Adhikarana atha jvaranidAnaM nAma dvitIyo~adhyAyaH | pratij~jA (1) · Śloka 1
athātō jvaranidānaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातो ज्वरनिदानं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
sarvarōgāṇāṁ sāmānyēna nidānamuktvā jvarādiviśēṣēṇōcyatē| tatrāpi jvarasya prādhānyāt pūrvamadhyāya ārabhyatē| yadyapi prāgrūpasamprāptyādikamucyatē, tathāpi nidānēna prādhānyādvayapadēśaḥ|| 1||
Adhikarana jvarasyAShTau kAraNAni (2) · Śloka 2
aṣṭābhiḥ kāraṇairjvaraḥ sañjāyatē|
manuṣyāṇāṁ pr̥thagdōṣaiḥ saṁsr̥ṣṭaiḥ sannipātitairāgantunā ca||2||
View original
अष्टाभिः कारणैर्ज्वरः सञ्जायते|
मनुष्याणां पृथग्दोषैः संसृष्टैः सन्निपातितैरागन्तुना च||२||
ēvaṁ jvarasyāṣṭau kāraṇāni| āgantukāraṇasya yadyapi bahuvidhatvaṁ tathāpyānyatantraprasiddhasaṅkhayāburōdhēnōktamaviśēṣēṇa| tatra prathamamēva tāvaddōṣajā niścīyantē| paścādā''gantukāraṇam|| 2||
Adhikarana jvarasamprAptiH (3) · Śloka 3
tatra yathōktaiḥ prakōpanaviśēṣaiḥ prakupitā dōṣāḥ praviśyāmāśayamūṣmaṇā miśrībhūyā '' mamanugamya rasasvēdavāhīni strōtāṁsi vidhāya pittaṁ tu dravatvāttaptamiva jalamanalamupahatya sarvē'pi ca dōṣāḥ paktāraṁ svasthānād bahirnirasya saha tēna sakalamapi śarīramabhisarpantastatsamparkāllabdhabalēna svēnōṣmaṇā nitarāṁ dēhōṣmāṇamēdhayantō 'ntasstrōtōmukhapidhānāt stambhamādadhānā bahirapi svēdamapaharantaḥ sarvēndriyāṇi cōpatāpayantō jvaramabhinirvarttayanti||3||
View original
तत्र यथोक्तैः प्रकोपनविशेषैः प्रकुपिता दोषाः प्रविश्यामाशयमूष्मणा मिश्रीभूया ऽऽ ममनुगम्य रसस्वेदवाहीनि स्त्रोतांसि विधाय पित्तं तु द्रवत्वात्तप्तमिव जलमनलमुपहत्य सर्वेऽपि च दोषाः पक्तारं स्वस्थानाद् बहिर्निरस्य सह तेन सकलमपि शरीरमभिसर्पन्तस्तत्सम्पर्काल्लब्धबलेन स्वेनोष्मणा नितरां देहोष्माणमेधयन्तो ऽन्तस्स्त्रोतोमुखपिधानात् स्तम्भमादधाना बहिरपि स्वेदमपहरन्तः सर्वेन्द्रियाणि चोपतापयन्तो ज्वरमभिनिर्वर्त्तयन्ति||३||
tatra yathōktairityādērdōṣā jvaramabhinirvartayantīti sambandhaḥ| yathōktaiḥ prakōpananidānaistiktakaṭvādibhiḥ ūṣmāṇā āmāśayasthēnā'gnyabhidhānēna| pittasyāyaṁ viśēṣaḥ| yaduṣṇamapi dravatcādanalasya jāṭharasyōpahananaṁ jalamivōṣṇam| śēṣaṁ sarvadōṣasādhāraṇam| dōṣāṇāṁ sa ūṣmā yēna pacyatē| tathā ca dōṣadhātuṣu svalpā analabhāgāḥ pradarśitāḥ| atra ca pratirōgamadhyāyēṣu yat pr̥thaṅnidānakīrttanaṁ tadvayādhēḥ svarūpādhigamanāya cikitsākālē hētuviparītōuṣadhaparijñānārthaṁ ca| samprāptērapi kīrttanaṁ vyādhiparijñānāya| cikitsākālē'pi tathā tathāvidhasamprāptyanyathākaraṇēna tatsamprāptikasya rōgasya vināśō bhavatīti pratibōdhanāya ca| tathā ca vipulamativaidyōu'pacārasvarūpaviśēṣāt tatkāryaviśēṣāddōṣakāryyaviśēṣēbhyaśca dōṣāṇāṁ samprāptōu jñātāyāṁ gūḍhaliṅgasyāpi vyādhēḥ svarūpamadhigacchatyēva| tathā pratirōgapradarśitāyāḥ samprāptēḥ svādhyāyōktaccikitsitāt prakārāntarēṇāpi yatō vināśaḥ karttuṁ pāryyatē tatō'vaśyamēva rōgōpaśamaḥ| sarvasyāmapi cikitsāyāṁ samprāptivināśanamēva pradhānaṁ prayōjanam| tathā jvaracikitsatē āmāśayasthō hatvagniṁ sāmō mārgān pidhāya yat| vidadhāti jvaraṁ dōṣastasmātkurvīta laṅghanam| iti|| 3||
Adhikarana jvarapUrvarUpANi (4) · Śloka 4
tasyēmāni pūrvarūpāṇi mukhavairasyamannānabhilāṣō guru- gātratvamālasyamalpaprāṇatā gatiskhalanaṁ nidrādhikyamara- tirasūyā hitōpadēśēṣu pradvēṣō bālēṣu madhurēṣu ca bhakṣṇyē- ṣvamlalavaṇakaṭukābhinandanamavipākō'ṅgamardaścakṣuṣō- rākulatvaṁ sāśrutā jr̥mbhā vināmaḥ klamō rōmaharṣaḥ śabdā- nalāmbuśītavātazacchāyātapēṣvakasmādicchādvēṣōu ca|
tada- nantaraṁ vyaktibhāvō jvarasyēti||4||
View original
तस्येमानि पूर्वरूपाणि मुखवैरस्यमन्नानभिलाषो गुरु- गात्रत्वमालस्यमल्पप्राणता गतिस्खलनं निद्राधिक्यमर- तिरसूया हितोपदेशेषु प्रद्वेषो बालेषु मधुरेषु च भक्ष्ण्ये- ष्वम्ललवणकटुकाभिनन्दनमविपाकोऽङ्गमर्दश्चक्षुषो- राकुलत्वं साश्रुता जृम्भा विनामः क्लमो रोमहर्षः शब्दा- नलाम्बुशीतवातऴच्छायातपेष्वकस्मादिच्छाद्वेषोउ च|
तद- नन्तरं व्यक्तिभावो ज्वरस्येति||४||
mukhavairasyādīni jvarasya pūrvarūpāṇyuktāni| aviśiṣṭadōṣairyadyāpi jvarayati, tathāpi bhaviṣyatpratītirdōṣānurōdhēnaivā'sfuṭatvamalpatvañca vijñēyam| tathāhi gurugātratvaṁ bhaviṣyati kafajvarē| ēvaṁ sarvatra kalpyam| ētānyapi vyādhiviśēṣaparijñānāyōpayujyantē cikitsāyai ca| tathā druṣṭamātra ēva pūrvarupē tēna nidānaviśēṣēṇa ca rōgasya svarūpaṁ paricchinnaṁ bhavati| tadā tasminkāla upakrāntō rōgaḥ kṣiprataramēva praśamamāpadyatē| kadācid dr̥ṣṭē pūrvarūpē viśiṣṭadōṣatā rōgasyānidhigatā bhavati| tatra sakalarōgasādhāraṇarōgaviśēṣamātrāśrayaṇēnaiva cikitsā prayuktā kiṁsukhāya na sampadyatē ? ētadēna hr̥di kr̥tvā bhaṭṭāraharicandrēṇa vā śabdasyāniirdiṣṭasyāprādhānyaṁ pradarśayituṁ laghvaśanamapatarpaṇaṁ vētyatra jvarapūrvarūpēkṣulaghvaśanasya prādhānyaṁ laṅghanasyāpradhānyaṁ vyākhyātam| tacca bhiṣakśāstraniṣṇātā nāṅgīkurvanti| yatō na pūrvapadarśanamātrēṇaiva bhiṣak cikitsāyāṁ pravarttatē| apitu nidānādi kiñcijjānātyēva| tataśca yēna snigdhagurvādikaṁ kafakāraṇamupayuktaṁ tasyāpatarpaṇaṁ tyaktvā laghvaśanaṁ pradhānaṁ na bhavatīti| bhaṭṭārakēṇa tu pūrvarūpēṣu sakaladōṣasādhāraṇatvāt laghvaśanasya prādhānyamuktam| alpaprāṇatā cēṣṭāsvaśaktatvam| aratirna kvacidavasthiti| asūyā parasya dōṣāviṣkaraṇam| hitōpadēṣādiṣu pradvēṣaḥ| annādyanabhinandamavipākō'nnādīnām| ākulatvaṁ sāśrutā ca cakṣuṣōrēva| jr̥mbhā sanmukhavikāsō gātravināmaḥ| śabdādiṣvakāraṇēnaivēcchātathaiva punardvēṣaḥ| tadanantaraṁ prāgrūpāṇāmanantaraṁ kramēṇa jvarasya vyaktībhāvō bhavati|| 4||
Adhikarana vAtajvaralakShaNAni (5) · Śloka 5
bhavati cātra āgamāpagamakṣōbhamr̥dutā vēdanōṣmaṇām|
vaiṣamyaṁ tatra gātrāṅgē tāstāḥ syurdēdanāścalāḥ|
pādayōḥ suptatā stambhaḥ piṇḍikōdvēṣṭēnaṁ klamaḥ|
viślēṣa iva sandhīnāṁ sāda ūrvōḥ kaṭīgrahaḥ|
pr̥ṣṭhaṁ kṣōdamivāpnōti niṣpīḍyata ivōdaram|
bhidyanta iva cāsthīni pārśvagāni viśēṣataḥ|
hr̥dayasya grahastōdaḥ prājanēnēva vakṣasaḥ|
skandhayōrmathanaṁ bāhvōrbhēdaḥ pīḍanamaṁsayōḥ|
aśaktirbhakṣaṇē hanvōrjr̥mbhaṇaṁ karṇayōḥ svanaḥ|
nistōdaḥ śaṅkhayōrmūrdhni vēdanā virasāsyatā|
kaṣāyāsyatvamathavā malānāmapravarttanam|
rūkṣāruṇatvagāsyākṣinakhamūtrapurīṣatā|
