1. āyuṣkāmīyaḥ

Adhikarana adhyAyopakramaH (1) · Śloka

|| śrīḥ|| śrīmadvāgbhaṭaviracitaḥ aṣṭāṅgasaṅgrahaḥ mahāmahōpādhyāyēnduviracitaśaśilēkhāvyākhyāsamanvitaḥ atha sūtrasthānam maṅgalācaraṇam rāgādirōgāḥ sahajāḥ samūlā yēnā'śu sarvē jagatō'pyapāstāḥ| tamēkavaidyaṁ śirasā namāmi vaidyāgamajñāṁśca pitāmahādīn|| 1|| ṭīkākārakr̥taṁ maṅgalam prōdbhāsi-svaccha-śaṅkha-sphuṭaśaśi-śakalōddāma-vaiśadyahr̥dya- prōdyatsaundaryavaryaprakaṭitavapuṣaṁ naumi vāgīśvarīṁ tām| kallōlōllāsa-śānti-pratata-sitatara-kṣīrasindhvantarāla- śliṣyatpīyūṣarēkhāṁ smarayati vibudhāndhyāyatō yō dayāluḥ|| 1|| sarasi suvipulāyurvēdarūpē kr̥tāsthaṁ munivaravacanaughē dīrghanālē nibaddham| racitadalamivāṅgaiḥ saṁgrahākhyaṁ sarōjaṁ vikasati śaśilēkhā vyākhyayēndōryathāvat|| 2|| anālōcitatantrārthaḥ padādāvakr̥taśramaḥ| yatrāvabhāṣatē mūrkhastatrāvācyā vipaścitaḥ|| 3|| bandhacchāyāviśēṣajñaḥ sūkṣmamapyadhigacchati| sukavērapi yā vācaḥ kuṇṭhāstā janasaṁsadi|| 4|| kiyadvā kathayiṣyāmi yatsatattvairna buddhyatē pramāṇaṁ ca tadēvātra yadasmābhirnirūpyatē|| 5|| durvyākhyāviṣasuptasya vāgbhaṭasyāsmaduktayaḥ| santu saṁvittidāyinyaḥ sadāgamapariṣkr̥tāḥ|| 6|| sō'yaṁ vāgbhaṭanāmā śāstrakārō lōkahitāya śāstramāripsurvighnōpaśamāyābhimata dēvatānamaskāraṁ karōti rāgādītyādinā| rāgādirōgā yēnāpāstāḥ taṁ namāmīti sambandhaḥ| rāgādayaḥ prasiddhāḥ| rāga ādiryēṣāṁ ta imē rāgādayaḥ| ādigrahaṇēna dvēṣādīnāṁ parigrahaḥ| rujantīti rōgāḥ, rāgādayaśca tē rōgāśca rāgādirōgāḥ, saha jātāḥ sahajāḥ janmanaḥprabhr̥ti śarīriṇā saṅgatāḥ samūlā yēnāpāstāḥ| mūlamēṣāmajñānam| āśu śīghramēva| sarvē na tu kēcidēva| jagatō'pi nā''tmana ēva| tamēkavaidyaṁ namāmi| ēkaścāsau vaidyaśca taṁ namāmi| ēvaṅguṇayuktasyānyasya bhiṣajō'bhāvāttasyaikatvam| na hyanyō vaidyaḥ sahajatvādyasādhyalakṣaṇayuktān rōgāñjētuṁ śaknōti| abhimatadēvatānamaskāraṁ kr̥tvā vighnōpaśamāyaiva punargurunamaskāraṁ karōti vaidyāgamajñāṁśca pitāmahādīniti| vaidyānāmāgamō vaidyāgama āyurvēdastañjānantīti vaidyāgamajñāḥ| ādigrahaṇēna dakṣaprajāpatyādīnāṁ grahaṇam|| 1||

Adhikarana athA~a~ayuShkAmIyo nAma prathamo~adhyAyaH pratij~jA (1) · Śloka 1

athāta āyuṣkāmīyaṁ nāmādhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ| iti ha smā'hurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||

atha namaskāraṁ kr̥tvā tantraṁ prastauti-athāta ityādi| athēti maṅgalārthaḥ| ata iti namaskārādānantaryē| āyuṣkāmēbhyō hita āyuṣkāmīyaḥ| āyuṣkāmaśabdō'trāstyadhyāya iti vā āyuṣkāmīyaḥ| adhyāya iti viśiṣṭaprakaraṇanāma| vyākhyāsyāmō varṇayiṣyāmaḥ| iti ha smā'hurityādinā na svamanīṣākāritēti dyōtayati| iti hētinipātasamudāyō'tītavastuviṣayaḥ| āhuḥ sma bruvanti sma `laṭ smē' iti bhūtē laṭ prayōgaḥ| ātrēyādayō maharṣayaḥ ādiśabdēna bharadvājādīnāṁ parigrahaḥ| mahāntaśca tē r̥ṣayaśca maharṣayaḥ| mahattvantu jñānādyatiśayayōgātpūjyatā|| 1||

Adhikarana AyurvedAnusaraNaPalamadhikArI ca (2) · Śloka 2

āyuḥkāmayamānēna dharmārthasukhasādhanam| āyurvēdōpadēśēṣu vidhēyaḥ paramādaraḥ||2||

kimāhuḥ? āyuḥkāmayamānēnētyādi| anēnā''yurvēdatattvādhigamārthaṁ śiṣyagaṇaṁ prōtsāhayati| āyuḥkāmayamānēna yathōcitaṁ jīvitaṁ nīrōgamicchatā| āyurvēdōpadēśēṣu yairupāyairāyurvēda upadiśyatē tēṣu| paramādarō vidhēyaḥ kimbhūtamāyuḥ? dharmādisādhanam| na hi prādhānyēna dharmādayaḥ sādhyantē| anēna sambandhādīni apyuktāni bhavanti| atra upāyōpēyabhāvalakṣaṇaḥ sambandhaḥ| asya tantrasyā''yurvēdōpadēśatvādupāyatvam| tat sādhyatvādāyuṣa upēyatvam| abhidhēyamāyurvēdaḥ| prayōjanamāyuḥ dharmārthasukhāni cēti|

Adhikarana AyurvedAgamakramaH (3) · Śloka 3

āyurvēdāmr̥taṁ sārvaṁ brahmā buddhvā sanātanam| dadau dakṣāya sō'śvibhyāṁ tau śatakratavē tataḥ| dharmārthakāmamōkṣāṇāṁ vighnakāribhirāmayaiḥ| narēṣu pīḍyamānēṣu puraskr̥tya punarvasum| dhanvantaribharadvājanimikāśyapakaśyapāḥ| mahardhayō mahātmānastathā lambāyanādayaḥ| śatakratumupājagmuḥ śaraṇyamamarēśvaram| tāndr̥ṣṭvaiva sahasrākṣō nijagāda yathāgamam| āyuṣaḥ pālanaṁ vēdamupavēdamatharvaṇaḥ| kāyabālagrahōrdhvāṅgaśalyadaṁṣṭrājarāvr̥ṣaiḥ| gatamaṣṭāṅgatāṁ puṇyaṁ bubudhē yaṁ pitāmahaḥ||3||

saṁbandhādīnyuktvā āgamaśuddhiṁ darśayati- āyurvēdāmr̥tamityādinā| anēna guruparamparāmapi darśayati| brahmā padmayōnirāyurvēdāmr̥taṁ buddhvā dakṣāya dadau| yathā'mr̥tēna sakalarōgaparikṣayaḥ tathaiva āyurvēdēnētyataḥ sādr̥śyam| sarvēbhyō hitaṁ sārvam| sanātanamavināśi| sa dakṣō'śvibhyāṁ dēvabhiṣagbhyāṁ dadau| tāvaśvinau śatakratavē indrāya dadatuḥ| tatō'nantaramāyurvēdajñānaparipūrṇē śatakratau dharmādicaturvargavighnakāribhirāmayaiḥ pīḍyamānēṣu satsu narēṣu sakalajanarōgōpaśamahētōrmaharṣayaḥ śatakratumupājagmurupāviśan| yata ēva śaraṇyastataḥ| amarāṇāmīśvaraṁ dēvanāyakam| mahatī r̥ddhiryēṣāṁ tē maharddhayaḥ| maharṣayō dhanvantariprabhr̥tayaḥ| na kēvalaṁ dhanvantariprabhr̥tayaḥ yāvallambāyanādayō'pi| tān dhanvantariprabhr̥tīn dr̥ṣṭvaiva sahasrākṣō yathā'gamaṁ nijagāda āgamamanatikrāmaṁstēbhyaḥ kathayāñcakāra| kimityāha- āyuṣaḥ pālanaṁ jīvitasya rakṣaṇaṁ upavēdamatharvaṇaḥ atharvavēdasyōpavēdam| kīdr̥śamāyurvēdaṁ nijagādētyāha- kāyēti| kāyādibhiraṣṭāṅgatāṅgatam| yaṁ pitamahō bubudha iti saṁbandhaḥ| kāyacikitsā kāyaśabdēnōcyatē| ēvaṁ bālādiṣvapi yōjyam| ēvamanyēṣvapi| vr̥ṣaṁ vājīkaraṇam| yathābhūtamēva brahmaṇā buddhaṁ tathābhūtamēva tēṣāṁ jñānamityarthaḥ|| 3||

