Adhikarana atha vamanavirecanavidhirnAma saptaviMsho~adhyAyaH pratij~jA (1) · Śloka 1
athātō vamanavirēcanavidhiṁ nāmādhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातो वमनविरेचनविधिं नामाध्यायं व्याख़्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
pūrvō'dhyāyō dōṣāḥ śuddhibhirnirhniyanta ityuktam| idānīṁ tāsāṁ vamanavirēcanabastyādisaṁjñitānāṁ nirdēśaḥ kriyatē| tatra vamanavirēcanayōrēkarūpatvāddōṣasaṁsthānakramēṇaikēnaivādhyāyēna nirṇayaḥ kriyatē āthata ityādi|| 1||
Adhikarana vamanavirecanapariBAShA (2) · Śloka 2
dōṣaharaṇamūrdhvabhāgaṁ vamanākhyam|
adhōbhāgaṁ virēca- nākhyam|
ubhayaṁ vā malavirēcanādvirēcanamityucyatē||2||
View original
दोषहरणमूर्ध्वभागं वमनाख़्यम्|
अधोभागं विरेच- नाख़्यम्|
उभयं वा मलविरेचनाद्विरेचनमित्युच्यते||२||
tatrōrdhvabhāgaṁ yadētaddōṣaharaṇaṁ śarīrapūrvabhāgē prādhānyēna dōṣanirharaṇaṁ mukhēna tadvamanaśabdavācyam| dravyē vamanakāraṇē kāryōpacārāt| ēvaṁ yadadhōbhāgamaparakāyikadōṣanirharaṇaṁ gudēna tadvirēcanākhyam| athavōbhayamapi vamanaṁ virēcanaṁ malarēcanāddōṣanirharaṇāddhētōrvirēcanamityucyatē'smiñchāstrē|| 2||
Adhikarana vamanavirecanobhayatoharauShadhAnAM kArmukatve yuktiH (3) · Śloka 3
tatrōṣṇatīkṣṇasūkṣmavyavāyivikāṣīṇyauṣadhāni svavīryēṇa hr̥dayamupētya saukṣmyād vyavāyitvācca dhamanīranusr̥tya snēhēna mr̥dūkr̥tyāntaḥśarīrē svēdōṣmaṇā''rdradāruvadviṣyaṇṇē sthūlāṇusrōtōbhyaḥ sakalamapi dōṣasaṅghātamauṣṇyātpuna- rviṣyandayanti|
taikṣṇyādvikāṣitvācca vicchindayanti|
sa viṣyaṇṇavicchinnō dōṣasaṅghātaḥ pāriplavaḥ snēhākta- bhājanastha ivōdakāñjalirasajjannanuprasaraṇabhāvādāmā- śayamanugamyōdānapraṇunnō'gnivāyvātmakatvādurdhvabhāga- prabhāvāccauṣadhasyōrdhvaṁ pravartatē|
salilapr̥thivyātmaka- tvādadhōbhāgaprabhāvācca auṣadhasyādhaḥ|
ubhayataścōbhaya- guṇātmakatvādubhayabhāgaprabhāvācca||3||
View original
तत्रोष्णतीक्ष्णसूक्ष्मव्यवायिविकाषीण्यौषधानि स्ववीर्येण हृदयमुपेत्य सौक्ष्म्याद् व्यवायित्वाच्च धमनीरनुसृत्य स्नेहेन मृदूकृत्यान्तःशरीरे स्वेदोष्मणाऽऽर्द्रदारुवद्विष्यण्णे स्थूलाणुस्रोतोभ्यः सकलमपि दोषसङ्ग़ातमौष्ण्यात्पुन- र्विष्यन्दयन्ति|