prasēkārōcakāśraddhā'vipikāsvēdajāgarāḥ|
kaṇṭhauṣṭhaśōṣastr̥ṭśuṣkōu chardikāsau viṣāditā|
harṣō rōmāṅgadantēṣu vēpathuḥ kṣavathōrgrahaḥ|
bhramaḥ pralāpō gharmēkṣā vināmaścānilajvarē||5||
View original
भवति चात्र आगमापगमक्षोभमृदुता वेदनोष्मणाम्|
वैषम्यं तत्र गात्राङ्गे तास्ताः स्युर्देदनाश्चलाः|
पादयोः सुप्तता स्तम्भः पिण्डिकोद्वेष्टेनं क्लमः|
विश्लेष इव सन्धीनां साद ऊर्वोः कटीग्रहः|
पृष्ठं क्षोदमिवाप्नोति निष्पीड्यत इवोदरम्|
भिद्यन्त इव चास्थीनि पार्श्वगानि विशेषतः|
हृदयस्य ग्रहस्तोदः प्राजनेनेव वक्षसः|
स्कन्धयोर्मथनं बाह्वोर्भेदः पीडनमंसयोः|
अशक्तिर्भक्षणे हन्वोर्जृम्भणं कर्णयोः स्वनः|
निस्तोदः शङ्खयोर्मूर्ध्नि वेदना विरसास्यता|
कषायास्यत्वमथवा मलानामप्रवर्त्तनम्|
रूक्षारुणत्वगास्याक्षिनखमूत्रपुरीषता|
प्रसेकारोचकाश्रद्धाऽविपिकास्वेदजागराः|
कण्ठौष्ठशोषस्तृट्शुष्कोउ छर्दिकासौ विषादिता|
हर्षो रोमाङ्गदन्तेषु वेपथुः क्षवथोर्ग्रहः|
भ्रमः प्रलापो घर्मेक्षा विनामश्चानिलज्वरे||५||
bhavati cātrēti tantrārītiḥ| āgamāpagamētyādyanilajvarasya rūpaṁ bhavatīti sambandhaḥ| vēdanānāmūṣmaṇāṁ ca vātavaśāt kadācidāgamō bhavati kadācidapagamaḥ| anityasadbhāvō vā| kadācitkṣōbhōbhavati| kadācinmrudutvam| athavā vēdanādīnāṁ dēhadēśaviśēṣataḥ kālaviśēṣataśca vaiṣamyamanēkarūpatvaṁ bhavati| tatra-tatra ca vāyvāśrayē'ṅgē tāstā vāyukāraṇā vēdanāścalāḥ syuḥ| subōdham| prājanaṁ pratōdaḥ śirasi adhikaṁ vēdanā| āsya virasatvaṁ viśēṣānākhyēyaduṣṭarasatvam| malāḥ mūtraśakr̥tsvēdādayaḥ| tvagādīnāṁ rūkṣāruṇatā| kāsacchardiṣōḥ śuṣkatvaṁ kaphādīnāmapravr̥ttiḥ| vātajvarē'vaśyaṁ kṣavathōrgrahaḥ| sarvasya ca rūpakīrttanaṁ vyādhisvarūpaviśēṣa parijñānāya pr̥thak cikitsitapratividhānāya ca|| 5||
Adhikarana pittajvaralakShaNAni (6) · Śloka 6
yugapadvayāptiraṅgānāmpralāpaḥ kaṭuvaktratā|
nāsāsyapākaḥ śītēcchā bhramō mūrcchā madō'ratiḥ|
viṭstrasaṁ pittavamanaṁ raktaṣṭhīvanamamlakaḥ|
raktakōṭhōdgamaḥ pītaharitatvaṁ tvagādiṣu|
svēdō niḥśvāsavaigandhyamatitr̥ṣṇā ca pittajē||6||
View original
युगपद्वयाप्तिरङ्गानाम्प्रलापः कटुवक्त्रता|
नासास्यपाकः शीतेच्छा भ्रमो मूर्च्छा मदोऽरतिः|
विट्स्त्रसं पित्तवमनं रक्तष्ठीवनमम्लकः|
रक्तकोठोद्गमः पीतहरितत्वं त्वगादिषु|
स्वेदो निःश्वासवैगन्ध्यमतितृष्णा च पित्तजे||६||
yugapajjvaravyāptyādi pittajaṁ bhavatīti sambandhaḥ| raktānāṁ kōṭhōnāṁ sōtsēdhānāṁ maṇḍalānāmudgamaḥ|| 6||
Adhikarana kaphajvaralakShaNAni (7) · Śloka 7
viśēṣādarucirjāḍyaṁ strōtōrōdhō'lpavēgatā|
prasēkō mukhamādhuryaṁ hr̥llēpaśvāsapīnasāḥ|
hr̥llāsaśchadanaṁ kāsaḥ stambhaḥ śvaityaṁ tvagādiṣu|
aṅgēṣu śītapiṭakāstandrōdardaḥ kafōdbhavē||7||
View original
विशेषादरुचिर्जाड्यं स्त्रोतोरोधोऽल्पवेगता|
प्रसेको मुखमाधुर्यं हृल्लेपश्वासपीनसाः|
हृल्लासश्छदनं कासः स्तम्भः श्वैत्यं त्वगादिषु|
अङ्गेषु शीतपिटकास्तन्द्रोदर्दः कफ़ोद्भवे||७||
sātiśayā arucirjāḍyādayō rōgāḥ kaphajvarē bhavantīti| alpavēgatā jvarasya| hr̥dayōtklēśayuktaḥ prasēkaḥ| chardanaṁ yathāsambhavaṁ kaphādīnām|| 7||
Adhikarana sva-svakAle pravRutyAdi ca vAtAdijvarANAM li~ggam (8) · Śloka 8
kālē yathāsvaṁ sarvēṣāṁ pravr̥ttirvr̥ddhirēva vā|
nidānōktānupaśayō viparītōpaśāyitā||8||
View original
काले यथास्वं सर्वेषां प्रवृत्तिर्वृद्धिरेव वा|
निदानोक्तानुपशयो विपरीतोपशायिता||८||
sarvēṣāṁ vātāpittakaphajvarāṇāṁ yathāsvaṁ kālē grīṣmāparāhnavarṣāśaranmadhyandinaśiśiravasantādikē pravr̥ttirathavā vr̥ddhirbhavati| idamapi rūpaṁ yathā nidānatvēnōktānāṁ vātajvarē tiktādīnāṁ pittajvarē kaṭvādīnāṁ kaphajvarē madhurādīnāṁ cānupaśayō'sukhāvahatvaṁ yathāsvaṁ viparītānāṁ cōpaśayatvaṁ sukhānubandhitvamiti|| 8||
Adhikarana saMsargajvarasAmAnyalakShaNam (9) · Śloka 9
yathāsvaṁ liṅgasaṁsargē jvaraḥ saṁsargajō'pi ca||9||
View original
यथास्वं लिङ्गसंसर्गे ज्वरः संसर्गजोऽपि च||९||
pr̥thagdōṣāṇāṁ jvaraṇāṁ liṅgamuktvā miśradōṣajānāmucyatēyathāsvamiti| yathāsvaṁ liṅgamuktvā sati tāvat jvarastatsaṁsargajō viśēṣaḥ| tēna vātapittajvaraliṅgamiśrībhāvē vātapittajvarē vijñēyaḥ| vātakaphajvaraliṅgasaṁsargē vātakaphajvaraśca| ēvaṁ pittakaphē'pīti yathāsvaṁśabdārthaḥ| api cēti samuccayē|| 9||
Adhikarana vAtapittajvaralakShaNAni (10) · Śloka 10
śirō'rtimūrcchābhidadāhamēhā- kaṇṭhāsyaśōṣā'ratiparvabhēdāḥ|
unnidratā tr̥ḍbhramarōmaharṣāḥ jr̥mbhā'tivāktvaṁ ca calātsapittāt||10||
View original
शिरोऽर्तिमूर्च्छाभिददाहमेहा- कण्ठास्यशोषाऽरतिपर्वभेदाः|
उन्निद्रता तृड्भ्रमरोमहर्षाः जृम्भाऽतिवाक्त्वं च चलात्सपित्तात्||१०||
śirōrtyādīni vātapitajvaralakṣaṇāni|| 10||
Adhikarana vAtashleShmajvaralakShaNAni (11) · Śloka 11
tāpahānyaruciparvaśirōruk pīnasaśvasanasakāsavibandhāḥ|
śītajāḍyātimirabhramatandrāḥ ślēṣmavātajanitaṁ jvaraliṅgam||11||
View original
तापहान्यरुचिपर्वशिरोरुक् पीनसश्वसनसकासविबन्धाः|
शीतजाड्यातिमिरभ्रमतन्द्राः श्लेष्मवातजनितं ज्वरलिङ्गम्||११||
tāpahānyādīni vātaślēṣmajvaralakṣaṇāni|| 11||
Adhikarana pittashleShmajvaralakShaNAni (12) · Śloka 12
śītastambhasvēdadāhāvyavasthā tr̥ṣṇā kāsaḥ ślēṣmapittapravr̥ttiḥ|
mōhastandrā liptātiktāsyatā ca jñēyaṁ rūpaṁ ślēṣmapittajvarasya||12||
View original
शीतस्तम्भस्वेददाहाव्यवस्था तृष्णा कासः श्लेष्मपित्तप्रवृत्तिः|
मोहस्तन्द्रा लिप्तातिक्तास्यता च ज्ञेयं रूपं श्लेष्मपित्तज्वरस्य||१२||
śītādyavyavasthādīni pittaślēṣmajvaralakṣaṇāni pittaślēṣmapravr̥ttiśchardyāḥ|| 12||
Adhikarana sannipAtajvaralakShaNAnyasAdhyatvAdi ca (13) · Śloka 13
sarvajō lakṣaṇaiḥ sarvairdāhō'tra ca muhurmuhaḥ|
tadvacchītaṁ mahānidrā divājāgaraṇaṁ niśi|
sadā vā naiva vā nidrā muhuḥ svēdō'ti naiva vā|
gītanarttanahāsyādivikr̥tēhā pravarttanam|
sastrutī kaluṣē raktē bhugnē lulitapakṣmaṇī|
akṣṇī piṇḍikā pārśvamūrdhaparvāsthirugbhramaḥ|
sasvanōu sarujōu karṇōu kaṇṭhaḥ śūkairivāvr̥taḥ|
paridagdhākharājihvāgurustrastāṅgasandhitā|
raktapittakafaṣṭhīvō lōḍanaṁ śirasō'titr̥ṭ|
kōṭhānāṁ śyāvaraktānāṁ maṇḍalānāṁ ca darśanam|
hr̥dvacyathā malasaṁsargaḥ pravr̥ttirvā'lpaśō'ti vā|
snigdhāsyatā balabhraṁśaḥ svarasādaḥ pralāpitā|
dōṣāpākaścirāttandrā pratataṁ kaṇṭhakūjanam|
sannipātamabhinyāsaṁ taṁ brūyācca hr̥tōujasam|
vāyunā kafaruddhēna pittamantaḥ prapīḍitam|
vyavāyitvācca sōukṣmyācca bahirmārgaṁ pravarttatē|
