Adhikarana atha sirAvyadhavidhirnAma ShaTtriMsho~adhyAyaH pratij~jA (1) · Śloka 1
athātaḥ sirāvyadhavidhaṁ nāmādhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातः सिराव्यधविधं नामाध्यायं व्याख़्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
raktavisrāvaṇaprasaṅgē asr̥gvyāpisirāvyadhairityuktamatastadvijñānārthamadhyāyārambhaḥ-athāta ityādi| subōdham|| 1||
Adhikarana ratkavirecanAdisAdhyavikAreShu sirAvyadhasya prAdhAnyam (2) · Śloka 2
bahavō hi raktāvasēcanōpāyāḥ prāgabhihitāstēṣāmanyēṣāṁ ca virēkādīnāmupakramāṇāṁ tatsādhyēṣvāmayēṣu sirāvyadhaḥ pradhānam|
amunā hi tē samūlāḥ śōṣamāyanti kēdārasētubhēdēna śalyādaya iva||2||
View original
बहवो हि रक्तावसेचनोपायाः प्रागभिहितास्तेषामन्येषां च विरेकादीनामुपक्रमाणां तत्साध्येष्वामयेषु सिराव्यधः प्रधानम्|
अमुना हि ते समूलाः शोषमायन्ति केदारसेतुभेदेन शल्यादय इव||२||
sirāvyadhē prādhānyapradarśanārthamāha-bahava ityādi| prākpūrvē'dhyāyē| jalaukaḥprabhr̥tayō raktavisrāvaṇōpāyā bahavō'bhihitāḥ| tēṣāṁ raktavisrāvaṇānāṁ madhyē tatsādhyēṣu raktāvasēcanasādhyēṣu vyādhiṣvanyēṣāṁ ca virēkādīnāmupakramāṇāṁ sirāvyadhaḥ pradhāna upakramaḥ| amunā hi sirāvyadhēna raktāvasēcanasādhyā vyādhayaḥ samulāḥ śēṣamāyānti| yathā kēdārasētubhēdēna śālyādayaḥ| kēdārasētuḥ kṣētramaryādā jalāvaṣṭambhinī| raktāvasēcanasādhyānāṁ tu vyādhīnāṁ na tathā virēkādaya upakramāḥ na cānyē raktavisrāvaṇōpāyāḥ yathā sirāvyadhaḥ|| 2||
Adhikarana sirAvyadhaprashaMsA (3) · Śloka 3
tathā ca- sirāvyadhiścikitsārdhaṁ sampūrṇaṁ vā cikitsitam|
śalyatantrē smr̥tō yadvadbastiḥ kāyacikitsitē|
yathā raktamadhiṣṭhānaṁ vikārāṇāṁ vikāriṇām|
anyanna hi tathā dūṣyaṁ karmēdaṁ prathamaṁ tataḥ||3||
View original
तथा च- सिराव्यधिश्चिकित्सार्धं सम्पूर्णं वा चिकित्सितम्|
शल्यतन्त्रे स्मृतो यद्वद्बस्तिः कायचिकित्सिते|
यथा रक्तमधिष्ठानं विकाराणां विकारिणाम्|
अन्यन्न हि तथा दूष्यं कर्मेदं प्रथमं ततः||३||
tathā cēti tīrthāntarapāṭhaṁ samuccinōti| subōdham|| 3||
Adhikarana raktasya dUShyatvaM samAntara~jca (4) · Śloka 4
tatrāmbu śarīramāhārasārabhūtaṁ rasākhyamavikr̥tamavikr̥tēna tējasā rañjitamindragōpākāraṁ ca śaśaśōṇitaguñjāphalālaktakapadmasuvarṇavarṇaṁ dhautaṁ ca virajyamānaṁ madhuramīṣallavaṇaṁ snigdhamasaṁhatamaśītōṣṇaṁ guru pittaikacayaprakōpōpaśamanaṁ saumyāgnēyaṁ prakr̥tyā raktamāhustathā dōṣam|
dūṣyamiti kēcit|
ubhayātmakamanyē||4||
View original
तत्राम्बु शरीरमाहारसारभूतं रसाख़्यमविकृतमविकृतेन तेजसा रञ्जितमिन्द्रगोपाकारं च शशशोणितगुञ्जाफलालक्तकपद्मसुवर्णवर्णं धौतं च विरज्यमानं मधुरमीषल्लवणं स्निग्धमसंहतमशीतोष्णं गुरु पित्तैकचयप्रकोपोपशमनं सौम्याग्नेयं प्रकृत्या रक्तमाहुस्तथा दोषम्|
दूष्यमिति केचित्|
उभयात्मकमन्ये||४||
raktaṁ kimucyata ityāha-tatrētyādi| tatra śārīramambvā cāryā raktamāhuriti sambandhaḥ| kimbhutamityāhaāhārasārabhūtamityādi| dhautaṁ vastrādi na rañjayati| pittēnaikaṁ samānaṁ cayādikaṁ yasya tattathōktam| tacca raktaṁ kēcidācāryā dōṣamityāhurdhanvatarīyādayaḥ| yatō yathā vātādīnāṁ vilakṣaṇā hētavastadvadasyāpi| tathā vātādīnāṁ ca yadvadviśiṣṭarōgajanakatvaṁ viśiṣṭaścōpakramaḥ tadvadasyāpīti| tathānyē carakādayastadraktaṁ dūṣyamityāhuḥ| vātādibhirdūṣaṇāt| anyē punarubhayarūpatvaṁ raktasyāhuḥ| dōṣatvaṁ dūṣyatvaṁ ca yatastasyaikōṁ'śō duṣṭaḥ paramaṁśaṁ dūṣayati|| 4||