Adhikarana AyurvedAnayanam (4) · Śloka 4

gr̥hītvā tē tamāmnāyaṁ prakāśya ca parasparam| āyayurmānuṣaṁ lōkaṁ muditāḥ paramarṣayaḥ||4||

tē ca dhanvantariprabhr̥tayastamāmnāyaṁ śatakratuprōktamāgamaṁ gr̥hītvā mayaivamajñāyi mayaivamajñāyīti parasparaṁ prakāśya ca mānuṣaṁ lōkamāyayuḥ prāpuḥ| kimbhūtāḥ muditāḥ sampannakāryatvātsaharṣāḥ|| 4||

Adhikarana Ayurvedasya tantranirmANam (5) · Śloka 5

sthityarthamāyurvēdasya tē'tha tantrāṇi cakrirē| kr̥tvā'gnivēśahārīta bhēḍamāṇḍavyasuśrutān| karālādīṁśca tacchiṣyān grāhayāmāsurādr̥tāḥ| svaṁ svaṁ tantraṁ tatastē'pi cakrustāni kr̥tāni ca| gurun saṁśrāvayāmāsuḥ sarṣisaṅghānsumēdhasaḥ| taiḥ praśastāni tānyēṣāṁ pratiṣṭhāṁ bhuvi lēbhirē||5||

āgatya ca mānuṣaṁ lōkamāyurvēdasya sthityarthamāyurvēdō māntardhāditi tantrāṇi cakrirē akurvan| tatastāni tantrāṇi kr̥tvā ādr̥tāḥ sādaraṁ punarvasudhanvantariprabhr̥tayō'gnivēśādikān suśrutān tānadhigamayāmāsuḥ| na kēvalamagnivēśādikān yāvattat śiṣyān karālādīnapi grāhayāmāsuḥ| tē'pyagnivēśādayaḥ dhanvantariprabhr̥tibhyastāni tantrāṇi gr̥hītvā svayaṁ tantraṁ cakruḥ| tataśca svayaṁkr̥tāni tantrāṇi gurūn dhanvantariprabhr̥tīn saṁśrāvayāmāsuḥ| kimbhūtān gurūn? sarṣisaṅghān samunisamūhān| kimbhūtā agnivēśādayaḥ? sumēdhasaḥ suprajñāḥ| tāni ca tantrāṇyēṣāmagnivēśādīnām| tairdhanvantariprabhr̥tibhiḥ| praśastāni kr̥tapraśaṁsāni| pratiṣṭhāṁ supūjyāṁ sthitim| bhuvi manuṣyalōkē| lēbhirē prāpuḥ|| 5||

Adhikarana aShTA~ggasaMgrahopodghAtaH (6) · Śloka 6

tēṣāmēkaikamavyāpi samastavyādhisādhanē| pratitantrābhiyōgē tu puruṣāyuṣasaṁkṣayaḥ| bhavatyadhyayanēnaiva yasmātprōktaḥ punaḥ punaḥ| tantrakāraiḥ sa ēvā'rthaḥ kvacitkaścidviśēṣataḥ| tē'rthapratyāyana parā vacanē yacca nādr̥tāḥ||6||

ityanēna granthasaṁdarbhēṇā'gamaśuddhiṁ darśayitvā svayaṁ tantrakaraṇē hētumāha-tēṣāmiti| tēṣāmagnivēśādipraṇītānāṁ tantrāṇāmēkaikaṁ tantraṁ samastavyādhisādhanē sakalarōgacikitsitē'vyāpi asampūrṇam| na hi suśrutapraṇītā kvaciccikitsā'gnivēśakr̥tē tantrē jñātē jñātā bhavatyataḥ pratitantrābhiyōgē tvadhyayanamātrēṇaiva puruṣāyuṣasaṁkṣayō bhavati, na hi taduktavidhānānuṣṭhānasyā'yurbhavatyataḥ yasmāt ca sukhagrahaṇārthaṁ lōkasyaika ēvārthastantrakāraiḥ punaḥpunaḥ prōktaḥ sa ēvaikēna prōktaḥ sa ēvānyēna| na kēvalamēvaṁ yāvat kvacicca tantrē kaścidarthō viśēṣataḥ anyēna viśēṣēṇōktaḥ atastadvijñānamatidurlabham| yacca yasmācca tē tantrakr̥tō vivakṣitārthapratyāyanaparatvādvacanē śabdē anādr̥tā avahēlāvantaḥ vacanasya svalpatvabahutvanirapēkṣāḥ arthādarēṇa bahubhāṣiṇa ityarthaḥ|| 6||

Adhikarana saMgrahasya sarvatantrasaMgraharUpatvaM yugAnurUpasandarBatva~jca (7) · Śloka 7

sarvatantrāṇyataḥ prāyaḥ saṁhr̥tyā'ṣṭāṅgasaṁgrahaḥ| asthānavistarākṣēpapunaruktādivarjitaḥ| hētuliṅgauṣadhaskandhatrayamātranibandhanaḥ| vinigūḍhārthatattvānāṁ pradēśānāṁ prakāśakaḥ| svānyatantravirōdhānāṁ bhūyiṣṭhaṁ vinivartakaḥ| yugānurūpasandarbhō vibhāgēna kariṣyatē||7||

atō'pi hētōḥ sarvatantrāṇi saṁhr̥tyā'ṣṭāṅgasaṁgrahaḥ kariṣyata iti sambandhaḥ| kimbhūtō'ṣṭāṅgasaṁgrahaḥ| asthānavistarādivarjitaḥ| ucitē punaḥ sthānē vistarādīni vidhīyanta ēva| tathāhi r̥tusvarūpavarṇanē dōṣōpakramaṇē ca svasthāturahitatvādvistarō'pyupayujyata ēva| tathā garbhāvakrāntyaṅgavibhāgādiṣu ākṣēpō'pi dr̥śyatē| tathā'tiyōgādiprakaraṇē punaruktamapīti| anyē punarāhuḥ- anyatra vaktavyamarthavastvanyatrō'cyata ityasthānaṁ tadvarjitaḥ| tathā vistarākṣēpābhyāṁ varjitaḥ nātivistarō nātisaṁkṣipta ityarthaḥ| sakr̥jjñāpitasya vastunaḥ punarvacanaṁ punaruktistadvarjitaḥ| anyacca hētvādiskandhatrayamātranibandhanaḥ| hētū rōgōdbhavakāraṇaṁ skandhaḥ samūhaḥ| hētuskandhō mithyāhāravihārādiḥ| liṅgaṁ bhaviṣyataḥ sataśca vyādhēścihnabhūtam| yathā jvarasyālasyādiḥ| auṣadhaskandhō rōgacikitsārthaṁ hitāśanacūrṇalēhakvāthādiḥ| samprāptērhētuskandha ēvā'ntarbhāvaḥ| upaśayaḥ punaḥ liṅgaskandhē vā auṣadhaskandhē vā'nupraviśati| ēvamanyadapyasminnēva skandhatrayē'ntarbhāvyam| ētāvanmātramatra nibadhyata ityarthaḥ| mātrāśabdaḥ stōkaparyāyaḥ anyatantrēṣu yathā bahuvaktavyatā na tathā'tra kintu kēvalaṁ tātparyavastugrahaṇamiti mātraśabdaprayōgaḥ| anyacca kimbhūtō'ṣṭāṅgasaṁgrahaḥ? anyatantrēṣu vinigūḍhārthatatvā yē pradēśāstēṣāṁ prakāśakaḥ| tathā carakamuninā ṣaṣṭikasya guṇēṣu "snigdhō'guruścē"ti sandhānakē'kāraprayōgaḥ kr̥ta iti vāgbhaṭēna darśayatā laghuśabdaprayōgaḥ kr̥taḥ| suśrutō'pyāha "ṣaṣṭikaḥ pravarastēṣāṁ kaṣāyamadhurō laghu"riti| kr̥ṣṇātrēyō'pi "ṣaṣṭikaḥ sukara" ityādi paṭhitvā laghavaḥ kaṭupākāścētyāha| kharanādō'pyāha-`dōṣaghnaḥ ṣaṣṭikō laghu' riti| parāśarō'pi `raktō mahān śakunāhr̥taḥ ṣaṣṭika' ityādi paṭhitvā laghavaḥ saṁgrāhikā ityāha| carakē'pi paṭhyatē `śāliṣaṣṭikādīni prakr̥tilaghūnyapi mātrāpēkṣīṇi bhavantī' ti| anyacca svatantravirōdhānāmanyatantravirōdhānāṁ ca bhūyiṣṭhamatiśayēna nivartakaḥ| svatantravirōdhō ya ēkasminnēva tantrē'nyasthānasthitō granthō'nyasthānasthitēna virudhyatē| yathā carakē `caturviṁśatirityētāḥ snēhasya pravicāraṇā' ityuktvā punarapyāha `ēvamētāścatuṣṣaṣṭiḥ snēhānāṁ pravicāraṇā' iti| tadvāgbhaṭa ēkīkurvannāha `yuktyāvacārayēt snēha'mityādi| bhakṣyādinōpayujyamāna ēva rasabhēdēna triṣaṣṭidhā snēhō bhavati ēkaśca| iti catuṣṣaṣṭiḥ| ētacca sammōhanamātranivr̥ttayē uktaṁ na hi vastutō virōdhaḥ sambhavati| paratantravirōdhō yathā carakagranthēna kr̥ṣṇātrēyō viruddhaḥ| tathā carakō himavatprabhavānāṁ nadīnāṁ pathyatvamicchati| kr̥ṣṇātrēyasuśrutau tāsāmēva galagaṇḍādikartr̥tvam| vāgbhaṭastūpalāsphālanētyādinā virōdhaṁ nivartayati| ēvamanyat granthagauravabhayānna likhyatē| vinivartakō vināśakaḥ, arthānāṁ subōdhakatvāt| tathā yugānurupasandarbhaḥ asmin kaliyugē pāṭhāvabōdhadhāraṇayōgyagranthasambhāraḥ| vibhāgēna śōbhanairarthaprakaraṇādivicchēdaiḥ|| 7||