tēna hāridranētratvaṁ sannipātōdbhavē jvarē|
dōṣē vibaddhē naṣṭē'gnōu sarvasampūrṇalakṣaṇaḥ|
asādhyaḥ sō'nyathākr̥cchrō bhavēdvaikalyadō'pi vā||13||
View original
सर्वजो लक्षणैः सर्वैर्दाहोऽत्र च मुहुर्मुहः|
तद्वच्छीतं महानिद्रा दिवाजागरणं निशि|
सदा वा नैव वा निद्रा मुहुः स्वेदोऽति नैव वा|
गीतनर्त्तनहास्यादिविकृतेहा प्रवर्त्तनम्|
सस्त्रुती कलुषे रक्ते भुग्ने लुलितपक्ष्मणी|
अक्ष्णी पिण्डिका पार्श्वमूर्धपर्वास्थिरुग्भ्रमः|
सस्वनोउ सरुजोउ कर्णोउ कण्ठः शूकैरिवावृतः|
परिदग्धाखराजिह्वागुरुस्त्रस्ताङ्गसन्धिता|
रक्तपित्तकफ़ष्ठीवो लोडनं शिरसोऽतितृट्|
कोठानां श्यावरक्तानां मण्डलानां च दर्शनम्|
हृद्वच्यथा मलसंसर्गः प्रवृत्तिर्वाऽल्पशोऽति वा|
स्निग्धास्यता बलभ्रंशः स्वरसादः प्रलापिता|
दोषापाकश्चिरात्तन्द्रा प्रततं कण्ठकूजनम्|
सन्निपातमभिन्यासं तं ब्रूयाच्च हृतोउजसम्|
वायुना कफ़रुद्धेन पित्तमन्तः प्रपीडितम्|
व्यवायित्वाच्च सोउक्ष्म्याच्च बहिर्मार्गं प्रवर्त्तते|
तेन हारिद्रनेत्रत्वं सन्निपातोद्भवे ज्वरे|
दोषे विबद्धे नष्टेऽग्नोउ सर्वसम्पूर्णलक्षणः|
असाध्यः सोऽन्यथाकृच्छ्रो भवेद्वैकल्यदोऽपि वा||१३||
sarvaja ityādinā sannipātajvarō nirṇīyatē-sarvaja iti| sarvairlakṣaṇaiḥ pr̥thaksaṁsargōktaiḥ| atra ca sannipātē'yaṁ viśēṣaḥmuhurdāhō muhuḥ śītam| subōdham| vikr̥tagītādīhāpravartanam| akṣīṇi sastrutītyādi lakṣaṇē| bhugnē kanīnikāpāṅgayōratīkṣṇē| piṇḍīkādīnāṁ ruk| paridagdhēva paridagdhājihvākharasparśā ca| gurvaṅgatāstrasaṁdhitā ca bhavati| śirasō lōḍanaṁ calanam| kōṭhā nirmukhāḥ piṭakāprāyāḥ| mālānāṁ saṅgō'pravr̥ttiḥ| athavā samprāptyādiviśēṣavaśēna stōkastōkaṁ pravr̥ttiḥ athavā'pi pravr̥tti| tasya sannipātasyābhinyāsahatōujasōu paryyāyōu| sa ca sannipātajvarō dōṣē vibaddhē'sthirē'gnōu ca naṣṭē sati sarvairlakṣaṇaiḥ sampūrṇō bhavati tadā'sādhyaḥ| anyathā dōṣē calē balavati cā'gnāvasampūrṇa lakṣaṇaśca bhavati tadā kr̥cchrasādhyaḥ| vaikalyadō vā bhavati|| 13||
Adhikarana dAhapUrvashItapUrvasannipAtajvaro, dAhapUrvasya dustaratvaM ca (14) · Śloka 14
anyacca sannipātōtthō yatra pittaṁ pr̥thaksthitam|
tvaci kōṣṭhē'thavā dāhaṁ vidadhāti purō'nu vā|
tadvadvātakafau śītaṁ dāhādirdustarastayōḥ||14||
View original
अन्यच्च सन्निपातोत्थो यत्र पित्तं पृथक्स्थितम्|
त्वचि कोष्ठेऽथवा दाहं विदधाति पुरोऽनु वा|
तद्वद्वातकफ़ौ शीतं दाहादिर्दुस्तरस्तयोः||१४||
anyacca sannipātaviśēṣōtthō jvarō yadā dōṣairēvaṁ sanniviṣṭairbhavatīti| tadaivaṁsvarūpō bhavati| kīdr̥gityucyatē-anyaccēti| dōṣatrayē'pi kupitē yatra pittaṁ pr̥thagvarttatē pr̥thagvātakaphau tadā jvaravēgakālē pūrvaṁ dāhaṁ vidadhāti paścācchītam| tadā punastvaci vātakafōu varttētē kōṣṭhē pittaṁ tadā pūrvaṁ śītaṁ vidhattaḥ paścāddāham| tayōḥ śītapūrvadāhapūrvaṁyōrdāhādirdustaraḥ|| 14||
Adhikarana shItapUrvajvare shIte shAnte upadravAH (15) · Śloka 15
śītādau tatra pittēna kafē syanditaśōṣitē|
śītē śāntē'mlakō mūrcchā madastr̥ṣṇā ca jāyatē||15||
View original
शीतादौ तत्र पित्तेन कफ़े स्यन्दितशोषिते|
शीते शान्तेऽम्लको मूर्च्छा मदस्तृष्णा च जायते||१५||
śītādau punaḥ kōṣṭhasthēnōdīrṇēna pittēna kafē strāvitē śōṣitē ca sati śāntē pittādhikyādamlakādikaṁ jāyatē| mūrcchā mōhaḥ|| 15||
Adhikarana dAhapUrvajvare dAhe shAnte upadravAH (16) · Śloka 16
dāhadau punarantē syustandrāṣṭhīvavamiklamāḥ||16||
View original
दाहदौ पुनरन्ते स्युस्तन्द्राष्ठीववमिक्लमाः||१६||
dāhādau punaḥ kōṣṭhē vātakaphōdīrṇatayā vēgaṁ kr̥tvā dāhē śāntē kaphakāryyāṇi tandrādīni bhavanti| iti dōṣaiḥ saptavidhō jvara uktaḥ|| 16||
Adhikarana AgantujvarAH (17) · Śloka 17
āganturabhighātābhiṣaṅgaśāpābhicārataḥ|
caturdhā............................||17||
View original
आगन्तुरभिघाताभिषङ्गशापाभिचारतः|
चतुर्धा............................||१७||
āgantustvaṣṭamaścaturdhā abhighātāditaḥ|| 17||
Adhikarana abhighAtajajvaranidAnaM samprAptishca (1) · Śloka 1
........ 'tra kṣatacchēdadāhādyairabhighātajaḥ||1||
View original
........ ऽत्र क्षतच्छेददाहाद्यैरभिघातजः||१||
00
Adhikarana tasya samprAptiH (18) · Śloka 18
śramācca tasmin pavanaḥ prāyō raktaṁ pradūṣayan|
savyathāśōphavaivarṇyaṁ sarujaṁ kurutē jvaram||18||
View original
श्रमाच्च तस्मिन् पवनः प्रायो रक्तं प्रदूषयन्|
सव्यथाशोफवैवर्ण्यं सरुजं कुरुते ज्वरम्||१८||
tatra kṣatādibhiryaḥ sō'bhighātajaḥ| tasmin hi kṣāntē pavanaḥ svabhāvāt prāyō raktaṁ pradūṣayan savyathādikaṁ jvaraṁ kurutē| prāyō grahaṇaṁ kvacid vyabhicārapradarśanārtham|| 18||
Adhikarana abhiSha~ggajAH jvarAH (19) · Śloka 19
grahāvēśōuṣadhaviṣakrōdhabhīśōkakāmajaḥ|
abhiṣaṅgād ................................||19||
View original
ग्रहावेशोउषधविषक्रोधभीशोककामजः|
अभिषङ्गाद् ................................||१९||
yō hi grahāvēśādijō jvaraḥ sō'bhiṣaṅgādvijñēyaḥ| grahā dēvādayō vakṣyamāṇāḥ|| 19||
Adhikarana grahajajvaralakShaNam (20) · Śloka 20
..............grahēṇāsminnakasmāddhāsarōdanē|20|
View original
..............ग्रहेणास्मिन्नकस्माद्धासरोदने|२०|
00
Adhikarana oShadhigandhApariNAmaH (20) · Śloka 20
ōṣadhīgandhajē mūrcchā śirōrukśvayathu kṣavaḥ|20|
View original
ओषधीगन्धजे मूर्च्छा शिरोरुक्श्वयथु क्षवः|२०|
00
Adhikarana viShapariNAmaH (20) · Śloka 20
viṣānmūrcchā'tisārāsyaśyāvatādāhahr̥dgadāḥ|20|
View original
विषान्मूर्च्छाऽतिसारास्यश्यावतादाहहृद्गदाः|२०|
00
Adhikarana krodhapariNAmaH (20) · Śloka 20
krōdhāt kampaḥ śirōruk ca|20|
View original
क्रोधात् कम्पः शिरोरुक् च|२०|
00
Adhikarana bhayashokAbhyAM pralApaH (20) · Śloka 20
pralāpō bhayaśōkajē|20|
View original
प्रलापो भयशोकजे|२०|
00
Adhikarana kAmaje vipattiH (20) · Śloka 20
kāmānmōhō'rucirdāhō hnīnidrādhīdhr̥tikṣayaḥ|20|
View original
कामान्मोहोऽरुचिर्दाहो ह्नीनिद्राधीधृतिक्षयः|२०|
00
Adhikarana grahAdijajvareShu doShasa~ggatiH (20) · Śloka 20
grahādōu sannipātasya bhayādōu marutastrayē|
kōpaḥ krōdhē tu pittasya yōu tu śāpābhicārajōu|
sannipātajvarōu ghōrōu tāvahyatamōu matōu||20||
View original
ग्रहादोउ सन्निपातस्य भयादोउ मरुतस्त्रये|
कोपः क्रोधे तु पित्तस्य योउ तु शापाभिचारजोउ|
सन्निपातज्वरोउ घोरोउ तावह्यतमोउ मतोउ||२०||
subōdham grahādau trayē grahauṣadhiviṣalakṣaṇē sannipātasya kōpō bhavati| bhayādau trayē bhīśōkakāmākhyē marutō vāyōḥ kōpō bhavati| krōdhē kōpē pittasya kōpaḥ| śāpēnābhicārēṇa ca yau jvarau tau sannipātēna ghōrau bhavataḥ| tau cātiśayēnā'sāhyau matāvāgakarttr̥ṇām| śāpamaparādhādgurvādayō vidadhati|| 20||
