Adhikarana atha bastivyApatsiddhirnAma ShaShTho~adhyAyaH, pratij~jA (1) · Śloka 1
athātō bastivyāpatsiddhiṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurā''nnēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातो बस्तिव्यापत्सिद्धिं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुराऽऽन्नेयादयो महर्षयः||१||
bastīnāṁ kalpanāṁ pradarśayitvā tēṣāmēvōpayōgē vyāpadastata sādhanañca pradarśayitumadhyāya ārabhyatē|| 1||
Adhikarana bastervyApadaH (2) · Śloka 2
vibandhagauravā''dhmānaśirōrugvāhanōrdhvagāḥ|
kukṣiśūlā'ṅgarughidhmāhr̥tpīḍākarttanasravāḥ|
ayōgādatiyōgācca bastēḥ syuḥ ṣaḍāpadaḥ||2||
View original
विबन्धगौरवाऽऽध्मानशिरोरुग्वाहनोर्ध्वगाः|
कुक्षिशूलाऽङ्गरुघिध्माहृत्पीडाकर्त्तनस्रवाः|
अयोगादतियोगाच्च बस्तेः स्युः षडापदः||२||
bastērayōgādvibandhādayaḥ ṣaḍā''padō vyādhayaḥ syuḥ| tasyaivā'tiyōgāt kukṣiśūlādayaḥ ṣaḍā''padaḥ syuḥ| ētāścāpadaḥ pradhānāḥ kīrttitāḥ| ētadanuyāyināṁ hi pr̥thagatraiva vakṣyamāṇatvāt| vāhanaṁ pravāhikā| ūrdhvagā''khyā vyāpadyatra bastirmukhanāsikānnirētīti| karttanaṁ nābhyādīnāṁ karttanamiva| sravō'sr̥gādiparisravaḥ|| 2||
Adhikarana vibandhAkhyA vyApatsiddhishca (3) · Śloka 3
asnigdhasvinnadēhasya gurukōṣṭhasya yōjitaḥ|
śītō'lpasnēhalavaṇadravyamātrō ghanō'pi vā|
bastiḥ saṁkṣōbhya taṁ dōṣaṁ durbalatvādanirharan|
karōti vātaviṇmūtravibandhamatidāruṇam|
nābhibastirujāṁ dāhaṁ hr̥llēpaṁ śvayathuṁ gudē|
kaṇḍūṁ gaṇḍāni vaivarṇyamaratiṁ vahnimārdavam|
kvāthadvayaṁ prāgvihitaṁ madhyē dōṣē'tisāriṇi|
uṣṇasya tasmādēkasya tatra pānaṁ praśasyatē|
phalavarttyastathā svēdāḥ kālaṁ jñātvā virēcanam|
bilvamūlatrivr̥ddāruyavakōlakulatthavān|
surāviṇmūtravān bastiḥ saprākyēṣyastamānayēt||3||
View original
अस्निग्धस्विन्नदेहस्य गुरुकोष्ठस्य योजितः|
शीतोऽल्पस्नेहलवणद्रव्यमात्रो घनोऽपि वा|
बस्तिः संक्षोभ्य तं दोषं दुर्बलत्वादनिर्हरन्|
करोति वातविण्मूत्रविबन्धमतिदारुणम्|
नाभिबस्तिरुजां दाहं हृल्लेपं श्वयथुं गुदे|
कण्डूं गण्डानि वैवर्ण्यमरतिं वह्निमार्दवम्|
क्वाथद्वयं प्राग्विहितं मध्ये दोषेऽतिसारिणि|
उष्णस्य तस्मादेकस्य तत्र पानं प्रशस्यते|
फलवर्त्त्यस्तथा स्वेदाः कालं ज्ञात्वा विरेचनम्|
बिल्वमूलत्रिवृद्दारुयवकोलकुलत्थवान्|
सुराविण्मूत्रवान् बस्तिः सप्राक्येष्यस्तमानयेत्||३||
asnigdhētyādinā pracchādyaṁ sarṣapaiḥ śira ityavamantēna granthēna ṣaṇṇāmayōgā''padāṁ kramēṇa hētvādikamucyatē| bastiratyuṣṇētyādi śrēṣṭhaṁ bhiṣagjitamityēvamantēnā'tiyōgāpadām| tatrā'snigdhādiguṇasya puṁsaḥ śītādiguṇō bastirdōṣaṁ saṁkṣōbhya durbalatvācchītavīryatvāttaṁ kṣubdhadōṣamanirharan vātādīnāṁ vibandhamatidāruṇaṁ karōti nābhidāhādikañca| alpadravyamātraḥ snēhāmla mūtrādivarjitaḥ| prakcikitsitē madhyadōṣē'tisāriṇi kvāthadvayaṁ vihitaṁ pramathyākhyaṁ māgadhikādīnāṁ jalajaladādīnāñca| tasmāt kvāthadvayāddōṣādyapēkṣayaikasya kvāthasya tatrāyōgasya ṣaḍvidhatvānnābhiśūlādikē pānaṁ praśasyatē| phalavarttyādikaṁ ca praśasyatē| kālaṁ jñātvāṁ virēcanayōgyē virēcanaṁ hitam| bilvamūlādimān bastiḥ prākyēṣyairvānyādibhirvastikalpōktairyuktastamayōginaṁ bastimānayēt| viṭ ca mūtrañca prāṇināmēva| iti vibandha uktaḥ|| 3||
Adhikarana gauravAkhyA vyApatsiddhishca (4) · Śloka 4
saśēṣāmē nirūhēṇa mr̥dunā dōṣa īritaḥ|
mūrcchayatyanilaṁ mārgaṁ ruṇaddhyagniṇ hinasti ca|
gauravaklamahacchuladāhasammōhavēṣṭanam|
tataḥ kuryādupacarēttaṁ rūkṣasvēdapācanaiḥ|
pippalīkattr̥ṇōśīradāramūrvāśr̥taṁ jalam|
pibētsauvarcalōnmiśraṁ dīpanaṁ hr̥dviśōdhanam|
vacānāgaraśuṇṭhyōrvā dadhimaṇḍēna mūrcchitāḥ|
pēyāḥ prasannayā vā syurariṣṭēnā'savēna vā|
dārutrikaṭukaṁ pathyāṁ palāśaṁ citrakaṁ śaṭhīm|
piṣṭvā kuṣṭhañca mūtrēṇa pibētkṣārāṁśca dīpanān|
bastimasya vidadhyācca samūtraṁ dāśamūlikam||4||
View original
सशेषामे निरूहेण मृदुना दोष ईरितः|
मूर्च्छयत्यनिलं मार्गं रुणद्ध्यग्निण् हिनस्ति च|