तैक्ष्ण्याद्विकाषित्वाच्च विच्छिन्दयन्ति|
स विष्यण्णविच्छिन्नो दोषसङ्ग़ातः पारिप्लवः स्नेहाक्त- भाजनस्थ इवोदकाञ्जलिरसज्जन्ननुप्रसरणभावादामा- शयमनुगम्योदानप्रणुन्नोऽग्निवाय्वात्मकत्वादुर्ध्वभाग- प्रभावाच्चौषधस्योर्ध्वं प्रवर्तते|
सलिलपृथिव्यात्मक- त्वादधोभागप्रभावाच्च औषधस्याधः|
उभयतश्चोभय- गुणात्मकत्वादुभयभागप्रभावाच्च||३||
kathaṁ hi kōṣṭhasthō dōṣa ūrdhvaṁ prapadyatē kathaṁ vā'dhō yātītyāha-tatrētyādi| tatrēti nirdhāraṇē| uṣṇatvādiguṇayuktānyauṣadhāni sakalaṁ dōṣasaṅghātaṁ viṣyandayanti vicchindayanti| sa viṣyaṇṇō vicchinnō dōṣasaṅghāta ūrdhvaṁ prapadya iti sambandhaḥ| kathaṁ dōṣasaṅghātaṁ viṣyandayanti vicchindayati vētyāha-svaviryēṇa svaśaktyā hr̥dayamupētya prāpyātisaukṣmyāt sūkṣmasrōtaḥpravēśitvāt vyāptiśīlatvācca hētōrdhamanīḥsrōtāṁsyanusr̥tya śarīrē'ntaḥsnēhēna mr̥dūkr̥tē sati tataḥ svēdōṣmaṇā ārdradāruvadviṣyaṇṇē sasrāvē śarīrē sati tānyauṣadhānyauṣṇyāddhētōstēbhyaḥ sthūlēbhyō'ṇubhyaśca srōtēbhyō dōṣasaṅghātaṁ viṣyandayati mahāninmē srāvayanti| taikṣṇyādvikāṣitvācca hētōstaṁ dōṣasa~ghghātaṁ vicchindayanti vigatasaṁhitaṁ kurvanti| kēna prakārēṇa ūrdhvaṁ pravartata ityāha-saviṣyaṇṇavicchinna ityādi| sa dōṣasaṅghātō viṣyaṇṇavicchinnaḥ san pāriplavaḥ pariplavanarūpaḥ| yathā snēhābhyaktē bhājanē udakāñjalirasañjan na kutracitsaṅgaṁ prāpnuvan| anuprasaraṇabhāvādāmāśayamāgamyauṣadhasyāgnivāyvātmakatvādūrdhvabhāgadōṣāpanayanaprabhāvācca udānapraṇunna udānaprēritaḥ ūrdhvaṁ mukhēna pratipadyata iti| ēvamauṣadhasya salilādyātmakatvādadhōbhāgaprabhāvacca sakalasrōtōbhyō dōṣasaṅghātō'dhaḥ pratipadyata iti sambandhaḥ| auṣadhasyōbhayayuṇātmakatvādauṣṇyataikṣṇyāditaḥ salilātmakatvāditaścōbhayata ūrdhvamadhaśca yugapaddōṣasa~ghghātaḥ pratipadyata iti sambandhaḥ|| 3||
Adhikarana vamanavirecanaviShayaviBAgaH (4) · Śloka 4
tatrōtkr̥ṣṭē ślēṣmaṇi pittasaṁsr̥ṣṭē vā tatsthānagatē vā pittē'nilē vā ślēṣmōttarē vamanamācarēt|
pittē tu virēkaṁ ślēṣmasaṁsr̥ṣṭē vā tatsthānagatē vā ślēṣmaṇīti||4||
View original
तत्रोत्कृष्टे श्लेष्मणि पित्तसंसृष्टे वा तत्स्थानगते वा पित्तेऽनिले वा श्लेष्मोत्तरे वमनमाचरेत्|
