Adhikarana atha doShopakramaNIyo nAmaikaviMSo&dhyAyaH pratij~jA (1) · Śloka 1
athātō dōṣōpakramaṇīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातो दोषोपक्रमणीयमध्यायं व्याख़्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
pūrvē&dhyāyē vikr̥tān dōṣānāśvēvōpakramētētyuktaṁ tamēvōpakramaṁ rōgaviśēṣānapēkṣayā sāmānyarūpēṇaivāsminnndhyāyē darśayati-athāta ityādi||1||
Adhikarana vAtasyopakramaH (2) · Śloka 2
vātasyōpakramaḥ snēhaḥ svēdō mr̥dūni snigdhōṣṇamadhurāmlalavaṇāni saṁśōdhanānyabhyavahāryāṇi cābhyaṅgapūrvamupanāhanōpavēṣṭanōnmardanapariṣēkāvagāhasaṁvāhanapīḍanāni vitrāsanavidhmāpanavismaraṇāni surāsavavidhānaṁ snēhāścānēkayōnayō dīpanīyapācanīyavātaharavirēcanīyadravyōpahitāstathā śatapākasahasrapākāḥ sarvaśaḥ prayōgārthā bastayō bastiniyamō viśēṣatastailaṁ māṁsarasō&nuvāsanāni sukhaśīlatā strīsamparkavarjyaśca haimantō vidhiḥ||2||
View original
वातस्योपक्रमः स्नेहः स्वेदो मृदूनि स्निग्धोष्णमधुराम्ललवणानि संशोधनान्यभ्यवहार्याणि चाभ्यङ्गपूर्वमुपनाहनोपवेष्टनोन्मर्दनपरिषेकावगाहसंवाहनपीडनानि वित्रासनविध्मापनविस्मरणानि सुरासवविधानं स्नेहाश्चानेकयोनयो दीपनीयपाचनीयवातहरविरेचनीयद्रव्योपहितास्तथा शतपाकसहस्रपाकाः सर्वशः प्रयोगार्था बस्तयो बस्तिनियमो विशेषतस्तैलं मांसरसो&अम्प्;नुवासनानि सुख़शीलता स्त्रीसम्पर्कवर्ज्यश्च हैमन्तो विधिः||२||
tatra vātasyōpakramaḥ snēhasvēdau śōdhanaprayōjanē tu saṁśōdhanānyauṣadhāni | kimbhūtānyāha- mr̥dūnyatīkṣṇāni snigdhādiguṇasaṁyuktāni abhyavahāryāṇi ca| ca śabdānmr̥dvādiguṇayuktānyēvāhāradravyāṇi| tathōpanāhādīni pīḍitāntānyabhyaṅgapūrvakamēvāṅgēṣu kāryāṇi|upanāhaḥ snigdhōṣṇavātaharakr̥taḥ piṇḍabandhaḥ | upavēṣṭanaṁ vastrarajvādinā | unmardanaṁ pāṇyādibhiḥ| avagāhō vātaharadravyapūrṇadrōnyāṁ majjanam| saṁvāhanaṁ mr̥dusukhaṁ pāṇimardanam| tathā vitrāsanādīni| vitrāsanaṁ bhayaṅkarairjhaṭiti trāsanam| vismaraṇaṁ vātavēgōdbhūtasya sambādhasya| surāyā āsavasya ca vidhānam| vidhāna śabdēna māṁsāpūpasaṁyōgādiśāstrōktaṁ vidhānaṁ darśayati| snēhā anēkayōnayaḥ sthāvarajaṅgamajāḥ | tathā dīpanīyādibhiḥ sahitāḥ siddhāśca taiḥ śatapākasahasrapākagrahaṇēna snēhānāṁ yathāśkyaṁ punaḥ punardravyēṇa pākaḥ pradarśitaḥ| prāyōgika balastayō vakṣyamāṇalakṣaṇāḥ | bastāvanupayujyamānē&pi bastiniyamō bastividhyukta ācāraḥ| sarvēbhyō&pi viśēṣāttailādi prādhānyēnāvaśyaṁ yōjyamityarthaḥ| sukhaśīlatā saukhyavr̥ttitvaṁ haimanta r̥tucaryāyāṁ hēmantōktaḥ| iti vātasyōpakramaḥ||2||
Adhikarana pittasyopakramaH (3) · Śloka 3
pittasya sarpiṣpānaṁ sarpiṣā snēhanamadhōdōṣaharaṇaṁ madhuratiktakaṣāyāṇāmauṣadhābhyavahāryāṇāmupayōgō mr̥dusurabhiśītahr̥dyānāṁ gandhānāmupasēvā paramaśiśirasurabhisalilamajjanam|
manōnukūlasaṁsparśasukhānāṁ muktāmaṇivaiḍūryāśmagarbhaśaṅkhaśilāpadmarāgacandrakāntakāntatarataralāvalīnāṁ bhrāmaratrāsitasahasrapatrāsitōtpalakadalīdalanavamālikākundamallikādivividhavarṇaprasūnaviracitānāṁ srajāñca dhāraṇamurasā|
kṣaṇē kṣaṇē cāgurucandanapriyaṅgukālēyakamr̥ṇālakarpūrasugandhiśītasvacchagandhavāribhiḥ sakamalakumudakuvalayairbhūmitalakavāṭavātāyanaharmyabhittīnāmabhiprōkṣaṇam|
śrutisukhamr̥dumadhuramanōnugānāṁ gītavāditrāṇāmabhyudayānāñca śravaṇam|
ayantraṇaiḥ samānaviṣayavēṣacaritairutsavōtsavatarānyōnyadarśanaiḥ suhr̥dbhiḥ sahāsanam|
anr̥tavacanavirahasvabhāvasurabhitaravadanakuḍmalānāṁ nātispaṣṭābhidāyināmanupacāramadhurakōmalōllāpānāṁ priyāṇāmapatyakānāṁ sadayamāślēṣaḥ|
nirdayañca tanutaramr̥dusurabhinivasanābhirmallikāmukulānukārimuktāphalaprayālaṅkāribhiḥ sahacarīninādasañjalpōpajanitautsukyakalahaṁsānunāditanūpuraraśanākalāpaśiñjitānugamanasammugdhamr̥duvacanābhirnijajaghananibiḍakucayugalālaṅkārabhārōdvahanaśramaśvasanakampitamadhyamukulitalōcanōtpalābhiḥ kiñcidvigalitanavayauvanābhiḥ priyāṅgasaṅgamātrātimātrasukhāsvādavisraṁsyamānāṁśukaikakālōpajātavrīḍāvailakṣyapragalbhatāvaiklavyaharṣaviṣādavismayasmitakōpaprasādasādhvasasrastasvinnasarvāṅgadravīkr̥tahimāṅgarāgābhiḥ samastadēhahr̥dayaprahlādakāriṇībhirvilāsavatībhiścaturaṅgamivānaṅgabalamaṅgaistanubhirapi samudvahantībhiraṅganābhirāślēṣaḥ|
