Adhikarana atha shalyAharaNavidhirnAma saptatriMsho~adhyAyaH pratij~jA (1) · Śloka 1
athātaḥ śalyāharaṇavidhiṁ nāmādhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातः शल्याहरणविधिं नामाध्यायं व्याख़्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
śalyānāṁ lōharaktādīnāmāharaṇa upāya uktō yantraśastrāṇi| na tvāharaṇavidhānamatastadvijñānārthamadhyāyārambhaḥ|| 1||
Adhikarana shalyagatiBedAH (2) · Śloka 2
trividhā hi gatiḥ śalyānāmurdhvamadhastiryak ca|
sā punaḥ pratyēkamr̥juvakrabhēdēna dvidhā||2||
View original
त्रिविधा हि गतिः शल्यानामुर्ध्वमधस्तिर्यक् च|
सा पुनः प्रत्येकमृजुवक्रभेदेन द्विधा||२||
sarvaśalyānāmūrdhvādibhēdēna śarīrē trividhā gatirgamanam| tatrōttamāṅgābhimukhā ūrdhvagatiḥ| pādābhimukhā tvadhōgatiḥ| aṅgapārśvagamanaṁ tiryaggatiḥ| r̥ju kr̥tvā yat pravēśanaṁ śalyasya sā r̥jvī gatiḥ| praviṣṭasyāntaḥsvāvayavaiḥ kuṭilībhavanaṁ kuṭilā gatiḥ|| 2||
Adhikarana sashalyavraNalakShaNam (3) · Śloka 3
tatra dhyāmaṁ piṭakācitaṁ śōphavēdanāvantaṁ muhurmuhuḥ śōṇitāstrāviṇaṁ budbudavadudgataṁ mr̥dumāṁsañca vraṇaṁ saśalyaṁ vidyāt||3||
View original
तत्र ध्यामं पिटकाचितं शोफवेदनावन्तं मुहुर्मुहुः शोणितास्त्राविणं बुद्बुदवदुद्गतं मृदुमांसञ्च व्रणं सशल्यं विद्यात्||३||
tatra dhyāmatvādiyuktaṁ vraṇaṁ saśalyamantaśśalyaṁ vidyāditi sambandhaḥ| udgatamudgatauṣṭhamiti sāmānyēna saśalyavraṇalakṣaṇam||3||
Adhikarana tvagAdigatashalyalakShaNAni (4) · Śloka 4
viśēṣatastu tvaggatē śalyē vivarṇaḥ śōphō bhavatyāyataḥ kaṭhinaśca|
māṁsagatē śōphābhivr̥ddhiḥ śalyamārgānupasaṁrōhaḥ pīḍanāsahiṣṇutā cōṣaḥ pākaśca|
pēśyantarasthē śōphavarjyaṁ māṁsaprāptavat|
sirāgatē sirādhmānaṁ śūlañca|
snāvagatē snāvajālāvakṣēpaṇaṁ saṁrambhaścōgraruk|
srōtōgatē srōtasāṁ svakarmaguṇahāniḥ|
dhamanīsthē saphēnaṁ raktamīrayannanilaḥ|
saśabdō nirgacchatyaṅgapīḍāhr̥llāsaśca|
asthigatē vividhā vēdanāḥ śōphaśca|
sandhigatē'sthivaccēṣṭōparōdhaśca|
asthisandhigatē'sthipūrṇatā saṅgharṣē balavāṁśca||4||
View original
विशेषतस्तु त्वग्गते शल्ये विवर्णः शोफो भवत्यायतः कठिनश्च|
मांसगते शोफाभिवृद्धिः शल्यमार्गानुपसंरोहः पीडनासहिष्णुता चोषः पाकश्च|
पेश्यन्तरस्थे शोफवर्ज्यं मांसप्राप्तवत्|
सिरागते सिराध्मानं शूलञ्च|
स्नावगते स्नावजालावक्षेपणं संरम्भश्चोग्ररुक्|
स्रोतोगते स्रोतसां स्वकर्मगुणहानिः|
धमनीस्थे सफेनं रक्तमीरयन्ननिलः|
सशब्दो निर्गच्छत्यङ्गपीडाहृल्लासश्च|
अस्थिगते विविधा वेदनाः शोफश्च|
सन्धिगतेऽस्थिवच्चेष्टोपरोधश्च|
अस्थिसन्धिगतेऽस्थिपूर्णता सङ्ग़र्षे बलवांश्च||४||
viśēṣastasu tvaggata ityādinōcyatē| śalyamārgō yēna śalyaṁ praviṣṭaṁ tasyānuparōhastathāvasthānam| cōṣaḥ svēdāratimān dāhaḥ| pēśīmadhyagatē śvayathuvarjyaṁ māṁsasadr̥śaṁ lakṣaṇam| avakṣēpaṇaṁ saṅkōcanam| saṁrambha āvēgaḥ| srōtōgatē srōtasāṁ yāni raktādivahanādīni karmāṇi guṇāśca śārīrē vakṣyamāṇāstēṣāṁ hāniḥ| hr̥llāsō hr̥dayōtklēśaḥ| sandhigatē'sthigatasadr̥śalakṣaṇatvamaṅgaprasāraṇādicēṣṭārōdhaśca| sandhayō jānukūrparādayaḥ| asthisandhirdvayōrasthnōryōgaḥ| balavān prabhūtaḥ| saṅgharṣaḥ ākulatvam|| 4||