गौरवक्लमहच्छुलदाहसम्मोहवेष्टनम्|
ततः कुर्यादुपचरेत्तं रूक्षस्वेदपाचनैः|
पिप्पलीकत्तृणोशीरदारमूर्वाशृतं जलम्|
पिबेत्सौवर्चलोन्मिश्रं दीपनं हृद्विशोधनम्|
वचानागरशुण्ठ्योर्वा दधिमण्डेन मूर्च्छिताः|
पेयाः प्रसन्नया वा स्युररिष्टेनाऽसवेन वा|
दारुत्रिकटुकं पथ्यां पलाशं चित्रकं शठीम्|
पिष्ट्वा कुष्ठञ्च मूत्रेण पिबेत्क्षारांश्च दीपनान्|
बस्तिमस्य विदध्याच्च समूत्रं दाशमूलिकम्||४||
saśēṣāmētyādinā gauravamucyatē| saśēṣāmē'nutpannanirāmakē puruṣē mr̥dunā nirūhēṇa dōṣa īritō'nilaṁ vāyuṁ mūrcchayati jvalayati| māRgañca ruṇaddhi| agniñca hinasti| tatō'nantaraṁ gauravādikaṁ kuryāt| tamāturaṁ rūkṣādibhirupacarēt| tatra ca pippalyādibhiḥ śr̥taṁ jalaṁ sauvarcalōnmiśraṁ pibēt| taddhi dīpanaṁ śōdhanañca| athavā vacādayō dadhimaṇḍēna mastunā mūrcchitā ālōḍitāḥ prasannayā vā pēyāḥ syuḥ| āsavēna vā'riṣṭēna vā pēyāḥ syuḥ| dārvādikaṁ ca mutrēṇa piṣṭaṁ pibēt| cikitsitōktāṁśca dīpanān kṣārān pibēt| asya cā'yōginō daśamūlanirvr̥ttaṁ bastiṁ samūtraṁ vidadhyāt| ityuktaṁ gauravam|| 4||
Adhikarana AdhmAnAkhyA vyApatsiddhishca (5) · Śloka 5
yuktō'lpavīryyō dōṣāḍhyē rūkṣē krūrā''śayē'thavā|
bastirdōṣāvr̥tō ruddhamārgō rundhyāt samīraṇam|
savimārgō'nilaḥ kuryādā''dhmānaṁ marmapīḍanam|
vidāhaṁ gudakōṣṭhasya muṣkavaṁkṣaṇavēdanām|
ruṇaddhi hr̥dayaṁ śūlairitaścētaśca dhāvati|
svabhyaktasvinnagātrasya tatra vartti prayōjayēt|
bilvādiśca nirūhaḥ syāt pīlusarṣapamūnnavān|
saralā'maradārubhyāṁ sādhitaṁ cā'nuvāsanam||5||
View original
युक्तोऽल्पवीर्य्यो दोषाढ्ये रूक्षे क्रूराऽऽशयेऽथवा|
बस्तिर्दोषावृतो रुद्धमार्गो रुन्ध्यात् समीरणम्|
सविमार्गोऽनिलः कुर्यादाऽऽध्मानं मर्मपीडनम्|
विदाहं गुदकोष्ठस्य मुष्कवंक्षणवेदनाम्|
रुणद्धि हृदयं शूलैरितश्चेतश्च धावति|
स्वभ्यक्तस्विन्नगात्रस्य तत्र वर्त्ति प्रयोजयेत्|
बिल्वादिश्च निरूहः स्यात् पीलुसर्षपमून्नवान्|
सरलाऽमरदारुभ्यां साधितं चाऽनुवासनम्||५||
yukta ityādinā''dhmānamucyatē| dōṣā''ḍhyādikē puruṣē'lpavīryō bastiryuktō dōṣairāvr̥tatvādruddhamārgaḥ san samīraṇaṁ vātaṁ rundhyāt| sō'nilaḥ samīraṇō ruddhamārgatvād vimārgaga ādhmanādīn kuryāt| itaścētaśca kōṣṭhē'nilē dhāvati| tatrā'yōgē svabhyaktisvinnagātrasya varti prayōjayēt| bastikalpōktaśca bilvādinirūhaḥ| pīlvādimāṁstatra syāt| saraladēvadārubhyāṁ sādhitamanuvāsanaṁ syāt| arthāttailam| ityuktamādhmānam|| 5||
Adhikarana shirorugA~a~akhyA vyApatsiddhishca (6) · Śloka 6
bahudōṣē'balē krūrakōṣṭhē bastistanurmr̥duḥ|
śītō'lpaścāvr̥tō dōṣaiḥ pratihanti samīraṇam|
ūrdhvaṁ sō'nusaran dēhaṁ kuryādvāyuḥ śirōrujam|
grīvāstambhaṁ pratiśyāyaṁ bādhiryaṁ dr̥ṣṭivibhramam|
tamuṣṇatailalavaṇapradigdhaṁ svinnamarditam|
tīkṣṇairdhūmaiḥ pradhamanairnasyairā''syavirēcanaiḥ|
virēkairbastibhiścāśu yōjayēdānulōmikaiḥ||6||
View original
बहुदोषेऽबले क्रूरकोष्ठे बस्तिस्तनुर्मृदुः|
शीतोऽल्पश्चावृतो दोषैः प्रतिहन्ति समीरणम्|
ऊर्ध्वं सोऽनुसरन् देहं कुर्याद्वायुः शिरोरुजम्|
ग्रीवास्तम्भं प्रतिश्यायं बाधिर्यं दृष्टिविभ्रमम्|
तमुष्णतैललवणप्रदिग्धं स्विन्नमर्दितम्|
तीक्ष्णैर्धूमैः प्रधमनैर्नस्यैराऽऽस्यविरेचनैः|
विरेकैर्बस्तिभिश्चाशु योजयेदानुलोमिकैः||६||
bahudōṣētyādinā śirōrugucyatē| bahudōṣabalarahitādikē tanutvādiguṇē bastiyuktō dōṣairāvr̥tvāt samīraṇasya vēgapratighātaṁ karōti| sa pratihatō vāyurūrdhvaṁ dēhamanusarañchirōrugādīn kuryāt| dr̥ṣṭivibhramō dr̥ṣṭivikāraḥ| tamāturamuṣṇatailalavaṇābhyāṁ pradigdhaṁ paścātsvinnaṁ paścācca marditaṁ tīkṣṇairānulōmikaiśca dhūmādibhiryōjayēt| ityuktā śirōruk|| 6||
Adhikarana pravAhaNA~a~akhyA vyApatsiddhishca (7) · Śloka 7
snigdhasvinnē mahādōṣē bastirmr̥dvalpabhēṣajaḥ|
utklēśyā'lpaṁ harēddōṣaṁ janayēcca pravāhikām|
śōphaṁ bastāvapānē ca sadanaṁ cōrujaṅhayōḥ|
vibanddhamārutō janturabhīkṣṇaṁ saḥ pravāhatē|
svēdābhyaṅganirūhāṁśca śōdhanīyānulōmikān|