पित्ते तु विरेकं श्लेष्मसंसृष्टे वा तत्स्थानगते वा श्लेष्मणीति||४||
athāsmin vyādhau dēśē vā vamanavirēcanamācarēt| asminnēti pradarśanārthamāha-tatrētyādi| tatra kēvalē kaphē svasthānasthē br̥ddhē vamanamācarēt| tathā ślēṣmaṇi stōkēna pittēna saṁsr̥ṣṭē vamanamēva| tathā tasya ślēṣmaṇaḥ sthānaṁ gatē pittē anilē vā ślēṣmōttarē sati vamanamācarēt| ēvaṁ kēvalē pittē virēcanamācarēt| stōkēna ślēṣmaṇā saṁsr̥ṣṭē pittē virēcanamēva| tathā pittasthānagatē ślēṣmaṇi prabhūtapittē virēcanamēva| kaphasthānagatē vā prabhūtē pittē iti|| 4||
Adhikarana vamanasAdhyAH vikArAH (5) · Śloka 5
tatra vamanasādhyā viṣapītadaṣṭadigdhaviddhaviruddhājīrṇā- nnanavajvararājayakṣmātisārādhōraktapittaviśūcikālasa- kāvipākārōcakāpacigranthyarbudaślīpadamēdōgadagarō- nmādāpasmāraśvāsakāsahr̥llāsē vīsarpapramēhakuṣṭhapāṇḍu- vartmamukhaghrāṇakapālarōgakarṇarōdhaśōphastanyadōṣādayō dōṣabhēdīyōktāśca ślēṣmavyādhayō viśēṣēṇa ētē hi paraṁ vamanēna nāśamupayānti|
salilāpagamanēnāniṣpannaśā- lyādivat||5||
View original
तत्र वमनसाध्या विषपीतदष्टदिग्धविद्धविरुद्धाजीर्णा- न्ननवज्वरराजयक्ष्मातिसाराधोरक्तपित्तविशूचिकालस- काविपाकारोचकापचिग्रन्थ्यर्बुदश्लीपदमेदोगदगरो- न्मादापस्मारश्वासकासहृल्लासे वीसर्पप्रमेहकुष्ठपाण्डु- वर्त्ममुख़ग़्राणकपालरोगकर्णरोधशोफस्तन्यदोषादयो दोषभेदीयोक्ताश्च श्लेष्मव्याधयो विशेषेण एते हि परं वमनेन नाशमुपयान्ति|
सलिलापगमनेनानिष्पन्नशा- ल्यादिवत्||५||
tatra viṣapītādayō dōṣabhēdīyōktāśca yē ślēṣmavyādhayastē sarvē vamanasādhyāḥ| yadyapi sakaladēhadōṣāpanayanātsakalarōgapathyatvaṁ vamanasya| tathā'pyētē yathōddiṣṭā rōgā viśēṣēṇātyantikaṁ nāśamupayānti| yathā niṣpannā ardhapakvāḥ śālyādayaḥ kēdārātsalilāpagamanēnāśvēva naśyanti tadvadētē'pi dōṣaharaṇēna| viṣapītō yēna svarūpēṇaiva viṣaṁ pītam| daṣṭaḥ sarpādinā| digdhaviddhō viṣēpa-liptasāyakādyāhataḥ| mēdōgadāḥ sarvē mēdōhētukā vikārāḥ| rōgaśabdasya pāṇḍvādibhiḥ sambandhaḥ| stanyadōṣā bālāmayōktāḥ| ādigrahaṇēnānyēṣāṁ ślēṣmajānāṁ grahaṇam| śālidr̥ṣṭāntaḥ ētēṣāṁ rōgāṇāmabhinavānāṁ vamanayōgyatāpradarśanārtham|| 5||
