Adhikarana aShTA~ggasaMgrahaH-sharIrasthAne-tRutIyo~adhyAyaH ------ atha garBopacaraNIyo nAma tRutIyo~adhyAyaH----- pratij~jA (1) · Śloka 1
āthātō garbhōpacaraṇīyaṁ śārīramadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
आथातो गर्भोपचरणीयं शारीरमध्यायं व्याख़्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
pūrvayōradhyāyayōrgarbhasya sambhavasthitikramuktva tasyaiva cānupaghātāya paripūrṇatvāya sukhaprasavāya cōpacāra ucyatē| garbhasyātra garbhiṇīparāyattatvācca tasyā ēvānuṣṭhēyaṁ vidhānam|| 1||
Adhikarana garbhiNyAH prathamamAsakRutyam (2) · Śloka 2
prathamē māsi garbhiṇi kṣīramanupasaṁskr̥taṁ mātrāvacchītaṁ kālēkālē pibēt|
tasminnapi cādyaṁ dvādaśarātraṁ kṣīrōdbhavaṁ sarpiḥ śāliparṇīpalāśābhyāṁ śr̥taṁ kanakarajatakvathitam śītōdakānupānaṁ pibēt|
svādu śītaṁ dravaprāyasātmyañca sāyamprātarāhārayēt|
na cābhyaṅgōdvartanāni sēvēta|
yathō- ktāni ca dōṣakarāṇi pariharēd āpañcamāt māsād viśēṣēṇa||2||
View original
प्रथमे मासि गर्भिणि क्षीरमनुपसंस्कृतं मात्रावच्छीतं कालेकाले पिबेत्|
तस्मिन्नपि चाद्यं द्वादशरात्रं क्षीरोद्भवं सर्पिः शालिपर्णीपलाशाभ्यां शृतं कनकरजतक्वथितम् शीतोदकानुपानं पिबेत्|
स्वादु शीतं द्रवप्रायसात्म्यञ्च सायम्प्रातराहारयेत्|
न चाभ्यङ्गोद्वर्तनानि सेवेत|
यथो- क्तानि च दोषकराणि परिहरेद् आपञ्चमात् मासाद् विशेषेण||२||
tatra prathamē māsi garbhiṇyasaṁskr̥taṁ kṣīraṁ pibēt| mātrāvadyatnēnādhikyarakṣayā kālē kālē'nnasya dvayōrapi kālayōḥ| ataēvājīrṇādiparihārāya mātrāvaditi| tasminnapi tatrāpi prathamaṁ dvādaśarātraṁ kṣīrōdbhavaṁ ghr̥taṁ pibēt| kṣīrapānāpavādatvēna| kimbhūtaṁ kṣīrōdbhavamāha-śāliparṇipalāśābhyāṁ snēhapākaparibhāṣayā śr̥tam| sauvarṇē rājatē vā kvathitaṁ śītōdakānupānañca| sā ca garbhiṇī svādvādiprāyamāhāraṁ pratidinamubhayakālamāhārayēt| niṣēkāt prabhr̥tyabhyaṅgādīn pūrvōktāṁśca garbhōpaghātakarān vyavāyādīn varjayēt| yāvat pañcamō māsastāvadēvaṁ viśēṣēṇa kuryāt| tadā hi garbhasyā'sthiratvāt jhaṭiti bādhābhayam|| 2||
Adhikarana dvitIyamAse sevanIyam (3) · Śloka 3
dvitīyē madhurauṣadhasiddhaṁ payaḥ pibēt||3||
View original
द्वितीये मधुरौषधसिद्धं पयः पिबेत्||३||
dvitīyē māsi madhurairdrākṣāmadhukādibhi siddhaṁ payaḥ pibēt|| 3||
Adhikarana dvitIye mAsi madhurairdrAkShAmadhukAdibhi siddhaM payaH pibet|| 3|| (4) · Śloka 4
tr̥tīyē tadēva sarpirmadhubhyām||4||
View original
तृतीये तदेव सर्पिर्मधुभ्याम्||४||
tr̥tīyē tadēva madhurauṣadhasiddhaṁ sarpirmadhubhyāṁ saṁyuktaṁ pibēt|| 4||
Adhikarana caturthamAse sevanIyam (5) · Śloka 5
caturthē'kṣamātranavanītayuktam||5||
View original
चतुर्थेऽक्षमात्रनवनीतयुक्तम्||५||
caturthē tu tadēva navanītasyākṣamātrēṇa yuktam|| 5||
Adhikarana pa~jcamamAse sevanIyam (6) · Śloka 6
pañcamē kṣīrasarpiḥ||6||
View original
पञ्चमे क्षीरसर्पिः||६||
pañcamē kṣīrōddhr̥taṁ sarpiḥ||6||
Adhikarana ShaShThasaptamamAsayoH sevanIyam (7) · Śloka 7
ṣaṣṭhē tadēva madhurauṣadhasiddhaṁ saptamē ca||7||
View original
षष्ठे तदेव मधुरौषधसिद्धं सप्तमे च||७||
ṣaṣṭhē madhurauṣadhaiḥ siddhaṁ tadēva kṣīrasarpiḥ ca|| 7||
Adhikarana ShaShThe madhurauShadhaiH siddhaM tadeva kShIrasarpiH ca|| 7|| (8) · Śloka 8
tasmiṁstu garbhasya kēśōtpattyā māturvidāhō bhavatīti stri-yō bhāṣantē|
nēti bhagavānātrēyaḥ|
garbhōtpīḍanāttu dōṣā hr̥dayaṁ prāpya vidahanti tataḥ kaṇḍūrjāyatē kaṇḍvā ki- kkisam||8||
View original
तस्मिंस्तु गर्भस्य केशोत्पत्त्या मातुर्विदाहो भवतीति स्त्रि-यो भाषन्ते|
नेति भगवानात्रेयः|
गर्भोत्पीडनात्तु दोषा हृदयं प्राप्य विदहन्ति ततः कण्डूर्जायते कण्ड्वा कि- क्किसम्||८||
tasmin saptamē māsi māturvidāhō bhavati| sa tu kēśōtpattikāryyamiti striyō bhāṣantē| tathā nēti bhagavānātrēyaḥ| sa caivamāha-garbhōtpīḍanāddōṣā vātādayō garbhiṇīhr̥dayaṁ prāptāḥ kaṇḍūḥ kurvanti| kaṇḍvā anantaraṁ kikkisam| rēkhāsvarūpastvakasaṅkōcaḥ kikkisam|
Adhikarana saptamamAsikagarbhopadrave sevanIyAni (9) · Śloka 9
tatra kōlōdakēna navanītasya madhurauṣadhasiddhasya pāṇi- talamātramasyai dadyāt|
candanamr̥ṇālakalkaiśca stanōdaraṁ mr̥dnīyāt|
śirīṣadhātakīsarṣapamadhukacūrṇairvā|
kuṭajārjakabījamustaharidrākalkairvā|
nimbakōlasurasamañjiṣṭhā- kalkairvā|
śaśahariṇapr̥ṣatarudhirayuktayā vā triphalayā|
karavīrakarañjapatrakalkasiddhēna ca tailēnābhyaṅgaḥ|
pariṣēkaḥ punarmālatīmadhukasiddhēnāmbhasa|
kaṇḍūyanaṁ varjayēt|
tvagbhēdavairupyaparihārārthaṁ snānōdvartanaṁ ca śīlayēt|
