तवृद्धिं पित्तशोफवत्|
पक्वञ्च पित्तव्रणवत्||१८||
vakṣyamāṇapittaśvayathuvat pittavr̥ddhiṁ cikitsēt| tathāpi pakvaṁ pittavraṇavaditi pittavr̥ddhiḥ|| 18||
Adhikarana shleShmavRuddhiH (19) · Śloka 19
kaphavr̥ddhimapi kaphaśōphavat|
pibēcca pītadārukaṣāyaṁ mūtrēṇa|
kaphagranthivacca sarvaṁ vimlāpanavarjyamācarēt|
pakvaṁ ca pāṭitaṁ ślēṣmavraṇavat||19||
View original
कफवृद्धिमपि कफशोफवत्|
पिबेच्च पीतदारुकषायं मूत्रेण|
कफग्रन्थिवच्च सर्वं विम्लापनवर्ज्यमाचरेत्|
पक्वं च पाटितं श्लेष्मव्रणवत्||१९||
kaphavr̥ddhau kaphaśvayathuvaccikitsā| tatra ya pītadāruṇō dāruharidrāyāḥ kvāthaṁ gōmūtrabhāvitaṁ pibēt| vimlāpanaṁ vilāyanaṁ varjayitvā'nyaḥ sarvaḥ ślēṣmagranthivihitaḥ| pakvaṁ vr̥ddhiṁ ślēṣmavraṇavat cikitsēt| subōdham|| 19||
Adhikarana raktavRuddhiH (20) · Śloka 20
raktajaṁ pittavidradhivat|
pratatañcātra raktamapaharēt||20||
View original
रक्तजं पित्तविद्रधिवत्|
प्रततञ्चात्र रक्तमपहरेत्||२०||
raktajamityādi subōdham| atrēti raktavr̥ddhau|| 20||
Adhikarana medovRuddhiH (21) · Śloka 21
mēdōvr̥ddhiṁ gavādikarīṣatuṣakiṇvasurasādibhiruṣṇarūkṣairmūtra yuktaiḥ svēdayitvā punastadvidhairēva sukhōṣṇaiḥ sōtsēdhaṁ lēpa yēt|
tadvacchirōvirēkadravyairvā|
svinnaṁ caivaṁ phalasēvanīṁ pariharan vr̥ddhipatrēṇa vidāryāpanīyamēdaḥ kāsīsasaindhava mākṣikaiḥ pratisārya sīvyēt|
tataḥ sumanōgranthimanaḥ śi lailābhallātakaistailamabhyaṅgārthaṁ kuryāt|
āvraṇasandhā nācca snēhasvēdau||21||
View original
मेदोवृद्धिं गवादिकरीषतुषकिण्वसुरसादिभिरुष्णरूक्षैर्मूत्र युक्तैः स्वेदयित्वा पुनस्तद्विधैरेव सुखोष्णैः सोत्सेधं लेप येत्|
तद्वच्छिरोविरेकद्रव्यैर्वा|
स्विन्नं चैवं फलसेवनीं परिहरन् वृद्धिपत्रेण विदार्यापनीयमेदः कासीससैन्धव माक्षिकैः प्रतिसार्य सीव्येत्|
ततः सुमनोग्रन्थिमनः शि लैलाभल्लातकैस्तैलमभ्यङ्गार्थं कुर्यात्|
आव्रणसन्धा नाच्च स्नेहस्वेदौ||२१||
mēdōvr̥ddhiṁ gōkarīṣādibhiḥ svēdayēt| 'karīṣa' iti paśupurīṣasyākhyā| kiṇvaṁ surāghanaḥ| surasādirgaṇaḥ| anyacca yatsparśanīyābhyāmuṣṇaṁ rūkṣañca| athavā ēbhirēvāgnisaṁyōgāduṣṇaiḥ| snēhapratiṣēdhācca rūkṣairiti| utsēdhō ghanatvam| śōdhanādigaṇōktaśirōvirēcanadravyairvā| tadvanmūtrayuktai rūkṣaiśca| phalaṁ vr̥ṣaṇaṁ sīvanīṁ ca rakṣan śastrēṇa vidārya mēdō'panēyam| tasminnapanītē kāsīsādibhiḥ pratisāryāvacūrṇya vraṇaṁ sīvyēt| tataḥ syūtvā sumanaḥprabhr̥tibhiḥ siddhaṁ tailamabhyaṅgārthaṁ kuryāt| sumanaḥkāṣṭhasya granthiḥ sumanōgranthiḥ| vraṇasādhanaṁ ca yāvattāVvatsnēhasvēdau kuryāditi mēdōvr̥ddhiḥ|| 21||
Adhikarana mUtravRuddhiH (22) · Śloka 22
mūtravr̥ddhiṁ snigdhaiḥ svēdayitvā vastrapaṭṭēna vēṣṭayēt|
tatō 'dhastāt sēvanyā dakōdaravad vrīhimukhēna bhitvā nāḍyā srāvayēt|
tataḥ sthagikābandhaṁ kuryāt|
vraṇē ca śōdhana rōpaṇāni||22||
View original
मूत्रवृद्धिं स्निग्धैः स्वेदयित्वा वस्त्रपट्टेन वेष्टयेत्|
ततो ऽधस्तात् सेवन्या दकोदरवद् व्रीहिमुखेन भित्वा नाड्या स्रावयेत्|
ततः स्थगिकाबन्धं कुर्यात्|