Adhikarana koShThagatashalyalakShaNam (5) · Śloka 5
kōṣṭhagatē tvāṭōpānāhau mūtrapurīṣāhāradarśanāni ca vraṇamukhādbhavanti||5||
View original
कोष्ठगते त्वाटोपानाहौ मूत्रपुरीषाहारदर्शनानि च व्रणमुख़ाद्भवन्ति||५||
kōṣṭhasthē śalyē vraṇamukhāt sthānaviśēṣēṇa yathāsambhavaṁ mutrādi darśanādi bhavati|| 5||
Adhikarana marmagatashalyalakShaNam (6) · Śloka 6
marmagatē marmaviddhavat||6||
View original
मर्मगते मर्मविद्धवत्||६||
marmagatē marmaviddhavat vakṣyēta|| 6|
Adhikarana parisrAvataH tvagAdigatashalyalakShaNam (7) · Śloka 7
yathāyathaṁ cōpadiṣṭaiḥ parisrāvaistvagādiṣu śalyamupalakṣayēt||7||
View original
यथायथं चोपदिष्टैः परिस्रावैस्त्वगादिषु शल्यमुपलक्षयेत्||७||
tvakparisrāvaṇēna tvakśalyam| māṁsaparisrāvaṇēna māṁsaśalyam| ēvaṁ sarvaṁ śalyam||7||
Adhikarana sUkShmagatishalyalakShaNAni (8) · Śloka 8
sūkṣmagatiṣu śalyēṣvētānyēva lakṣaṇānyavispaṣṭāni bhavanti||8||
View original
सूक्ष्मगतिषु शल्येष्वेतान्येव लक्षणान्यविस्पष्टानि भवन्ति||८||
sūkṣmaśalyēṣvētānyēva lakṣaṇānyapūrṇāni bhavanti|| 8||
Adhikarana shalyoparohaNam (9) · Śloka 9
śuddhadēhānāmanulōmasanniviṣṭānyuparuhyantē||9||
View original
शुद्धदेहानामनुलोमसन्निविष्टान्युपरुह्यन्ते||९||
śuddhadēhatvādiyuktānāṁ śalyaṁ rōhaṁ yāti|| 9||
Adhikarana shalyAnAM punarabAdhanam (10) · Śloka 10
dōṣaprakōpavyavāyavyāyāmābhighātēbhyaśca pracalitāni punarābādhayanti||10||
View original
दोषप्रकोपव्यवायव्यायामाभिग़ातेभ्यश्च प्रचलितानि पुनराबाधयन्ति||१०||
punardōṣakōpādābādhaṁ karōti|| 10||
Adhikarana tvakpranaShTashalyaj~jAnopAyAH (11) · Śloka 11
tatra tvakpranaṣṭē snigdhasvinnāyāṁ mr̥nmāṣayavagōdhūmagōmayacūrṇamarditāyāṁ tvaci yatra saṁrambhō vēdanā vā bhavati|
yatra vā styānaṁ sarpirnihitamāśu vilīyatē pralēpō vā śuṣyati tatra śalyaṁ jānīyāt|11|
View original
तत्र त्वक्प्रनष्टे स्निग्धस्विन्नायां मृन्माषयवगोधूमगोमयचूर्णमर्दितायां त्वचि यत्र संरम्भो वेदना वा भवति|
यत्र वा स्त्यानं सर्पिर्निहितमाशु विलीयते प्रलेपो वा शुष्यति तत्र शल्यं जानीयात्|११|
Adhikarana mAMsapranaShTasya koShThAsthipeshIvivaragatasya ca shalyasya j~jAnopAyAH (11) · Śloka 11
māṁsapranaṣṭē snēhādibhiḥ kriyābhirāturamupapādayētkarśitasya ca śithilībhūtamanavabaddhaṁ kṣubhyamānaṁ yatra saṁrambhaṁ vā janayati tatra śalyam|
ēvaṁ kōṣṭhāsthipēśīvivarēṣvapi||11||
View original
मांसप्रनष्टे स्नेहादिभिः क्रियाभिरातुरमुपपादयेत्कर्शितस्य च शिथिलीभूतमनवबद्धं क्षुभ्यमानं यत्र संरम्भं वा जनयति तत्र शल्यम्|
एवं कोष्ठास्थिपेशीविवरेष्वपि||११||
tvagādinaṣṭē lakṣaṇamuktam| pradēśaviśēṣastu na jñāyatē| tadvijñānaṁ tvakpranaṣṭētyādinōcyatē| ēvaṁ kōṣṭhādīnāṁ sparśavēdanāsparśāsahatvādibhiḥ kalpayēt|| 11||