Adhikarana abhicArajajvaralakShaNam (21) · Śloka 21
tatrābhicārikairmantrairhūyamānasya tapyatē|
parvaṁ cētastatō dēhastatō visfōṭatr̥ḍbhramaiḥ|
sadāhamūrcchairgrastasya pratyahaṁ vardhatē jvaraḥ|
iti jvarō'ṣṭadhā dr̥ṣṭaḥ..............||21||
View original
तत्राभिचारिकैर्मन्त्रैर्हूयमानस्य तप्यते|
पर्वं चेतस्ततो देहस्ततो विस्फ़ोटतृड्भ्रमैः|
सदाहमूर्च्छैर्ग्रस्तस्य प्रत्यहं वर्धते ज्वरः|
इति ज्वरोऽष्टधा दृष्टः..............||२१||
abhicārē tvā''bhicārikairmantrairamuṁ dahēti hūyamānasya prathamamēva cētastapyatē| tatō dēhaḥ| tatō visfōṭādigrastasya pratyahaṁ jvarō vardhatē| iti dōṣāgantubhēdādaṣṭadhā jvarō dr̥ṣṭa āyurvēdavidbhiḥ|
Adhikarana jvarasya dvaividhyam (22) · Śloka 22
.............samāsād dvividhastu saḥ|
śārīrō mānasaḥ saumyastīkṣṇō'ntarbahirāśrayaḥ|
prākr̥tō vaikr̥taḥ sādhyō'sādhyaḥ sāmō nirāmakaḥ||22||
View original
.............समासाद् द्विविधस्तु सः|
शारीरो मानसः सौम्यस्तीक्ष्णोऽन्तर्बहिराश्रयः|
प्राकृतो वैकृतः साध्योऽसाध्यः सामो निरामकः||२२||
ēvamapi bhavan saṁkṣēpē dvividhaḥ| śārīri mānasa iti dvividhaḥ| saumyastīkṣṇa ityēvamapi dvividhaḥ| antarāśrayō bahirāśraya ityēvamapi| tathā prākr̥tō vaikr̥taḥ sādhyō'sādhyaḥ sāmō nirāmaka iti|
Adhikarana shArIramAnasayossaumyatIkShNayeshca lakShaNam (23) · Śloka 23
pūrvaṁ śarīrē śārīrē tāpō manasi mānasē|
pavanē yōgavāhitvācchītaṁ ślēṣmayutē bhavēt|
dāhaḥ pittayutē miśraṁ miśrē...............||23||
View original
पूर्वं शरीरे शारीरे तापो मनसि मानसे|
पवने योगवाहित्वाच्छीतं श्लेष्मयुते भवेत्|
दाहः पित्तयुते मिश्रं मिश्रे...............||२३||
ēṣāṁ śārīrādīnāṁ pūrvaṁ śarīra ityādinā lakṣaṇamucyatē purvamiti| ślēṣmasaṁyuktē pavanē pavanasya yōgavāhitvāt jvarē śītaṁ bhavatyarthāt sa ēvaḥ saumyaḥ| ēvaṁ pittayuyē pavanē dāhaḥ| sa jvarastīkṣṇaḥ| miśrē ślēṣmasaṁyutē pittasaṁyutē ca pavanē miśraṁ śītaṁ dāhaṁ ca| miśrē tūtkarṣēṇa vyapadēśāt saumyatīkṣṇadvayādvayatirēkaḥ|| 23||
Adhikarana antarAshrayabahirAshrayayorlakShaNam (24) · Śloka 24
..............antaḥ saṁśrayē punaḥ|
jvarē'dhikaṁ vikārāḥ syurantaḥ kṣōbhō malagrahaḥ|
bahirēva bahirvēgē tāpō'pi ca susādhatā||24||
View original
..............अन्तः संश्रये पुनः|
ज्वरेऽधिकं विकाराः स्युरन्तः क्षोभो मलग्रहः|
बहिरेव बहिर्वेगे तापोऽपि च सुसाधता||२४||
antassaṁśrayē jvarē antaḥ kōṣṭhē'dhikaṁ vikārāḥ syuḥ| satyāpi sarvāṅgōpatāpē| barhirvēgē tu bahirēva tāpō nā'ntarvikarāḥ| tatra ca susādhatā arthāllabhyatē'ntarvēgē dussādhatēti|| 24||
Adhikarana prAkRutavaikRutajvarau sAdhyAsAdhyatva~jca (25) · Śloka 25
api ca-- varṣāśaradvasantēṣu vātādyaiḥ prākr̥taḥ kramāt|
vaikr̥tō'nyaḥ sadussādhyaḥ prāyaśca prākr̥tō'nilāt||25||
View original
अपि च-- वर्षाशरद्वसन्तेषु वाताद्यैः प्राकृतः क्रमात्|
वैकृतोऽन्यः सदुस्साध्यः प्रायश्च प्राकृतोऽनिलात्||२५||
api cēti samuccatē| yathākramēṇa varṣāsu yō vātajō jvaraḥ sa prākr̥ta ucyatē| tathā śaradi pittajō jvaraḥ| vasantē kafajaśca| ataḥ uktādanyō vaikr̥taḥ|| 25||
Adhikarana vAtajvarasya duHsAdhatA (26) · Śloka 26
saḥ duḥsādhō bhavati prāyaśca prakr̥tō'nilāt|
ēkamārgakriyārambhavyativr̥ttērmahātyayāt||26||
View original
सः दुःसाधो भवति प्रायश्च प्रकृतोऽनिलात्|
एकमार्गक्रियारम्भव्यतिवृत्तेर्महात्ययात्||२६||
prayōgrahaṇamasākalyārtham| kathaṁ vāyunā yaḥ prākr̥taḥ sa ēva duḥsādhyaḥ ityāhaēkamārga ityādi| ēkamārga ityādi| ēkamārgō| ēkamārgō yaḥ kriyāyā ārambhaḥ| tasya vyativr̥ttērviparyyāsāttathā mahātyayādapi| vaikr̥tānāṁ yadēva duḥsādhyakāraṇatvaṁ tadēvāsya prākr̥tasyāpi sataḥ| jvarē tāvat purvalaṅghanamucyatē| tannaikavidham| tadvāyāvapathyamata ēva rōgasyānyaḥ kriyāmārgō'nyaśca dōṣasya| tathā vāyunā prakupitēna yadā niṣpadyatē tatō mahātyayāddhētōrvāyunā prākr̥tō'pi jvaraḥ duḥsādhyaḥ|| 26||
Adhikarana varShAsu duShTamarutajvarotpattiH (27) · Śloka 27
varṣāsu mārutō duṣṭaḥ pittaślēṣmānvitō jvaram|
kuryāt...........................................||27||
View original
वर्षासु मारुतो दुष्टः पित्तश्लेष्मान्वितो ज्वरम्|
कुर्यात्...........................................||२७||
yaśca prākr̥tō vātādibhiruktaḥ saḥ prādhānyāpēkṣayā| yasmād dōṣāntaramapi tatrānubalaṁ bhavatyasya pradarśanārthamucyatē| varṣāsvityādi | varṣāsu yadā māruti duṣṭō jvaraṁ kuryyāt| tadā pittaślēṣmabhyāmanvitō jvaraṁ kuryyāt| nā'nanvitaḥ tadā jvarō vātikō'pyavaśyaṁ pittaślēṣmāṇau samprāptyabhimukhau bhavataḥ| sahāyabalalābhāttu jvaramanubadhnataḥ|| 27||
Adhikarana sharadi duShTapittajvarotpattiH (28) · Śloka 28
pittaṁ ca śaradi tasya cā'nubalaḥ kaphaḥ|
tatprakr̥tyā visargācca tatra nā'naśanāddhayam||28||
View original
पित्तं च शरदि तस्य चाऽनुबलः कफः|
तत्प्रकृत्या विसर्गाच्च तत्र नाऽनशनाद्धयम्||२८||
śaradi ca pittaṁ duṣṭaṁ jvaraṁ kuryyāt| tasya ca pittasya jvaraṁ karttumabhyudyatasya śaradyanubalaḥ kaphō bhavati| asya cōbhayasya hētudvayam| tatprakr̥tyā visargācca| varṣāsu mārutō duṣṭaḥ pittaślēṣmānvitō jvaraṁ kuryyādityatra hētuḥ kālasya tathāvidhasvabhāvatvam| pitañca śarādi tasya cā'nubalaḥ kapha ityatra hēturvisargāditi| tatra vātikē varṣāsu pittaślēṣmānugatatvādanaśanāt bhayaṁ nāsti| tathā paittikē pittakaphānubandhātvādanaśanādbhayaṁ nāsita| tatra laṅghanaṁ vidhēyamēvētyarthaḥ|| 28||
Adhikarana vasante duShTakaphajvarotpattiH (29) · Śloka 29
kaphō vasantē tamapi vātapittaṁ bhavadanu||29||
View original
कफो वसन्ते तमपि वातपित्तं भवदनु||२९||
vasantē kaphō duṣṭō jvaraṁ kuryyāt| tamapi kaphamanu vātapittaṁ bhavēt| prakr̥tyā ādānāccētyādiśabdāllabhyatē| tathā kaphajē'pyatilaṅghanādyatnatō rakṣēdityarthāllabhyatē|| 29||
Adhikarana sAdhyAsAdhyajvaralakShaNam (30) · Śloka 30
balavatsvalpadōṣēṣu jvaraḥ sādhyō'nupadravaḥ|
sarvathā vikr̥tijñānē prāgasādhya udāhr̥taḥ||30||
View original
बलवत्स्वल्पदोषेषु ज्वरः साध्योऽनुपद्रवः|
सर्वथा विकृतिज्ञाने प्रागसाध्य उदाहृतः||३०||