Adhikarana shuddharaktakAryam (5) · Śloka 5
taccaivaṁvidhamēva vidhivadāhāravihārābhyāsādviśuddhaṁ balavarṇasukhāyuṣāṁ yōniḥ||5||
View original
तच्चैवंविधमेव विधिवदाहारविहाराभ्यासाद्विशुद्धं बलवर्णसुख़ायुषां योनिः||५||
tacca raktaṁ vidhivadāhārādyabhyāsādviśuddhaṁ sat balādīnāṁ hētuḥ|| 5||
Adhikarana duShTaraktakAryam (6) · Śloka 6
itarathā punaḥ śaratkālasvabhāvādēva vā praduṣṭamabhiṣyandādhimanthaśuklārmatimiraraktarājīśirastōdabhēdadāhakaṇḍūkarṇarōgamukhapākapūtighrāṇāsyōpadēhatvagulmaplīhavidradhivīsarpajvararaktapittakuṣṭhapiṭakāślīpadōpadaṁśaśaṅkhaśōphavātaśōṇitaraktamēhakṣudrarōgāgnisvaranāśāṅgagauravasādārōcakāmlōdgāralavaṇāsyatākrōdhamōhasvēdamadamūrcchāyasaṁnyāsakampatandrādīnām||6||
View original
इतरथा पुनः शरत्कालस्वभावादेव वा प्रदुष्टमभिष्यन्दाधिमन्थशुक्लार्मतिमिररक्तराजीशिरस्तोदभेददाहकण्डूकर्णरोगमुख़पाकपूतिग़्राणास्योपदेहत्वगुल्मप्लीहविद्रधिवीसर्पज्वररक्तपित्तकुष्ठपिटकाश्लीपदोपदंशशङ्ख़शोफवातशोणितरक्तमेहक्षुद्ररोगाग्निस्वरनाशाङ्गगौरवसादारोचकाम्लोद्गारलवणास्यताक्रोधमोहस्वेदमदमूर्च्छायसंन्यासकम्पतन्द्रादीनाम्||६||
itarathā avidhinā āhārādyabhyāsādathavā śaratkālē kālasvabhāvēna duṣṭamabhiṣyandādīnāṁ yōniriti sambandhaḥ|| 6||
Adhikarana raktadoShajavikArANAM lakShaNantatra sirovyadhopadeshashca (7) · Śloka 7
tē ca śītōṣṇāsnigdharūkṣadyaiḥ sarvadōṣapratipakṣaiḥ samyagapyupakrāntāḥ sādhyā api na siddhyanti|
tē ca raktaprakōpajāḥ tasmāttēṣvatyudriktaraktavisrāvaṇāya yathāsvaṁ sirāṁ viddhyēt||7||
View original
ते च शीतोष्णास्निग्धरूक्षद्यैः सर्वदोषप्रतिपक्षैः सम्यगप्युपक्रान्ताः साध्या अपि न सिद्ध्यन्ति|
ते च रक्तप्रकोपजाः तस्मात्तेष्वत्युद्रिक्तरक्तविस्रावणाय यथास्वं सिरां विद्ध्येत्||७||
sarvadōṣapratipakṣaiḥ śītādibhiḥ samyagupakrāntāścikitsitāḥ sādhyalakṣaṇayuktā api yē na siddhyanti tē raktaprakōpajā jñēyāḥ|| 7||
Adhikarana sirAvyadhAnarhaH apavAdashca (8) · Śloka 8
na tu snēhapītakr̥tapañcakarmānyatamagarbhiṇīsūtikājīrṇakāmalāklībōnaṣōḍaśātītasaptativarṣābhighātātisrutaraktāduṣṭaraktāsnigdhātisnigdhāsvinnākṣēpakapakṣāghātātisāracchardiśvāsakāsōdararaktapittārśaḥ pāṇḍurōgaḥ sarvāṅgaśōphapīḍitānām|
na cāvyadhanīyāścāyantritānutthitāḥ sirāḥ na tiryaṅ na cātiśīrōṣṇavarṣavātābhrēṣu|
tatra snēhapītādiṣu samyagviddhā api sirā na sravantyatisravanti vā samyak snigdhasvinnasya punardravībhūtā dōṣāḥ śōṇitamanupraviṣṭāḥ samyak pracyavantē|
na tvēṣa niṣēdhō viṣasaṁsr̥ṣṭāpasargātyayikavyādhiṣu||8||
View original
न तु स्नेहपीतकृतपञ्चकर्मान्यतमगर्भिणीसूतिकाजीर्णकामलाक्लीबोनषोडशातीतसप्ततिवर्षाभिग़ातातिस्रुतरक्तादुष्टरक्तास्निग्धातिस्निग्धास्विन्नाक्षेपकपक्षाग़ातातिसारच्छर्दिश्वासकासोदररक्तपित्तार्शः पाण्डुरोगः सर्वाङ्गशोफपीडितानाम्|
न चाव्यधनीयाश्चायन्त्रितानुत्थिताः सिराः न तिर्यङ् न चातिशीरोष्णवर्षवाताभ्रेषु|
तत्र स्नेहपीतादिषु सम्यग्विद्धा अपि सिरा न स्रवन्त्यतिस्रवन्ति वा सम्यक् स्निग्धस्विन्नस्य पुनर्द्रवीभूता दोषाः शोणितमनुप्रविष्टाः सम्यक् प्रच्यवन्ते|
न त्वेष निषेधो विषसंसृष्टापसर्गात्ययिकव्याधिषु||८||
na tu snēhapītādīnām sirāṁ vidhyēditi sambandhaḥ| sirāṁ avyadhanīyatvēna paṭhitāṁ na vidhyēt| utthitā abhyāhananādinā dr̥śyantē| subōdham|| 8||
Adhikarana pratirogaM vyadhyasirAnirdeshaH (9) · Śloka 9