Adhikarana saMgrahasya kAyacikitsAparatvam (8) · Śloka 8

nityōpayōgi durbōdhaṁ sarvāṅgavyāpi bhāvataḥ| saṁgr̥hītaṁ viśēṣēṇa yatra kāyacikitsitam||8||

tathā yatra cāṣṭāṅgasaṁgrahē kāyacikitsitaṁ viśēṣēṇātiśayēna saṁgr̥hītam| kimbhūtamityāha nityōpayōgi satataṁ śarīriṇā upayujyatē| duḥkhēna ca bōddhuṁ śakyata iti durbōdham| na hi akr̥taprayatnaḥ tajjānātītyarthaḥ| tathā bhāvatastattvataḥ sarvāṅgānāṁ vyāpakam| kāyacikitsāṅgamēkaṁ varjayitvā sapta sarvaśabdasaṁgr̥hītāni| tathā ca bālacikitsāyāṁ vakṣyati kṣīradōṣajanitarōgaprasaṅgē `yathā svaliṅgāni'tyādi| tathā ūrdhvāṅgarōga cikitsāyāṁ `sarvarōganidānōktai'rityādi| ata ēva kāyacikitsitasya vyāpakatvam| yataśca dravyarasādimātrāśitānnasvarupādi parijñānasnēhādyupayōgāsaṅgikarōgacikitsādisaptānāmapyaṅgānā kāyacikitsitamēva| asya ca granthasandarbhasya saṁgrahasaṁjñā'rthānugatā tēna kharanādasaṁhitāvaccarakādinayavyākhyānatātparyamatra viparītāvagamasambhāvanābhayānna kriyata iti|| 8||

Adhikarana saMgrahasya siddhatvam (9) · Śloka 9

na mātrāmātramapyatra kiñcidāgamavarjitam| tē'rthāḥ sa granthabandhaśca saṁkṣēpāya kramō'nyathā||9||

anantaragranthōktārthamēva prakaṭīkurvannāha- na mātrētyādi| mātrā'kṣarakalā| akṣarakalāmātramapyatra na kiñcidāgamavarjitaṁ kathitamiti| ta ēvārthāḥ sa ēva granthabandhaḥ| kēvalaṁ saṁkṣēpārthamanyaḥ krama āśritaḥ|| 9||

Adhikarana tridoShANAM nirdeshaH, teShAM vikRutAvikRutAnA~gkArya~jca (10) · Śloka 10

vāyuḥ pittaṁ kaphaścēti trayō dōṣāḥ samāsataḥ| pratyēkaṁ tē tridhā vr̥ddhikṣayasāmyavibhēdataḥ| utkr̥ṣṭamadhyālpatayā tridhā vr̥ddhikṣayāvapi| vikr̥tā'vikr̥tā dēhaṁ ghnanti tē varttayanti ca||10||

āyurvēdāgamaśuddhiṁ darśayitvā ātmana āgamaparatantratāṁ cānantaraṁ tantramārabhatē| tantraṁ cāyuṣaḥ pālanam| āyurjīvitam| tacca śarīrasambaddham| śarīraṁ ca dōṣadhātumalasamudāyaḥ| tēṣāñca dhātvādīnāṁ dōṣā ēva pradhānaṁ, yatō dōṣēbhya ēva dhātūnāṁ pravr̥ttiḥ| tathā ca dhātupōṣāya rasasya vahanapākasnēhakāṭhinyādidōṣaprasādalabhyamēva| atasta ēva pūrvamucyantē- vāyurityādi| uddēśādēvādhigatē tritvē punastrigrahaṇaṁ niyamārtham| traya ēva dōṣā na caturthō'sti| yathā suśrutōktāviti niyamayati| samāsataḥ saṁkṣēpataḥ na saṁsargabhēdādivistarēṇa| vistaratastu bahavaḥ| dūṣaṇātmakatvāddōṣāḥ| tē ca vātādayaḥ pratyēkaṁ tridhā triprakārāḥ| kathaṁ triprakārā? ata āha-pratyēkaṁ vr̥ddhikṣayasāmyavibhēdāt| vāyurvr̥ddhaḥ vāyuḥ kṣīṇaḥ vāyuḥ sama iti| ēvaṁ pittakaphayōrapi vācyam| tēṣāṁ ca prākr̥tasvarupamapēkṣya vr̥ddhyādigatirvijñēyā| vr̥ddhikṣayāvapi punarutkr̥ṣṭatvādinā tridhaiva utkr̥ṣṭā vr̥ddhirmadhyā vr̥ddhiralpā vr̥ddhirēvaṁ kṣayē'pi vācyam| sāmyē tūtkarṣādyasambhavānna bhēdaḥ| tē vātādayaḥ vikr̥tā'vikr̥tā dēhaṁ ghnanti vartayanti ca| vikr̥tāḥ svarupāt calitāḥ śarīraṁ ghnanti nāśayanti| avikr̥tāḥ svarupādacalitāḥ śarīraṁ varttayanti|| 10||

Adhikarana doShasthAnavisheShaH (11) · Śloka 11

tē vyāpinō'pi hr̥nnābhyōradhōmadhyōrdhvasaṁśrayāḥ||11||

nanu vātādayaḥ kiṁ niyatadēśā āhōsvidvyāpinō'ta āha-ta iti| tē dōṣā vyāpinō'pi sakalaśarīracarā api pratiniyatadēśāḥ| kaḥ kasya dēśa ityata āha-hr̥nnābhyōriti| asyāyamarthaḥ nābhēradhō vāyōḥ sthānaṁ hr̥nnābhyōrmadhyē pittasya hr̥dayādūrdhvaṁ ślēṣmaṇa iti|| 11||

Adhikarana doShANAM kAlavisheShaH (12) · Śloka 12

vayōhōrātribhuktānāṁ tē'ntamadhyādigāḥ kramāt||12||

na kēvalaṁ śarīravyāpinaḥ santō niyatadēśā yāvat sakalakālavyāpinō'pi niyatakālāḥ| ētatpradarśanārthamāha-vaya iti| antādīnāṁ vātādibhiryathāsaṅkhyaṁ saṁbandhaḥ| vayasaḥ puruṣāyuṣasya antaḥ paścimō bhāgō vāyōḥ kōpakālaḥ| madhyabhāgaḥ pittasya| pūrvabhāgaḥ ślēṣmaṇaḥ| ahnō'pyēvaṁ rātrēśca| bhuktaṁ nigīrṇa āhāraḥ| tasyāntō jīrṇaprāyāvasthā vāyōḥ kōpakālaḥ| madhyaṁ vidāhāvasthā pittasya| pūrvāvasthā bhuktamātra ēvānnē ślēṣmaṇaḥ|