sādhyō'sādhya iti dvaividhyamucyatē| balavatsvalpadēṣēṣu yō jvarō'nupadravaśca sa sādhyaḥ| upadravāḥ pralāpabhramādayaḥ| yastvasādhyaḥ sa prakśārīrē vikr̥tavyādhivijñānīyē sarvēṇa prakārēṇōdāhr̥ti 'jvarō nihanti balavān' ( śā0-6.96 ) ityādinā|
Adhikarana sAmapacyamAnanirAmajvaralakShaNAni (31) · Śloka 31
jvarōpadravatīkṣṇatvamaglānirbahumūtratā|
na pravr̥ttirna viḍjīrṇā na kṣutsāmajvarākr̥tiḥ|
jvaravēgō'dhikaṁ tr̥ṣṇā pralāpaḥ śvasanaṁ bhramaḥ|
malapravr̥ttirutklēśaḥ pacyamānasya lakṣaṇam|
jīrṇatā'maviparyyāsātsaptarātraṁ ca laṅghanāt||31||
View original
ज्वरोपद्रवतीक्ष्णत्वमग्लानिर्बहुमूत्रता|
न प्रवृत्तिर्न विड्जीर्णा न क्षुत्सामज्वराकृतिः|
ज्वरवेगोऽधिकं तृष्णा प्रलापः श्वसनं भ्रमः|
मलप्रवृत्तिरुत्क्लेशः पच्यमानस्य लक्षणम्|
जीर्णताऽमविपर्य्यासात्सप्तरात्रं च लङ्घनात्||३१||
sāmō nirāmaka iti dvaividhyamuyatē-jvarōpadravatīkṣṇatvamityādi| subōdham| pacyamānatā sāmatvādanyā| jīrṇatā nirāmatvam| sā ca jīrṇatā āmalakṣaṇājjvarōpadarvatīkṣṇatvādērviparītād vijñēyā| na kēvalamata ēva jīrṇatā vijñēyā| yāvat saptarātraṁ laṅghanācca jīrṇatā jvarasya vijñēyā| tēnaitaduktaṁ bhavati saptamāpadahnaḥ pūrvamāmaliṅgābhāvē'pi yathāsambhavēna laṅghanēna laṅghitasya jīrṇajvarōktaṁ na kiñcidvidhēyam | tathā saptāhā dūrdhvamapyāmalakṣaṇasadbhāvē jīrṇajvararōktaṁ pratiṣidhyatē| ityubhayamapyā''maviparyyāsaḥ saptarātraṁ laṅghanaṁ ca jīrṇatālakṣaṇamiti|
Adhikarana jvarasya prakArAntareNa pa~jcavidhatvam (32) · Śloka 32
jvaraḥ pañcavidhaḥ prōktō malakālabalābalāt|
prāyaḥ sa sannipātēna bhūyasā tvapadiśyatē|
santataḥ satatō'nyēdyustr̥tīyakacarthakōu||32||
View original
ज्वरः पञ्चविधः प्रोक्तो मलकालबलाबलात्|
प्रायः स सन्निपातेन भूयसा त्वपदिश्यते|
सन्ततः सततोऽन्येद्युस्तृतीयकचर्थकोउ||३२||
bahubhirbhēdairjvarasya dvaividhyamuktvā prakārāntarēṇa pañcavidhatvamucyatē-jvara ityādi| ēkō'pi jvarō malānāṁ duṣṭānāṁ vātādīnāṁ balavatvādabaōavatvācca pañcadhā bhavati| malaśabdō dōṣavācī| tathā jvarakāraṇadōṣakōpēyaḥ kālō nimittatāṁ yāti tasya balavatvādabalavatvācca pañcadhā bhavatīti| tathā ca pradarśayiṣyatē malānāṁ balābalam| tulyaduṣyādivardhitāḥ santataṁ kuryyurityādi| tathā sa pratyanīkō viṣamaṁ kuryyādvr̥ddhikṣayānvita iti| kālō'pi yathōttaramityādyanantaramēva vakṣyatē| sa pañcavidhaḥ prāyaḥ sannipātēna bhavati| apadiśyatē tu bhūyasā dōṣēṇa| vātikādiviśēṣēṇa yō'yaṁ vakṣyamāṇalakṣaṇaḥ santatādiḥ saḥ prāyēṇa sānnipātikō bhavatīti prāyōgrahaṇaṁ kvacidvyabhicārasūcanārtham| yathōktarūpēbhyaḥ santatādibhyō'nyasmāt paridr̥śyamānādavyatirēkaḥ| santata ityādinā pañcānāṁ nāmānyucyantē|| 32||
Adhikarana teShAM sAmAnyA samprAptiH (33) · Śloka 33
dhātumūtraśakr̥dvāhistrōtasāṁ vyāpinō malāḥ|
tāpayantustanuṁ sarvāḥ tulyaduṣyādivardhitāḥ|
balinō guravaḥ stabdhā viśēṣēṇa rasāśritāḥ|
santataṁ niṣpratidvandvāḥ jvarakuryyuḥ suduḥ saham||33||
View original
धातुमूत्रशकृद्वाहिस्त्रोतसां व्यापिनो मलाः|
तापयन्तुस्तनुं सर्वाः तुल्यदुष्यादिवर्धिताः|
बलिनो गुरवः स्तब्धा विशेषेण रसाश्रिताः|
सन्ततं निष्प्रतिद्वन्द्वाः ज्वरकुर्य्युः सुदुः सहम्||३३||
dhātumūtrētyādinā santatasyōtpattirucyatē| ēvambhūtā malā duṣṭāvātādayaḥ santataṁ jvaraṁ dusaḥhaṁ kuryyuriti sambandhaḥ| dhātvā divāhistrōtāṁsi vyāpinastathā tulyairduṣyādibhirvardhitāḥ| ataēva niṣpratidvandvāḥ| yathā vātadhikā dōṣāḥ duṣyē'sthina| dēśē jāṅgalē'balasya puruṣasya| kālē varṣāsu| agnaviṣamē| vātaprakr̥tērvr̥ddhasya hīnasatvasya rukṣādisātmyasya| ityēvamādi| pratipakṣairakhaṇḍitaśaktitvādvalinaḥ| sāmatvādaguravaḥ| stabdhā ūrdhvamadhaścā'niḥ saraṇāt| viśēṣēṇa rasāśritā atiśayanē rasākhyaṁ dhātumāśritāḥ| rasavadraktādīn dūṣayantīti viśēṣagrahaṇām suduḥ sahaṁ sutarāma sahyamiti|| 33||
Adhikarana tatrAgniveshamatam (34) · Śloka 34
malāñjvarōṣmādhātūn vā śīghraṁ kṣapayaṁstataḥ|
sarvākāraṁ rasādīnāṁ śuddhyā'śuddhyā'pi vākramāt|
vātapittakafaiḥ sapta daśa dvādaśavāsarān|
prāyō'nuyāti maryyādāṁ mōkṣāya ca vadhāya ca|
ityāgnivēśasya mataṁ........................||34||
View original
मलाञ्ज्वरोष्माधातून् वा शीघ्रं क्षपयंस्ततः|
सर्वाकारं रसादीनां शुद्ध्याऽशुद्ध्याऽपि वाक्रमात्|
वातपित्तकफ़ैः सप्त दश द्वादशवासरान्|
प्रायोऽनुयाति मर्य्यादां मोक्षाय च वधाय च|
इत्याग्निवेशस्य मतं........................||३४||
tasmiśca santatē jvarōṣmā dr̥ṣṭādr̥ṣṭakāraṇaviśēṣavaicitryāt sarvaprakārēṇa rasādīniṁ śuddhayā kadācinmalaṁ kṣapayēt| aśuddhayā vā rasādīnāṁ kadāciddhātūn kṣayapēt| ūṣmaṇaḥ kṣapaṇadharmatvāt| tatō hētōrvātādibhiḥ kramādrasādīnāṁ śuddhayāmalān kṣapayan saptādivāsarān mōkṣāya maryyādāmanuyāti| rasādīnāṁ tu sarvā kārā'śuddhāyā dhātūn kṣapayan vadhāya maryyādāmanuyāti| jvarōṣmā vātādhikaḥ saptavāsarān| pittādhikō daśa| ślēṣmakādhikō dvādaśa| iti kramārthaḥ| ityignivēśasya matam|| 34||
Adhikarana hArItamatam (35) · Śloka 35
......................hārītasya punaḥ smr̥tiḥ|
dviguṇā saptamī yāvannavamyēkādaśī tathā|
ēṣātridōṣamaryyādā mōkṣāya ca vadhāya ca|
śuddhyaśuddhōu jvaraḥ kālaṁ dīrghamapyanuvarttatē||35||
View original
.....................्आरीतस्य पुनः स्मृतिः|
द्विगुणा सप्तमी यावन्नवम्येकादशी तथा|
एषात्रिदोषमर्य्यादा मोक्षाय च वधाय च|
शुद्ध्यशुद्धोउ ज्वरः कालं दीर्घमप्यनुवर्त्तते||३५||
hārītaḥ punarēvamanujānāti| caturdaśavāsarān vātādhikō mōkṣāya vadhāya vā maryyādāmanuyāti jvarōṣmā| aṣṭādaśa pittādhikajh| dvāviṁśatiḥ ślēṣmādhika iti| yadā tu rasādīnāṁ madhyē kēṣāñcicchuddhiraśuddhiśca kēṣāñcittadā santatō jvarō na muñcati| nāpi śuddhiṁ sūtrōktēna prakārēṇa ( a0 saṁ0-26 ) jñātavyā| iti iti sambandhaḥ| iti santata uktaḥ|| 35||
Adhikarana viShamajvarotpattiH (36) · Śloka 36
kr̥śānāṁ vyādhimuktānāṁ mithyāhārādisēvinām|
alpō'pi dōṣō dūṣyādērlabdhvā'nyaramatō balam|
sapratyanīkō viṣamaṁ kuryyādvr̥ddhikṣayānvitaḥ||36||
View original
कृशानां व्याधिमुक्तानां मिथ्याहारादिसेविनाम्|
अल्पोऽपि दोषो दूष्यादेर्लब्ध्वाऽन्यरमतो बलम्|
सप्रत्यनीको विषमं कुर्य्याद्वृद्धिक्षयान्वितः||३६||