pratirōgaṁ tu vyadhaṁ prati vibhāgaḥ|
śirōnētrarōgēṣu lālāṭyāmupanāsyāmapāṅgyaṁ vā|
karṇarōgēṣu paritaḥ karṇau|
nāsārōgēṣu nāsāgrē|
pratiśyāyē tu nāsālalāṭasthāḥ|
mukharōgēṣu jihvauṣṭhahanutālugāḥ|
jatrūrdhvagranthiṣu grīvākarṇaśaṅkhamūrdhagāḥ|
apasmārē hanusandhimadhyagāḥ|
unmādē tūrō'pāṅgalalāṭagāḥ|
vidradhau pāRśvaśūlē ca pārśvakakṣāstanāntarasthāḥ|
caturthakē skandhādhōgatāmanyatarapārśvaśrayām|
tr̥tīyakēṁ'sayōrantarē trikasandhimadhyagatām|
pravāhikāyāṁ śūlinyāṁ śrōṇyāḥ samantād dvyaṅgulē nirvr̥ttōpadaṁśaśukravyāpatsu mēḍhrē|
galagaṇḍa ūrumūlasaṁśritām|
gr̥dhrasyāṁ jānusandhēruparyadhō vā caturaṅgulē|
apacyāmindrabastēradhastād dvyaṅgulē|
krōṣṭukaśīrṣē sakthivātarujāsu ca gulphasyōpariṣṭāccaturaṅgulē|
ślīpadēṣu yathāsvaṁ vakṣyatē|
dāhaharṣacippavātaśōṇitavātakaṇṭakavidārikāpādadārīprabhr̥tiṣu pādarōgēṣu kṣipramarmaṇa upariṣṭād dvyaṅgulē|
ētēnētarasakthibāhū vyākhyātau|
viśēṣatastu vāmabhāgābhyantaratō bāhumadhyē plīhōdarē|
ēvamēva dakṣiṇē bāhau yakr̥dākhyē|
tathā kāsaśvāsayōrapyādiśanti|
gr̥dhrasyāmiva viśvācyam|
bāhuśōṣāpabāhukayōrapyēkē|
adr̥śyamānāsu tvētāsvativr̥ddhasya vyādhēranyavyādhyuktānāmāpi yathāsannaṁ vyadhaḥ||9||
View original
प्रतिरोगं तु व्यधं प्रति विभागः|
शिरोनेत्ररोगेषु लालाट्यामुपनास्यामपाङ्ग्यं वा|
कर्णरोगेषु परितः कर्णौ|
नासारोगेषु नासाग्रे|
प्रतिश्याये तु नासाललाटस्थाः|
मुख़रोगेषु जिह्वौष्ठहनुतालुगाः|
जत्रूर्ध्वग्रन्थिषु ग्रीवाकर्णशङ्ख़मूर्धगाः|
अपस्मारे हनुसन्धिमध्यगाः|
उन्मादे तूरोऽपाङ्गललाटगाः|
विद्रधौ पाऱ्श्वशूले च पार्श्वकक्षास्तनान्तरस्थाः|
चतुर्थके स्कन्धाधोगतामन्यतरपार्श्वश्रयाम्|
तृतीयकेंऽसयोरन्तरे त्रिकसन्धिमध्यगताम्|
प्रवाहिकायां शूलिन्यां श्रोण्याः समन्ताद् द्व्यङ्गुले निर्वृत्तोपदंशशुक्रव्यापत्सु मेढ्रे|
गलगण्ड ऊरुमूलसंश्रिताम्|
गृध्रस्यां जानुसन्धेरुपर्यधो वा चतुरङ्गुले|
अपच्यामिन्द्रबस्तेरधस्ताद् द्व्यङ्गुले|
क्रोष्टुकशीर्षे सक्थिवातरुजासु च गुल्फस्योपरिष्टाच्चतुरङ्गुले|
श्लीपदेषु यथास्वं वक्ष्यते|
दाहहर्षचिप्पवातशोणितवातकण्टकविदारिकापाददारीप्रभृतिषु पादरोगेषु क्षिप्रमर्मण उपरिष्टाद् द्व्यङ्गुले|
एतेनेतरसक्थिबाहू व्याख़्यातौ|
विशेषतस्तु वामभागाभ्यन्तरतो बाहुमध्ये प्लीहोदरे|
एवमेव दक्षिणे बाहौ यकृदाख़्ये|
तथा कासश्वासयोरप्यादिशन्ति|
गृध्रस्यामिव विश्वाच्यम्|
बाहुशोषापबाहुकयोरप्येके|
अदृश्यमानासु त्वेतास्वतिवृद्धस्य व्याधेरन्यव्याध्युक्तानामापि यथासन्नं व्यधः||९||
pratirōgaṁ tu vyadhanavibhāgaucyata iti vākyaśēṣaḥ| tatra śirōrōgēṣu nētrarōgēṣu ca nētrarōgaviśēṣanaikaṭyāpēkṣayāpāṅgayādyanyatamāṁ vyadhayēt| apāṅgē bhavā apāṅgyā| upanāsyā nāsāsamīpasthā| caturthakē jvarē skandhasyādhōgatānāṁ madhyādanyatarasya pārśvāśrayām| pravāhikā nistānikā| śūlinī śūlamiśrā| upadaṁśō mēḍhrarōgō guhyarōgēṣu vakṣmāṇaḥ| apacī gaṇḍamālā| indrabastirnāma jaṅghāmadhyē marma| kōṣṭukaśīrṣē nāma jānumadhyē rōgaḥ| yathaivaikasminsakthini bāhau ca tadvadaparasminnapi| kāsaśvāsayōrapi bāhusirāmityēvamādiśyantyācāryāḥ| yasmin vyādhau sirā ukta sā yadi na dr̥śyatē tadā anyavyādhyuktā api tannikaṭē vyadhanīyā|| 9||
Adhikarana sirAvyadhAtprAgupakalpanIyam (10) · Śloka 10
prāgēva cōpakalpayēcchayanāsanōdakumbhavastrapaṭṭādi|
tathā yathālābhaṁ ca tagarailāśītaśivakuṣṭhapāṭhāviḍaṅgabhadradārutrikaṭukāgāradhūmaharidrārkāṅkuranaktamālacūrṇam-asr̥kstrāvaṇāya|
