Adhikarana atha snehavidhirnAma pa~jcaviMsho~adhyAyaH pratij~jA (1) · Śloka 1
athātaḥ snēhavidhimadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातः स्नेहविधिमध्यायं व्याख़्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
pūrvasminnadhyāyē dvividha upakrama uktaḥ| tatra ca laṅghanasya śōdhanātmakatvācchōdhanasya ca snēhasvēdapūrvakatvāt tatō'pi snēhasya dōṣamārdavakāraṇaprādhānyāttadvijñānārthamadhyāyārambhaḥ-athāta ityādi|| 1||
Adhikarana snehAdyupayuktadravyasamBArasaMgrahaNAvashyakatA (2) · Śloka 2
snēhādiṣūpayōgāya tadvyāpacchāmanāya ca|
kuryātprāgēva tadyōgidravyasambhārasaṅgraham||2||
View original
स्नेहादिषूपयोगाय तद्व्यापच्छामनाय च|
कुर्यात्प्रागेव तद्योगिद्रव्यसम्भारसङ्ग्रहम्||२||
snēhasya śōdhanāṅgatvāt prāgēva snēhādiṣvanārabdhēṣu snēhādyupayōgāya dēśādivaiparītyāt snēhādyudbhūtavyāpacchamanāya ca tadyōgidravyāṇāṁ snēhōpayōgayōgināṁ ghr̥tatailavasāśarāvōdañcanādīnāṁ tadvyāpacchamanayōgināṁ ca dravyāṇāṁ sambhārasaṅgrahaṁ kuryāt|| 2||
Adhikarana snehanavirUkShaNauShadhalakShaNam (3) · Śloka 3
guruśītasarasnigdhamandasūkṣmamr̥dudravam|
auṣadhaṁ snēhanaṁ prāyō viparītaṁ virūkṣaṇam||3||
View original
गुरुशीतसरस्निग्धमन्दसूक्ष्ममृदुद्रवम्|
औषधं स्नेहनं प्रायो विपरीतं विरूक्षणम्||३||
sarvaṁ gurvādiguṇayuktamauṣadhaṁ prāyēṇa snēhanamanyadēvaṁguṇamapyasnēhanaṁ bhavatīti pradarśanārthaṁ prāyōgrahaṇam| viparītaṁ laghvādiguṇaṁ virūkṣaṇam| atrāpi prāyōgrahaṇamanubadhyatē|| 3||
Adhikarana pravarasnehadravyANi teShu GRutasyottamatvam (4) · Śloka 4
sarpirmajjā vasā tailaṁ snēhēṣu pravaraṁ matam|
tatrāpi cōttamaṁ sarpiḥ saṁskārasyānuvartanāt|
mādhuryādavidāhitvājjanmādēva ca śīlanāt||4||
View original
सर्पिर्मज्जा वसा तैलं स्नेहेषु प्रवरं मतम्|
तत्रापि चोत्तमं सर्पिः संस्कारस्यानुवर्तनात्|
माधुर्यादविदाहित्वाज्जन्मादेव च शीलनात्||४||
sarpirādicatuṣṭayaṁ sarvasnēhēṣu pravaraṁ śrēṣṭhamāśu svakāryakaraṇāt| tatrāpi catuṣṭayē sarpiruttamaṁ saṁskārānuvartanāt| yēna hi dravyēṇa saṁskriyatē tamanuvartatē| svaguṇānajahat saṁskāraguṇān gr̥hṇātīti saṁskārānuvartī| na hyētattailādiṣu sambhavati| tē hi svaguṇāṁstyajanti| tathā ca candanādau tailādīnāṁ viparītairdravyāntarairauṣṇyādināśō bhavati| na hi snēhanāśastasya bahutvāt| tathā mādhuryadiguṇayōgācca sarpirēvōttamam|| 4||
Adhikarana sarpirAdInAM doShaghnatvavivaraNam (5) · Śloka 5
pittaghnāstē yathāpūrvamitaraghnā yathōttaram||5||
View original
पित्तघ्नास्ते यथापूर्वमितरघ्ना यथोत्तरम्||५||
tē sarpirādayō yathāpūrvaṁ pittaghnāḥ| yathōttaramitaraghnāḥ| ślēṣmaṇaḥ snēhapratiṣēdhāditaraśabdēna vātaghnā iti gamyatē| athavā dravyāntarasaṁskr̥tasarpirādyapēkṣayā itaraśabdēna kaphasyāpi grahaṇam| tēnaivaṁ tailasyāpi pittaghnatvaṁ siddham| akṣādiyōnērvā tailasya pittaghnatvamiti| yō yasmāt pūrvaḥ sa tasmāt pitaghnaḥ| yō yasmāduttaraḥ sa tasmādvātaghnaḥ| tailasya pūrvatvāsambhavāt pittaghnatvāsambhavaḥ | vasāyā majjñaśca yatra māṁsānugasvarūpatvēna pittaghnatvaṁ sambhavati tatra pittaghnatvam| athavā śōdhanāṅgānāṁ sarpirādīnāṁ vamanādikriyōpakārayōgā-dēvaṁsvarūpatā pariṇāma iti granthāvirōdhaḥ|| 5||
Adhikarana ghRutAdInAmuttarottaraM gurutvam (6) · Śloka 6
ghr̥tāttailaṁ guru vasā tailānmajjā tatō'pi ca||6||
View original
घृतात्तैलं गुरु वसा तैलान्मज्जा ततोऽपि च||६||
subōdham|| 6||
Adhikarana yamakAdipariBAShAH (7) · Śloka 7
dvābhyāṁ tribhiścaturbhistairyamakastrivr̥tō mahān||7||
View original
द्वाभ्यां त्रिभिश्चतुर्भिस्तैर्यमकस्त्रिवृतो महान्||७||
sarpirādibhyō'nyatamābhyāṁ yamakō bhavatyanyatamaistrivr̥tō bhavati| sarvaiḥ punarmahāsnēhaḥ| ētacca pradēśē vākyēṣūpayujyatē|| 7||
Adhikarana snehAshayAH (8) · Śloka 8
snēhāśayā dadhi kṣīraṁ māṁsāsthiphaladāru ca||8||
View original
स्नेहाशया दधि क्षीरं मांसास्थिफलदारु च||८||
dadhyādayaḥ snēhāśayāḥ sarpirādisnēhānāṁ yōnayaḥ| tatra dadhi kṣīraśca ghr̥tāśayaḥ kṣīrasya navanītayōnitvāt| māṁsaṁ vasāśayaḥ| asthi majjāśayaḥ| phalāni ca dārūṇi ca tailāśayaḥ|| 8||
Adhikarana snehyAH (9) · Śloka 9
svēdyasaṁśōdhyamadyastrīvyāyāmāsaktacintakāḥ|
vr̥ddhabālābalakr̥śā rūkṣāḥ kṣīṇāsrarētasaḥ|
vātārtasyandatimiradāruṇapratibōdhinaḥ|
snēhyāḥ........................................||9||
View original
स्वेद्यसंशोध्यमद्यस्त्रीव्यायामासक्तचिन्तकाः|
वृद्धबालाबलकृशा रूक्षाः क्षीणास्ररेतसः|
वातार्तस्यन्दतिमिरदारुणप्रतिबोधिनः|
स्नेह्याः........................................||९||
snēhasya viṣayaṁ darśayati| svēdyādayaḥ snēhyāḥ| na hyasnēhitaḥ svēdya ityarthaḥ| tathā yaḥ saṁśōdhyaḥ sa prathamaṁ snēhyaḥ| āsakta śabdasya madyāditrayēṇa sambandhaḥ| syandī abhiṣyandākṣirōgī| dāruṇapratibōdhaḥ kr̥cchrōnmīlākhyō vartmarōgaḥ| ētē snēhyāḥ|| 9||