sakalarajanīkarakaranikarāvakīrṇaśiśiratarāṇi bhavanatalasalilapulināni|
atisitasikatōpastr̥tatalamanēkakāyayantrapravr̥ttavimalasaliladhāraṁ dhārāgr̥ham|
sāgarānukāritōyāśayōpatīrasuniviṣṭakusumitabahuviṭapapr̥thutuṅgavividhatarataṭaruhatarunivahabahalacchāyōpasñchannaṁ dhavalaraktanīlinīrajarajōvyāptasamastajalavipulasikatilatalōpakalpitaṁ dōlāyamānagaṇatipr̥thudr̥tikalaśasaraṇakarakasravadudakapravāhāhitamr̥tsaurabhabhūtailakadaśaṁ pralambamānāmbajambūkadambavidulaniculādikisalayamañjarīstabakapratyuptapaṭālikaṁ muhurmuhuḥ puruṣaprayatnaprēritaghaṭamukhōdgīrṇōśīracandanānuviddhāvalagnapatitaśēṣamuktāphalāyamānajalalavamucchrāyavistāravadaniṣiddhadūravistr̥taśītavātapravēśamatyarthasantatāmbuśītaśīkarābhiṣēkapratihatasantāpadāhamōhaśramaklamapipāsamatiśayaprāptarāmaṇīyakaṁ himācalasparddhiśaityamambudharakālalīlāviḍambikāyamānam|
praphullapadmōtpalapuṇḍarīkasaugandhikakōkanadaśatapatraparāgarāgānurañjitajalacaravihagagaṇakalaninadaramyā dīrghikāḥ|
madhupānalōbhanilīyamānālikulacalitalatāpratānanipatitavividhakusumanicayaśayanaracanāsavyāpāramr̥dupavanānyupavanāni|
viśēṣastu ghr̥taṁ payō virēcanāni saumyāḥ sarvē bhāvāḥ divāsvapnavarjyaśca graiṣmō vidhiḥ||3||
View original
पित्तस्य सर्पिष्पानं सर्पिषा स्नेहनमधोदोषहरणं मधुरतिक्तकषायाणामौषधाभ्यवहार्याणामुपयोगो मृदुसुरभिशीतहृद्यानां गन्धानामुपसेवा परमशिशिरसुरभिसलिलमज्जनम्|
मनोनुकूलसंस्पर्शसुखानां मुक्तामणिवैडूर्याश्मगर्भशङ्खशिलापद्मरागचन्द्रकान्तकान्ततरतरलावलीनां भ्रामरत्रासितसहस्रपत्रासितोत्पलकदलीदलनवमालिकाकुन्दमल्लिकादिविविधवर्णप्रसूनविरचितानां स्रजाञ्च धारणमुरसा|
क्षणे क्षणे चागुरुचन्दनप्रियङ्गुकालेयकमृणालकर्पूरसुगन्धिशीतस्वच्छगन्धवारिभिः सकमलकुमुदकुवलयैर्भूमितलकवाटवातायनहर्म्यभित्तीनामभिप्रोक्षणम्|
श्रुतिसुखमृदुमधुरमनोनुगानां गीतवादित्राणामभ्युदयानाञ्च श्रवणम्|
अयन्त्रणैः समानविषयवेषचरितैरुत्सवोत्सवतरान्योन्यदर्शनैः सुहृद्भिः सहासनम्|
अनृतवचनविरहस्वभावसुरभितरवदनकुड्मलानां नातिस्पष्टाभिदायिनामनुपचारमधुरकोमलोल्लापानां प्रियाणामपत्यकानां सदयमाश्लेषः|
निर्दयञ्च तनुतरमृदुसुरभिनिवसनाभिर्मल्लिकामुकुलानुकारिमुक्ताफलप्रयालङ्कारिभिः सहचरीनिनादसञ्जल्पोपजनितौत्सुक्यकलहंसानुनादितनूपुररशनाकलापशिञ्जितानुगमनसम्मुग्धमृदुवचनाभिर्निजजघननिबिडकुचयुगलालङ्कारभारोद्वहनश्रमश्वसनकम्पितमध्यमुकुलितलोचनोत्पलाभिः किञ्चिद्विगलितनवयौवनाभिः प्रियाङ्गसङ्गमात्रातिमात्रसुखास्वादविस्रंस्यमानांशुकैककालोपजातव्रीडावैलक्ष्यप्रगल्भतावैक्लव्यहर्षविषादविस्मयस्मितकोपप्रसादसाध्वसस्रस्तस्विन्नसर्वाङ्गद्रवीकृतहिमाङ्गरागाभिः समस्तदेहहृदयप्रह्लादकारिणीभिर्विलासवतीभिश्चतुरङ्गमिवानङ्गबलमङ्गैस्तनुभिरपि समुद्वहन्तीभिरङ्गनाभिराश्लेषः|
सकलरजनीकरकरनिकरावकीर्णशिशिरतराणि भवनतलसलिलपुलिनानि|
अतिसितसिकतोपस्तृततलमनेककाययन्त्रप्रवृत्तविमलसलिलधारं धारागृहम्|
सागरानुकारितोयाशयोपतीरसुनिविष्टकुसुमितबहुविटपपृथुतुङ्गविविधतरतटरुहतरुनिवहबहलच्छायोपस्ञ्छन्नं धवलरक्तनीलिनीरजरजोव्याप्तसमस्तजलविपुलसिकतिलतलोपकल्पितं दोलायमानगणतिपृथुदृतिकलशसरणकरकस्रवदुदकप्रवाहाहितमृत्सौरभभूतैलकदशं प्रलम्बमानाम्बजम्बूकदम्बविदुलनिचुलादिकिसलयमञ्जरीस्तबकप्रत्युप्तपटालिकं मुहुर्मुहुः पुरुषप्रयत्नप्रेरितघटमुखोद्गीर्णोशीरचन्दनानुविद्धावलग्नपतितशेषमुक्ताफलायमानजललवमुच्छ्रायविस्तारवदनिषिद्धदूरविस्तृतशीतवातप्रवेशमत्यर्थसन्तताम्बुशीतशीकराभिषेकप्रतिहतसन्तापदाहमोहश्रमक्लमपिपासमतिशयप्राप्तरामणीयकं हिमाचलस्पर्द्धिशैत्यमम्बुधरकाललीलाविडम्बिकायमानम्|
प्रफुल्लपद्मोत्पलपुण्डरीकसौगन्धिककोकनदशतपत्रपरागरागानुरञ्जितजलचरविहगगणकलनिनदरम्या दीर्घिकाः|
मधुपानलोभनिलीयमानालिकुलचलितलताप्रताननिपतितविविधकुसुमनिचयशयनरचनासव्यापारमृदुपवनान्युपवनानि|
विशेषस्तु घृतं पयो विरेचनानि सौम्याः सर्वे भावाः दिवास्वप्नवर्ज्यश्च ग्रैष्मो विधिः||३||