asr̥ksthāpanāya ca lōdhramadhukapriyaṅgupattaṅgagairikarasāñjanaśālmalīśaṅkhayavagōdhūmamāṣacūrṇam|
vaṭāśvatthāśvakarṇapalāśabibhītakasarjārjunadhanvanadhātakīsālasārārimēdatindukatvagaṅkuraniryāsa-śrīvēṣṭakamr̥tkapālamr̥ṇālāñjanacūrṇam|
kṣaumamaṣīlākṣāsamudraphēnacūrṇaṁ vā|
tathānyaccātisrutaraktavyāpatpratīkārōpakaraṇam|
sajjōpakaraṇē hi vaidyō na mōhamāpnōti||10||
View original
प्रागेव चोपकल्पयेच्छयनासनोदकुम्भवस्त्रपट्टादि|
तथा यथालाभं च तगरैलाशीतशिवकुष्ठपाठाविडङ्गभद्रदारुत्रिकटुकागारधूमहरिद्रार्काङ्कुरनक्तमालचूर्णम्-असृक्स्त्रावणाय|
असृक्स्थापनाय च लोध्रमधुकप्रियङ्गुपत्तङ्गगैरिकरसाञ्जनशाल्मलीशङ्ख़यवगोधूममाषचूर्णम्|
वटाश्वत्थाश्वकर्णपलाशबिभीतकसर्जार्जुनधन्वनधातकीसालसारारिमेदतिन्दुकत्वगङ्कुरनिर्यास-श्रीवेष्टकमृत्कपालमृणालाञ्जनचूर्णम्|
क्षौममषीलाक्षासमुद्रफेनचूर्णं वा|
तथान्यच्चातिस्रुतरक्तव्यापत्प्रतीकारोपकरणम्|
सज्जोपकरणे हि वैद्यो न मोहमाप्नोति||१०||
tatra sirāvyadhē prāk prathamamēva śayanādikamupakalpayēt| asr̥ksrāvaṇāya ca tagarādīnāṁ yathālābham cūrṇamupakalpayēt| atipravr̥ttasya ca raktasya sthāpanāya stambhanāya lōdhrādīnāṁ cūrṇamatisrutarayatavyādhyupakaraṇaṁ ca| subōdhamanyat|| 10||
Adhikarana sirAvyadhavidhiH (11) · Śloka 11
atha kr̥tasvastyayanamāturaṁ vyādhibalasātmyādyavēkṣya snigdhaṁ jāṅgalarasaṁ yavāgūṁ vā pāyayitva muhūrtamātramāśvāsitaṁ pūrvā~hṇē'parāhṇē vāṅgāratāpōṣṇabāṣpānyatarēṇa svinnaṁ jānūcchritē mr̥dāvāsanē jānunihitakūrparaṁ samasthitapādaṁ pratyādityamupavēśayēt|
kēśāntē ca plōtacarmavalkalapaṭṭānyatamēna badhnīyāt|
tataścāyatēna vastrāṅgaṣṭhagarbhēṇa muṣṭidvayēnāturō yathāsvaṁ manyē nipīḍayēddantaiśca dantān|
gaṇḍau cādhmāpayēt|
puruṣaścainaṁ pr̥ṣṭhatō vastrakr̥kāṭikāntaranyastavāmapradēśinīkō nātigāḍhaṁ grīvāyāṁ parikṣipya vēṣṭayan vastraṁ prāṇānabādhamānō yantrayēdityēṣō'ntarmukhavarjyānāṁ sirāṇāṁ vyadhanē yantravidhiḥ|
tataścāsya vaidyō'ṅguṣṭhaniṣṭabdhayā madhyamāṅgulyā sirāṁ tāḍayēt|
utthitāñca spandamānāṁ sparśadāṁ vābhilakṣya vāmahastēna kuṭhārikāmūrdhvadaṇḍāṁ kr̥tvā sirāmadhyē nyasya lakṣayitvā ca tathaiva ca madhyamāṅgulyā tāḍayēdaṅguṣṭhōdarēṇa vā pīḍayēt|
gūḍhabahalatvak praticchānnāyāmaṅguṣṭhapīḍānādunnamanamupalakṣayēt|
utkasanēna krōdhasaṁrambhēṇa cāpūryantē sirāḥ||11||
View original
अथ कृतस्वस्त्ययनमातुरं व्याधिबलसात्म्याद्यवेक्ष्य स्निग्धं जाङ्गलरसं यवागूं वा पाययित्व मुहूर्तमात्रमाश्वासितं पूर्वा~ह्णेऽपराह्णे वाङ्गारतापोष्णबाष्पान्यतरेण स्विन्नं जानूच्छ्रिते मृदावासने जानुनिहितकूर्परं समस्थितपादं प्रत्यादित्यमुपवेशयेत्|
केशान्ते च प्लोतचर्मवल्कलपट्टान्यतमेन बध्नीयात्|
ततश्चायतेन वस्त्राङ्गष्ठगर्भेण मुष्टिद्वयेनातुरो यथास्वं मन्ये निपीडयेद्दन्तैश्च दन्तान्|
गण्डौ चाध्मापयेत्|
पुरुषश्चैनं पृष्ठतो वस्त्रकृकाटिकान्तरन्यस्तवामप्रदेशिनीको नातिगाढं ग्रीवायां परिक्षिप्य वेष्टयन् वस्त्रं प्राणानबाधमानो यन्त्रयेदित्येषोऽन्तर्मुख़वर्ज्यानां सिराणां व्यधने यन्त्रविधिः|
ततश्चास्य वैद्योऽङ्गुष्ठनिष्टब्धया मध्यमाङ्गुल्या सिरां ताडयेत्|
उत्थिताञ्च स्पन्दमानां स्पर्शदां वाभिलक्ष्य वामहस्तेन कुठारिकामूर्ध्वदण्डां कृत्वा सिरामध्ये न्यस्य लक्षयित्वा च तथैव च मध्यमाङ्गुल्या ताडयेदङ्गुष्ठोदरेण वा पीडयेत्|
गूढबहलत्वक् प्रतिच्छान्नायामङ्गुष्ठपीडानादुन्नमनमुपलक्षयेत्|
उत्कसनेन क्रोधसंरम्भेण चापूर्यन्ते सिराः||११||