Adhikarana asnehyAH (10) · Śloka 10
...........................na tvatimandāgnitīkṣṇāgnisthūladurbalāḥ|
ūrustambhā'tisārāmagalarōgagarōdaraiḥ|
mūrcchācchardyaruciślēṣmatr̥ṣṇāmadyaiśca pīḍitāḥ|
apaprasūtā yuktē ca nasyē bastau virēcanē||10||
View original
..........................ंअ त्वतिमन्दाग्नितीक्ष्णाग्निस्थूलदुर्बलाः|
ऊरुस्तम्भाऽतिसारामगलरोगगरोदरैः|
मूर्च्छाच्छर्द्यरुचिश्लेष्मतृष्णामद्यैश्च पीडिताः|
अपप्रसूता युक्ते च नस्ये बस्तौ विरेचने||१०||
atimandāgnyādayō na tu snēhyā iti sambandhaḥ| tīkṣṇāgnēḥ snēhanādatyagnitvamatisthūlasyāgnimēdasōrvr̥ddhiḥ| durbalasyā-jaraṇaśaktēḥ snēhavyāpat| ūrustambhādīnāṁ pīḍitaśabdēna sambandhaḥ| atra śōdhanaprasaṅgē'pyasnēhanaṁ snēhēna vinā śōdhanamiti yāvat| apaprasūtā na snēhyēti vibhaktipariṇāmaḥ| tathā nasyāditritayē yukta ādōṣasāmyāt snēhō na yōjyaḥ|| 10||
Adhikarana ghRutAdiviBAgAnusAramadhikAraBedaH (11) · Śloka 11
tatra dhīsmr̥timēdhāgnikāṁkṣiṇāṁ śasyatē ghr̥tam|
granthināḍīkr̥miślēṣmamēdōmārutarōgiṣu|
tailaṁ lāghavadārḍhyārthikrūrakōṣṭhēṣu dēhiṣu|
vātātapādhvabhārastrīvyāyāmakṣīṇadhātuṣu|
rūkṣaklēśakṣamātyagnivātāvr̥tapathēṣu ca|
śēṣau......................................||11||
View original
तत्र धीस्मृतिमेधाग्निकांक्षिणां शस्यते घृतम्|
ग्रन्थिनाडीकृमिश्लेष्ममेदोमारुतरोगिषु|
तैलं लाग़वदार्ढ्यार्थिक्रूरकोष्ठेषु देहिषु|
वातातपाध्वभारस्त्रीव्यायामक्षीणधातुषु|
रूक्षक्लेशक्षमात्यग्निवातावृतपथेषु च|
शेषौ......................................||११||
tatra snēhēṣu madhyē dhīprabhr̥tikāṅkṣiṇāṁ snēhaprasaṅgē sati ghr̥taṁ snēhaḥ śasyatē| tasya tathāśaktitvāt| dhīrbuddhiḥ| mēdhā prajñā| granthyādiṣu ślēṣmādirōgiṣu śarīralāghavadr̥ḍhatvārthiṣu krūrakōṣṭhēṣu ca dēhiṣu tailaṁ śasyata iti sambandhaḥ| vātādibhiḥ kāraṇaiḥ kṣīṇadhātuṣu rūkṣādiṣu ca śēṣō vasā majjā ca| klēśakṣamaśabdēnāklēśakṣamasya sarpistailaṁ ca prayōjayēditi| atyagnēratitīkṣṇāgnēḥ snēhapratiṣēdhō vasāyā majjñaścāpavādavākyam| vātāvr̥tapathaḥ vātaruddhadēhasrōtaḥ|| 11||
Adhikarana vasAyAH visheShakShetram (12) · Śloka 12
................vasā tu sandhyasthimarmakōṣṭharujāsu ca|
tathā dagdhāhatabhraṣṭayōnikarṇaśirōruji||12||
View original
................वसा तु सन्ध्यस्थिमर्मकोष्ठरुजासु च|
तथा दग्धाहतभ्रष्टयोनिकर्णशिरोरुजि||१२||
vasā punaḥ sandhyādirujāsvapīṣṭā| tathā dagdhādiṣu yōnyādiruji ca vasā śasyata iti sambandhaḥ|| 12||
Adhikarana RutuvisheSheNa snehavisheShanirNayaH (13) · Śloka 13
tailaṁ prāvr̥ṣi varṣāntē sarpiranyau tu mādhavē|
sarvaṁ sarvasya ca snēhaṁ yuñjyādbhāsvati nirmalē|
r̥tau sādhāraṇē...................................||13||
View original
तैलं प्रावृषि वर्षान्ते सर्पिरन्यौ तु माधवे|
सर्वं सर्वस्य च स्नेहं युञ्ज्याद्भास्वति निर्मले|
ऋतौ साधारणे...................................||१३||
anantaraṁ snēhānāmr̥tuviśēṣēṇa niyamapradarśanārthamidamāha-tailaṁ prāvr̥ṣītyādi| prāvr̥ṣi śrāvaṇē śōdhanaprasaṅgē tailaṁ snēhanāya śastam| varṣāntē kārtikē sarpiḥ śastam| anyau śēṣau vasāmajjānau mādhavē vasantē caitrē| śōdhanaprasaṅgē prāvr̥ṣi tailaṁ vātajayaprādhānyāt| śaradi ghr̥taṁ pittajayāya| vamanaprayōgē kaphōtklēśanaśaktatvāt| sadr̥śē'pi kālē vasāyā majjñōścōpayōgaḥ| tathā sarvō ghr̥tādisnēhaḥ sarvasya śōdhyasyāśōdhyasya ca sādhāraṇē vasantaśaratprāvr̥ḍākhyē r̥tau bhāsvati tīkṣṇaraśmau nirmalē vyabhrē yōjyaḥ| na tvatyarthaśītōṣṇavarṣāhēmantaśiśiragrīṣmākhyē|| 13||
Adhikarana doShAnusAraM divArAtriviBAgaH (14) · Śloka 14
..............................dōṣasāmyē'nilakaphē kaphē|
divā niśyanilē pittē saṁsargē pittavatyapi||14||
View original
..............................दोषसाम्येऽनिलकफे कफे|
दिवा निश्यनिले पित्ते संसर्गे पित्तवत्यपि||१४||
r̥tuniyamaṁ darśayitvā tatpr̥ṣṭhabhāvitayā rātryaharbhēdēna niyamaṁ darśayati| dōṣasāmyē prākr̥tē anilakaphē kēvalē ca kaphē prākr̥tē vaikr̥tē ca yathōktēṣvr̥tuṣu dvidhaiva snēhayōjanam| anilē kēvalē pittē ca kēvalē tathā pittavati saṁsargē pittānilē pittakaphē na ca niśi snēhō yōjyaḥ|| 14||
Adhikarana Atyayike vidhiH (15) · Śloka 15
tvaramāṇē tu śītē'pi divā tailaṁ ca yōjayēt|
uṣṇē'pi rātrau sarpiśca dōṣādīn vīkṣya cānyathā|
niśyaśnutē vātakaphādrōgānahani pittataḥ||15||
View original
त्वरमाणे तु शीतेऽपि दिवा तैलं च योजयेत्|
उष्णेऽपि रात्रौ सर्पिश्च दोषादीन् वीक्ष्य चान्यथा|
निश्यश्नुते वातकफाद्रोगानहनि पित्ततः||१५||