madhuraṁ cāhāramalpamalpasnēhalavaṇamalpōdakānupānaṁ bhuñjīta||9||
View original
तत्र कोलोदकेन नवनीतस्य मधुरौषधसिद्धस्य पाणि- तलमात्रमस्यै दद्यात्|
चन्दनमृणालकल्कैश्च स्तनोदरं मृद्नीयात्|
शिरीषधातकीसर्षपमधुकचूर्णैर्वा|
कुटजार्जकबीजमुस्तहरिद्राकल्कैर्वा|
निम्बकोलसुरसमञ्जिष्ठा- कल्कैर्वा|
शशहरिणपृषतरुधिरयुक्तया वा त्रिफलया|
करवीरकरञ्जपत्रकल्कसिद्धेन च तैलेनाभ्यङ्गः|
परिषेकः पुनर्मालतीमधुकसिद्धेनाम्भस|
कण्डूयनं वर्जयेत्|
त्वग्भेदवैरुप्यपरिहारार्थं स्नानोद्वर्तनं च शीलयेत्|
मधुरं चाहारमल्पमल्पस्नेहलवणमल्पोदकानुपानं भुञ्जीत||९||
tatra kaṇḍūkikkisayōratraivāsyai garbhiṇyai badarōdakēna saṁyuktaṁ pāṇitalaṁ navanītasya dēyamabhyavahārāya| pāṇitalaṁ karṣaḥ| candanmr̥ṇālakalkēna stanōdarasya mardanam| prakr̥tyādiviśēṣāpēkṣayā śirīṣādicūrṇairvā| kuṭajārjakādikalkairvā| cūrṇaḥ śuṣkapiṣṭaḥ| kalkō jalapiṣṭaḥ nimbādikalkairvā śaśādyanyatamarudhiramiśrayā vā triphalayā| dōṣādiviśēṣāpēkṣayā stanōdaraṁ mr̥dnīyāditi sambandhaḥ| subōdham| pariṣēkaḥ stanōdarasya tvagbhēdasya virūpatvasya parihārārthaṁ ca stanōdarasya ca kaṇḍūyanaṁ varjayēt| tatparihārārthamēva ca snānamudvartanaṁ ca śīlayēt| alpatvādiyuktamāhāraṁ bhuñjīta|| 9||
Adhikarana garbhiNyAH aShTame mAse sevanIyAni (10) · Śloka 10
aṣṭamē kṣīrayavāgūṁ sarpiṣmatīṁ pibēt|
nēti khaṇḍakāpyaḥgarbhasya paiṅgalyā bādhabhayāt|
astu paiṅgalyā bādhastathāpyēvaṁ kurvīta|
nīrujaṁ balavarṇasattvasaṁhananasampadupētaṁ jñātīnāmagragaṇyamapatyaṁ janayatīti bhagavānātrēyaḥ|
badarōdakēna palalapayōdadhimastutailalavaṇaphalaghr̥tayuktēnāsthāpayēt|
purāṇaviḍviśuddhyarthaṁ madhukādimadhurauṣadhasiddhēna ca tailēnānuvāsayēdanulōmanāya vāyōḥ anulōmē hi mārutē sā sukhamanupadravā prasūtē|
garbhiṇīṁ tu nyubjāmāsthāpayēdanuvāsayēdvā|
tathā'syā vivr̥tamārgatayā samyagauṣadhanamanupraviśati|
tata ūrdhvaṁ snigdhābhiryavāgūbhi- rjāṅgalarasaiścōpācarēdāprasavakālāditi bhagavān dhanva- ntariḥ||10||
View original
अष्टमे क्षीरयवागूं सर्पिष्मतीं पिबेत्|
नेति खण्डकाप्यःगर्भस्य पैङ्गल्या बाधभयात्|
अस्तु पैङ्गल्या बाधस्तथाप्येवं कुर्वीत|
नीरुजं बलवर्णसत्त्वसंहननसम्पदुपेतं ज्ञातीनामग्रगण्यमपत्यं जनयतीति भगवानात्रेयः|
बदरोदकेन पललपयोदधिमस्तुतैललवणफलघृतयुक्तेनास्थापयेत्|
पुराणविड्विशुद्ध्यर्थं मधुकादिमधुरौषधसिद्धेन च तैलेनानुवासयेदनुलोमनाय वायोः अनुलोमे हि मारुते सा सुखमनुपद्रवा प्रसूते|
गर्भिणीं तु न्युब्जामास्थापयेदनुवासयेद्वा|
तथाऽस्या विवृतमार्गतया सम्यगौषधनमनुप्रविशति|
तत ऊर्ध्वं स्निग्धाभिर्यवागूभि- र्जाङ्गलरसैश्चोपाचरेदाप्रसवकालादिति भगवान् धन्व- न्तरिः||१०||
aṣṭamē māsē ghr̥tamiśrāṁ kṣīrayavāgūṁ pibēdityātrēyaḥ| tāṁ na pibēt garbhasya paiṅgalyabhayāditi khaṇḍakāpyaḥ tat pratyāhātrēyaḥ aṅgīkriyatāṁ paiṅgalyam| garbhiṇyā nīruktvalābhādgarbhasya ca balādiyuktasya lābhāt| sarpiṣmatyā kṣīrayavāgvā| saṁhananamavayavanibandhatvaṁ badarōdakēnāsthāpanaparibhāṣayā palalādiyuktēnāsthāpayēt| purāṇaṁ sañcitaṁ purīṣaṁ śōdhayitvā tadarthamēvānuvāsayēt madhukādisiddhatailēna| ēvaṁ purāṇāyā viśaḥ śōdhanādanulōmō vāyuḥ prasūtayē sukhō bhavatīti| sarvasya ca vāmapārśvasthasyāsthāpanānuvāsana vidhānē garbhiṇyā nyubjatvapavādaḥ| nyubjā jānubhyāmadhōmukhī bhūmau sthitā| tathā hi jaṭharasya lambatvādvastērmārgō vivr̥tō bhavati| tatō'ṣṭamānmāsādūrdhvamāprasavāt snigdhābhiryavāgūbhirupācarēt| jāṅgalarasaiścōpacarēditi dhanvantariḥ| carakasya tu jāṅgalarasānabhidhānam|| 10||
Adhikarana navame mAse karaNIyAni garbhiNIkRutyAni (11) · Śloka 11
navamē tu tata ēvānuvāsanatailāt picuṁ yōnau praṇayēd garbhamārgāśayayōḥ snēhanārthamiti||11||
View original
नवमे तु तत एवानुवासनतैलात् पिचुं योनौ प्रणयेद् गर्भमार्गाशययोः स्नेहनार्थमिति||११||
navamē māsē tata ēvānantarōktānmadhurauṣadhasiddhādanuvāsanatailāt picuṁ yōnau dhārayēt| tēna hi garbhaprasūtimārgē garbhāśayē ca snēhaḥ sampadyatē|| 11||
Adhikarana garbhiNIniyamAnusaraNaphalam (12) · Śloka 12
anēna prathamamāsādārabhya kramēṇa garbhiṇyā prasavakālē garbhadhāriṇīkukṣikaṭīpārśvapr̥ṣṭhaṁ mr̥du bhavati|
vāyuścānulōmaḥ sampadyatē|
mūtrapurīṣaṁ ca prakr̥tibhūtaṁ jarāyuśca mārgaṁ pratipadyatē|
putraṁ cēṣṭaṁ kalyamāyuṣvantaṁ sukhinaṁ sukhēna kālē balavatī prasūtē||12||
View original
अनेन प्रथममासादारभ्य क्रमेण गर्भिण्या प्रसवकाले गर्भधारिणीकुक्षिकटीपार्श्वपृष्ठं मृदु भवति|
वायुश्चानुलोमः सम्पद्यते|
मूत्रपुरीषं च प्रकृतिभूतं जरायुश्च मार्गं प्रतिपद्यते|
पुत्रं चेष्टं कल्यमायुष्वन्तं सुखिनं सुखेन काले बलवती प्रसूते||१२||