व्रणे च शोधन रोपणानि||२२||
mūtravr̥ddhau subōdham| dakōdarasyōdakōdarasya vyadhōvakṣyamāṇaḥ| sthagikābandhaḥ sūtrasthānē pradarśita iti mūtravr̥ddhiḥ|| 22||
Adhikarana AntravRuddhiH (23) · Śloka 23
āntravr̥ddhiṁ phalakōśamasamprāptaṁ vātavr̥ddhivadupacarēt||23||
View original
आन्त्रवृद्धिं फलकोशमसम्प्राप्तं वातवृद्धिवदुपचरेत्||२३||
āntravr̥ddhiṁ punaḥ phalakōśau vr̥ṣaṇāvasamprāptaṁ vātajavr̥ddhivaccikitsēt| tatra hyāntrakramēṇa phalatōyā vr̥ddhiḥ prasarati|| 23||
Adhikarana sukumAraghRutam (24) · Śloka 24
punarnavaśatapalaṁ daśapalāni ca pr̥thak daśamūlapayasyā śvagandhāśatāvaryēraṇḍamūlānyapāṁ vahē'ṣṭāṁśāvaśēṣaṁ sādhayēt|
pūtaśītē ca tasmin niryūhē triṁśadguḍapalānyēraṇḍatailaprasthaṁ ghr̥tadviprasthaṁ kṣīradviprasthaṁ kalkīkr̥tāni ca dvipalikāni drākṣānāgarapippalīpippalīmūlayavānīyavakṣāracitraka madhukasaindhavānyāvāpyaikadhyaṁ vipacēt|
ētat sarvayantra ṇāsvapariklēśēna sukumārākhyaṁ sukumārāṇāmīśvarāṇāṁ nārīṇāṁ kṣīṇarētasāmaprajānāmalpāgnīnāṁ viṣamāgnīnāṁ ca kāmatō'nnapānē vā prayuktamalakṣmīghnaṁ kāntikaraṁ balyaṁ br̥ṁhaṇaṁ vayaḥsthāpanaṁ vardhmavidradhiplīhagulmōdāvarta śōphōdarārśōmēḍhrayōnirōgēṣu mahāvātavyādhiṣu ca parama mauṣadham||24||
View original
पुनर्नवशतपलं दशपलानि च पृथक् दशमूलपयस्या श्वगन्धाशतावर्येरण्डमूलान्यपां वहेऽष्टांशावशेषं साधयेत्|
पूतशीते च तस्मिन् निर्यूहे त्रिंशद्गुडपलान्येरण्डतैलप्रस्थं घृतद्विप्रस्थं क्षीरद्विप्रस्थं कल्कीकृतानि च द्विपलिकानि द्राक्षानागरपिप्पलीपिप्पलीमूलयवानीयवक्षारचित्रक मधुकसैन्धवान्यावाप्यैकध्यं विपचेत्|
एतत् सर्वयन्त्र णास्वपरिक्लेशेन सुकुमाराख्यं सुकुमाराणामीश्वराणां नारीणां क्षीणरेतसामप्रजानामल्पाग्नीनां विषमाग्नीनां च कामतोऽन्नपाने वा प्रयुक्तमलक्ष्मीघ्नं कान्तिकरं बल्यं बृंहणं वयःस्थापनं वर्ध्मविद्रधिप्लीहगुल्मोदावर्त शोफोदरार्शोमेढ्रयोनिरोगेषु महावातव्याधिषु च परम मौषधम्||२४||
punarnavādinā sukumārākhyam| subōdham| daśamūladravyāṇyapi pr̥thagdaśapalāni| sarvābhiryantraṇābhiryatō na pariklēśayatyataḥ sukumārākhyam| kṣīṇarētasāmiti sambhavāt puṁsāṁ viśēṣaṇam| aprajānāmiti prādhanyēna nārīṇām| kāmatō yathēcchāṁ mātrādibhiḥ| vardhma vr̥ddhiḥ|| 24||
Adhikarana gandharvahastatailam (25) · Śloka 25
gandharvahastamūlatulāṁ yavāḍhakaṁ nāgarārdhakuḍavañca salila drōṇē pādaśēṣaṁ vipacēt|
tēna dviguṇakṣīrēṇairaṇḍatailaprasthaṁ sādhayēt|
kalkapiṣṭañcātra dadyātpunargandharvahastamūlakuḍavaṁ śuṇṭhīpalañca|
ētadgandharvahastatailaṁ samānaṁ pūrvēṇa||25||
View original
गन्धर्वहस्तमूलतुलां यवाढकं नागरार्धकुडवञ्च सलिल द्रोणे पादशेषं विपचेत्|
तेन द्विगुणक्षीरेणैरण्डतैलप्रस्थं साधयेत्|
कल्कपिष्टञ्चात्र दद्यात्पुनर्गन्धर्वहस्तमूलकुडवं शुण्ठीपलञ्च|
एतद्गन्धर्वहस्ततैलं समानं पूर्वेण||२५||
gandharvahastādinā tailaṁ gandharvahastatailam| gandharvahastaḥ ēraṇḍaḥ||25||
Adhikarana dAhavidhiH (26) · Śloka 26
bhavati cātra- yāyādvardhma na cēcchāntiṁ snēharēkānuvāsanaiḥ|