śītōṣṇayōḥ snēhapratiṣēdhādidamucyatē-tvaramāṇa ityādi| snēhaviṣayavyādhyupaśamāya tvaramāṇa śītē'pyr̥tau snēhaṁ yōjayēt| na tu sāmānyēnāpi tu divā tailamēva na ca rātrau nā'pyanyasnēhaḥ| tathā kāraṇavaśāt tvaramāṇa uṣṇē'pyr̥tau snēhaṁ yōjayēt| atra tu rātrāvēva sarpirēva ca| athavā dōṣadūṣyabalādīn vīkṣya tadānuguṇyēnānyathāpi yōjayēt| yatra divā uktaṁ tatra rātrāvapi yōjayēt| yatra ca tailamuktaṁ tatrānyō'pi snēhō yōjyaḥ| tathā yatra rātrau sarpiruktaṁ tatra divānyadapi| anyathā yathōktakāraṇavaiparītyē iti prāptam| niśi snēhamupayuñjānō vātakaphāddhētō rōgānaśnutē| ēvamahani pittatō rōgānaśnutē iti sambandhaḥ||15||
Adhikarana acCapeyasya shreShThatA (16) · Śloka 16
yuktyāvacārayētsnēhaṁ bhakṣyādyannēna bastibhiḥ|
nasyābhyañjanagaṇḍūṣamūrdhakarṇākṣitarpaṇaiḥ|
rasabhēdaikakatvābhyāṁ catuṣṣaṣṭirvicāraṇāḥ|
snēhasyānyābhibhūtatvādalpatvācca kramātsmr̥tāḥ|
yathōktahētvabhāvācca nācchapēyō vicāraṇā|
snēhasya kalpaḥ sa śrēṣṭhaḥ snēhakarmāśusādhanāt||16||
View original
युक्त्यावचारयेत्स्नेहं भक्ष्याद्यन्नेन बस्तिभिः|
नस्याभ्यञ्जनगण्डूषमूर्धकर्णाक्षितर्पणैः|
रसभेदैककत्वाभ्यां चतुष्षष्टिर्विचारणाः|
स्नेहस्यान्याभिभूतत्वादल्पत्वाच्च क्रमात्स्मृताः|
यथोक्तहेत्वभावाच्च नाच्छपेयो विचारणा|
स्नेहस्य कल्पः स श्रेष्ठः स्नेहकर्माशुसाधनात्||१६||
iti snēhasya kālaniyamamuktvā yōjanāṁ darśayati-yuktyētyādi| sarvaṁ yuktyā mātrādikayā snēhamavacārayēt| kēnētyāha-bhakṣyādinā ādigrahaṇēna bhōjyalēhyapēyasya vividhasyāpyannasya grahaṇam| tathā bastibhirnasyādibhiśca| ēvaṁ bhakṣyādinānnēna prayujyamānasya snēhasya catuṣṣaṣṭisaṅkhyā vicāraṇā bhavanti-kathamityāha| rasabhēdaikakatvābhyām| tatra rasabhēdāḥ pūrvaṁ triṣaṣṭirvyākhyātāḥ| ēkasnēhēna catuṣṣaṣṭiḥ| ēkakō yaḥ snēhaḥ kēvalamupayujyatē na ca pīyatē tasmāt| bhakṣyādyannē rasabhēdasambhavaḥ| ēkakaśabdēna bastinasyābhyañjanādikaṁ gr̥hyatē| kathamētā ēva vicāraṇā ucyantē-nācchapēya ityāha| snēhasyētyādi| kramādyathāsaṅkhyēna rasabhēdēṣvanyābhibhūtatvāt snēhasya| nasyādiṣu śarīrē snēhasyālpatvācca catuṣṣaṣṭirvicāraṇā ucyantē| yathōktasya ca hētōranyābhibhavalakṣaṇasyālpatvalakṣaṇasya cābhāvādacchāpēyasnēhō vicāraṇāśabdēna nōcyatē| snēhasya cōpayōgē sa ēvācchapēyākhyaḥ kalpaḥ śrēṣṭhaḥ| kutaḥ? snēhakarmaṇāṁ tarpaṇamāRdavādīnāmāśu sampādanāt|| 16||
Adhikarana snehamAtrA (17) · Śloka 17
dvābhyāṁ caturbhiraṣṭābhiryāmairjīryanti yāḥ kramāt|
hrasvamadhyōttamā mātrāstāstābhyaśca hrasīyasīm|
kalpayēdvīkṣya dōṣādīn prāgēva tu hrasīyasīm|
ajñātakōṣṭhē hi bahuḥ kuryājjīvitasaṁśayam||17||
View original
द्वाभ्यां चतुर्भिरष्टाभिर्यामैर्जीर्यन्ति याः क्रमात्|
ह्रस्वमध्योत्तमा मात्रास्तास्ताभ्यश्च ह्रसीयसीम्|
कल्पयेद्वीक्ष्य दोषादीन् प्रागेव तु ह्रसीयसीम्|
अज्ञातकोष्ठे हि बहुः कुर्याज्जीवितसंशयम्||१७||
tasya ca snēhasya hrasvamadhyamōttamā mātrā bhavanti| kāstā ityāha-dvābhyāmityādi| ēvaṁ kramādēva tallabhyatē| yā dvābhyāṁ yāmābhyāṁ snēhamātrā jīryati sā hrasvā yā vā caturbhiryāmairjīryati sā madhyamā| yā tvaṣṭābhirjīryati sā uttamā| tābhyaśca tisr̥bhyō mātrābhyaḥ hrasīyasīṁ kalpayēditi| iyaṁ hrasvā iyaṁ ca hrasvā| iyamanayōratiśayēna hrasvā hrasīyasī| nanu sarvatra hrasīyasīṁ kalpayēt ? na api tu dōṣādīn vīkṣya| tēnaitaduktaṁ bhavati-dōṣadūṣyādyānuguṇyēna hrasīyasīmapi caturthī mātrāṁ kalpayēt| jaraṇakālānuktērdōṣādipāratantryōktēśca hrasīyasyā bahuvidhamātratvaṁ darśitam| tathā yatrāpyanyatamā mātrā yōjyā tatrāpyajñātakōṣṭhatvāt prāgēva prathamamēva hrasīyasīṁ kalpayēt| tuśabdō'vadhāraṇē| kuta ityāha-ajñātakōṣṭhē puruṣē bahusnēhō'śaktasya kadācijjīvasaṁśayaṁ kuryāt| hiśabdō yasmādarthē| yasmādēvaṁ tasmāt prāgēva hrasīyasīṁ kalpayēdityarthaḥ|| 17||
Adhikarana hrasvamAtrAyAH adhikArIhrasvamAtrAyAH adhikArI tasyAH prAshastya~jca (18) · Śloka 18
tatra durbalamandāgnibālavr̥ddhasukhātmakaḥ|
apathyariktakōṣṭhaśca jvarātīsārakāsibhiḥ|
hrasvā pēyā sukhā sā hi parihārē'nuvartatē|
cirācca balyā na rujē vyāpannāpi prakalpatē||18||
View original
तत्र दुर्बलमन्दाग्निबालवृद्धसुख़ात्मकः|
अपथ्यरिक्तकोष्ठश्च ज्वरातीसारकासिभिः|
ह्रस्वा पेया सुख़ा सा हि परिहारेऽनुवर्तते|
चिराच्च बल्या न रुजे व्यापन्नापि प्रकल्पते||१८||
anantaraṁ hrasvādīnāṁ mātrāṇāṁ viṣayabhēdaṁ darśayati-tatrētyādi| tatra mātrātrayē hrasvā mātrā durbalādibhiḥ pēyā| apathyamahitaṁ riktakōṣṭhatvaṁ yēṣāṁ tairapathyariktakōṣṭhatvairhrasvā pēyā| sā hi hrasvā parihārē yantraṇāyāṁ sukhā na duḥkhaparihārā| ciraṁ bahukālaṁ ca śarīrē'nuvartatē| abalānāṁ balyā bhavati| dēśakālāpacārādinā vyāpannā viramitāpi rujē rōgāya na pravartatē|| 18||
Adhikarana madhyayamAtrAyA adhikArI guNAshca (19) · Śloka 19
mēhōruḥ piṭakākuṣṭhavātaśōṇitapīḍitaiḥ|
madhyamā mr̥dukōṣṭhaiśca snēhanī syātsukhēna sā|
na balakṣapaṇī mandavibhraṁśā śuddhayē'pyalam||19||
View original
मेहोरुः पिटकाकुष्ठवातशोणितपीडितैः|
मध्यमा मृदुकोष्ठैश्च स्नेहनी स्यात्सुख़ेन सा|
न बलक्षपणी मन्दविभ्रंशा शुद्धयेऽप्यलम्||१९||