pittasyōcyatē| sarpiṣpānamabhyāsēna| bhaviṣyat saṁśōdhanāya ca sarpiṣaiva snēhanam na tailādinā| tathā'dhōmārgēṇaiva dōṣaharaṇaṁ virēcanamēva,na vamanamityarthaḥ| madhurādiguṇayuktānāmauṣadhānāmabhyavahāryāṇāṁ cōpayōgaḥ| tathā mr̥dvādiguṇayuktānāṁ gandhānāmupasēvanam| mr̥duratīkṣṇaḥ| candanādiśītadravyaprabhāvatvāt gandhaḥ śītaḥ| athavā gandhānāmiti gandhadravyāṇām| sarvatra caivaṁ gandhaśabdēna gandhadravyāṇāṁ vyavahāraḥ| paramaśiśirasurabhiṇi jalē majjanam| paramaśabdō'tyartha paryāyaḥ| tathōrasā vakṣasā taralāvalīnāṁ srajāṁ ca dhāraṇam| āvalya ābharaṇaguṇāḥ| taralairupalakṣitā āvalyastaralāvalyaḥ| taralōharamadhyamaṇiḥ| muktādibhirmaṇiratnaiḥ kāntatarāstaralāvalyastathōktāḥ|srajō mālāstāśca kimbhūtāstāmarasādibhirnānāvarṇaiḥ prasūnaiḥ puṣpairviracitāstathā kṣaṇē kṣaṇē pratikṣaṇaṁ vāsagr̥hē bhūmitalādīnāṁ gandhavāribhiḥ prōkṣaṇaṁ siñcanam| gandhōpalakṣitāni vārīṇi gandhavārīṇi svacchāni ca tāni gandhavārīṇi svacchagandhavārīṇi| agryacandanādibhiḥ sugandhīni śītāni ca svacchagandhavārīṇi tathōktāni | taiḥ sakalādibhiragryacandanaṁ haricandanam| kālēyacandanaṁ raktacandanam| kamalaṁ padmam| kumudaṁ śvētasarōjam| kuvalayaṁ nīlōtpalam| kavāṭō dvāracchādana paṭaḥ| vātayanaṁ gavākṣaḥ | harmyaṁ gr̥ham | tathā śr̥tisukhatvādiyuktānāṁ gītādīnāṁ śravaṇam| ayantraṇatvadiguṇayuktaiḥ suhr̥dbhiḥ sahāsanam| priyāṇāmapatyakānāṁ ca sadayaṁ kr̥tvā''ślēṣaḥ kimbhūtānāmanr̥tavacanavirahasvabhāvēnaiva surabhitamivavadanakuḍmalaṁ yēṣāmityarthaḥ| kuḍmalaṁ mukulam| atispaṣṭaṁ na vadantīti nātispaṣṭābhidhayinaḥ| anupacārēṇa svabhāvēnaiva madhuraḥ kōmalaścōllāpa ālapō yēṣāṁ tē tathōktāḥ| nirdayamaṅganābhirāślēṣa iti sambandhaḥ| kimbhūtābhistanūni mr̥dūni surabhīṇica vasanāni vāsāṁsi yāsāṁ tābhiḥ tatha mallikāmukulasadr̥śamuktaphalabhūyiṣṭhālaṅkārābhiḥ| tathā sahacārīninādasañjalpēnōpajanitamautsukyaṁ yasya kalahaṁsasya tēnānunāditaṁ yannūpurayō raśanākalāpasya ca śiñjitaṁ tadanugamanēna sammugdhamasphuṭōpalakṣyamāṇaṁ mugdhasnigdhamaprauḍhaṁ mr̥duvacanaṁ yāsāṁ tābhiḥ|tathā nijajaghanavannibiḍaṁ yat kucayugalaṁ tatsambandhī yōlaṅkārabhārastadvahanēna yō'sau śramaśvasanastēna kampitāni madhyamukulitāni lōcanōtpalāni yāsāṁ tābhiḥ| tathā kiñcidvigalitaṁ navayauvanaṁ yāsāṁ tābhiḥ | tathā priyaṅgasaṅgamātrādyō'timātraḥ sukhastasyāsvādanē ēkāgracittatayā yō'sau visraṁsyamānaḥ sthānāt bhraśyamāna aṁśukastēnaikakālōpajātairvRīḍāvailakṣyādibhiryāni srastāni śithilāni svinnāni cāṅgāni tairdravīkr̥tō himaḥ śītō'ṅgarāgō yāsāṁ tābhiḥ| tathā sparśanēna sakaladēhaprahlādakāriṇībhirdarśanēna hr̥dayaprahlādakāriṇībhiḥ| tathā vilāsavatībhiḥ | tathā tanubhirapyaṅgairanaṅgasya balaṁ caturaṅgamivōdvahantībhiḥ anaṅgabalaṁ kamasya sakalajayasampādanī sēnā | caturaṅgahastyaśvarathapadātisaṅkulaṁ tathā bhavanatalasalilapulināni krīḍājalāśayataṭānītyarthaḥ | kimbhūtānyāha- sakalarajanīkarasya karanikarāvakiraṇēna śiśiratarāṇi | tathā dhārāgr̥haṁ atisitābhiḥ sikatābhirupāstr̥tatalamanēkairyantraiḥ pravr̥ttivimalasaliladhāraṁ ca| tathā kāyamānam | kimbhūtaṁ sāgarānukārī yastōyāśayaḥ tasyōpatīrē yaḥ suniviṣṭaḥ kusumitabahuviṭapānāṁ pr̥thutaṅgānāṁ vividhānāṁ taṭaruhāṇāṁ tarūṇāṁ nivahaḥ tacchāyayōpasañchannē dhavalānāṁ raktānāñca nīrajānāṁ rajasā vyāptasamastajalē vipulē sikatilē pradēśa upakalpitam| tathā dōlāyamānānāṁ gaṇatithānāṁ bahuprakārāṇāṁ dr̥tikalaśānāṁ saraṇēnakarakasravantya udakapravāhaḥ tēnāhitamr̥tsaurabhō bhūtalaikadēśō yasmin | saraṇaṁ pātaḥ | karakastuṣāraḥ| tathā pralambamānairāmrajambvādikisalayādibhiḥ pratyuptāḥ parikalitāḥ paṭālikāḥ paṭakuṭyō yasmin| tathā muhurmuhuḥ pratikṣaṇaṁ puruṣayatnaprēritānāṁ ghaṭānāṁ mukhōdgīrṇaścandanēnānuviddhā avalagnāḥ santaḥ patitaśēṣā muktāphalāyamānā jalalavā yasmin| tathā uchrāyavistāravantō niṣiddhā dūrapravisr̥tāḥ śītavātapravēśā vātāyanādayō yatra | tathātyarthasantatāmbunaḥ śītaśīkarābhiṣēkēṇa pratihatāḥ santāpādayō yasmin| tathātiśayaprāptaṁ rāmaṇīyakaṁ ramyatvaṁ yasmin | himācalēna spardhatē śaityaṁ yasmin yathōktēna chāyāmbuśaityādinā varṣākālalīlāṁ viḍambayantīti | tathā guhapuṣkariṇyaḥ kimbhūtā praphullānāṁ padmādīnāṁ parāgarāgēṇānurañjitānāṁ jalacaravihagagaṇānāṁ ninādēna ramyāḥ | tathōpavanāni kimbhūtāni madhupānalōbhēna nilīyamānēnālikulēna calitāllātapratānānnipatitakusumanicayēna śayyāracanāyāṁ savyāparō mr̥dupavanō yēṣu| iti pittōpakramaḥ | viśēṣastu ghr̥tādiḥ pittōpakramaḥ| divasvapnaḥ pittaślēṣmakaratvādahitaḥ||3||
Adhikarana kaphasyopakramaH (4) · Śloka 4