ētacca sarvaṁ māsavidhānaṁ garbhiṇyāḥ garbhadhāriṇīkukṣyādimr̥dutvalābhāya bhavatīti subōdham|| 12||
Adhikarana garbhiNyAH snAnodakam (13) · Śloka 13
bilvakārpāsīpapphaṇāpātalīpicumardāgnimanthamāṁsīvardhamānakapatrabhaṅgakvāthēna śītēna sarvagandhōdakēna vā garbhiṇyāḥ pratyahaṁ snānamupadiśēt||13||
View original
बिल्वकार्पासीपप्फणापातलीपिचुमर्दाग्निमन्थमांसीवर्धमानकपत्रभङ्गक्वाथेन शीतेन सर्वगन्धोदकेन वा गर्भिण्याः प्रत्यहं स्नानमुपदिशेत्||१३||
bilvādīnāṁ kvāthēna garbhiṇyāḥ pratyahaṁ snānamupadiśēt| sarvagandhōdakēna vā| patrādbhaṅgāni patrabhaṅgāni|| 13||
Adhikarana sUtikAgAranirmitiH (14) · Śloka 14
prāk caivāsyā navamānmāsādaprahr̥tāsthiśarkarākapālē praśastē dēśē vāstuvidyāpraśastaṁ sarvarttusukhamukhahr̥tasarvō- pakaraṇaṁ sannihitajvalanaṁ prāgdvāramudaṅdvāraṁ vā sūtikāgāraṁ kārayēt||14||
View original
प्राक् चैवास्या नवमान्मासादप्रहृतास्थिशर्कराकपाले प्रशस्ते देशे वास्तुविद्याप्रशस्तं सर्वर्त्तुसुखमुखहृतसर्वो- पकरणं सन्निहितज्वलनं प्राग्द्वारमुदङ्द्वारं वा सूतिकागारं कारयेत्||१४||
asyāśca garbhiṇyāḥ navamamāsāt prabhr̥tyapahr̥tāsthītyādiyuktaṁ sūtikāgāraṁ kārayēdyatra sūtikā satī vasati| śītātapādyabhāvēna sarvarttusukham|| 14||
Adhikarana garbhiNyAH sUtikAgAre praveshaH viNmUtra- vibandhe phalavartidAna~jca (15) · Śloka 15
tatrānukūlēṣu nakṣatrādiṣu puṇyāhaśabdēna gōbrāhmaṇavr̥ddhā- nntvā''vartamānā pradakṣiṇaṁ praviśya bahuśaḥ prasūtābhira- nuraktābhiraviṣādābhiḥ klēśakṣamābhiḥ parivr̥tā sva- styayanaparānulōmanairāhāravihārairanulōmitavātamūtrapurīṣā prasavakālamudīkṣēta|
svalpē'pi ca viṇmūtrapurīṣā prasava- kālamudīkṣēta|
svalpē'pi ca viṇmūtravibandhē phalavartīḥ praṇidadyāt||15||
View original
तत्रानुकूलेषु नक्षत्रादिषु पुण्याहशब्देन गोब्राह्मणवृद्धा- न्न्त्वाऽऽवर्तमाना प्रदक्षिणं प्रविश्य बहुशः प्रसूताभिर- नुरक्ताभिरविषादाभिः क्लेशक्षमाभिः परिवृता स्व- स्त्ययनपरानुलोमनैराहारविहारैरनुलोमितवातमूत्रपुरीषा प्रसवकालमुदीक्षेत|
स्वल्पेऽपि च विण्मूत्रपुरीषा प्रसव- कालमुदीक्षेत|
स्वल्पेऽपि च विण्मूत्रविबन्धे फलवर्तीः प्रणिदद्यात्||१५||
tatrā''gārē'nukūlanakṣatragrahatithimuhūrtādiṣu puṇyāhaśabdēna gavādīnanuvarttamānā praviśyānēkavāraprasūtābhiḥ parivr̥tā satī svastyayanaparatvādiyuktā prasavakālamudīkṣēta pratipālayēta| subōdham|| 15||
Adhikarana AsannaprasavAyA lakShaNAni (16) · Śloka 16
tatrāsannaprasavāyāḥ klamō glānirmuktabandhanē ivā- kṣiṇī niṣṭhīvikā mūtrapurīṣabāhulyaṁ śithilakukṣi- tā'dhōgurutvamannānabhilāṣō vēdanōdarahr̥dayakaṭībasti- vaṅkṣaṇēṣu tōdabhēdaśūlasphuraṇasravaṇāni ca yōnyau bhavanti|
tadanantaramāvīnāṁ prādurbhāvō garbhōdakapravāhaśca||16||
View original
तत्रासन्नप्रसवायाः क्लमो ग्लानिर्मुक्तबन्धने इवा- क्षिणी निष्ठीविका मूत्रपुरीषबाहुल्यं शिथिलकुक्षि- ताऽधोगुरुत्वमन्नानभिलाषो वेदनोदरहृदयकटीबस्ति- वङ्क्षणेषु तोदभेदशूलस्फुरणस्रवणानि च योन्यौ भवन्ति|
तदनन्तरमावीनां प्रादुर्भावो गर्भोदकप्रवाहश्च||१६||
klamādikamāsannaprasavakālē lakṣaṇam| udarādīnāṁ vēdanayā sambandhaḥ| tōdādīni yōnyām| anantaramāvīnāṁ sūtivēdanāparyyāyāṇāṁ prādurbhāvaḥ| anantaraṁ garbhōdakasya|| 16||
Adhikarana upasthitagarbhAyA yavAgUpAnam (17) · Śloka 17
athaināmupasthitagarbhāṁ kr̥takautukamaṅgalāṁ punnāmaphalahastāṁ svabhyaktāmuṣṇōdakapariṣiktāṁ saghr̥tāṁ yavāgūṁ pāyayēt||17||
View original
अथैनामुपस्थितगर्भां कृतकौतुकमङ्गलां पुन्नामफलहस्तां स्वभ्यक्तामुष्णोदकपरिषिक्तां सघृतां यवागूं पाययेत्||१७||
athānantaramēnāṁ garbhiṇīṁ nikaṭībhūtagarbhētyādiyuktāmuṣṇōdakēna pariṣiktāṁ satīṁ yavāgūṁ saghr̥tāṁ pāyayēt|| 17||
Adhikarana AvIprAdurbhAvottarakRutyam (18) · Śloka 18
tataḥ suraktārṣabhacarmapracchadē mr̥duni bhūmiśayanē śayānā- muttānāmābhugnasakthipr̥ṣṭhāmahatavāsasō'śaṅkanīyāḥ priya- darśanāḥ pariṇatavayasaḥ prajananakuśalāḥ pragalbhaḥ kr̥tta- nakhāḥ striyaḥ sūtikāṁ sūnr̥tābhirvāṇībhirāśvāsayantyaḥ paryupāsīran||18||
View original
ततः सुरक्तार्षभचर्मप्रच्छदे मृदुनि भूमिशयने शयाना- मुत्तानामाभुग्नसक्थिपृष्ठामहतवाससोऽशङ्कनीयाः प्रिय- दर्शनाः परिणतवयसः प्रजननकुशलाः प्रगल्भः कृत्त- नखाः स्त्रियः सूतिकां सूनृताभिर्वाणीभिराश्वासयन्त्यः पर्युपासीरन्||१८||
tataḥ suraktēna r̥ṣabhacarmaṇā kr̥tapracchadē mr̥duni kārpāsādikr̥tē śayanē śayānāmuttānāmahatavāsastvādiyuktā yōṣitaḥ sunr̥tābhirāśvāsayantyaḥ paryyupāsīranniti sambandhaḥ| ābhugnasakthiṁ saṅkucitajānum| prajananē garbhaniṣkāsanē kuśalāstathōktāḥ| sūnr̥tāḥ priyavācaḥ|| 18||