mēhādipīḍitairmr̥dukōṣṭhaiśca madhyamā pēyēti sambandhaḥ| sā hi madhyamā sukhēnānāyāsēna snēhanī syāt| tathā na ca balakṣapaṇī mandavibhraṁśā vyāpannāpi satī svalpāpāyētyarthaḥ| tathā śuddhayē dōṣāṇāṁ śōdhanāyālaṁ paryāptā|| 19||
Adhikarana mahatI mAtrAyAH adhikAriNaH guNAshca (20) · Śloka 20
mahādēhānalabalakṣuttr̥ṭklēśasahiṣṇubhiḥ|
gulmōdāvartavīsarpasarpadaṁśābhipīḍitaiḥ|
unmattaiḥ kr̥cchramūtraiśca mahatī śīghramēva sā|
sarvamārgānusārēṇa jayēdvyādhīn suyōjitā||20||
View original
महादेहानलबलक्षुत्तृट्क्लेशसहिष्णुभिः|
गुल्मोदावर्तवीसर्पसर्पदंशाभिपीडितैः|
उन्मत्तैः कृच्छ्रमूत्रैश्च महती शीघ्रमेव सा|
सर्वमार्गानुसारेण जयेद्व्याधीन् सुयोजिता||२०||
mahādēhādibhistathā gulmādyabhipīḍitaistathōnmattaiḥ kr̥cchramūtraiśca mahatī pēyēti sambandhaḥ| mahacchabdasya dēhāditrayēṇa samāsaḥ| sā hi mahatī mātrā sarvamārgānusārēṇa sakalasrōtō'nugamanēna karaṇabhūtēna suyōjitā satī śīghramēva vyādhīn jayēt| duryōjitā tvajīrṇādīn vyādhīnāvahatīti tātparyārthaḥ|| 20||
Adhikarana shodhanArthaM snehapAnavidhiH (21) · Śloka 21
hyastanē jīrṇa ēvānnē snēhō'cchaḥ śuddhayē bahuḥ||21||
View original
ह्यस्तने जीर्ण एवान्ने स्नेहोऽच्छः शुद्धये बहुः||२१||
tatra yaḥ snēhaḥ śuddhayē śōdhanārthaṁ yujyatē sa hyastanē'nnē jīrṇamātra ēva yujyatē| tathā yaḥ śuddhayē snēhō'cchō bahuśca yōjyaḥ| ēvakārakaraṇaṁ kālātikramaparihārārtham| bahuruttamayā mātrayētyarthaḥ|| 21||
Adhikarana shamanArthaM snehapAnavidhiH (22) · Śloka 22
śamanaḥ kṣudvatō'nannō madhyamātraśca śasyatē||22||
View original
शमनः क्षुद्वतोऽनन्नो मध्यमात्रश्च शस्यते||२२||
tathā yaḥ śamanasnēhaḥ sa kṣudvataḥ puruṣasyā'nannō madhyamayā mātrayā śasyatē| ananna iti hyastanē'nnē jīrṇē tataśca kṣudvata upayujyatē| tathā tasmin jīrṇē'nnamiti|| 22||
Adhikarana bRuMhaNArthaM snehapAnavidhiH (23) · Śloka 23
br̥ṁhaṇō rasamadyādyaiḥ sabhaktō'lpō hitaḥ sa ca|
bālavr̥ddhapipāsārtasnēhadviṇmadyaśīliṣu|
strīsnēhanityamandāgnisukhitaklēśabhīruṣu|
mr̥dukōṣṭhālpadōṣēṣu kālē cōṣṇē kr̥śēṣu ca||23||
View original
बृंहणो रसमद्याद्यैः सभक्तोऽल्पो हितः स च|
बालवृद्धपिपासार्तस्नेहद्विण्मद्यशीलिषु|
स्त्रीस्नेहनित्यमन्दाग्निसुख़ितक्लेशभीरुषु|
मृदुकोष्ठाल्पदोषेषु काले चोष्णे कृशेषु च||२३||
yastu br̥ṁhaṇaḥ sa rasamadyādyaiḥ sabhaktaḥ sabhōjanō'lpō'lpayā mātrayā yōjyaḥ| sa ca br̥ṁhaṇō bālavr̥ddhādibhyō hitaḥ| pipāsārtaḥ prasaktatr̥ḍārtaḥ| snēhadviṣō yē svabhāvēna snēhaṁ dviṣanti| tathā strīnityānāṁ snēhanityānāṁ ca|| 23||
Adhikarana Bojanasya prA~gmadhyottaraM snehapAnaPalam (24) · Śloka 24
snēhaḥ prāgbhōjanāt kuryādūrujaṅghākaṭībalam|
vēgānulōmyamārōgyamadhaḥ kāyagadakṣayam|
madhyē br̥hattvāgnibalasthiratākukṣirukśamān|
indriyasthiratāmūrdhvamūrdhvajatrugadakṣayam||24||
View original
स्नेहः प्राग्भोजनात् कुर्यादूरुजङ्ग़ाकटीबलम्|
वेगानुलोम्यमारोग्यमधः कायगदक्षयम्|
मध्ये बृहत्त्वाग्निबलस्थिरताकुक्षिरुक्शमान्|
इन्द्रियस्थिरतामूर्ध्वमूर्ध्वजत्रुगदक्षयम्||२४||
sa ca prayuktō br̥ṁhaṇasnēhō bhōjanāt prāk prathamaṁ bhōjanasya prayukta ūrubalādīn kuryāt| tathā sa ēva bhōjanamadhyē pītō br̥hatvādīn kukṣirukśamanāntān kuryāt| sa ēva bhōjanādūrdhvamanantaraṁ prayukta indriyasthiratāmūrdhvajatrugadakṣayaṁ ca kuryāt|| 24||
Adhikarana doShAnusAraM snehasAhAyyadravyANi (25) · Śloka 25
vātē salavaṇaṁ sarpiḥ pittē kēvalamiṣyatē|
vaidyō dadyādbahukaphē kṣāratrikaṭukānvitam||25||
View original
वाते सलवणं सर्पिः पित्ते केवलमिष्यते|
वैद्यो दद्याद्बहुकफे क्षारत्रिकटुकान्वितम्||२५||
sarvaśaśca ghr̥taṁ mārutē'dhikē salavaṇaṁ hitam| pittē'dhikē kēvalamiṣyatē| bahukaphē tu puruṣē kṣāratrikaṭukānvitaṁ ghr̥taṁ vaidyō dadyāt|| 25||
Adhikarana acCapAnottaravidhiH (26) · Śloka 26
vāyurṣṇamacchē'nupibētsnēhē tatsukhapaktayē|
āsyōpalēpaśuddhyai ca tauvarāruṣkarē na tu|
uṣṇōpacāraḥ snēhē syāduṣṇō hyuṣṇairvirudhyatē|
tatō guruprāvaraṇō nivātaśayanasthitaḥ|
jaraṇāntaṁ pratīkṣēta tr̥ṣyannuṣṇālpavāripaḥ||26||
View original
वायुर्ष्णमच्छेऽनुपिबेत्स्नेहे तत्सुख़पक्तये|
आस्योपलेपशुद्ध्यै च तौवरारुष्करे न तु|
उष्णोपचारः स्नेहे स्यादुष्णो ह्युष्णैर्विरुध्यते|
ततो गुरुप्रावरणो निवातशयनस्थितः|
जरणान्तं प्रतीक्षेत तृष्यन्नुष्णाल्पवारिपः||२६||
acchasnēhē'nu paścāduṣṇaṁ vāri pibēt| kiṁ prayōjanamāha-tasya snēhasya sukhapaktyarthamāsyōpalēpaśuddhyarthañca| kiṁ sarvatra āha-na tu tauvarē āruṣkarē ca snēhē vāryuṣṇaṁ pibēditi sambandaḥ| kasmādityāha-uṣṇētyādi| sarvasnēhēṣūṣṇōpacārēṇa bhavitavyam| uṣṇōpacāra uṣṇaistauravādibhiryatō virudhyatē| tatastatra tyajēt| tataśca prakr̥tāduṣṇōdakapānādanantaraṁ guruprāvaraṇādyuktaguṇaḥ san jaraṇāntaṁ pratīkṣēta| jīryamāṇē tasmin tr̥ṣyan sannuṣṇālpavāripō bhavēt|| 26||