kr̥śānāmityādinā santatādirviṣamajvara ucyatē| yē kr̥śā vyādhimuktāśca mithyāhāravihārasēvinaści tēṣāmalpō'pi dōṣō dūṣyādīnāmanyatamatō balaṁ labdhvā sapratyanīkaḥ sapratipakṣaḥ kṣayavr̥ddhibhāk viṣamaṁ santatādicatuṣṭayurūyaṁ jvaraṁ kurutē| athavā kr̥śānā mityādinā 'bhavantyāhni na pañcamē' ityēvamantēna granthēna santatādīnāṁ caturṇāṁ jvarāṇāṁ sādhāraṇāṁ rūpaṁ santatāca viśiṣṭatā pradarśatē| kr̥śānāmiti svābhāvikadōurbalyam| vyādhimuktānāmityavasthāviśēṣakr̥tam| mithyāhārādisēvināmityā''hārakr̥taṁ gr̥hītam| vr̥ddhikṣayānvitatvē sapratyanīkatvaṁ hētuḥ| sadr̥śadūṣyādiprasādāta kadācidgr̥ddhāyānvitaḥ| pratyanīkaprasādācca kadācit| kṣayānvita iti| anēnē caitaduktaṁ bhavati--balavān dōṣō dūṣyādīnāṁ sarvēṣa sadr̥śānāṁ balaṁ labdhvā niṣpratipakṣaḥ sannavicchinnōṣmāṇaṁ santatākha jvaramēkarūpaṁ kurutē| tadvaiparītyē viṣamaṁ jvaraṁ santatādikam tatra yadā dūṣyādīni prabhūtāni sadr̥śāni prāpnōti na sarvāṇi tada santatajvaraṁ karōti| yāni tvasadr̥śāni tāni pratipakṣāṇi| yadā tu tata ūnāni sadr̥śāni prāpnōti tadā kramēṇā'nyēdyuṣkādīn|| 36||
Adhikarana viShamajvarANAM vicchinnasantApatve kAraNam (37) · Śloka 37
sūkṣmasūkṣmatarāsyēṣu dūradūratarēṣu ca|
dōṣō raktādimārgēṣu śanairalpaścirēṇa yat|
yāti dēhaṁ ca nāśēṣaṁ bhūyiṣṭhaṁ bhēṣajē'pi ca|
kramō'yaṁ tēna vicchinnaḥ santāpē lakṣyatē jvaraḥ|
viṣamō viṣamārambhaḥ kriyākālō'nuṣaṅgavān||37||
View original
सूक्ष्मसूक्ष्मतरास्येषु दूरदूरतरेषु च|
दोषो रक्तादिमार्गेषु शनैरल्पश्चिरेण यत्|
याति देहं च नाशेषं भूयिष्ठं भेषजेऽपि च|
क्रमोऽयं तेन विच्छिन्नः सन्तापे लक्ष्यते ज्वरः|
विषमो विषमारम्भः क्रियाकालोऽनुषङ्गवान्||३७||
sūkṣmasūkṣmatarāsyētyādinā santatādīnāṁ caturṇāṁ viṣamajvarāṇāṁ vicchinnasantāpatvē kāraṇamucyatē| iha hi dhātuvāhīni strōtāṁsyuktāni| tāni ca pratānasadr̥śāni| kramēśa mūlē-mūlē sthūlānya'grē sūkṣmāṇi| tatra sūkṣmāsyēṣu sūkṣmatarāsyēṣu ca tathā dūrēṣu dūratarēṣu ca raktādistrōtassu yadyasmādalpō dōṣaḥ śanairyāti cirēṇa sthānāṁ prāpnōti| niḥśēṣañca dēhaṁ na vyāpnōti| tēna kāraṇēna kāyaviṣamō vicchinnasantāpō lakṣyatē| anēnaitaduktam| prabhūtō dōṣō'tisthūlamukhēṣu strōtaḥ su yadyasmācchīghraṁ mahānimnanikaṭadēśēṣu ca gacchan santajvaramabhinirvartayati| alpastu dōṣaḥ sūkṣmamukhēṣu mahānimnāddūrēṣu ca raktādimārgēṣu gacchan śanaiśca gacchan santataṁ kurutē| tatō'pyalpaḥ sūkṣmatarāsyēṣu dūratarēṣu ca gacchan anyēdyumabhinirvartayati| tatō'pyalpassūkṣmatamāsyēṣu dūratamēṣu ca gacchan atimandagatiraticirēṇa gacchaṁstr̥tīyakamabhinirvartayati| tatō'pyatiśayēna caturthakō vācyaḥ| ata ēva ca vyāptēścirēṇa dōṣasya vēgāt santāpasya vicchēdaḥ| santatādōu ca prayujyamānē bhēṣajē bhūyiṣṭhamayamēva kramaḥ| tēna santatē śīghraṁ bhēṣajēna dōṣasya prāptē śīghraṁ jvara upaśāmyati| santātādōu tu kramēṇa dōṣasya dūradūratarastrōtō'nugatatvāt| tathaiva bhēṣajēna cirēṇa ciratarēṇa cōpaśamaḥ| bhūyiṣṭhagrahaṇaṁ bāhulyōpalakṣaṇārtham| tēna kiñcidbhēṣajaṁ prathamamēva rasastrōtāṁsi prāpya sakalaṁ śarīraṁ prāpnēti| kiñcidbhēṣajaṁ prathamamēva rasastrōtāṁsi prāpyaḥ sakalaṁ śarīraṁ prāpnōti| kiñcitu dhātukramēṇa dūratarāṇi strōtāṁsi gatvēti| tēna yatō hētōrvicchinnasantāpastata ēva viṣamō naikarūpaḥ| ataśca viṣamō yatō viṣamārambhakriyā kālō'nuṣaṅgavān| anēnaitaddarśayati-yathā santataḥ svēna rūpēṇa duḥsādhyaḥ tathā santatādviparītarūpō'pi viṣamō'nēna rūpēṇa duḥsādhya tathā santatadviparītarupō'pi viṣamō'nēna rupēṇa duḥsādhya ēva| tēna viṣama ityāsyāḥ saṁjñāyāḥ pravr̥ttinimittamanēkarupatā kr̥chrasādhyatā ca| viṣamaḥ asamaḥ ārambhaḥ prathamā pravr̥ttiryasya sa viṣamārambhaḥ| yathā caturthakē| kaphēna hētunā pūrvaṁ jaṅghābhyāṁ prabhāvaṁ darśayēt| śirasaścānilātpūrvaṁ prabhāvaṁ darśayēt| iti viṣamārambhaḥ| viṣamā kriyā yatra dōṣasya|auṣadhasya vā| dōṣasya yathā grāhī pittānilānmūrdhna ityādi auṣadhasya prabhāvaṁ darśayēt| iti ityādōauṣadhasya yathā cikitsita ( a saṁ ci- 2 )| māsaṁ mēdhyamamannēna saha sēvitvōllid ityatra viṣamatvaṁ santarpaṇamapatarpaṇañca| vizṣamakālō'niyatapūrvāhṇādyāgamakālaḥ| tathā va yaḥ santarpaṇañca| viṣamakālō'niyatapūrvāhṇādyāgamakālaḥ| tathā ca yaḥ santatādirēkasminnahani pūrvāhṇē mataḥ sō'nyasminnaparā'hṇē'pi bhavan dr̥ṣṭa ityētat trayaṁ viṣamasaṁjñāyā hētuḥ| anuṣaṅgāvān yaḥ svalpēnaiva hētunā nivr̥ttaḥ punaranuṣajyatē| ētadapi saṁjñāhētuḥ|| 37||
Adhikarana doSheNa cirAjjvarotpAdane hetuH (38) · Śloka 38
yathōttaraṁ mandagatirmandaśaktitaryathā yathā|
kālēnāpnōti sadr̥śān sa rasādīṁstathā tathā|
dōṣō jvarayati kruddhaścirācciratarēṇa ca||38||
View original
यथोत्तरं मन्दगतिर्मन्दशक्तितर्यथा यथा|
कालेनाप्नोति सदृशान् स रसादींस्तथा तथा|
दोषो ज्वरयति क्रुद्धश्चिराच्चिरतरेण च||३८||
dōṣasya mandagatitvē ca mandaśaktitāyāṁ ca kāraṇamuktvā siddharūpēṇōcyatē-yathōttaramityādi| yathōttaraṁ dhātuḥ strōtassu mandagatiḥ san dōṣō mandaśaktiśca yathā-yathā ciratarādikēna kālēna sadr̥śān rasādīn prāpnōti tathā-tathā kruddhaḥ san cirācciratarācca jvarayati| tēnaitaduktaṁ bhavati-prathamamēva rasavāhīni strōtāṁsi sthūlamukhāni prāpya vapurvyāptimabhinirvartya sakaladūṣyādisādr̥śyāt santatamabhinirvartayati| yadā tu dūrasūkṣmastrōtō gamanāpēkṣā dōṣasyā'sadr̥śadūṣyalabdhiraprāptiśca tadāvicchinnasantāpaṁ santatam| tathā ca vātāśrayō dōṣa ityādi vakṣyatē|| 38||
Adhikarana doShabIjaprasare dRuShTAntaH (39) · Śloka 39
bhūmōu sthitaṁ jalaiḥ siktaṁ kālamēva pratīkṣatē|
aṅkurāya yathā bījaṁ dōṣabījaṁ rujē tathā||39||
View original
भूमोउ स्थितं जलैः सिक्तं कालमेव प्रतीक्षते|
अङ्कुराय यथा बीजं दोषबीजं रुजे तथा||३९||
asyaivārthasya sphuṭīkaraṇāya bhūmōu sthitamityādinā dr̥ṣṭānta ucyatē| svakāraṇasāmagrīsampannaṁ śālibījāṅkurāya yathā'vaśyaṁ kālamapēkṣatē| tēna tathaiva dōṣabījaṁ rujē kālamapēkṣatē| bhūmyā dōṣāśrayasya sādr̥śyam| jalasēkēna sādr̥śyaṁ dūṣyasya tēnaitadaktaṁ bhavati-yāvadyāvatā kālēna sadr̥śadūṣyādikaṁ dōṣō labhatē tāvattāvatā jvarākhyāṁ rujāṁ janayatīti|| 39||
Adhikarana viShamajvarANAM pravarttanapraNAlIH (40) · Śloka 40
vēgaṁ kr̥tvā viṣaṁ yadvadvā''śayē līyatē'balam|
kupyatvāptabalaṁ bhūyaḥ kālē dōṣaviṣaṁ tathā||40||
View original
वेगं कृत्वा विषं यद्वद्वाऽऽशये लीयतेऽबलम्|
कुप्यत्वाप्तबलं भूयः काले दोषविषं तथा||४०||
