Adhikarana athAto dvividhopakramaNIyo nAma caturviMsho&dhyAyaH pratij~jA (1) · Śloka 1
athātō dvividhōpakramaṇīyaṁ nāmādhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhuratrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातो द्विविधोपक्रमणीयं नामाध्यायं व्याख़्यास्यामः|
इति ह स्माहुरत्रेयादयो महर्षयः||१||
pūrvē'dhyāyē vyādhinirghātanamuktam| atra tu tasyaiva dvaividhyapradarśanārthamadhyāyārambhaḥ-athāta ityādi|| 1||
Adhikarana upakramasya dvaividhyaM tatparyAyau ca (2) · Śloka 2
upakramyasya hi dvitvād dvidhaivōpakramō mataḥ|
ēkaḥ santarpaṇastatra dvitīyaścāpatarpaṇaḥ|
br̥ṁhaṇō laṅghanaścēti tatparyāyāvudāhr̥tau||2||
View original
उपक्रम्यस्य हि द्वित्वाद् द्विधैवोपक्रमो मतः|
एकः सन्तर्पणस्तत्र द्वितीयश्चापतर्पणः|
बृंहणो लङ्घनश्चेति तत्पर्यायावुदाहृतौ||२||
upakramaścikitsēti paryāyau| dvividha ēvōpakramaḥ| kutaḥ ? upakramasya vyādhitasya santarpyāpatarpyābhēdād dvaividhyāt|| 2||
Adhikarana bRuMhaNala~gghanasvarUpaM tayormahAbhUtasa~ggatishca (3) · Śloka 3
br̥ṁhaṇaṁ yad br̥hatvāya laṅghanaṁ lāghavāya yat|
dēhasya bhavataḥ prāyō bhaumāpamitaracca tē||3||
View original
बृंहणं यद् बृहत्वाय लङ्घनं लाघवाय यत्|
देहस्य भवतः प्रायो भौमापमितरच्च ते||३||
br̥ṁhaṇamityādinā br̥ṁhaṇalaṅghanayōśaśabdayōranvarthatāṁ vadan santarpaṇāpatarpaṇayōḥ svarūpaṁ vakti| yaddēhasya śarīrasya br̥hatvāya kalpatē tat br̥ṁhaṇam| tathā dēhasya yallāghavāya kalpatē tallaṅghanam| tē ca br̥ṁhaṇalaṅghanē bhaumāpamitaracca bhavataḥ| tēnaitaduktaṁ bhavati-bhaumāpaṁ br̥ṁhaṇaṁ matam| itaradāgnēyavāyavyanābhasaṁ laṅghanamiti|| 3||
Adhikarana snehanAdInAmapi bRuMhaNala~gghanayorevAntarbhAvaHgh (4) · Śloka 4
snēhanaṁ rūkṣaṇaṁ karma svēdanaṁ stambhanañca yat|
bhūtānāṁ tadapi dvaidhyād dvitayaṁ nātivartatē||4||
View original
स्नेहनं रूक्षणं कर्म स्वेदनं स्तम्भनञ्च यत्|
भूतानां तदपि द्वैध्याद् द्वितयं नातिवर्तते||४||
bahūpakramavādinaṁ pratīdamucyatē-snēhanamityādi| snēhanaṁ rūkṣaṇañca yat karma upakramaḥ| tathā svēdanaṁ stambhanañca yat karma tat karmacatuṣṭayaṁ bhūtānāmagnīṣōmātmakarūpadvaividhyāt dvitayaṁ br̥ṁhaṇalaṅghanākhyaṁ nātivartatē| tēnaitaduktaṁ bhavati-snēhanastambhanē saumyatvāt br̥ṁhaṇavargē patataḥ| rūkṣaṇasvēdanē cāgnēyatvāllaṅghana iti| śōdhanāṅgasya snēhasya laṅghanaphalatvāllaṅghanatvam| tatkālantu br̥ṁhaṇatvamēva ēvaṁ svēdādīnāmapi vicāryam| tasmād dvāvēvōpakramau|| 4||
Adhikarana la~gghanaM dvividham (5) · Śloka 5
śōdhanaṁ śamañcēti dvidhā tatrāpi laṅghanam||5||
View original
शोधनं शमञ्चेति द्विधा तत्रापि लङ्घनम्||५||
tatra laṅghanaṁ śōdhanaśamanabhēdēna dvividham| śōdhanaṁ śamanañca|
Adhikarana shodhanalakShaNantasya pa~jcavidhatva~jca (6) · Śloka 6
yadīrayēdbahirdōṣān pañcadhā śōdhanañca tat|
nirūhō vamanaṁ kāyaśirōrēkō'sravisrutiḥ||6||
View original
यदीरयेद्बहिर्दोषान् पञ्चधा शोधनञ्च तत्|
निरूहो वमनं कायशिरोरेकोऽस्रविस्रुतिः||६||
kimucyata ityāha-yadīrayēdityādinā| pañcadhā pañcabhirvamanādibhiḥ prakārairyadauṣadhamantaśśarīrasthān dōṣān vātādīn bahirīrayēt tacchōdhanam| nirūha ityādinā pañcaprakārān darśayati| niruddhō gudapraṇidhēyamauṣadhaṁ kvāthasnēhādi| vamanaṁ, kāyavirēkaśiśarōvirēkaḥ| asravisrutiriti|| 6||
Adhikarana shamanalakShaNantasya saptavidhatva~jcabRuMhaNasyAvasthAyAM shamanatvam (7) · Śloka 7
na śōdhayati yaddōṣān samānnōdīrayatyapi|
samīkarōti viṣamān śamanaṁ tacca saptadhā|
pācanaṁ dīpanaṁ kṣuttr̥ḍvyāyāmātapamārutāḥ|
br̥ṁhaṇaṁ śamanantvēva vāyōḥ pittānilasya ca||7||
View original
न शोधयति यद्दोषान् समान्नोदीरयत्यपि|
समीकरोति विषमान् शमनं तच्च सप्तधा|
पाचनं दीपनं क्षुत्तृड्व्यायामातपमारुताः|
बृंहणं शमनन्त्वेव वायोः पित्तानिलस्य च||७||