Adhikarana avamyAstatra kAraNAni ca (6) · Śloka 6
avāmyāstu garbhiṇīsukumārānyakāryavyagrarūkṣarūkṣāśa- naprāyātidīptāgnibhārādhvakarmanityaklāntakṣatakṣīṇāti- sthūlakr̥śavr̥ddhabāladurbalaśramabhayaśōkakrōdhamadamūrcchā- kṣutpipāsārttōpavāsavyavāyavyāyāmādhyayanacintāprasakta- cchardirūrdhvaraktapittavātāsthāpitānuvāsitasaṁvr̥takōṣṭha- duścharditahr̥drōgōdāvartamūtrāghātagulmaplīhōdarāṣṭhīlārśaḥ- svarōpaghātatimirabhramānilārtārditākṣēpakākṣiśiraḥ śaṅkha- karṇapārśvaśūlinō'nāsthāpitaśca kr̥miṇakōṣṭha iti|
anyatrāmagaraviṣaviruddhābhyavahārēbhyaḥ śīghrakāritvādē- ṣām|
tatra garbhiṇyā garbhavyāpadāmagarbhabhraṁśācca dāruṇa- rōgaprāptiḥ syāt|
sukumārasya hr̥dayavikarṣaṇādūrdhvamadhō vā rudhirapravr̥ttiḥ|
anyakāryavyagrasyauṣadhaṁ na pravartatē|
kr̥cchrēṇa vā pravartamānamayō'ṅgadōṣān kuryāt|
rūkṣasya vāyuraṅgagrahaṇam|
rūkṣāśanaprāyasya vāyunā kṣapitadēhatvād balakṣayaḥ syāt|
tathā'tidīptāgnēragnibalēna bhārādhva- karmanityānaklāntānāṁ cāyāsēna kṣatasya bhūyaḥkṣaṇa- nādraktātipravr̥ttiḥ|
kṣīṇādīnāmauṣadhabalākṣamatvāddēha balōparōdhō'ntaḥ kṣatabhayañca|
prasaktacchardyūrdhvaraktapittayō- rudāna utkṣipya prāṇān harēdraktaṁ cātipravartayēt|
ūrdhva- vātāsthāpitānuvāsitānāmūrdhvaṁ vātādipravr̥ttiḥ|
saṁvr̥ta- kōṣṭhasya duścharditasya vātimātrapravāhaṇādantaḥkōṣṭhē samu-tkliṣṭairdōṣairvisarpastambhajāḍyavaicityāni maraṇaṁ vā|
hr̥drōgiṇō hr̥dayōparōdhaḥ|
udāvartādibhirartānāmarditā- dibhiśca yathāyathamāmayapravr̥ddhirmaraṇaṁ vā|
kr̥miṇa kōṣṭha- syāsthāpanēnādhaḥpūrvamanirhr̥taiḥ kr̥mibhiratibahutvāda- śōṣānissaraṇēna hr̥dayamatikarṣadbhiśchardiṣō'tipravr̥ttiḥ syāt||6||
View original
अवाम्यास्तु गर्भिणीसुकुमारान्यकार्यव्यग्ररूक्षरूक्षाश- नप्रायातिदीप्ताग्निभाराध्वकर्मनित्यक्लान्तक्षतक्षीणाति- स्थूलकृशवृद्धबालदुर्बलश्रमभयशोकक्रोधमदमूर्च्छा- क्षुत्पिपासार्त्तोपवासव्यवायव्यायामाध्ययनचिन्ताप्रसक्त- च्छर्दिरूर्ध्वरक्तपित्तवातास्थापितानुवासितसंवृतकोष्ठ- दुश्छर्दितहृद्रोगोदावर्तमूत्राग़ातगुल्मप्लीहोदराष्ठीलार्शः- स्वरोपग़ाततिमिरभ्रमानिलार्तार्दिताक्षेपकाक्षिशिरः शङ्ख़- कर्णपार्श्वशूलिनोऽनास्थापितश्च कृमिणकोष्ठ इति|