Adhikarana sirAsrotodhamanIsnAvapranaShTashalyaj~jAnopAyaH (12) · Śloka 12
sirāsrōtōdhamanīsnāvapraṇaṣṭē khaṇḍacakramaśvayuktaṁ rathamārōpyāturaṁ viṣamē'dhvani śīghraṁ nayēt|
tataḥ saṁrambhādibhirjānīyāt||12||
View original
सिरास्रोतोधमनीस्नावप्रणष्टे ख़ण्डचक्रमश्वयुक्तं रथमारोप्यातुरं विषमेऽध्वनि शीग़्रं नयेत्|
ततः संरम्भादिभिर्जानीयात्||१२||
sirādinaṣṭē rathamārōpyāturaṁ nayēt| tēna śalyaṁ jānīyāt| khaṇḍāni cakrāṇi yasya tattathōktam|| 12||
Adhikarana sandhipranaShTashalyaj~jAnopAyaH (13) · Śloka 13
sandhipraṇaṣṭē snēhasvēdōpapannaṁ sandhiṁ prasāraṇākuñcanabandhanapīḍanairupācaran pūrvavadavagacchēt|13|
View original
सन्धिप्रणष्टे स्नेहस्वेदोपपन्नं सन्धिं प्रसारणाकुञ्चनबन्धनपीडनैरुपाचरन् पूर्ववदवगच्छेत्|१३|
Adhikarana asthipranaShTashalyaj~jAnopAyaH (13) · Śloka 13
asthipraṇaṣṭē snigdhasvinnānyasthīni bandhanapīḍanābhyāṁ bhr̥śamupacaraṁstadvadupalakṣayēt||13||
View original
अस्थिप्रणष्टे स्निग्धस्विन्नान्यस्थीनि बन्धनपीडनाभ्यां भृशमुपचरंस्तद्वदुपलक्षयेत्||१३||
snēhasvēdābhirupācaran pūrvavat saṁrambhādibhirjānīyāt| tadvaditi pūrvavat saṁrambhādibhiḥ|| 13||
Adhikarana marmapranaShTashalyaM mAMsAdibahushalyaj~jAnopAyaH (14) · Śloka 14
marmapraṇaṣṭē tvananyabhāvānmāṁsādibhyō marmaṇā muktaṁ parīkṣaṇaṁ bhavati||14||
View original
मर्मप्रणष्टे त्वनन्यभावान्मांसादिभ्यो मर्मणा मुक्तं परीक्षणं भवति||१४||
marmasu māṁsādyāśrayaṇāt māṁsādibhirēvōktaṁ lakṣayēt|| 14||
Adhikarana sAmAnyaM shalyapranaShTalakShaNam (15) · Śloka 15
sāmānyalakṣaṇaṁ tūcchritahastiskandhāśvamādgurōhaṇadrutayānalaṅghanaplavanavyāyāmairjr̥mbhōdgārakāsa kṣavathuṣṭhīvanahasanaprāṇāyāmairmalaśukrōtsargairvā yatra saṁrambhō vēdanā vā bhavati|
yatra vā svalpē'pyāyāsē svāpō gauravam ghaṭṭanaṁ śōphō vā syāttatra śalyamādiśēt||15||
View original
सामान्यलक्षणं तूच्छ्रितहस्तिस्कन्धाश्वमाद्गुरोहणद्रुतयानलङ्ग़नप्लवनव्यायामैर्जृम्भोद्गारकास क्षवथुष्ठीवनहसनप्राणायामैर्मलशुक्रोत्सर्गैर्वा यत्र संरम्भो वेदना वा भवति|
यत्र वा स्वल्पेऽप्यायासे स्वापो गौरवम् ग़ट्टनं शोफो वा स्यात्तत्र शल्यमादिशेत्||१५||
ucchritahastiskandhayānādisāmānyaṁ śalyapradēśaviśēṣaparijñānalakṣaṇam| prāṇāyāmaḥ śvāsōcchvāsanirōdhaḥ || 15||
Adhikarana shalyaBedAH (16) · Śloka 16
samāsataścaturvidhaṁ śalyaṁ bhavati|
vr̥ttadvitricaturasrabhēdēna|
tadadr̥śyamānaṁ vr̥ttasamsthānādanumimīta||16||
View original
समासतश्चतुर्विधं शल्यं भवति|
वृत्तद्वित्रिचतुरस्रभेदेन|
तददृश्यमानं वृत्तसम्स्थानादनुमिमीत||१६||
tatra caturvidhaṁ śalyaṁ prakīrtitaṁ vr̥ttaṁ dvyasraṁ tryasraṁ caturasraṁ ca| sarvamadr̥śyamānaṁ vraṇākr̥tyā kalpayēt|| 16||
Adhikarana mahatAM shalyAnAmAharaNopAyau (17) · Śloka 17
sarvaśalyānāṁ mahatāmāharaṇē dvāvēvōpāyau pratilōmō'nulōmaśca|