śamanaṁ punaryadauṣadhamanantarōktēna prakārēṇa dōṣānnāśayati| samāṁśca dōṣānnōdīrayati nōtklēśayati| viṣamān pravr̥ddhān samīkarōti svarūpēṇa sthāpayati| tacchamanam| viṣamaśabdaḥ samān nōdīrayatyapīti vākyasāmārthyād vr̥ddhāvēva vartatē| tacca śamanaṁ saptabhiḥ prakāraiḥ pācanatvādibhirbhavati| pācanatvādīnāṁ dōṣaśamanatvamuktam| tacca vāyau vātapittē cāsaumyatvānna sambhavatītyāha br̥ṁhaṇamityādi| yadyapi śamanaṁ laṅghanaṁ tathāpi vāyau vātapittē ca br̥ṁhaṇamēva yathōktalakṣaṇaṁ śamanam| pittasya tu kēvalasyāsvarūpatvāllaṅghanamēva śamanam| vātaślēṣmaṇōstu vāyōḥ śaityādyōgavāhitvācca laṅghanamēva kaphē'pi ca| subōdham|| 7||
Adhikarana bRuMhyAH bRuMhaNAni ca (8) · Śloka 8
br̥ṁhayēdvyādhibhaiṣajyamadyastrīśōkakarśitān|
bhārādhvōraḥkṣatakṣīṇarūkṣadurbalavātalān|
garbhiṇīsūtikābālavr̥ddhān grīṣmē'parānapi|
māṁsakṣīrasitāsarpirmadhurasnigdhabastibhiḥ|
svapnaśayyāsukhābhyaṅgasnānanirvr̥tiharṣaṇaiḥ||8||
View original
बृंहयेद्व्याधिभैषज्यमद्यस्त्रीशोककर्शितान्|
भाराध्वोरःक्षतक्षीणरूक्षदुर्बलवातलान्|
गर्भिणीसूतिकाबालवृद्धान् ग्रीष्मेऽपरानपि|
मांसक्षीरसितासर्पिर्मधुरस्निग्धबस्तिभिः|
स्वप्नशय्यासुख़ाभ्यङ्गस्नाननिर्वृतिहर्षणैः||८||
nanu ca kva br̥ṁhaṇaṁ vidhēyaṁ kva vā laṅghanamityāha-br̥ṁhayēdityādi| vyādhyādikarśitān br̥ṁhayēt| kṣīṇaśabdasya bhārādibhiḥ sambandhaḥ| tathā grīṣmē aparān sarvānityarthaḥ| kēna br̥ṁhayēdityāha-māṁsētyādi| iti br̥ṁhaṇīyāni|| 8||
Adhikarana la~gGyAH (9) · Śloka 9
mēhāmadōṣātisnigdhajvarōrustambhakuṣṭhinaḥ|
visarpavidradhiplīhaśiraḥ kaṇṭhākṣirōgiṇaḥ|
sthūlāṁśca laṅghayēnnityaṁ śiśirē tvaparānapi||9||
View original
मेहामदोषातिस्निग्धज्वरोरुस्तम्भकुष्ठिनः|
विसर्पविद्रधिप्लीहशिरः कण्ठाक्षिरोगिणः|
स्थूलांश्च लङ्ग़येन्नित्यं शिशिरे त्वपरानपि||९||
mēhādīn laṅghayēditi sambandhaḥ| nityamēva na tu kadācit| śiśirē tvaparānapi la~ghghayēt| ślēṣmacayabhayāt| aparāniti vyādhitānāṁ grahaṇam| anyathā svasthavr̥ttē śiśirē hēmantavidhissaviśēṣai rnirdiṣṭaḥ|| 9||
Adhikarana sthUlAdibhedena la~gghanabhedAH (10) · Śloka 10
tatra saṁśōdhanaiḥ sthaulyabalapittakaphādhikān|
āmadōṣajvaracchardiratīsārahr̥dāmayaiḥ|
vibandhagauravōdgārahr̥llāsādibhirāturān|
madhyasthaulyādikān prāyaḥ pūrvaṁ pācanadīpanaiḥ|
ēbhirēvāmayairārtān hīnasthaulyabalādikān|
kṣuttr̥ṣṇānigrahairdōṣaistvārtān madhyabalairdr̥ḍhān|
samīraṇātapāyāsaiḥ kimutā'lpabalairnarān||10||
View original
तत्र संशोधनैः स्थौल्यबलपित्तकफाधिकान्|
आमदोषज्वरच्छर्दिरतीसारहृदामयैः|
विबन्धगौरवोद्गारहृल्लासादिभिरातुरान्|
मध्यस्थौल्यादिकान् प्रायः पूर्वं पाचनदीपनैः|
एभिरेवामयैरार्तान् हीनस्थौल्यबलादिकान्|
क्षुत्तृष्णानिग्रहैर्दोषैस्त्वार्तान् मध्यबलैर्दृढान्|
समीरणातपायासैः किमुताऽल्पबलैर्नरान्||१०||
kēna laṅghanēna tān laṅghayēditi āha-tatrētyādi| āmadōṣādibhirvyādhibhirāturān sthaulyādibhiḥ sthūlatvādibhirguṇairadhikān utkr̥ṣṭasthaulyabalādikān sataḥ pūrvaṁ prathamaṁ pācanairdīpanaiśca laṅghayēt| tatō yathārhēṇa laṅghanēna prāyōgrahaṇaṁ dōṣabalādyapēkṣayā niyamasyāsarvaviṣayatvapradarśanārtham| tathā ēbhirēvāmadōṣādibhirāmayairārtān hīnasthaulyabalādikān sataḥ kṣuttr̥ṣṇānigrahairlaṅghayēt| tathā sarvavyādhitān madhyabalairapi dōṣairvātādibhirārtān samīraṇādibhirlaṅghayēt| kimutālpabalairdōṣairārtān|| 10||
Adhikarana la~gghanIyeShu bRuMhaNaniShedhaH deshAdivashAttadanumatishca (11) · Śloka 11
na br̥ṁhayēllaṅghanīyān br̥ṁhyāṁstu mr̥du laṅghayēt|
yuktyā vā dēśakālādibalatastānapācarēt||11||
View original
न बृंहयेल्लङ्घनीयान् बृंह्यांस्तु मृदु लङ्घयेत्|
युक्त्या वा देशकालादिबलतस्तानपाचरेत्||११||