अन्यत्रामगरविषविरुद्धाभ्यवहारेभ्यः शीग़्रकारित्वादे- षाम्|
तत्र गर्भिण्या गर्भव्यापदामगर्भभ्रंशाच्च दारुण- रोगप्राप्तिः स्यात्|
सुकुमारस्य हृदयविकर्षणादूर्ध्वमधो वा रुधिरप्रवृत्तिः|
अन्यकार्यव्यग्रस्यौषधं न प्रवर्तते|
कृच्छ्रेण वा प्रवर्तमानमयोऽङ्गदोषान् कुर्यात्|
रूक्षस्य वायुरङ्गग्रहणम्|
रूक्षाशनप्रायस्य वायुना क्षपितदेहत्वाद् बलक्षयः स्यात्|
तथाऽतिदीप्ताग्नेरग्निबलेन भाराध्व- कर्मनित्यानक्लान्तानां चायासेन क्षतस्य भूयःक्षण- नाद्रक्तातिप्रवृत्तिः|
क्षीणादीनामौषधबलाक्षमत्वाद्देह बलोपरोधोऽन्तः क्षतभयञ्च|
प्रसक्तच्छर्द्यूर्ध्वरक्तपित्तयो- रुदान उत्क्षिप्य प्राणान् हरेद्रक्तं चातिप्रवर्तयेत्|
ऊर्ध्व- वातास्थापितानुवासितानामूर्ध्वं वातादिप्रवृत्तिः|
संवृत- कोष्ठस्य दुश्छर्दितस्य वातिमात्रप्रवाहणादन्तःकोष्ठे समु-त्क्लिष्टैर्दोषैर्विसर्पस्तम्भजाड्यवैचित्यानि मरणं वा|
हृद्रोगिणो हृदयोपरोधः|
उदावर्तादिभिरर्तानामर्दिता- दिभिश्च यथायथमामयप्रवृद्धिर्मरणं वा|
कृमिण कोष्ठ- स्यास्थापनेनाधःपूर्वमनिर्हृतैः कृमिभिरतिबहुत्वाद- शोषानिस्सरणेन हृदयमतिकर्षद्भिश्छर्दिषोऽतिप्रवृत्तिः स्यात्||६||
garbhiṇīsukumārādayaḥ kr̥miṇakōṣṭhāntā avāmyāḥ vamanē varjayitavyāḥ| anyatrāmādibhyaḥ| tēnaitaduktaṁ bhavati-garbhiṇyādīnāmapyāmādiṣu vamanaṁ vidhēyamēva yata ēvamādayaḥ śīghrakāriṇaḥ svaṁ karma māraṇākhyaṁ śīghraṁ kurvanti| atō garbhiṇyādayō'pi vāmyā ēvaitēṣu| anāsthāpitaśvāsau kr̥miṇakōṣṭhastathōktaḥ| sarvasyāsthāpitasya vamanaṁ niṣiddham| kr̥miṇakōṣṭhasya tvanāsthāpitasya| subōdhamanyat|| 6||
Adhikarana garBiNyAdInAM niShedhAntarANi (7) · Śloka 7
garbhiṇyādicintāprasaktāntāścātra dhūmāntaiḥ prāyaḥ sarva- karmabhirvakṣyamāṇaiḥ parihartavyāḥ|
ajīrṇī tu savairēva ca vamanavarjjairāmadōṣabhayāt|
navajvarasya dōṣastambhabhayā- diti||7||
View original
गर्भिण्यादिचिन्ताप्रसक्तान्ताश्चात्र धूमान्तैः प्रायः सर्व- कर्मभिर्वक्ष्यमाणैः परिहर्तव्याः|
अजीर्णी तु सवैरेव च वमनवर्ज्जैरामदोषभयात्|
नवज्वरस्य दोषस्तम्भभया- दिति||७||
garbhiṇyādayaścintāprasaktāntāḥ prāyaḥ sarvairēva dhūmāntaiḥ karmabhirvamanavirēcanāsthāpanānuvāsanaśirōvirēcanadhūmairvarjyāḥ| ajīrṇau tu sarvairēva vamanavarjyaiḥ| āmadōṣabhayāt| tathā cōktam-āmasannō'nalō nālaṁ paktumityādi| navajvaraśca vamanavarjyairvarjyaḥ| dōṣastambhādibhayāt|| 7||