ślēṣmaṇaḥ punarvidhivihitāni tīkṣāni saṁśōdhanāni rūkṣaprāyāṇyabhyavahāryāṇi kaṭutiktakaṣāyōpahitāni tīkṣṇāni dīrghakālasthitāni hr̥dyāni madyāni dhāvanalanmardanasnānōcchādanāni|
viśēṣataḥ kṣaudraṁ yūṣō vamanāni sarvaśaścōpavāsaḥ sadhūmagaḍūṣaḥ sukhapratiṣēdhaḥ sukhārthamēva vāsantikō vidhiriti||4||
View original
श्लेष्मणः पुनर्विधिविहितानि तीक्षानि संशोधनानि रूक्षप्रायाण्यभ्यवहार्याणि कटुतिक्तकषायोपहितानि तीक्ष्णानि दीर्ग़कालस्थितानि हृद्यानि मद्यानि धावनलन्मर्दनस्नानोच्छादनानि|
विशेषतः क्षौद्रं यूषो वमनानि सर्वशश्चोपवासः सधूमगडूषः सुख़प्रतिषेधः सुख़ार्थमेव वासन्तिको विधिरिति||४||
ślēṣmaṇaḥ upakramaḥ śāstrōktavidhinā vihitāni tīkṣṇāni saṁśōdhanāni vamanavirēcanāni | vidhigrahaṇamutkēśarakṣaṇārtham| āhāradravyāṇi ca rūkṣabhūyiṣṭhāni kaṭvādirasamiśrāṇi | madyāni tīkṣṇādi guṇayuktāni| dhāvanādyāśca kriyāḥ| dhāvanaṁ drutagamanam| laṅghanaṅgamanam| plavanaṁ padbhyāmutplavanam| niyuddhaṁ bāhuyuddhaṁ yuddhaṁ kāṣṭhādibhiḥ| vyavāyaḥ strīgamanam| vyāyāmō vāhanādi śarīrāyasajananaṁ karma| tathārūkṣāṇi rūkṣadravyakr̥tānyaṅgānāmunmardanādīni| viśēṣatō madhvādīnyupakramaḥ| sarvaśōvamanāni sarvāṇītyarthaḥ sukhakāraṇasyāsēvā sukhapratiṣēdhaḥ| sa ca sukhārthaṁ dōṣōpaśamāyētyarthaḥ||4||
Adhikarana saMsargasannipAteShu cikitsAtideSaH (5) · Śloka 5
bhavanti cātra- upakramaḥ pr̥thagdōṣān yō'yamuddiśya kīrtitaḥ|
saṁsargasannipātēṣu taṁ yathāsvaṁ vikalpayēt|
graiṣmaḥ prāyō marutpittē vasantaḥ kaphamārutē|
marutō yōgavāhitvāt kaphapittē tu śāradaḥ||5||
View original
भवन्ति चात्र- उपक्रमः पृथग्दोषान् योऽयमुद्दिश्य कीर्तितः|
संसर्गसन्निपातेषु तं यथास्वं विकल्पयेत्|
ग्रैष्मः प्रायो मरुत्पित्ते वसन्तः कफमारुते|
मरुतो योगवाहित्वात् कफपित्ते तु शारदः||५||
bhavanti cātrēti padyārambhē samuccayatīti| dōṣān pr̥thaguddiśya yō'yamupakramaḥ kīrtitaḥ sa ēva saṁsargēṣu sannipātēṣu ca yathāsvaṁ kāryaḥ pravr̥ddhadōṣānusaraṇēnēti yathāsvaśabdārthaḥ| na kēvalamētadyāvadidamapi| marutpittē vātapittē graiṣmō vidhiḥ śītapadhānaḥ kāryaḥ| kaphmārutē vasantō vidhi rūkṣapradhānaḥ kāryaḥ| nanu graiṣmavāsantikayōḥ kathaṁ saṁsargasya vātaśamakāraṇatvaṁ śītādisādr̥ṣyādāha- marutō yōgavāhitvādvāyuryōgavāhī| yēnaiva saṁyujyatē tēnaivaikayōgakṣēmō bhavatītyarthaḥ| tēna pittēna sahitasya vāyōḥ pittacikitsā | kaphēna sahitasya kaphacikitsēti| atra svabhāvō hētuḥ| kaphapittē tu śāradō vidhiriti sambandhaḥ||5||
Adhikarana vAtAdiShu krameNa lavaNAdiprayogavidhiH (6) · Śloka 6
yōjyaḥ paṭvamlamadhurā vāyau kruddhō rasāḥ kramāt|
pittē tiktastataḥ svāduḥ kaṣāyaśca rasō hitaḥ|
kaṭukaḥ prāk tatastiktaḥ kaṣāyō'ntē kaphāmayē||6||
View original
योज्यः पट्वम्लमधुरा वायौ क्रुद्धो रसाः क्रमात्|
पित्ते तिक्तस्ततः स्वादुः कषायश्च रसो हितः|
कटुकः प्राक् ततस्तिक्तः कषायोऽन्ते कफामये||६||
tathā kruddhē vāyavādau lavaṇō rasō yōjyaḥ| paścādamlaḥ| tatō madhuraḥ| ēvaṁ kramēṇaiva pittē tiktādayaḥ| kaphē kaṭukādayaḥ | yuktiścātra mandabuddhisammōhabhayānnōcyatē||6||
Adhikarana vAyvAdInA~jcayAdiShu kAlastatra hetuSca (7) · Śloka 7
cayaprakōpapraśamā vāyōrgrīṣmādiṣu triṣu|
varṣādiṣu tu pittasya ślēṣmaṇaḥ śiśirādiṣu|
cīyatē laghu rūkṣābhirōṣadībhiḥ samīraṇaḥ|
tadvidhastadvidhē dēhē kālasyauṣṇyānna kupayti|
adbhiramlavipākābhirōṣadhībhiśca tādr̥śam|
pittaṁ yāti cayaṁ kōpaṁ na tu kālasya śaityataḥ|
cīyatē snigdhaśītābhirudakauṣadhībhiḥ kaphaḥ|
tulyē'pi kālē dēhē ca skannatvānna prakupyati|
iti kālasvabhāvō'yam..........................||7||
View original
चयप्रकोपप्रशमा वायोर्ग्रीष्मादिषु त्रिषु|
वर्षादिषु तु पित्तस्य श्लेष्मणः शिशिरादिषु|
चीयते लग़ु रूक्षाभिरोषदीभिः समीरणः|
तद्विधस्तद्विधे देहे कालस्यौष्ण्यान्न कुपय्ति|
अद्भिरम्लविपाकाभिरोषधीभिश्च तादृशम्|
पित्तं याति चयं कोपं न तु कालस्य शैत्यतः|
चीयते स्निग्धशीताभिरुदकौषधीभिः कफः|
तुल्येऽपि काले देहे च स्कन्नत्वान्न प्रकुप्यति|
इति कालस्वभावोऽयम्..........................||७||