Adhikarana agneshcAturvidhyam (13) · Śloka 13

tairbhavēdviṣamastīkṣṇō mandaścāgniḥ samaiḥ samaḥ||13||

taiśca vātādibhiḥ puruṣasyāgniścaturvidhō bhavati| na hyēkēnāpi dōṣēṇa hīnā vātādayaḥ śarīrajananē samarthāḥ| avaśyaṁ ca sarvairēva bhavitavyam| yaścaiṣāmēkavyapadēśaḥ sa utkarṣakr̥taḥ| vātōtkarṣēṇa viṣamaḥ pittōtkarṣēṇa tīkṣṇaḥ kaphōtkarṣēṇa mandaḥ samairhānyutkarṣavarjitaiḥ samaḥ| viṣamādīnāṁ lakṣaṇaṁ śārīrē vakṣyatē| yatra tu dvāvutkr̥ṣṭau tatra bhiṣajā svabuddhyā parikalpanīyaḥ| vayaṁ diśaṁ darśayāmaḥ- dvau dōṣau vātapittē vā vātakaphau vā pittakaphau vā| tatra vātasya yōgavāhitvādvātapittē tīkṣṇatvōtkarṣaḥ| vātakaphē mandatvōtkarṣaḥ| pittakaphē tvāhāraviśēṣātkadācittaikṣṇyaṁ kadācinmāndyam| prakr̥tyā vikr̥tyā caivamēva|| 13||

Adhikarana koShThacAturvidhyam (14) · Śloka 14

kōṣṭhaḥ krūrō mr̥durmadhyō madhyaḥ syāttaiḥ samairapi||14||

taiśca vātādibhiḥ kōṣṭhacaturvidhō bhavati| prakr̥tyā vikr̥tyā ca| vātōtkarṣēṇa krūraḥ, pittōktarṣēṇa mr̥duḥ, ślēṣmōtkarṣēṇa madhyaḥ, sarvaiḥ samairmadhya ēva| krūrādīnāṁ ca lakṣaṇaṁ vakṣyatē|| 14||

Adhikarana prakRutisambhavaH (15) · Śloka 15

śukrārtavasthairjanmādau viṣēṇēva viṣakr̥mēḥ| taiśca tisraḥ prakr̥tayō hīnamadhyōttamāḥ pr̥thak| samadhātuḥ samastāsu śrēṣṭhā nindyā dvidōṣajāḥ||15||

taiśca vātādibhiḥ prakr̥tayō bhavanti| prakr̥tiḥ śarīrasvarūpam| kimbhūtaiḥ vātādibhiḥ prakr̥tiḥ sampadyatē, ata āha- śukrārtavasthairityādi| tathā ca vakṣyati `śukrāsr̥ggarbhiṇībhōjyē'tyādi| janmādau garbhādhānakālē piṇḍībhūtaśukrārttavasthaiḥ| śukraṁ rētaḥ ārtavaṁ śōṇitam| dr̥ṣṭāntaḥ viṣēṇēva viṣakr̥mēḥ| yathā viṣakr̥mēḥ viṣayōnēḥ kīṭasyānyamāraṇasvabhāvēnāpi viṣēṇa prakr̥tiḥ svarupaṁ sampadyatē| ēvaṁ puruṣasya dōṣaiḥ prakr̥tiḥ sampadyatē| anēna dr̥ṣṭāntēnaitaddarśayati- vātādīnāmupaghātakatvē'pi śukrārttavasthāvasthāyāṁ prakr̥tiniṣpādanaṁ pratyanupahantr̥tvam| taiśca prakr̥̄taya ityuktam| tāstu kiyantya ityāha-tisra iti| pr̥thagdōṣaiḥ prakr̥tayastisrō bhavanti| miśradōṣāṇāṁ tūddēśakathanē pr̥thaggrahaṇaṁ liṅgam| dōṣāṇāṁ pr̥̄thakttvaṁ miśrībhāvaśca saptaprakr̥tihētuḥ| tatra ca vātōtkarṣēṇa hīnā prakr̥tirucyatē| pittōtkarṣēṇa madhyā| ślēṣmōtkarṣēṇōttamā| yāśca miśradōṣajāḥ prakr̥tayaḥ tāḥ sarvā nindyā garhaṇīyāḥ| sarvāsu prakr̥tiṣu madhyē samadhātuḥ śrēṣṭhā| yā sarvairēva samadōṣairnōnēva kēnacinnā'pyadhikēna| dhātuśabdō dōṣaparyāyaḥ, dhāraṇāddhātava iti|| 15||

Adhikarana tridoShaguNAH (16) · Śloka 16

tatra rukṣō laghuḥ śītaḥ kharaḥ sūkṣmaścalō'nilaḥ| pittaṁ sasnēhatīkṣṇōṣṇaṁ laghuḥ visraṁ saraṁ dravam| snigdhaḥ śītō gururmandaḥ ślakṣṇō mr̥tsnaḥ sthiraḥ kaphaḥ||16||

dōṣāṇāṁ vātādīnāṁ prakr̥tyādikāraṇatvamuktam| tēṣāṁ svarūpaṁ na jñātamatastadvijñānārthamāha-tatrēti| ēvaṁ hi svarūpē jñātē vātādihētukasya rōgagrāmasya svakāraṇadōṣaviśēṣaguṇasamanvayēnāpratipadōktāvapi viśiṣṭadōṣakāraṇatvaṁ vr̥ddhihānikāraṇasya ca dōṣāṇāṁ vastujātasya yathāsvaṁ dōṣaiḥ sādr̥śyamasādr̥śyañca jñātaṁ bhavati| yasmādvakṣyati `vr̥ddhiḥ samānaiḥ sarvēṣā'miti| tatrānilō vāyū rūkṣaḥ laghuḥ śītaḥ| kharaḥ amr̥duḥ| sūkṣmaḥ sūkṣmasrōtōgāmitvātsūkṣmaḥ| calaḥ naikatra sthitiśīlaḥ| vātasya yōgavāhitvē'pi tāvanmātraṁ śaityaṁ svābhāvikaṁ na vinaśyati| pittam īṣat snigdhaṁ, tīkṣṇaṁ śīghrakāri, uṣṇaṁ laghu, visraṁ durgandhi, saraṁ vyāptiśīlaṁ, dravamakaṭhinam| kaphaḥ snigdhaḥ, śītaḥ, guruḥ, mandaścirakārī| ślakṣṇaḥ aparuṣaḥ| mr̥tsnaḥ kacakacāyamānaḥ| sthiraḥ avyāpanaśīlaḥ|| 16||

Adhikarana saMsargasannipAtau (17) · Śloka 17

saṁsargaḥ sannipātaśca taddvitrikṣayakōpataḥ| tau ṣōḍhā daśadhā cōktāvutkarṣādivikalpanāt||17||

ēṣāṁ dōṣāṇāṁ miśrībhūtānāṁ tantravyavahārārthaṁ saṁjñādvayaṁ cikīrṣuridamāha-saṁsarga iti| dvayōstrayāṇāñca saṁsargasannipātau yathāsaṅkhyam| dvau dōṣau miśrībhūtau kṣīṇau kupitau vā saṁsargavācyau| ēvaṁ trayō dōṣāḥ sannipātavācyāḥ| tau ca saṁsargasannipātau yathāsaṅkhyēna ṣōḍhā daśadhā cōktau| ṣaḍbhiḥ prakāraiḥ ṣōḍhā daśabhiḥ daśadhā| katham? utkarṣādivikalpanāt| ādigrahaṇēna madhyahānyōḥ parigrahaḥ| tēnaitaduktaṁ bhavati-saṁsarga utkarṣādinā vikalpitaḥ ṣōḍhā bhavati| sannipātaśca daśadhā| tatra saṁsarga ēkō dōṣaḥ utkr̥ṣṭēna kōpēna kupitaḥ kṣayēṇa vā kṣīṇaḥ dvitīyō madhyēnālpēna cēti dvau bhēdau| ēkō madhyēna dvitīyō'lpēnēti tr̥tīyaḥ| dvāvapyutkarṣēṇēti caturthaḥ| dvāvapi madhyēnēti pañcamaḥ| dvāvalpēnēti ṣaṣṭhaḥ| iti saṁsargaḥ sannipātē ēkōtkarṣēṇa dvayōḥ madhyatvēnālpatvēna cēti dvau bhēdau| ēkō madhyēna dvitīyō'lpēnēti tr̥tīyaḥ| dvayōrutkarṣēṇaikasya madhyatvēnālpatvēna cēti caturthaḥ pañcamaśca| dvau madhyāvēkō'lpa iti ṣaṣṭhaḥ| sarva utkarṣēṇēti saptamaḥ| sarvē madhyēna iti aṣṭamaḥ| sarvē alpēnēti navamaḥ| ēka utkarṣēṇa dvitīyō madhyēna tr̥tīyō'lpēnēti daśamaḥ| iti sannipātō daśadhā|| 17||