Adhikarana jIryamANasnehalakShaNam (27) · Śloka 27
śirōrugbhramaniṣṭhīvamūrcchāsādāratiklamaiḥ|
jānīyād bhēṣajaṁ jīryat.....................||27||
View original
शिरोरुग्भ्रमनिष्ठीवमूर्च्छासादारतिक्लमैः|
जानीयाद् भेषजं जीर्यत्.....................||२७||
tacca bhēṣajaṁ snēhākhyaṁ śirōrugādibhirlakṣaṇairjīryajjānīyāt|
Adhikarana jIrNasnehalakShaNam (28) · Śloka 28
...........................jīrṇaṁ tacchāntilāghavāt|
anulōmānilasvāsthyakṣuttr̥ṣṇōdgāraśuddhibhiḥ||28||
View original
...........................जीर्णं तच्छान्तिलाघवात्|
अनुलोमानिलस्वास्थ्यक्षुत्तृष्णोद्गारशुद्धिभिः||२८||
tadēva bhēṣajaṁ tacchāntyā śirōrugādiśāntyā aṅgānāṁ lāghavēna ca jīrṇaṁ jānīyāt| tathā anulōmānilādibhiśca jīrṇaṁ jānīyāt|| 28||
Adhikarana jIrNAjIrNavisha~gkAyAM kRutyam (29) · Śloka 29
jīrṇājīrṇaviśaṅkāyāṁ punaruṣṇōdakaṁ pibēt|
tēnōdgāraviśuddhiḥ syāttataśca rucilāghavam||29||
View original
जीर्णाजीर्णविशङ्कायां पुनरुष्णोदकं पिबेत्|
तेनोद्गारविशुद्धिः स्यात्ततश्च रुचिलाग़वम्||२९||
tathā snēhasya jīrṇājīrṇaśaṅkāyāṁ punaruṣṇōdakaṁ pibēt| uṣṇōdakēna pītēnōdgāraviśuddhiḥ syāt| tataśca jīrṇājīrṇaśaṅkātō'dhikamaṅgalāghavaṁ ruciśca bhavati|| 29||
Adhikarana snehaM pAsyataH pibataH pItavatashca BojanavidhiH (30) · Śloka 30
bhōjyō'nnaṁ mātrayā pāsyan śvaḥ piban pītavānapi|
dravōṣnamanabhiṣyandi nātisnigdhamasaṅkaram||30||
View original
भोज्योऽन्नं मात्रया पास्यन् श्वः पिबन् पीतवानपि|
द्रवोष्नमनभिष्यन्दि नातिस्निग्धमसङ्करम्||३०||
taṁ ca snēhaṁ śvaḥ pāsyan puruṣō'dya vā piban hyaḥ pītavāṁśca mātrayā svalpatvēnānnaṁ bhōjyaḥ| kimbhūtamannamāha-dravōṣṇētyādi| asaṅkaram anānājātīyam|| 30||
Adhikarana snehapIte niyamAH (31) · Śloka 31
uṣṇōdakōpacārī syād brahmacārī kṣapāśayaḥ|
vyāyāmavēgasaṁrōdhaśōkavarṣahimātapān|
pravātayānayānādhvabhāṣyātyāsanasaṁsthitīḥ|
nīcātyuccōpadhānāhassvapnadhūmarajāṁsi ca|
yānyahāni pibēttāni tāvantyanyānyapi tyajēt|
sarvakarmasvayaṁ prāyō vyādhikṣīṇēṣu ca kramaḥ|
upacārastu śamanē kāryaḥ snēhē viriktavat||31||
View original
उष्णोदकोपचारी स्याद् ब्रह्मचारी क्षपाशयः|
व्यायामवेगसंरोधशोकवर्षहिमातपान्|
प्रवातयानयानाध्वभाष्यात्यासनसंस्थितीः|
नीचात्युच्चोपधानाहस्स्वप्नधूमरजांसि च|
यान्यहानि पिबेत्तानि तावन्त्यन्यान्यपि त्यजेत्|
सर्वकर्मस्वयं प्रायो व्याधिक्षीणेषु च क्रमः|
उपचारस्तु शमने कार्यः स्नेहे विरिक्तवत्||३१||
tathā snēhaprasaṅgēṣu puruṣa uṣṇōdakōpacārī brahmacārī kṣapāśayaśca syāt| kṣapāśayaśabdēna divāsvapnasya rātrijāgaraṇasya ca pratiṣēdha uktaḥ| tathā puruṣō yānyahāni snēhaṁ pibēttāni vyāyāmādīṁstyajēt| anantaramanyāni snēharahitānyapi tāvantyēva vyāyāmādīṁstyajēt| yāvanti snēhasyōpayōgaḥ| na kēvalamayamuṣṇōdakōpacārādikaḥ kramaḥ snēha ēva yōjyaḥ| yāvatsarvakarmasu svēdavamanādiṣu vyādhikṣīṇēṣu cāyamēva kramaḥ| śamanē snēhē viriktavadupacāraḥ kāryaḥ| tatra viriktasya śamanasnēhasya ca sadr̥śa upacāraḥ| viriktasya ca yadadhikaṁ karma pēyādi tatsarvamasminnapi kāryam|| 31||
Adhikarana snehapAnAtpUrvaM dIpanauShadhaM deyam (32) · Śloka 32
snēhasya pānāt pūrvañca dātavyaṁ mr̥du bhēṣajam|
uttējanaṁ hutāśasya kōṣṭhalāghavakāri ca||32||
View original
स्नेहस्य पानात् पूर्वञ्च दातव्यं मृदु भेषजम्|
उत्तेजनं हुताशस्य कोष्ठलाग़वकारि च||३२||
sarvasya ca snēhasya pānātpūrvaṁ hutāśasyāgnēruttējanaṁ kōṣṭhalāghavakāri ca mr̥du bhēṣajaṁ dātavyam|| 32||
Adhikarana snehapAne kAlamaryAdA (33) · Śloka 33
tryahamacchaṁ mr̥dau kōṣṭhē krūrē saptadinaṁ pibēt|
samyaksnigdhō'thavā yāvadataḥ sātmībhavētparam||33||
View original
त्र्यहमच्छं मृदौ कोष्ठे क्रूरे सप्तदिनं पिबेत्|
सम्यक्स्निग्धोऽथवा यावदतः सात्मीभवेत्परम्||३३||
tatra tvacchaṁ snēhaṁ mr̥dau kōṣṭhē tryahaṁ pibēt| tamēvācchaṁ krūrē kōṣṭhē saptadinaṁ pibēt| athavā naiṣa niyamaḥ| samyak snigdhalakṣaṇōtpattirēva niyamaḥ| atō yathōktānniyamāt paraṁ ūrdhvamacchaḥ snēhaḥ prayuktaḥ sātmībhavēt| na śōdhanakāryaṁ karōtītyarthaḥ|| 33||
Adhikarana sAtmIBUtasnehapraBAvaH (34) · Śloka 34
sātmībhūtō hi kurutē na malānāmudīraṇam||34||
View original
सात्मीभूतो हि कुरुते न मलानामुदीरणम्||३४||
ētadēvācaṣṭē-sātmībhūta ityādi|| 34||
Adhikarana snehAtiyoge doShaH (35) · Śloka 35
atiyōgēna vā vyādhīn yathāmbvōghō'tiyōjanāt|
vihatya sētuṁ mr̥tkōṣṭhāt sravati kṣapayan mr̥dam|
snēhō'pyagniṁ tathā hatvā sravati kṣapayaṁstanum||35||
View original
अतियोगेन वा व्याधीन् यथाम्ब्वोग़ोऽतियोजनात्|
विहत्य सेतुं मृत्कोष्ठात् स्रवति क्षपयन् मृदम्|
स्नेहोऽप्यग्निं तथा हत्वा स्रवति क्षपयंस्तनुम्||३५||
athavā śōdhanakāryaṁ kurvannapyatiyōgēna dēhanāśarūpān vyādhīn kurutē| tatra dr̥ṣṭāntō yathā ambvōghō vārivēgō'tiyōjanāt sētuṁ nihatya mr̥tkōṣṭhaikadēśāt sravati| sravaṁśca mr̥daṁ kṣapayēt| tadvat snēhō'pi sētusaṁsthānamagniṁ hatvā dēhakōṣṭhāt sravanmr̥tsaṁsthānāṁ tanuṁ kṣapayēt|| 35||