Adhikarana virecanasAdhyA vikArAH (8) · Śloka 8
atha virēcanasādhyā jīrṇajvarōrdhvaraktapittagulmavidradhi- plīhārśōbhagandarōdarakr̥miṇakōṣṭhamūtrāghātarētōyōnidōṣa- vātaśōṇitahalīmakavyaṅgatimirakācābhiṣyandākṣipāka- kṣārāgnidagdhaduṣṭavraṇaśiraḥpakvāśayaśūlōdāvartavibandha- cchardivisphōṭādayō vāmyōktāśca viṣūcikādayō dōṣa- bhēdīyōktāśca pitavyādhayaḥ viśēṣēṇa|
ētē hi paraṁ virē- canēna nāśamupayāntyagnyapanayanēnāgnigr̥hatāpavat||8||
View original
अथ विरेचनसाध्या जीर्णज्वरोर्ध्वरक्तपित्तगुल्मविद्रधि- प्लीहार्शोभगन्दरोदरकृमिणकोष्ठमूत्राग़ातरेतोयोनिदोष- वातशोणितहलीमकव्यङ्गतिमिरकाचाभिष्यन्दाक्षिपाक- क्षाराग्निदग्धदुष्टव्रणशिरःपक्वाशयशूलोदावर्तविबन्ध- च्छर्दिविस्फोटादयो वाम्योक्ताश्च विषूचिकादयो दोष- भेदीयोक्ताश्च पितव्याधयः विशेषेण|
एते हि परं विरे- चनेन नाशमुपयान्त्यग्न्यपनयनेनाग्निगृहतापवत्||८||
jīrṇajvarādayō'pi vāmyaprakaraṇapaṭhitāśca viṣūcikālasakāvipākādayō dōṣabhēdīyōktāśca pittavyādhayaḥ| ētē sarvē virēcanasādhyāḥ| yadyapi dōṣaharaṇēna sarvē vyādhayaḥ śamaṁ yānti, tathāpyētē viśēṣēṇa śīghraṁ śamaṁ yānti| dr̥ṣṭāntō yathāgnigēhē'gnāvapanītē tatra sthitō'gnisañjātō bhr̥śatāpaḥ śamaṁ yāti tadvadētē'pi vyādhayō'gnyapanayanarūpēṇa virēkadōṣāpanayanēna dr̥ṣṭantēna taptavēśmadiśā paripākāvasthāyāṁ virēkayōgyatāṁ darśayati|| 8||
Adhikarana avirecyAstatra kAraNAni ca (9) · Śloka 9
avirēcyāḥ punarnavajvarātisāryadhōraktapittakṣatagudalaṅghita- rātrijāgaritāsthāpitālpāgnirājayakṣmamadātyayārtā- dhmātasaśalyābhihatātisnigdharūkṣakrūrakōṣṭhāḥ|
tatra nava jvarasyāvipakvān dōṣānna nirharēt|
vātānēva ca kōpayēt|
atīsāryadhōraktapittayōratipravr̥ttyā hanyāt|
kṣatagudasya gudē prāṇōparōdhakarīṁ rujaṁ janayēt|
laṅghitādayō bhēṣajavēgaṁ na sahēran|
rājayakṣmārtasya kṣīṇadhātutayā malabalattvam|
tadabhāvād dēhanāśaḥ syāt|
madātyayārtasya madyakṣīṇē dēhē vāyuḥ prāṇōparōdhāya|
ādhmātasya purīṣāśayē nicitō vāyurvisarpan sahasā tīvrataramādhmānaṁ maraṇaṁ vā janayēt|