ēṣāṁ ca dōṣāṇāmāhārādyanapēkṣayā kālasvabhāvēnaiva cayādaya ucyantē| tatra vāyōrgrīṣmādiṣu triṣvr̥tuṣu kramēṇ cayādayō bhavanti| grīṣmē vātavr̥ddhikāraṇabahutvācchītarahitatvēnāparipūrṇatvācca vātasya caya ēva bhavati| varṣāsu tu śītapūraṇādauṣṇyābhāvādvāyuḥ kupyatyēva| saradi tu vaiparītyāt kālasya praśāmyati| ēvaṁ pittakaphayōrapi r̥tuṣu kramēṇaiva cayādayō vācyāḥ| grīṣmavarṣāśiśirēṣu vātādayaścayamēva yānti| nanu kupyantītyatra tantrakāraḥ svayamēva hētuṁ vakti-cīyata ityādi| grīṣmē laghutvādrūkṣatvāccauṣadhīnāṁ samīraṇō vāyuḥ svarūpēṇa tadvidha auṣadhīsadr̥śō laghurūkṣa adānatvācca tadvidhē laghurūkṣē dēhē cīyata ēva| na tu kupyati, kālasyōṣṇatvāt| varṣāsvadbhirauṣadhībhiścāmlavipākābhistādr̥śamamlaṁ pittaṁ cayamēva yāti| natu kōpam| kālasya śaityēna pittavaiparītyāt| śiśirē snigdhaśītēnōdakēna ōṣadhībhiśca kālē'pi kaphēna sadr̥śē visargatvāddēhē'pi snigdhaśītē kaphaḥ śitatvēna skannatvāt styānatvānna kupyati| cayamēva yāti| ityāhārādinirapēkṣaḥ kālasvabhāvaḥ||7||
Adhikarana AhArAdivaSattu sadya eva doShANAM cayAdisamBavAsamBavau (8) · Śloka 8
................................āhārādivaśāt punaḥ|
cayādīn yānti sadyō'pi dōṣāḥ kālē'pi vā na tu||8||
View original
................................आहारादिवशात् पुनः|
चयादीन् यान्ति सद्योऽपि दोषाः कालेऽपि वा न तु||८||
āhārādivaśat yathāyathaṁ vātādayaścayaṁ vā kōpaṁ vā śamaṁ vā sadya ēva prāpnuvanti| pūrvōktē vā kālē na prāpnuvanti| yathā varṣāsvapi vātaviparītāhārādisēvanēna vāyurna kupyati | śītādi sēvanāttu grīṣmē kupyati| ēvaṁ sarvatrōhyam||8||
Adhikarana kupitadoShavyAptinivRuttikramaSca (9) · Śloka 9
vyāpnōti sahasā dēhamapādatalamastakam|
nivartatē tu kupitō malō'lpālvaṁ jalaughavat||9||
View original
व्याप्नोति सहसा देहमपादतलमस्तकम्|
निवर्तते तु कुपितो मलोऽल्पाल्वं जलौग़वत्||९||
ayaṁ ca sañcitō malō vātādidōṣaḥ kupitaḥ san sahasā kṣiprataramēvāpādatalamastakaṁ dēhaṁ vyāpnōti| kōpāttu yadā nivartatē tadālpālpam| atra dr̥ṣṭāntō jalaughaḥ| yathā jalaughō jhaṭityākrāmati| ākramya ca kāraṇāntarēṇa kṣīyamāṇaḥ kramēṇa kṣayaṁ yāti | tadvat kupitō dōṣa iti||9||
Adhikarana doShasyopakramakAlaH kramaSca parASarasammatiH (10) · Śloka 10
caya ēva jayēddōṣaṁ kupitaṁ tvavirōdhayan|
sarvakōpō balīyāṁsaṁ śēṣadōṣāvirōdhataḥ|
kramānmarutpittakaphān sarvatra sadr̥śē balē|
vātādīnāṁ yathā pūrvaṁ yataḥ svābhāvikaṁ balam|
ūcē parāśarō'pyarthamamumēva pramāṇayan|
yathōpanyāsataḥ prāptamādau dōṣabhiṣagjitam|
nētr̥bhaṅgēna dr̥ṣṭō hi samaṁ sainyaparājayaḥ||10||
View original
चय एव जयेद्दोषं कुपितं त्वविरोधयन्|
सर्वकोपो बलीयांसं शेषदोषाविरोधतः|
क्रमान्मरुत्पित्तकफान् सर्वत्र सदृशे बले|
वातादीनां यथा पूर्वं यतः स्वाभाविकं बलम्|
ऊचे पराशरोऽप्यर्थममुमेव प्रमाणयन्|
यथोपन्यासतः प्राप्तमादौ दोषभिषग्जितम्|
नेतृभङ्गेन दृष्टो हि समं सैन्यपराजयः||१०||
sarvaṁ ca dōṣaṁ caya ēva caya kālaēva jayēt| yadā tu cayakāla upēkṣitaḥ san kupitastadā'virōdhayan akupitēna dōṣāntarēṇētyarthāllabhyatē| tēna kupitastathā jētavyaḥ yathā tadviparītairāhārādibhiḥ sadr̥śatvāddōṣāntaraṁ na kupyatīti| yadā tu sarvē dōṣā asāmyēna yugapatkupitāstadā balīyāṁsamadhikakupitaṁ jayēt| śēṣayōstvalpakupitayōravirōdhēna| yada tu sarvē sāmyēna kupitāstadā marutpittakaphān kramājjayēt| ādau vāyurjētavyaḥ| tataḥ pittaṁ | tataḥ kapha iti| kutaḥ yatō vātādīnāṁ yathāpūrvaṁ svābhāvikaṁ balam| svabhāvēnaiva kaphāt pittaṁ balavat| tatō vāyuriti| parāśarō'pyr̥ṣiramumēvāsmaduktamarthaṁ pramāṇayan dr̥ḍhīkurvan yathōktōpanyāsēna vātādikramēṇa dōṣāṇāṁ bhiṣagjitamauṣadhaṁ prāptamityūcē vakti sma| dr̥ṣṭāntarūpēṇ ca hētuṁ vakti| nētr̥bhaṅgēna samaṁ nāyakavināśēnaikakālaṁ sainyaparājayō dr̥ṣṭaḥ| vāyuśca nētr̥sthānīyaḥ tadāyattatvācchārīrāṇām dōṣadhātvādīnām| pittakaphau sainyasthānīyau| sthānāntaragamanādiṣu vāyuparāyatvāt| tēna vāyāvādau pradhānē nāśitē pittakaphanāśaḥ sukara iti||10||
Adhikarana keShA~jcinmatena sthAnAnukrameNopakramaH (11) · Śloka 11
sthānataḥ kēcidicchanti prāktāvacchlēṣmaṇō vadham|
śirasyurasi kaṇṭhē ca praliptē'nnaruciḥ kutaḥ|
tadabhāvē kathaṁ bhōjyapānadravyāvacāraṇam|
asatyabhyavahārē ca kutō dōṣavinigrahaḥ|
tasmādādau kaphō ghātyaḥ kāyadvārārgalō hi saḥ|
madhyasthāyi yataḥ pittamāśukāri ca cintyatē|
atō vātasakhasyāsya kuryāttadanu nigraham||11||
View original
स्थानतः केचिदिच्छन्ति प्राक्तावच्छ्लेष्मणो वधम्|