tatra pratilōmamarvācīnamānayēdanulōmaṁ parācīnam|
tiryaggataṁ yataḥ sukhāhāryaṁ bhavati|
tataśchitvā'paharēt||17||
View original
सर्वशल्यानां महतामाहरणे द्वावेवोपायौ प्रतिलोमोऽनुलोमश्च|
तत्र प्रतिलोममर्वाचीनमानयेदनुलोमं पराचीनम्|
तिर्यग्गतं यतः सुख़ाहार्यं भवति|
ततश्छित्वाऽपहरेत्||१७||
āharaṇē dvāvupāyau pratilōmō'nulōmaśca| tatra pratilōmaṁ yadyata ēva praviṣṭaṁ tēnaivānīyatē| anulōmaṁ yadyataḥ praviṣṭaṁ tataḥ pravēśya dvitīyēna hniyatē| tatrārvācīnaṁ yacchalyaṁ tat pratilōmamānayēt| arvācīnaṁ pūrvōktamūrdhvagatiḥ| tadyata ēva praviṣṭaṁ tēnaivāharēt| yacchalyaṁ parācīnaṁ tadanulōmamānayēt| yatrābhimukhaṁtatraivānayēdityarthaḥ| parācīnamadhōgatiḥ| tiryaggataṁ māṁsaṁ ca chitvā'paharēt| kasmin pradēśa ityāha-yata ēva sukhēnāhartuṁ śakyatē||17||
Adhikarana anirGAtanIyashalyaprakAshaH (18) · Śloka 18
pratilōmamanuttuṇḍitaṁ chēdanīyaṁ pr̥thumukhaṁ ca śalyaṁ nirghātayēt|
tathā kakṣyāvaṅkṣaṇōraḥ paraśukāntarapatitāni|
naiva cāharēdviśalyaghnaṁ marmapraṇaṣṭaṁ vā'śōphavēdanaṁ pākavirahitam||18||
View original
प्रतिलोममनुत्तुण्डितं छेदनीयं पृथुमुख़ं च शल्यं निर्ग़ातयेत्|
तथा कक्ष्यावङ्क्षणोरः परशुकान्तरपतितानि|
नैव चाहरेद्विशल्यग़्नं मर्मप्रणष्टं वाऽशोफवेदनं पाकविरहितम्||१८||
pratilōmaṁ lōmābhimukhapraviṣṭaṇ na nirghātayēt| uttuṇḍitaṁ dr̥śyamānamukhaṁ tadviparītamanuttuṇḍitam| chēdanīyamukhaṁ vistīrṇamukhamardhacandrādi| kakṣyādipatitāni śalyāṇi na nirghātayēt| viśalyaghnaṁ yadā hr̥taṁ sat śūnyaṁ srōtaḥ kr̥tva mārayati tannaivāharēditi sambandhaḥ| yacca marmasthitaṁ śōphādirahitaṁ tadapi nāharēt|| 18||
Adhikarana shalyoddharaNopAyAH (19) · Śloka 19
atha hastaprāpyaṁ śalyaṁ hastēnāharēt|
tadaśakyaṁ yathāyathaṁ yantrēṇa|
tathāpyaśakyaṁ śastrēṇa viśasya tatō nirlōhitaṁ vraṇaṁ kr̥tvā'gnighr̥tamadhuprabhr̥tibhiḥ svēdayitvā'vadahya tarpayitvā sarpirmadhubhyāṁ badhvā''cārikamādiśēt|19|
View original
अथ हस्तप्राप्यं शल्यं हस्तेनाहरेत्|
तदशक्यं यथायथं यन्त्रेण|
तथाप्यशक्यं शस्त्रेण विशस्य ततो निर्लोहितं व्रणं कृत्वाऽग्निग़ृतमधुप्रभृतिभिः स्वेदयित्वाऽवदह्य तर्पयित्वा सर्पिर्मधुभ्यां बध्वाऽऽचारिकमादिशेत्|१९|
Adhikarana sirAsnAyulagnashalyoddharaNopAyAH, hRudayapranaShTashalyAharaNopAyAH (19) · Śloka 19
sirāsnāvalagnaṁ śalākāgraṇābhimōcyāharēt|
hr̥dayē'bhivartamānaṁ śalyaṁ śītajalādibhirudvējitasyāharēdyathāmārgam|
durāharamanyatō'pyēvamāharēt||19||
View original
सिरास्नावलग्नं शलाकाग्रणाभिमोच्याहरेत्|
हृदयेऽभिवर्तमानं शल्यं शीतजलादिभिरुद्वेजितस्याहरेद्यथामार्गम्|
दुराहरमन्यतोऽप्येवमाहरेत्||१९||
Adhikarana asthipranaShTashalyAharaNopAyAH (20) · Śloka 20
asthivivarapraṇaṣṭamasthividaṣṭaṁ vā avagr̥hya padbhyāṁ puruṣaṁ yantrēṇāpakarṣēt|
aśakyamēvaṁ va balavadbhiḥ sugr̥hītasya yantrēṇa grāhayitvā śalyaṁ vāraṅgaṁ pratibhujya vā dhanurguṇairēkatō badhvā'nyataśca pañcāṅgyā susaṁyatasyāśvasya vaktrakaṭakē badhnīyāt|
