Adhikarana atha shastrakarmavidhirnAmAShTatriMsho~adhyAyaH pratij~jA (1) · Śloka 1
athātaḥ śastrakarmavidhiṁ nāmādhyāyaṁ vyākhyākhyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातः शस्त्रकर्मविधिं नामाध्यायं व्याख़्याख़्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
dvividhānāṁ vyādhīnāṁ śastrasyōpayōgavattvamuktam| tadvijñānaparijñānārthamadhyāyārambhaḥ|| 1||
Adhikarana shastrakarmaviShayaH (2) · Śloka 2
dvividhē hi vyādhāvupāyāpēkṣē nija āgantau vā bhēṣaja- viṣayātītē śastrakarma prayujyatē||2||
View original
द्विविधे हि व्याधावुपायापेक्षे निज आगन्तौ वा भेषज- विषयातीते शस्त्रकर्म प्रयुज्यते||२||
dvividhē vyādhau nija āgantau ca sādhyalakṣaṇayuktē'pyauṣadhaviṣayatvamatītē śastrakarma prayujyatē| tasya prasaṅgō bhavatītyarthaḥ||2||
Adhikarana shoPAvasthAyAM cikitsAvisheShaH (3) · Śloka 3
sa cāmayaḥ prāyēṇa śvayathupūrvakō bhavati|
ataḥ śōphā vasthasyaiva vātapittakapharaktasaṁsargasannipātātmakatāmupa lakṣya pākabhayādyathāsvamupavāsalēpasēkāsr̥ṅmōkṣakaṣā yaghr̥tapānaśōdhanāni prayuñjīta|
tathāpyanupaśāmyati pravi layanam|
avilīyamānē cōpanāhanam||3||
View original
स चामयः प्रायेण श्वयथुपूर्वको भवति|
अतः शोफा वस्थस्यैव वातपित्तकफरक्तसंसर्गसन्निपातात्मकतामुप लक्ष्य पाकभयाद्यथास्वमुपवासलेपसेकासृङ्मोक्षकषा यग़ृतपानशोधनानि प्रयुञ्जीत|
तथाप्यनुपशाम्यति प्रवि लयनम्|
अविलीयमाने चोपनाहनम्||३||
sa ca śastrakarmaviṣaya āmayaḥ prāyēṇa śvayathupūrvakō bhavati| prāyōgrahaṇaṁ nijatvōpalakṣaṇārtham| atastasyāmayasya vātādyanyatamalakṣaṇaistadātmakatāmupalakṣya pākarakṣārthamupavāsādyaṁ kuryāt| vātādipāratantryēvaiṇēti yathāsvaśabdārthaḥ| upavāsādinā tvaśāmyati pravilayanaṁ vakṣyamāṇaṁ kuryāt| tēna cāvilīyamāna upanāhanaṁ sādhupākāya|| 3||
Adhikarana AmashoPalakShaNam (4) · Śloka 4
tatra śōphasyāmalakṣaṇamalpatā cālpōṣmarujatvaṁ tvaksa varṇatā sthairyaṁ ca||4||
View original
तत्र शोफस्यामलक्षणमल्पता चाल्पोष्मरुजत्वं त्वक्स वर्णता स्थैर्यं च||४||
alpatādi śōphasyāmalakṣaṇam ||4||
Adhikarana pacyamAnashoPalakShaNam (5) · Śloka 5
pacyamānastu vivarṇō bastirivātataḥ|
saṁrambhaśūlarāga- dāhōṣārucitr̥ṣṇājvarāratisparśāsahatvānidratāsamanvitō viṣyandayati sarpiḥ śōṣayati pradēhaṁ sarṣapakalkōpalipta iva cimicimāyatē pipīlikābhiriva saṁsarpyatē pīḍyata iva pāṇinā ghaṭyata ivāṅgulyā tāḍyata iva daṇḍēna tudyata iva sūcībhirbhidyata iva śaktibhiśchidyata iva śastrēṇa daśyata ēva vr̥ścikairdahyata ivāgnikṣārābhyāṁ mathyata ivōmulkēna||5||
View original
पच्यमानस्तु विवर्णो बस्तिरिवाततः|
संरम्भशूलराग- दाहोषारुचितृष्णाज्वरारतिस्पर्शासहत्वानिद्रतासमन्वितो विष्यन्दयति सर्पिः शोषयति प्रदेहं सर्षपकल्कोपलिप्त इव चिमिचिमायते पिपीलिकाभिरिव संसर्प्यते पीड्यत इव पाणिना ग़ट्यत इवाङ्गुल्या ताड्यत इव दण्डेन तुद्यत इव सूचीभिर्भिद्यत इव शक्तिभिश्छिद्यत इव शस्त्रेण दश्यत एव वृश्चिकैर्दह्यत इवाग्निक्षाराभ्यां मथ्यत इवोमुल्केन||५||
vivarṇatādi pacyamānalakṣaṇam| anyatsubōdham|| 5||
Adhikarana pakvashoPalakShaNAni (6) · Śloka 6
pakvē tu gatavēgatvaṁ pramlānatā tvakiśathilatā balī prādurbhāvaḥ pāṇḍutā madhyōnnatatāṅgulyavapīḍitamuktē pratyu nnamanaṁ bastāvivōdakasya pūyasya sañcaraṇaṁ kaṇḍusaṁrambha śūlādyupaśamaśca||6||
View original
पक्वे तु गतवेगत्वं प्रम्लानता त्वकिशथिलता बली प्रादुर्भावः पाण्डुता मध्योन्नतताङ्गुल्यवपीडितमुक्ते प्रत्यु न्नमनं बस्ताविवोदकस्य पूयस्य सञ्चरणं कण्डुसंरम्भ शूलाद्युपशमश्च||६||
gatavēgatvādi pakvalakṣaṇam| subōdham|| 6||
Adhikarana shoPapAke tridoShasambandhaH (7) · Śloka 7
śūlaṁ nartē'nilāddāhaḥ pittācchōphaḥ kaphōdayāt|
rāgō raktācca pākaḥ syādatō dōṣaiḥ saśōṇitaiḥ||7||
View original
शूलं नर्तेऽनिलाद्दाहः पित्ताच्छोफः कफोदयात्|
रागो रक्ताच्च पाकः स्यादतो दोषैः सशोणितैः||७||
anilaṁ vinā śūlaṁ na bhavati| pittamantarēṇa dāhō na syāt| kaphōdayādvinā śōphō na syāt| śōphaḥ kaphāditi vaktavya udayagrahaṇaṁ viśēṣadyōtanārtham| raktādr̥tē raktaṁ vinā rāgasya lauhityasya sambhavō na| tēna kaphādhikaiḥ sarvadōṣaiśśōṇitasahitaiḥ śvayathupākaḥ syāditi gamyatē|| 7||