laṅghanīyān laṅghanārhān vyādhīn na kadācana br̥ṁhayēt| yatastē br̥ṁhaṇēna svalpēnāpi parāṁ vr̥ddhimāyānti| yē tu vyādhayō br̥ṁhaṇīyāstān mr̥du svalpaṁ laṅghayēt| br̥ṁhaṇōpayōgayōgyatāpādanāyā'gnisandhukṣaṇāya ca| laghutātiśayōtpattayē vā'thavā tān br̥ṁhaṇīyān laṅghanīyāṁśca dēśakālādyavēkṣya yuktyōpacarēt| tēnaitaduktaṁ bhavati-dēśakālādyapēkṣayā laṅghanīyānapi br̥ṁhayēt| tathā ca śvōvamyasya matsyādayaḥ prayujyanta ēva tathā dēśādyapēkṣayā br̥ṁhaṇīyānapi laṅghayēditi|| 11||
Adhikarana bRuMhatila~gGitalakShaNAni (12) · Śloka 12
br̥ṁhitē syādbalaṁ puṣṭistatsādhyāmayasaṅkṣayaḥ|
vimalēndriyatā sargō malānāṁ lāghavaṁ ruciḥ|
kṣuttr̥ṭsahōdayaśśuddhahr̥dayōdgārakaṇṭhatā|
vyādhimārdavamutsāhastandrānāśaśca laṅghitē||12||
View original
बृंहिते स्याद्बलं पुष्टिस्तत्साध्यामयसङ्क्षयः|
विमलेन्द्रियता सर्गो मलानां लाग़वं रुचिः|
क्षुत्तृट्सहोदयश्शुद्धहृदयोद्गारकण्ठता|
व्याधिमार्दवमुत्साहस्तन्द्रानाशश्च लङ्ग़िते||१२||
nanu br̥ṁhitō laṅghitaśca kathaṁ jñēya ityāha-br̥ṁhitē syādityādi| br̥ṁhitē puruṣē balaṁ puṣṭiśca syāt| tathā tatsādhyānāṁ br̥ṁhaṇasādhyā-nāmāmayānāṁ saṅkṣayaśca syāt| vimalēndriyatādīnāñca syādityanēna sambandhaḥ| la~ghghitē kimityāha-kṣuttr̥ḍityādi| kṣuttr̥ṣōssahaikakālamudayaḥ| tathā śuddhahr̥dayatā śuddhōdgāratā śuddhakaṇṭhatā vyādhērlaṅghanasādhyasya mārdavamutsāhaśca syāditi pratyēkamabhisambadhyatē| tēnaitaduktaṁ bhavati-kṣuttr̥ṭsahōdayādīnāṁ samastānāṁ nirdēśō dōṣadēśādyanurōdhēnaikasya dvayōstricaturāṇāṁ sarvēṣāñca laṅghitalakṣaṇatvadyōtanārtham| anyathaiṣāmaśēṣāṇāmēva lakṣaṇā nāmutpattau la~ghghitalakṣaṇatvaṁ bhavēditi|| 12||
Adhikarana atibRuMhite~atila~gGite ca doShAH (13) · Śloka 13
anapēkṣitamātrādisēvitē kurutastu tē|
atisthaulyātikārśyādīn vakṣyantē tē ca sauṣadhāḥ|
rūpaṁ tairēva ca jñēyamatibr̥ṁhitalaṅghitē||13||
View original
अनपेक्षितमात्रादिसेविते कुरुतस्तु ते|
अतिस्थौल्यातिकार्श्यादीन् वक्ष्यन्ते ते च सौषधाः|
रूपं तैरेव च ज्ञेयमतिबृंहितलङ्ग़िते||१३||
anapēkṣitētyādi| tē br̥ṁhaṇalaṅghanē mātrādyanapēkṣayā kr̥tē atisthaulyādīnatikārśyādīṁśca kurutaḥ| asminnēvādhyāyē tē vyādhayō vakṣyantē| tēṣāmauṣadhaṁ ca vakṣyatē| tathā tairēvātisthaulyādibhiratikārśyādibhiśca karaṇabhūtairyathāsaṅkhyēnātibr̥ṁhitē'tilaṅghitē ca lakṣaṇaṁ jānīyāditi br̥ṁhaṇalaṅghanātiyōgalakṣaṇam|
Adhikarana atisthaulyanidAnasamprAptilakShaNAni atisthUlasvarUpam (14) · Śloka 14
tatra śōdhanamuddiśya sthaulyādyāḥ prāgudāhr̥tāḥ|
gurvādivr̥ddhasaṁlīnaślēṣmamiśrō'nnajō rasaḥ|
āma ēva ślathīkurvan dhātūn sthaulyamupānayēt|
atisthaulyādatikṣuttr̥ṭprasvēdaśvāsanidratāḥ|
āyāsākṣamatā jāḍyamalpāyurbalavēgatā|
daurgandhyaṁ gadgadatvañca bhavēnmēdō'tipuṣṭitaḥ|
srōtaḥ su mēdōruddhēṣu vāyuḥ kōṣṭhē viśēṣataḥ|
caran prajvalayatyagniṁ kṣuttr̥ṣau stastatō'dhikam|
sthūlaṁ kōṭaravaddr̥ddhau dahatō'gnyanilau ca tam|
svēdavāhisirāmūlabhāvādviṣyandanādapi|
mēdasaḥ ślēṣmayōgācca bhavati svēdabhūritā|
kōṣṭha ēva vipakvē'sya saṁruddhasrōtasō rasē|
sarvatrālabdhavr̥ttitvātprāyō mēdaḥ pracīyatē|
tacchēṣō'lparasō'lpatvānnālaṁ raktādipuṣṭayē|
tulyē'pi vāyvādicayē prākcitaṁ cīyatētarām|
mēdastēnā'samastēna dhātūnāṁ vidadhāti tat|
śvāsādīnacirāccānyān jvarōdarabhagandarān|
mēhōrustambhapiṭakā vidradhiprabhr̥tīn gadān|
ayathōpacayōtsāhaścalasphigudarastanaḥ|
atisthūlaḥ smr̥tō .....................||14||
View original
तत्र शोधनमुद्दिश्य स्थौल्याद्याः प्रागुदाहृताः|
गुर्वादिवृद्धसंलीनश्लेष्ममिश्रोऽन्नजो रसः|
आम एव श्लथीकुर्वन् धातून् स्थौल्यमुपानयेत्|
अतिस्थौल्यादतिक्षुत्तृट्प्रस्वेदश्वासनिद्रताः|
आयासाक्षमता जाड्यमल्पायुर्बलवेगता|
दौर्गन्ध्यं गद्गदत्वञ्च भवेन्मेदोऽतिपुष्टितः|
स्रोतः सु मेदोरुद्धेषु वायुः कोष्ठे विशेषतः|
चरन् प्रज्वलयत्यग्निं क्षुत्तृषौ स्तस्ततोऽधिकम्|
स्थूलं कोटरवद्दृद्धौ दहतोऽग्न्यनिलौ च तम्|
स्वेदवाहिसिरामूलभावाद्विष्यन्दनादपि|
मेदसः श्लेष्मयोगाच्च भवति स्वेदभूरिता|
कोष्ठ एव विपक्वेऽस्य संरुद्धस्रोतसो रसे|
सर्वत्रालब्धवृत्तित्वात्प्रायो मेदः प्रचीयते|