शिरस्युरसि कण्ठे च प्रलिप्तेऽन्नरुचिः कुतः|
तदभावे कथं भोज्यपानद्रव्यावचारणम्|
असत्यभ्यवहारे च कुतो दोषविनिग्रहः|
तस्मादादौ कफो ग़ात्यः कायद्वारार्गलो हि सः|
मध्यस्थायि यतः पित्तमाशुकारि च चिन्त्यते|
अतो वातसख़स्यास्य कुर्यात्तदनु निग्रहम्||११||
kēcit punarācāryāḥ śarīrasthānānukramēṇa prathamaṁ ślēṣmaṇō vadhaṁ nāśamicchanti sthānānukramāttataḥ pittasya tatō vāyuriti| asmiṁścārthē yuktiḥ kā? āha- śirasītyādi| śirasi vakṣasi kaṇṭhē ca vr̥ddhēna sannipātakupitēna ślēṣmaṇā praliptē sati kutō'nnarucēḥ sambhavaḥ| rucyabhāvē ca bhōjyādīnāmavacāraṇaṁ katham| na sajjata ityarthaḥ| asati ca bhōjyābhyavahārē dōṣasya nāśayitavyasya kṣayaṁ kartuṁ na pāryatē| ata ādāvēva kaphō ghātyaḥ| yasmāt kaphaḥ pravr̥ddhaḥ kāyadvārasya mahāsrōtōmukhasyārgala ivārgalō bandha ityarthaḥ| tataḥ kaphē naṣṭē vātasakhaṁ pittam| tatrāpi pittasyaivādau nigrahaṁ kuryāt| yataḥ pittaṁ dēhasya madhyē pradhānē bhāgē tiṣṭhati| āśu ca svaṁ karma rōgākhyaṁ karōti| pittē jitē vāyurjētavyaḥ ityanuktamapi balāllabhatē||11||
Adhikarana suSrutamatena pittAdikaPAntakramaH jvarAtisArayorviSeShaSca (12) · Śloka 12
ata ēva ca pittādiḥ kaphāntō'nyai kramaḥ smr̥taḥ|
suśrutaśca na sarvatra matamētat bravīti tu|
jayējjvarē'tisārē ca kramātpittakaphānilān|
prāyēṇa tāpātmatayā jvarē tējō viśiṣyatē|
viśaśca saraṇaṁ pittastathā ca mr̥dukōṣṭhatā|
tasya cā'nubalaḥ ślēṣmā gauravā'paktijāḍyakr̥t|
vāyuśca vardhatē'vaśyaṁ yātyahassu tayōḥ kṣayē|
jvarātisārayōstasmādēṣa dōṣajayē kr̥taḥ||12||
View original
अत एव च पित्तादिः कफान्तोऽन्यै क्रमः स्मृतः|
सुश्रुतश्च न सर्वत्र मतमेतत् ब्रवीति तु|
जयेज्ज्वरेऽतिसारे च क्रमात्पित्तकफानिलान्|
प्रायेण तापात्मतया ज्वरे तेजो विशिष्यते|
विशश्च सरणं पित्तस्तथा च मृदुकोष्ठता|
तस्य चाऽनुबलः श्लेष्मा गौरवाऽपक्तिजाड्यकृत्|
वायुश्च वर्धतेऽवश्यं यात्यहस्सु तयोः क्षये|
ज्वरातिसारयोस्तस्मादेष दोषजये कृतः||१२||
athavā pittasya vātasakhasya nigrahaṁ kuryāditi vāyōryōgavāhitvāt pittaikakālamēva cikitsāṁ kuryāt| anyaiścācāryairata ēva pittasya madhyasthāyitvādāśukāritvācca hētōḥ pittādi kaphāntaḥ sannipātē krama āśritaḥ| kāyē vicārādikṣamatvāt pittānantaryēṇa vāyōścikitsā | ētacca yaḥ pittādiḥ kaphāntē dōṣajayakramastat suśrutasya matamēva na tu sarvatra| kathamētadvijñāyata ityāha- bravītitu suśrutaḥ| kimityāha- jayēditādi| anēna ślōkatrayēṇa suśrutamataṁ suyuktikaṁ paṭhati| jvarē'tisārē cā'dau pittaṁ jayēt| tataḥ kapham| tatō'nilamiti| kathamēvamityāha- prāyēṇētyādi| sarvō jvaraḥ santāpasvarūpatvāt pittakāryaḥ| ēvamatisārō'pi viṭsaraṇamr̥dukōṣṭhasvarūpatvāt pittakārya ēva| atō jvarātisārayōrēvādau pittaṁ jayēt| pittē ca jitē tadubhayāṅgabhūtānāṁ gauravādīnāṁ kāraṇaṁ ślēṣmā jēyaḥ| tayōḥ pittaślēṣmaṇōḥ kṣīṇayōstatkṣayaprabhāvādēvāhassu yātyavaśyaṁ vāyuvr̥ddhiṁ yātyatassa jēyaḥ| ataḥ kāraṇāt suśrutēna dōṣajayē ēṣa pittadirvātāntaḥ kramaḥ āśritaḥ||12||
Adhikarana jvarAtIsArayoScikitsAkrame matAntarANi (13) · Śloka 13
kaphapittānilānanyē kramādāhustayōrapi|
yasmādāmāśayōtklēśādbhūyiṣṭhaṁ tatsamudbhavaḥ|
kramēṇādyēna tatrāpi pravr̥ddhān svāśrayē sthitān|
svāśrayēṣu praduṣṭānāṁ sthitaiva hyāṣukāritā||13||
View original
कफपित्तानिलानन्ये क्रमादाहुस्तयोरपि|
यस्मादामाशयोत्क्लेशाद्भूयिष्ठं तत्समुद्भवः|
क्रमेणाद्येन तत्रापि प्रवृद्धान् स्वाश्रये स्थितान्|
स्वाश्रयेषु प्रदुष्टानां स्थितैव ह्याषुकारिता||१३||
anyē punarācāryāstayōrapi jvarātisārayōḥ kramāt kaphapittānilān jēyānāhuḥ| atra ca yuktiṁ vadanti- ādyēna pittādinā vātāntēna kramēṇa bhūyiṣṭhamatyarthaṁ tatsamudbhavaḥ jvarātisārasamudbhavaḥ| kutaḥ āmāśayōtklēśāttayōḥ | āmāśayōtklēśē ca pittaharaṁ śītādikamapathyamityāhurmatāni| tatrāpi sthitē'pyēvaṁ sarvāśrayē sthitān sataḥ pravr̥ddhān jayēt||13||
Adhikarana pUrvoktakramaNe BeShajaM yojayet (14) · Śloka 14
vijñāya karmabhiḥ svaiḥ svairdōṣōdrēkaṁ yathābalam|
bhēṣajaṁ yōjayēttattat tantrīkuryānnan tu kramam||14||
View original
विज्ञाय कर्मभिः स्वैः स्वैर्दोषोद्रेकं यथाबलम्|
भेषजं योजयेत्तत्तत् तन्त्रीकुर्यान्नन् तु क्रमम्||१४||