Adhikarana pAkalakShaNAni (8) · Śloka 8
pākē'tivr̥ttē suṣirastanutvagdōṣabhakṣitaḥ|
balībhirācitaḥ śyāvaḥ śīryamāṇatanūruhaḥ||8||
View original
पाकेऽतिवृत्ते सुषिरस्तनुत्वग्दोषभक्षितः|
बलीभिराचितः श्यावः शीर्यमाणतनूरुहः||८||
pākē'tivr̥ttē'tikrāntē suṣirō'ntasthaḥ śōphadēśaḥ sampadyatē| tathā tanutvak| tathā dōṣabhakṣitaḥ| dōṣaśabdēnēha pūya ucyatē| tēna bhakṣitatvāt suṣiratvaṁ tanutvaktvaṁ cāsya| tathā valībhirācitō vyāptaḥ| tathā śyāmavarṇaḥ tathā śīryamāṇatanūruhaḥ patadrōmā|| 8||
Adhikarana raktapAkalakShaNam (9) · Śloka 9
kaphajēṣu tu śōphēṣu kēṣucidgambhīratvādraktamēva vipa cyatē|
tataścāspaṣṭaṁ pakvaliṅgaṁ bhavati|
yatra hi tvaksā varṇyaṁ śītaśōphatālparujatāśmavacca ghanatā, na tatra mōha mupēyāttaṁ raktapākamityācakṣatē||9||
View original
कफजेषु तु शोफेषु केषुचिद्गम्भीरत्वाद्रक्तमेव विप च्यते|
ततश्चास्पष्टं पक्वलिङ्गं भवति|
यत्र हि त्वक्सा वर्ण्यं शीतशोफताल्परुजताश्मवच्च ग़नता, न तत्र मोह मुपेयात्तं रक्तपाकमित्याचक्षते||९||
kaphajē śōphē gambhīraṁ pākaṁ raktaṁ prāpnōti| tasmiṁśca pakvē pakvaliṅgānyalpāni bhavanti tvaksāvarṇyādi ca|| 9||
Adhikarana raktapAke dAraNapATanayoH prayogasthAnaBedaH (10) · Śloka 10
athainaṁ samyakpakvamavadhārya bhīruvr̥ddhabāladurbalaklī bakṣīṇagarbhiṇīviṣārditaśastrakṣāmēṣu pākōddhatadōṣēṣu ca piṇḍitēṣu sandhimarmāśritēṣvalpēṣu vā śōphēṣu tīkṣṇōṣṇa dravyairdāraṇaṁ kurvīta|
itarēṣu pāṭanam||10||
View original
अथैनं सम्यक्पक्वमवधार्य भीरुवृद्धबालदुर्बलक्ली बक्षीणगर्भिणीविषार्दितशस्त्रक्षामेषु पाकोद्धतदोषेषु च पिण्डितेषु सन्धिमर्माश्रितेष्वल्पेषु वा शोफेषु तीक्ष्णोष्ण द्रव्यैर्दारणं कुर्वीत|
इतरेषु पाटनम्||१०||
athainaṁ raktapākākhyaṁ śōphaṁ samyak pakvaṁ viditvā bhīrvādiṣu ca tīkṣṇōṣṇadravyairvraṇapratiṣēdhē vakṣyamāṇaiścitrakādibhirdāraṇaṁ kuryāt| śastrēṇa vyadhanaṁ na kuryāt| itarēṣu caitadviparītēṣu pāṭanaṁ dīrghacchēdaḥ||10||
Adhikarana AmapATanadoShAH (11) · Śloka 11
āmapāṭanē sirāsnāyuvyāpādanaṁ śōṇitātipravr̥ttirvēda nātivr̥ddhiravadaraṇaṁ kṣatavisarpō vā syāt||11||
View original
आमपाटने सिरास्नायुव्यापादनं शोणितातिप्रवृत्तिर्वेद नातिवृद्धिरवदरणं क्षतविसर्पो वा स्यात्||११||
sarvatrāmaśōphapāṭanē sirāvyāpādanādi syāt|| 11||
Adhikarana pakvasyApATane doShaH (12) · Śloka 12
tiṣṭhannantaḥ punaḥ pūyaḥ sirāsnāyvasr̥gāmiṣam|
vivr̥ddhō dahati kṣipraṁ tr̥ṇōlapamivānalaḥ||12||
View original
तिष्ठन्नन्तः पुनः पूयः सिरास्नाय्वसृगामिषम्|
विवृद्धो दहति क्षिप्रं तृणोलपमिवानलः||१२||
pākē'tikrāntē apāṭitē ca śōphē pūyō'ntastiṣṭhan| vivruddhaḥ sirādīn dahati| yathānalō vivr̥ddhastr̥ṇōlapaṁ dahati|| 12||
Adhikarana aj~javaidyanindA (13) · Śloka 13
yaśchinattyāmamajñānādyaśca pakvamupēkṣatē|
śvapacāviva vijñēyau tāvaniścitakāriṇau||13||
View original
यश्छिनत्त्याममज्ञानाद्यश्च पक्वमुपेक्षते|
श्वपचाविव विज्ञेयौ तावनिश्चितकारिणौ||१३||
yaśchinattītyādi subōdham|| 13||
Adhikarana shastrakarmaNaH prAgvidhirapavAdashca (14) · Śloka 14
prāk śastrādbhōjayēdiṣṭaṁ tīkṣṇaṁ madyañca pāyayēt|
na mūrchatyannasaṁyōgānmattaḥ śastraṁ na budhyatē|
anyatra mūḍhagarbhōdarāśmarīmukharōgēbhyaḥ||14||
View original
प्राक् शस्त्राद्भोजयेदिष्टं तीक्ष्णं मद्यञ्च पाययेत्|
न मूर्छत्यन्नसंयोगान्मत्तः शस्त्रं न बुध्यते|
अन्यत्र मूढगर्भोदराश्मरीमुखरोगेभ्यः||१४||
prāk śastrācchasrakarmaṇaḥ pūrvaṁ mūḍhagarbhādiṣu bhōjanasya pratiṣēdhaḥ||14||
Adhikarana shastrakarmavidhiH (15) · Śloka 15
athōpahr̥tayantraśastrakṣārāgnijāmbavauṣṭhapicuplōtapatra sūtracarmapaṭṭamadhusnēhakaṣāyālēpakalkasēkōdakumbhaśī tōṣṇōdakakaṭāhavyajanādivraṇōpayōgi sarvōpakaraṇamā śritaśayanīyamupasthitasthirasnēhabalavadavalambakapuruṣa miṣṭē'hani muhūrtē ca dadhyakṣatānnapānarukmaratnārcitavipraṁ praṇatēṣṭadēvataṁ kr̥tamaṅgalaṁ bhuktavantamāturaṁ prāṅmukhamupa vēśya saṁvēśya vā yantrayitvā pratyaṅmukhō vaidyō marmasi rāsnāyusandhyasthidhamanīḥ pariharananulōmaṁ śastraṁ nidadhyādā pūyadarśanātsakr̥dēvāharēcchasramāśu ca|