तच्छेषोऽल्परसोऽल्पत्वान्नालं रक्तादिपुष्टये|
तुल्येऽपि वाय्वादिचये प्राक्चितं चीयतेतराम्|
मेदस्तेनाऽसमस्तेन धातूनां विदधाति तत्|
श्वासादीनचिराच्चान्यान् ज्वरोदरभगन्दरान्|
मेहोरुस्तम्भपिटका विद्रधिप्रभृतीन् गदान्|
अयथोपचयोत्साहश्चलस्फिगुदरस्तनः|
अतिस्थूलः स्मृतो .....................||१४||
tatrātibr̥ṁhaṇēna yē jāyantē'tisthaulyādayaḥ tē prāk pūrvaṁ rōgānutpādanīyē saṁśōdhanabhēṣajadvēṣōdbhavatvēnātisthaulyāgnisadanētyādinōdāhr̥tāḥ| yattvasminnēvādhyāyē vakṣyanta ityuktaṁ taccikitsānurōdhāt| tatrātisthaulyaprādhānyādatra gurvādītyādinā hētusvarūpakathanaṁ kriyatē| tatrānnarasaḥ sthaulyamupānayēt kuryāt| kiṅkurvannāha-dhātūn raktādīn ślathīkurvannibiḍabhāvamāpādayan| kimbhūtō rasaḥ gurvādibhissaumyaissātmyairvr̥ddhēna saṁlīnēna ca ślēṣmaṇāmiśrassaṁlīnō'nutkliṣṭarūpaḥ| ata ēvāmaḥ aparipūrṇapākaḥ tataścā'tisthaulyādatikṣudādigadgadatvāntaṁ bhavēt| tasmiṁścātisthaulyē mēdōvr̥ddhikāraṇairāhārādibhiryadi mēdasō'nyadhātvapēkṣayā'tiśayēna puṣṭirbhavati tatō mēdō'tipuṣṭitō hētōrvāyōśśākhāsañcaraṇāya srōtōmukhēṣu mēdasā ruddhēṣu satsu vāyuranyatrāgacchan kōṣṭha ēva caran tatrasthamēvāgni yataḥ prajvalayatyatō hētōḥ sthūlēṣu puruṣēṣu kṣuttr̥ṣau adhikaṁ stau bhavataḥ| tau ca mahāsrōtasthitāvagnyanilau sthūlaṁ dahataḥ| yathā kōṭaraṁ tarumagnyanilau dahatastadvaditi| tatra ca sthūlē svēdabhūritā bhavati| kuta āha-mēdasaḥ svēdavāhisirāmūlabhāvādviṣyandanācchlēṣmayōgācca| viṣyandanaṁ srutisvarūpatvam| nanu cōktaṁ sthūlasya mēdō'tipuṣṭiṁ yātīti| tat kathamityāha-kōṣṭha ēvētyādi| asya sthūlasya mēdaḥkāraṇaiḥ svaśaktyā samr̥ddhēna upalēpātmakēna mēdasā ruddhēṣu rasavahasrōtassu pratyahamannarasē kōṣṭha ēva vipakvē sati yatassa rasassarvadhātuṣvaprāptavr̥ttirbhavati| gurumadhurādibhiśca mēdassādr̥śyaṁ bhajatē| atō'sya puruṣasya mēda ēva pracīyatē tēna rasēna| tathā tasmānmēdasaśśēṣō'pi rasō raktādidhātupañcakapuṣṭayē svalpatvānnālaṁ na paryāptaḥ| nanu ca kathaṁ rasaraktābhyāmapravr̥ddhābhyāṁ mēdasō vr̥ddhiḥ ? kathañca mēdasi vr̥ddhē'sthyādīni vr̥ddhinnayāntīti ? yata uktaṁ pūrvō dhātuḥ paraṁ kuryād vr̥ddhaḥ kṣīṇaśca tadvidhamiti| tathā dhātvāhārāśca dhātava iti| tasmādyāvatsarvē dhātavō na kṣīṇā vr̥ddhā vā tāvadēkasya vr̥ddhikṣayau durupapādakāvityatrōcyatē| na hyēṣa ēva pakṣaḥ yat pūrvadhātūpamardēnānēna paradhātusambhavaḥ anyadhātūdbhavaḥ| api tu yugapadannarasēna sakaladhātūnāṁ paripōṣō'pi| tantrāntarē vakṣyatē| tatraiva yathōktaṁ vijñāsyatē| bhavatu nāmaivam| yatra tu kramēṇa pūrvadhātūpamardanēnānyadhātūdbhavastatra kēvalasya mēdasaḥ kathaṁ vr̥ddhiratrāpyucyatē| na hi kēvalamēva mēdaścīyatē| apitu raktādayō'pi cīyanta ēva| mēdaḥ punaḥ pūrvakāraṇaśaktyatiśayēna vr̥ddhaṁ sat punaranyadhātvapēkṣayā sutarāṁ vardhata iti| ētadēvāha-tulyē'pītyādi| atastēna dhātūnāmasamatvēna kāraṇēna mēdaḥ sthūlasya śvāsādīn janayati| atisthūlaḥ kīdr̥śa ucyata ityāha-athathōpacayētyādi| upacayēnāvayavasaṁhananēna sadr̥śa utsāhō yasya sa yathōpacayōtsāhaḥ| na yathōpacayōtsāhaḥ ayathōpacayōtsāhaḥ| aṅgairmahān utsāhēna tu stōka ityarthaḥ| calāḥ sphigādayō yasya sa tathāvidhaḥ tādr̥śaḥ puruṣō'tisthūlaḥ smr̥taḥ|| 14||
Adhikarana atisthaulye AhArauShadhAdi (15) · Śloka 15
...........................yōjyaṁ tatrānnaṁ mārutāpaham|
ślēṣmamēdōharaṁ yacca kulatthā yavakā yavāḥ|
jūrṇaśyāmākamudgādyāḥ pānē'riṣṭāṁ madhūdakam|
mastu takrañca tīkṣṇōṣṇaṁ rūkṣaṁ chēdi ca bhēṣajam|
cintāvyavāyavyāyāmaśōdhanāsvapanaṁ bhajēt|
dēhāpēkṣī tathā rūkṣaṁ snānamudvartanādi ca|
madhunā triphalāṁ lihyādguḍūcīmabhayāṁ ghanam|
rasāñjanasya mahataḥ pañcamūlasya guggulōḥ|
śilāhvasya prayōgaśca sāgnimantharasō hitaḥ|
viḍaṅgaṁ nāgaraṁ kṣāraḥ kālalōharajō madhu|