athainamēvaṁ kaśayā tāḍayēdyathōnnamayañchirō vēgēna śalyamuddharati|
dr̥ḍhāṁ vā vr̥kṣaśākhāmavanamya tasyāṁ purvavadbadhvōddharēt|
durbalavāraṅgaṁ tu kuśābhirbadhvā|
śvayathugrastavāraṅgamutpīḍya śvayathum||20||
View original
अस्थिविवरप्रणष्टमस्थिविदष्टं वा अवगृह्य पद्भ्यां पुरुषं यन्त्रेणापकर्षेत्|
अशक्यमेवं व बलवद्भिः सुगृहीतस्य यन्त्रेण ग्राहयित्वा शल्यं वारङ्गं प्रतिभुज्य वा धनुर्गुणैरेकतो बध्वाऽन्यतश्च पञ्चाङ्ग्या सुसंयतस्याश्वस्य वक्त्रकटके बध्नीयात्|
अथैनमेवं कशया ताडयेद्यथोन्नमयञ्छिरो वेगेन शल्यमुद्धरति|
दृढां वा वृक्षशाख़ामवनम्य तस्यां पुर्ववद्बध्वोद्धरेत्|
दुर्बलवारङ्गं तु कुशाभिर्बध्वा|
श्वयथुग्रस्तवारङ्गमुत्पीड्य श्वयथुम्||२०||
asthividaṣṭamasthidvayamadhyagatam| vidaṣṭamiva vidaṣṭam| śalyavāraṅgaṁ pratibhujya kuṭilīkr̥tya yathā rajvā gr̥hītuṁ yujyatē| aśvasya pañcāṅgī mukhaṁ khuracatuṣṭayaṁ ca tāḍayēnmukhatastathā vēgēna śira unnamayati| pūrvavaditi balibhirgr̥hītasya vāraṅgaṁ pratibhujya| ēkatō rajyurbadhyatē anyataśca vr̥kṣaśākhāyāmiti| durbalavāraṅgaṁ yadrajjvā yantrēṇa vā ākr̥ṣyamāṇaṁ bhajyatē tat kuśābhirabhivēṣṭyāharēt|| 20||
Adhikarana adeshottuNDitashalyAharaNopAyAH (21) · Śloka 21
adēśōttuṇḍitamaśmamudgaraprahārēṇa vicālya yathāmārgamēva||21||
View original
अदेशोत्तुण्डितमश्ममुद्गरप्रहारेण विचाल्य यथामार्गमेव||२१||
adēśōttuṇḍitaṁ yatō nirharttuṁ na yujyatē tatō'śmādiprahārēṇa cālayitva yathāmārgamēvānīyāharēt|| 21||
Adhikarana karNayuktashalyAharaNopAyAH (22) · Śloka 22
karṇavattu yantrēṇa vimr̥ditakarṇaṁ kr̥tvā|
nāḍīyantrēṇa vā bahumukhēna yathāsvamupasaṅgr̥hya śalākāyantrēṇā'nyēna vā pūrvavadāharēt||22||
View original
कर्णवत्तु यन्त्रेण विमृदितकर्णं कृत्वा|
नाडीयन्त्रेण वा बहुमुख़ेन यथास्वमुपसङ्गृह्य शलाकायन्त्रेणाऽन्येन वा पूर्ववदाहरेत्||२२||
dr̥śyamukhaṁ sakarṇaṁ śalyaṁ yantrēṇa vimr̥ditakarṇaṁ kr̥tvāharēt| nāḍīyantrēṇa vā bahumukhēnāmr̥tidakarṇamēva|| 22||
Adhikarana akarNashalyAharaNopAyAH (23) · Śloka 23
anulōmamakarṇamanalpavraṇamukhamayaskāntēna||23||
View original
अनुलोममकर्णमनल्पव्रणमुख़मयस्कान्तेन||२३||
anulōmatvādiyuktamayaskāntēna|| 23||
Adhikarana pakvAshayagatashalyAharaNopAyaH (24) · Śloka 24
pakvāśayagataṁ virēcanēna||24||
View original
पक्वाशयगतं विरेचनेन||२४||
subōdham|| 24||
Adhikarana vAtaviNmUtragarBashalyAharaNopAyaH (25) · Śloka 25
vātaviṇmūtragarbhasaṅgaṁ pravāhaṇēna||25||
View original
वातविण्मूत्रगर्भसङ्गं प्रवाहणेन||२५||
adhōvātādiśalyaṁ pravāhaṇēna nistānanādinā|| 25||
Adhikarana duShTavAtAdishalyAharaNopAyAH (26) · Śloka 26
duṣṭavātaviṣastanyādīnyāsyaviṣāṇacūṣaṇēna||26||
View original
दुष्टवातविषस्तन्यादीन्यास्यविषाणचूषणेन||२६||
duṣṭavātādīni karṇādigatānyāsyacūṣaṇēna viṣāṇacūṣaṇēna vā| viṣāṇaṁ śr̥ṅgam|| 26||
Adhikarana kaNThasrotogatashalyAharaNopAyAH (27) · Śloka 27