mahatsvapi ca pākēṣu dvyaṅgulaṁ śastrapadamuktam|
dvyaṅgulāntaraṁ tryaṅgulāntaraṁ vā' bhisamīkṣya vivr̥ttē pradēśē vāmapradaśinyaiṣitvā nāti vivr̥ttē gambhīramāṁsalē caiṣaṇyā viparītē karīrādinālē nātisaṁvr̥tē sūkaravālēna||15||
View original
अथोपहृतयन्त्रशस्त्रक्षाराग्निजाम्बवौष्ठपिचुप्लोतपत्र सूत्रचर्मपट्टमधुस्नेहकषायालेपकल्कसेकोदकुम्भशी तोष्णोदककटाहव्यजनादिव्रणोपयोगि सर्वोपकरणमा श्रितशयनीयमुपस्थितस्थिरस्नेहबलवदवलम्बकपुरुष मिष्टेऽहनि मुहूर्ते च दध्यक्षतान्नपानरुक्मरत्नार्चितविप्रं प्रणतेष्टदेवतं कृतमङ्गलं भुक्तवन्तमातुरं प्राङ्मुख़मुप वेश्य संवेश्य वा यन्त्रयित्वा प्रत्यङ्मुख़ो वैद्यो मर्मसि रास्नायुसन्ध्यस्थिधमनीः परिहरननुलोमं शस्त्रं निदध्यादा पूयदर्शनात्सकृदेवाहरेच्छस्रमाशु च|
महत्स्वपि च पाकेषु द्व्यङ्गुलं शस्त्रपदमुक्तम्|
द्व्यङ्गुलान्तरं त्र्यङ्गुलान्तरं वाऽ भिसमीक्ष्य विवृत्ते प्रदेशे वामप्रदशिन्यैषित्वा नाति विवृत्ते गम्भीरमांसले चैषण्या विपरीते करीरादिनाले नातिसंवृते सूकरवालेन||१५||
athōpahr̥tayantrādikaṁ prāṅmukhamāturaṁ nivēśya pratyaṅmukhaḥ paścimābhimukhō vaidyaḥ śōphē āpūyadarśanācchastraṁ nidadhyādyōjayēt| sakr̥dāśu ca tamāharēt| upahr̥tāni nikaṭīkr̥tāni yantrādīni yasya sa tathōktaḥ| upasthitā sthirasnēhabalavantaścāvalambaka puruṣā ālambanaparicārakā yasya sa tathōktaḥ| dadhyādibhirarcitā viprā yēna sa tathōktaḥ| upavēśanamāsanē| saṁvēśanaṁ śayanē| anulōmaṁ yata ēva lōmāni| mahatsvapi pākēṣu dvyaṅgulaṁ śastrapadaṁ kuryāt| yatraj ca pākamahattvapēkṣayā bahūni padāni kriyantē tatra tāni dvyaṅgulāntarāṇi tryaṅgulāntarāṇi vā vidadhyāt| pākē pradēśinyādināntaramabhisamīkṣya|| 15||
Adhikarana vraNakaraNasthAnaM vraNasvarUpa~jca (16) · Śloka 16
yatō gatāṁ gatiṁ vidyādutsaṅgō yatra yatra ca|
tatra tatra vraṇaṁ kuryātsuvibhaktaṁ nirāśayam|
āyatañca viśālañca yathā dōṣō na tiṣṭhati||16||
View original
यतो गतां गतिं विद्यादुत्सङ्गो यत्र यत्र च|
तत्र तत्र व्रणं कुर्यात्सुविभक्तं निराशयम्|
आयतञ्च विशालञ्च यथा दोषो न तिष्ठति||१६||
yatō gatāṁ gatiṁ nāḍīṁ vidyāt| yatra cōtsaṅgastatra vraṇaṁ kuryāt| āyataṁ dīrgham| viśālaṁ vistīrṇam|| 16||
Adhikarana shastrakarmaNi vaidyaguNAH vaidyAshritAH prashastaguNAH (17) · Śloka 17
śauryamāśukriyā tīkṣṇaṁ śastramasvēdavēpathum|
asammōhaśca vaidyasya śastrakarmaṇi śasyatē||17||
View original
शौर्यमाशुक्रिया तीक्ष्णं शस्त्रमस्वेदवेपथुम्|
असम्मोहश्च वैद्यस्य शस्त्रकर्मणि शस्यते||१७||
idamidaṁ śastrakarmaṇi śasyata ityāha-āturasya vaidyasya ca śauryam| sarvā cāśukriyā| tīkṣṇaṁ śastram| svēdarahitatvaṁ kamparahitatvaṁ cāturē| vaidyē ca karmaṇyasammōha iti śastrakarmaṇi śasyatē| athavā śauryādikaṁ sarvaṁ vaidyasyaiva śastrakarmaṇi śasyatē||17||
Adhikarana tiryakCedaviShayaH (18) · Śloka 18
tatra bhrūgaṇḍalalāṭākṣikūṭauṣṭhadantavēṣṭamanyākaṇṭhajatru kakṣyākulkṣivaṅkṣaṇēṣu tiryakchēda iṣṭaḥ||18||
View original
तत्र भ्रूगण्डललाटाक्षिकूटौष्ठदन्तवेष्टमन्याकण्ठजत्रु कक्ष्याकुल्क्षिवङ्क्षणेषु तिर्यक्छेद इष्टः||१८||
tatra bhrūgaṇḍādīnāṁ tiryakcchēda uktaḥ|| 18||
Adhikarana aviShaye tiryakCede doShAH (19) · Śloka 19
anyatra tu sirāsnāyūpaghātō'tivēdanā cirādvraṇasaṁrōhō māṁsaskandī ca tiryakcchēdādbhavanti||19||
View original
अन्यत्र तु सिरास्नायूपग़ातोऽतिवेदना चिराद्व्रणसंरोहो मांसस्कन्दी च तिर्यक्च्छेदाद्भवन्ति||१९||
anyatra tiryakcchēdāt sirōpaghātādīni bhavanti| māṁsaskandī māṁsarūḍhō granthiḥ| subōdham|| 19||
Adhikarana shastrAvacAraNottaraM karma (20) · Śloka 20
tataḥ śastramavacārya śītābhiradbhirāturamāśavāsya samantāt pratipīḍyāṅgulyā vraṇamapi prakṣālya kaṣāyēṇa vraṇāt plōtēnāmbhō'panīya vēdanārakṣōghnairguggulvagarusarjarasavacā gaurasarṣapahiṅgulavaṇanimbapatraiḥ saghr̥tairvraṇaṁ dhūpayitvā yathā svamauṣadhēna madhughr̥tatilakalkaiśca digdhāṁ vartiṁ praṇi dhāya kalkēna pūrayitvā nātibhr̥ṣṭayavasaktubhirghr̥tā ktairbhājanāntē'mbhasā dakṣiṇāṅgulībhiḥ sumr̥ditairavacchādya ghanāṁ kavalikāṁ datvā savyadakṣiṇānyatarapārśvē r̥jumanā viddhamasaṅkucitaṁ mr̥dupaṭṭaṁ nivēśya badhnīyāt|