yavāmalakacūrṇañca yōgō'tisthaulyadōṣajit|
madanaṁ triphalā mustā saptāhvāriṣṭavatsakam|
sapāṭhāragvadhaṁ pītamatibr̥ṁhaṇarōgajit|
tadvadvatsakaśamyākadēvadāruniśādvayam|
samustapāṭhākhadiratriphalānimbagōkṣuram|
madanādīni cālēpaḥ snānādiṣvapi yōjayēt|
hiṅgugōmēdakavyōṣakuṣṭhakrauñcāsthigōkṣuram|
ēlāvr̥kṣakaṣaḍgranthākharāśvōpalabhēdakam|
takrēṇa dadhimaṇḍēna pītaṁ kōlarasēna vā|
mūtrakr̥cchraṁ kr̥mīn mēhaṁ sthūlatāñca vyapōhati|
kr̥mighnatriphalaṁ tailasaktutryūṣaṇadīpyakaiḥ|
lōhōdakāplutō manthaḥ śastō br̥ṁhaṇarōgiṇām|
vyōṣakaṭvīvarāśigruviḍaṅgātiviṣāsthirāḥ|
hiṅgusauvarcalājājīyavānīdhānyacitrakāḥ|
niśē br̥hatyau hapuṣā pāṭhā mūlañca kēmbukāt|
ēṣāṁ cūrṇaṁ madhu ghr̥taṁ tailaṁ ca sadr̥śāṁśakam|
saktubhiḥ ṣōḍaśaguṇairyuktaṁ pītaṁ nihanti tat|
atisthaulyādikānsarvān rōgānanyāṁśca tadvidhān|
hr̥drōgakāmalāśvitraśvāsakāsagalagrahān|
buddhimēdhāsmr̥tikaraṁ sannasyāgnēśca dīpanam|
yōjyaṁ tathā yathāvyādhi svēdāsr̥ksrāvaṇānyapi||15||
View original
...........................योज्यं तत्रान्नं मारुतापहम्|
श्लेष्ममेदोहरं यच्च कुलत्था यवका यवाः|
जूर्णश्यामाकमुद्गाद्याः पानेऽरिष्टां मधूदकम्|
मस्तु तक्रञ्च तीक्ष्णोष्णं रूक्षं छेदि च भेषजम्|
चिन्ताव्यवायव्यायामशोधनास्वपनं भजेत्|
देहापेक्षी तथा रूक्षं स्नानमुद्वर्तनादि च|
मधुना त्रिफलां लिह्याद्गुडूचीमभयां ग़नम्|
रसाञ्जनस्य महतः पञ्चमूलस्य गुग्गुलोः|
शिलाह्वस्य प्रयोगश्च साग्निमन्थरसो हितः|
विडङ्गं नागरं क्षारः काललोहरजो मधु|
यवामलकचूर्णञ्च योगोऽतिस्थौल्यदोषजित्|
मदनं त्रिफला मुस्ता सप्ताह्वारिष्टवत्सकम्|
सपाठारग्वधं पीतमतिबृंहणरोगजित्|
तद्वद्वत्सकशम्याकदेवदारुनिशाद्वयम्|
समुस्तपाठाख़दिरत्रिफलानिम्बगोक्षुरम्|
मदनादीनि चालेपः स्नानादिष्वपि योजयेत्|
हिङ्गुगोमेदकव्योषकुष्ठक्रौञ्चास्थिगोक्षुरम्|
एलावृक्षकषड्ग्रन्थाख़राश्वोपलभेदकम्|
तक्रेण दधिमण्डेन पीतं कोलरसेन वा|
मूत्रकृच्छ्रं कृमीन् मेहं स्थूलताञ्च व्यपोहति|
कृमिग़्नत्रिफलं तैलसक्तुत्र्यूषणदीप्यकैः|
लोहोदकाप्लुतो मन्थः शस्तो बृंहणरोगिणाम्|
व्योषकट्वीवराशिग्रुविडङ्गातिविषास्थिराः|
हिङ्गुसौवर्चलाजाजीयवानीधान्यचित्रकाः|
निशे बृहत्यौ हपुषा पाठा मूलञ्च केम्बुकात्|
एषां चूर्णं मधु ग़ृतं तैलं च सदृशांशकम्|
सक्तुभिः षोडशगुणैर्युक्तं पीतं निहन्ति तत्|
अतिस्थौल्यादिकान्सर्वान् रोगानन्यांश्च तद्विधान्|
हृद्रोगकामलाश्वित्रश्वासकासगलग्रहान्|
बुद्धिमेधास्मृतिकरं सन्नस्याग्नेश्च दीपनम्|
योज्यं तथा यथाव्याधि स्वेदासृक्स्रावणान्यपि||१५||
tatrātisthūlē mārutāpahamannaṁ yōjyam| tathā yaccānnādikaṁ ślēṣmamēdōharaṁ tatsarvaṁ yōjyam| tathā kulatthādayaḥ| pānē tvariṣṭādīni| bhēṣajamauṣadhaṁ yat kiñcit tīkṣṇatvādiyuktam| tathātisthūlō dēhamapēkṣya yathōcitāṁścintāvyavāyavyāyāmādīn bhajēt| asvapnaṁ nidrāpratiṣēdhaḥ tathā rūkṣasnānādīnyapi bhajēt| tathā triphalāguḍūcyādīnāmanyatamaṁ madhunā lihyāt| tathā rasāñjanādīnāṁ ca prayōga agnimantharasasahitō'tisthūlē hitaḥ| viḍaṅgādiyōgaḥ sarvasamabhāgō'tisthaulyadōṣajit| madanādyauṣadhadaśakaṁ samabhāgaṁ jalēna pītamatibr̥ṁhaṇōdbhavān rōgānnāśayati| vatsakādi gōkṣurakāntaṁ tadvanmadanādidaśakavadatibr̥ṁhaṇarōgajit| tathā madanādīnyanantarapaṭhitāni kvāthādinā snānānulēpōddharṣādiṣvapi yōjayēt| tathā hiṅgvādyupalabhēdāntaṁ takrādīnāmanyatamēna pītaṁ mūtrakr̥cchrādīnapōhati| tathā kr̥mighnādyauṣadhadaśakēna samabhāgēna kr̥tō lōhōdakēna śastrabhājanōṣitapānīyēnāplutō manthō'tibr̥ṁhaṇōttharōgāṇāṁ pathyaḥ| vyōṣādīnyauṣadhāni caturviśatiḥ parasparasamabhāgānītyayamēkō bhāgaḥ| tatsamō madhunō dvitīyaḥ| ghr̥tasya tr̥tīyaḥ| tailasya caturthaḥ| ēṣāṁ caturṇāṁ bhāgānāṁ miśrībhūtānāṁ ṣōḍaśaguṇā yavasaktavaḥ| ayaṁ manthaḥ pītaḥ san atisthaulyādikān yathāpaṭhitān sarvān rōgān nihanti| anyāṁśca tadvidhān br̥ṁhaṇōtthānityarthaḥ| tathā hr̥drōgādīn nihanti| buddhyādikaraḥ| sannasya cāgnērdīpana iti| tathā tēṣu br̥ṁhaṇōtthēṣu rōgēṣu yathāvyādhi vyādhēḥ sādr̥śyēna kramēṇa svēdaraktasrāvādyapi yōjyam|