yataḥ svāśrayēṣu duṣṭānāṁ balitvādāśukāritā sthitaiva | athavā dōṣāṇāṁ pūrvōktairyathāsvaṁ karmabhirudrēkaṁ balañca vijñāya bhēṣajaṁ yōjayēt| na tu tantrī | tantrajñaḥ kramaṁ kuryāt||14||
Adhikarana SuddhaprayogalakShaNam (15) · Śloka 15
prayōgaḥ śamayēd vyādhiṁ yōnyamanyamudīrayēt|
nāsau viśuddhaḥ śuddhastu śamayēdyō na kōpayēt||15||
View original
प्रयोगः शमयेद् व्याधिं योन्यमन्यमुदीरयेत्|
नासौ विशुद्धः शुद्धस्तु शमयेद्यो न कोपयेत्||१५||
tathā ya auṣadhāhārādiyōjanārūpaḥ prayōgaḥ ēkaṁ vyādhiṁ śamayatyanyamudarīyati ca | asau prayōgō na viśuddhaḥ | yastvēkaṁ śamayēdanyaṁ ca na kōpayēt saḥ śuddhaḥ||15||
Adhikarana doShA anyonyaM na jayanti (16) · Śloka 16
kruddhaṁ malamalaṁ jētuṁ nālpabhāvādubhāvapi|
dōṣā dōṣātmakatvācca na samē'pi parasparam|
śītadravāmlalavaṇakaṭvādiguṇatulyatā|
dr̥ṣṭā mithaśca dōṣēṣu nātō'nyōnyaṁ jayanti tē||16||
View original
क्रुद्धं मलमलं जेतुं नाल्पभावादुभावपि|
दोषा दोषात्मकत्वाच्च न समेऽपि परस्परम्|
शीतद्रवाम्ललवणकट्वादिगुणतुल्यता|
दृष्टा मिथश्च दोषेषु नातोऽन्योन्यं जयन्ति ते||१६||
nanu ca sarvarōgastridōṣaja ityuktaṁ tē dōṣāḥ parasparaviruddhāḥ| atha kathamēkaḥ kruddhō dvayōrviruddhayōḥ satōḥ śamaṁ na yāti | tathā parasparaviruddhāḥ santaḥ kathaṁ rōgākhyamēkaṁ kāryaṁ janayituṁ samarthā bhavanti| ata uttaradvayamāha- kruddhamityādi| dvividhaḥ sannipātaḥ| viṣamadōṣaḥ samadōṣaśca| tatra viṣamadōṣē ēkaṁ kruddhaṁ jētuṁ śēṣāvabalatvādubhāvapi nālamaparyāptau | samē'pi dōṣāḥ sannipātē parasparaṁ jētuṁ nālam| kutaḥ dōṣātmakatvāt| dōṣāṇāṁ hi duṣṭīkaraṇa svabhāvāt | na tu parasparōpaśamaḥ| anyaccāsādhāraṇō dōṣāṇāṁ guṇaḥ prāyēṇa durlabhaḥ,yēnaviparītatvāt dōṣō'nyaṁ na śamayati| ētadēvāha-śītadravētyādi| śītādayō hi guṇāḥ dōṣāṇāṁ tulyāḥ sadr̥śā dr̥ṣṭāḥ | tathā ca vātaślēṣmāṇau śītau pittaślēṣmāṇau dravau| ataḥ śītō guṇō yathā vātasya hētuḥ ślēṣmaṇō'pi| ēvamamlō lavaṇaśca | kaṭurvātapittayōḥ| ādigrahaṇāllaghu vātapittayōḥ| ēvamanyadapyūhyam| tasmāddōṣāḥ parasparaguṇasādr̥śyēnāvaiparītyādanyō'nyaṁ parasparaṁ na jayanti| sannipātē samaṁ kupyantītyarthaḥ| iti dōṣāḥ parasparaṁ jētuṁ nālam||16||
Adhikarana viruddhairapi doShaiH vyAdhyutpAdastatra dRuShTAntaSca (17) · Śloka 17
ārambhakaṁ virōdhē'pi mithō yadyat guṇatrayam|
viśvasya dr̥ṣṭaṁ yugapadvyādhērdōṣatrayaṁ tathā||17||
View original
आरम्भकं विरोधेऽपि मिथो यद्यत् गुणत्रयम्|
विश्वस्य दृष्टं युगपद्व्याधेर्दोषत्रयं तथा||१७||
viruddhānāṁ ēkakāryajanakatvē hēturucyatē-ārambhakamapityādi| yathā parasparaviruddhamapi satvarajastama ityākhyaṁ guṇatrayaṁ yugapadviśvasya sarvasya kāraṇaṁ dr̥ṣṭam| tadvat vyādhērapi dōṣatrayaṁ vijñēyam||17||
Adhikarana vAtAdInAM sAmanirAmalakShaNAni (18) · Śloka 18
vāyurāmānvayaḥ sārtirādhmānakr̥dasañcaraḥ|
durgandhamasitaṁ pittaṁ kaṭukaṁ bahalaṁ guru|
āvilastantumāṁstyānaḥ pralēpī picchilaḥ kaphaḥ|
viparyayē tu pakvatvaṁ tathā tāmraṁ samēcakam|
pītañca pittamacchañca ślēṣmā'cchaḥ piṇḍitō'thavā|
viśadaśca saphēnaśca dhavalō madhurō rasē||18||
View original
वायुरामान्वयः सार्तिराध्मानकृदसञ्चरः|
दुर्गन्धमसितं पित्तं कटुकं बहलं गुरु|
आविलस्तन्तुमांस्त्यानः प्रलेपी पिच्छिलः कफः|
विपर्यये तु पक्वत्वं तथा ताम्रं समेचकम्|
पीतञ्च पित्तमच्छञ्च श्लेष्माऽच्छः पिण्डितोऽथवा|
विशदश्च सफेनश्च धवलो मधुरो रसे||१८||
asmin dōṣōpakrama prasaṅgē dōṣāṇāṁ sāmānāṁ lakṣaṇaṁ pratīkāraścōcyatē-vāyurityādi| tatra vāyurāmānvayaḥ sāmaḥ sārtiḥ san adhmānakr̥dasañcaraśca bhavati| pittamāmānvayaṁ durgandhatvādi guṇayuktaṁ bhavati| kapha āmānvaya āvilatvādiyuktaḥ| āvilō ghanaḥ| tantavō rajjavaḥ ślēṣmamayāḥ yathōktasvarūpaviparyayē tu vātādīnāṁ pakvatvaṁ nirāmatvaṁ vijñēyam| pittaślēṣmaṇōstu nirāmayōrviśēṣa ucyatē| pittaṁ nirāmaṁ tāmratvādiguṇayuktam| samēcakamanēkavarṇam| ślēṣmā nirāma acchō bhavati| śuṣkatvāt piṇḍitō vā bhavati| viśadatvādiguṇayuktaśca| madhurō'tiśayēna||18||
Adhikarana AmalakShaNamatra matAntara~jca (19) · Śloka 19
ūṣmaṇō'lpabalatvēna dhātumadyamapācitam|
duṣṭamāmāśayagataṁ rasamāmaṁ pracakṣatē|
anyē dōṣēbhya ēvāti duṣṭēbhyō'nyōnyamūrchanāt|
kōdravēbhyō viṣasyēva vadantyāmasya sambhavam||19||
View original