vātaślēṣmōdbhavāṁstatra dvistrirvā vēṣṭayēdvraṇān|
sakr̥dēva parikṣipya pittaraktābhighātajān|
śastrakṣatarujāyāṁ tu pratatāyāṁ yaṣṭīmadhukasarpiṣōṣṇēna vraṇaṁ siñcēt|
udakumbhāccāpō gr̥hītvā prōkṣayan paritō parṇa śabaryādibhirasya rakṣāṁ kuryādrakṣō 'bhibhavaniṣēdhārtham|
tēbhyaśca balimupaharēt|
dhārayēcca śirasā|
lakṣmī guhāmatiguhāṁ jaṭilāṁ brahmacāriṇīm|
vacāṁ chatrāmaticchatrāṁ dūrvāṁ siddhārthakānapi|
guggulvādibhirēvaṁ śayanāsanādi dvirahnō dhūpayēt|
tathā snēhōktaṁ dinacaryōktamācāramanuvartēta||20||
View original
ततः शस्त्रमवचार्य शीताभिरद्भिरातुरमाशवास्य समन्तात् प्रतिपीड्याङ्गुल्या व्रणमपि प्रक्षाल्य कषायेण व्रणात् प्लोतेनाम्भोऽपनीय वेदनारक्षोग़्नैर्गुग्गुल्वगरुसर्जरसवचा गौरसर्षपहिङ्गुलवणनिम्बपत्रैः सग़ृतैर्व्रणं धूपयित्वा यथा स्वमौषधेन मधुग़ृततिलकल्कैश्च दिग्धां वर्तिं प्रणि धाय कल्केन पूरयित्वा नातिभृष्टयवसक्तुभिर्ग़ृता क्तैर्भाजनान्तेऽम्भसा दक्षिणाङ्गुलीभिः सुमृदितैरवच्छाद्य ग़नां कवलिकां दत्वा सव्यदक्षिणान्यतरपार्श्वे ऋजुमना विद्धमसङ्कुचितं मृदुपट्टं निवेश्य बध्नीयात्|
वातश्लेष्मोद्भवांस्तत्र द्विस्त्रिर्वा वेष्टयेद्व्रणान्|
सकृदेव परिक्षिप्य पित्तरक्ताभिग़ातजान्|
शस्त्रक्षतरुजायां तु प्रततायां यष्टीमधुकसर्पिषोष्णेन व्रणं सिञ्चेत्|
उदकुम्भाच्चापो गृहीत्वा प्रोक्षयन् परितो पर्ण शबर्यादिभिरस्य रक्षां कुर्याद्रक्षो ऽभिभवनिषेधार्थम्|
तेभ्यश्च बलिमुपहरेत्|
धारयेच्च शिरसा|
लक्ष्मी गुहामतिगुहां जटिलां ब्रह्मचारिणीम्|
वचां छत्रामतिच्छत्रां दूर्वां सिद्धार्थकानपि|
गुग्गुल्वादिभिरेवं शयनासनादि द्विरह्नो धूपयेत्|
तथा स्नेहोक्तं दिनचर्योक्तमाचारमनुवर्तेत||२०||
vartiryā antarvraṇaṁ dīyatē| kavalikā yā vraṇasyōpari dīyatē| vraṇasya savyē dakṣiṇē vā pārśvē paṭṭaṁ badhnīyāt grathayēdityarthaḥ| vātakaphōdbhavān vraṇān dvistrivā paṭṭēna vēṣṭayēt| pittādijān sakr̥dēva| subōdhamanyat|| 20||
Adhikarana vraNitasya visheSharihAryANi (21) · Śloka 21
viśēṣataśca divāsvapnād vraṇē śōphakaṇḍūrāgarukpūya vr̥ddhiḥ|
strīṇāṁ tu smr̥tisaṁsparśadaśanaścalitē srutē|
śukrē vyavāyajān dōṣānasaṁsargē'pyavāpnuyāt||21||
View original
विशेषतश्च दिवास्वप्नाद् व्रणे शोफकण्डूरागरुक्पूय वृद्धिः|
स्त्रीणां तु स्मृतिसंस्पर्शदशनश्चलिते स्रुते|
शुक्रे व्यवायजान् दोषानसंसर्गेऽप्यवाप्नुयात्||२१||
divāsvapnāt vraṇē śōphādivr̥ddhiḥ| asaṁsargē'pi strībhiḥ strīṇāṁ tu smr̥tyādinaiva śukrasya calitasya srutatvādēva vyavāyajān maithunōdbhavān rōgān prāpnuyāt|| 21||
Adhikarana pathyAhAraH (22) · Śloka 22
bhōjayēccainaṁ yathāsātmyaṁ samātītaśāliṣaṣṭikayava gōdhūmānyatamaṁ mudgamasūrāḍhakīsatīnayūṣajāṅgalarasōpētaṁ jīvantīsuniṣaṇṇakataṇḍulīyakavāstukavārtākapaṭōla kāravēllakabālamūlakaśākayuktaṁ dāḍimāmalakasaindha vasahitaṁ sarpiḥsnigdhaṁ laghvalpamuṣṇōdakōttaraṁ ca|
ēvamasya samyagaśitaṁ jarāmupaiti||22||
View original
भोजयेच्चैनं यथासात्म्यं समातीतशालिषष्टिकयव गोधूमान्यतमं मुद्गमसूराढकीसतीनयूषजाङ्गलरसोपेतं जीवन्तीसुनिषण्णकतण्डुलीयकवास्तुकवार्ताकपटोल कारवेल्लकबालमूलकशाकयुक्तं दाडिमामलकसैन्ध वसहितं सर्पिःस्निग्धं लघ्वल्पमुष्णोदकोत्तरं च|
एवमस्य सम्यगशितं जरामुपैति||२२||
samātītaṁ saṁvatsarōṣitaṁ śālyādikaṁ mudgādyanyatamarasēnōpētaṁ jīvantyādiśākayuktaṁ dāḍimādisahitaṁ snigdhatvādiguṇamuṣṇōdakānupānaṁ ca bhōjayēt| subōdhamanyat|| 22||
Adhikarana ajIrNadoShAH navadhAnyAdivargastadvarjana~jca (23) · Śloka 23
ajīrṇādanilādīnāṁ vibhramō balavān bhavēt|
tataḥ śōpharujāpākadāhānāhānavāpnuyāt|
navadhānyamāṣakalāyakulatthaniṣpāvaśimbīśitāmbumadyē kṣukṣīrapiṣṭatilavikr̥tiśuṣkaśākapiśitaharitaśākāmla lavaṇakaṭukakṣārānūpāmiṣāṇi varjayēt|
vargō'yaṁ navadhānyādirvaṇinaḥ sarvadōṣakr̥t|
madyaṁ tīkṣṇōṣṇarūkṣāmlamāśu vyāpādayēd vraṇam||23||
View original
अजीर्णादनिलादीनां विभ्रमो बलवान् भवेत्|
ततः शोफरुजापाकदाहानाहानवाप्नुयात्|
नवधान्यमाषकलायकुलत्थनिष्पावशिम्बीशिताम्बुमद्ये क्षुक्षीरपिष्टतिलविकृतिशुष्कशाकपिशितहरितशाकाम्ल लवणकटुकक्षारानूपामिषाणि वर्जयेत्|
वर्गोऽयं नवधान्यादिर्वणिनः सर्वदोषकृत्|
मद्यं तीक्ष्णोष्णरूक्षाम्लमाशु व्यापादयेद् व्रणम्||२३||