Adhikarana atili~gGitalakShaNAni atikRushAsyAyAsAdyasahatvam kRushasulaBA vyAdhayaH (16) · Śloka 16
atikārśya bhramaḥ kāsastr̥ṣṇādhikyamarōcakaḥ|
snēhāgninidrādr̥kśrōtraśukraujaḥ kṣutsvarakṣayaḥ|
bastihr̥nmūrddhajaṅghōrutrikapārśvarujā jvaraḥ|
pralāpōrdhvānilaglānicchardiparvāsthibhēdanam|
varcōmūtragrahādyāśca jāyantē'tivilaṅghanāt|
atikārśyēna nāyāsavarṣaśītōṣṇatr̥ṭkṣudhaḥ|
tr̥ptivyādhyauṣadhamadān sahatē'lpabalatvataḥ|
śvāsakāsakṣayaplīhagulmārśōvahnimandatāḥ|
kr̥śaṁ prāyaśca dhāvanti raktapittānilāmayāḥ||16||
View original
अतिकार्श्य भ्रमः कासस्तृष्णाधिक्यमरोचकः|
स्नेहाग्निनिद्रादृक्श्रोत्रशुक्रौजः क्षुत्स्वरक्षयः|
बस्तिहृन्मूर्द्धजङ्ग़ोरुत्रिकपार्श्वरुजा ज्वरः|
प्रलापोर्ध्वानिलग्लानिच्छर्दिपर्वास्थिभेदनम्|
वर्चोमूत्रग्रहाद्याश्च जायन्तेऽतिविलङ्ग़नात्|
अतिकार्श्येन नायासवर्षशीतोष्णतृट्क्षुधः|
तृप्तिव्याध्यौषधमदान् सहतेऽल्पबलत्वतः|
श्वासकासक्षयप्लीहगुल्मार्शोवह्निमन्दताः|
कृशं प्रायश्च धावन्ति रक्तपित्तानिलामयाः||१६||
atilaṅghanōtthā atikārśyādayō vakṣyanta ityuktamityucyatē-atikārśyamityādi| snēhādīnāṁ kṣayaśabdēna samāsaḥ| bastyādīnāṁ rujāśabdēna| mūtragrahādyāścētyatrādigrahaṇēna nānāvidhānāṁ vātajānāṁ rōgāṇāṁ grahaṇam| ētē hyatikārśyādayō'tilaṅghanājjāyantē| tatra cātikārśyasya prādhānyāt pr̥thaguktiḥ| ētēnāti kārśyēna hētunā yadā tvabalatvaṁ tatō'lpabalatvatō hētōrāyāsādīn puruṣō na sahatē| madaśabdasya vyādhyauṣadhābhyāṁ samāsaḥ| tathā kr̥śaṁ puruṣaṁ śvāsādayō'nyē ca raktapittānilajā āmayā dhāvanti| tamatikr̥śamāyāntītyarthaḥ|| 16||
Adhikarana sthaulyAtkArshyasya varatvantatra hetushca (17) · Śloka 17
kārśyamēva varaṁ sthaulyānna hi sthūlasya bhēṣajam|
br̥ṁhaṇaṁ la~ghganaṁ nālamatimēdō'gnivātajit|
madhurasnigdhasauhityairyat saukhyēna ca naśyati|
kraśimā sthavimātyantaviparītaniṣēvaṇaiḥ||17||
View original
कार्श्यमेव वरं स्थौल्यान्न हि स्थूलस्य भेषजम्|
बृंहणं ल~ग़्गनं नालमतिमेदोऽग्निवातजित्|
मधुरस्निग्धसौहित्यैर्यत् सौख़्येन च नश्यति|
क्रशिमा स्थविमात्यन्तविपरीतनिषेवणैः||१७||
yadyapyayaṁ kārśyākhyō mahān rōgastathāpyatisthaulyāt kārśyamēva varaṁ kuta ēvamityāha-na hītyādi| atisthūlasya hi bhēṣajamatimēdasō'gnērvāyōśca nāśanaṁ yattat sādhu| tathāvidhaṁ cātimēdō'gnivātajid bhēṣajamatisthūlasādhanaṁ na br̥ṁhaṇaṁ paryāptaṁ nāpi laṅghanam| tēnaitaduktaṁ bhavati-atisthūlāya yadi br̥ṁhaṇaṁ dīyatē tadagnivātajidbhavati| na tu mēdōjidatha laṅghanaṁ taddhi mēdōjidbhavati na tvagnivātajiditi| tasmādatisthaulyasya duścikitsyatvāt kārśyamēva varam| tathāyamaparaḥ kārśyavaratvē hētuḥ| yanmadhurādibhiḥ priyasukhaiḥ kraśimā naśyati| sthavimātyantaṁ taccittadēhaviparītānāṁ vyāyāmacintādīnāṁ niṣēvaṇairiti|| 17||
Adhikarana atikRushalakShaNam (18) · Śloka 18
śuṣkasphigudaragrīvaḥ sthūlaparvā sirā tataḥ|
ucyatē'tikr̥śaḥ...............................||18||
View original
शुष्कस्फिगुदरग्रीवः स्थूलपर्वा सिरा ततः|
उच्यतेऽतिकृशः...............................||१८||
śuṣkasphigityādinātikr̥śalakṣaṇamucyatē| ēvaṁvidhō hi puruṣō'tikr̥śa ityucyatē|| 18||
Adhikarana atikArshye BeShajam prakRuShTabRuMhaNopAyAH (19) · Śloka 19
.....................tatra prāguktō br̥ṁhaṇō vidhiḥ|
aśvagandhāvidāryādyā vr̥ṣyāścauṣadhayō hitāḥ|
acintayā harṣaṇēna dhruvaṁ santarpaṇēna ca|
svapnaprasaṅgācca kr̥śō varāha iva puṣyati||19||
View original
.....................तत्र प्रागुक्तो बृंहणो विधिः|
अश्वगन्धाविदार्याद्या वृष्याश्चौषधयो हिताः|
अचिन्तया हर्षणेन ध्रुवं सन्तर्पणेन च|
स्वप्नप्रसङ्गाच्च कृशो वराह इव पुष्यति||१९||