bastikarma puraḥ kr̥tvā vaṅkṣaṇasthaṁ tatō dahēt|
agninā mārgarōdhārthaṁ marutō'rdhēnduvakrayā||26||
View original
भवति चात्र- यायाद्वर्ध्म न चेच्छान्तिं स्नेहरेकानुवासनैः|
बस्तिकर्म पुरः कृत्वा वङ्क्षणस्थं ततो दहेत्|
अग्निना मार्गरोधार्थं मरुतोऽर्धेन्दुवक्रया||२६||
gatānugatikā| snēhādibhiḥ prayuktairyadi vardhma śāntiṁ na yāyāt tatraiva bastikarmapūrvakaṁ vaṅkṣaṇasthaṁ dahēt| dīrghamapi vaṅkṣaṇābhyantarasthaṁ dahēdityarthaḥ| kēna dahēdityāha-ardhacandravakrayā śalākayā| sā ca yantravidhau pradarśitā śalākāmantravardhmanītyādinā| agnirapi śalākāsthō dāhakāraṇaṁ bhavati śalākāpi| kimarthaṁ dahēdityāha-marutō mārgarōdhārtham| agninā saṅkucitatvāt ruddhamārgō vāyurāntraṁ na vardhayati|| 26||
Adhikarana vidhyantaram (27) · Śloka 27
aṅguṣṭhasyōpari snāva pītaṁ tantusamaṁ ca yat|
utkṣipya sūcyā tattiryagdahēcchitvā yatō gadaḥ||27||
View original
अङ्गुष्ठस्योपरि स्नाव पीतं तन्तुसमं च यत्|
उत्क्षिप्य सूच्या तत्तिर्यग्दहेच्छित्वा यतो गदः||२७||
tathēdamapi kuryāt| gadō vardhma yatō yasmin pārśvē vāmē vā phalakōśē dakṣiṇē vā tasminnēva pārśvē pāṇāvaṅguṣṭhasyōpari nakhamūlamanupravr̥ttaṁ varṇēna pītaṁ yatsnāva tatsūcyā utkṣiptaṁ tiryak chitvā tiryagēva dahēt|| 27||
Adhikarana matAntaram (28) · Śloka 28
tatō'nyapārśvē'nyē tvāhurdahēdvānāmikāṅgulē||28||
View original
ततोऽन्यपार्श्वेऽन्ये त्वाहुर्दहेद्वानामिकाङ्गुले||२८||
anyē tvācāryā ēvamāhuḥ| yathā-yatō gadō vardhma tatō'nyapāRśvē snāva chītvā dahēt| tēṣāṁ matē vāmaphalakōśajē vardhmani dakṣiṇāpāṇāvaṅguṣṭhasnāvaṁ dahēt| dakṣiṇajē ca vāmāṅguṣṭhajamiti| aṅguṣṭhavidhānēnāmikāṅgulau snāvaṁ na dahēt| dakṣiṇavāmabhēda ubhayamatē pūrvavadvyākhyēyaḥ| anāmikā kaniṣṭhikāyā dvitīyā|| 28||
Adhikarana dAhasyAnyatrApyatideshenopayogaH (29-15) · Śloka 15
gulmē'nairvātakaphajē plīhi cāyaṁ vidhi smr̥taḥ|
kaniṣṭhikānāmikayōrviśvabhyāṁ tu yatō gadaḥ||29||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tāva ṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ cikitsitasthānē vidradhi vr̥ddhicikitsitannāma pañcadaśō'dhyāyaḥ||15||
View original
गुल्मेऽनैर्वातकफजे प्लीहि चायं विधि स्मृतः|
कनिष्ठिकानामिकयोर्विश्वभ्यां तु यतो गदः||२९||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृताव ष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां चिकित्सितस्थाने विद्रधि वृद्धिचिकित्सितन्नाम पञ्चदशोऽध्यायः||१५||
anyairācāryaiḥ snāvacchēdadāhavidhirvātakaphajē gulmē plīhi ca smr̥taḥ| viśvabhyāñca kaniṣṭhikāyā anāmikāyāśca snāvacchēdanamicchanti| yatō gada iti yasminnēva pāRśvē gadō viśvabhī tasminnēva pāṇāvityarthaḥ| viśvabhīprayōgāt sarvatra pāṇimanumimīmahē| viśvabhī vātavyādhau bāhukaṇḍarāvikāra uktaḥ|| 29|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyā maṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyāṁ cikitsitasthānē pañcadaśō'dhyāyaḥ