kaṇṭhasrōtōgatē tu śalyē visaṁsaktaṁ sūtraṁ kaṇṭhē pravēśayēt|
atha tadgr̥hītaṁ vijñāya śalyaṁ samamēva sūtraṁ bisaṁ cākṣipēt|
bisābhāvē mr̥ṇālē'pyayamēva vidhiḥ|27|
View original
कण्ठस्रोतोगते तु शल्ये विसंसक्तं सूत्रं कण्ठे प्रवेशयेत्|
अथ तद्गृहीतं विज्ञाय शल्यं सममेव सूत्रं बिसं चाक्षिपेत्|
बिसाभावे मृणालेऽप्ययमेव विधिः|२७|
Adhikarana kaNThAsakte jAtuShAjAtuShashalyAharaNopAyAH (27) · Śloka 27
jātuṣē tu kaṇṭhasaktē nāḍīṁ pravēśayēttadā cāgnitaptāṁ sūkṣmamukhīṁ śalākāmatha tāṁ gr̥hītaśalyāṁ śītābhiradbhiḥ pariṣicya sthirībhūtāmāharēt|
ajātuṣē'pyēvamēva prataptāṁ jatumadhūcchiṣṭānyatarapradigdhāṁ śalākām|27|
View original
जातुषे तु कण्ठसक्ते नाडीं प्रवेशयेत्तदा चाग्नितप्तां सूक्ष्ममुख़ीं शलाकामथ तां गृहीतशल्यां शीताभिरद्भिः परिषिच्य स्थिरीभूतामाहरेत्|
अजातुषेऽप्येवमेव प्रतप्तां जतुमधूच्छिष्टान्यतरप्रदिग्धां शलाकाम्|२७|
Adhikarana kaNThasaktakaNTakashalyAharaNopAyAH (27) · Śloka 27
matsyakaṇṭakamanyadvā tādr̥gasthiśalyaṁ kaṇṭhalagnaṁ sūtrēṇa sūtraplōtēna vā vēṣṭitayā'ṅgulyā'paharēt|
athavā kēśōṇḍukaṁ dr̥ḍhadīrghasūtrabaddhaṁ dravōpahitaṁ pāyayēdvāmayēcca|
vamataśca śalyaikadēśasaktaṁ sūtraṁ sahasaivākṣipēt|
mr̥dunā vā dantadhāvanakūrccēnāpaharēt|
paratō va praṇadēt|
vālōṇḍukē vilagnē tadvatkaṇṭakam|
kṣatakaṇṭhaśca triphalācūrṇaṁ madhughr̥tasitōpētamanukaṇṭhayan lihyāt||27||
View original
मत्स्यकण्टकमन्यद्वा तादृगस्थिशल्यं कण्ठलग्नं सूत्रेण सूत्रप्लोतेन वा वेष्टितयाऽङ्गुल्याऽपहरेत्|
अथवा केशोण्डुकं दृढदीर्ग़सूत्रबद्धं द्रवोपहितं पाययेद्वामयेच्च|
वमतश्च शल्यैकदेशसक्तं सूत्रं सहसैवाक्षिपेत्|
मृदुना वा दन्तधावनकूर्च्चेनापहरेत्|
परतो व प्रणदेत्|
वालोण्डुके विलग्ने तद्वत्कण्टकम्|
क्षतकण्ठश्च त्रिफलाचूर्णं मधुग़ृतसितोपेतमनुकण्ठयन् लिह्यात्||२७||
kaṇṭhasrōtōgata ityādi subōdham| mr̥ṇālaṁ bisāṅkuram| vamataśca yadi kēśōṇḍukaṁ sajjati tatō gr̥hītaśalyaṁ jñātvā jhaṭityākarṣayēt| parataḥ ataḥ praṇudēt bālōṇḍukam| bālōṇḍukē kaṇṭhalagnē kaṇṭakaṁ tadvad dravēṇa sūtrabaddhaṁ pāyayēdvāmayēdākarṣēcca| kṣatakaṇṭhastriphalācūrṇaṁ lihyādanukaṇṭhayan kaṇṭhē avalēhasya saṅgaṁ kurvan na tu tvarayā|| 27||
Adhikarana apshalyAharaNopAyAH (28) · Śloka 28
apāṁ pūrṇaṁ puruṣamavākśirasamavapīḍayēddhunuyādvāmayēcca bhasmarāśau va nikhanyādāmukhāt|
anyathā hyunmārgagāmibhiradbhirādhmānakāsaśvāsapīnasēndriyōpaghātajvarādayaḥ ślēṣmavikārā mr̥tyuśca|
tatra yathāsvaṁ kaphē pratikuryāt|28|
View original
अपां पूर्णं पुरुषमवाक्शिरसमवपीडयेद्धुनुयाद्वामयेच्च भस्मराशौ व निख़न्यादामुख़ात्|
अन्यथा ह्युन्मार्गगामिभिरद्भिराध्मानकासश्वासपीनसेन्द्रियोपग़ातज्वरादयः श्लेष्मविकारा मृत्युश्च|
तत्र यथास्वं कफे प्रतिकुर्यात्|२८|
Adhikarana grAsashalyapraveshanopAyaH (28) · Śloka 28
grāsaśalyamambunā pravēśayētskandhē vā muṣṭinābhihanyāt|28|
View original