vidadhyāllaṅghayitvā ca vr̥ttiṁ tasya viriktavat||7||
View original
स्निग्धस्विन्ने महादोषे बस्तिर्मृद्वल्पभेषजः|
उत्क्लेश्याऽल्पं हरेद्दोषं जनयेच्च प्रवाहिकाम्|
शोफं बस्तावपाने च सदनं चोरुजङ्हयोः|
विबन्द्धमारुतो जन्तुरभीक्ष्णं सः प्रवाहते|
स्वेदाभ्यङ्गनिरूहांश्च शोधनीयानुलोमिकान्|
विदध्याल्लङ्घयित्वा च वृत्तिं तस्य विरिक्तवत्||७||
snigdhasvinnētyādinā pravāhaṇamucyatē| mahādōṣē'tisnigdhē'tisvinnē ca yō bastiralpaśaktitaralpamānaśca sa dōṣamutklēśyā'lpaṁ harēt| pravāhikāṁ janayēcca| pravāhikāyā lakṣaṇamuktam| bastiśōphādikaṁ ca jāyēta| sa ca janturvibaddhamārutatvādatyarthaṁ pravāhatē nistanati| tasyā'tiyōginaḥ svēdādīn vidadhyāt| tasya ca laṅhgayitvā viriktavat pēyādikēna vr̥ttiṁ vidadhyāt| ityuktaṁ vāhanam|| 7||
Adhikarana UrdhvagA~a~akhyA vyApat (8) · Śloka 8
kurvatō vēgasaṁrōdhaṁ pīḍitō vā'timātrayā|
asnigdhalavaṇōṣṇpō vā bastiralpō'lpabhēṣajaḥ|
mr̥durvā mārutēnōrdhvaṁ vikṣiptō mukhanāsikāt|
nirēti mūrcchāhr̥llāsatr̥ḍdāhādīn pravarttayan||8||
View original
कुर्वतो वेगसंरोधं पीडितो वाऽतिमात्रया|
अस्निग्धलवणोष्ण्पो वा बस्तिरल्पोऽल्पभेषजः|
मृदुर्वा मारुतेनोर्ध्वं विक्षिप्तो मुखनासिकात्|
निरेति मूर्च्छाहृल्लासतृड्दाहादीन् प्रवर्त्तयन्||८||
kurvata ityādinōrdhvaga ucyatē| vēgasaṁrōdhaṁ puruṣasyā'snighdhatvādiguṇō bastirmārutēnōrdhvaṁ vikṣiptō mukhanāsikānnirēti| mūrcchadīn pravarttayan atimātrayā vā praṇīyamānaḥ pīḍitaḥ|| 8||
Adhikarana mUrcCAvikAre karmavisheShaH (10) · Śloka 9
mūrcchāvikāraṁ dr̥ṣṭvā''sya siñcēcchītāmbunā mukham|
vījēdāklamanāśācca prāṇāyāmaṁ ca kārayēt||9||
View original
मूर्च्छाविकारं दृष्ट्वाऽऽस्य सिञ्चेच्छीताम्बुना मुखम्|
वीजेदाक्लमनाशाच्च प्राणायामं च कारयेत्||९||
asya tvā''turasya mūrcchāvikāraṁ dr̥ṣṭvā jhaṭiti śītāmbunā mukhaṁ siñcēt| ēvaṁ hi bastirūrdhvaṁ na yāti| yāvaccaklamanāśastāvadvyajanairvījēt| tataśca prāṇāyāmaṁ śvāsarōdhaṁ kārayēt|| 10||
Adhikarana basteradhaHpravarttanArthamupAyAH (11) · Śloka 11
pr̥ṣṭhapārśvōdaraṁ mr̥dyāt karairuṣṇairadhōmukham|
kēśēṣūtkṣipya dhunvīta bhāyayēdvyāladaṁṣṭribhiḥ|
śastrōlkārājapuruṣairbastirēti tathā hyadhaḥ||11||
View original
पृष्ठपार्श्वोदरं मृद्यात् करैरुष्णैरधोमुखम्|
केशेषूत्क्षिप्य धुन्वीत भाययेद्व्यालदंष्ट्रिभिः|
शस्त्रोल्काराजपुरुषैर्बस्तिरेति तथा ह्यधः||११||
uṣṇaiśca karairadhōmukhamāturasya pr̥ṣṭhādikaṁ mr̥dyāt| tañca kēśēṣūtkṣipya dhunvīta| vyālādibhiśca bhāyayēt| tathā hyūrdhvaṁ pravarttamānō bastiradha ēvaiti|| 11||
Adhikarana galapIDAdikarmANi (12) · Śloka 12
pāṇivastrairgalāpīḍaṁ kuryānna mriyatē yathā|
prāṇōdānanirōdhāddhi suprasiddhatarāyanaḥ|
apānaḥ pavanō bastiṁ tamāśvēvāpakarṣati||12||
View original
पाणिवस्त्रैर्गलापीडं कुर्यान्न म्रियते यथा|
प्राणोदाननिरोधाद्धि सुप्रसिद्धतरायनः|
अपानः पवनो बस्तिं तमाश्वेवापकर्षति||१२||
tasya ca maraṇaṁ rakṣan pāṇyādibhirgalāpīḍaṁ kuryāt| ēvaṁ hi prāṇasyōdānasya ca nōridhādapānaḥ suprasiddhataramārgaḥ san taṁ bastimāśvēvā'pakarṣati|| 12||
Adhikarana anulomanArthamauShadhaprayogaH (13) · Śloka 13
kuṣṭhakamukakalkaṁ ca pāyayēdamlasaṁyutam|
auṣṇyāttaikṣṇyātsaratvācca bastiṁ sō'syānulōmayēt|
gōmūtrēṇa trivr̥tpathyākalkaṁ vā'dhō'nulōmanam||13||
View original
कुष्ठकमुककल्कं च पाययेदम्लसंयुतम्|
औष्ण्यात्तैक्ष्ण्यात्सरत्वाच्च बस्तिं सोऽस्यानुलोमयेत्|
गोमूत्रेण त्रिवृत्पथ्याकल्कं वाऽधोऽनुलोमनम्||१३||
tañca kuṣṭhakramukayōḥ kalkamamlēna kāñjikādinā pāyayēt| kramukaṁ lōdhram| sa kalkō'syā''turasyauṣṇyādinā bastimūrdhvaṁ pravarttamānamadhō'nulōmayēt| athavā trivr̥tpathyākalkaṁ gōmūtrēṇa pāyayēt||13||
Adhikarana pakvAshayasthite bastivisheShaprayogaH (14) · Śloka 14
pakvāśayasthitē svinnē nirūhō dāśamūlikaḥ|
yavakōlakulatthaiśca vidhēyō mūtrasādhitaiḥ|
bastirgōmūtrasiddhairvā sā'mr̥tāvaṁśapallavaiḥ|