vēgaṁ kr̥tvētyādinā rukpraśamē punarbhāvē ca dr̥ṣṭānta ucyatē| yathā viṣaṁ vēgaṁ kr̥tvā abalaṁ sad āśayē svē sthānē līyatē| punaśca sadr̥̄śakāraṇavaśādā''ptabalaṁ sadvēgāya svē kālē kupyati, tadvaddōṣaviṣamapi|| 40||
Adhikarana viShamajvarasamprAptiH (41) · Śloka 41
ēvaṁ jvarāḥ pravartantē viṣamāḥ santatādayaḥ|
dōṣaḥ pravarttatē tēṣāṁ svē kālē jvarayan balī|
nivarttatē punaścaiṣa pratyanīkabalābalaḥ||41||
View original
एवं ज्वराः प्रवर्तन्ते विषमाः सन्ततादयः|
दोषः प्रवर्त्तते तेषां स्वे काले ज्वरयन् बली|
निवर्त्तते पुनश्चैष प्रत्यनीकबलाबलः||४१||
ēvamityādinā sūkṣmētyādyuktaṁ viṣamajvarasmprāptiṁ nigamayati|
Adhikarana lInadoShajvarasya kArshyAdikRutatvam (42) · Śloka 42
kṣīṇē dōṣē jvaraḥ sūkṣmō rasādiṣvēva līyatē|
līnatvāt kārśyavaivarṇyajāḍyādīnādhāti saḥ||42||
View original
क्षीणे दोषे ज्वरः सूक्ष्मो रसादिष्वेव लीयते|
लीनत्वात् कार्श्यवैवर्ण्यजाड्यादीनाधाति सः||४२||
kṣīṇōdōṣōityādinā uktaviśiṣṭāmantarānivr̥ttiṁ nigamayati| vēgaṁ kr̥tvā dōṣē kṣīṇē jvaraḥ sūkṣmaḥ san rasādiṇulīyatē| līnatvācca kārśyadīnā''dadhāti| naiva sthāsthyam|| 42||
Adhikarana pa~jcamadine jvarAsambhave hetuH (43) · Śloka 43
atilīnō'timandatvādbhavatyāhni na pañcamē||43||
View original
अतिलीनोऽतिमन्दत्वाद्भवत्याह्नि न पञ्चमे||४३||
līna prasaṅgēnāgatamapēkṣyōcyatē-atilīna ityādi| ēvaṁ kasyacidā''śaṅkā bhavati| yathā majjāśritē dōṣē caturthē divasē jvarō bhavati| ēvaṁ śukrasthitē dōṣē pañcamē kaścit pañcamē prāptēna kaścit pañcamē viṣamajvarō dr̥ṣṭa iti tāṁ pratyucyatē| atilīnaḥ sannatimandagatiśca saṁskārabhraṁśādapacayācca dōṣō jvaraṁ nā''bhinirvarttayati| anēnaiva ṣaṣṭhādiṣu śaṅkā nirastā| majjānaṁ yāvatprāptaścaturthō yāvaddōṣasya śaktitarbhavatyatra svabhāvō hētuḥ| yattu śukrasthē jvarē tamasō darśanādilakṣaṇamuktaṁ tacchukramēvādhiṣṭhāya dōṣasya jvarakāraṇatvam| na tu dhātuvyāptikramēṇēti|| 43||
Adhikarana santatajvaraH (44) · Śloka 44
dōṣō raktāśrayāḥ prāyaḥ karōti santataṁ jvaram|
ahōrātrasya sa dvi syāt........................||44||
View original
दोषो रक्ताश्रयाः प्रायः करोति सन्ततं ज्वरम्|
अहोरात्रस्य स द्वि स्यात्........................||४४||
anantaraṁ snntatādīnāṁ viśēṣa ucyatē| prāyō bāhulyēna| raktāśrayō dōṣaḥ santatajvaraṁ karōti| prāyōgrahaṇaṁ rasāśritatvapratiṣēdhanivāraṇāya| rasāśritatvasya sakalajvarasādhāraṇatvāt| ēvaṁ sarvēṣu jvarēṣu vācyam| saḥ ca santataḥ ahōrātrasya madhyē dvau vārau syāt|| 44||
Adhikarana anyedyuShkajvaraH (45) · Śloka 45
............................sakr̥danyēdyurāśritaḥ|
tasmin māṁsavahā nāḍī.............................||45||
View original
............................सकृदन्येद्युराश्रितः|
तस्मिन् मांसवहा नाडी.............................||४५||
anyēdyuḥ punarahōrātrasya sakr̥dēkavāraṁ vēgaṁ karōti| tasmin dōṣā māṁsavahā nāḍīrāśritāḥ|| 45||
Adhikarana tRutIyakajvaraH (46) · Śloka 46
............................ mēdōnāḍīstr̥tīyakē|
grāhī pittānilānmūrdhnastrikasya kafapittataḥ|
sa pr̥ṣṭhasyānilakafātsa caikāhāntaraḥ smr̥taḥ||46||
View original
............................ मेदोनाडीस्तृतीयके|
ग्राही पित्तानिलान्मूर्ध्नस्त्रिकस्य कफ़पित्ततः|
स पृष्ठस्यानिलकफ़ात्स चैकाहान्तरः स्मृतः||४६||
tr̥tīyakē mēdōvahā nāḍīrāśritā| pittānilādadhikānmūrdhnaḥ grāhī bhavati| tatra cā''gantutvātu dōṣasya vaiṣamyam| kafapittāt tvadhikāt trikasya grīvāsandhērgrāhī bhavati| anilākafātu sa jvaraḥ pr̥ṣṭhasya grāhī| sa ca tr̥tīyaka ēkāhāntaraḥ smr̥taḥ| sarvasya dōṣasyāgantutvādalpabalatvam|| 46||
Adhikarana caturthakajvaraH (47) · Śloka 47
caturthakō malē mēdō majjāsthyanyatamasthitē|
majjastha ēvētyaparē prabhāvaṁ sa tu darśayēt|
dvidhā kafēna jaṅghābhyāṁ prathamaṁ śirasō'nilāt|
gambhīradhātucāritvāt sannipātēna sambhavāt|
tulyōcchrāyācca dōṣāṇāṁ duścikitsyaścaturthakaḥ||47||
View original
चतुर्थको मले मेदो मज्जास्थ्यन्यतमस्थिते|
मज्जस्थ एवेत्यपरे प्रभावं स तु दर्शयेत्|
द्विधा कफ़ेन जङ्घाभ्यां प्रथमं शिरसोऽनिलात्|
गम्भीरधातुचारित्वात् सन्निपातेन सम्भवात्|
तुल्योच्छ्रायाच्च दोषाणां दुश्चिकित्स्यश्चतुर्थकः||४७||
caturthakō jvarō dōṣamēda ādyanyatamasthē bhavati| kadācinmēdasthē athavā majjasthē athavā asthistha iti| aparē punarācāryyā majjastha ēva dōṣē| caturthakō dvidhā prabhāvaṁ darśayēt| kaphēnā'dhikēna pūrvaṁ jaṅghābhyāṁ prabhāvaṁ darśayēt| anilāttu pūrvaṁ śirasaḥ| rōgasvabhāvāt pittasyānudrēkaḥ| gambhīradhātucāritvādityādi subōdham|| 47||
Adhikarana caturthakaviparyayajvaraH (48) · Śloka 48
asthinajjōbhayagatē caurthakaviparyyayaḥ|
tridhā dvayahaṁ jvarayati dinamēkaṁ tu muñcati||48||
View original
अस्थिनज्जोभयगते चौर्थकविपर्य्ययः|
त्रिधा द्वयहं ज्वरयति दिनमेकं तु मुञ्चति||४८||
carthukaviparyyayō nāmnā jvarō'sthimajjākhyōbhayagadōṣē bhavati| asya ca dōṣāśrayānativr̥ttērdinasaṅkhayānatikramāccōhēśacaturthakāntarbhāvaḥ| kēvalamubhayāśrayatvaṁ dvayahaṁ jvaraṇaṁ ca viśēṣaḥ| sa caturthakaviparyyastridhā bhavati| vōtā'dhikēna pittēnaślēṣmaṇā vā| tu caturthakavat dvidhā| tacca trividhaṁ prāthamyavaiṣamyābhāvatapūrvavat prabhāvamukhēna nōktam| kēvalaṁ dōṣalakṣaṇadarśanēna bōddhavyam| ityuktāḥ santatādayō jvarāḥ|| 48||
Adhikarana doShAdibalAbalavatvena jvarasambhavaH (49) · Śloka 49
balābalēna dōṣāṇāmannacēṣṭādijanmanā|
jvaraḥ syānmanasastadvatkarmaṇaśca tadā tadā||49||
View original
बलाबलेन दोषाणामन्नचेष्टादिजन्मना|
ज्वरः स्यान्मनसस्तद्वत्कर्मणश्च तदा तदा||४९||
ēṣāñca santatādīnāmēvaṁrūpatā dr̥ṣṭā yatsantatādyanyatamarūpō bhūtvā'nyatamarūpō bhavatīti pr̥ṣṭa idamāha-balābalēnētyādi dōṣāṇāmannacēṣṭādijanmanā balābalēna manasaśca balābalēna pūrva janmakr̥tasya ca karmaṇāṁ balābalēna tadā tadā jvaraḥ syāt| ēva muktaṁ bhavati=dōṣō'balaḥ santatādyanyatamabhūmikāsthō'nnādya nyatamasmāt balaṁ labdhvā pūrvāṁ pūrvātarāṁ vā bhūmikāmāsādayati| tathā balavān dōṣō'nndyanyatamajanmanā abalavatvēna pūrvāṁ pūrvatarāṁ vā bhūmikāmapahāyōttarāmuttarāṁ vā gr̥hṇati| ādigrahaṇāt dēśa kālādīnāṁ grahaṇam| manaśca balavaddōṣajvarahānikr̥diti vakṣyatē|| 49||
Adhikarana rasadhAtugatajvaralakShaNam (50) · Śloka 50
utklēśō gōuravaṁ dainyaṁ bhaṅgō'ṅgānāṁ vijr̥mbhaṇam|
arōcakō vamiḥ sādaḥ sarvasmin rasagē jvarē||50||