athētyādi subōdham| pratyādityamādityābhimukhamityarthaḥ| yathāsvamiti dakṣiṇēna muṣṭinā dakṣiṇāṁ manyām| vāmēna ca vāmām| anyaśca puruṣa ēnamāturaṁ pr̥ṣṭhata āturagrīvāyāṁ vastraṁparivēṣṭya āturakr̥kāṭikāyā vastrasya ca madhyē ātmīyāṁ pradēśinīmaṅguliṁ kr̥tvā yantrayēditi sambandhaḥ| na tvēvamantarmukhasirāṇāmantarmukhaṁ jihvādantādi| sparśanaṁ dadātīti cētayatīti sparśadā| utkasanaṁ kaṇṭhaṁ niṣpīḍya kasanam|| 11||
Adhikarana vishiShTasirAvyadhanArthaM yantraNAdinirdeshaH (12) · Śloka 12
aṅguṣṭhēna tu nāsāgramunnamayya vrīhimukhēnōpanāsikāṁ vidhyēt|
unnamitavidaṣṭāgrajihvasyādhōjihvāyāḥ|
vivr̥tāsyasya tāluni dantamūlē ca|
grīvāsirāsu stanayōrupari yantrayēt|
udarōrasōḥ prasāritōraskasyōnnamitaśirasaḥ|
bāhubhyāmavalambamānasya pārśvayōḥ|
unnatamēḍhrasya mēḍhrē|
śrōṇipr̥ṣṭhaskandhēṣūnnamitapr̥ṣṭhasyāvākśirasa upaviṣṭasya|
viśvācīgr̥dhrasyōranākuñcitē kūrparē jānuni vā sukhōpaviṣṭasya gūḍhāṅguṣṭhabaddhamuṣṭērvyadhanīyapradēśasyōpari caturaṅgulē plōtādyanyatamēna ca badhvā hastasirām|
ēvamēkapādaṁ susaṁsthitaṁ sthāpayitvā'nyapādamīṣatsaṅkucitaṁ tasyōpari nidhāya jānusandhēradhō hastābhyāmāgulphaṁ nipīḍya pūrvavadbadhvā pādasirāṁ vidhyēt|
tatra tatra ca taistērupāyairvikalpya yantrayēt||12||
View original
अङ्गुष्ठेन तु नासाग्रमुन्नमय्य व्रीहिमुख़ेनोपनासिकां विध्येत्|
उन्नमितविदष्टाग्रजिह्वस्याधोजिह्वायाः|
विवृतास्यस्य तालुनि दन्तमूले च|
ग्रीवासिरासु स्तनयोरुपरि यन्त्रयेत्|
उदरोरसोः प्रसारितोरस्कस्योन्नमितशिरसः|
बाहुभ्यामवलम्बमानस्य पार्श्वयोः|
उन्नतमेढ्रस्य मेढ्रे|
श्रोणिपृष्ठस्कन्धेषून्नमितपृष्ठस्यावाक्शिरस उपविष्टस्य|
विश्वाचीगृध्रस्योरनाकुञ्चिते कूर्परे जानुनि वा सुख़ोपविष्टस्य गूढाङ्गुष्ठबद्धमुष्टेर्व्यधनीयप्रदेशस्योपरि चतुरङ्गुले प्लोताद्यन्यतमेन च बध्वा हस्तसिराम्|
एवमेकपादं सुसंस्थितं स्थापयित्वाऽन्यपादमीषत्सङ्कुचितं तस्योपरि निधाय जानुसन्धेरधो हस्ताभ्यामागुल्फं निपीड्य पूर्ववद्बध्वा पादसिरां विध्येत्|
तत्र तत्र च तैस्तेरुपायैर्विकल्प्य यन्त्रयेत्||१२||
jihvā vidaṣṭā ūrdhvamutkṣipyāntargrahaṇēna galē nītā| bāhubhyāmavalambamānasyōrdhvabāhōrvr̥kṣaśākhādāvēvaṁ hi pārśvasirā sphuṭībhavati| tatra tatra tāsu tāsu ca sirāsu yantraṇaṁ svabuddhyā parikalpayēt|| 12||
Adhikarana sthAnavisheSheNa shastravisheShaH shAstrapAtanamaryAdA ca (13) · Śloka 13
tatra māṁsalēṣvavakāśēṣu yavamātraṁ vrīhimukhēna|
atō'nyathārdhayavamātraṁ vrīhimātraṁ vā asthnāmupari kuṭhārikayārdhayavamātram|
sarvatra cānuttanāvagāḍhamr̥jvasaṅkīrṇaṁ marmādyanupaghātisirāmadhyē śastramāśu pātayēt||13||
View original
तत्र मांसलेष्ववकाशेषु यवमात्रं व्रीहिमुख़ेन|
अतोऽन्यथार्धयवमात्रं व्रीहिमात्रं वा अस्थ्नामुपरि कुठारिकयार्धयवमात्रम्|
सर्वत्र चानुत्तनावगाढमृज्वसङ्कीर्णं मर्माद्यनुपग़ातिसिरामध्ये शस्त्रमाशु पातयेत्||१३||
tatra māṁsalēṣvityādinā pradēśaviśēṣēṇa śastraviśēṣāṇāmupayōgaṁ darśayati| subōdham| duḥkhaṁ dhāryatē duḥkhēna rōddhuṁ śakyata ityarthaḥ|| 13||
Adhikarana samyagviddhalakShaNam (14) · Śloka 14
ēkaprahārābhihatā dhārayā yā sravēdasr̥k|
muhūrtaruddhā tiṣṭhēcca samyagviddhēti tāṁ viduḥ|14|
View original
एकप्रहाराभिहता धारया या स्रवेदसृक्|
मुहूर्तरुद्धा तिष्ठेच्च सम्यग्विद्धेति तां विदुः|१४|
Adhikarana alpadurviddhAtividdhalakShaNAni (14) · Śloka 14