ग्रासशल्यमम्बुना प्रवेशयेत्स्कन्धे वा मुष्टिनाभिहन्यात्|२८|
Adhikarana kaNThasthashleShmAdishalyanirharaNopAyaH (28) · Śloka 28
kaṇṭhasthaṁ ślēṣmāṇamannalavaṁ vā pradhamanōtkāsanāpakasanairvidhamēt||28||
View original
कण्ठस्थं श्लेष्माणमन्नलवं वा प्रधमनोत्कासनापकसनैर्विधमेत्||२८||
apāṁ pūrṇaṁ nadyādipatanē| āmukhāt| mukhavarjyam| ādhmānādiṣu yathāsvamātmīyaṁ ślēṣmaṇi cikitsā kāryā| utkasanaṁ bahirīraṇam| apakasanamantarīraṇam|| 28||
Adhikarana netrashalyAharaNopAyAH (29) · Śloka 29
sūkṣmamakṣiśalyaṁ lēkhanapradhamanavālajalavastrajihvābhirapanayēt|
tathā nirbhujya vartma vartmagatamapanīya cōṣṇāmbubāṣpasvēdaṁ samadhumadhukakvāthēna sarpiṣā ca pariṣēkaṁ kuryāt|
svayamapi ca śalyamaśrukṣavathukāsōdgāramūtrapurīṣānilairnayanādibhyōṅgāvayavēbhyaḥ patati||29||
View original
सूक्ष्ममक्षिशल्यं लेख़नप्रधमनवालजलवस्त्रजिह्वाभिरपनयेत्|
तथा निर्भुज्य वर्त्म वर्त्मगतमपनीय चोष्णाम्बुबाष्पस्वेदं समधुमधुकक्वाथेन सर्पिषा च परिषेकं कुर्यात्|
स्वयमपि च शल्यमश्रुक्षवथुकासोद्गारमूत्रपुरीषानिलैर्नयनादिभ्योङ्गावयवेभ्यः पतति||२९||
vartmagataṁ vartmākṣipuṭaṁ nirbhujya parivartyāharēt| nayananāsādiṣu śalyaṁ kṣavathvādibhiḥ kriyamāṇaiḥ svayaṁ patati|| 29||
Adhikarana karNagatakITashalyAharaNopAyAH (30) · Śloka 30
kīṭē karṇasrōtaḥpraviṣṭē tōdō gauravaṁ bharabharāyamāṇaṁ ca bhavati spandamānē cāpyadhikaṁ vēdanā|
tatra salavaṇēnāmbunā madhukayuktēna madyēna vā sukhōṣṇēna pūraṇam|
nirgatē ca kīṭē tadutsarjanam|
tatraiva tu mr̥tē pākakōthaklēdā bhavanti|
tēṣu karṇasrāvōktaṁ kuryātpratināhōktañca|
tōyapūrṇaṁ karṇaṁ hastōnmathitēna tailāmbunā pūrayēt|
pārśvāvanataṁ vā kr̥tvā hastēnāhanyānnāḍyā vā''cūṣayēt||30||
View original
कीटे कर्णस्रोतःप्रविष्टे तोदो गौरवं भरभरायमाणं च भवति स्पन्दमाने चाप्यधिकं वेदना|
तत्र सलवणेनाम्बुना मधुकयुक्तेन मद्येन वा सुख़ोष्णेन पूरणम्|
निर्गते च कीटे तदुत्सर्जनम्|
तत्रैव तु मृते पाककोथक्लेदा भवन्ति|
तेषु कर्णस्रावोक्तं कुर्यात्प्रतिनाहोक्तञ्च|
तोयपूर्णं कर्णं हस्तोन्मथितेन तैलाम्बुना पूरयेत्|
पार्श्वावनतं वा कृत्वा हस्तेनाहन्यान्नाड्या वाऽऽचूषयेत्||३०||
kīṭa ityādi subōdham| nirgatē kīṭē tadutsarjanaṁ lavaṇāmbvādinā saha tyāgaḥ| pratīnāhō nāsārōgaviśēṣaḥ| karṇasrāvaśca karnarōgē vakṣyamāṇaḥ|| 30||
Adhikarana dehe vilIyamAnAni shalyAni (31) · Śloka 31
bhavanti cātra ślōkāḥ- jātuṣaṁ hēmarūpyādidhātujaṁ ca cirasthitam|
ūṣmaṇā prāyaśaḥ śalyaṁ dēhajēna vilīyatē|31|
View original
भवन्ति चात्र श्लोकाः- जातुषं हेमरूप्यादिधातुजं च चिरस्थितम्|
ऊष्मणा प्रायशः शल्यं देहजेन विलीयते|३१|
Adhikarana dehe avilIyamAnAni shalyAni (31) · Śloka 31
viṣāṇavēṇudārvasthidantavālōpalāni tu|
śalyāni na viśīryantē śarīrē mr̥nmayāni ca|
viṣāṇavēṇvayastāladāruśalyaṁ cirādapi|
prāyō nirbhujyatē taddhi pacatyāśu palāsr̥jī||31||
View original
विषाणवेणुदार्वस्थिदन्तवालोपलानि तु|