pūtākarañjatvakpatraśaṭhīdēvāhvarōhiṣaiḥ|
satailaguḍasindhūtthō virēkauṣadhakalkavān||14||
View original
पक्वाशयस्थिते स्विन्ने निरूहो दाशमूलिकः|
यवकोलकुलत्थैश्च विधेयो मूत्रसाधितैः|
बस्तिर्गोमूत्रसिद्धैर्वा साऽमृतावंशपल्लवैः|
पूताकरञ्जत्वक्पत्रशठीदेवाह्वरोहिषैः|
सतैलगुडसिन्धूत्थो विरेकौषधकल्कवान्||१४||
pakvāśayasthē basthau svinnē puruṣō dāśamūlikō nirūhō vidhēyaḥ| yavādibhiśca mūtrasādhitairbastirvidhēyaḥ| athavā pūtīkarañjādibhiramr̥tāvaṁśapallavābhyāṁ yuktaḥ satailādikō virēcanadravyakalkavān bastirvidhēyaḥ|| 14||
Adhikarana uraHshiraHsthitayoH kiryAvisheShaH (15) · Śloka 15
bilvādipañcamūlēna siddhō bastiruraḥsthitē|
śirasthē nāvanaṁ dhūmaḥ pracchādyaṁ sarṣapaiḥ śiraḥ||15||
View original
बिल्वादिपञ्चमूलेन सिद्धो बस्तिरुरःस्थिते|
शिरस्थे नावनं धूमः प्रच्छाद्यं सर्षपैः शिरः||१५||
uraḥsthitē bastau bilvādipañcamūlēna siddhō bastirvidhēyaḥ| śiraḥprāptē bastau nāvanādikam| ityuktāḥ ṣaḍyōgāpadaḥ|| 15||
Adhikarana kukShishUlAkhyA vyApatsiddhishca (16) · Śloka 16
bastiratyuṣṇatīkṣṇāmlaghanō'tisvēditasya vā|
alpadōṣē mr̥dau kōṣṭhē prayuktō vā punaḥ punaḥ|
atiyōgatvamāpannaḥ kukṣiśūlakarō bhavēt|
virēcanātiyōgēna sa tulyākr̥tisādhanaḥ|
pr̥śniparṇī sthirāṁ padmaṁ kāśmaryaṁ madhukōtpalē|
piṣṭvā drākṣāṁ madhūkaṁ ca kṣīrē taṇḍuladhāvanē|
drākṣāyaḥ pakvalōṣṭasya prasādē madhukasya vā|
vinīya saghr̥taṁ bastiṁ yuñjyāddāhē'tiyōgajē||16||
View original
बस्तिरत्युष्णतीक्ष्णाम्लघनोऽतिस्वेदितस्य वा|
अल्पदोषे मृदौ कोष्ठे प्रयुक्तो वा पुनः पुनः|
अतियोगत्वमापन्नः कुक्षिशूलकरो भवेत्|
विरेचनातियोगेन स तुल्याकृतिसाधनः|
पृश्निपर्णी स्थिरां पद्मं काश्मर्यं मधुकोत्पले|
पिष्ट्वा द्राक्षां मधूकं च क्षीरे तण्डुलधावने|
द्राक्षायः पक्वलोष्टस्य प्रसादे मधुकस्य वा|
विनीय सघृतं बस्तिं युञ्ज्याद्दाहेऽतियोगजे||१६||
bastirityādinā'tiyōgāpada ucyantē| uṣṇādiguṇavān bastiḥ prayuktō'risvēditasya vā prayuktaḥ alpadōṣādikē vā punaḥ punaḥ prayuktō'tiyōgamāpannaḥ san kukṣirujākarō bhavēt| sō'tiyōgō virēcanā'tiyōgēna tulyalakṣaṇastulyasādhanaśca| bastyatiyōgajadāhē pr̥śniparṇyādikaṁ piṣṭvā kṣīrādīnāmanyatamaṁ vinīya nikṣipya saghr̥taṁ bastiṁ yuñjyāt| ityukraṁ kukṣiśūlam|| 16||
Adhikarana a~ggarugA~a~akhyA vyApatsiddhashca (17) · Śloka 17
snēhasvēdairasampādya gurutīkṣṇō'timātrakaḥ|
duḥsthitāya praṇihitō bastirduḥśōdhitāya vā|
atipravr̥ttō marutaṁ kōpayēt sa vimārgagaḥ|
karōtyaṅgarujāṁ jr̥mbhāṁ stambhaṁ bhēdañca parvaṇām|
taṁ tailalavaṇā'bhyaktaṁ svēditaṁ prastarādibhiḥ|
bilvakōlayavairaṇḍavarṣābhūbr̥hatīdvayaiḥ|
sakulatthaiḥ śr̥taṁ mastu phalasauvīrakānvitaiḥ|
āsthāpayētsasindhūtthairjāṅgalairā''śitaṁ rasaiḥ|
tailēnā'nilajid dravyavipakvēnā'nuvāsayēt||17||
View original
स्नेहस्वेदैरसम्पाद्य गुरुतीक्ष्णोऽतिमात्रकः|
दुःस्थिताय प्रणिहितो बस्तिर्दुःशोधिताय वा|
अतिप्रवृत्तो मरुतं कोपयेत् स विमार्गगः|
करोत्यङ्गरुजां जृम्भां स्तम्भं भेदञ्च पर्वणाम्|
तं तैललवणाऽभ्यक्तं स्वेदितं प्रस्तरादिभिः|
बिल्वकोलयवैरण्डवर्षाभूबृहतीद्वयैः|
सकुलत्थैः शृतं मस्तु फलसौवीरकान्वितैः|
आस्थापयेत्ससिन्धूत्थैर्जाङ्गलैराऽऽशितं रसैः|
तैलेनाऽनिलजिद् द्रव्यविपक्वेनाऽनुवासयेत्||१७||
snēhētyādinā'ṅgurugucyatē| snēhasvēdābhyāṁ asampādyā'niṣpannaṁ kr̥tvā gurvādikō bastiratiyōgaṁ pravr̥ttaḥ san marutaṁ kōpayēt| sakupitō marudvimārgagataḥ sannaṅgarujādikaṁ karōti| anyasmai duḥśōdhitāya vā| tamatiyōginaṁ tailalavaṇābhyāmabhyaktaṁ prastarādibhiśca svēdavidhyuktaiḥ svēditaṁ bilvādibhirmastvādyanvitaiḥ śr̥taiḥ sasindhūtthaiścā''sthāpayēt| anu ca jāṅgalai rasairaśitaṁ bhōjitaṁ vātaharadravya siddhēna tailēnā'nuvāsayēt| ityuktā'ṅgaruk|| 17 ||
Adhikarana hidhmAkhyA vyApatsiddhishca (18) · Śloka 18
mr̥dukōṣṭhē'balē bastiratitīkṣṇō'tinirharan|
kuryāddhidhmāṁ hitaṁ tatra hidhmāghnaṁ br̥ṁhaṇañca yat|