alpakālaṁ vahatyalpaṁ durviddhā tailacūrṇanaiḥ|
saśabdamatividdhā tu sravēd duḥkhēna dhāryatē|14|
View original
अल्पकालं वहत्यल्पं दुर्विद्धा तैलचूर्णनैः|
सशब्दमतिविद्धा तु स्रवेद् दुःख़ेन धार्यते|१४|
Adhikarana samyagviddhAnAmapyavahanakAraNAni tatropAyAshca (14) · Śloka 14
samyagviddhānāmapi ca sirāṇāvahanakāraṇāni mūrcchāṁ bhayaṁ yantraśaithilyamatigāḍhatvamatyāśitatā kṣāmatvaṁ kuṇṭhaśastravyadhō mūtritōccāritatvaṁ duḥsvinnatā kaphāvr̥tavraṇadvāratā cēti|
athāpravr̥ttikāraṇaṁ athāsvamupalakṣya pratikuryāt|
tagarādicūrṇēna ca tailalavaṇapragāḍhēna sirāmukhamavacūrṇayēt|
pr̥ṣṭhamadhyē cāturaṁ pīḍayēt|
ēvaṁ sādhu vahati|14|
View original
सम्यग्विद्धानामपि च सिराणावहनकारणानि मूर्च्छां भयं यन्त्रशैथिल्यमतिगाढत्वमत्याशितता क्षामत्वं कुण्ठशस्त्रव्यधो मूत्रितोच्चारितत्वं दुःस्विन्नता कफावृतव्रणद्वारता चेति|
अथाप्रवृत्तिकारणं अथास्वमुपलक्ष्य प्रतिकुर्यात्|
तगरादिचूर्णेन च तैललवणप्रगाढेन सिरामुख़मवचूर्णयेत्|
पृष्ठमध्ये चातुरं पीडयेत्|
एवं साधु वहति|१४|
Adhikarana samyakpravRutte upacArAH (14) · Śloka 14
samyakpravr̥ttē kaphānilōpaśamanaraktācchēdanārthamuṣṇalavaṇatailabindubhiḥ sirāmukhaṁ siñcēt|14|
View original
सम्यक्प्रवृत्ते कफानिलोपशमनरक्ताच्छेदनार्थमुष्णलवणतैलबिन्दुभिः सिरामुख़ं सिञ्चेत्|१४|
Adhikarana duShTaraktameva sravecCuddhantu svayaM tiShThet (14) · Śloka 14
agrē sravati duṣṭāsraṁ kusumbhādiva pītikā|
samyak srutvā svayaṁ tiṣṭhēcchuddhantaditi nāharēt|14|
View original
अग्रे स्रवति दुष्टास्रं कुसुम्भादिव पीतिका|
सम्यक् स्रुत्वा स्वयं तिष्ठेच्छुद्धन्तदिति नाहरेत्|१४|
Adhikarana raktasrAvasamaye mUrcCAyAM pratikAraH (14) · Śloka 14
yasya tu sravati raktē mūrcchā jāyatē tasya vimucya yantraṁ śītasalilaRdrapāṇisparśēna vyajanavāyunā śrōtrasukhēna vacasā samāśvāsayannupaśamayya mūrcchāṁ punaḥ srāvayēt|
punamūrcchatyaparēdyustryahē'pi vā||14||
View original
यस्य तु स्रवति रक्ते मूर्च्छा जायते तस्य विमुच्य यन्त्रं शीतसलिलऱ्द्रपाणिस्पर्शेन व्यजनवायुना श्रोत्रसुख़ेन वचसा समाश्वासयन्नुपशमय्य मूर्च्छां पुनः स्रावयेत्|
पुनमूर्च्छत्यपरेद्युस्त्र्यहेऽपि वा||१४||
samyagviddhā api sirā mūrcchādibhiḥ kāraṇai raktaṁ na vahati| mūtratōccāritatvaṁ mūtrōcchāritavēgaprāptiḥ| subōdhamanyat|| 14||
Adhikarana rudhirAvasecanapramANam (15) · Śloka 15
paramaṁ tu rudhirāvasēcanapramāṇaṁ prasthaḥ|
atō'nyathā vyādhidēhartubalamapēkṣēta||15||
View original
परमं तु रुधिरावसेचनप्रमाणं प्रस्थः|
अतोऽन्यथा व्याधिदेहर्तुबलमपेक्षेत||१५||
kēcit paṭhanti- vamanē ca virēkē ca tathā śōṇitamōkṣaṇē| sārdhatrayōdaśapalaṁ prasthamāhurmanīṣiṇaḥ|| iti| vyādhyādibalāpēkṣayā stōkaṁ bahu vā raktaṁ srāvayēt|| 15||
Adhikarana srutaraktasya varNAdiBedaiH parIkShaNaM vAtAdiduShTaraktalakShaNa~jca (16) · Śloka 16
tatra phēnilamaruṇaṁ śyāvamacchaṁ rūkṣamaskandi kaṣāyānurasaṁ lōhagandhi vēgasrāvi śītañca raktaṁ vātāt|
gr̥hadhūmāñjanōdakakr̥ṣṇaṁ pītaṁ haritaṁ visraṁ matsyagandhi kaṭutvānmakṣikā'niṣṭamauṣṇyādaskandi sacandrakaṁ gōmūtrābhaṁ ca pittāt|
kōvidārapuṣpagairikōdakapāṇḍuśītaṁ snigdhaṁ skandi ghanaṁ picchilaṁ tantumadabraṇadvārāvasādi lavaṇarasaṁ vasāgandhi ca kaphāt|
dvandvasaṅkīrṇaṁ saṁsargāt|
kaṁsanīlamāvilaṁ durgandhañca sannipātāt|
śuddhamuktaṁ prāk||16||
View original