ऊष्मणोऽल्पबलत्वेन धातुमद्यमपाचितम्|
दुष्टमामाशयगतं रसमामं प्रचक्षते|
अन्ये दोषेभ्य एवाति दुष्टेभ्योऽन्योन्यमूर्छनात्|
कोद्रवेभ्यो विषस्येव वदन्त्यामस्य सम्भवम्||१९||
nanu cā'maṁ kimucyata? āha-ūṣmaṇa ityādi| adyaṁ dhātumāhārasārākhyaṁ svasyōṣmaṇō agnēralpatvēnā'pācitaṁ duṣṭamāmāśayagataṁ santaṁ rasamāmamityācāryāḥ pracakṣatē| anyē punarācāryā anyathā āmasya sambhavaṁ varṇayanti| kathamityāha-dōṣēbhya ēva vātādibhyō'tiduṣṭēbhyō'nyōnyaṁ parasparaṁ sammūrchanāt phēnavadāmasambhavaḥ| yathā kōdravākhyēbhyaḥ śālibhyō dēśakālāpēkṣayā viṣasambhavaḥ| tēnaitaduktaṁ bhavati- yathā kōdravā ēva viṣaṁ sampadyantē| ēvam dōṣāḥ apyatiduṣṭāḥ svēnaiva bhāvēnā''maḥ sampadyantē||19||
Adhikarana sAmadoSheShu SodhananiShedhaH pakveShu tadvidhiSca (20) · Śloka 20
sarvadēhapravisr̥tān sāmān dōṣān na nirharēt|
līnāndhātuṣvanutkliṣṭān phalādāmādrasāniva|
āśrayasya hi nāśāya tē syurdurnirharatvataḥ|
pācanairdīpanaiḥ snēhaistānsvēdaiśca pariṣkr̥tān|
śōdhayēcchōdhanaiḥ kālē yathāsannaṁ yathābalam||20||
View original
सर्वदेहप्रविसृतान् सामान् दोषान् न निर्हरेत्|
लीनान्धातुष्वनुत्क्लिष्टान् फलादामाद्रसानिव|
आश्रयस्य हि नाशाय ते स्युर्दुर्निर्हरत्वतः|
पाचनैर्दीपनैः स्नेहैस्तान्स्वेदैश्च परिष्कृतान्|
शोधयेच्छोधनैः काले यथासन्नं यथाबलम्||२०||
ēvaṁ bhūtēnā''mēna sampr̥ktān dōṣān dhātuṣu rasādiṣu līnān sarvadēhapravisr̥tān vyāptā'śēṣakāyān anutkliṣṭāṁśca na nirharēt| utklēṣaḥ calanam| tē ca dōṣā durnirharatvōddhatōrāśrayasya śarīrākhyasya nirhriyamāṇā dōṣāya syuḥ| dr̥ṣṭāntō yathā āmāt phalānnirhriyamāṇō rasō durnirharatvādāśrayasya phalākhyasya nāśāya bhavati| ēvaṁ dōṣā api| tasmāttāṁstathāvidhān pācanādibhiḥ kr̥tasaṁskārān yathāsannaṁ yathābalañca kr̥tvā yathōktē kālē śōdhanairdavyaiḥ śōdhayēt| ūrdhvamāsannān vamanēna| adha āsannān virēcanabastibhiśca| śira āśritāṁstadvirēcanēnēti| prakr̥ṣṭabalān tīkṣṇaiḥ śōdhanaiḥ | madhyān madhyabalaiḥ | hīnān mr̥dubhiriti yathābalam||20||
Adhikarana yathAMsannatvavyAkaraNam (21) · Śloka 21
hantyāśu yuktaṁ vaktrēṇa dravyamāmāśayānmalān|
ghrāṇēna cōrdhvajatrūtthān pakvadhānāt gudēna tu||21||
View original
हन्त्याशु युक्तं वक्त्रेण द्रव्यमामाशयान्मलान्|
ग़्राणेन चोर्ध्वजत्रूत्थान् पक्वधानात् गुदेन तु||२१||
yathāsannamiti svayaṁ vyākarōti} vaktrēṇa prayuktamauṣadhamāmāśayādāśu malān hanti| ghrāṇēna prayuktamūrdhvajatrūtthānāśu malān hanti| gudēna prayuktaṁ pakvāśayādāśu malān hanti sakalaśarīramākarṣaṇē'pi viśēṣārthamāśugrahaṇam||21||
Adhikarana svayampravRuttAnAM doShANAmadhAryatvaM dhAraNe doShASca vibaddhAnAM pAcanapUrvakaM Sodhanam (22-23) · Śloka 23
utkliṣṭānadha ūrdhvaṁ vā na cā''mān vahataḥ svayam|
dhārayēdauṣadhairdōṣānvidhr̥tāstē hi kurvatē|
rōgānutpadanirdiṣṭānatisthaulyādikān gadān|
pravr̥ttān prāgatō dōṣānupēkṣēta hitāśinaḥ|
vibaddhān pācanaistaistaiḥ pācayannirharēta vā||22||
iti śrīvadyapatisiṁhaguptasya sunōrvāgbhaṭasya kr̥tau aṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē dōṣōpakramaṇīyōnāmaikaviṁśō'dhyāyaḥ||23||
View original
उत्क्लिष्टानध ऊर्ध्वं वा न चाऽऽमान् वहतः स्वयम्|
धारयेदौषधैर्दोषान्विधृतास्ते हि कुर्वते|
रोगानुत्पदनिर्दिष्टानतिस्थौल्यादिकान् गदान्|
प्रवृत्तान् प्रागतो दोषानुपेक्षेत हिताशिनः|
विबद्धान् पाचनैस्तैस्तैः पाचयन्निर्हरेत वा||२२||
इति श्रीवद्यपतिसिंहगुप्तस्य सुनोर्वाग्भटस्य कृतौ अष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां सूत्रस्थाने दोषोपक्रमणीयोनामैकविंशोऽध्यायः||२३||
tatōtkliṣṭānāmān dōṣān adhōmārgēṇōrdhvamārgēṇa vā svayamayatnēna vahataḥ auṣadhaiḥ stabhanairna dhārayēt| tē hi vidhr̥tāḥ santō'tisthaulyādikān rōganutpādanīyādhyāyanirdiṣṭān gadān kurvatē| tē ca bhēṣajadvēṣiṇānupakramyā gadā atisthaulyāgnisadanētyādyuktāḥ| atō vidhāraṇasya rōgōtpattihētutvāt prāgupēkṣēta pravr̥ttadōṣānuguṇyēna hitāśanaḥ san yāvadāmakṣayastāvat stambhanaṁ yēditi prāgrahaṇāllabhyatē| athavā vibaddhānīṣatpravr̥ttāṁstaistaiḥ yathōktairyathāyōgyapācanaiḥ pācayan nirharēt||22|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyām aṣṭāṅgasaṁgrahakhyāyāṁ śaśilēkhāyāṁ sūtrasthānē ēkaviṁśō'dhyāyaḥ