Adhikarana garbhasyAdhomukhatvasampAdanam (19) · Śloka 19
athāsyai dadyāt kuṣṭhailālāṅgalīvacācavyacitrakaciri- bilvacūrṇamupāghrātuṁ muhurmuhuḥ|
tathā bhūrjapatraśiṁśapāsarjarasānyatamadhūmamantarāntarā ca|
pārśvapr̥ṣṭhakaṭīsakthidēśān kōṣṇēna tailēnābhyajyānusukhamasyā mr̥dnīyāt|
ēvamavāk parivarttatē garbhaḥ||19||
View original
अथास्यै दद्यात् कुष्ठैलालाङ्गलीवचाचव्यचित्रकचिरि- बिल्वचूर्णमुपाघ्रातुं मुहुर्मुहुः|
तथा भूर्जपत्रशिंशपासर्जरसान्यतमधूममन्तरान्तरा च|
पार्श्वपृष्ठकटीसक्थिदेशान् कोष्णेन तैलेनाभ्यज्यानुसुखमस्या मृद्नीयात्|
एवमवाक् परिवर्त्तते गर्भः||१९||
anantaramasyai kuṣṭhādicarṇamupāghrātuṁ dadyānmuhurmuhuḥ| tathaiva bhūrjādyanyatamadhūmapupāghrātuṁ dadyāditi sambandhaḥ| antarāntarā cētyāvīprādurbhāvamanudhūmādiprasaṅgē| pārśvādidēśānīṣaduṣṇēna tailēnābhyajya yathāsukhaṁ mr̥dnīyāditi sambandhaḥ| ēvamanēna yavāgūpānādinājaṭharasthō garbhastasmin kālē sukhēnāvākparivarttatē, adhōmukhatāṁ yātītyarthaḥ|| 19||
Adhikarana adhomukhagarbhalakShaNam (20) · Śloka 20
tasya lakṣaṇamvimucya hr̥dayamudaramāviśati|
bastiśirō'vagr̥hṇāti tvarayantyēnāmāvyaḥ||20||
View original
तस्य लक्षणम्विमुच्य हृदयमुदरमाविशति|
बस्तिशिरोऽवगृह्णाति त्वरयन्त्येनामाव्यः||२०||
sa cāvāṅmukhō garbhō hr̥dayamōkṣaṇādinā lakṣaṇēna jñāyatē| māturhr̥dayadēśaṁ parityajya yadā tu jaṭharamāviśati garbhō bastiśiraḥ ākhyaṁ vakṣyamāṇapradēśanābhēradhō gr̥hṇāti| āvyaścaināṁ garbhiṇīṁ nirantaraprādurbhāvēna tvarayanti tadā parivr̥ttamadhyavasyēt|| 20||
Adhikarana garbhaparivartane upAyAntaram (21) · Śloka 21
na cēdēvaṁ parivarttatē tatō muhurmuhurjr̥mbhaṇaṁ caṅkramaṇañca kārayativyānanantarōktaṁ vidhim||21||
View original
न चेदेवं परिवर्त्तते ततो मुहुर्मुहुर्जृम्भणं चङ्क्रमणञ्च कारयतिव्याननन्तरोक्तं विधिम्||२१||
ēvaṁ na parivarttatē cējjr̥mbhaṇādikaṁ ca vakṣyamāṇaṁ kārayitavyam| anantarōktañca vidhiṁ dhūmāghrāṇādikaṁ punaḥ punaśca|| 21||
Adhikarana anyamatena garbhaparivarttanopAyaH (22) · Śloka 22
anyē tu musalēna ulūkhalaṁ dhānyapūrṇamāhananīyamityāhuḥ||22||
View original
अन्ये तु मुसलेन उलूखलं धान्यपूर्णमाहननीयमित्याहुः||२२||
kēcidācāRyyā garbhaparivarttanārthaṁ dhānyapūrṇamulūkhalaṁ garbhiṇyā musalēnāvahananīyamiti|| 22||
Adhikarana tanniShedhashca (23) · Śloka 23
tattu na samyak|
dāruṇavyāyāmavarjanaṁ hi garbhiṇyāḥ satatamudapadiśyatē|
viśēṣataśca prasavakālē|
pracalitasarvadhātudōṣāyāḥ saukumāryyatvānnāryyā musalavyāyāmēnēritō vāyurantaraṁ labdhvā prāṇān hiṁsyāditi||23||
View original
तत्तु न सम्यक्|
दारुणव्यायामवर्जनं हि गर्भिण्याः सततमुदपदिश्यते|
विशेषतश्च प्रसवकाले|
प्रचलितसर्वधातुदोषायाः सौकुमार्य्यत्वान्नार्य्या मुसलव्यायामेनेरितो वायुरन्तरं लब्ध्वा प्राणान् हिंस्यादिति||२३||
tadātrēyapramukhā nēcchanti| yatastathāvidhāyāmatisukumārāyāmavasthāyāmēvaṁvidhēnōpacārēṇāvahananavyāyāmēna prabalībhūtō vāyurantaraṁ hr̥dayaṁ labdhvā prāṇān hiṁsyāditi|| 23||
Adhikarana garbhaparivRuttyuttarakRutyam (24) · Śloka 24
atha parivr̥ttagarbhāṁ paryyaṅkamēnāmārōpya kuśalā strī pādatō'syā niṣaṇṇāyā yōnimanulōmamanusukhamabhyajya sphijau pādābhyāṁ pīḍayēt|
yōniñca punaḥ punaḥ prasādhayēt|
brūyācca, subhagē! śanaiḥ śanaiḥ pravāhayasva|
suprasannastēmukhavarṇaḥ putraṁ janayiṣyatīti||24||
View original
अथ परिवृत्तगर्भां पर्य्यङ्कमेनामारोप्य कुशला स्त्री पादतोऽस्या निषण्णाया योनिमनुलोममनुसुखमभ्यज्य स्फिजौ पादाभ्यां पीडयेत्|
योनिञ्च पुनः पुनः प्रसाधयेत्|
ब्रूयाच्च, सुभगे! शनैः शनैः प्रवाहयस्व|
सुप्रसन्नस्तेमुखवर्णः पुत्रं जनयिष्यतीति||२४||
tatō'nantarōktēnārvākparivr̥ttagarbhalakṣaṇēna parivr̥ttagarbhāṁ viditvā paryyaṅkamārōpya pādayō niṣaṇṇā strī yōniprasādhanādikaṁ garbhiṇyāśca kuryyāt| prasādhanaṁ garbhaniṣkramaṇayōgyatākaraṇam||24||
Adhikarana garbhaprasavakaramantrajapaH (25) · Śloka 25
anyā tu vāmakarṇē'syā mantramimaṁ japētkṣitirjalaṁ viyattējō vāyurviṣṇuḥ prajāpratiḥ|
sagarbhāṁ tvāṁ sadā pātu vaiśalyaṁ vā dadhātvapi|
prasūṣva tvamavikliṣṭamavikliṣṭā śubhānanē|
kārtikēyadyutiṁ putraṁ kārtikēyādirakṣitam|
iti|
tathā- ihāmr̥tañca sōmaśca citrabhānuśca bhāmini|
uccaiḥśravāśca turagō mandirē nivasantu tē|
idamamr̥tamapāṁ samuddhr̥taṁ vaitavalaghu garbhamimaṁ pramuñcatu strī|
tadanalapavanārkavāsavāstē saha lavaṇāmbudharairdiśantu śāntimiti||25||
View original
अन्या तु वामकर्णेऽस्या मन्त्रमिमं जपेत्क्षितिर्जलं वियत्तेजो वायुर्विष्णुः प्रजाप्रतिः|