तत्र फेनिलमरुणं श्यावमच्छं रूक्षमस्कन्दि कषायानुरसं लोहगन्धि वेगस्रावि शीतञ्च रक्तं वातात्|
गृहधूमाञ्जनोदककृष्णं पीतं हरितं विस्रं मत्स्यगन्धि कटुत्वान्मक्षिकाऽनिष्टमौष्ण्यादस्कन्दि सचन्द्रकं गोमूत्राभं च पित्तात्|
कोविदारपुष्पगैरिकोदकपाण्डुशीतं स्निग्धं स्कन्दि ग़नं पिच्छिलं तन्तुमदब्रणद्वारावसादि लवणरसं वसागन्धि च कफात्|
द्वन्द्वसङ्कीर्णं संसर्गात्|
कंसनीलमाविलं दुर्गन्धञ्च सन्निपातात्|
शुद्धमुक्तं प्राक्||१६||
tatra vātaduṣṭaṁ raktaṁ phēnilatvādiyuktaṁ bhavati| askandi na tu styānībhavati| pittaduṣṭaṁ gr̥hadhūmādivarṇādiyuktaṁ bhavati| tadapyauṣṇyādaskandi| kaphaduṣṭaṁ kōvidārapuṣpapāṇḍutvādinā yuktaṁ bhavati| ēvaṁ miśraṇādinā lakṣaṇēna dvābhyāṁ tribhirvā duṣṭaṁ vidyāt| sannipātēna tu kaṁsanīlatvādiviśēṣaḥ| śuddhaṁ prāgasminnēvādhyāya uktam|| 16||
Adhikarana raktasrAvaNottaravidhiH (17) · Śloka 17
tataḥ srutaraktasya vyadhamanulōmamaṅguṣṭhēnōparudhya śanaiḥ śanairyantramapanīyāśvāsayēt|
satailaṁ ca plōtaṁ sirāmukhē datvā badhnīyāt|
saṁvēśayēccainam||17||
View original
ततः स्रुतरक्तस्य व्यधमनुलोममङ्गुष्ठेनोपरुध्य शनैः शनैर्यन्त्रमपनीयाश्वासयेत्|
सतैलं च प्लोतं सिरामुख़े दत्वा बध्नीयात्|
संवेशयेच्चैनम्||१७||
plōtaṁ cailakhaṇḍam|| 17||
Adhikarana atiShThati rakte upacArAH (19) · Śloka 19
atiṣṭhati tu raktē sirāmukhaṁ sandhātuṁ pūrvōktaiścūrṇairavacūrṇyāṅgulyagrēṇa pīḍayēt|
śālmalyupōdakāṁ picchāṁ vā vraṇamukhē datvā gāḍhaṁ badhnīyāt|
madhūcchiṣṭapraliptaṁ vā paṭṭam|
śītāmbunāvasiñcēt|
śītamadhurakaṣāyānnapānasēkapradēhapravātavēśmabhirvā skandanāyōpacarēt|
padmakādikvāthaṁ śarkarāmadhumadhuraṁ kṣīramikṣurasamēṇahariṇājōrabhramahiṣavarāhāṇāmanyatamasya sirāṁ viddhvā rudhiramāmaṁ ghr̥tabhr̥ṣṭaṁ vā pānaṁ dadyāt|
tēnaiva vā darbhapādamr̥ditēnānuvāsayēt|
snigdhaiśca yūṣarasairbhōjayēt|
vyadhādanantaraṁ vā punastāmēva sirāṁ vidhyēt|
sarvathā cānavatiṣṭhamānē pācanāya kṣāraṁ dadyāt|
saṅkōcayiutṁ vā sirāmukhaṁ taptaśalākayā dahēt|
na ca kṣaṇamapyupēkṣēta|
kṣīṇaraktasya hi vāyurmarmaṇyupasaṁgr̥hya mūrcchāsaṁjñānāśaśiraḥkampabhramamanyāstambhāpatānakahanubhraṁśahidhmā-pāṇḍutvabādhiryadhātukṣayākṣēpakādīn karōti maraṇaṁ vā|19|
View original
अतिष्ठति तु रक्ते सिरामुख़ं सन्धातुं पूर्वोक्तैश्चूर्णैरवचूर्ण्याङ्गुल्यग्रेण पीडयेत्|
शाल्मल्युपोदकां पिच्छां वा व्रणमुख़े दत्वा गाढं बध्नीयात्|
मधूच्छिष्टप्रलिप्तं वा पट्टम्|
शीताम्बुनावसिञ्चेत्|
शीतमधुरकषायान्नपानसेकप्रदेहप्रवातवेश्मभिर्वा स्कन्दनायोपचरेत्|
पद्मकादिक्वाथं शर्करामधुमधुरं क्षीरमिक्षुरसमेणहरिणाजोरभ्रमहिषवराहाणामन्यतमस्य सिरां विद्ध्वा रुधिरमामं ग़ृतभृष्टं वा पानं दद्यात्|
तेनैव वा दर्भपादमृदितेनानुवासयेत्|
स्निग्धैश्च यूषरसैर्भोजयेत्|
व्यधादनन्तरं वा पुनस्तामेव सिरां विध्येत्|
सर्वथा चानवतिष्ठमाने पाचनाय क्षारं दद्यात्|
सङ्कोचयिउतं वा सिरामुख़ं तप्तशलाकया दहेत्|
न च क्षणमप्युपेक्षेत|
क्षीणरक्तस्य हि वायुर्मर्मण्युपसंगृह्य मूर्च्छासंज्ञानाशशिरःकम्पभ्रममन्यास्तम्भापतानकहनुभ्रंशहिध्मा-पाण्डुत्वबाधिर्यधातुक्षयाक्षेपकादीन् करोति मरणं वा|१९|
raktē atiṣṭhiti arudhyati pūrvōktaiścūrṇaistagarādibhiḥ| śālmalyupōdakayōrantaḥpicchaiva picchā bhavati| madhūcchiṣṭaṁ sikthakam| raktaskandanāya styānatvāya śītādibhirupacarēt| athavātisrutaraktasya ēṇādikasya rudhiramāmaṁ tatkālasrutaṁ pānāya dadyāt| padmakādikvāthamikṣurasaṁ kṣīraṁ vā| vyadhādanantaraṁ vyadhanasya paścimē bhāgē punarvyadhayēt| subōdhamanyat|| 19||