navadhānyādīnyavacāritaśastrō varjayēt|| 23||
Adhikarana vihArAdi pathya~jca (24) · Śloka 24
bālōśīraiśca vījyēta na cainaṁ parighaṭṭayēt|
na tudēnna ca kaṇḍūyēccēṣṭamānaśca pālayēt|
snigdhavr̥ddhadvijātīnāṁ kathāḥ śr̥ṇvanmanaḥpriyā|
āśāvān vyādhimōkṣāya kṣipraṁ vraṇamapōhati||24||
View original
बालोशीरैश्च वीज्येत न चैनं परिघट्टयेत्|
न तुदेन्न च कण्डूयेच्चेष्टमानश्च पालयेत्|
स्निग्धवृद्धद्विजातीनां कथाः शृण्वन्मनःप्रिया|
आशावान् व्याधिमोक्षाय क्षिप्रं व्रणमपोहति||२४||
bālairuśīrēṇa ca vraṇē vyajanakarma kuryāt| cēṣṭamānaḥ kriyāsu vraṇaṁ pālayēt|| 24||
Adhikarana punarvraNaprakShAlanAdikarmakAlaH dvitIyadivase mokShaNAddoShAH (25) · Śloka 25
punaśca tr̥tīyē'hani prakṣālanādi pūrvavat vraṇakarma kuryāt|
dvitīyē divasē mōkṣaṇādvigrathitō vraṇaścirāduparōhatyugraru jaśca bhavati||25||
View original
पुनश्च तृतीयेऽहनि प्रक्षालनादि पूर्ववत् व्रणकर्म कुर्यात्|
द्वितीये दिवसे मोक्षणाद्विग्रथितो व्रणश्चिरादुपरोहत्युग्ररु जश्च भवति||२५||
dvitīyē divasē muktō vraṇaścirādrōhati|| 25||
Adhikarana vikeshikauShadhadoShAdi (26) · Śloka 26
na ca vikēśikāmauṣadhaṁ vātisnigdharūkṣamatiślatha matigāḍhamaślakṣṇaṁ durnyastaṁ vā dadyāt|
atisnēhāt klēdaḥ|
atiraukṣYācchēdō vēdanā ca|
atiślathatvāda pariśuddhiḥ|
gāḍhatayā saṁrambha aślakṣṇatvāddurnyāsācca vraṇavartmōpagharṣaṇam||26||
View original
न च विकेशिकामौषधं वातिस्निग्धरूक्षमतिश्लथ मतिगाढमश्लक्ष्णं दुर्न्यस्तं वा दद्यात्|
अतिस्नेहात् क्लेदः|
अतिरौक्ष्य़ाच्छेदो वेदना च|
अतिश्लथत्वाद परिशुद्धिः|
गाढतया संरम्भ अश्लक्ष्णत्वाद्दुर्न्यासाच्च व्रणवर्त्मोपग़र्षणम्||२६||
na ca vraṇē vikēśikāmatisnigdhatvādiyuktāṁ dadyāt nāpyauṣadham| vikēśikā antarvartiḥ| kimiti na dadyādityāha-atisnēhādityādi| subōdham|| 26||
Adhikarana vikeshikAguNAH (27) · Śloka 27
avaśyaṁ sāśayē vraṇē vikēśikāṁ dadyāt|
sapūtimāṁsaṁ sōtssargam|
sagatiṁ pūyagarbhiṇam|
vraṇaṁ śōdhayatē śīghraṁ sthitā hyantarvikēśikāḥ||27||
View original
अवश्यं साशये व्रणे विकेशिकां दद्यात्|
सपूतिमांसं सोत्स्सर्गम्|
सगतिं पूयगर्भिणम्|
व्रणं शोधयते शीग़्रं स्थिता ह्यन्तर्विकेशिकाः||२७||
sāśayē'ntarvistīrṇē vraṇē viśēṣādvikēśikāṁ dadyāt| kiṁ vikēśikayā bhavatītyāha-sapūtītyādi| subōdham|| 27||
Adhikarana IShatpakvashoPapATane upacAraH (28) · Śloka 28
vyamlaṁ tu pāṭitaṁ śōphaṁ pācanaiḥ samupācarēt|
bhōjanairupanāhaiśca nātivraṇavirōdhibhiḥ||28||
View original
व्यम्लं तु पाटितं शोफं पाचनैः समुपाचरेत्|
भोजनैरुपनाहैश्च नातिव्रणविरोधिभिः||२८||
vyamlamīṣatpakvaṁ śōphamajñānātpāṭitaṁ nātivraṇavirōdhibhiḥ pācanādibhiḥ samupācarēt|| 28||
Adhikarana sIvanavidhiH (29) · Śloka 29
yastu sīvyō vraṇastatra calāsthiśalyapāṁsutr̥ṇarōmaśuṣka raktādīnapōhya vicchinnaṁ pravilambitaṁ māṁsaṁ samdhyasthīni ca yathāsthānaṁ samyak sthāpayitvā sthitē raktē yathārhaṁ sūcyōpahr̥tēna snāyusūtravālānyatamēna sīvyēt|
śaṇā śmantakamurvātasīnāṁ vā valkaiḥ||29||
View original
यस्तु सीव्यो व्रणस्तत्र चलास्थिशल्यपांसुतृणरोमशुष्क रक्तादीनपोह्य विच्छिन्नं प्रविलम्बितं मांसं सम्ध्यस्थीनि च यथास्थानं सम्यक् स्थापयित्वा स्थिते रक्ते यथार्हं सूच्योपहृतेन स्नायुसूत्रवालान्यतमेन सीव्येत्|
शणा श्मन्तकमुर्वातसीनां वा वल्कैः||२९||
yastu vraṇaḥ sīvanamapēkṣatē tatra calāsthyādīnapōhya vicchinnapralambyādi yathāsthānaṁ nivēśya raktē sthitē ruddhē sīvyēt| snāyvādyanyatamēna|| 29||
Adhikarana caturvidhasIvanaprakArAH (30) · Śloka 30
sīvanavikalpāstu samāsēna catvāraḥ|
tadyathā gōṣpha ṇikātunnasīvanavēllitakarajjugranthibandhanamiti|
tēṣāṁ nāmabhirēvākr̥tivibhāgaḥ|
prahāravaśāccōpayōgaḥ|30|
View original
सीवनविकल्पास्तु समासेन चत्वारः|
तद्यथा गोष्फ णिकातुन्नसीवनवेल्लितकरज्जुग्रन्थिबन्धनमिति|
तेषां नामभिरेवाकृतिविभागः|
प्रहारवशाच्चोपयोगः|३०|
Adhikarana sIvanavidhiH sIvanottarakarma (30) · Śloka 30
na cātisannikr̥ṣṭāṁ viprakr̥ṣṭāmatyalpabahugrāhiṇīṁ vā sūcīṁ pātayēt|
ēvaṁ samyaksyūtamavēkṣya maghughr̥tayuktairañjanamadhukanimba lōdhrapriyaṅgusallakīphalakṣaumamaṣīcūrṇairavakirya purva vadvandhādi yōjayēt||30||