सगर्भां त्वां सदा पातु वैशल्यं वा दधात्वपि|
प्रसूष्व त्वमविक्लिष्टमविक्लिष्टा शुभानने|
कार्तिकेयद्युतिं पुत्रं कार्तिकेयादिरक्षितम्|
इति|
तथा- इहामृतञ्च सोमश्च चित्रभानुश्च भामिनि|
उच्चैःश्रवाश्च तुरगो मन्दिरे निवसन्तु ते|
इदममृतमपां समुद्धृतं वैतवलघु गर्भमिमं प्रमुञ्चतु स्त्री|
तदनलपवनार्कवासवास्ते सह लवणाम्बुधरैर्दिशन्तु शान्तिमिति||२५||
dvitīyā ca vāmē karṇē mantraṁ vakṣyamāṇaṁ paṭhēt| subōdhamanyat| kṣitirjalādikaṁ diśantu śāntimityantaṁ ślōkacatuṣṭayaṁ mantrāḥ|
Adhikarana akAlapravAhaNe kAle~apravAhaNe ca doShaH (26) · Śloka 26
tathā parā'nuśiṣyādanāgatāyāṁ vēdanāyāṁ mā pravāhiṣṭhāḥ|
akālapravāhaṇaṁ hi viṇmūtrādivēgānāmivōdīraṇamanartha- karamahitañca garbhasya śvāsakāsaśēṣakubjatādikā- ritvāt|
tathā tēṣāmēva vidhāraṇamiva vēdanāyāmapravā- haṇamupaghātāya|
tatō yathōktaṁ kuruṣva||26||
View original
तथा पराऽनुशिष्यादनागतायां वेदनायां मा प्रवाहिष्ठाः|
अकालप्रवाहणं हि विण्मूत्रादिवेगानामिवोदीरणमनर्थ- करमहितञ्च गर्भस्य श्वासकासशेषकुब्जतादिका- रित्वात्|
तथा तेषामेव विधारणमिव वेदनायामप्रवा- हणमुपघाताय|
ततो यथोक्तं कुरुष्व||२६||
tathā'parā strī idamanuśiṣyāt-bhadrē! garbhiṇyanāgatāyāṁ garbhavēdanāyāṁ garbhavēdanāyāṁ garbhaṁ mā pravāhiṣṭhāḥ| na prērayitavyastvayā garbha ityarthaḥ| tathāvidhaṁ hyakālapravāhaṇaṁ vēgōdīravaṇat garbhiṇyā ahitam| garbhasya ca tatsthānaniṣkāsārttasya śvāsādikaram| tathā prāptāyāṁ vēdanāyāṁ yadapravāhaṇaṁ tadvēgadhāraṇavad garbhiṇyā ahitaṁ sadupaghātāya sampadyatē|| 26||
Adhikarana pravAhaNakramaH (27) · Śloka 27
śanaiḥ śanaiśca pūrvaṁ pravāhiṣṭhāḥ|
nigarbhē bāḍham|
garbhasya yōnimukhapratipattau bāḍhataramā''prasavāditi||27||
View original
शनैः शनैश्च पूर्वं प्रवाहिष्ठाः|
निगर्भे बाढम्|
गर्भस्य योनिमुखप्रतिपत्तौ बाढतरमाऽऽप्रसवादिति||२७||
tathā bhadrē! tvaṁ prathamamāvijanmani śanaiḥ śanaiḥ stōkaṁ-stōkaṁ pravāhayēthāḥ| antaraṁ garbhasya nirgamanakālē nibiḍaṁ pravāhayēthāḥ|tatō'pi yōnimukhaprāptē garbhē nibiḍataramiti| āprasavādyāvad garbhō niṣkrāntō bhavati| yadā punargarbhō niṣkrāmati tadā tasmin|
Adhikarana pravAhamAnAyAH garbhiNyAH harShaNam (28) · Śloka 28
tasyāstu pravāhamānāyāḥ striyaḥ śabdaṁ kuryyuḥ prajātā, prajātādhanyaṁ dhanyaṁ putramiti|
tathā'syā harṣēṇa prāṇā āpyāyantē||28||
View original
तस्यास्तु प्रवाहमानायाः स्त्रियः शब्दं कुर्य्युः प्रजाता, प्रजाताधन्यं धन्यं पुत्रमिति|
तथाऽस्या हर्षेण प्राणा आप्यायन्ते||२८||
subōdham|| 28||
Adhikarana garbhasa~gge cikitsA (29) · Śloka 29
garbhasaṅgē tu yōniṁ dhūpayēt|
kr̥ṣṇasarpanirmōkēna piṇḍītakēna vā|
badhnīyācca hiraṇyapuṣpīmūlaṁ hastapādē|
dhārayēcca suvarcalāṁ viśalyāṁ vā||29||
View original
गर्भसङ्गे तु योनिं धूपयेत्|
कृष्णसर्पनिर्मोकेन पिण्डीतकेन वा|
बध्नीयाच्च हिरण्यपुष्पीमूलं हस्तपादे|
धारयेच्च सुवर्चलां विशल्यां वा||२९||
garbhasaṅgē kr̥ṣṇāhikuñcukēna piṇḍītakēna vā yōnidhūpanam| piṇḍītakō madanaḥ| tadā hastē pādē ca hiraṇyapuṣpyā mūlaṁ badhnīyāt| tathā suvarcalāyā viśalyā vā maṇivaccharīrē dhāraṇam|
Adhikarana aparAsa~gge upacArAH (30) · Śloka 30
atha prasūtāyā na cēdaparā patati tatō dakṣiṇēna pāṇinā nābhērupariṣṭādbalavadupapīḍya anyēna pr̥ṣṭhata upasaṁgr̥hya vidhu- nuyāt|
pārṣṇyā vā śrōṇīmākōṭayēt|
sphijau vōpasaṁgr̥hyā supīḍitaṁ nipīḍayēt|
vēṇyā'ṅgulyā vā kēśavēṣṭitayā ca kaṇṭhatālū parāmr̥śēt|
bhūrjapatrakācamaṇisarpanirmōkaiśca yōniṁ dhūpayēt|
bhūrjaguggulubhyāṁ vā|
śālimūlasiddhēna va sarpiṣā yōnimabhyajya kaṭukālābujālinīnimbasarpanirmōkairdhūpayēt|
guḍanāgarakalkēna vā|
tadēva vā bhakṣayēt|
lāṅgalīmūlakalkēna vā pāṇimudaraṁ cālimpēt|
mahāvr̥kṣakṣīraṁ vā mūrdhanyaṣēcayēt|
kuṣṭhatālīsakalkaṁ bilvabalvajayūṣamairēyāsavasurāmaṇḍānyatamēna vyōṣatīkṣṇōṣṇēna vā'mlēna kulattharasēna madhukapippalīsampākēna va pāyayēt|
pippalyēlākōlaviḍacavyacitrakōpakubjikākalkaṁ vā|
kharasya vr̥ṣabhasya vā jīvatō dakṣiṇaṁ karṇamuddhr̥tya bilvakulatthabalvajayūṣānīnāplāvanānāmanyatamē prakṣipya muhūrttasthitamuddhr̥tya tadāplāvanaṁ pāyayēt|
kuṣṭhailākalkaṁ vā surayā|
arkālarkakaṣāyaṁ vā prajātāṁsurōnmiśram|
kuṣṭhalāṅgalikīmūlakalkaṁ vā madyamūtrānyatarēṇa|
vatsakādicūrṇaṁ vā madyēna|
śatapuṣpākuṣṭhamadanahiṅgusiddhasya ca tailasya picuṁ grāhayēt|
tataścaināmanuvāsanakālē'nuvāsayēt|
bilvabalvajayūṣādyāplāvanaiśca phalajīmūtakēkṣvāku- dhāmārgavakuṭajārkakr̥tavēdhanahastiparṇyabhīrūpahitairāsthāpayēt|