balābr̥hatyādivarākāśmaryaphalasaindhavaiḥ|
saprasannāranālāmlaistailaṁ paktvā'nuvāsayēt|
uṣṇāmbunā'kṣaṁ pippalyā dadyāllavaṇasaṁyutam|
dhūmalēharasakṣīrasvēdāṁścānnaṁ ca vātajit||18||
View original
मृदुकोष्ठेऽबले बस्तिरतितीक्ष्णोऽतिनिर्हरन्|
कुर्याद्धिध्मां हितं तत्र हिध्माघ्नं बृंहणञ्च यत्|
बलाबृहत्यादिवराकाश्मर्यफलसैन्धवैः|
सप्रसन्नारनालाम्लैस्तैलं पक्त्वाऽनुवासयेत्|
उष्णाम्बुनाऽक्षं पिप्पल्या दद्याल्लवणसंयुतम्|
धूमलेहरसक्षीरस्वेदांश्चान्नं च वातजित्||१८||
mr̥dukōṣṭha ityādinā hidhmōcyatē| mr̥dukōṣṭhabalarahitādikē'titīkṣṇō bastiratinirharan dōṣaṁ hidhmāṁ kuryāt| tatra hidhmācikitsitamanyad br̥ṁhaṇaṁ ca hitam| tatō balābr̥hatyādibhiḥ prasannādibhiśca tailaṁ paktvā'nuvāsayēt| br̥hatyādilaghupañcamūlam| āranālā'mlamamlā''ranālam| akṣaṁ karṣaṁ pippalyāḥ| lavaṇēna yuktamuṣṇāmbunā dadyāt| dhūmādiṁśca vātanudannaṁ ca dadyāt| ityuktā hidhmā|| 18||
Adhikarana hRutpIDA~a~akhyA vyApatsiddhishca (19) · Śloka 19
atitīkṣṇaḥ savātō vā na vā samyakprapīḍitaḥ|
ghaṭṭayōddr̥dayaṁ bastistatra kāśakuśōtkaṭaiḥ|
syāt sāmlavaṇaskandhakarīrabadarīnalaiḥ|
śr̥tairbastirhitaḥ siddhō vātaghnaiścā'nuvāsanam||19||
View original
अतितीक्ष्णः सवातो वा न वा सम्यक्प्रपीडितः|
घट्टयोद्दृदयं बस्तिस्तत्र काशकुशोत्कटैः|
स्यात् साम्लवणस्कन्धकरीरबदरीनलैः|
शृतैर्बस्तिर्हितः सिद्धो वातघ्नैश्चाऽनुवासनम्||१९||
atitīkṣṇa ityādinā hr̥tpīḍōcyatē| atitīkṣṇādiguṇō basti-rhr̥dayaṁ ghaṭṭayēt| savātō vā bastiryō niḥśēṣapīḍitaḥ sa ca| tatra hr̥dayaghaṭṭanē'mlaskandhalavaṇaskandhādibhiḥ kāsādibhiśca syāt| ityuktā hr̥tpīḍā|| 19||
Adhikarana parikarttanAkhyA vyApatsiddhishca (20) · Śloka 20
mr̥dukōṣṭhālpadōṣasya rūkṣatīkṣṇā'timātrakaḥ|
hr̥tvā bastirmalāñchīghraṁ vātapittē prakōpayēt|
nābhibastigudāṁstē hi kr̥ntatō'sya muhurmuhuḥ|
vivarṇā'lpā'lpamutthānaṁ bastirnilēkhanādbhavēt|
svāduśītauṣadhaistatra payasyēkṣvādibhiḥ śr̥taḥ|
yaṣṭyāhvatilakalkēna bastiḥ syātkṣīrabhōjinaḥ|
sasarjarasayaṣṭyāhvaṁ jiṅgiṇīkardamāñjanam|
vinīyaḥ dugdhē bastiḥ syādvayaktāmlarasabhōjinaḥ|
picchilaśca hitō bastiḥ snēhaśca madhuraiḥ śr̥taḥ||20||
View original
मृदुकोष्ठाल्पदोषस्य रूक्षतीक्ष्णाऽतिमात्रकः|
हृत्वा बस्तिर्मलाञ्छीघ्रं वातपित्ते प्रकोपयेत्|
नाभिबस्तिगुदांस्ते हि कृन्ततोऽस्य मुहुर्मुहुः|
विवर्णाऽल्पाऽल्पमुत्थानं बस्तिर्निलेखनाद्भवेत्|
स्वादुशीतौषधैस्तत्र पयस्येक्ष्वादिभिः शृतः|
यष्ट्याह्वतिलकल्केन बस्तिः स्यात्क्षीरभोजिनः|
ससर्जरसयष्ट्याह्वं जिङ्गिणीकर्दमाञ्जनम्|
विनीयः दुग्धे बस्तिः स्याद्वयक्ताम्लरसभोजिनः|
पिच्छिलश्च हितो बस्तिः स्नेहश्च मधुरैः शृतः||२०||
mr̥dukōṣṭha ityādinā parikarttanamucyatē| mr̥dukōṣṭhatvādiyuktasya rūkṣādiguṇō bastirmalān hr̥tvā śīghraṁ vātapittē prakōpayēt| asya cā''turasya tē vātapittē nābhyādīn muhurmuhuḥ kr̥ntataḥ| bastēśca mūtrādhārasya nirlēkhanād vivarṇādiguṇamutthānaṁ bhavēt| tatra payasyādibhiḥ svāduśītaiḥ śr̥tō yaṣṭyā''hvatilayōḥ kalkēna yuktō bastiḥ kṣīrabhōjinaḥ puruṣasya syāt| jiṅgiṇyādikaṁ sasarjarasādi dugdhē vinīya bastiḥ syāt| āmlōtkaṭaṁ māṁsarasaṁ yō bhuṁktō tasya picchilō bastikalpōktō bastiśca hitaḥ| madhuraiśca śr̥taḥ snēhō'nuvāsanē hitaḥ| ityuktaṁ karttanam|| 20||
Adhikarana parisrAvA~a~akhyA vyApatsiddhishca (21) · Śloka 21
bastiḥ kṣārāmlatīkṣṇōṣṇalavaṇaḥ paittikasya vā|
gudaṁ likhan dahan kṣiṇvan karōtyasraparisravam|
sa vidagdhaṁ sravatyasraṁ varṇaiḥ pittaṁ ca bhūribhiḥ|
bahuśaścā'tiyōgēna mōhaṁ gacchati cā'sakr̥t|
tatrā''draiḥ śālmalīpatraiḥ kṣuṇṇairājaṁ payaḥ śr̥tam|
pūtaṁ ghr̥tānvitaṁ bastiṁ dadyādanyāṁśca picchilān|
vaṭādipallavēṣvēvaṁ kalpō yavatilēṣu ca|
suvarcalōpōdakayōḥ kacchudārē ca śasyatē|
gudē ca śītamadhurān kuryāt sēkapralēpanān|
raktapittātisāraghnī kriyā cā'tra praśasyatē|
dāhādiṣu trivr̥tkalkaṁ mr̥dvīkāvāriṇā pibēt|
taddhi pittaśakr̥dvātān hatvā dāhādikāñjayēt|