Adhikarana sapta dhAtavaH (18) · Śloka 18

rasāsr̥ṅmāṁsamēdōsthimajjaśukrāṇi dhātavaḥ| sapta dūṣyāḥ................................||18||

rasādayaḥ sapta dhātusaṁjñāḥ| śarīradhāraṇāddhātavaḥ| tē ca dūṣyāḥ vātādibhirdōṣairdūṣaṇīyāḥ|| 18||

Adhikarana malAH (19) · Śloka 19

malā mūtraśakr̥tsvēdādayō'pi ca||19||

anantaraṁ malā ucyantē-dōṣadhātumalasamudāyātmakatvāt kāyasya malāḥ mūtraśakr̥tsvēdādayaḥ| tē'pi ca dūṣyāḥ| na kēvalaṁ dhātava ityapi śabdārthaḥ| ādiśabdāt karṇamalādīnāṁ grahaṇam| caśabdāt malānāṁ dhātusaṁjñāpi dēhadhārakatvāt|| 19||

Adhikarana rasajaH vyAdhirityupacArAt (20) · Śloka 20

rasādisthēṣu dōṣēṣu vyādhayaḥ saṁbhavanti yē| tajjānityupacārēṇa tānāhurghr̥tadāhavat||20||

dōṣā ēva sarvēṣāṁ rōgāṇāṁ kāraṇaṁ vikr̥tā na dhātumalāḥ| yā tu dhātūnāṁ malānāṁ rōgahētukatvakalpanā sā aupacārikī| ētadēvāharasādītyādi| rasādidhātusthēṣu dōṣēṣu yē vyādhayaḥ sambhavanti tē rasādijā ityācāryā upacārēṇa bruvanti| dr̥ṣṭāntaḥ `ghr̥tadāhavat'| na hi ghr̥tasya dāhaśaktiḥ kadācidasti, kiṁ tarhi tatsthasyāgnēḥ| ēvaṁ cōcyatē `ghr̥tēnāyaṁ dagdha' iti|| 20||

Adhikarana dhAtUnAM karmANi (21) · Śloka 21

prīṇanaṁ jīvanaṁ lēpaḥ snēhō dhāraṇapūraṇē| garbhōtpādaśca karmāṇi dhātūnāṁ kramaśō viduḥ| śarīraṁ dhārayantyētē dhātvāhārāśca sarvadā||21||

ēṣāṁ ca dhātūnāṁ saptānāṁ yathāsaṅkhyēna prīṇanādīni sapta karmāṇi| yāni kurvantō dēhaṁ dhārayanti| prīṇanaṁ rasasya karma| prīṇanaṁ cittaprītiḥ| jīvanamasr̥jaḥ| jīvanam jīvitaṁ prāṇanamiti yāvat| tathā ca raktamayamaṣṭabindukamōjō nāma jīvānāṁ grahaṇadhāraṇavivēkakāryakaraṁ vakṣyatē| lēpō māṁsasya| lēpanaṁ asthyādīnāṁ lēpaḥ| śarīrasnēhō mēdasaḥ| śarīradhāraṇamasthnaḥ| anyathā niravalambanaṁ māṁsaṁ syāt| pūraṇamasthnō majjñaḥ karma| garbhōtpādaḥ śukrasya| ētē cānantarōktā dhātavaḥ śarīraṁ dhārayanti| dhātvāhārāśca-āhārō yathā jantūnāṁ vr̥ddhikāraṇaṁ tathaiva dhātūnāṁ dhātava ēva vr̥ddhikāraṇam| pūrvaḥ pūrvō dhāturuttarasyōttarasya āhāraḥ|| 21||

Adhikarana sAmAnyavisheShau vRuddhihrAsahetu (22) · Śloka 22

vr̥ddhiḥ samānaiḥ sarvēṣāṁ viparītairviparyayaḥ||22||

dōṣādīnāṁ vr̥ddhihānikāraṇavādaprasaṅgēna sarvabhāvānāmapi vr̥ddhihānikāraṇamāhavr̥ddhirityādi| samānaiḥ sadr̥śaiḥ sarvēṣāṁ vr̥ddhiḥ| yō yō yēna yāvatā cāṁśēna yasya samānaḥ tēnaiva tāvatā cāṁśēna sadr̥śēna sa tasya vr̥ddhikāraṇam| yathā vāyōranyō vāyurdravyasvabhāvēnaiva samānaḥ| tasyaiva maricaṁ lāghavaraukṣyaguṇataḥ| tasyaiva saraṇādikā kriyā calanādisādharmyāt| ēvaṁ sarvabhāvānāmapyūhyam| ētatsamānamasamānaṁ ca sāmānyaviśēṣarūpaṁ gōtvādiviṣayamapēkṣya vijñēyam| natu dravyatvasattādimahāviṣayaṁ sāmānyam| tatō vyavahārāsiddhēḥ| tathā ca mahāsāmānyāpēkṣayā na kasyacidapi vastunō vastvantarēṇa samānatvavyabhicārō na cāsamānatvasambhavaḥ| yataścaikasyaiva vastunaḥ kēnacitsādr̥śyamanyēna vaiparītyamataḥ sakr̥dēvōbhayasya vr̥ddhihānilakṣaṇasya pravr̥ttiḥ na virudhyatē| yadyapi vastunaḥ yēnaiva vastunōṁ'śēna sādr̥śyaṁ tēnaivāṁśēna vaiparītyamapi| tathāpi tayōrvastunōrubhayarūpatvādvr̥ddhihānilakṣaṇamubhayaṁ pratyēkadaiva kāraṇatvam| kathamēkō viruddhakāryakara iti cēnna, viruddhayōḥ kāraṇayōrēkasmindravyē nivēśāt| na hi viruddhayōrjalatējasōratra dravyē na sambhavaḥ, pañcabhūtātmakatvāttasya| athaivamucyatē-yathā surayā dravyatvēna samānasya stanyasya vr̥ddhiḥ kriyatē tathaiva kathamamlatvāduṣṇatvācca viparītatvē tasyaiva na kṣaya ityētadapi na| tathāvidhasvabhāvatvāt| na hi svabhāvaḥ paryanuyōktavyaḥ| tathā ca vakṣyati śāstrakāraḥ- kaṭupākarasasnigdhagurutvaiḥ kaphavātajit| laśunō vātakaphakr̥nna tu tairēva yad guṇaiḥ|| iti|| tacca tatraiva vyākhyātam| sādr̥śyasāmānyayōścātra na kaścidviśēṣaḥ, ēkēna rūpēṇa vinā sādr̥śyamapi na sambhavati| tathā sāmānyasyāpyarthakriyāsu vyaktyanuvidhāyitvātsāmānyaṁ vr̥ddhikāraṇamityuktē'pi na gōsparśavadvyaktiviśēṣānapēkṣā| na hi sāmānyamanālambanavadvr̥ddhihētutāṁ yāti| api tvāśrayayōrmiśrībhāvaviśēṣēṇēti|| 22||

Adhikarana ShaDrasAH (23) · Śloka 23

rasāḥ svādvamlalavaṇatiktōṣaṇakaṣāyakāḥ| ṣaḍ dravyamāśritāstē ca yathāpūrvaṁ balāvahāḥ||23||

vātādīnāmādhyātmikānāṁ bāhyēna dravyēṇa sādr̥śyam| dravyañca mahābhūtakāryaṁ rasavīryavipākaprabhāvaiḥ kāryakaram| tē ca rasādayō'sminnēva sūtrasthānē vakṣyantē| atra tvadhyāyē tantrārthasūcanārthaṁ kiñciducyatē-rasā ityādi| svādvādayaḥ ṣaḍrasāḥ| rasanēndriyagrāhyatvāt rasāḥ dravyam nirviśēṣaṁ pañcabhūtātmakaṁ mūrtamāśritāḥ| tēṣāñca yō yasmāt pūrvaḥ sa tasmāddēhinō balāvahaḥ svabhāvaviśēṣāt|| 23||

Adhikarana rasAnAM kAryANi (24) · Śloka 24

tatrādyā mārutaṁ ghnanti trayastiktādayaḥ kapham| kaṣāyatiktamadhurāḥ pittamanyē tu kurvatē||24||

ēṣāñca rasānāṁ dōṣaviśēṣapraśamanaprakōpapraśamanavibhāgaṁ tatrētyādinā darśayati| anyē tu kurvatē ityētat ghnantītyētacca mārutādibhiḥ pratyēkamabhisambadhyatē| tēṣu rasēṣu madhyē ādyāstrayaḥ svādvamlalavaṇā mārutamanilaṁ ghnanti| anyē tu tiktōṣaṇakaṣāyāḥ tamēva cānilaṁ kurvatē| tiktādayastrayaḥ tiktōṣaṇakaṣāyāḥ kaphaṁ ghnanti| anyē tu madhurāmlalavaṇāḥ tamēva kaphaṁ kurvatē| kaṣāyatiktamadhurāḥ pittaṁ ghnanti nāśayanti| anyē tvamlalavaṇōṣaṇāḥ pittamēva kurvatē| tēnaitaduktaṁ bhavati-madhurō vātapittaghnaḥ ślēṣmakaraḥ| amlō vātaṁ hanti kaphapittē tu janayati| lavaṇō mārutaṁ hanti kaphapittē tu kurutē| tiktaḥ kaphapittē nāśayati vātaṁ tu janayati| ūṣaṇaḥ kaphaṁ nāśayati vātapittē tu janayati| kaṣāyaḥ kaphapittē hanti vātaṁ karōtīti|| 24||