View original
उत्क्लेशो गोउरवं दैन्यं भङ्गोऽङ्गानां विजृम्भणम्|
अरोचको वमिः सादः सर्वस्मिन् रसगे ज्वरे||५०||
utklēśa ityādinā rasādyāśrayaviśēṣē jvarasya lakṣaṇamucyatē rasagē jvarē sarvasmin vātādisambhavē utklēśādīni bhavanti||
Adhikarana raktagatajvaralakShaNam (51) · Śloka 51
raktaniṣṭhīvanam tr̥ṣṇā raktōṣṇapiṭakōdgamaḥ|
dāhārāgabhramamadapralāpā raktasaṁśritē||51||
View original
रक्तनिष्ठीवनम् तृष्णा रक्तोष्णपिटकोद्गमः|
दाहारागभ्रममदप्रलापा रक्तसंश्रिते||५१||
raktaniṣṭhīvanādīni raktasyē madō vakṣyamāṇalakṣaṇaḥ ( a. saṁ. ni - 6 )|
Adhikarana mAMsagatajvaralakShaNam (52) · Śloka 52
tr̥ḍglāniḥ sr̥ṣṭavarcastvagarndāhō bhramastamaḥ|
dōurgandhyaṁ gātravikṣēpō māṁsasthē...........||52||
View original
तृड्ग्लानिः सृष्टवर्चस्त्वगर्न्दाहो भ्रमस्तमः|
दोउर्गन्ध्यं गात्रविक्षेपो मांसस्थे...........||५२||
māṁsasthē tr̥ḍādīni|| 52||
Adhikarana medogatajvaralakShaNam (53) · Śloka 53
.............................. mēdasi sthitē|
svēdō'titr̥ṣṇā vamanaṁ svagandhasyā'sahiṣṇutā|
pralāpō glāniruciḥ..........................||53||
View original
.............................. मेदसि स्थिते|
स्वेदोऽतितृष्णा वमनं स्वगन्धस्याऽसहिष्णुता|
प्रलापो ग्लानिरुचिः..........................||५३||
mēdasthē svēdādīni| svēdaḥ śarīrōdbhavaḥ|| 53||
Adhikarana asthigatajvaralakShaNam (54) · Śloka 54
.............. asthisthē tvasthibhēdabanam|
dōṣapravr̥ttirūrdhvādhaḥ śvāsāṅgakṣēpakūjanam||54||
View original
.............. अस्थिस्थे त्वस्थिभेदबनम्|
दोषप्रवृत्तिरूर्ध्वाधः श्वासाङ्गक्षेपकूजनम्||५४||
asthisthē asthibhēdādīni| ūrdhvamadhaśca pravr̥ttidōuṣasya kaphādēḥ|
Adhikarana majjagatajvaralakShaNam (55) · Śloka 55
antardāhō bahiśśaityaṁ śvāsō hidhmā ca majjanē||55||
View original
अन्तर्दाहो बहिश्शैत्यं श्वासो हिध्मा च मज्जने||५५||
majjagatē'ntardāhādīni|| 55||
Adhikarana shukragatajvaralakShaNam (56) · Śloka 56
tamasōdarśanaṁ marmacchēdanaṁ stabdhamēḍhratā|
śukrapravr̥ttirmr̥tyuśca jāyatē śukrasaṁśrayē||56||
View original
तमसोदर्शनं मर्मच्छेदनं स्तब्धमेढ्रता|
शुक्रप्रवृत्तिर्मृत्युश्च जायते शुक्रसंश्रये||५६||
śukrasaṁśrayē jvarē tamasō darśanādīni jāyantē|| 56||
Adhikarana dhAtugatajvarANAM duHsAdhyatvam (57) · Śloka 57
uttarōttaraduḥsādhyāḥ pañcātrā'ntyōu tu varjayēt||57||
View original
उत्तरोत्तरदुःसाध्याः पञ्चात्राऽन्त्योउ तु वर्जयेत्||५७||
atra dhātvāśrayēṣu pūrvāduttarōttara duḥsādhyaḥ| rasāśritō duḥsādhyaḥ| tatō'pi raktasamāśritaḥ| tatō mēdaḥ saṁśrayaḥ| tatō'sthita ityarthaḥ| antyau majjaśukrasaṁśrayau varjayat| carakācāryyastu majjjagatasya kr̥cchrasādhyatvamr̥cchatii ( ca ci - 3.83 )|
Adhikarana pralepakajvaralakShaNam (58) · Śloka 58
pralimpanniva gātrāṇi ślēṣmaṇā gauravēṇa ca|
mandajvaraḥ pralēpastu saśītaḥ syātpralēpakaḥ|58|
View original
प्रलिम्पन्निव गात्राणि श्लेष्मणा गौरवेण च|
मन्दज्वरः प्रलेपस्तु सशीतः स्यात्प्रलेपकः|५८|
00
Adhikarana vAtabalAsakajvara lakShaNam (58) · Śloka 58
nityaṁ mandajvarō rūkṣaḥ śītaḥ kr̥cchrēṇa sidhyati|
stabdhāṅgaḥ ślēṣmabhūyiṣṭhō bhavēdvātavalāsakaḥ|58|
View original
नित्यं मन्दज्वरो रूक्षः शीतः कृच्छ्रेण सिध्यति|
स्तब्धाङ्गः श्लेष्मभूयिष्ठो भवेद्वातवलासकः|५८|
00
Adhikarana hAridrakajvaralakShaNam (58) · Śloka 58
haridrābhēkavarṇābhastadvarṇaḥ yaḥ pramēhati|
sa vai hāridrakō nāma jvarabhēdō'ntakaḥ smr̥taḥ|58|
View original
हरिद्राभेकवर्णाभस्तद्वर्णः यः प्रमेहति|
स वै हारिद्रको नाम ज्वरभेदोऽन्तकः स्मृतः|५८|
00
Adhikarana rAtrikajvaralakShaNam (58) · Śloka 58
kafavātōu samōu yasya hīnapittasya dēhiniḥ|
tīkṣṇō vā yadi mandō jāyatē rātrikō jvaraḥ|58|
View original
कफ़वातोउ समोउ यस्य हीनपित्तस्य देहिनिः|
तीक्ष्णो वा यदि मन्दो जायते रात्रिको ज्वरः|५८|
00
Adhikarana pUrvarAtrikajvaralakShaNam (58) · Śloka 58
divākarā pītabalē vyāyāmācca viśōṣitē|
śarīrē niyataṁ vātājjvaraḥ syāt pūrvarātrikaḥ|58|
View original
दिवाकरा पीतबले व्यायामाच्च विशोषिते|
शरीरे नियतं वाताज्ज्वरः स्यात् पूर्वरात्रिकः|५८|
00
Adhikarana shItajvaralakShaNam (58) · Śloka 58
āmāśayē yadā duṣṭē ślēṣmapittē vyavasthitē|
tadārdhaṁ śītalaṁ dēhē tvardhañcōṣṇaṁ prajāyatē|58|
View original
आमाशये यदा दुष्टे श्लेष्मपित्ते व्यवस्थिते|
तदार्धं शीतलं देहे त्वर्धञ्चोष्णं प्रजायते|५८|
00
Adhikarana dAhajvaralakShaNam (58) · Śloka 58
kāyē pittaṁ yadā ślēṣmā cāntē vyavasthitaḥ|
ūṣṇatvaṁ tēna dēhasya śītatvaṁ karapādayōḥ||58||
View original
काये पित्तं यदा श्लेष्मा चान्ते व्यवस्थितः|
ऊष्णत्वं तेन देहस्य शीतत्वं करपादयोः||५८||
pralimpannityādi subōdham|| 58||
Adhikarana jvaramokShakAlIna lakShaNAni (59) · Śloka 59
dhātūn prakṣōbhayan dōṣō mōkṣakālē vilīyatē|
tatō naraḥ śvasan svidyan kūjan vamati cēṣṭatē|
vēpatē pralapatyuṣṇaiśśītaiścā'ṅgairhataprabhaḥ|
visaṁjñō jvaravēgārttaḥ sakrōdha iva vīkṣatē|
sadōṣaśabdaṁ ca śakr̥ddravaṁ sr̥jati vēgavat||59||
View original
धातून् प्रक्षोभयन् दोषो मोक्षकाले विलीयते|
ततो नरः श्वसन् स्विद्यन् कूजन् वमति चेष्टते|
वेपते प्रलपत्युष्णैश्शीतैश्चाऽङ्गैर्हतप्रभः|
विसंज्ञो ज्वरवेगार्त्तः सक्रोध इव वीक्षते|
सदोषशब्दं च शकृद्द्रवं सृजति वेगवत्||५९||
sarvasmiśca jvarē jvarakāraṇō dōṣaḥ jvaramōkṣakālē dhātūn prakṣōbhayan vilīyatē| tatō dhātuprakṣōbhādanantaramidaṁ kurutē| śvasannityādi subōdham|| 59||
Adhikarana vigatajvaralakShaNAni (60-61) · Śloka 61
dēhō laghuvyapagataklamamōhatāpaḥ pākō mukhē karaṇasōuṣṭhavamavyathatvam|
svēdaḥ kṣavaḥ prakr̥tiyōgimanō'nnalipsā kaṇḍūśca mūrdhni vigatajvaralakṣaṇāni||60||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tōu aṣṭāṅgasaṁgrahasya nidānasthānō jvaranidānaṁnāma dvitīyō'dhyāyaḥ||61||
View original
देहो लघुव्यपगतक्लममोहतापः पाको मुखे करणसोउष्ठवमव्यथत्वम्|
स्वेदः क्षवः प्रकृतियोगिमनोऽन्नलिप्सा कण्डूश्च मूर्ध्नि विगतज्वरलक्षणानि||६०||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतोउ अष्टाङ्गसंग्रहस्य निदानस्थानो ज्वरनिदानंनाम द्वितीयोऽध्यायः||६१||
dēhalaghutvādīni vigatajvarasya puruṣasya lakṣaṇāni| svēdaḥ śarīrajaḥ|| 60|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyām aṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyāṁ nidānasthānē dvitīyōdhyāyaḥ