viśuddhaśca pibēcchītāṁ yavāgūṁ śarkarāyutām|
yuñjyādvā'tiviriktasya kṣīṇaviṭkasya bhōjanam|
māṣayūṣēṇa kulmaṣān pānaṁ dadhyathavā surām||21||
View original
बस्तिः क्षाराम्लतीक्ष्णोष्णलवणः पैत्तिकस्य वा|
गुदं लिखन् दहन् क्षिण्वन् करोत्यस्रपरिस्रवम्|
स विदग्धं स्रवत्यस्रं वर्णैः पित्तं च भूरिभिः|
बहुशश्चाऽतियोगेन मोहं गच्छति चाऽसकृत्|
तत्राऽऽद्रैः शाल्मलीपत्रैः क्षुण्णैराजं पयः शृतम्|
पूतं घृतान्वितं बस्तिं दद्यादन्यांश्च पिच्छिलान्|
वटादिपल्लवेष्वेवं कल्पो यवतिलेषु च|
सुवर्चलोपोदकयोः कच्छुदारे च शस्यते|
गुदे च शीतमधुरान् कुर्यात् सेकप्रलेपनान्|
रक्तपित्तातिसारघ्नी क्रिया चाऽत्र प्रशस्यते|
दाहादिषु त्रिवृत्कल्कं मृद्वीकावारिणा पिबेत्|
तद्धि पित्तशकृद्वातान् हत्वा दाहादिकाञ्जयेत्|
विशुद्धश्च पिबेच्छीतां यवागूं शर्करायुताम्|
युञ्ज्याद्वाऽतिविरिक्तस्य क्षीणविट्कस्य भोजनम्|
माषयूषेण कुल्मषान् पानं दध्यथवा सुराम्||२१||
bastirityādinā parisrava ucyatē| athavā paittikasya kṣārādiguṇō bastirgudadāhādikaṁ kurvannasraparisravaṁ karōti| sa parisravavān vidagdhamasr̥g bahubhirvaṇaiḥ sravati| pittaśca tathāvidhamanēkavarṇaṁ sravatya-tiyōgēna| asakr̥ccā'sau mōhaṁ gacchati| tatrā''draiḥ śālmalīpatraiḥ śr̥taṁ payaḥ pūtaṁ ghr̥tānvitaṁ ca bastiṁ dadyāt| anyāṁśca pūrvōktān picchilān bastīn dadyāt| ēṣa ca śālmalīpatrakalpō vaṭādipallavēṣu yavatilānāṁ pallavēṣvapīṣṭaḥ suvarcalādīnāṁ ca śasyatē| gudē ca śītādiguṇān sēkān pralēpāṁśca kuryāt| atra ca raktapittaghnī kriyā śasyatē raktā'tisāraghnī ca| dāhādiṣu drākṣamr̥ditavāriṇā trivr̥tkalkaṁ pibēt| tat trivr̥tkalkayuktaṁ mr̥dvīkāvāri pittādīn hatvā dāhādikān jayēt| tēna ca viśuddhō yavāgūṁ śarkarāyutāṁ pibēt| athavā yō'tiviriktatayā kṣīṇaviṭkastasya māṣaYūṣēṇa bhōjanaṁ yuñjyāt| kulmāṣān vā yuñjyāt| kulmāṣaḥ svinnasasyam| pānaṁ tu dadhi vā surāṁ vā yuñjyāt| ityuktāḥ ṣaḍatiyōgā''padaḥ|| 21||
Adhikarana atiyogAdiShu sAmAnyaM bheShajam (22) · Śloka 22
āmaṁ yaḥ kuṇapaṁ rugvānupavēśyēta sā'ruciḥ|
sa ghanā'tiviṣākuṣṭhanātadāruvacāḥ pibēt|
śakr̥dvātamasr̥kpittaṁ kaphaṁ vā yō'tisāryātē|
pakvaṁ tatra svavagīryō bastiḥ śrēṣṭhaṁ bhiṣagjitam||22||
View original
आमं यः कुणपं रुग्वानुपवेश्येत साऽरुचिः|
स घनाऽतिविषाकुष्ठनातदारुवचाः पिबेत्|
शकृद्वातमसृक्पित्तं कफं वा योऽतिसार्याते|
पक्वं तत्र स्ववगीर्यो बस्तिः श्रेष्ठं भिषग्जितम्||२२||
yastu puruṣō rugvānā''maṁ kuṇapaṁ durgandhamupavēśyētā'rucyā yuktaḥ sa ghanādikaṁ jalēna pibēt| asmiṁścā'tiyōgē śakr̥dādikaṁ pakvaṁ yō'tisāryatē tatra svavargīya ātmīyauṣadhanirvr̥ttō bastiḥ śrēṣṭhaṁ bhiṣagjitam| śakr̥datisārē sūtrōktēna purīṣasaṁgrahaṇēna vargēṇa bastiḥ| ēvaṁ vātādīnāmapi svaśabdārthō vyākhyēyaḥ|| 22||
Adhikarana vyApadaH saMsargabhedAdvibhinnatvam (23) · Śloka 23
ṣaṇṇāmēṣāṁ dvisaṁsargāttriṁśadbhēdā bhavanti tu|
kēvalaiḥ saha ṣaṭtriṁśadvidyātsōpadravāṁśca tān|
śūlapravāhikā''dhmānaparikarttā'rucijvarān|
tr̥ṇmōhadāhamūrcchādīṁścaiṣāṁ vidyādupadravān||23||
View original
षण्णामेषां द्विसंसर्गात्त्रिंशद्भेदा भवन्ति तु|
केवलैः सह षट्त्रिंशद्विद्यात्सोपद्रवांश्च तान्|
शूलप्रवाहिकाऽऽध्मानपरिकर्त्ताऽरुचिज्वरान्|
तृण्मोहदाहमूर्च्छादींश्चैषां विद्यादुपद्रवान्||२३||
ēṣāṁ cā''mādīnāṁ ṣaṇṇāṁ dvisaṁsargāt dvisaṁyōgēna triṁśadbhēdā bhavanti| kēvalaiścā''mādibhiḥ ṣaṭ| ēvaṁ ṣaṭtriṁśadatīsārabhēdānupadravaiḥ saha bhiṣag vidyāt| tatrā''mādibhirmiśritāḥ| sāmaṁ śakr̥t sāmavāyustathā sāmaṁ ca lōhitam| āmēna saṁyutaṁ pittaṁ kaphaḥ sāmastathaiva ca| śakr̥dvātaḥ śakr̥dasr̥k śakr̥tkaphaḥ| vātaraktaṁ vātapittaṁ tathā vātakaphaṁ viduḥ| asr̥kpittaṁ raktakaphaṁ pittaṁ sakaphamēva ca| ityēkasya prādhānyēna pañcadaśa| tadyathā-śakr̥dā''maḥ savātā''maḥ śōṇitā''mastathā'paraḥ| pittāmaśca balāsāmō vātaviḍraktaviṭ tathā| pittaviṭkaphaviṭ caiva raktavātastathā'paraḥ| pittavātaḥ kaphamarutpittēnā'sr̥kkaphēna ca| kaphapittamiti triṁśadbhēdāḥ ṣaṭ kēvalaistathā| atha tēṣāmupadravānāha-śūlētyādi| yathāsambhavaṁ yōjyam| ādiśabda ēvañjātīyagrahaṇārthaḥ||23||