View original
न चातिसन्निकृष्टां विप्रकृष्टामत्यल्पबहुग्राहिणीं वा सूचीं पातयेत्|
एवं सम्यक्स्यूतमवेक्ष्य मग़ुग़ृतयुक्तैरञ्जनमधुकनिम्ब लोध्रप्रियङ्गुसल्लकीफलक्षौममषीचूर्णैरवकिर्य पुर्व वद्वन्धादि योजयेत्||३०||
gōṣphaṇikādayaścatvāraḥ sīvanavikalpāḥ| yaḥ kākapadākr̥tirvraṇaḥ sa caturbhiḥ kōṇaiḥ sīvyēt| tat gōṣphaṇikā nāma sīvanam| yatrātinikaṭau dvau vraṇāvanēkakālairēkamēkēna sūtrēṇa jīrṇamiva vastraṁ tudyatē tattunnasīvanaṁ nāma sīvanam| vēllitakaṁ yad vraṇōṣṭhau vēṣṭa-yanniva sīvyatē| rajjugranthirēkavāraṁ sūtrayōjanam| ēṣāñca prahāraviśēṣamāśritya kvacit kasyacidupayōgaḥ| nātisannikr̥ṣṭaiḥ padairnātiviprakr̥ṣṭaiśca sūcīṁ pātayēt| yā ca vraṇē'tipravēśānna bahu gr̥hṇāti nātyalpam| subōdham|| 30||
Adhikarana asIvyA vraNAH (31) · Śloka 31
asīvyā vaṁkṣaṇavakṣaḥkakṣādiṣu pracalēṣvalpamāṁsēṣu ca vāyunirvamiṇō'ntarlōhitaśalyā viṣāgnikṣārakr̥tāśca vraṇāḥ||31||
View original
असीव्या वंक्षणवक्षःकक्षादिषु प्रचलेष्वल्पमांसेषु च वायुनिर्वमिणोऽन्तर्लोहितशल्या विषाग्निक्षारकृताश्च व्रणाः||३१||
vaṅkṣaṇādisthā vraṇā vāyunirvāmitvādiyuktāśca na sīvyāḥ||31||
Adhikarana sIvyavraNAH (32) · Śloka 32
sīvyāstu mēdassamutthitā bhinnalikhitāḥ kaphagranthiralpa pālikāḥ karṇaḥ sadyōvraṇāśca|
śirōlalāṭākṣikūṭa karṇanāsāgaṇḍauṣṭhakr̥kāṭikābāhūdarasphikpāyuprajanana muṣkādiṣvacalēṣu māṁsavastu ca pradēśēṣu||32||
View original
सीव्यास्तु मेदस्समुत्थिता भिन्नलिख़िताः कफग्रन्थिरल्प पालिकाः कर्णः सद्योव्रणाश्च|
शिरोललाटाक्षिकूट कर्णनासागण्डौष्ठकृकाटिकाबाहूदरस्फिक्पायुप्रजनन मुष्कादिष्वचलेषु मांसवस्तु च प्रदेशेषु||३२||
sīvyāstu mēdassamutthādayaḥ| subōdham|| 32||
Adhikarana pa~jcadashabandhAsteShAmupayogasthAnAni ca (33) · Śloka 33
kōśadāmōtsaṅgasvastikānuvēllitamuttōlīmaṇḍalastha vikāyamakakhaṭvācīnavibandhavitānagōṣphaṇāḥ pañcāṅgī cēti pañcadaśa bandhaviśēṣāḥ|
tēṣāṁ nāmabhirēvākr̥tayaḥ prāyēṇa vyākhyātāḥ|
tatra kōśamaṅgulīparvasu vidadhyāt|
dāma sambādhē'ṅgē|
utsaṅga vilambini|
svastikaṁ sandhi kūrcabhrūstanāntarakukṣyakṣikapōlakarṇēṣu|
anuvēllitaṁ śākhāsu|
muttōlīṁ grīvāmēḍhrayōḥ|
maṇḍalaṁ vruttē'ṅgē|
sthavikāmaṅguṣṭhāṅgamēḍhrāgrāmūtravr̥ddhiṣu|
yamakaṁ yamalavra ṇayōḥ|
khaṭvāṁ hanuśaṅkhagaṇḍēṣu|
cīnamapāṅgayōḥ|
viba ndhamudarōrupr̥ṣṭhēṣu|
vitānaṁ mūrdhādau pr̥thulē'ṅgē|
gōṣphaṇaṁ nāsauṣṭhacibukasandhiṣu|
pañcāṅgī jatrūrdhvamiti|
yō yasmin pradēśē suniviṣṭō bhavati taṁ tasmin kurvīta|
na tu vraṇa syōpari na cābādhakarō yathā syāt||33||
View original
कोशदामोत्सङ्गस्वस्तिकानुवेल्लितमुत्तोलीमण्डलस्थ विकायमकख़ट्वाचीनविबन्धवितानगोष्फणाः पञ्चाङ्गी चेति पञ्चदश बन्धविशेषाः|
तेषां नामभिरेवाकृतयः प्रायेण व्याख़्याताः|
तत्र कोशमङ्गुलीपर्वसु विदध्यात्|
दाम सम्बाधेऽङ्गे|
उत्सङ्ग विलम्बिनि|
स्वस्तिकं सन्धि कूर्चभ्रूस्तनान्तरकुक्ष्यक्षिकपोलकर्णेषु|
अनुवेल्लितं शाख़ासु|
मुत्तोलीं ग्रीवामेढ्रयोः|
मण्डलं व्रुत्तेऽङ्गे|
स्थविकामङ्गुष्ठाङ्गमेढ्राग्रामूत्रवृद्धिषु|
यमकं यमलव्र णयोः|
ख़ट्वां हनुशङ्ख़गण्डेषु|
चीनमपाङ्गयोः|
विब न्धमुदरोरुपृष्ठेषु|
वितानं मूर्धादौ पृथुलेऽङ्गे|
गोष्फणं नासौष्ठचिबुकसन्धिषु|
पञ्चाङ्गी जत्रूर्ध्वमिति|
यो यस्मिन् प्रदेशे सुनिविष्टो भवति तं तस्मिन् कुर्वीत|
न तु व्रण स्योपरि न चाबाधकरो यथा स्यात्||३३||
kōśādayaḥ pañcadaśa bandhāḥ| ēṣāṁ svairēva nāmabhirēvākr̥tayō vyākhyātāḥ| prāyōgrahaṇamasākalyārtham| tatra kōśaḥ kōśākāraḥ kīṭasyēva| sō'ṅguliparvasu sambādhē'vayavasaṅkaṭē'ṅgē| dāmākr̥ti dāma| utsaṅgamutsaṅgamiva vilambini bāhvādau kaṇṭhādilambamānam| svastikākr̥ti svastikaṁ yadūrdhvaṁ dakṣiṇādētyadhō vāmaṁ yāti punaḥ parivr̥tyādhō dakṣiṇādūrdhvaṁ vāmaṁ tatsandhyādiṣu yōjyam| kūrcō nāma marma| anuvēllitaṁ yaddīrghaṁ kr̥tvā vēṣṭanam| muttōlīva muttōlī tr̥ṇamayaḥ phalādhāraḥ| maṇḍalamiva vr̥ttaṁ maṇḍalaṁ tadvr̥ttē'ṅgē stanādau| sthavikēva sthavikā lambamānaṁ tāmbūlakarakam| yamakaṁ yadēkasmin paṭṭakē dvivraṇabandhē madhyaṁ dairghyēṇa vicchidyāpanīyatē svēdādyabhāvāya| khaṭvā caturbahupaṭṭam| cīnaṁ stōkavistīrṇā āyatā paṭṭikā| vitānamiva vitānam| gōṣphaṇa iva gōṣphaṇā kr̥ṣīvalānāṁ pakṣivāraṇāya bhrāmyatpāṣāṇadhāraṇam| pañcāṅgī yasmin paṭē catvārō bāhavaḥ ēkā cōrdhvē paṭṭikā|| 33||