tatrātikr̥śē sa vidhirhitō yaḥ pūrvasminnadhyāyē br̥ṁhaṇatvēnōktaḥ| tathāśvagandhādyāśca madhurabr̥ṁhaṇā nānāvidhaiḥ prayōgairauṣadhayō hitāḥ| tathātikr̥śō'cintāprabhr̥tibhiḥ kāraṇaiḥ puṣyati puṣṭiṁ prāpnōti| tathā svapnaprasaṅgēna ca puṣyati varāha iva| yathā varāhaḥ sūkaraḥ svapnaprasaṅgāt puṣyatyēvaṁ kr̥śō'pīti|| 19||
Adhikarana cirakShINasadyaHkShINayorupakrame visheShaH (20) · Śloka 20
laṅghanōtthēṣu rōgēṣu śēṣēṣvapyupakalpayēt|
yattadātvē samarthaṁ syādyaccābhyāsēna puṣṭayē|
sadyaḥ kṣīṇō yataḥ sadyō br̥ṁhaṇēnōpacīyatē|
ciraṁ kramēṇa ca kṣīṇastadabhyāsēna tatra ca|
br̥ṁhaṇaṁ tatra mātrāgnibalādīnvīkṣya yōjayēt||20||
View original
लङ्ग़नोत्थेषु रोगेषु शेषेष्वप्युपकल्पयेत्|
यत्तदात्वे समर्थं स्याद्यच्चाभ्यासेन पुष्टये|
सद्यः क्षीणो यतः सद्यो बृंहणेनोपचीयते|
चिरं क्रमेण च क्षीणस्तदभ्यासेन तत्र च|
बृंहणं तत्र मात्राग्निबलादीन्वीक्ष्य योजयेत्||२०||
atikārśyasya cikitsāmuktvā anyēṣvapi laṅghanōtthēṣu vivakṣuridamāha-laṅghanōtthēṣvityādi| śēṣēṣvapi laṅghanōtthēṣu kārśyādavaśiṣṭēṣu bhramakāsādiṣūpakalpayēt| kimityāha-yattadātva ityādi| tadātvē tatkālaṁ prayōgānantaryēṇaiva yadrōgōpaśamanē samarthaṁ syāt yaccauṣadhādikamabhyāsēna puṣṭayē bhavati tadapyupakalpayēditi sambandhaḥ| kutō dvividhamupakalpayēdityāha-yataḥ sadyaḥ kṣīṇaḥ sadya ēvōpayuktēna br̥ṁhaṇēnōpacayaṁ prāpnōti| yaḥ punaḥ ciraṁ bahukālaṁ kramēṇa ca kṣīṇaḥ sa tadabhyāsēna br̥ṁhaṇābhyāsēnōpacīyata ityarthaḥ| tasmādubhayamapi yōjayēt|| 20||
Adhikarana bRuMhaNe mAMsasya rasakShIrAdInA~jca prayogaH (21) · Śloka 21
na hi māṁsasamaṁ kiñcidanyad dēhabr̥hattvakr̥t|
māṁsādamāṁsaṁ māṁsēna sambhr̥tatvād viśēṣataḥ|
kravyānmāṁsarasāṁstasmāddakalāvaṇikān laghūn|
vēśavārīkr̥taistadvajjāṅgalaiśca kr̥tākr̥tān|
rasāṁstathā ca kṣīrādīn tarpaṇāṁstarpaṇān punaḥ|
yuñjyātkr̥śānāṁ jvariṇāṁ kāsināṁ mūtrakr̥cchriṇām|
tr̥ṣyatāmūrdhvavātānāṁ mūḍhamārutavarcasām||21||
View original
न हि मांससमं किञ्चिदन्यद् देहबृहत्त्वकृत्|
मांसादमांसं मांसेन सम्भृतत्वाद् विशेषतः|
क्रव्यान्मांसरसांस्तस्माद्दकलावणिकान् लग़ून्|
वेशवारीकृतैस्तद्वज्जाङ्गलैश्च कृताकृतान्|
रसांस्तथा च क्षीरादीन् तर्पणांस्तर्पणान् पुनः|
युञ्ज्यात्कृशानां ज्वरिणां कासिनां मूत्रकृच्छ्रिणाम्|
तृष्यतामूर्ध्ववातानां मूढमारुतवर्चसाम्||२१||
māṁsēna samaṁ cānyanna kiñcid dēhasya br̥ṁhaṇatvakr̥tsambhavati| māṁsādānāmāmiṣabhujāṁ prāṇināṁ siṁhādīnāṁ sambandhiḥ māṁsaṁ mr̥gādimāṁsēna sambhr̥tatvādviśēṣatō br̥ṁhaṇatvakr̥diti sambandhaḥ| yasmādyata ēvamuktamataḥ kravyānmāṁsānāṁ rasān dakalāvaṇikān la~ghghanōtthēṣu rōgēṣu yuñjyāt| tathā jāṅgalairapi māṁsairvēśavārīkr̥tairatisūkṣmacchinnaiḥ kr̥tānakr̥tāṁśca rasān yuñjyāt| tathā kṣīrādīnapi santarpaṇān yuñjyāt| ādigrahaṇēnēkṣurasādīnāṁ grahaṇam| tathā kr̥śānāṁ jvaritādīnāṁ tarpaṇādīnyapi yuñjyāt| anēna hi tarpaṇaśabdēna saktava ucyantē|| 21||
Adhikarana santarpaNAH manthayogAH (22) · Śloka 22
samaiḥ kr̥ṣṇāsitātailakṣaudrādyaidvaryaṁśatarpaṇaiḥ|
manthastadvatsitākṣaudramadirāsaktuyōjitaḥ|
phāṇitaṁ saktavaḥ sarpirdadhimaṇḍō'mlakāñjikam|
tarpaṇaṁ mūtrakr̥cchraghnamudāvarttaharaṁ param|
manthaḥ kharjūramr̥dvīkāvr̥kṣāmlāmlīkadāḍimaiḥ|
parūṣakaiḥ sāmalakaiḥ sadyastr̥ṣṇādirōgajit|
svāduramlō jalakr̥taḥ sasnēhō rūkṣa ēva vā|
sadyaḥ santarpaṇō manthaḥ sthairyavarṇabalapradaḥ||22||
View original
समैः कृष्णासितातैलक्षौद्राद्यैद्वर्यंशतर्पणैः|
मन्थस्तद्वत्सिताक्षौद्रमदिरासक्तुयोजितः|
फाणितं सक्तवः सर्पिर्दधिमण्डोऽम्लकाञ्जिकम्|
तर्पणं मूत्रकृच्छ्रग़्नमुदावर्त्तहरं परम्|
मन्थः ख़र्जूरमृद्वीकावृक्षाम्लाम्लीकदाडिमैः|
परूषकैः सामलकैः सद्यस्तृष्णादिरोगजित्|
स्वादुरम्लो जलकृतः सस्नेहो रूक्ष एव वा|
सद्यः सन्तर्पणो मन्थः स्थैर्यवर्णबलप्रदः||२२||