Adhikarana saMsargajAnAM vyApadAM cikitsA (24) · Śloka 24
tatrā''mē'ntarapānaṁ tu kaṭvamlalavaṇairyutam|
pācanaṁ śasyatē bastirā''mē hi pratiṣidhyatē|
vātaghnagrāhivargīyō bastiḥ śakr̥ti śasyatē|
svādvamlō vyaktalavaṇaḥ snēhabastiḥ samīraṇē|
raktē raktēna pittē tu kaṣāyasvādutiktakaḥ|
sāryamāṇē kaphē bastiḥ kaṣāyakaṭutiktakaḥ|
śakr̥tā vāyunā vā''mē tēna varcasi vā'nilē|
saṁsr̥ṣṭē'ntarapānaṁ syāt kaṭvamlalavaṇairyutam|
pittēnāmē'sr̥jā tadvattayōrā''mēna vā punaḥ|
saṁsr̥ṣṭayōrbhavēt pānaṁ sakaṭusvādutiktakam|
tathā''mē kaphasaṁsr̥ṣṭē kaṣāyakaṭutiktakam|
āmēna tu kaphē yuktē kaṣāyalavaṇōṣaṇam|
vātēna viśi pittē vā viṭpittā'sraistathā'nilē|
syāt kaṣāyāmlamadhuraḥ saṁsr̥ṣṭē bastiruttamaḥ|
bastirvātēna raktē tu kāryaḥ svādvamlatiktakaḥ|
śakr̥cchōṇitayōḥ pittaśakr̥tōrasrapittayōḥ|
bastiranyōnyasaṁsargē kaṣāyasvādutiktakaḥ|
kaphēn viśi pittē vā kaphē viṭpittaśōṇitaiḥ|
kaṭutiktakaṣāyaḥ syāt saṁsr̥ṣṭē bastiruttamaḥ|
madhurōṣaṇatiktastu raktē kaphavimūrcchitē|
mārutē kaphasaṁsr̥ṣṭē kaṭvamlalavaṇō bhavēt|
syādvastiḥ kaṭutiktāmlaḥ saṁsr̥ṣṭē vāyunā kaphē||24||
View original
तत्राऽऽमेऽन्तरपानं तु कट्वम्ललवणैर्युतम्|
पाचनं शस्यते बस्तिराऽऽमे हि प्रतिषिध्यते|
वातघ्नग्राहिवर्गीयो बस्तिः शकृति शस्यते|
स्वाद्वम्लो व्यक्तलवणः स्नेहबस्तिः समीरणे|
रक्ते रक्तेन पित्ते तु कषायस्वादुतिक्तकः|
सार्यमाणे कफे बस्तिः कषायकटुतिक्तकः|
शकृता वायुना वाऽऽमे तेन वर्चसि वाऽनिले|
संसृष्टेऽन्तरपानं स्यात् कट्वम्ललवणैर्युतम्|
पित्तेनामेऽसृजा तद्वत्तयोराऽऽमेन वा पुनः|
संसृष्टयोर्भवेत् पानं सकटुस्वादुतिक्तकम्|
तथाऽऽमे कफसंसृष्टे कषायकटुतिक्तकम्|
आमेन तु कफे युक्ते कषायलवणोषणम्|
वातेन विशि पित्ते वा विट्पित्ताऽस्रैस्तथाऽनिले|
स्यात् कषायाम्लमधुरः संसृष्टे बस्तिरुत्तमः|
बस्तिर्वातेन रक्ते तु कार्यः स्वाद्वम्लतिक्तकः|
शकृच्छोणितयोः पित्तशकृतोरस्रपित्तयोः|
बस्तिरन्योन्यसंसर्गे कषायस्वादुतिक्तकः|
कफेन् विशि पित्ते वा कफे विट्पित्तशोणितैः|
कटुतिक्तकषायः स्यात् संसृष्टे बस्तिरुत्तमः|
मधुरोषणतिक्तस्तु रक्ते कफविमूर्च्छिते|
मारुते कफसंसृष्टे कट्वम्ललवणो भवेत्|
स्याद्वस्तिः कटुतिक्ताम्लः संसृष्टे वायुना कफे||२४||
tatrētyādinā ṣaṭtriṁśataścikitsā| āmē kēvalē kaṭvādiguṇairauṣadhairyuktamantarapānakaṁ mukhēna yōjyaṁ śasyatē| kiṁ tadā''ha| pācanam| yata āmē bastiḥ pratiṣidhyatē| kēvalē śakr̥ti vātaghna-vargasiddhō vā bastiḥ saṁgrahaṇasiddhō vā| kēvalē samīraṇē snēbasti-ryaḥ svādvamlaḥ prabhūtalavaṇaśca| kēvalē raktē kaṣāyādiguṇō bastiḥ| tathāvidha ēva pittapradhānē raktapittē| kēvalē kaphē sāryamāṇē'tisāryati kaṣāyakaṭutiktakō bastiḥ| āmapradhānē śakr̥ti śakr̥dā''mē antarapānakaṁ mukhayōjyaṁ kaṭvādiguṇadravyayuktam| vāyunā vā yuktē pradhānē āmē tadēva| tēna cā''mēna yuktē pradhānē varcasi tadēva| tēna vā''mēna yuktē pradhānē'nilē tadēva| pittēna yuktē pradhānē āmē tadvat| tadvaditi kaṭvamlalavaṇairyuktamantarapānam| asr̥jā yuktē pradhānē āmē tadvadēva| tayōḥ pittā'sr̥jōrāmēna saṁsr̥ṣṭayōḥ sakaṭusvādutiktakaṁ pānaṁ bhavēt| tēna pittapradhānamāmapittamuktam| raktapradhānaṁ cā''maraktam| kaphasaṁsr̥ṣṭē pradhānē āmē kaṣāyādiguṇadravyayuktamantarapānam| āmēna yuktē pradhānē kaphē kaṣāyalavaṇōṣaṇamantarapānam| vātēna saṁsr̥ṣṭē pradhānē śakr̥ti kaṣāyādiguṇō bastiruttamaḥ syāt| vātēna saṁsr̥ṣṭē pradhānē pittē sa ēva bastiḥ| viḍā ca saṁsr̥ṣṭē pradhānē sa ēva| pittēna ca saṁsr̥ṣṭē pradhānē'nilē sa ēva| asrēṇa ca saṁsr̥ṣṭē pradhānē'nilē sa ēva| vātēna saṁsr̥ṣṭē pradhānē raktē svādvādiguṇō bastiḥ kāryaḥ| śakr̥cchōṇitayōranyōnyasaṁsargē śakr̥tprādhānyē vā kaṣāyādiguṇō bastiḥ kāryaḥ| ēvaṁ pittaśakr̥tō'nyōnyasaṁsargē pittaprādhānyē śakr̥t prādhānyē ca kaṣāyādiguṇaḥ| raktapittayōrapi raktaprādhānyē pittaprādhānyē ca| kaphēna yuktē pradhānē śakr̥ti kaṭvādiguṇō bastiruttamaḥ syāt| kaphēna saṁsr̥ṣṭē pittē sa ēva| viśāpittēna raktēna ca saṁsr̥ṣṭē pradhānē kaphē sa ēva| kaphēna vimūrcchitē saṁsr̥ṣṭē pradhānē raktē madhurādiguṇō bastiḥ| kaphēna saṁsr̥ṣṭē mārutē kaṭvādiguṇō bastirbhavēt| vāyunā saṁsr̥ṣṭē pradhānē kaphē kaṭvādiguṇō bastiḥ syāt| iti ṣaṭtriṁśatō bhēdānāṁ cikitsōktā|| 24||