siddhārthakakuṣṭhalāṅgalikīmahāvr̥kṣakṣīrāmiśrēṇa vā surāmaṇḍēna|
śālmalīvr̥ntāni vā svinnānyāpōthya pañcamūlakaṣāyē vimarddayēt|
tēna ca pūtēna snēhavatā phalādiyuktēnēti|
yathōktāsthāpanadravyasiddhēna kaṭutailēnōttarabastiṁ dadyāt|
śigrusumukhamaricājājīcitrakakalkakṣīragōmūtrasiddhēna vā kaṭutailēnā'nuvāsayēt|
umāśālmalīpicchayā vā saghr̥tayā yōniṁ pūrayitva vidhunuyāt|
snigdhēna va kr̥tanakhēna pāṇinā nālānusāratō'paharēt||30||
View original
अथ प्रसूताया न चेदपरा पतति ततो दक्षिणेन पाणिना नाभेरुपरिष्टाद्बलवदुपपीड्य अन्येन पृष्ठत उपसंगृह्य विधु- नुयात्|
पार्ष्ण्या वा श्रोणीमाकोटयेत्|
स्फिजौ वोपसंगृह्या सुपीडितं निपीडयेत्|
वेण्याऽङ्गुल्या वा केशवेष्टितया च कण्ठतालू परामृशेत्|
भूर्जपत्रकाचमणिसर्पनिर्मोकैश्च योनिं धूपयेत्|
भूर्जगुग्गुलुभ्यां वा|
शालिमूलसिद्धेन व सर्पिषा योनिमभ्यज्य कटुकालाबुजालिनीनिम्बसर्पनिर्मोकैर्धूपयेत्|
गुडनागरकल्केन वा|
तदेव वा भक्षयेत्|
लाङ्गलीमूलकल्केन वा पाणिमुदरं चालिम्पेत्|
महावृक्षक्षीरं वा मूर्धन्यषेचयेत्|
कुष्ठतालीसकल्कं बिल्वबल्वजयूषमैरेयासवसुरामण्डान्यतमेन व्योषतीक्ष्णोष्णेन वाऽम्लेन कुलत्थरसेन मधुकपिप्पलीसम्पाकेन व पाययेत्|
पिप्पल्येलाकोलविडचव्यचित्रकोपकुब्जिकाकल्कं वा|
खरस्य वृषभस्य वा जीवतो दक्षिणं कर्णमुद्धृत्य बिल्वकुलत्थबल्वजयूषानीनाप्लावनानामन्यतमे प्रक्षिप्य मुहूर्त्तस्थितमुद्धृत्य तदाप्लावनं पाययेत्|
कुष्ठैलाकल्कं वा सुरया|
अर्कालर्ककषायं वा प्रजातांसुरोन्मिश्रम्|
कुष्ठलाङ्गलिकीमूलकल्कं वा मद्यमूत्रान्यतरेण|
वत्सकादिचूर्णं वा मद्येन|
शतपुष्पाकुष्ठमदनहिङ्गुसिद्धस्य च तैलस्य पिचुं ग्राहयेत्|
ततश्चैनामनुवासनकालेऽनुवासयेत्|
बिल्वबल्वजयूषाद्याप्लावनैश्च फलजीमूतकेक्ष्वाकु- धामार्गवकुटजार्ककृतवेधनहस्तिपर्ण्यभीरूपहितैरास्थापयेत्|
सिद्धार्थककुष्ठलाङ्गलिकीमहावृक्षक्षीरामिश्रेण वा सुरामण्डेन|
शाल्मलीवृन्तानि वा स्विन्नान्यापोथ्य पञ्चमूलकषाये विमर्द्दयेत्|
तेन च पूतेन स्नेहवता फलादियुक्तेनेति|
यथोक्तास्थापनद्रव्यसिद्धेन कटुतैलेनोत्तरबस्तिं दद्यात्|
शिग्रुसुमुखमरिचाजाजीचित्रककल्कक्षीरगोमूत्रसिद्धेन वा कटुतैलेनाऽनुवासयेत्|
उमाशाल्मलीपिच्छया वा सघृतया योनिं पूरयित्व विधुनुयात्|
स्निग्धेन व कृतनखेन पाणिना नालानुसारतोऽपहरेत्||३०||
athānantaraṁ niṣkrāntē garbhē yadā'parā garbhaśayyākhyā na niṣkrāmati tadā garbhiṇīdhūpanādikaṁ vakṣyamāṇaṁ vidhēyam| kācit strī garbhiṇīṁ vidhunuyāt| kathamityāha-dakṣiṇēna pāṇinā nābhēradhō garbhiṇyāḥ pīḍayitvā vāmēna pr̥ṣṭhaṁ cōpagr̥hyēti| tathā cānyā strī svapādapārṣṇyā garbhiṇyāḥ kaṭīmākōṭayēt| āhanyādityarthaḥ| tathā tasyāḥ sphijau nipīḍayēt| tathā vēṇyā kēśavēṇyā tālukaṇṭhē spr̥śēt aṅgulyā vā kēśavēṣṭitayā| bhūrjapatrāditritayēna yōnidhūpanam| kāca ēva kācamaṇiḥ| bhūrjaguggulubhyāṁ vā yōnidhūpanam| athavā śālimūlasiddhasarpirabhyaktāṁ yōniṁ kaṭukālābvādibhirdhūpayēt| athavā'nabhyaktāmēva kaṭukālābvādibhistailamiśrairyōniṁ dhūpayēt| tairēva vā kalkīkr̥tāpaktairyōniṁ limpēt| guḍanāgarēṇa vā jalapiṣṭēna yōni limpēt| tadēva vā guḍanāgarakalkaṁ bhakṣayēt| anyat subōdham| dōṣādyapēkṣayā kuṣṭhatālīsayōḥ kalkaṁ pāyayēt| kēnētyucyatē-kadācidvilvakvāthēna| kadācidbalbajakvāthēna| mairēyēṇa vā'nyēna vā yathāyōgyēnāsavēna surāmaṇḍēna, tathā'mlēna kāñjikādinā, vyōṣatīkṣṇēna vā kulattharasōnāmlēna vā, madhūkapippalīsampākēna vā| madhūkaśabdō mr̥lāgamēbhyō nā'dhigataḥ| ēvaṁ bilvayūṣādīnāmanyatamēna kuṣṭhatālīsayōḥ kalkaṁ va pāyayēdyōṣitaṁ bhiṣak| athavā pippalyādīnāṁ kalkaṁ bilvayūṣādīnāmanyatamēna pāyayēt| subōdhamanyat| kuṣṭhailākalkaṁ surāmaṇḍēna| arkālarkayōrva kaṣāyaṁ kvāthaparibhāṣāparidarśitamānēna kvathitagr̥hītaṁ prakr̥tidēhādyapēkṣamātrāyāṁ surōnmiśraṁ pāyayēt| athava lāṅgalīmūlakuṣṭhayō: kalkaṁ madyānāmanyatamēna mūtrāṇāṁ vā'nyatamēna pāyayēt| ētaduktaṁ madyamūtrayōranyatamēna| vatsakādērgaṇasya vā cūrṇaṁ madyēna yathāyōgyaṁ pāyayēt| śatapuṣpādibhiḥ siddhasya tailasya sambandhinaṁ picuṁ tasyāyōnau dhārayēt| tathā'nuvāsanakālē anuvāsanayōgyatām| tata ēva śatapuṣpāditailāt| stōkēnānuvāsayēdyathōditē'nuvāsanakālē sāmānyēna yōnau pāyau va| anantarōktabilvādiyūṣādyanyatamēna phalajīmūtādicūrṇamiśrēṇatāmēvāsthāpayēdapi| siddhārthakādimiśrēṇa vā surāmaṇḍēnā''sthāpayēt| athavā bilvādipañcamūlakaprāyē mr̥ditānāṁ svinnānāṁ śālmalīpatrāṇāṁ svarasēna pūtēna stōkasnēhēnānantarōktaphalādiyuktēnāsthāpayēt| yathōktairvā madanakuṣṭhādibhirāsthāpanadravyaiḥ siddhēna kaṭutailēnōttarabastiḥ| śigrvādisiddhēna kaṭutailēnānuvāsanam| kṣīragōmūtrayōrmiśrībhūtayōrdravapramāṇam| saghr̥tōmāśālmalīpicchāpūritayōniṁ vā striyaṁ vidhunuyāt| athavā vaidyōpadēśēna kācit pāṇinā snēhābhyaktēna klr̥ptanakhēna bahiḥ pralambamaparā nālamanusarantī kuśalā tāmaparāmantarapaharēt|| 30||