शल्यानि न विशीर्यन्ते शरीरे मृन्मयानि च|
विषाणवेण्वयस्तालदारुशल्यं चिरादपि|
प्रायो निर्भुज्यते तद्धि पचत्याशु पलासृजी||३१||
bhavanti cātrēti tantrarītiḥ| jātuṣādiśalyaṁ dēhē cirasthitaṁ sat dēhōṣmaṇā vilīyatē| viṣāṇādi dēhasthaṁ na śīryatē| na vilīyata ityarthaḥ| tatō'pi nirdhāryatē| viṣāṇavēṇvādi cirādapi na viśīryatē| tadviṣāṇādi śalyaṁ nirbhujyatē kuṭilō bhavati| śīghrañca palāsr̥jī māṁsaraktē pacati|| 31||
Adhikarana avagADhashalyAharaNopAyAH (32) · Śloka 32
śalyē māṁsāvagāḍhē cētsa dēśō na vidahyatē|
tatastaṁ mardanasvēdaśuddhikarśanabr̥ṁhaṇaiḥ|
tīkṣṇōpanāhapānānnaghanaśastrapadāṅkanaiḥ|
pācayitvā harēcchalyaṁ pāṭanaiṣaṇapīḍanaiḥ||32||
View original
शल्ये मांसावगाढे चेत्स देशो न विदह्यते|
ततस्तं मर्दनस्वेदशुद्धिकर्शनबृंहणैः|
तीक्ष्णोपनाहपानान्नग़नशस्त्रपदाङ्कनैः|
पाचयित्वा हरेच्छल्यं पाटनैषणपीडनैः||३२||
māṁsasaktē śalyē yadi śalyapradēśō na vidahyatē pākābhimukhō na bhavati| tatō mardanādibhiḥ pācayaitva pāṭanādibhirapaharēt||32||
Adhikarana upasaMhAraH (33) · Śloka 33
śalyapradēśayantrāṇāmavēkṣya bahurūpatām|
taistairupāyairmatimān śalyaṁ vidyāttathāharēt||33||
View original
शल्यप्रदेशयन्त्राणामवेक्ष्य बहुरूपताम्|
तैस्तैरुपायैर्मतिमान् शल्यं विद्यात्तथाहरेत्||३३||
śalyānāṁ bahurūpatāmavēkṣya dēhapradēśānāṁ bahurūpatāṁ yantrāṇāṁ ca rūpatāmavēkṣya taistairyathōktairupāyaiḥ śalyamēvaṁvidhamiti vidyādāharēcca|| 33||
Adhikarana niHshalyavraNalakShaNam (34) · Śloka 34
vraṇē praśāntē prāntēṣu nātisparśāsahiṣṇuṣu|
alpē śōphē ca tāpē ca niḥśalyamiti nirdiśēt|34|
View original
व्रणे प्रशान्ते प्रान्तेषु नातिस्पर्शासहिष्णुषु|
अल्पे शोफे च तापे च निःशल्यमिति निर्दिशेत्|३४|
vraṇēṣu prasannatvādiyuktēṣu niśśalyatāṁ śalyarahitatvamādiśēt|| 34||
Adhikarana kAya eva shalyam (34-35) · Śloka 35
kāya ēva paraṁ śalyaṁ nijadōṣamalāvilaḥ|
śalyē śalyaṁ śarādyaṁ tu viśēṣāttēna cintyatē||34||
iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tau aṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē śalyāharaṇavidhirnāma saptatriṁśō'dhyāyaḥ||35||
View original
काय एव परं शल्यं निजदोषमलाविलः|
शल्ये शल्यं शराद्यं तु विशेषात्तेन चिन्त्यते||३४||
इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतौ अष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां सूत्रस्थाने शल्याहरणविधिर्नाम सप्तत्रिंशोऽध्यायः||३५||
sarvasya cātmīya ēva kāyaḥ paraṁ śalyaṁ janmasahasnēṣvābādhakatvāt| kimbhūtaḥ kāya āha-nijadōṣamalāvilaḥ| śalyaṁ hi malāvilaṁ bhavati| kāyē tu ya ēva nijā dōṣā rāgādayō vātādayaśca tadēva malam| tatra kāyē śalyē yadyacca śarādyaṁ śalyaṁ tacchalyē śalyaṁ kṣatē kṣārastēna viśēṣāt cintyatē carcyata iti|| 35|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyām aṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyāṁ sūtrasthānē saptatriṁśō'dhyāyaḥ