Adhikarana dravyANAM traividhyam (25) · Śloka 25

śamanaṁ kōpanaṁ svasthahitaṁ dravyamiti tridhā||25||

ēṣāṁ ca rasānāmāśrayō dravyaṁ yadrasādīnanapēkṣya prabhāvādēva kiñcit karōti| tat triprakāraṁ viśiṣṭaiḥ rasādibhiryuktaṁ kupitānāṁ vātādīnāṁ śamanaṁ nāśakaraṁ guḍūcyādi| anyairyuktaṁ kōpanaṁ sāmyanāśakaraṁ yavakādi| anyaiḥ svasthahitaṁ śālyādi| yanna kupitasya samīkaraṇē samarthaṁ nāpi samasya kōpanē kēvalaṁ yathāsthitamēva saṁvāhayati| kēcittu ēkasyaiva dravyasya yōgamātrākālādibhēdāt trirūpatāmāhuḥ|| 25||

Adhikarana vIryadvaividhyam (26) · Śloka 26

uṣṇaśītaguṇōtkarṣāttatra vīryaṁ dvidhā smr̥tam||26||

tatra dravyē vīryaṁ dvividhaṁ uṣṇaśītaguṇādhikyāt| yadyapi sarvaṁ dravyaṁ pañcabhūtātmakaṁ tathāpyagnīṣōmātmakatvāt sarvabhāvānāṁ kiñciduṣṇaguṇōtkarṣāt tanmukhēnaiva kāryakāraṇamuṣṇavīryamucyatē| tadviparītaṁ śītavīryam| vīryaṁ śaktiḥ kāryakāraṇahētuḥ|| 26||

Adhikarana tridhA vipAkaH (27) · Śloka 27

tridhā vipākō dravyasya svādvamlakaṭukātmakaḥ||27||

vipākastu tridhā| sarvadravyāṇāṁ vipākō jaṭharāgnisambandhāt dravyasya svarūpāntara prādurbhāvaḥ| tatra kiñcit svāduvipākaṁ kiñcidamlavipākam| kiñcit kaṭuvipākam|| 27||

Adhikarana dravyamAshritAH guNAH (28) · Śloka 28

gurumanda- himasnigdha- ślakṣṇasāndra- mr̥dusthirāḥ| guṇāḥ sasūkṣmaviśadā viṁśatiḥ saviparyayāḥ| indriyārthā vyavāyī ca vikāṣī cāparē guṇāḥ| vyavāyī dēhamakhilaṁ vyāpya pākāya kalpatē| vikāṣī vikaṣandhātūnsandhibandhān vimuñcati| saratīkṣṇaprakarṣau tu kaiścittau parikīrtitau||28||

tadēva ca dravyamāśritā viṁśatirguṇā gurvādayaḥ, saviparyayāḥ saviparītāḥ| gururlaghurmandastīkṣṇaḥ, hima uṣṇaḥ, snigdhaḥ rūkṣaḥ, ślakṣṇaḥ paruṣaḥ, sāndraḥ dravaḥ, mr̥duḥ kaṭhinaḥ, sthiraścalaḥ, sūkṣmaḥ sthūlaḥ, viśadaḥ picchilaḥ| kharādayastvētadbhēdā ēva yathāsambhavaṁ vyākhyēyāḥ| ētēbhya anyē guṇā indriyārthāḥ śabdādayaḥ| vyavāyī vikāṣī ca| indriyārthānāṁ prasiddhatvāt lakṣaṇaṁ nōcyatē| sarvaṁ dēhaṁ vyāpya yat pākaṁ yāti sa vyavāyī| vikāṣī dhātūn vikaṣan hiṁsan sandhibandhānupalēpādikān muñcati nāśayati| kaiścidācāryairvyavāyī sarasyaiva prakarṣa iti parikalpitaḥ| vikāṣī tīkṣṇaprakarṣaḥ|| 28||

Adhikarana mahAguNAH (29) · Śloka 29

sattvaṁ rajastamaścēti trayaḥ prōktā mahāguṇāḥ||29||

sattvaṁ rajastamaśca tantrē vyavahārārthē mahāguṇaśabdēna uktāḥ|| 29||

Adhikarana rogArogyakAraNam (30) · Śloka 30

kālārthakarmaṇāṁ yōgō hīnamithyātimātrakaḥ| samyagyōgaśca vijñēyō rōgārōgyaikakāraṇam||30||

dōṣādīnāṁ sadr̥śēna vr̥ddhyā visadr̥śēna ca hānyā rōgakāraṇatvamuktam| kālādīnāṁ tvatiyōgādayō dōṣavr̥ddhikṣayamukhēnaiva rōgakāraṇatvēnōcyantē- kālēti| kālaḥ śītōṣṇavarṣalakṣaṇastrividhō vakṣyatē| tasya svarūpahānirhīnayōgaḥ| svarūpātiśayō'tiyōgaḥ| svarūpavaiparītyaṁ mithyāyōgaḥ| arthāḥ indriyārthāḥ śabdādayaḥ tēṣāmindriyēṇālpasaṁyōgaḥ saṁyōgābhāvaśca hīnayōgaḥ| atyantasaṁyōgō'tiyōgaḥ| paruṣānabhimatādisvarūpasyārthajātasya indriyēṇa yōgō mithyāyōgaḥ| kāyavāṅmanasāṁ kriyā karma| tasya hīnā pravr̥ttirhīnayōgaḥ| atipravr̥ttiratiyōgaḥ| vēgōdīraṇādimuttaratra vakṣyamāṇaṁ mithyāyōgaḥ| sarvēṣāṁ samā pravr̥ttiḥ samayōgaḥ| hīnādiyōgastrayō rōgakāraṇam| samyagyōgaḥ tvārōgyakāraṇam|

Adhikarana rogArogyasvarUpam (31) · Śloka 31

rōgastu dōṣavaiṣamyaṁ dōṣasāmyamarōgatā| nijāgantu vibhāgēna rōgāśca dvividhā matāḥ| tēṣāṁ kāyamanōbhēdādadhiṣṭhānamapi dvidhā| rajastamaśca manasō dvau ca dōṣāvudāhr̥tau||31||

rōgārōgyē kē ucyētē ityāha- rōga iti| rōgō vātādīnāṁ viṣamatā svarūpāccalanam| saṁprāptivaśēna mukhyōktirhētutvēnaupacārikī| viśiṣṭasaṁprāptayō hi dōṣā ēva rōgāḥ tat kāryaṁ vēti pakṣadvayaṇ tēna vyādhiviśēṣamaniṣpādayadapi dōṣavaiṣamyaṁ parigr̥hītaṁ bhavati| rōgaviśēṣāṇāṁ jvarādīnāṁ nāmāni| vātādīnāṁ sāmyamarōgatā| tē ca rōgā dvividhā nijāgantuvibhāgēna| mithyāhāravihārēṇa yō dōṣakōpastatkr̥tā pīḍā nijō rōgaḥ| abhighātādinā dōṣakōpa āgantū rōgaḥ| tēṣāṁ rōgānāṁ kāyamanōbhēdēna dvividhamadhiṣṭhānaṁ sthānam| jvarāsrapittādīnāṁ kāyaḥ rāgadvēṣādīnāṁ manaḥ| nanu ca rōgāṇāṁ vātādayaḥ kāraṇatvēnōktāḥ tē ca kāyikānāmēva sambhavanti na mānasānāmata āha- rajastamaścēti| manaḥ śuddhaṁ satvam| rajaḥ tamasī dōṣau tasyōpaplavāvavidyāsambhūtau|| 31||

Adhikarana rogiparIkShA (32) · Śloka 32

darśanasparśanapraśnaiḥ parīkṣēta ca rōgiṇam||32||

rōgō jñātaḥ, rōgōpahataśarīrajñānōpāyamāha- darśanēti| darśanēna dr̥ṣṭyā varṇasaṁsthānādikam| sparśanēna santāpakāṭhinyōtsēdhādikam| praśnēna śūlārōcakādi| ēvaṁ rōgōpahataśarīraṁ darśanādibhirjñātavyam|| 32||

Adhikarana rogaparIkShA (33) · Śloka 33

rōgaṁ nidānaprāgrūpalakṣaṇōpaśayāptibhiḥ||33||

sāmānyēna śarīrasya rōgasambandhē jñātē rōgaviśēṣasyādhigamōpāyamāha- rōgamiti| nidānādibhiḥ pañcabhirlakṣaṇaiḥ rōgaṁ parīkṣēta| nidānaṁ hētuḥ| ēvaṁvidhamarthajātamēvaṁvidhasya rōgasya hētutvēnōpadiṣṭamēvaṁvidhaścōtpannaḥ| atō nidānāt jñāyatē rōgaḥ| prāgrūpaṁ bhaviṣyatō vyādhēraprakāśitadōṣaviśēṣādhiṣṭhānasya lakṣaṇam| lakṣaṇamutpannasya cihnam| upaśayaḥ sukhānubandhyāhārādyupayōgaḥ| ēvaṁvidhērāhārādinā hyasya pīḍā nābhūdēvaṁvidhēnābhūdata upaśayāt jñāyatē'yaṁ rōga iti| āptiḥ samāptiḥ| ēvaṁduṣṭēna ēvaṁsthānasthitēna ēvamanugatēnānayā kalpanayā ēvaṁ mārgēṇa dōṣēṇēti parikalpanam| ata āptyā jñāyatē'yam rōga iti|| 33||

Adhikarana deshadvaividhyam (34) · Śloka 34

bhūmidēhaprabhēdēna dēśamāhuriha dvidhā||34||

upaśayādiprasaṅgēna ca dēśakālāvapyupayujyētē atastāvapi sūtrayati| ihāyurvēdaśāstrē ācāryā dviprakāraṁ dēśamāhuḥ| bhūmibhēdēna dēhabhēdēna ca| dēhadēśaḥ śiraḥpāṇyādiḥ prasiddhaḥ|| 34||

Adhikarana bhUdeshatraividhyam (35) · Śloka 35

jāṅgalaṁ vātabhūyiṣṭhamānūpaṁ tu kaphōlbaṇam| sādhāraṇaṁ samamalaṁ tridhā bhūdēśamādiśēt||35||

bhūmidēśa ucyatē- jāṅgalamityādi| jāṅgalō nāmālpōdaka taruparvatatvēna vakṣyamāṇalakṣaṇō vātabhūyiṣṭhaḥ sañjātauṣadhikhagamr̥gapuruṣādiryō vātapradhānaḥ| ānūpastasmādviparītalakṣaṇaḥ| sa kaphaprāyauṣadhisalilaḥ ślīpadādirōgadaḥ| sādhāraṇaḥ ubhayalakṣaṇamadhyapatitaḥ, samamalaḥ samavātādidōṣaḥ| ēvaṁ trividhō bhūmidēśaḥ|| 35||

Adhikarana kAlanirUpaNam (36) · Śloka 36

kṣaṇādirvyādhyavasthā ca kālō bhaiṣajyayōgakr̥t||36||

kālō dvividhaḥ kṣaṇādirvyādhyavasthā ca vyavahārārthaṁ tantrē prayujyatē| tatra kṣaṇādiḥ prasiddhaḥ| vyādhyavasthā ca purāṇanavatvādikaṁ viśiṣṭalakṣaṇasaṁyuktatvaṁ vyādhēḥ| dvividhō'pi kālō rōgiṇō bhēṣajasya sambandhaṁ karōti| tathā ca vakṣyati `pūrvāhṇē vamanaṁ dēyaṁ madhyāhnē tu nirūhaṇam' iti| tathā ca bastividhau `nivr̥ttikālaḥ paramastrayō yāmāḥ' ityādi| tathā jvarē `kaṣāyapānapathyānnai'riti| `iti dōṣē vijitē' ityādi kuṣṭhē|| 36||

Adhikarana auShadhasya dvaividhyam (37) · Śloka 37

śōdhanaṁ śamanaṁ cēti samasādauṣadhaṁ dvidhā||37||

kālō bhēṣajayōgakr̥dityuktam| bhēṣajamauṣadham, ataḥ tadvijñānārthamāha-śōdhanamiti| yad dravyamadravyaṁ vā'bhayātapādikupitadōṣavināśanārthamupayujyatē tadauṣadhamityucyatē| saṁkṣēpēṇa dvividhamauṣadhaṁ śōdhanaṁ śamanañca| vistaratastu nirūhapācanakvāthacūrṇādikaṁ bahuvidham| śōdhanaṁ yat kupitān dōṣān niḥsārya bahiḥ rōgōpaśamanaṁ karōti| śamanaṁ punaryat svasthānasthitānāmēva sāmyahētuḥ|| 37||

Adhikarana SArIramAnasarogayoH paramauShadham (38) · Śloka 38

śarīrajānāṁ dōṣāṇāṁ kramēṇa paramauṣadham| bastirvirēkō vamanaṁ tathā tailaṁ ghr̥taṁ madhu| dhīdhairyātmādivijñānaṁ manōdōṣauṣadhaṁ param||38||

auṣadhamuktaṁ, tasya viśēṣataḥ prādhānyamucyatē-śarīrajānāmityādi| śarīrajānāṁ vātādīnāṁ kramēṇa yathāsaṅkhyēna paramauṣadhaṁ pradhānauṣadham| kimityāha-bastirityādi| bastirgudapraṇidhēyaḥ snēhakvāthādirvātasya paramauṣadham| virēkō mukhapītaṁ gudamārgēṇā'ntaḥsthitasya dōṣasya nissāraṇaṁ pittasya paramauṣadham| vamanaṁ mukhēna pītam, tēnaiva dōṣasya nissāraṇaṁ ślēṣmaṇaḥ paramauṣadhamiti śōdhanarūpēṇa dōṣāṇāmauṣadham| tathaiva vātādiṣu śamanasvarūpēṇaitadāha-tathēti| tailaṁ vātasya ghr̥taṁ pittasya madhu ślēṣmaṇaḥ| manōdōṣayō rajastamasō rōgavighnakāridhīdhairyādikaṁ paramauṣadham| kālaviśēṣamāśritya sarvatra sarvamēva|| 38||

Adhikarana granthAdhyAyasaMgrahaH (39) · Śloka 39

tantrasyāsya paraṁ cātō vakṣyatē'dhyāyasaṁgrahaḥ||39||

asya cāṣṭāṅgasaṁgrahābhidhānasya tantrasya sukhasmaraṇārthamadhyāyānāṁ saṁgrahō vakṣyatē|| 39||

Adhikarana sUtrasthAnAdhyAyAH (40) · Śloka 40

āyuṣkāmīya śiṣyārtha-dinartuvyādhyasaṁbhavāḥ| dravānna-jñāna-saṁrakṣā-viruddhānnānna-pānikāḥ| mātrāśitauṣadha-jñāna-śrēṣṭha-śudhyādi- saṁgrahāḥ| mahākaṣāya-vividha-dravyādi-rasa-bhēdakāḥ| dōṣādijñānatadbhēdatatkriyā rōgabhēṣajam| dvyauṣadha-snēhana-svēda-śudhyāsthāpana-nāvanam| dhūma-gaṇḍūṣa-dr̥ksēka-tr̥pti-yantra-jalaukasaḥ| sirāvidhiḥ śalyavidhiḥ śastrakṣārāgnikarmakāḥ| catvāriṁśadimē'dhyāyāḥ sūtram.................||40||

1. āyuṣkāmīyaḥ 2. śiṣyārthaḥ śiṣyōpanayanīyaḥ 3. dinacaryā 4. r̥tucaryā 5. vyādhyasambhavaḥ rōgānutpādanīyaḥ 6. dravadravyavijñānīyaḥ 7. annasvarūpavijñānīyaḥ 8. annasaṁrakṣaṇīyaḥ 9. viruddhānnavijñānīyaḥ 10. annapānavidhiḥ 11. mātrāśitīyaḥ 12. dvividhauṣadhavijñānīyaḥ 13. śrēṣṭhasaṁgrahaḥ agryasaṁgrahaḥ 14. śōdhanādisaṁgrahaḥ 15. mahākaṣāyasaṁgrahaḥ 16. vividhagaṇasaṁgrahaḥ 17. dravyādivijñānīyaḥ 18. rasabhēdīyaḥ 19. dōṣādivijñānīyaḥ 20. dōṣabhēdīyaḥ tatkriyā 21. dōṣōpakramaṇīyaḥ 22. rōgabhēdīyaḥ 23. bhēṣajāvacaraṇīyaḥ 24. dvividhōpakramaṇīyaḥ 25. snēhavidhiḥ 26. svēdavidhiḥ 27. śuddhiḥ vamanavirēcanavidhiḥ 28. bastividhiḥ 29. nāvanavidhiḥ 30. dhūmavidhiḥ 31. gaṇḍūṣādividhiḥ 32. āścyōtanavidhiḥ 33. tarpaṇavidhiḥ 34. yantravidhiḥ 35. jalaukāvacaraṇīyaḥ 36. sirāvēdhavidhiḥ 37. śalyāpaharaṇavidhiḥ 38. śastrakarmavidhiḥ 39. kṣārakarmavidhiḥ 40. agnikarmavidhiḥ imē catvāriṁśadadhyāyāḥ sūtrasthānam|| 40||

Adhikarana SArIrasthAnAdhyAyAH (41) · Śloka 41

...................śārīramucyatē| putrārthagarbhāvakrānti-caryāvyāpaccharīrajāḥ| sirāmarmaprakr̥tyākhyā vikr̥tāṅgēhitāmayāḥ| sadūtā dvādaśādhyāyāḥ..................||41||

śārīramucyatē- 1. putrārthaḥputrakāmīyaḥ 2. garbhāvakrāntīyaḥ 3. caryā garbhāvacaraṇīyaḥ 4. vyāpat garbhavyāpat 5. śarīrajaḥ aṅgavibhāgaḥ 6. sirāvibhāgaḥ 7. marmavibhāgaḥ 8. prakr̥tibhēdīyaḥ 9. vikr̥tāṅgavijñānīyaḥ 10. vikr̥tēhitavijñānīyaḥ 11. vikr̥tāmayavijñānīyaḥ 12. dūtādivijñānīyaḥ iti dvādaśādhyāyāḥ śārīram|| 41||

Adhikarana nidAnasthAnAdhyAyAH (42) · Śloka 42

.................nidānaṁ sārvaraugikam| jvarāsr̥kśvāsayakṣmādi-madādyarśōtisāriṇām| mūtrāghātapramēhāṇāṁ vidradhyādyudarasya ca| pāṇḍukuṣṭhānilārttānāṁ vātāsrasya ca ṣōḍaśa||42||

nidānamucyatē- 1. sarvarōganidānam 2. jvaranidānam 3. raktapittanidānam 4. śvāsahidhmānidānam 5. yakṣmādinidānam 6. madātyayanidānam 7. arśōnidānam 8. atisāranidānam 9. mūtraghātanidānam 10. pramēhanidānam 11. vidradhyādinidānam 12. udaranidānam 13. pāṇḍurōganidānam 14. kuṣṭhanidānam 15. vātavyādhinidānam 16. vātaśōṇitanidānam iti ṣōḍaśādhyāyā nidānasthānam||42||

Adhikarana cikitsAsthAnAdhyAyAH (43) · Śloka 43

cikitsājvarayōrasrakāsayōḥ śvāsayakṣmaṇōḥ| vamau madātyayē'rśassu viśi dvau dvau ca mūtritē| vidradhau gulmajaṭharapāṇḍuśōphavisarpiṣu| kuṣṭhaśvitrānilavyādhivātāsrēṣu cikitsitam| caturviṁśatiradhyāyāḥ......................||43||

cikitsitamucyatē- 1. jvaracikitsitam 2. jīrṇajvaracikitsitam 3. raktapittacikitsitam 4. kāsacikitsitam 5. kṣatakṣayakāsacikitsitam 6. śvāsacikitsitam 7. yakṣmacikitsitam 8. chardyādicikitsitam 9. madātyayacikitsitam 10. arśaścikitsitam viśi dvau- 11. atisāracikitsitam 12. grahaṇīdōṣacikitsitam 13. mūtrāghātacikitsitam 14. pramēhacikitsitam 15. vidradhivr̥ddhicikitsitam 16. gulmacikitsitam 17. udaracikitsitam 18. pāṇḍurōgacikitsitam 19. śōphacikitsitam 20. visarpacikitsitam 21. kuṣṭhacikitsitam 22. śvitracikitsitam 23. vātavyādhicikitsitam 24. vātaśōṇitacikitsitam iti caturviṁśatiradhyāyāścikitsitasthānam||43||

Adhikarana kalpasthAnAdhyAyAH (44) · Śloka 44

........................kalpasiddhirataḥparam| kalpō vamērvirēkasya tatsiddhirbastikalpanā| kalpaśca siddhabastīnāṁ siddhirbastyanuvāsayōḥ| dravyakalpōṣṭamaḥ....................||44||

kalpasthānamucyatē- 1. vamanakalpaḥ 2. virēcanakalpaḥ 3. vamanavirēcanavyāpat siddhikalpaḥ 4. bastikalpaḥ 5. siddhabastikalpaḥ 6. bastivyāpatsiddhikalpaḥ 7. anuvāsanavyāpat siddhikalpaḥ 8. dravyakalpaḥ| ityaṣṭāvadhyāyāḥ kalpasthānam||44||

Adhikarana uttarasthAnAdhyAnAdhyAyAH (1) · Śloka 1

................sthānamata uttaramuttaram| bālōpacaraṇē vyādhigrahajñānaniṣēdhanē| snānē pr̥thaggrahē bhūtē dvāvunmādē smr̥tikṣayē| vartmasandhigatau dvau dvau dr̥kttamōliṅganāśiṣu| sarvadr̥ksyandadr̥kpākē karṇanāsāmukhēṣu ca| mūrdhni vraṇē tathā dvau dvau sadyōbhaṅgē bhagandarē| granthyādau kṣudrarōgēṣu guhyarōgē pr̥thagdvayam| viṣē dvau bhujagē kīṭē dvau ca lūtāsu mūṣikē| viṣē viṣōpayōgē ca tathā'dhyāyō rasāyanē| vājīkaraṇamuddiśya pañcāśō'ṣṭāṅgapūraṇaḥ||45|| iti vaidyapatisihmaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tāvaṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē āyuṣkāmīyō nāma prathamō'dhyāyaḥ iti pañcāśadadhikamadhyāyaśataṁ ṣaḍbhiḥ sthānaiḥ samīritaṁ samyaguktam||1||

ata uttaramanantaramuttarasthānamucyatē- 1. bālōpacaraṇīyaḥ 2. bālāmayapratiṣēdhaḥ 3. bālagrahavijñānīyaḥ 4. bālagrahapratiṣēdhaḥ 5. snānavidhiḥ 6. pr̥thaggrahē pratyēkagrahapratiṣēdhaḥ 7. bhūtagrahavijñānīyaḥ 8. bhūtagrahapratiṣēdhaḥ 9. unmādapratiṣēdhaḥ 10. apasmārapratiṣēdhaḥ vartmasandhigatau dvau dvau- 11. vartmarōgavijñānīyaḥ 12. vartmarōgapratiṣēdhaḥ 13. sandhisitāsitarōgavijñānīyaḥ 14. sandhisitāsitarōgapratiṣēdhaḥ 15. dr̥ṣṭirōgavijñānīyaḥ 16. timirapratiṣēdhaḥ 17. liṅganāśapratiṣēdhaḥ 18. sarvākṣirōgavijñānīyaḥ 19. abhiṣyandapratiṣēdhaḥ 20. dr̥ṣṭipākapratiṣēdhaḥ karṇādiṣu vraṇāntēṣu dvau dvau- 21. karṇarōgavijñānīyaḥ 22. karṇarōgapratiṣēdhaḥ 23. nāsārōgavijñanīyaḥ 24. nāsārōgapratiṣēdhaḥ 25. mukharōgavijñānīyaḥ 26. mukharōgapratiṣēdhaḥ 27. śirōrōgavijñānīyaḥ 28. śirōrōgapratiṣēdhaḥ 29. vraṇavibhaktivijñānīyaḥ 30. vraṇavibhaktipratiṣēdhaḥ 31. sadyōvraṇapratiṣēdhaḥ 32. bhaṅgapratiṣēdhaḥ 33. bhagandarapratiṣēdhaḥ| granthyāditritayē dvau dvau- 34. granthyādivijñānīyaḥ 35. granthyādipratiṣēdhaḥ 36. kṣudrarōgavijñānīyaḥ 37. kṣudrarōgapratiṣēdhaḥ 38. guhyarōgavijñānīyaḥ 39. guhyarōgapratiṣēdhaḥ 40. viṣapratiṣēdhaḥ| bhujaṅgē dvau- 41. sarpādidaṁṣṭrāvijñānīyaḥ 42. sarpādidaṁṣṭrāpratiṣēdhaḥ 43. kīṭapratiṣēdhaḥ 44. lūtādivijñānīyē lūtādipratiṣēdhaḥ 45. pratyēkalūtāpratiṣēdhaḥ 46. mūṣikālarkapratiṣēdhaḥ 47. viṣōpadravapratiṣēdhaḥ 48. viṣōpayōgīyaḥ 49. rasāyanādhyāyaḥ 50. vājīkaraṇādhyāyaḥ āhr̥tya granthādhyayāḥ pañcāśadadhyāyaśataṁ ṣaḍbhiḥ sthānaiḥ samīritam|| 46|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyāmaṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyāṁ sūtrasthānē prathamō'dhyāyaḥ||1||