Adhikarana prasUtAyAH makkllashUle cikitsa (31) · Śloka 31
prajātāyāṁ cēdbastimūrdhōdarēṣu śūlaṁ makkallākhyaṁ syāttatra yavakṣāracūrṇaṁ sarpiṣā sukhōṣṇōdakēna vā pibēt|
varaṇādiṁ vā sapañcakōlamēlāpratīvāpam|
athavā vīratarādimūṣarādipratīvāpam|
lavaṇacūrṇaṁ vā vatsakādiniryūhēṇa|
vatsakādiṁ vā madirayā|
aṁśumatīdvayakvāthēna vā maricabhadradārukalkam|
bhārṅgīnāgaradēvadārukalkaṁ vōṣṇāmbhasā|
purāṇaguḍaṁ va trikaṭutrijātakadhanikācūrṇasaṁsr̥ṣṭaṁ bhakṣayēt||31||
View original
प्रजातायां चेद्बस्तिमूर्धोदरेषु शूलं मक्कल्लाख्यं स्यात्तत्र यवक्षारचूर्णं सर्पिषा सुखोष्णोदकेन वा पिबेत्|
वरणादिं वा सपञ्चकोलमेलाप्रतीवापम्|
अथवा वीरतरादिमूषरादिप्रतीवापम्|
लवणचूर्णं वा वत्सकादिनिर्यूहेण|
वत्सकादिं वा मदिरया|
अंशुमतीद्वयक्वाथेन वा मरिचभद्रदारुकल्कम्|
भार्ङ्गीनागरदेवदारुकल्कं वोष्णाम्भसा|
पुराणगुडं व त्रिकटुत्रिजातकधनिकाचूर्णसंसृष्टं भक्षयेत्||३१||
prajātāyāṁ prasūtāyāṁ yadi bastau mūrdhni udarē ca kāraṇaviśēṣādyugapacchūlaṁ bhavati, tatastasmin makkallanāmni śūlē ghr̥tēna vōṣṇōdakēna va yavakṣārapibēt| tayōrēvānyatarēṇa vā pañcakōlasaṁyuktaṁ varaṇādikam| kvathitaṁ sadēlāpratīvāpaṁ pibēt| pratīvāpōktarēva kvāthaḥ siddhaḥ| tathā ca lavaṇacūrṇamapi vatsakādērniyyūhēṇa svayaṁ vakṣyati| ēvamēva vīratarādikamapi kvathitamūṣarādipratīvāpam| pratīvāpaśabdēnāvacūrṇya dēyaṁ dravyamucyatē| athavā vatsakādicūrṇitaṁ surayā pibēt| sālaparṇīpr̥śniparṇībhyāṁ kvāthēna va maricabhadradārvōḥ kalkaṁ pibēt| bhāṅgaryāditrayakalkaṁ kōṣṇāmbhasā| athavā trikaṭukādisaṁyuktaṁ purāṇaguḍaṁ yōgyayā mātrayā bhakṣayēt|| 31||
Adhikarana yonibhraMshe cikitsA (32) · Śloka 32
tasyāścēt svasthānatō yōnirbhraśyēt tatō yasyakasya- cicchōṇitēnābhyajya yōniṁ yathāsthānaṁ kuśalā strī nivēśayēt|
niviṣṭāṁ cā'śōkarōhiṇībarhiṣōśīrapriyaṅgudēvadārukalkavipakvēna tailēna bahuśaḥ svēdayēt pūrayēt brūyācca 'gaccha subhagē! svasthānam' iti|32|
View original
तस्याश्चेत् स्वस्थानतो योनिर्भ्रश्येत् ततो यस्यकस्य- चिच्छोणितेनाभ्यज्य योनिं यथास्थानं कुशला स्त्री निवेशयेत्|
निविष्टां चाऽशोकरोहिणीबर्हिषोशीरप्रियङ्गुदेवदारुकल्कविपक्वेन तैलेन बहुशः स्वेदयेत् पूरयेत् ब्रूयाच्च 'गच्छ सुभगे! स्वस्थानम्' इति|३२|
tasmin kālē yōnibhraṁśē raktābhyaktāyā yōnēḥ pravēśanam| praviṣṭāyāṁ cō'śōkarōhiṇyādipakvatailēna svēdanaṁ pūraṇaṁ ca bahuśaḥ śaśvat| 'gaccha subhagē! svasthānam' iti mantraṁ padēnaiva tāṁ yōniṁ brūyāt|| 32||
Adhikarana sadyo jAtasya bAlasyopacArAdeshaH (32) · Śloka 32
tasyāścēt svasthānatō yōnirbhraśyēt tatō yasyakasya- cicchōṇitēnābhyajya yōniṁ yathāsthānaṁ kuśalā strī nivēśayēt|
niviṣṭāṁ cā'śōkarōhiṇībarhiṣōśīrapriyaṅgu- dēvadārukalkavipakvēna tailēna bahuśaḥ svēdayēt pūrayēt brūyācca 'gaccha subhagē! svasthānam' iti||32||
View original
तस्याश्चेत् स्वस्थानतो योनिर्भ्रश्येत् ततो यस्यकस्य- चिच्छोणितेनाभ्यज्य योनिं यथास्थानं कुशला स्त्री निवेशयेत्|
निविष्टां चाऽशोकरोहिणीबर्हिषोशीरप्रियङ्गु- देवदारुकल्कविपक्वेन तैलेन बहुशः स्वेदयेत् पूरयेत् ब्रूयाच्च 'गच्छ सुभगे! स्वस्थानम्' इति||३२||
tasmin kālē yōnibhraṁśē raktābhyaktāyā yōnēḥ pravēśanam| praviṣṭāyāṁ cāśōkarōhiṇyādipakvatailēna svēdanaṁ pūraṇaṁ ca bahuśaḥ śaśvat| 'gaccha subhagē! svasthānam' iti mantraṁ padēnaiva tāṁ yōniṁ brūyāt|| 32||
Adhikarana sadyo jAtasya bAlasyopacArAdeshaH (33) · Śloka 33
tadvaccānyatamā strī jātamātramēva bālaṁ bālōpacaraṇīyēna vidhinōpapādayēt|
tamupadēkṣyatē tūttarēṣu||33||
View original
तद्वच्चान्यतमा स्त्री जातमात्रमेव बालं बालोपचरणीयेन विधिनोपपादयेत्|
तमुपदेक्ष्यते तूत्तरेषु||३३||
anyatamā ca kuśalā paricārakōttaraṁ sthānōktēna vidhinā bālamupapādayēt| subōdhamanyat|| 33||
Adhikarana sUtikAyA upacArAH (34) · Śloka 34
atha sūtikāṁ balātailēnābhyajyāt|
bubhukṣitāñca pañcakōlacūrṇēna yavānyupakuñcikācavyacitrakavyōṣasaindhava- cūrṇēna va yuktāmahaḥ pariṇāminīṁ yathā sātmyaṁ snēhamātrāṁ pāyayēt|
snēhāyōgyāṁ vātaharauṣadhakvāthaṁ hrasvapañcamūlakvāthaṁ vā|
pītavatyāśca yamakēnābhyajya vēṣṭayēdudaraṁ vastrēṇa|
tathā na vāyurudaravikr̥timutpādayēdanavakāśatvāt|
jīrṇē tu snēhē pūrvauṣadhairēva siddhāṁ vidāryyādigaṇakvāthēna kṣīrēṇa vā yavāgūṁ susvinnāṁ dravāṁ mātrayā pāyayēt|