Adhikarana raktasrAvaNAnantaraM yuktyA bRuMhaNaM deyam (19) · Śloka 19
prāṇaḥ prāṇabhr̥tāṁ raktaṁ tatkṣayātkṣīyatē'nalaḥ|
vardhatē cānilastasmādyuktyā br̥ṁhaṇamācarēt|19|
View original
प्राणः प्राणभृतां रक्तं तत्क्षयात्क्षीयतेऽनलः|
वर्धते चानिलस्तस्माद्युक्त्या बृंहणमाचरेत्|१९|
Adhikarana punarvyadhananiyamAH (19) · Śloka 19
aśuddhantu raktamaparāhṇē'nyēdyurvā punaḥ srāvayēt|
tatō'pi śēṣaṁ sarvathā vāpyavisrāvyaraktasya śītasēkapradēhavirēkōpavāsasnigdhamadhurānnapānaiḥ prasādayēt|
māsamātraṁ vā snēhādibhirupacarya punarvidhyēt|19|
View original
अशुद्धन्तु रक्तमपराह्णेऽन्येद्युर्वा पुनः स्रावयेत्|
ततोऽपि शेषं सर्वथा वाप्यविस्राव्यरक्तस्य शीतसेकप्रदेहविरेकोपवासस्निग्धमधुरान्नपानैः प्रसादयेत्|
मासमात्रं वा स्नेहादिभिरुपचर्य पुनर्विध्येत्|१९|
Adhikarana vyadhavyApatpratikAraH (19) · Śloka 19
durvyadhātivyadhakuṭitatiryagvyadhādērvyadhadōṣād vyāpadō yāḥ syustāḥ yathāsvaṁ sādhayēditi||19||
View original
दुर्व्यधातिव्यधकुटिततिर्यग्व्यधादेर्व्यधदोषाद् व्यापदो याः स्युस्ताः यथास्वं साधयेदिति||१९||
anyēdyurdvitīyē'hni| tatō'pi punarvisrāvitādapi śītaiḥ sēkādibhiḥ prasādayēt| avisrāvyaraktasya garbhiṇyādērēvamēva prasādayēt| aśuddhē raktē māsamātrēṇa punassirāṁ vidhyēt| vyadhadōṣācca vyādhīnāṁ svaṁ svaṁ cikitsitaṁ yōjyam|| 19||
Adhikarana pathyapAlanamaryAdA (20) · Śloka 20
bhavati cātra- unmārgagā yantranipīḍanēna svasthānamāyānti punarna yāvat|
dōṣāḥ praduṣṭā rudhiraṁ prapannāstāviddhatāhāravihārabhāk syāt||20||
View original
भवति चात्र- उन्मार्गगा यन्त्रनिपीडनेन स्वस्थानमायान्ति पुनर्न यावत्|
दोषाः प्रदुष्टा रुधिरं प्रपन्नास्ताविद्धताहारविहारभाक् स्यात्||२०||
bhavati cātrēti tantrarītiḥ| dōṣā vātādayō yantrapīḍanēna svamārgēbhya unmārgaṁ gatāḥ punaryāvat svaṁ sthānaṁ na yānti tāvaddhitāhāravihārabhāk syāditi sambandhaḥ|| 20||
Adhikarana pathyanirdeshaH (21) · Śloka 21
nātayuṣṇaśītaṁ laghu dīpanīyaṁ raktē'panītē hitamannapānam|
tadā śarīraṁ hyanavasthaitāsr̥gagnirviśēṣāditi rakṣitavyaḥ||21||
View original
नातयुष्णशीतं लग़ु दीपनीयं रक्तेऽपनीते हितमन्नपानम्|
तदा शरीरं ह्यनवस्थैतासृगग्निर्विशेषादिति रक्षितव्यः||२१||
raktē'panītē nātyuṣṇatvādiyuktamannapānaṁ hitam| tatastasmin kālē rakṣitavyaḥ puruṣō yatastadā śarīramanavasthitāsr̥ganavasthitō'gniśca bhavati|| 21||
Adhikarana vishuddharaktapuruShalakShaNam (3) · Śloka 3
prasannavarṇēndriyamindriyārthānicchantamavyāhatapaktr̥vēgam|
sukhānvitaṁ puṣṭibalōpapannaṁ viśuddharaktaṁ puruṣaṁ vadanti|
iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tau aṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē sirāvyadhavidhirnāma ṣaṭtriṁśō'dhyāyaḥ||3||
View original
प्रसन्नवर्णेन्द्रियमिन्द्रियार्थानिच्छन्तमव्याहतपक्तृवेगम्|
सुख़ान्वितं पुष्टिबलोपपन्नं विशुद्धरक्तं पुरुषं वदन्ति|
इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतौ अष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां सूत्रस्थाने सिराव्यधविधिर्नाम षट्त्रिंशोऽध्यायः||३||
viśuddharaktaṁ puruṣamācāryāḥ prasannavarṇatvādiyuktaṁ vadanti| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyām aṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyāṁ sūtrasthānē ṣaṭtriṁśō'dhyāyaḥ