saśalyābhihatayōḥ kṣatē vāyurāśritō jīvitaṁ hiṁsyāt|
atisnigdhasyātiyōgō bhavēt|
krūrakōṣṭhasyauṣadhōddhatā dōṣā hyapravartamānā hr̥dayaśūlaparvabhēdānāhacchardimūrcchākla- mān janayitvā prāṇān hanyuḥ|
garbhiṇyādīnāṁ pūrvōkta- dōṣaḥ syāt||9||
View original
अविरेच्याः पुनर्नवज्वरातिसार्यधोरक्तपित्तक्षतगुदलङ्ग़ित- रात्रिजागरितास्थापिताल्पाग्निराजयक्ष्ममदात्ययार्ता- ध्मातसशल्याभिहतातिस्निग्धरूक्षक्रूरकोष्ठाः|
तत्र नव ज्वरस्याविपक्वान् दोषान्न निर्हरेत्|
वातानेव च कोपयेत्|
अतीसार्यधोरक्तपित्तयोरतिप्रवृत्त्या हन्यात्|
क्षतगुदस्य गुदे प्राणोपरोधकरीं रुजं जनयेत्|
लङ्ग़ितादयो भेषजवेगं न सहेरन्|
राजयक्ष्मार्तस्य क्षीणधातुतया मलबलत्त्वम्|
तदभावाद् देहनाशः स्यात्|
मदात्ययार्तस्य मद्यक्षीणे देहे वायुः प्राणोपरोधाय|
आध्मातस्य पुरीषाशये निचितो वायुर्विसर्पन् सहसा तीव्रतरमाध्मानं मरणं वा जनयेत्|
सशल्याभिहतयोः क्षते वायुराश्रितो जीवितं हिंस्यात्|
अतिस्निग्धस्यातियोगो भवेत्|
क्रूरकोष्ठस्यौषधोद्धता दोषा ह्यप्रवर्तमाना हृदयशूलपर्वभेदानाहच्छर्दिमूर्च्छाक्ल- मान् जनयित्वा प्राणान् हन्युः|
गर्भिण्यादीनां पूर्वोक्त- दोषः स्यात्||९||
navajvarātisārādayaḥ krūrakōṣṭhāntāḥ avirēcyāḥ| malabalavattvaṁ bahupurīṣatvam| tatkṣayāt purīṣakṣayānnāśaḥ| garbhiṇyādīnāṁ pūrvōktā vamanōktā dōṣāḥ|| 9||
Adhikarana vamanavidhiH (10) · Śloka 10
atha sādhāraṇē kālē samyak snigdhasvinnamanupahatamānasaṁ śvaḥ cchardayitavyamiti grāmyānūpaudaka śr̥tamāṁsarasakṣīrada- dhimāṣatilapalalaśākādibhirdravaprāyaiḥ samutklēśita- ślēṣmāṇaṁ sukhōṣitaṁ jirṇāhāraṁ pūrvāhṇē snātānuliptaṁ sragviṇamahatavāsasaṁ dēvatā'gnidvijaguruvr̥ddhavaidyānarcita- vantaṁ kr̥tahōmabalimaṅgalaprāyaścittasvastivacanaṁ jānusa- masaṁstr̥tasōpadhānōpāśrayāsanōpaviṣṭaṁ nirannamīṣatsnigdhaṁ vā yavāgūmaṇḍēna ghr̥tamātrāṁ pītavantaṁ bhīrukr̥śabālavr̥ddha- sukumārān vā dōṣānurōdhēnākaṇṭhaṁ pītakṣīratakrūyūṣē- kṣumāṁsarasamadyatuṣōdakayavāgūmaṇḍānyatamaṁ nakṣatratithi- karaṇamuhūrtōdayē praśastē yathāvyādhidōṣadūṣyādivihitā- mauṣadhamātrāṁ madhusaindhavayuktāṁ sukhōṣṇāṁ brāhmaṇaprayuktā- bhirāśīrbhirabhimantritām|
punaśca brahmadakