Adhikarana atha doShaBedIyo nAma viMSo~adhyAyaH pratij~jA (1) · Śloka 1
athātō dōṣabhēdīyaṁ nāmādhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातो दोषभेदीयं नामाध्यायं व्याख़्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
pūrvēṇādhyāyēna dōṣādīnāṁ prākr̥taṁ vaikr̥taṁ ca svarūpamuktam| atra tu tēṣāmēva sthānakriyāvasthādiviśēṣabhēdaparijñānārthamadhyāyārambhaḥ| athātō dōṣabhēdīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ| atra ca yadyapyanyadapyucyatē, yathāpi prādhānyāddōṣairēva vyapadēśaḥ|| 1||
Adhikarana mahABUteByaH doShANAM samBavaH (2) · Śloka 2
vāyvākāśadhātubhyāṁ vāyuḥ|
āgnēyaṁ pittam|
ambhaḥpr̥thivībhyāṁ ślēṣmā||2||
View original
वाय्वाकाशधातुभ्यां वायुः|
आग्नेयं पित्तम्|
अम्भःपृथिवीभ्यां श्लेष्मा||२||
vāyunā mahābhūtasvarūpēṇākāśadhātumiśritēna śarīrasya vāyōḥ sambhavaḥ| dhātugrahaṇaṁ śaktisvarūpapradarśanārtham| anyathā amūrtānmūrtasambhavō viruddhaḥ| pittamāgnēyam| ambhasā pr̥thivīmiśritēna ślēṣmā niṣpadyatē|| 2||
Adhikarana doShasthAnAni (3) · Śloka 3
tatra pakvāśayaḥ kaṭiḥ sakthinī pādāvasthi śrōtraṁ sparśanañca vātasthānāni|
atra ca pakvāśayō viśēṣēṇa|
nābhirāmāśayaḥ svēdō lasikā rudhiraṁ cakṣuḥ sparśanaṁ ca pittasthānāni|
atra nābhirviśēṣēṇa|
uraḥ kaṇṭhaḥ śiraḥ klōma parvāṇyāmāśayō rasō mēdō ghrāṇaṁ rasanaṁ ca ślēṣmasthānāni|
atrāpyurōviśēṣēṇa||3||
View original
तत्र पक्वाशयः कटिः सक्थिनी पादावस्थि श्रोत्रं स्पर्शनञ्च वातस्थानानि|
अत्र च पक्वाशयो विशेषेण|
नाभिरामाशयः स्वेदो लसिका रुधिरं चक्षुः स्पर्शनं च पित्तस्थानानि|
अत्र नाभिर्विशेषेण|
उरः कण्ठः शिरः क्लोम पर्वाण्यामाशयो रसो मेदो ग़्राणं रसनं च श्लेष्मस्थानानि|
अत्राप्युरोविशेषेण||३||
tatra pakvāśayādīni vātasya sthānāni| pakvāśayaṁ nābhēradhaḥ| śēṣaṁ prasiddham| śrōtraṁ śravaṇēndriyādhiṣṭhānam| sparśanaṁ tvak| ēṣu ca madhyē viśēṣēṇa pakvāśayaḥ sthānam| nābhiprabhr̥tīni pittasthānāni| lasikā jalasadr̥śastvaciḥ snēhaḥ| uraḥkaṇṭhādīni ślēṣmasthānāni| klēma śārīrakē vakṣyamāṇam|| 3||
Adhikarana doShANAM sthUNABidhAnaM tatropapattiSca (4) · Śloka 4
itthamadhōmadhyōrdhvasannivēśinā dōṣatrayēṇa śarīramāgāramiva sthūṇātritayēna sthirīkr̥tam|
ataśca dōṣā dēhasya sthirīkaraṇāt sthūṇā ityucyantē||4||
View original
इत्थमधोमध्योर्ध्वसन्निवेशिना दोषत्रयेण शरीरमागारमिव स्थूणात्रितयेन स्थिरीकृतम्|
अतश्च दोषा देहस्य स्थिरीकरणात् स्थूणा इत्युच्यन्ते||४||
ēvamanēna prakārēṇēdaṁ sthānatrayasannivēśinā dōṣatrayēṇa sthūṇāsadr̥śēna śarīramagārasadr̥śaṁ dhāryatē| a ēva dōṣā ācāryaiḥ sthūṇāśabdēnōcyantē| sthūṇā agāradhāraṇastambhā ucyantē|| 4||
Adhikarana dhAtu-mala-doSha-saMj~jAnAmupapattiH (5) · Śloka 5
dhāraṇād dhātavaḥ|
malinīkaraṇādāhāramalatvācca malāḥ|
dūṣaṇasvabhāvatvādūṣaṇasvabhāvatvāddōṣā iti||5||
View original
धारणाद् धातवः|
मलिनीकरणादाहारमलत्वाच्च मलाः|
दूषणस्वभावत्वादूषणस्वभावत्वाद्दोषा इति||५||
śēṣamanvarthakathanaṁ subōdham|| 5||
Adhikarana doShANAM pratyekaM pa~jcavidhatvaM vAyoH praBedasthAnakarmANi ca (6) · Śloka 6
ta ētē pratyēkaṁ pañcadhā bhidyantē|
tadyathā-prāṇōdānavyānasamānāpānabhēdairvāyuḥ|
tatra prāṇō mūrdhnyavasthitaḥ kaṇṭhōraścarō buddhīndriyahr̥dayamanōdhamanīdhāraṇaṣṭhīvanakṣavathūdgārapraśvāsōcchvāsānnapravēśādikriyaḥ|
udāna urasyavasthitaḥ kaṇṭhanāsikānābhicarō vākpravr̥ttiprayatnōrjābalavarṇa srōtaḥprīṇanadhīdhr̥tismr̥timanōbōdhanādikriyaḥ|
vyānō hr̥dyavasthitaḥ kr̥tsnadēhacaraḥ śīghrataragatirgatiprasāraṇā kuñcanōtkṣēpāvakṣēpanimēṣōnmēṣajr̥mbhaṇānnāsvādanasrōtō viśōdhanasvēdāsr̥ksrāvaṇādikriyō yōnau ca śukrapratipādanō vibhajya cānnasya kiṭṭātsāraṁ tēna kramāśō dhātūṁstarpayati|
samānō'ntaragnisamīpasthastatsandhukṣaṇaḥ pakvā māśayadōṣamalaśukrārtavāmbuvahaḥ srōtōvicārī tadavala mbanānnadhāraṇapācanavivēcankiṭṭā'dhōnayanādikriyaḥ|
apānastvapānasthitō bastiśrōṇimēḍhravr̥ṣaṇavaṅkṣaṇōrucarō viṇmūtraśukrārtavagarbhaniṣkramanādikriya iti||6||
View original
त एते प्रत्येकं पञ्चधा भिद्यन्ते|
तद्यथा-प्राणोदानव्यानसमानापानभेदैर्वायुः|
तत्र प्राणो मूर्ध्न्यवस्थितः कण्ठोरश्चरो बुद्धीन्द्रियहृदयमनोधमनीधारणष्ठीवनक्षवथूद्गारप्रश्वासोच्छ्वासान्नप्रवेशादिक्रियः|
उदान उरस्यवस्थितः कण्ठनासिकानाभिचरो वाक्प्रवृत्तिप्रयत्नोर्जाबलवर्ण स्रोतःप्रीणनधीधृतिस्मृतिमनोबोधनादिक्रियः|
व्यानो हृद्यवस्थितः कृत्स्नदेहचरः शीघ्रतरगतिर्गतिप्रसारणा कुञ्चनोत्क्षेपावक्षेपनिमेषोन्मेषजृम्भणान्नास्वादनस्रोतो विशोधनस्वेदासृक्स्रावणादिक्रियो योनौ च शुक्रप्रतिपादनो विभज्य चान्नस्य किट्टात्सारं तेन क्रमाशो धातूंस्तर्पयति|
समानोऽन्तरग्निसमीपस्थस्तत्सन्धुक्षणः पक्वा माशयदोषमलशुक्रार्तवाम्बुवहः स्रोतोविचारी तदवल म्बनान्नधारणपाचनविवेचन्किट्टाऽधोनयनादिक्रियः|
अपानस्त्वपानस्थितो बस्तिश्रोणिमेढ्रवृषणवङ्क्षणोरुचरो विण्मूत्रशुक्रार्तवगर्भनिष्क्रमनादिक्रिय इति||६||
tē caitē dōṣāḥ pratyēkaṁ pañcābhiḥ prakārairbhidyantē| viśiṣṭa sthānāśrayēṇa kriyābhēdāt| yathaikō'pi dēvadattō yāṁ yāṁ kriyāṁ karōti tadanurūpamēvānēkaṁ pācakalāvakādināma labhatē| tadyathētyādinā tānēva pañca bhēdān darśayati| tatra prāṇō mūrdhni śirasi sthitaḥ| prādānyēna kaṇṭhamuraścarati| buddhyādyādhārabhūtam| dhamanyaḥ śarīrakē vakṣyantē| ṣṭhīvanaṁ mukhasrāvōtsāraṇam| praśvāsaḥ śvāsaprēraṇamucchvāsō'ntaḥpravēśanam| annasya pravēśō'nnapravēśaḥ| udānaḥ prādhānyēnōrasi sthitaḥ nāsikāditritayaṁ carati| vākpravr̥ttyādikriyaḥ| prayatnaḥ kāryēṣu padārthagrahaṇādiṣūdyamaḥ| srōtasāṁ prīṇanaṁ tarpaṇaṁ srōtaḥprīṇanam| dhīprabhr̥tīnāṁ vibōdhanēna sambandhaḥ| ādigrahaṇēna sarvaṁ tēṣāmēva saṁvāhanaparipōṣādikaṁ gr̥hyatē| vyānaḥ prādhānyēna hr̥dyavasthitaḥ kr̥tsnaṁ niravaśēṣaṁ dēhaṁ carati prāṇādyapēkṣayā śīghrataragatiḥ| gatyādayaśca sarvāḥ kriyāstadāyattāḥ| gatirdēśāntaraprāptiḥ| prasāraṇamaṅgānāṁ dīrghīkaraṇam| ākuñcanaṁ tēṣāmēva saṅkōcaḥ| utkṣēpō'ṅgasya ūrdhvaṁ nayanam| avakṣēpō'dhaḥ| nimēṣō'kṣṇaḥ puṭābhyāṁ pidhānam| unmēṣastasyaiva vikāsaḥ| jr̥mbhaṇaṁ gātravināmaḥ| annā svādanmiṣṭānigrahaḥ| sa ēva vyānō yōṣiccharīrasthaḥ puṁsā siktaṁ śukraṁ yōniṁ pratipādayati| antaryōniṁ nayatītyarthaḥ| sa ēva ca vyānō'nnasya sambandhi sāraṁ kiṭṭādvibhajya pr̥thakkr̥tya tēnānnasārēṇa dhātūn rasādīstaparyati| samānaḥ prādhānyēnāntarā gnisamīpē tiṣṭhati| tasya cāntarāgnēḥ sandhukṣaka uddīpakaḥ| antarāgnēḥ sthānamāmāśayapakvāśayayōrmadhyaṁ nābhērardhāṅgulamātrēṇa vāmē pārśvē| sa ca samānaḥ pakvāśayē dōṣamalādivaḥ| srōtassu ca vicarati| tadavalambanādikriyaśca| tēṣāmanantarōktānāṁ srōtasāma valambanaṁ dhāraṇaṁ kriyā yasyēti| annasyāpakvasyāmāśayadhāraṇa mannadhāraṇam| pācanamannasyaiva| vivēcanaṁ saṁhatasyānnasya pākāya vibhajanam| apānastu prādhānyēnāpānē kaṭēradhastiṣṭhati| bastyā dipradēśacaraḥ| viṇmūtrādiniṣkramaṇakriyaśca| tanniṣkramaṇē kriyā prēraṇamādigrahaṇēna viḍdhāraṇādiparigrahaḥ| iti vāyubhēdāḥ pañca|| 6||
Adhikarana pittasya pa~jca BedAH sthAnakarmANi ca (7) · Śloka 7
pācakarañjakasādhakālōcakabhrājakatvabhēdaiḥ pittam|
tatra yadāmāśayapakvāśayamadhyasthaṁ pañcamahābhūtātmakatvē'pi tējōguṇōtkarṣāt kṣapitasōmaguṇaṁ tataśca tyaktadravasvabhāvaṁ sahakārikāraṇairvāyuklēdādibhiranugrāhād dahanapacanā- dikriyayā labdhāgniśabdaṁ pittamannaṁ pacati, sārakittau vibhajati śēṣāṇi ca pittasthānāni tatrasthamēvānugr̥hṇāti tatpācakamityucyatē|
āmāśayasthantu rasasya rañjanādra ñjakam|
dr̥ṣṭisthaṁ rūpālōcanādālōcakam|
tvak sthaṁ tvacō bhrājanāt bhrājakam|
tadabhyaṅgapariṣēkālēpā dīn pācayati chāyāśca prakāśayati||7||
View original
पाचकरञ्जकसाधकालोचकभ्राजकत्वभेदैः पित्तम्|
तत्र यदामाशयपक्वाशयमध्यस्थं पञ्चमहाभूतात्मकत्वेऽपि तेजोगुणोत्कर्षात् क्षपितसोमगुणं ततश्च त्यक्तद्रवस्वभावं सहकारिकारणैर्वायुक्लेदादिभिरनुग्राहाद् दहनपचना- दिक्रियया लब्धाग्निशब्दं पित्तमन्नं पचति, सारकित्तौ विभजति शेषाणि च पित्तस्थानानि तत्रस्थमेवानुगृह्णाति तत्पाचकमित्युच्यते|
आमाशयस्थन्तु रसस्य रञ्जनाद्र ञ्जकम्|
दृष्टिस्थं रूपालोचनादालोचकम्|
त्वक् स्थं त्वचो भ्राजनात् भ्राजकम्|
तदभ्यङ्गपरिषेकालेपा दीन् पाचयति छायाश्च प्रकाशयति||७||
ataḥ paraṁ pācakādayaḥ pañca pittabhēdā ucyatē| tatra tēṣu pañcasu madhyē pittasya pañcabhūtātmakatvē'pyāgnēyaguṇōtkarṣāt kṣapita sōmaguṇamāmāśayapakvāśayamadhyasthaṁ kṣapitasōmaguṇatvācca tyakta dravasvabhāvaṁ sahakārikāraṇaiḥ pacanakriyāṁ prati savyāpārairvāyu klēdādibhiranugrahādupakārādyā dahanapācanādikā kriyā tasya, tayāpi labdhāgniśabdaṁ yat pittaṁ tat pācakamityucyatē| tadatraṁ pacati tatsāratvaṁ kiṭṭatvaṁ cānnasya sampādayati| śōṣāṇi pitta sthānāni dhātvādīnyanugr̥hṇāti svasthānasthitamēva tēṣūpakarōtī tyarthaḥ| yattu pittamāmāśayasthitaṁ tadrasākhyasya dhātō raktabhāvōtpattau rañjanā-drāganiṣpādanādrañjakaśabdēnōcyatē| yattu hr̥dayasthaṁ buddhyādibhiḥ kāraṇabhūtairabhiprēthamarthaṁ bāhyaṁ grahaṇasmaraṇādirūpēṇa sādhayati tatsā dhakam| dr̥ṣṭisthamantastārakasthitaṁ tu rūpasyālōcanāt tadāyatta rūpagrahaṇaśaktitvādālōcakaśaktitvēna ālōcakamucyatē| tvaksthaṁ ca tvacō bhrājanāt dīptimattākaraṇād bhrājakaśabdēnōcyatē| tadbhrājakamabhyaṅgādīn pācayati| tēnaitaduktaṁ bhavati-na hyapakvaṁ dravyaṁ svaṁ kāryaṁ karōti| dr̥śyantē ca abhyaṅgādiprayōktānyauṣadhādīni rāgakāṭhinyādīni nāśayanti tāni tvaksthēna pittēna pacyanta iti| tadēva bhrājakaṁ yāścchāyāḥ kāntayō vakṣyamāṇāḥ pañca nābhasādyāstāḥ prakāśayati prakaṭayatīti pañca pittabhēdāḥ|| 7||
Adhikarana SleShmaNaH pa~jca BedAH sthAnakarmANi ca (8) · Śloka 8
avalambakaklēdakabōdhakatarpakaślēṣakatvabhēdaiḥ ślēṣmā|
sa tūrasthaḥ svavīryēnā trikasyānnavīryēṇa ca saha hr̥daya syaca śēṣāṇāṁ ca ślēṣmasthānānāṁ tatrastha ēvōdakakarma ṇāvalambanādavalambaka ityucyatē|
āmāśayastthitō'nnasaṅghātasya klēdanātklēdakaḥ|
rasanāsthaḥ sampragrasabōdhanāt bōdhakaḥ|
śirasthaścakṣurādīndriyatarpaṇāttarpakaḥ|
parvasthō'sthisandhiślēṣaṇāt ślēṣaka iti||8||
View original
अवलम्बकक्लेदकबोधकतर्पकश्लेषकत्वभेदैः श्लेष्मा|
स तूरस्थः स्ववीर्येना त्रिकस्यान्नवीर्येण च सह हृदय स्यच शेषाणां च श्लेष्मस्थानानां तत्रस्थ एवोदककर्म णावलम्बनादवलम्बक इत्युच्यते|
आमाशयस्त्थितोऽन्नसङ्ग़ातस्य क्लेदनात्क्लेदकः|
रसनास्थः सम्प्रग्रसबोधनात् बोधकः|
शिरस्थश्चक्षुरादीन्द्रियतर्पणात्तर्पकः|
पर्वस्थोऽस्थिसन्धिश्लेषणात् श्लेषक इति||८||
avalambakādayaḥ pañca ślēṣmabhēdāḥ| sa tu ślēṣmā urasthaḥ satrikasya bāhugrīvāṁsayōgasya hr̥dayasya cōdakakarmaṇā tarpaṇapūra ṇādyākhyēnāvalambanādavalambakaśabdēnōcyatē sa trikasya svavīryēṇa prabhāvēnaivāvalambanaṁ karōti| hr̥dayasya punarannaprabhāvasahitēna svabhāvēna| tēnaitaduktaṁ bhavati-hr̥dayasyāvalambanē'nnabalamapēkṣatē| svalpayā'pyannahānyā hr̥dayāvalambanaṁ kartuṁ na śknōtītyarthaḥ| śēṣāṇāṁ kaṇṭhādīnaṁ ślēṣmasthānānāmavalambanādavalambakaḥ| sa ēva ślēṣmā āmāśayasthō'nnasaṅghātasya klēdanāt klēdasaṁjñaḥ| rasanāsthō jihvāsthaḥ samyak sphuṭaṁ rasabōdhanādbōdhakasaṁjñaḥ| śirastha indriyāṇāṁ tarpaṇāttarpakaḥ| parvasthō'sthisandhisthaḥ dvayōrasthnōḥ sandhiślē ṣṇāścachlēṣakasaṁjñaḥ||8||
Adhikarana doShasthAnakathanopasaMhAraH (9) · Śloka 9
ēvamamiṣu sthānēṣu bhūyiṣṭhamavikr̥tāḥ sakalaśarīravyā pinō'pi vātapittaślēṣmāṇō vartantē||9||
View original
एवममिषु स्थानेषु भूयिष्ठमविकृताः सकलशरीरव्या पिनोऽपि वातपित्तश्लेष्माणो वर्तन्ते||९||
ityēvamanēna prakārēṇāmīṣu sthānēṣu avikr̥tā vātādayō vartantē sakalaśarīravyāpinō'pyatra sātiśayāḥ||9||
Adhikarana teShAM vRuddhihetuH (10) · Śloka 10
tēṣāṁ vr̥ddhihēturvakṣyatē nidānēṣu||10||
View original
तेषां वृद्धिहेतुर्वक्ष्यते निदानेषु||१०||
tēṣāṁ tu vātādīnāṁ rōgaviśēṣakartr̥tvē yō vr̥ddhihētuḥ sa yathāyathaṁ jvaranidānādiṣu vakṣyatē||10||
Adhikarana teShAM vRuddhikShayalakShaNe (11) · Śloka 11
sāmānyataśca vr̥ddhikṣayalakṣaṇamuktaṁ pūrvādhyāyē||11||
View original
सामान्यतश्च वृद्धिक्षयलक्षणमुक्तं पूर्वाध्याये||११||
ata ēvāha sāmānyatō rōgaviśēṣānapēkṣayā yad vr̥ddhilakṣaṇaṁ tat pūrvādhyāyē dōṣādivijñānīya uktam||11||
Adhikarana vRuddherdvaividhyaM doShANAM sa~jcayaprakopapraSamahetavaSca (12) · Śloka 12
vr̥ddhirhi dvēdhā cayaprakōpabhēdēna|
tatrōṣṇaguṇōpahitā rūkṣā dayō vāyōḥ sañcayamāpādayanti|
śītaguṇōpahitāḥ prakōpa muṣṇagōṇōpahitāḥ snigdhādayaḥ praśamam|
śītaguṇōpa hitāstīkṣṇādayaḥ pittasya cayamuṣṇaguṇōpahitāḥ kōpaṁ śītaguṇōpahitā mandādayaḥ praśamam|
śītaguṇōpahitāḥ snigdhādayaḥ kaphasya cayamuṣṇaguṇōpahitāḥ kōpaṁ tathā tu rūkṣādayaḥ praśamam||12||
View original
वृद्धिर्हि द्वेधा चयप्रकोपभेदेन|
तत्रोष्णगुणोपहिता रूक्षा दयो वायोः सञ्चयमापादयन्ति|
शीतगुणोपहिताः प्रकोप मुष्णगोणोपहिताः स्निग्धादयः प्रशमम्|
शीतगुणोप हितास्तीक्ष्णादयः पित्तस्य चयमुष्णगुणोपहिताः कोपं शीतगुणोपहिता मन्दादयः प्रशमम्|
शीतगुणोपहिताः स्निग्धादयः कफस्य चयमुष्णगुणोपहिताः कोपं तथा तु रूक्षादयः प्रशमम्||१२||
sā ca vr̥ddhirdvēdhā dvābhyāṁ prakārābhyāṁ cayakōpabhēdēna| tau caya kōpau vakṣyamāṇalakṣaṇau| tēṣāṁ vātādīnāṁ yadyapi vr̥ddhikāraṇamuktaṁ, tathāpyasminnadhyāyē tasmā ēva vr̥ddhēravasthāviśēṣēṇa kāraṇa pradarśanārthamāha-tatrōṣṇa ityādi| tatra rūkṣādayaḥ prathamādhyā yānirdiṣṭāḥ pañca vātaguṇāḥ uṣṇēna guṇēna viruddhēna yuktā vāyōścayaṁ kurvanti| uṣṇasya viruddhatvānna kōpam| ta ēva rūkṣādayaḥ uṣṇābhāvē śitaguṇasanniyōgē ca sati sadr̥śatvādvāyōḥ kōpaṁ kurvanti| ētēṣāmēva ca rūkṣādīnāṁ ṣaṇṇāṁ guṇānāṁ viparītāḥ snigdhādayaḥ tasmaiva vāyōḥ praśamam| anayaiva diśā pittaślēṣmaṇōruttaragranthaḥ svaguṇānvēyēnaiva vyākhyēyaḥ| ślēṣmaṇastvayaṁ viśēṣaḥ yacchītēna sadr̥śēnāpi snigdhādiguṇayuktēna ślēṣmaṇaḥ styānatvāccaya ēva bhavati| viparītēnā'pyuṣṇēna vilayanāt kōpaḥ| sa ēvōṣṇō yadā rūkṣādibhiḥ saṁyōktō bhavati tadā tasyaiva praśamaṁ karōti||12||
Adhikarana doShacayaprakopapraSamAnAM lakShaNam (13) · Śloka 13
cayō vr̥ddhiḥ svādhāmnyēva pradvēṣō vr̥ddhihētuṣu|
viparītaguṇēcchā ca kōpastūnmārgagāmitā|
liṅgānāṁ darśanaṁ svēṣāmasvāsthyaṁ rōgasambhavaḥ|
svasthānasthasya samatā vikārāsambhavaḥ śamaḥ|13|
View original
चयो वृद्धिः स्वाधाम्न्येव प्रद्वेषो वृद्धिहेतुषु|
विपरीतगुणेच्छा च कोपस्तून्मार्गगामिता|
लिङ्गानां दर्शनं स्वेषामस्वास्थ्यं रोगसम्भवः|
स्वस्थानस्थस्य समता विकारासम्भवः शमः|१३|
Adhikarana doShaprakopasthAnAnurodhena vikArasamBavaH (13) · Śloka 13
dēhē'kruddhō'nilavaśātkr̥tsnē'rddhē'vayavē'pi vā|
dōṣā vikāraṁ kurutē khē varṣamiva tōyadaḥ||13||
View original
देहेऽक्रुद्धोऽनिलवशात्कृत्स्नेऽर्द्धेऽवयवेऽपि वा|
दोषा विकारं कुरुते ख़े वर्षमिव तोयदः||१३||
cayādīnāṁ trayāṇāṁ lakṣaṇamucyatē-cayō vr̥ddhirityādinā| svadhāmanyātmīyē sthānē dōṣasya yā vr̥ddhiḥ sañcayaḥ| cīyamāna- dōṣavr̥ddhihētuṣu pradvēṣaḥ tadviparītaguṇauṣadhādiṣvicchā ca cayalakṣaṇam| kōpastu vr̥ddhērēvādhikyāddōṣasya svasthānāt sthānāntaragamanam| atra ca kōpō svēṣāṁ kupitadōṣasyātmīyānāṁ liṅgānāṁ darśanaṁ tathā'svasthatā rōgasambhavaścaḥ| praśamastu dōṣasya svasthānasthasyaiva sāmyaṁ vikārasambhavaśca| nanu dōṣā vr̥ddhāḥ kva vikāraṁ kurvata ityāha-dēha ityādi| sarvō dōṣō yatraiva kupitaḥ kr̥tsnē vā dēhē'rdhē vā avayavē ēkadēśē vā dēhasya tatraiva vikāraṁ kurutē| nanu kathaṁ tē dōṣāḥ kruddhāḥ kr̥tsnaṁ dēhaṁ kadācid vyāpnuvanti kadācinnētyāha-anilavaśādvāyōḥ prērakasya nānārūpatvādityarthaḥ| vāyōśca vāyvantaraprēraṇaṁ dr̥ṣṭamēva| duṣṭāntaḥ khē varṣamiva tōyada iti| yadā ākāśē tōyadō mēghō'nilavaśādyatraiva tiṣṭhati tatraiva varṣaṁ kurutē||13||
Adhikarana AviShkRutatamAnAM vikArANAM sa~gKyAnirdeSaH (14) · Śloka 14
atha prakupitā vātādayō nānāvidhairvikāraiḥ śarīramupatapanti|
āviṣkr̥̄tatamāstu vāyōraśītirvikārāścatvāriṁśatpittasya viṁśatiḥ ślēṣmaṇaḥ||14||
View original
अथ प्रकुपिता वातादयो नानाविधैर्विकारैः शरीरमुपतपन्ति|
आविष्कॄततमास्तु वायोरशीतिर्विकाराश्चत्वारिंशत्पित्तस्य विंशतिः श्लेष्मणः||१४||
tē ca vātādayaḥ prakupitā nānāvidhaiḥ pramāṇalakṣaṇakriyāsthānādibhēdēna vikāraiḥ śarīramupatapanti santāpayanti| tēṣāṁ vikārāṇāṁ yē pradhānā vikārāsta ucyantē||14||
Adhikarana aSItiH vAtavikArAH (15) · Śloka 15
tatra vātavikārāḥ|
tadyathā-nakhabhēdō vipādikā pādaśūlaṁ pādabhraṁśaḥ suptapādatā vātakhuḍḍatā gulphagrahaḥ piṇḍikōdvēṣṭanaṁ gr̥dhrasī jānubhēdō jānuviślēṣaḥ urusādaḥ urustambhaḥ paṅgutvaṁ gudabhraṁśō gudārtirvr̥ṣaṇākṣēpō mēḍhrastambhō vaṁkṣaṇānāhaḥ śrōṇibhēdō viḍbhēda udāvartaḥ khañjatvaṁ kubjatvaṁ vāmanatvaṁ trikagrahaḥ pr̥ṣṭhagrahaḥ pārśvāvamarda udarāvēṣṭō hr̥nmōhō hr̥ddravō vakṣōdgharṣastathā vakṣōparōdhō vakṣastōdō bāhuśōṣastathā grīvāstambhō manyāstambhaḥ kaṇṭhōddhvaṁsō hanustambhastālvōṣṭhabhēdō dantabhēdō dantaśaithilyaṁ mūkatvaṁ vāksaṅgaḥ pralāpaḥ kaṣāyāsyatā mukhaśōṣō rasājñatvaṁ ghrāṇanāśaḥ karṇaśūlamaśabdaśrutiruccaiḥ śrutirbādhiryaṁ vartmastambhō vartmasaṅkōcastimiramakṣiśūlamakṣivyudāsō bhrūvyudāsaḥ śaṅkhabhēdō lalāṭabhēdaḥ śirōrukkēśabhūmisphuṭanamarditamēkāṅgarōgaḥ sarvāṅgarōga ākṣōpakō daṇḍakaḥ śramō bhramō vēpathurjr̥mbhā glānirviṣādō raukṣyaṁ pāruṣyaṁ śyāvāruṇābhāsatvamasvapnō'navasthitacittatā ca||15||
View original
तत्र वातविकाराः|
तद्यथा-नख़भेदो विपादिका पादशूलं पादभ्रंशः सुप्तपादता वातख़ुड्डता गुल्फग्रहः पिण्डिकोद्वेष्टनं गृध्रसी जानुभेदो जानुविश्लेषः उरुसादः उरुस्तम्भः पङ्गुत्वं गुदभ्रंशो गुदार्तिर्वृषणाक्षेपो मेढ्रस्तम्भो वंक्षणानाहः श्रोणिभेदो विड्भेद उदावर्तः ख़ञ्जत्वं कुब्जत्वं वामनत्वं त्रिकग्रहः पृष्ठग्रहः पार्श्वावमर्द उदरावेष्टो हृन्मोहो हृद्द्रवो वक्षोद्घर्षस्तथा वक्षोपरोधो वक्षस्तोदो बाहुशोषस्तथा ग्रीवास्तम्भो मन्यास्तम्भः कण्ठोद्ध्वंसो हनुस्तम्भस्ताल्वोष्ठभेदो दन्तभेदो दन्तशैथिल्यं मूकत्वं वाक्सङ्गः प्रलापः कषायास्यता मुख़शोषो रसाज्ञत्वं घ्राणनाशः कर्णशूलमशब्दश्रुतिरुच्चैः श्रुतिर्बाधिर्यं वर्त्मस्तम्भो वर्त्मसङ्कोचस्तिमिरमक्षिशूलमक्षिव्युदासो भ्रूव्युदासः शङ्ख़भेदो ललाटभेदः शिरोरुक्केशभूमिस्फुटनमर्दितमेकाङ्गरोगः सर्वाङ्गरोग आक्षोपको दण्डकः श्रमो भ्रमो वेपथुर्जृम्भा ग्लानिर्विषादो रौक्ष्यं पारुष्यं श्यावारुणाभासत्वमस्वप्नोऽनवस्थितचित्तता च||१५||
tatra vātavikārāḥ| tadyathā-nakhabhēdō vipādikā pādaśūlaṁ pādabhraṁśaḥ suptapādatā vātakhuḍḍatā gulphagrahaḥ piṇḍikōdvēṣṭanaṁ gr̥dhrasī jānubhēdō jānuviślēṣaḥ urusādaḥ urustambhaḥ paṅgutvaṁ gudabhraṁśō gudārtirvr̥ṣaṇākṣēpō mēḍhrastambhō vaṁkṣaṇānāhaḥ śrōṇibhēdō viḍbhēda udāvartaḥ khañjatvaṁ kubjatvaṁ vāmanatvaṁ trikagrahaḥ pr̥ṣṭhagrahaḥ pārśvāvamarda udarāvēṣṭō hr̥nmōhō hr̥ddravō vakṣōdgharṣastathā vakṣōparōdhō vakṣastōdō bāhuśōṣastathā grīvāstambhō manyāstambhaḥ kaṇṭhōddhvaṁsō hanustambhastālvōṣṭhabhēdō dantabhēdō dantaśaithilyaṁ mūkatvaṁ vāksaṅgaḥ pralāpaḥ kaṣāyāsyatā mukhaśōṣō rasājñatvaṁ ghrāṇanāśaḥ karṇaśūlamaśabdaśrutiruccaiḥ śrutirbādhiryaṁ vartmastambhō vartmasaṅkōcastimiramakṣiśūlamakṣivyudāsō bhrūvyudāsaḥ śaṅkhabhēdō lalāṭabhēdaḥ śirōrukkēśabhūmisphuṭanamarditamēkāṅgarōgaḥ sarvāṅgarōga ākṣōpakō daṇḍakaḥ śramō bhramō vēpathurjr̥mbhā glānirviṣādō raukṣyaṁ pāruṣyaṁ śyāvāruṇābhāsatvamasvapnō'navasthitacittatā ca||15||
Adhikarana catvAriMSatpittavikArAH (16) · Śloka 16
pittavikārāḥ punaḥ-ōṣaḥ plōṣaḥ davō davathurvidāhō 'ntardāhastvagdāhōṁ'sadāhō dhūmakō'mlaka ūṣmādhikya matisvēdō'ṅgagandhō'vayavasadanaṁ śōṇiklēdō māṁsaklēda stvaṅmāṁsāvadaraṇaṁ carmadaraṇaṁ raktakōṭō raktavisphōṭō raktamaṇḍalāni raktapittaṁ haritatvaṁ hāridratvaṁ nīlikā kakṣyā kāmalā tiktāsyatā lōhitagandhāsyatā pūtimukhatvaṁ tr̥ṣṇādhikyamatr̥ptirāsyapākō galapākō'kṣipākaḥ pāyupākō mēḍhrapākō jīvādānaṁ tamaḥpravēśō hari tahāridranētramūtraśakr̥tvañca||16||
View original
पित्तविकाराः पुनः-ओषः प्लोषः दवो दवथुर्विदाहो ऽन्तर्दाहस्त्वग्दाहोंऽसदाहो धूमकोऽम्लक ऊष्माधिक्य मतिस्वेदोऽङ्गगन्धोऽवयवसदनं शोणिक्लेदो मांसक्लेद स्त्वङ्मांसावदरणं चर्मदरणं रक्तकोटो रक्तविस्फोटो रक्तमण्डलानि रक्तपित्तं हरितत्वं हारिद्रत्वं नीलिका कक्ष्या कामला तिक्तास्यता लोहितगन्धास्यता पूतिमुख़त्वं तृष्णाधिक्यमतृप्तिरास्यपाको गलपाकोऽक्षिपाकः पायुपाको मेढ्रपाको जीवादानं तमःप्रवेशो हरि तहारिद्रनेत्रमूत्रशकृत्वञ्च||१६||
ōṣādayaḥ pītaśakr̥ttvāntāścatvāriṁśat pittavikārāḥ| atra prādhānyēna pittam||16||
Adhikarana viMSatiH SleShmavikArAH (17) · Śloka 17
ślēṣmavikārāstu-tr̥ptistandrā nidrā''dhikyaṁ staimityaṁ gurugātratā''lasyaṁ mukhamādhuryaṁ prasēkaḥ ślēṣmōdgiraṇaṁ malādhikyaṁ balāsō hr̥dayōpalēpaḥ kaṇṭhōpalēpō dhamanī praticayō galaganḍō'tisthaulyaṁ śītāgnitvamudardaḥ śvētā vabhāsatā śvētanētramūtraśakr̥ttvaṁ ca||17||
View original
श्लेष्मविकारास्तु-तृप्तिस्तन्द्रा निद्राऽऽधिक्यं स्तैमित्यं गुरुगात्रताऽऽलस्यं मुख़माधुर्यं प्रसेकः श्लेष्मोद्गिरणं मलाधिक्यं बलासो हृदयोपलेपः कण्ठोपलेपो धमनी प्रतिचयो गलगन्डोऽतिस्थौल्यं शीताग्नित्वमुदर्दः श्वेता वभासता श्वेतनेत्रमूत्रशकृत्त्वं च||१७||
tr̥ptyādayaḥ śvētaśakr̥ttvāntā viṁśatiḥ ślēṣmavikārāḥ||17||
Adhikarana dAhAdInAM lakShaNam (18) · Śloka 18
tatra sarvāṅgīṇastīvraḥ santāpō dāhaḥ|
svēdāratimānōṣaḥ|
prādēśikaḥ svēdarahitō'gnyarciṣēva dāhaḥ plōṣaḥ|
mukhō ṣṭhatāluṣu dāhō davaḥ|
cakṣurādīndriyēṣu dāhō davathuḥ|
pāṇipādāṁsamūlēṣu vividhaḥ santāpō vidāhaḥ|
kōṣṭhē dāhō'ntardāhaḥ|
śirōgrīvākaṇṭhatāluṣu dhūmāyanaṁ dhūmakaḥ|
sāntardāhahr̥dayaśūlōdgārō'mlakaḥ|
śōṇitasya kr̥ṣṇatā daurgandhyatanutvāni klēdaḥ|
māṁsasya tu kr̥ṣṇatā daurgandhyañca|
bāhyatvaksaṁhatiścarma kōthaḥ|
kōṣṭhagauravādāhāraspr̥hā tr̥ptiḥ|
anyē punarāhuḥ-annānabhinandatā tr̥ptiriva tr̥ptirarōcakaḥ|
nidrārttasyēva viṣayāgrahaṇaṁ tandrā|
staimityaṁ tu pramīlaka ityanyaiḥ paṭhitam|
upalēpa ivōpalēpaḥ|
tadatiśayaḥ praticayō'tipūraṇam|
agnērati mandatā śaityam|
urasō'bhiṣyanda udardaḥ|
kēṣāñcicchītavēpathurudardaḥ|
anyē punarāhuḥ- śītapānīyasaṁsparśācchītakālē viśēṣataḥ|
sarāgakaṇḍūḥ śōpha syādudardaḥ sa kaphōdbhavaḥ||18||
View original
तत्र सर्वाङ्गीणस्तीव्रः सन्तापो दाहः|
स्वेदारतिमानोषः|
प्रादेशिकः स्वेदरहितोऽग्न्यर्चिषेव दाहः प्लोषः|
मुख़ो ष्ठतालुषु दाहो दवः|
चक्षुरादीन्द्रियेषु दाहो दवथुः|
पाणिपादांसमूलेषु विविधः सन्तापो विदाहः|
कोष्ठे दाहोऽन्तर्दाहः|
शिरोग्रीवाकण्ठतालुषु धूमायनं धूमकः|
सान्तर्दाहहृदयशूलोद्गारोऽम्लकः|
शोणितस्य कृष्णता दौर्गन्ध्यतनुत्वानि क्लेदः|
मांसस्य तु कृष्णता दौर्गन्ध्यञ्च|
बाह्यत्वक्संहतिश्चर्म कोथः|
कोष्ठगौरवादाहारस्पृहा तृप्तिः|
अन्ये पुनराहुः-अन्नानभिनन्दता तृप्तिरिव तृप्तिररोचकः|
निद्रार्त्तस्येव विषयाग्रहणं तन्द्रा|
स्तैमित्यं तु प्रमीलक इत्यन्यैः पठितम्|
उपलेप इवोपलेपः|
तदतिशयः प्रतिचयोऽतिपूरणम्|
अग्नेरति मन्दता शैत्यम्|
उरसोऽभिष्यन्द उदर्दः|
केषाञ्चिच्छीतवेपथुरुदर्दः|
अन्ये पुनराहुः- शीतपानीयसंस्पर्शाच्छीतकाले विशेषतः|
सरागकण्डूः शोफ स्यादुदर्दः स कफोद्भवः||१८||
ēṣu ca vikārēṣu madhyē kēcid glāniraukṣyapāruṣyādayō lōkē prasiddhāḥ| kēcit pakṣavadhākṣēpakādayaḥ svatantraprasiddhāḥ| kēcit vr̥ṣaṇākṣēpanakhabhēdādayō'nvarthavantaḥ| yē tvaprasiddhā vilakṣaṇā anyarthayuktāśca tēṣāṁ tantrakāraḥ svayamēva lakṣaṇaṁ tantrē vyavahārārthaṁ sarvāṅgīṇa ityādinā darśayati| yaḥ sarvāṅgabhavastīvraśca dāhaḥ sa sāmānyaśabdavācyaḥ, sa ēva svēdēnāratyā ca yukta ōṣa ityucyatē| prādēśikō dāhō yaḥ kvacidēvāṅgāvayavē svēdarahitastī kṣṇō'gnyarciṣēva jvalanajvālayēva dāhaḥ plōṣaśabdavācyaḥ| mukhē vā ōṣṭhē vā tāluni vā dāhō davaśabdēnōcyatē| cakṣurādiṣvi ndriyēṣu dāhō davathuḥ| ēṣa hi viṣayagrahaṇāvasānē indriyādhiṣṭhā nasya bhavati| athavā indriyādhārasya nētrādērādhēyēna cakṣurādīndri yēṇa vyapadēśaḥ| pāṇyādiṣu nānāsvaRrūpaḥ santāpō vidāhaśabdavācyaḥ| kōṣṭhē'ntaḥśabdēna śārīrakē antaḥkōṣṭhō mahāsrōta iti| tēnaitaduktaṁ bhavati-antardāhaśabdēna kōṣṭhadāha ucyatē| antaḥśiraḥprabhr̥tiṣu dhūmāvr̥ttamiva dhūmakaḥ| hr̥dayaśūlaḥ sāntardāhaḥ sakōṣṭhadāhaḥ sāmlōdgāraścāmlakaśabdavācyaḥ| śōṇitasya raktasya kr̥ṣṇatādīni klēdaśabdavācyāni| tēnaitaduktaṁ bhavati-raktasya kārṣṇyaṁ daurgandhyaṁ tanutvaṁ ca yadutpadyatē sa śōṇitaklēdaḥ| māṁsasya kārṣṇyaṁ daurgandhyaṁ ca māṁsaklēdaśabdēnōcyatē| kakṣyā nāma piṭakā kṣudrarōgē vakṣyatē| bāhyatvacaḥ saṁhatiścarmakōtha śabdēnōcyatē| anēnaitaduktaṁ bhavati- yā antaḥśarīrāstvacastā api| anyatsubōdham| iyaṁ tr̥ptiḥ ślēṣmavikārapaṭhitā gr̥hyatē| na tu nañābhisambaddhā pittabhavā| tatra bahvapi bhuñjānō'trē jīryamāṇē'jīryamāṇē vā tr̥pyati| nidrārtasya jāgrata ēvētyarthaḥ| staimityaṁ tvanyaistantrakāraiḥ pramīṇakamiti paṭhitam| anēna staimityapramīlakayōḥ paryāyatvaṁ darśayitvā staimityaśabdēna subōdhatvād vyavahāraṁ karōti| upalēpa iva kēnacit piṣṭhēna kaṇṭhē hr̥dayē cōpalēpaḥ| dhamanīpraticayaḥ punardhamanīṣu śārīrakavakṣya māṇāsu tasyaivōpalēpasyātiśayō'tipūraṇamēva| agniśaityamagnēratimādyaṁ nirūṣmatvamiti yāvat| udarda urasō'bhiṣyandō'ntarvakṣaḥsrōtasāṁ srāvaḥ| kēṣāñcidācāryāṇāṁ matam, yathā śītēna yō vēpathuḥ kampaḥ sa udardaśabdavācyaḥ| anyē punarācāryāḥ śītapānīyētyādinā lakṣaṇēnōdardamāhuḥ| tantrakārō'tastantrāntaraślōkaṁ svayaṁ paṭhati| ityāviṣkr̥tatamāḥ prāyōbhavā vikārāḥ||18||
Adhikarana mahAvikArakShudravikArayornAmakaraNavidhiH (19) · Śloka 19
mahāvikārāstu yathāsvamēvō dēkṣyantē|
kṣudravikārāḥ punaryadēvāṅgamāviśanti tadupapadamēva nāma labhantē|
yathā nakhaśaṅkhalalāṭabhēdāḥ sāntardāhakaṇṭhahr̥dayōpalēpādayaḥ|
tēṣāṁ hi tathaiva svarūpamupadiṣṭhaṁ bhavati||19||
View original
महाविकारास्तु यथास्वमेवो देक्ष्यन्ते|
क्षुद्रविकाराः पुनर्यदेवाङ्गमाविशन्ति तदुपपदमेव नाम लभन्ते|
यथा नख़शङ्ख़ललाटभेदाः सान्तर्दाहकण्ठहृदयोपलेपादयः|
तेषां हि तथैव स्वरूपमुपदिष्ठं भवति||१९||
mahāvikārāḥ punargulmajvarādayō yathāsvamātmīyēṣu nidānē ṣūpadēkṣyantē| yē tu kṣudravikārāḥ svalpāstē yasminnēvāṅga utpadyantē saṁvittiviśēṣēṇa labdhavyapadēśāstadāśrayāṅganāmaupapadaṁ nāma vyavahārāya labhantē| yathā bhēdēnēva saṁvidyamānā pīḍā nakhāśritā tadupapadamēva nakhabhēda iti nāma labhatē| upapadaṁ samīpapadam| tēṣāṁ hi kṣudravikārāṇāṁ tathaiva nāmnaiva svarūpamarthamupadiṣṭamuktaṁ bhavati||19||
Adhikarana anuktavikAreShvapi cikitsopakramaH (20) · Śloka 20
sarvēṣu tēṣu tēṣvanuktēṣu cānyēṣvasaṅkhyēyatvādvikārēṣu imānyēva dōṣāṇāmātmaliṅgāni sakalaśarīravyāpīnyavya bhicārīṇi ca|
tathā karmāṇyupakramaśca|
tatrātmaliṅgānyāyuṣkāmīyē nirdiṣṭāni||20||
View original
सर्वेषु तेषु तेष्वनुक्तेषु चान्येष्वसङ्ख़्येयत्वाद्विकारेषु इमान्येव दोषाणामात्मलिङ्गानि सकलशरीरव्यापीन्यव्य भिचारीणि च|
तथा कर्माण्युपक्रमश्च|
तत्रात्मलिङ्गान्यायुष्कामीये निर्दिष्टानि||२०||
sarvēṣu tūktēṣu dōṣajēṣu vikārēṣvānantyādanuktēṣu ca imānyēvāgrē uddiśyamānāni vikārārambhakadōṣāṇāmātmaliṅgāni svarūpalakṣaṇāni| kimbhūtāni āha-sakalaśarīravyāpīni| tēnaitaduktaṁ bhavati| sarvasyaiva vakārasyārambhakadōṣasvarūpalakṣaṇēna vinā sambhavō na bhavati| tathā vyabhicārīṇi ca vikāraṁ na vyabhicarantītyarthaḥ| anēnaitaduktaṁ bhavati yad vātāvikārēṣu vātasya svarūpalakṣaṇānyēva bhavantītyēvaṁ pittaślēṣmavikārēṣvapi vācyam| nānyadōṣajēṣu vikārēṣvanyadōṣajāni lakṣaṇāni bhavantītyarthaḥ| na kēvalamātmalakṣaṇāni yāvat karmāṇyapi dōṣajāni sāmānyēna vikārēṣvēvānusyūtānyupakramaśca tathaiva| tēnaitaduktaṁ bhavati| yatra vikārasāmānyē vāyusvarūpalakṣaṇaṁ vāyukarmāṇi ca dr̥śyantē sa vikārō vātajō jñēyaḥ| tatra vātōpakrama ēva kārya ityuktyā'nuktavikārō sāmānyēna| ēvaṁ pittakaphayōrapi vācyam| tatra vātādīnāmātmaliṅgāni āyuṣkāmīyā'dhyāyē tatra rūkṣētyādinā nirdiṣṭāni| karmāṇi dōṣāṇāmasādhāraṇyēna sraṁsavyāsētyādinā darśayati||20||
Adhikarana doShANAM karmANi (21) · Śloka 21
karmāṇi tu vāyōḥ sraṁsavyāsaṅgasādabhēdatōdaharṣatarṣavarttā ṅgimardakampavyathavēṣṭabhaṅgaśūlaśōṣasvāpapāruṣyasauṣiryasaṅkōca spandanāni kaṣāyarasatvaṁ śyāvāruṇavarṇatā ca|
pittasya dāhōṣmapākasvēdaklēdakōthasrāvarāgāḥ kaṭvamlarasatvaṁ śuklāruṇavarjyavarṇatā ca|
ślēṣmaṇaḥ kaṇḍūsthairyagaura vōpadēhasnēhaśaityabandhanacirakāritvāni madhuralavaṇarasatvaṁ śvētavarṇatā cēti||21||
View original
कर्माणि तु वायोः स्रंसव्यासङ्गसादभेदतोदहर्षतर्षवर्त्ता ङ्गिमर्दकम्पव्यथवेष्टभङ्गशूलशोषस्वापपारुष्यसौषिर्यसङ्कोच स्पन्दनानि कषायरसत्वं श्यावारुणवर्णता च|
पित्तस्य दाहोष्मपाकस्वेदक्लेदकोथस्रावरागाः कट्वम्लरसत्वं शुक्लारुणवर्ज्यवर्णता च|
श्लेष्मणः कण्डूस्थैर्यगौर वोपदेहस्नेहशैत्यबन्धनचिरकारित्वानि मधुरलवणरसत्वं श्वेतवर्णता चेति||२१||
sraṁsaḥ bāhvādisandhibhraṁśaḥ| vyāsaḥ śārīrāṇāṁ bhāvānāṁ vyāyatatvam| saṅgō naikatrasthitānāmēkatra saṅghaṭanam| varttaḥ kāṭhinyāpādanam| anyatra varttō vyavahāraḥ| spandaḥ kiñciccalanam| kampastvatiśayēna| kaṣāyarasatvaṁ rasāntarē'pi kaṣāyagrahaḥ| dāhādīni pittakarmāṇi| kōthaḥ kalēdasyātiśayēna vicchinnatvaṁ kaṭvamlarasatvaṁ pūrvavadvyākhyēyam| śuklāruṇavarṇayōḥ pratiṣēdhēna tacchēṣanānāvarṇasambhavaṁ darśayati| kaṇḍūsthairyādīni ślēṣmavikārāḥ| iti dōṣāṇāṁ karmāṇi| svarūpalakṣaṇamasmābhiḥ prathamādhyāya ātrēyamatānusāribhiruktam||21||
Adhikarana kapilabalamatena doShasvalakShaNAni suSrutamata~jca (22) · Śloka 22
kapilabalastvēṣāṁ svalakṣaṇāni rasatō nirdidēśa kaṭvamlalavaṇaṁ pittaṁ svādvamlalavaṇaṁ kaphaḥ|
kaṣāyatiktakaṭukō vāyurdr̥ṣṭō'numānataḥ|
suśrutaḥ punaḥ paṭhati-pittaṁ vidagdhamamlatāmupaiti, ślēṣmā lavaṇatām||22||
View original
कपिलबलस्त्वेषां स्वलक्षणानि रसतो निर्दिदेश कट्वम्ललवणं पित्तं स्वाद्वम्ललवणं कफः|
कषायतिक्तकटुको वायुर्दृष्टोऽनुमानतः|
सुश्रुतः पुनः पठति-पित्तं विदग्धमम्लतामुपैति, श्लेष्मा लवणताम्||२२||
ācāryakapilabalastvēṣāṁ rasasvarūpēṇaiva nirdidēśa| na tu śītādiguṇāntarasvarūpēṇētyarthaḥ| tacca kapilabalagranthaṁ vāgbhaṭaḥ kaṭvamlētyādinā svayaṁ paṭhati| nanu vāyōramūrtatvānmūrtadharmānugaḥ kathaṁ jñāyata ityāha-dr̥ṣṭō'numānata iti| tatrānumānaṁ tathāvidhai rāhārauṣadhairvr̥ddhiḥ| tēna kāryat kāraṇānumānamuktam| vr̥ddhiśca samānēnēti dr̥ṣṭamētacca śārīrasya vāyōrvijñayēm||22||
Adhikarana prakaraNopasaMhAraH (23) · Śloka 23
tadēvamētāni vāyvādirūpakarmāṇyavahitaḥ samyagupalakṣa yēdāgamapratyakṣānumānaiḥ|
anantarañca dēśakālamātrādīn pramāṇīkr̥tyāśvēvōpakramētēti||23||
View original
तदेवमेतानि वाय्वादिरूपकर्माण्यवहितः सम्यगुपलक्ष येदागमप्रत्यक्षानुमानैः|
अनन्तरञ्च देशकालमात्रादीन् प्रमाणीकृत्याश्वेवोपक्रमेतेति||२३||
iti kapilabalamataṁ darśayitvā pittaṁ vidagdhamityādinā ślēṣmā lavaṇatāmityantēna granthēna suśrutamataṁ paṭhati| anēnaitat darśayati| yāthā suśrutaḥ kapilabalamatamēva vēśēṣayati| yathā yēyaṁ pitta syāmlatā ślēṣmaṇaśca lavanatā vā sā vidāhāvasthāyāmēva na tu satatam| tadētadēvamētāni vāyvādīnāṁ rūpāṇi karmāṇi cāvahitō'vadhānavānāgamādibhiḥ samyagupalakṣayēt| āgamaḥ śāstrādiṣu sādhupuruṣakathitaḥ| pratyakṣamitīndriyēṇa viṣayagrahaṇaṁ, tatpūrvakamēva hētvādibhiḥ padārthaviśēṣāvacchēdanamanumānam| iti vāyvādisvarūpakarmāṇyupalakṣya dēśādīn pramāṇīkr̥tyāvēkṣyāśu śīghraṁ tānupakramēta cikitsēt| ādigrahaṇēna balāhārasātmyāsattvādiparigrahaḥ ētānyapyavēkṣyētyarthaḥ||23||
Adhikarana doShANAM triShaShTirBedAH (24) · Śloka 24
bhavanti cātra vakṣyantē'taḥ paraṁ dōṣā vr̥ddhikṣayavibhēdataḥ|
pr̥thak trīn viddhi saṁsargastridhā tatra tu tānnava|
trīnēva samayā vr̥ddhyā ṣaḍēkasyātiśāyanē|
trayōdaśa samastēṣu ṣaḍdvyēkātiśayēna tu|
ēkaṁ tulyādhikaiḥ ṣaṭ ca tāratamyavikalpanāt|
pañcaviṁśatirityēvaṁ vr̥ddhaiḥ kṣīṇaiśca tāvataḥ|
ēkaikavr̥ddhisamatākṣayaiḥ ṣaṭ tē punaśca ṣaṭ|
ēkakṣayadvandvavr̥ddhyā saviparyayayā'pi tē|
bhēdā dviṣaṣṭirnirdiṣṭāstriṣaṣṭiḥ svāsthyakāraṇam||24||
View original
भवन्ति चात्र वक्ष्यन्तेऽतः परं दोषा वृद्धिक्षयविभेदतः|
पृथक् त्रीन् विद्धि संसर्गस्त्रिधा तत्र तु तान्नव|
त्रीनेव समया वृद्ध्या षडेकस्यातिशायने|
त्रयोदश समस्तेषु षड्द्व्येकातिशयेन तु|
एकं तुल्याधिकैः षट् च तारतम्यविकल्पनात्|
पञ्चविंशतिरित्येवं वृद्धैः क्षीणैश्च तावतः|
एकैकवृद्धिसमताक्षयैः षट् ते पुनश्च षट्|
एकक्षयद्वन्द्ववृद्ध्या सविपर्यययाऽपि ते|
भेदा द्विषष्टिर्निर्दिष्टास्त्रिषष्टिः स्वास्थ्यकारणम्||२४||
bhavanti cātrēpi tantrarītiḥ| ataḥ paraṁ dōṣā vātādayō vr̥ddhikṣayakr̥tēna bhēdēna vakṣyantē| tatra vr̥ddhērēva prathamamucyatē| pr̥thagasaṁhatairvr̥ddhaistrīn bhēdān viddhi jānīhi| tatra vāyurvr̥ddhaḥ pittaṁ vr̥ddhaṁ kaphō vr̥ddhaḥ| saṁsargō dvidōṣasaṁyōlakṣaṇastriprakārō vātapittaṁ, vātakaphaṁ, pittakaphamiti| ētad gaṇanāyāṁ na praviśati trayamanūdyamānatvāt| tatra triprakārē'pi saṁsargē tān bhēdān nava viddhīti vidhīyatē| kathamityāha-trīnēvētyādi| samayā parasparāpēkṣayā anyūnādhikayā vr̥ddhyā trīn bhēdān| tatra vātapittē samayā vr̥ddhyā vr̥ddhē| vātakaphau samayā vr̥ddhyā vr̥ddhau| kaphapittē samayā vr̥ddhyā vr̥ddhē| ēkasyōbhayōranyatarasyātiśayēna ṣaḍ bhēdān viddhi| tatra vāyuradhikayā vr̥ddhyā vr̥ddhaḥ pittam| hīnayā| vāyurhīnayā vr̥ddhaḥ pittamadhikayā| kaphō hīnayā pittamadhikatayā| pittaṁ hīnayā kaphō'dhikayā vāyuradhikayā kaphō hīnayā| vāyurhinayā kaphō'dhikayā iti saṁsargē nava| samastēṣu trayōdaśa bhēdān viddhīti sambandhaḥ| samastēṣu sannipātēṣvityarthaḥ| kathamityāha-ṣaḍdvyēkātiśayēna| tatra dvayōrēkasya vā trayāṇāṁ madhyē'nyatamasyātiśayēna ṣaṭ| tatra dvyatiśayēna trīnēkātiśayēna trīniti| atra vātapittē'dhikayā vr̥ddhyā vr̥ddhē| kaphō hīnayā| vātakaphāvadhikayā vr̥ddhyā vr̥dau| pittaṁ hīnayā| kaphapittē'dhikayā vāyurhīnayā| iti dvyatiśayaḥ| ēkātiśayēna yathā vāyuradhikayā kaphapittē hīnayā| pittamadhikayā vātakaphau hīnayā| kaphō'dhikayā vātapittē hīnayā| iti ṣaṭ| ēkaṁ tulyādhikaiḥ samavr̥ddhairityarthaḥ| vātapittakaphāḥ samavr̥ddhāḥ| tāratamyavikalpanāt ṣaḍ bhēdāt viddhi| ēkō'dhikō'nyō'dhikatarō'nyō'dhikatamaḥ ityarthaḥ| tatra vāyurhīnayā pittaṁ madhyamā kaphō'dhikayā| pittamūnayā, vāyurmadhyayā, kaphō'dhikayā| kaphō hīnayā, vāyurmadhyayā, pittamadhikayā| kaphō hīnayā, pittaṁ madhyamā, vātō'dhikayā| vāyurhīnayā, kaphō madhyayā, pittamadhikayā| pittaṁ hīnayā, kaphō madhyayā vāyuradhikayā| iti samastēṣu trayōdaśa| ityēvamanēna prakārēṇa vr̥ddhaiḥ pañcaviṁśatiḥ| tatra pr̥thak trayaḥ saṁsargō navadhā| samastēṣu trayōdaśa cēti| kṣīṇaiścaitāvanta ēva pañcaviṁśatirēvētyarthaḥ| tatra vr̥ddhisthānōpakṣēpēṇa kṣayaśabdasya gaṇanīyam| iti saṁsargasannipātabhēdā uktāḥ| anantaraṁ pr̥thagbhūtēna viśēṣēṇa bhēdā ucyantē| tē ca bhēdā dōṣēṣvēkaikasya vr̥ddhyā samānayā kṣayēṇa ca ṣaṭ| ēkō vr̥ddhō'nyaḥ samō'nyaḥ kṣīṇa ityarthaḥ| tatra vāyurvr̥ddhaḥ pittaṁ samaṁ kaphaḥ kṣīṇaḥ| vāyurvr̥ddhaḥ pittaṁ kṣīṇaṁ kaphaḥ samaḥ| vāyuḥ samaḥ pittaṁ vr̥ddhaṁ kaphaḥ kṣīṇaḥ| vāyuḥ samaḥ pittaṁ kṣīṇaṁ kaphō vr̥ddhaḥ| vāyuḥ kṣīṇaḥ pittaṁ samaṁ kaphō vr̥ddha iti ṣaṭ| saviparyayā ēkakṣayadvandvavr̥ddhyā punaḥ ṣaḍēva bhēdā bhavantīti vākyaśēṣaḥ| dvandvasya vr̥ddhirdvandvavr̥ddhiḥ| ēkasya kṣayaḥ ēkakṣayaḥ| tēna sahitā dvandvavr̥ddhiḥ saha viparyayēṇa vartata iti saviparyayayā| dvandvakṣayaikavr̥ddhyā iti viparyayārthaḥ| tatraikakṣayadvandvavr̥ddhyā yathā vāyuḥ kṣīṇaḥ kaphapittē vr̥ddhē| pittaṁ kṣīṇaṁ vātakaphau vr̥ddhau| kaphaḥ kṣīṇaḥ vātapittē vr̥ddhē| dvandvakṣayaikavr̥ddhirucyatē| vātapittē kṣīṇē kaphō vr̥ddhaḥ| vātakaphau kṣīṇaṁ pittaṁ vr̥ddham| kaphapittē kṣīṇē vāyurvr̥ddha iti ṣaṭ| iti dviṣaṣṭibhēdā nirddiṣṭāḥ| tatra vr̥ddhyā pañcaviṁśatiḥ kṣayēṇa pañcaviṁśatiḥ| ēkaikavr̥ddhisamatākṣayaiḥ ṣaṭ| punaḥ ṣaṭ| triṣaṣṭō bhēdaḥ svāsthyakāraṇam| samarūpa ityarthaḥ||24||
Adhikarana yugapadvRuddhisAmyakShayAnugadoShavikAravarNanam (25) · Śloka 25
rōgyavasthāsu yugapad vruddhisāmyakṣayānugam|
ṣaṭkaṁ hi durbōdhataraṁ vikārairupadēkṣyatē|
prakr̥tisthaṁ yadā pittaṁ vr̥ddhō vāyuḥ kaphakṣayē|
sthānādādāya gātrēṣu yatra yatra visarpati|
tadā bhēdaśca dāhaśca tatra tatrānavasthitau|
gātrōddēśē tathā syātāṁ balahānipariśramau|
prakr̥tisthaṁ kaphaṁ kṣīṇē pittē vāyuryadā balī|
karṣētkuryāttadā śūlaṁ saśaityastambhagauravam|
prakr̥tisthaṁ yadā vātaṁ pittaṁ vr̥ddhaṁ kapakṣayē|
saṁruṇaddhi tadā dāhaḥ śūlaṁ cāsyōpajāyatē|
prakr̥tisthaṁ kaphaṁ vr̥ddhaṁ pittaṁ vāyukṣayē yadā|
sannirundhyāttadā kuryātsa tandrāgauravaṁ jvaram|
prakr̥tisthaṁ yadā vāyuṁ vr̥ddhaḥ pittakṣayē kaphaḥ|
sannirundhyāttadā kuryācchītakaṁ gauravaṁ jvaram|
prakr̥tisthaṁ yadā pittaṁ vr̥ddhaḥ ślēṣmānilakṣayē|
sannirundhyāttadā kuryānmandāgnitvaṁ śirōgraham|
nidrātandrōpalēpāṁśca hr̥drōgaṁ gātragauravam|
ṣṭhīvanaṁ pittakaphayōrnakhādīnāṁ ca pītatām||25||
View original
रोग्यवस्थासु युगपद् व्रुद्धिसाम्यक्षयानुगम्|
षट्कं हि दुर्बोधतरं विकारैरुपदेक्ष्यते|
प्रकृतिस्थं यदा पित्तं वृद्धो वायुः कफक्षये|
स्थानादादाय गात्रेषु यत्र यत्र विसर्पति|
तदा भेदश्च दाहश्च तत्र तत्रानवस्थितौ|
गात्रोद्देशे तथा स्यातां बलहानिपरिश्रमौ|
प्रकृतिस्थं कफं क्षीणे पित्ते वायुर्यदा बली|
कर्षेत्कुर्यात्तदा शूलं सशैत्यस्तम्भगौरवम्|
प्रकृतिस्थं यदा वातं पित्तं वृद्धं कपक्षये|
संरुणद्धि तदा दाहः शूलं चास्योपजायते|
प्रकृतिस्थं कफं वृद्धं पित्तं वायुक्षये यदा|
सन्निरुन्ध्यात्तदा कुर्यात्स तन्द्रागौरवं ज्वरम्|
प्रकृतिस्थं यदा वायुं वृद्धः पित्तक्षये कफः|
सन्निरुन्ध्यात्तदा कुर्याच्छीतकं गौरवं ज्वरम्|
प्रकृतिस्थं यदा पित्तं वृद्धः श्लेष्मानिलक्षये|
सन्निरुन्ध्यात्तदा कुर्यान्मन्दाग्नित्वं शिरोग्रहम्|
निद्रातन्द्रोपलेपांश्च हृद्रोगं गात्रगौरवम्|
ष्ठीवनं पित्तकफयोर्नख़ादीनां च पीतताम्||२५||
ēṣu ca madhyē vr̥ddhisāmyakṣayānugaṁ yat ṣaṭkaṁ tadvikārairupadēkṣyatē| yatō rōgyavasthāsu yugapad vr̥ddhisāmyakṣayānurūpēṇa yat ṣaṭkaṁ tad durbōdhataram| taccōcyatē-prakr̥tisthamityādinā| vr̥ddhō vāyuḥ kaphō kṣīṇē sati pittaṁ prakr̥tisthamādāya yatra yatra gātrēṣu nānāvidhēṣvavayavēṣu visarpati prasarati| tatra gātrōddēśē yatra pittamādāya vāyurgatastasminnanavasthitau bhēdadāhau syātām| anavasthitāvaniyatau balahānipariśramau ca syātāmiti sambandhaḥ| vāyurbalī pittē kṣīṇē sati prākr̥taṁ kaphaṁ yadā svasthānādākarṣēt, tadā tatra saśaityastambhagauravaṁ śūlaṁ kuryāt| pittaṁ vr̥ddhaṁ kaphē kṣīṇē vātaṁ prakr̥tisthaṁ yadā saṁruṇaddhi pratibadhnāti tadā tasya puruṣasya tatra tatra vr̥ddhadōṣasthānē dāhaḥ śūlaṁ ca jāyatē| pittaṁ vr̥ddhaṁ vāyukṣayē sati prakr̥tisthamēva kaphaṁ yadā sannirundhyāttadā satandrāgauravaṁ jvaraṁ kuryāt| tandrā ālasyātiśayaḥ| kaphō vr̥ddhaḥ pittē kṣīṇē prakr̥tisthamēva vāyuṁ yadā sannirundhyāttadā śītakaṁ śītapūrvakaṁ jvaraṁ kuryāt| aṅgānāṁ gauravaṁ rujaṁ ca| kaphō vr̥ddhō vāyau kṣīṇē prakr̥tisthamēva yadā pittaṁ sannirundhyāt tadā mandāgnitvādīn puruṣasya kuryāt upalēpa ivōpalēpō gātrāṇām| iti ṣaṭkē vr̥ddhisāmyakṣayānugē vikārāḥ kīrtitāḥ||25||
Adhikarana anuktalakShaNasamAveSaH (26) · Śloka 26
yē dōṣavr̥ddhikṣayayōrvikārāḥ kīrtitāḥ pr̥thak|
śēṣēṣvapi tu tānēva kalpayēttadyathāyatham||26||
View original
ये दोषवृद्धिक्षययोर्विकाराः कीर्तिताः पृथक्|
शेषेष्वपि तु तानेव कल्पयेत्तद्यथायथम्||२६||
nanu ca śēṣēṣu bhēdēṣu kō vikārasamūha ityāha- yē dōṣētyādi| puRrvē'dhyāyē dōṣāṇāṁ vātādīnāṁ vr̥ddhānāṁ kṣīṇānāṁ ca kārśyakārṣṇya kampasphuraṇētyādinā granthēna vikārāḥ kīrtitāḥ tānēva vikārān vr̥ddhakṣīṇadōṣānugamanēna śēṣadōṣabhēdēṣvapi kalpayēt| yathāyathaṁ vr̥ddhakṣīṇadōṣānugamanēna śēṣadōṣabhēdēṣvapi kalpayēt| yathāyathaṁ vr̥ddhikṣayatāratamyānuguṇyēna vikārāṇāmapi tāratamyaṁ lakṣayēdityarthaḥ||26||
Adhikarana doShANAM saMsargAdiBirAnatyam (27-20) · Śloka 20
saṁsargādrasarudhirādibhistathaiṣāṁ dōṣāṇāṁ kṣayasamāvivr̥ddhabhēdaiḥ|
ānantyaṁ taratamayōgataśca yātān jānīyādavahitamānasō yathāsvam||27||
iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tau aṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē dōṣabhēdīyō nāma viṁśō'dhyāyaḥ||20||
View original
संसर्गाद्रसरुधिरादिभिस्तथैषां दोषाणां क्षयसमाविवृद्धभेदैः|
आनन्त्यं तरतमयोगतश्च यातान् जानीयादवहितमानसो यथास्वम्||२७||
इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतौ अष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां सूत्रस्थाने दोषभेदीयो नाम विंशोऽध्यायः||२०||
ētāṁśca vātādīn dōṣānānantyaṁ yātānasaṅkhyatvaṁ prāptāna vahitamānasō niyatacittō yathāsvē rūpairjānīyādupalakṣayēdityarthaḥ| kathamānantyamityāha-rasarudhirādibhiḥ saṁsargātsaṁyōgāt| tathā tēṣāṁ rasādīnāṁ kṣayādibhēdaistathā tāratamyayōgaiśca| tēnaitaduktaṁ bhavati-vr̥ddhikṣayatāratamyasyāvasthārūpatvādavasthānāñca bahusaṁyōgādikr̥tatvādānantyam| rasaraktādisaṁyōgēna ēkadvitryāditāra tamyāccānantyamiti||27|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyām aṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyaṁ sūtrasthāna viṁśō'dhyāyaḥ