prāksnēhayavāgūpānābhyāṁ cōbhayakālamuṣṇōdakēna pariṣēcayēt|
ēvaṁ trirātraṁ pañcarātraṁ saptarātraṁ vā'nupālya tatō yavakōlakulatthayūṣēṇa laghunā cānnapānēna|
dvādaśarātrāt paraṁ jāṅgalarasādibhiśca kramādāpyāyayēdagnibalādīnyapēkṣya|
kvathitaśītaṁ ca tōyaṁ pāyayēt|
tathā jīvanīyabr̥ṁhaṇīyamadhuravātaharasiddhairabhyaṅgōdvartanapariṣēkāvagāhairanna- pānaiśca hr̥dyairupācarēt||34||
View original
अथ सूतिकां बलातैलेनाभ्यज्यात्|
बुभुक्षिताञ्च पञ्चकोलचूर्णेन यवान्युपकुञ्चिकाचव्यचित्रकव्योषसैन्धव- चूर्णेन व युक्तामहः परिणामिनीं यथा सात्म्यं स्नेहमात्रां पाययेत्|
स्नेहायोग्यां वातहरौषधक्वाथं ह्रस्वपञ्चमूलक्वाथं वा|
पीतवत्याश्च यमकेनाभ्यज्य वेष्टयेदुदरं वस्त्रेण|
तथा न वायुरुदरविकृतिमुत्पादयेदनवकाशत्वात्|
जीर्णे तु स्नेहे पूर्वौषधैरेव सिद्धां विदार्य्यादिगणक्वाथेन क्षीरेण वा यवागूं सुस्विन्नां द्रवां मात्रया पाययेत्|
प्राक्स्नेहयवागूपानाभ्यां चोभयकालमुष्णोदकेन परिषेचयेत्|
एवं त्रिरात्रं पञ्चरात्रं सप्तरात्रं वाऽनुपाल्य ततो यवकोलकुलत्थयूषेण लघुना चान्नपानेन|
द्वादशरात्रात् परं जाङ्गलरसादिभिश्च क्रमादाप्याययेदग्निबलादीन्यपेक्ष्य|
क्वथितशीतं च तोयं पाययेत्|
तथा जीवनीयबृंहणीयमधुरवातहरसिद्धैरभ्यङ्गोद्वर्तनपरिषेकावगाहैरन्न- पानैश्च हृद्यैरुपाचरेत्||३४||
yathāsātmyamanyatarasya snēhasyāhaḥ pariṇāminīmiti| nātra snēhamātrāyā niyamaḥ| kēvalaṁ tathā vidhēyaṁ yathā tasminnēvāhani jīrṇē snēhē yavāgvāḥ prayōgō nōparudhyatē| tathā ca ācāryya ēvaṁ hr̥dayē kēvalaṁ mahatyāḥ pratiṣēdhaṁ karōti| yataḥ sā'hōrātrēṇa jīryyatē na tu mātrāntarasya vidhānam| sūtikā kṣudvatī tailād ghr̥tādva mahatīṁ pibēditi snēhē kvāthē vā pītēyamakābhyaktadēhāyā vastrēṇōdaraṁ vēṣṭayēt| vātapūraṇabhayāttadavakāśaparihārāya| tatra yada snēhapānamārabhyatē tadōṣṇōdakēna pariṣēkaḥ sūtāyāḥ| punaśca pariṣēkō yadā vā yavāgūpānamārabhyatē| ētaducyatē prāksnēhayavāgūpānābhyāṁ cōbhayakālamuṣṇōdakēna pariṣēcayēditi| pūrvōktairēvauṣadhairanantarōktaiḥ pañcakōlēna yavāgvādibhirvā siddhamēvaṁ yathāyōgyam| ētadēva snēhapānādikaṁ trirātraṁ pañcarātraṁ saptarātraṁ vā| anantaraṁ yāvad dvādaśarātraṁ yavādyanyatamayūṣēṇānnaṁ laghunā ca tat prāyēṇānupānaṁ tataḥ kramēṇāgnibalamavēkṣya jāṅgalarasādibhirbr̥ṁhaṇairbr̥ṁhayēt|| 34||
Adhikarana sUtikopacArAnusaraNaphalam (35) · Śloka 35
ēvaṁ hi garbhavr̥ddhikṣapitaśithilasarvaśarīradhātupravāhaṇa- vēdanāklēdaraktanissr̥tiviśēṣaśūnyaśarīrācca punarnavī- bhavati||35||
View original
एवं हि गर्भवृद्धिक्षपितशिथिलसर्वशरीरधातुप्रवाहण- वेदनाक्लेदरक्तनिस्सृतिविशेषशून्यशरीराच्च पुनर्नवी- भवति||३५||
subōdham| anēna kramēṇa sūtikliṣṭā punarnavī bhavati|| 35||
Adhikarana sUtikAniyamAnusaraNAvashyakatA (36) · Śloka 36
ata ēva ca sūtikāyā vyādhiḥ kr̥cchrasādhyō bhavatyasādhyō vā|
tasmāttāṁ yathōktēna vidhinā prayatnēnōpacarēt||36||
View original
अत एव च सूतिकाया व्याधिः कृच्छ्रसाध्यो भवत्यसाध्यो वा|
तस्मात्तां यथोक्तेन विधिना प्रयत्नेनोपचरेत्||३६||
ata ēva garbhavr̥ddhikṣapitadhātutayētyādi hētuḥ| sūtikāyā vyādhērasādhyatvē bhavati|| 36||
Adhikarana sUtikAbhidhAnanivRuttisamayaH (37) · Śloka 37
ēvaṁ sādhyardhamāsamupasaṁskr̥tā kramēṇa vimuktāhāravihārayantraṇā vigatasūtikābhidhānā syāt|
punarārttavadarśanādityēkē||37||
View original
एवं साध्यर्धमासमुपसंस्कृता क्रमेण विमुक्ताहारविहारयन्त्रणा विगतसूतिकाभिधाना स्यात्|
पुनरार्त्तवदर्शनादित्येके||३७||
sārdhanmāsādūrdhvaṁ sūtikābhidhānanivr̥ttiḥ | anyē punarāhuḥ-punarārttavadarśanādūrdhvaṁ sūtikābhidhānanivr̥ttiḥ || 37 ||
Adhikarana adhyAyopasaMhAraH (38) · Śloka 38
ityādyaṁ māsamādāya yāvadgarbhakṣamā punaḥ|
strī syāt tāvad vidhiḥ sarvaḥ sarvathā sādhu darśitaḥ||38||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tōu aṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ śārīrasthānē garbhō- pacaraṇīyō nāma tr̥tīyō'dhyāyaḥ||38||
View original
इत्याद्यं मासमादाय यावद्गर्भक्षमा पुनः|
स्त्री स्यात् तावद् विधिः सर्वः सर्वथा साधु दर्शितः||३८||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतोउ अष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां शारीरस्थाने गर्भो- पचरणीयो नाम तृतीयोऽध्यायः||३८||
ityēvamanantarōktēna prakārēṇa prathamānmāsādgarbhādhānāt prabhr̥ti punarārttavadarśanēna garbhayōgyatā tāvadasyā vidhirasminnadhyāyē darśita iti||38|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyām aṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyāṁ śārīrasthānē tr̥tīyō'dhyāyaḥ