Adhikarana samyaksnigdhAsnigdhalakShaNam (36) · Śloka 36
vātānulōmyaṁ dīptō'gnirvarcaḥ snigdhamasaṁhatam|
mr̥dusnigdhāṅgatāglāni snēhōdvēgō'tha lāghavam|
vimalēndriyatā samyak snigdhē rūkṣē viparyayaḥ||36||
View original
वातानुलोम्यं दीप्तोऽग्निर्वर्चः स्निग्धमसंहतम्|
मृदुस्निग्धाङ्गताग्लानि स्नेहोद्वेगोऽथ लाग़वम्|
विमलेन्द्रियता सम्यक् स्निग्धे रूक्षे विपर्ययः||३६||
samyak snigdhē puruṣē vātānulōmyādilakṣaṇaṁ bhavati| varcaḥ purīṣam| snigdhamasaṁhataṁ śithilaṁ ca| vimalēndriyatāntaṁ samyak snigdhalakṣaṇam| rūkṣē punarasnigdhē yathōktēbhyō lakṣaṇēbhyō yathāsvaṁ vaiparītyamiti snēhāyōgalakṣaṇam|| 36||
Adhikarana atisnigdhalakShaNAni (37) · Śloka 37
pāṇḍvāmayāṅgasadanaghrāṇavaktragudasravāḥ|
gudadāhāruciśchardimūrcchātr̥ṣṇāpravāhikāḥ|
śuktōdgārabhramaśvāsakāsāḥ snēhātisēvanāt||37||
View original
पाण्ड्वामयाङ्गसदनग़्राणवक्त्रगुदस्रवाः|
गुददाहारुचिश्छर्दिमूर्च्छातृष्णाप्रवाहिकाः|
शुक्तोद्गारभ्रमश्वासकासाः स्नेहातिसेवनात्||३७||
snēhasyātisēvanāt pāṇḍvāmayādyudbhavaḥ| sravaśabdasya ghrāṇādinā samāsaḥ| pravāhikā nistānikā| śuktōdgārō vidagdhāmlōdgāraḥ| iti snēhātiyōgalakṣaṇam|| 37||
Adhikarana mithyAsnigdhalakShaNam (38) · Śloka 38
amātrayā'hitō'kālē mithyāhāravihārataḥ|
snēhaḥ karōti śōphārśastandrānidrāvisaṁjñatāḥ|
kaṇḍūkuṣṭhajvarōtklēśaśūlānāhabalakṣayān|
jaṭharēndriyadaurbalyajāḍyāmastambhavāggrahān|
tāṁstānsvadōṣahētūtthānpāṇḍvādīṁścātiyōjanāt||38||
View original
अमात्रयाऽहितोऽकाले मिथ्याहारविहारतः|
स्नेहः करोति शोफार्शस्तन्द्रानिद्राविसंज्ञताः|
कण्डूकुष्ठज्वरोत्क्लेशशूलानाहबलक्षयान्|
जठरेन्द्रियदौर्बल्यजाड्यामस्तम्भवाग्ग्रहान्|
तांस्तान्स्वदोषहेतूत्थान्पाण्ड्वादींश्चातियोजनात्||३८||
sarvasya snēhō dōṣānapēkṣayā mātrayā apthyaścākālē ca yuktastathā mithyāhāravihārataśca hētōḥ snēhaḥ śōphādīn karōti| tāṁstāṁśca pūrvōktānapacārānuguṇyēna vātādidōṣakāraṇajān vyādhīn karōti| utklēśō dōṣādīnāṁ vikāraḥ|| 38||
Adhikarana snehavyApadi sAdhanam (39) · Śloka 39
kṣuttr̥ṣṇōllēkhanasvēdarūkṣapānnabhēṣajam|
takrāriṣṭakhalōddālayavaśyāmākakōdravāḥ|
pippalītriphalākṣaudrapathyāgōmūtraguggulu|
yathāsvaṁ pratirōgaṁ ca snēhavyāpadi sādhanam||39||
View original
क्षुत्तृष्णोल्लेख़नस्वेदरूक्षपान्नभेषजम्|
तक्रारिष्टख़लोद्दालयवश्यामाककोद्रवाः|
पिप्पलीत्रिफलाक्षौद्रपथ्यागोमूत्रगुग्गुलु|
यथास्वं प्रतिरोगं च स्नेहव्यापदि साधनम्||३९||
asyāṁ ca śōphādikāyāṁ snēhavyāpadi kṣuttr̥ḍādisādhanaṁ cikitsā| ullēkhanaṁ vamanam| rūkṣaśabdasya pānāditrayēṇa sambandhaḥ| uddālaḥ śāliviśēṣaḥ| tathā yaddōṣānuguṇyēna pratirōgaṁ yadyasmin rōgē svādhyāyōktaṁ tadapi sādhanam|| 39||
Adhikarana virUkShaNasya samyakkRutAtikRutalakShaNam (40) · Śloka 40
virūkṣaṇē laṅghanavat kr̥tātikr̥talakṣaṇam||40||
View original
विरूक्षणे लङ्ग़नवत् कृतातिकृतलक्षणम्||४०||
snēhavyāpatsādhanasya virūkṣaṇasvabhāvatvāt prasaṅgēna virūkṣaṇasya samyakkr̥tātikr̥talakṣaṇamucyatē| yat laṅghanasya samyakkr̥tasya lakṣaṇaṁ tadvirūkṣaṇasyāpi| ēvamatikr̥talakṣaṇaṁ laṅghanavad jñēyam| virūkṣaṇāyōgalakṣaṇaṁ tu snēhāyōgalakṣaṇairēvōktam|
Adhikarana pittaprakRuteH snehenAtitIkShNIBUtA- nilatRuShNAyAmupacAraH (41) · Śloka 41
snēhēna paittikasyāgniryadā tīvratarīkr̥taḥ|
snēhamāśu jarāṁ nītvā punarōjō'bhitaścaran|
udīrayēt sōpasargāṁ pipāsāmasya bādhikām|
sō'sūṁstyajēdyadyudakaṁ na pibēdāśu śītalam|
śītasēkāvagāhān vā tattr̥ṣṇāpīḍitō bhajēt|
snēhāgninā dahyamānaḥ svaviṣēṇaiva pannagaḥ||41||
View original
स्नेहेन पैत्तिकस्याग्निर्यदा तीव्रतरीकृतः|
स्नेहमाशु जरां नीत्वा पुनरोजोऽभितश्चरन्|
उदीरयेत् सोपसर्गां पिपासामस्य बाधिकाम्|
सोऽसूंस्त्यजेद्यद्युदकं न पिबेदाशु शीतलम्|
शीतसेकावगाहान् वा तत्तृष्णापीडितो भजेत्|
स्नेहाग्निना दह्यमानः स्वविषेणैव पन्नगः||४१||
paittikasya pittaprakr̥tēḥ puruṣasya yadā snēhēnāgnistīkṣṇatarīkr̥tō bhavati tadā sō'gnirāśu snēhaṁ jarāṁ nītvā punarōjasaścābhimukhyēna caran tīkṣṇatvādasya hi paittikasya sōpasargāṁ sajvarādimahārōgāṁ bādhikāṁ prāṇanāśinīṁ pipāsāṁ tr̥ṣamudīrayēt| sa ca tathāvidhaḥ puruṣastathāvidhayā pipāsayāsūn prāṇāṁstyajēt yadyudakṁ śītalaṁ na pibēt| tathāvidhastr̥ṣṇāpīḍitaḥ śītasēkādīnnabhajēdyadi tadāsūṁstyajēt| kimbhūtastr̥ṣṇāpīḍita āha-snēhāgninā dahyamānaḥ| atra dr̥ṣṭāntō yathā svaviśēṣābhivr̥ddhēna pannagō bhasmasāt kriyatē, tadvat snēhāgninā puruṣaḥ|| 41||
Adhikarana pittaprakRuteH snehe~ajIrNe tIvratRuShNAyAM copacAraHkaPAnilaprakRuteH samaprakRuteshca tRuShNAyAmupacAraH (42) · Śloka 42
ajīrṇē balavatyā tu śītairdihyācchirōmukham|
chardayēttadaśāntau ca pītvā śītōdakaṁ punaḥ|
rūkṣānnamullikhēd bhuktvā.......................... ................................tādr̥śyāṁ tu kaphānilē|
samadōṣaśca niḥśēṣaṁ snēhamuṣṇāmbunōddharēt|
tatō dōṣādibalataḥ pūrvōktañca vidhiṁ śrayēt||42||
View original
अजीर्णे बलवत्या तु शीतैर्दिह्याच्छिरोमुख़म्|
छर्दयेत्तदशान्तौ च पीत्वा शीतोदकं पुनः|
रूक्षान्नमुल्लिख़ेद् भुक्त्वा.......................... ................................तादृश्यां तु कफानिले|
समदोषश्च निःशेषं स्नेहमुष्णाम्बुनोद्धरेत्|
ततो दोषादिबलतः पूर्वोक्तञ्च विधिं श्रयेत्||४२||
snēhē tvajīrṇē balavatyāṁ tr̥ṣi paittikasya śītairauṣadhaiḥ śirōmukhaṁ dihyāt| taṁ cājīrṇaṁ snēhaṁ chardayēt| ēvamapi tasyāstr̥ṣō'śāntau snēhē charditē'pi śītōdakaṁ pītvā rūkṣānnaṁ ca bhuktvā punarullikhēt| chardayēditi paittikasya tr̥ṭsādhanam| kaphānilē punastādr̥śyāmatimātrāyāṁ tr̥ṣyuṣṇāmbunā niḥśēṣaṁ snēhamuddharēt vamēdityarthaḥ| samadōṣaśca tathaiva vamēt tataḥ snēhē vāntē dōṣadūṣyādibalāpēkṣayā pūrvōktaṁ lāghavē jātē satyannādiṁ vidhiṁ carēt|| 42||
Adhikarana pitte sarpiHpAnanirNayaH (43) · Śloka 43
na sarpiḥ kēvalaṁ pittē pēyaṁ sāmē viśēṣataḥ|
sarvaṁ hyanurujaṁ dēhaṁ hatvā saṁjñā ca mārayēt||43||
View original
न सर्पिः केवलं पित्ते पेयं सामे विशेषतः|
सर्वं ह्यनुरुजं देहं हत्वा संज्ञा च मारयेत्||४३||
snēhanirṇayaprasaṅgēnāha-sarpirityādi| pittē tu kēvalē kēvalamacchaṁ sarpirna pēyam| sāmē tu pittē viśēṣataḥ kēvalaḥ na pēyam| kutaḥ ? yathāsaṅkhyēna hētudvayamucyatē| kēvalaṁ pittē sarpiṣi pītē pittaṁ snēhasahāyaṁ sat sarvaṁ dēhamanuvrajēt tataścādhikaṁ rōgasa-mīraṇā| sāmē pittē pītaṁ sāmaṁ snēhasahāyaṁ pittaṁ srōtaḥ-pidhānēna saṁjñāṁ hatvā mārayēt| idaṁ ca śōdhyapittāśayaṁ pittaghnāsta iti śamanīyam| tēna granthavirōdhō na bhavati| pittē kēvalamiṣyata ityētaccōpapannaṁ bhavati| caśabdō hētusamuccayē|| 43||
Adhikarana snehanAnantaraM virekavamanasevanavidhiH (44) · Śloka 44
snigdhadravōṣṇadhanvōttharasabhuksvēdamācarēt|
snigdhastryahaṁ sthitaḥ kuryādvirēkaṁ vamanaṁ punaḥ|
ēkāhaṁ dinamanyacca kaphamutklēśya tatkaraiḥ|
tilamāṣadadhikṣīraguḍamatsyarasādibhiḥ||44||
View original
स्निग्धद्रवोष्णधन्वोत्थरसभुक्स्वेदमाचरेत्|
स्निग्धस्त्र्यहं स्थितः कुर्याद्विरेकं वमनं पुनः|
एकाहं दिनमन्यच्च कफमुत्क्लेश्य तत्करैः|
तिलमाषदधिक्षीरगुडमत्स्यरसादिभिः||४४||
ēvamanantarēṇa prakārēṇa snigdhaḥ san yadā vamanēna vinā virēkamēva kāraṇavaśēna karōti tadā'bhyaktasnēhaḥ san tryahaṁ sthitō virēkaṁ kuryāt| kimbhūtaḥ kiṁ kurvan tryahaṁ sthitaḥ| snigdhādiguṇayuktamāṁsarasabhuk tathā svēdamācaran yadā tu snēhādanantaraṁ vamanamēvōpayuṅktē| tadā snigdhaḥ san dvyahaṁ sthitō vamanaṁ kuryāt| kathaṁ dvyahaṁ sthitaḥ| ēkāhamanēnaiva prakārēṇa snigdhadravōṣṇadhanvōttharasabhuk svēdamācaran sthitaḥ| anyacca dvitīyaṁ dinaṁ kaphamutklēśya sthitaḥ kēnōtklēśya tatkaraiḥ kaphakaraiḥ| kairityāha-tilētyādibhiḥ|| 44||
Adhikarana mAMsalAdiShu snehanAtpUrvaM rUkShaNam (45) · Śloka 45
māṁsalā mēdurā bhūriślēṣmāṇō viṣamāgnayaḥ|
snēhōcitāśca yē snēhyāstān pūrvaṁ rūkṣayēttataḥ|
saṁsnēhya śōdhayēdēvaṁ snēhavyāpanna jāyatē|
alaṁ malānīrayituṁ snēhaścāsātmyatāṁ gataḥ||45||
View original
मांसला मेदुरा भूरिश्लेष्माणो विषमाग्नयः|
स्नेहोचिताश्च ये स्नेह्यास्तान् पूर्वं रूक्षयेत्ततः|
संस्नेह्य शोधयेदेवं स्नेहव्यापन्न जायते|
अलं मलानीरयितुं स्नेहश्चासात्म्यतां गतः||४५||
māṁsalatvādiyuktāḥ puruṣā yē śōdhyatvēna snēhyāḥ tān snēhāt pūrvaṁ rūkṣayēt| tatō rūkṣayitvā'nantaraṁ ca saṁsnēhya śōdhayēt| kimēvaṁ sati bhavati| idaṁ bhavati-māṁsalādīnāṁ snēhasya sadr̥śatvādyā snēhavyāpadāśaṅkyatē sā na jāyatē| tathā rūkṣasya snēhaḥ prayuktaḥ asātmyatvānmalānīrayituṁ śōdhayitumalaṁ paryāptō bhavatīti phaladvayam|| 45||
Adhikarana sadyaH snehanayogAstadarhAshca (46) · Śloka 46
bālavr̥ddhādiṣu snēhaparihārāsahiṣṇuṣu|
yōgānimānanudvēgān sadyaḥ snēhān prayōjayēt|
prabhūtamāṁsaniṣkvāthān jāṅgalānūpajān rasān|
snēhabhr̥ṣṭēṣu vā tēṣu yavāgūṁ vā'tisaṁhatām|
tilacūrṇaṁ ca sasnēhaṁ phāṇitaṁ kr̥saraṁ tathā|
tilakāmbalikaṁ bhūrisnēhaṁ sarpiṣmatīmapi|
pēyāṁ sukhōṣṇāṁ kṣairēyīṁ pātrē vā sasitāghr̥tē|
sarpirlavaṇayuktaṁ vā sadyaḥ dugdhaṁ tathā payaḥ|
pēyāṁ ca pañcaprasr̥tāṁ snēhaistaṇḍulapañcamaiḥ|
pāyasaṁ māṣamiśraṁ ca bahusnēhasamāyutam|
tailaśuṇṭhīguḍarasaṁ jīrṇē māṁsarasāśinaḥ|
snēhaṁ vaikaṁ surā'cchēna dadhnō vā saguḍaṁ saram|
vasāṁ varāhajāṁ sarpiḥ pippalīṁ lavaṇaṁ tilān|
pippalīṁ lavaṇaṁ snēhāṁścaturō dadhimastukam|
dadhnā siddhaṁ vyōṣagarbhaṁ dhātrīdrākṣārasē ghr̥tam|
yavakōlakulatthāmbukṣārakṣīrasurādadhi|
ghr̥taṁ ca siddhaṁ tulyāṁśaṁ sadyaḥ snēhanamuttamam|
siddhāṁśca caturaḥ snēhān badaratriphalārasaiḥ|
yōniśukrāmayaharān sadyaḥ snēhān prayōjayēt|
lavaṇōpahitāḥ snēhāḥ snēhayantyacirānnaram|
taddhi viṣyandyarūkṣaṁ ca sūkṣmamuṣṇaṁ vyavāyi ca||46||
View original
बालवृद्धादिषु स्नेहपरिहारासहिष्णुषु|
योगानिमाननुद्वेगान् सद्यः स्नेहान् प्रयोजयेत्|
प्रभूतमांसनिष्क्वाथान् जाङ्गलानूपजान् रसान्|
स्नेहभृष्टेषु वा तेषु यवागूं वाऽतिसंहताम्|
तिलचूर्णं च सस्नेहं फाणितं कृसरं तथा|
तिलकाम्बलिकं भूरिस्नेहं सर्पिष्मतीमपि|
पेयां सुख़ोष्णां क्षैरेयीं पात्रे वा ससिताघृते|
सर्पिर्लवणयुक्तं वा सद्यः दुग्धं तथा पयः|
पेयां च पञ्चप्रसृतां स्नेहैस्तण्डुलपञ्चमैः|
पायसं माषमिश्रं च बहुस्नेहसमायुतम्|
तैलशुण्ठीगुडरसं जीर्णे मांसरसाशिनः|
स्नेहं वैकं सुराऽच्छेन दध्नो वा सगुडं सरम्|
वसां वराहजां सर्पिः पिप्पलीं लवणं तिलान्|
पिप्पलीं लवणं स्नेहांश्चतुरो दधिमस्तुकम्|
दध्ना सिद्धं व्योषगर्भं धात्रीद्राक्षारसे घृतम्|
यवकोलकुलत्थाम्बुक्षारक्षीरसुरादधि|
घृतं च सिद्धं तुल्यांशं सद्यः स्नेहनमुत्तमम्|
सिद्धांश्च चतुरः स्नेहान् बदरत्रिफलारसैः|
योनिशुक्रामयहरान् सद्यः स्नेहान् प्रयोजयेत्|
लवणोपहिताः स्नेहाः स्नेहयन्त्यचिरान्नरम्|
तद्धि विष्यन्द्यरूक्षं च सूक्ष्ममुष्णं व्यवायि च||४६||
tatra bālavr̥ddhādiṣu pūrvaṁ br̥ṁhaṇasnēhaviṣayapaṭhitēśu tathā yē snēhē prayujyamānē varjyaparihāraṁ kartuṁ na śaknuvanti tēṣu ca sadyaḥ snēhākhyān yōgān prayōjayēt| kē ta ityāha-prabhutētyādi| jāṅgalasattvajānānūpasattvajāṁśca māṁsarasānyathāyōgyam| kimbhūtān prabhūtamāṁsaniṣkvāthān| athavā tēṣvanantarōktēṣu rasēṣu snēhēna ghr̥tādinā bhr̥ṣṭēṣu satsvadhikaraṇabhūtēṣu tēṣu yavāgūṁ siddhām| kimbhūtāṁ nātisaṁhatāṁ nātighanām| tathā sasnēhaphāṇitastilacūrṇaḥ| phāṇitaḥ kṣudraguḍaḥ| tathā kr̥saraḥ tilamiśrā vilēpī| tathēti sasnēhaphāṇitētyarthaḥ| tathōktalakṣaṇam| kāmbalikaṁ tilakr̥taṁ yad bhūrisnēham| kṣairēyīṁ vā pēyāṁ sarpiṣmatīṁ saghr̥tāṁ sukhōṣṇāṁ ca| apīti samuccayē| tathā śarkarāghr̥tasahitē pātrē sadyōdugdhaṁ payaḥ sasarpirlavaṇam| ētairyuktē vā pātrē sadyōdugdhaṁ payaḥ| tathā pañcaprasr̥tākhyā pēyā snēhaiścaturbhiḥ prasr̥tasammitaiḥ pañcamēna ca tāvatā taṇḍulēna kr̥tā| athavā payasā siddhaṁ bahusnēhasamāyutaṁ māṣamiśramōdanam| tathā sarpirādibhya ēkamanyatamaṁ tailaśuṇṭhīguḍayutaṁ surācchēna pītaṁ sadyaḥsnēhanam| kimbhūtasya puruṣasya snēhanamāha| tasminyōgē jīrṇē māṁsarasāśinaḥ| athavā dadhnaḥ saraḥ saguḍaḥ| tathā varāhavasā sarpirādicatuṣṭayayuktā yōgaḥ| tathā catvāraḥ snēhāḥ pippalīlavaṇadadhimastuyuktā yōgaḥ| tathā dhātryā drākṣāyāśca miśritē rasē dadhnā vyōṣagarbhaṁ ghr̥taṁ siddhaṁ yōgaḥ| atra dadhnaḥ sahārthē tr̥tīyāvidhānāt snēhasamatvāt dhātrīdrākṣārasayōḥ pratyēkaṁ snēhasamatvaṁ yōgaḥ| tathā yavādikvathitāmlādisamāṁśasiddhaṁ yōgaḥ| ētad ghr̥tamuttamaṁ sadyaḥsnēhanam| tathā caturaḥ snēhān| abhiṣyandi srōtasāṁ srāvakam| arūkṣatvādiguṇayuktaṁ ca| sūkṣmaṁ sūkṣmasrōtaḥpravēśitvāt| vyavāyi dēhamakhilaṁ vyāpya pākāya kalpatē|| 46||
Adhikarana kuShThAdiShu snehanArthaM guDAdInAM niShedhaH triPalAdInAM vidhishca (47) · Śloka 47
guḍānūpāmiṣakṣīratilamāṣasurādadhi|
kuṣṭhaśōphapramēhēṣu snēhārthaṁ na prakalpayēt|
triphalāpippalīpathyāguggulvādivipācitān|
snēhān yathāsvamētēṣāṁ yōjayēdavikāriṇaḥ|
kṣīṇānāṁ tvāmayairagnidēhasandhukṣaṇakṣamān||47||
View original
गुडानूपामिषक्षीरतिलमाषसुरादधि|
कुष्ठशोफप्रमेहेषु स्नेहार्थं न प्रकल्पयेत्|
त्रिफलापिप्पलीपथ्यागुग्गुल्वादिविपाचितान्|
स्नेहान् यथास्वमेतेषां योजयेदविकारिणः|
क्षीणानां त्वामयैरग्निदेहसन्धुक्षणक्षमान्||४७||
kuṣṭhādiṣu snēhaprasaṅgē guḍādi snēhanāRrthaṁ na prakalpayēt| kēnatarhi tān snēhayēdityāha-triphalētyādi| ētēṣāṁ kuṣṭhādīnāṁ yathāsvamadhyāyēṣu pathyatvēnōktaustriphalādibhiravikāriṇaḥ snēhān siddhān prayōjayēt| tathā āmayairvyādhibhiḥ kṣīṇānāṁ narāṇāṁ snēhanārthamagnidēhasandhukṣaṇakṣamān vardhanakṣamān snēhān yōjayēditi sambandhaḥ|| 47||
Adhikarana snehAByAsasya Palam (3) · Śloka 3
dīptāntarāgniḥ pariśuddhakōṣṭhaḥ pratyagradhātuḥ balavarṇayuktaḥ|
dr̥ḍhēndiryō mandajaraḥ śatāyuḥ snēhōpasēvī puruṣaḥ pradiṣṭaḥ|
iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tau aṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē snēhavidhirnāma pañcaviṁśō'dhyāyaḥ||3||
View original
दीप्तान्तराग्निः परिशुद्धकोष्ठः प्रत्यग्रधातुः बलवर्णयुक्तः|
दृढेन्दिर्यो मन्दजरः शतायुः स्नेहोपसेवी पुरुषः प्रदिष्टः|
इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतौ अष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां सूत्रस्थाने स्नेहविधिर्नाम पञ्चविंशोऽध्यायः||३||
upasaṁharati-yō'bhyāsēna snēhamupasēvatē sa dīptāntarāgnitvādiguṇayuktō bhavatīti pradiṣṭa āgamavidbhiriti|| 48|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyām aṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyāṁ sūtrasthānē pañcaviṁśō'dhyāyaḥ