Adhikarana bandhasyAvAntaraBedAH doShAnusAraM gADhAdibandhaviBAgaH (34) · Śloka 34
bandhastvaṣṭō'nilē duṣṭē daṣṭē bhagnē vraṇēṣu ca|
tatrāntyayōrdvidhā bandhaḥ savyadakṣiṇabhēdataḥ|
trividhastvēva sarvatra gāḍhaślathasamatvataḥ|
kaphavātē ghanō ghāḍhaḥ pittaraktē tanuḥślathaḥ|
vātapittē samō bandhaḥ kaphapittavraṇēṣu ca||34||
View original
बन्धस्त्वष्टोऽनिले दुष्टे दष्टे भग्ने व्रणेषु च|
तत्रान्त्ययोर्द्विधा बन्धः सव्यदक्षिणभेदतः|
त्रिविधस्त्वेव सर्वत्र गाढश्लथसमत्वतः|
कफवाते ग़नो ग़ाढः पित्तरक्ते तनुःश्लथः|
वातपित्ते समो बन्धः कफपित्तव्रणेषु च||३४||
nanu caiṣāṁ kō viṣaya ityāha-bandhastvityādi| anilē vāyau duṣṭē vinaiva vraṇēna bandha iṣṭaḥ| tathā sarpādidaśṭē daṁśādūrdhvaṁ viṣasaṅkrāmarakṣaṇāyaiva bandhaḥ| tathā daṁśasyōpari badhnīyādariṣṭāṁ caturaṅgulē| tathā na vahanti sirāścāsya viṣaṁ bandhābhipīḍitāḥ| bhagnē cāṅgē bandhō vinaiva vraṇēna| tathā vraṇēṣu ca| tatra bandhaḥ savyadakṣiṇabhēdēna dvividhaḥ| kadācidvāmapārśvēna kadāciddakṣiṇēna| kiṁ sarvatraiva duṣṭavātādāvayaṁ niyamaṁ? antyayōrēva bhagnē vraṇē ca| duṣṭavātādīnāmaniyamaḥ| sarvatra bandhaprasaṅgē gāḍhādibhēdēna trividhō bandhaḥ| gāḍhaśithilau prasiddhau| samastvanatigāḍhaśithilaḥ| subōdham||34||
Adhikarana sthAnadoShakAlavisheShAnusAraM gADhabandhanAdiniyamAH (35) · Śloka 35
tathā sphikkakṣyāvaṅkṣaṇōruśirassu gāḍhaṁ badhnīyāt|
śākhāvadanakaṇṭhakarṇamēḍhramuṣkapr̥ṣṭhapārśvōdarōrassu samam|
akṣṇōḥ sandhiṣu ca śithilam|
vātaślēṣmajēṣu śithila sthānē samam|
samasthānē gāḍham|
gāḍhasthānē gāḍhataram|
tathā śītavasantayōstryahāt|
pittaraktēṣu tu gāḍhasthānē samam|
samasthānē śithilam|
śithilasthānē naiva|
tathā śaradgrīṣmayōḥ sāyaṁ prātaḥ syāt|35|
View original
तथा स्फिक्कक्ष्यावङ्क्षणोरुशिरस्सु गाढं बध्नीयात्|
शाख़ावदनकण्ठकर्णमेढ्रमुष्कपृष्ठपार्श्वोदरोरस्सु समम्|
अक्ष्णोः सन्धिषु च शिथिलम्|
वातश्लेष्मजेषु शिथिल स्थाने समम्|
समस्थाने गाढम्|
गाढस्थाने गाढतरम्|
तथा शीतवसन्तयोस्त्र्यहात्|
पित्तरक्तेषु तु गाढस्थाने समम्|
समस्थाने शिथिलम्|
शिथिलस्थाने नैव|
तथा शरद्ग्रीष्मयोः सायं प्रातः स्यात्|३५|
Adhikarana abadhyamAnavraNadoShAH (35) · Śloka 35
abadhyamānaḥ punardaṁśamaśakatr̥ṇakāṣṭhapāṁsuśītavātāta pādisamparkādvividhōpadravōpadrutō duṣṭavraṇatāmupaiti|
snēha ścātra na ciraṁ tiṣṭhati|
bhēṣajamācirācchuṣyati|
kr̥cchrēṇa rōhati|
rūḍhē ca vaivarṇyaṁ bhavati||35||
View original
अबध्यमानः पुनर्दंशमशकतृणकाष्ठपांसुशीतवातात पादिसम्पर्काद्विविधोपद्रवोपद्रुतो दुष्टव्रणतामुपैति|
स्नेह श्चात्र न चिरं तिष्ठति|
भेषजमाचिराच्छुष्यति|
कृच्छ्रेण रोहति|
रूढे च वैवर्ण्यं भवति||३५||
śithilasthānē nētrādau vātavraṇaṁ ślēṣmavraṇaṁ ca samaṁ badhnīyāt| samasthānē śākhādau vātaślēṣmavraṇau gāḍhaṁ badhnīyāt| gāḍhasthānē sphigādau vātaślēṣmavraṇau gāḍhataraṁ badhnīyāt| tathā śītē vasantē ca tryahāt tryahāt badhnīyāt| gāḍhasthānē sphigādau pittaraktavraṇau samaṁ badhnīyāt| samasthānē śākhādau pittaraktavraṇau śithilaṁ badhnīyāt| śithilasthānē nētrādau pittaraktavraṇau naiva badhnīyāt| raktapittayōḥ śaradgrīṣmayōśca sāyamprātarubhayakālaṁ bandhaḥ| yatra tu bandha uktastatra duṣṭatāprādurbhāvō bhavati duṣṭavraṇatāṁ yātītyarthaḥ| tatra ca snēhādilakṣaṇam|| 35||
Adhikarana bandhaprashaMsA (36) · Śloka 36
api ca - cūrṇitaṁ mathitaṁ bhagnaṁ viśliṣṭamatha pāṭitam|
asthisnāyusirāṁcchinnamāśu bandhēna rōhati|
utthānaśayanādyāsu sarvēhāsu na pīḍyatē|
uddRr̥ttauṣṭhaḥ samutsannō viṣamaḥ kaṭhinō'tiruk|
samō mr̥duraruk śīghraṁ vraṇaḥ śudhyati rōhati||36||
View original
अपि च - चूर्णितं मथितं भग्नं विश्लिष्टमथ पाटितम्|
अस्थिस्नायुसिरांच्छिन्नमाशु बन्धेन रोहति|
उत्थानशयनाद्यासु सर्वेहासु न पीड्यते|
उद्द्ऱृत्तौष्ठः समुत्सन्नो विषमः कठिनोऽतिरुक्|
समो मृदुररुक् शीघ्रं व्रणः शुध्यति रोहति||३६||