tatra kr̥ṣṇādibhiḥ samabhāgairmiśritairdviguṇatarpaṇaiḥ kr̥tō manthaḥ pūrvēṣu rōgēṣu hitaḥ| tathā sitādibhirmanthastadvadvijñēyaḥ yathōpapādaḥ kr̥taḥ san tathā phāṇitādibhiḥ kr̥taḥ prayōgaḥ paramatyarthaṁ tarpaṇō mūtrakr̥cchraghna udāvartaharaśca| tathā kharjūrādibhiḥ samabhāgaiḥ kr̥tō manthaḥ sadyastr̥ṣṇādirōgajit| tathā yaḥ kaścijjalakr̥tō manthaḥ svādurvā'mlō vā sasnēhō rūkṣō'pivā sa sarvō manthaḥ sadya ēva santarpaṇō dēhasthairyādipradaśca|| 22||
Adhikarana sthUlakRushayorAhAraH (23) · Śloka 23
guru cātarpaṇaṁ sthūlē viparītaṁ hitaṁ kr̥śē|
yavagōdhūmamubhayōstadyōgyāhitakalpanam||23||
View original
गुरु चातर्पणं स्थूले विपरीतं हितं कृशे|
यवगोधूममुभयोस्तद्योग्याहितकल्पनम्||२३||
anantaramadhyāyārthamupasaṁharati| sthūlē puruṣē gurvapatarpaṇañcāhāraṁ yōjyam| kr̥śē tvētadviparītaṁ laghu santarpaṇañcētyarthaḥ| tathaivōbhayōrapi kr̥śasthūlayōryavagōdhūmaṁ hitam| kimbhūtam| tadyōgyāhitakalpanam| tadyōgyā kr̥śasthūlayōgyā āhitā utpāditā saṁskārādikā kalpanā yasminyavagōdhūmē tattathōktam| tēnaitaduktaṁ bhavati-yadā sthūlāya yavagōdhūmaṁ dīyatē tadā sthūlayōgyayaivāpatarpaṇārhayā kalpanayā| yadā tu tadēva yavagōdhūmaṁ kr̥śāya dīyatē tadā kr̥śayōgyayaiva santarpaṇayā kalpanayēti vyādhibhūtayōḥ sthaulya kārśyayōścikitsā|| 23||
Adhikarana sahajasthaulyakArshyayoshcikitsAtideshaH (24) · Śloka 24
syaulyakārśyē prakr̥tyāpi syātāṁ tatrā'pyayaṁ vidhiḥ|
satataṁ vyādhitatayā sadā yōjyō vibhajya ca||24||
View original
स्यौल्यकार्श्ये प्रकृत्यापि स्यातां तत्राऽप्ययं विधिः|
सततं व्याधिततया सदा योज्यो विभज्य च||२४||
yatra tu puruṣāṇāṁ prakr̥tyā sahajatvēna sthaulyakārśyē syātām tatrāpyayamēvā'nantarōktō vidhirvibhajya vikalpya yathōcitaṁ sadaiva yōjyaḥ satatavyādhitatvāddhētōḥ| tēnaitaduktaṁ bhavati-yadyapi sthaulyaṁ kārśyaṁ vā kēṣāñcit svabhāvēnaiva bhavati| tathā'pi tē svabhāvēnaiva vyādhitā ucyantē| ata ēva tēṣāmayaṁ vidhiḥ sadā yōjyaḥ|| 24||
Adhikarana mAtrayA bRuMhaNala~gGanayoH sevanaPalam (25) · Śloka 25
mātrādiyuktē sēvēta yastu la~ghghanabr̥ṁhaṇē|
samadhātvagnidēhō'sau samasaṁhananō bhavēt|
dr̥ḍhēndriyabalatvācca na dvandvairabhibhūyatē||25||
View original
मात्रादियुक्ते सेवेत यस्तु ल~ग़्ग़नबृंहणे|
समधात्वग्निदेहोऽसौ समसंहननो भवेत्|
दृढेन्द्रियबलत्वाच्च न द्वन्द्वैरभिभूयते||२५||
tathā yaḥ puruṣō mātrādiyōgēnātiyōgāyōgaṁ parirakṣan br̥ṁhaṇalaṅghanē sēvēta| asau puruṣaḥ samadhātvagnidēhaḥ san samasaṁhananō bhavēt| samā dhātvādayō yasya sa tathōktaḥ| dēhasya samatvamaṅgānāmanūnādhikatāṁ, samasaṁhananatvaṁ dēhasaṅghātasamatvam| na kvacit sthaulyaṁ nāpi kārśyamiti| sa ca puruṣō dr̥ḍhēndriyatvāddhētōrdvandvairduḥkhairātapādibhirnābhibhūyatē|| 25||
Adhikarana sarvopakramANAM la~gGanabRuMhaNayorevAntarBAvaH (26-27) · Śloka 27
dōṣagatyātiricyantē grāhibhēdyādibhēdataḥ|
upakramā na tu dvitvādbhinnā api gadā iva||26||
iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tau aṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē dvividhō- pakramaṇiyōnāma caturviśō'dhyāyaḥ||27||
View original
दोषगत्यातिरिच्यन्ते ग्राहिभेद्यादिभेदतः|
उपक्रमा न तु द्वित्वाद्भिन्ना अपि गदा इव||२६||
इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतौ अष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां सूत्रस्थाने द्विविधो- पक्रमणियोनाम चतुर्विशोऽध्यायः||२७||
nanu bahavō grāhyādaya upakramāḥ śāstrē dr̥ṣṭāḥ tat kimityuktaṁ dvidhaivōpakrama ityāha-dōṣagatyētyādi| parasparaṁ bhinnā apyupakramā vilakṣaṇayā dōṣagatyā hētubhūtayā grāhyādibhēdādatiricyantē| na tu yathōktād dvitvādatiricyantē| yathā gadā vyādhayō bhinnā api santō dvitvālaṅghyabr̥ṁhyākhyādagnīṣōmātmakatvānnātivartantē| tadvadupakramāḥ| tēnaitaduktaṁ bhavati- laṅghanabr̥ṁhaṇē ēva dōṣagativiśēṣēṇa grāhyādiviśēṣaṁ prāpnuta iti|| 26|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyām aṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyāṁ sūtrasthānē caturviṁśō'dhyāyaḥ