Adhikarana atideshena rogAntareShUpayuktaM cikitsAsUtram (25) · Śloka 25
tricatuḥ pañcaṣaḍyōgānēvamēva vikalpayēt|
yuktiścaiṣā'tisārōktā sarvarōgēṣvapi smr̥tā||25||
View original
त्रिचतुः पञ्चषड्योगानेवमेव विकल्पयेत्|
युक्तिश्चैषाऽतिसारोक्ता सर्वरोगेष्वपि स्मृता||२५||
anyā dvisaṁsargayuktyā tryādisaṅkhyāyōgan vikalpayēt| na kēvalamatisārēṣvēvaitadyathā vidhiviṣayaṁ rasayōjanaṁ bōddhavyam| yāvat sarvarōgēṣvapi āmādikr̥tēṣvētadēva saṁyōjanaṁ yathāviṣayaṁ bōddhavyam||25||
Adhikarana sarvasaMsargeShu sAmAnyaM bheShajam (26) · Śloka 26
yugapat ṣaḍrasaṁ ṣaṇṇāṁ samsargē pācanaṁ bhavēt||26||
View original
युगपत् षड्रसं षण्णां सम्सर्गे पाचनं भवेत्||२६||
sarvēṣu cā'tisārādiṣu rōgēṣu ṣaṇṇāmāmādīnāṁ yugapat ṣaṭtriṁśaṁ yathōktaṁ pācanamiṣyatē|| 26||
Adhikarana nirAmeShu bastivisheShaH (27) · Śloka 27
nirāmāṇāṁ tu pañcānāṁ bastiḥ ṣaḍrasikō hitaḥ||27||
View original
निरामाणां तु पञ्चानां बस्तिः षड्रसिको हितः||२७||
yadā tvāmādinā jātānaṁ śakr̥tīnāṁ pañcānāṁ yugapat saṁsargastadā ṣaḍrasayukta ēva bastiḥ|| 27||
Adhikarana sarvaiShvatisAravyApatsu sAmAnyaM bheShajam (28) · Śloka 28
udumbaraśalāṭūni jambvāmrōdumbaratvacaḥ|
śaṅkhaṁ sarjarasaṁ lākṣāṁ kattr̥ṇañca palāṁśikam|
piṣṭvā taiḥ sarpiṣaḥ prasthaṁ kṣīraṁ dviguṇitaṁ pacēt|
atisārēṣu sarvēṣu pēyamētadyathābalam|
kacchurādhātakibilvasamaṅgāraktamūlibhiḥ|
masūrāśvatthaśuṅgaiśca yavāgūḥ syājjalē śr̥taiḥ|
bālōdumbarakaṭvaṅgasamaṅgāplakṣapallavaiḥ|
masūradhātakīpuṣpabalābhiśca tathā bhavēt||28||
View original
उदुम्बरशलाटूनि जम्ब्वाम्रोदुम्बरत्वचः|
शङ्खं सर्जरसं लाक्षां कत्तृणञ्च पलांशिकम्|
पिष्ट्वा तैः सर्पिषः प्रस्थं क्षीरं द्विगुणितं पचेत्|
अतिसारेषु सर्वेषु पेयमेतद्यथाबलम्|
कच्छुराधातकिबिल्वसमङ्गारक्तमूलिभिः|
मसूराश्वत्थशुङ्गैश्च यवागूः स्याज्जले शृतैः|
बालोदुम्बरकट्वङ्गसमङ्गाप्लक्षपल्लवैः|
मसूरधातकीपुष्पबलाभिश्च तथा भवेत्||२८||
udumbaraśalāṭvādīnāṁ kṣīradviprasthēna yuktaṁ sarpiṣaḥ prasthaṁ vipacayēt| mātrayā yathābalaṁ pēyaṁ sarvēṣvatisārēṣu| taditi sarpiḥ| śalāṭurabhinavaṁ phalam| tvakśabdēna jambvādīnāṁ sambandhaḥ| kattr̥ṇaṁ bhūtīkam| kacchurādibhirjalē śr̥tairyavāgūḥ syāt| kacchurā durālabhā| samaṅgā mañiṣṭhā| raktamūlī śamīpatrākhyā| samaṅgā bālādumbarādibhiśca yavāgūrbhavēt| tathēti jalē śr̥taiḥ| kaṭvaṅgaḥ śyōnākaḥ|| 28||
Adhikarana vyApatsu yathAvasthaM cikitsopadeshaH (29-30) · Śloka 30
nānāprakārā jāyantē vyāpadō bastivibhramāt|
yathāyathaṁ yathāvasthaṁ tāsaṁ kurvīta sādhanam||29||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tāvaṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ kalpasthānē bastivyāpatsiddhirnāma ṣaṣṭhō'dhyāyaḥ||30||
View original
नानाप्रकारा जायन्ते व्यापदो बस्तिविभ्रमात्|
यथायथं यथावस्थं तासं कुर्वीत साधनम्||२९||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतावष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां कल्पस्थाने बस्तिव्यापत्सिद्धिर्नाम षष्ठोऽध्यायः||३०||
bastivibhramādasamyagyōgātrānāprakārā vyāpadō jāyantē| tāsāṁ vyāpadāṁ yathāyathaṁ yathāsvarūpaṁ yathāvasthaṁ ca sādhanaṁ cikitsitaṁ kurvīta iti|| 29|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāynduviracitāyā- maṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyāṁ kalpasthānē ṣaṣṭhō'dhyāyaḥ