api cēti samuccayē| cūrṇimathitatvādiyuktō'pi vraṇō bandhēna śīghraṁ rōhati| uddr̥ttauṣṭhatvādiyuktō vraṇaḥ śīghraṁ śudhyati rōhati ca||36||
Adhikarana vraNasya patrairAcCAdanam (37) · Śloka 37
śthirāṇāmalpamāṁsānāṁ raukṣyādanuparōhatām|
pracchādyamauṣadhaṁ patrairyathādōṣaṁ yatharttu ca|
ajīrṇātaruṇācchidraiḥ samantātsunivēśitaiḥ|
dhautairakarkaśaiḥ kṣīrībhūrjārjunakadambajaiḥ||37||
View original
श्थिराणामल्पमांसानां रौक्ष्यादनुपरोहताम्|
प्रच्छाद्यमौषधं पत्रैर्यथादोषं यथर्त्तु च|
अजीर्णातरुणाच्छिद्रैः समन्तात्सुनिवेशितैः|
धौतैरकर्कशैः क्षीरीभूर्जार्जुनकदम्बजैः||३७||
sthiratvādiyuktānāṁ vraṇānāmupari dattamauṣadhaṁ dōṣānurūpaiḥ r̥tvanurūpaiśca patraiḥ pracchādyam| kimbhūtaiḥ patrairityāha-ajīrṇētyādi| na jīrṇairnāpi taruṇaiḥ|| 37||
Adhikarana abandhyavraNAH (38) · Śloka 38
kuṣṭhināmagnidagdhānāṁ piṭakāmadhumēhinām|
karṇikāścōnduruviṣē kṣāradagdhā viṣānvitāḥ|
māṁsapākē na baddhvyā gudapākē ca dāruṇē|
śīryamāṇāḥ sarugdāhāḥ śōphāvasthāvisarpiṇaḥ||38||
View original
कुष्ठिनामग्निदग्धानां पिटकामधुमेहिनाम्|
कर्णिकाश्चोन्दुरुविषे क्षारदग्धा विषान्विताः|
मांसपाके न बद्ध्व्या गुदपाके च दारुणे|
शीर्यमाणाः सरुग्दाहाः शोफावस्थाविसर्पिणः||३८||
kuṣṭhināmagnidagdhādīnāñca yē vraṇāstē na bandhanīyāḥ| kuṣṭhināmagnidagdhādīnāṁ ca taddhētuka ēva vraṇē bandhapratiṣēdhaḥ|| 38||
Adhikarana sakrimivraNacikitsA (39) · Śloka 39
arakṣayā vraṇē yasminmakṣikā nikṣipētkrimīn|
tē bhakṣayantaḥ kurvanti rujāśōphāsrasaṁsravān|
surasādiṁ prayuñjīta tatra dhāvanapūraṇē|
saptapūṇakarañjārkanimbarājādanatvacaḥ|
gōmūtrakalkitō lēpaḥ sēkaḥ kṣārāmbunā hitaḥ|
pracchādya māṁsapēśyā vā vraṇaṁ tānāśu nirharēt||39||
View original
अरक्षया व्रणे यस्मिन्मक्षिका निक्षिपेत्क्रिमीन्|
ते भक्षयन्तः कुर्वन्ति रुजाशोफास्रसंस्रवान्|
सुरसादिं प्रयुञ्जीत तत्र धावनपूरणे|
सप्तपूणकरञ्जार्कनिम्बराजादनत्वचः|
गोमूत्रकल्कितो लेपः सेकः क्षाराम्बुना हितः|
प्रच्छाद्य मांसपेश्या वा व्रणं तानाशु निर्हरेत्||३९||
tathā yasya puruṣasyārakṣayā vraṇē makṣikāḥ krirmīnnikṣipanti tasya tē krimayō vraṇamāṁsaṁ bhakṣayantō rujādīn kurvanti| tatra surasādigaṇō dhāvanē pūraṇē ca yōjyaḥ|| 39||
Adhikarana vraNaM sAntardoShaN na rohayet (40) · Śloka 40
utpadyamānāsu ca tāsu tāsvavasthāsu dōṣādīnapēkṣya yathā svamupakramairupakramēt|
na cainaṁ tvaramāṇaḥ sāntardōṣa mupasaṁrōhayēt|
sa hyalpēnāpyavacārēṇāntarutsaṅgaṁ kr̥tvā bhūyō vikurutē|
tasmātsuśuddhaṁ rōpayēt||40||
View original
उत्पद्यमानासु च तासु तास्ववस्थासु दोषादीनपेक्ष्य यथा स्वमुपक्रमैरुपक्रमेत्|
न चैनं त्वरमाणः सान्तर्दोष मुपसंरोहयेत्|
स ह्यल्पेनाप्यवचारेणान्तरुत्सङ्गं कृत्वा भूयो विकुरुते|
तस्मात्सुशुद्धं रोपयेत्||४०||
tathā nānāvidhāsvavasthāsu vraṇē yathāyōgaṁ cikitsāṁ kuryāt| ēnaṁ ca vraṇaṁ vaidyaḥ śōdhitaṁ rōpayēnna tvaśuddham| punaḥ kōpabhayāt||40||
Adhikarana vraNe rUDhe~api pathyamaryAdA (41) · Śloka 41
rūḍhē'pyajīrṇavyāyāmavyavāyādīnvivarjayēt|
māsānṣaṭ sapta vā nr̥ṇāṁ vidhirēṣaḥ praśasyatē||41||
View original
रूढेऽप्यजीर्णव्यायामव्यवायादीन्विवर्जयेत्|
मासान्षट् सप्त वा नृणां विधिरेषः प्रशस्यते||४१||
samyagrūḍhē'pi ṣaṭ sapta māsānajīrṇādīn varjayēt|| 41||
Adhikarana upasaMhAraH (42-43) · Śloka 43
itīdaṁ vraṇamāśritya diṅmātramupadarśitam|
uttarē vistarastasya vakṣyatē sādhanaṁ prati||42||
iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tau aṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē śastrakarmavidhirnāmāṣṭatriṁśō'dhyāyaḥ||43||
View original
इतीदं व्रणमाश्रित्य दिङ्मात्रमुपदर्शितम्|
उत्तरे विस्तरस्तस्य वक्ष्यते साधनं प्रति||४२||
इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतौ अष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां सूत्रस्थाने शस्त्रकर्मविधिर्नामाष्टत्रिंशोऽध्यायः||४३||
vraṇamuddiśya idaṁ diṅmātraṁ darśitam| vistarastu uttarasthānē vakṣyatē|| 38|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyām aṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyāṁ sūtrasthānē aṣṭatriṁśō'dhyāyaḥ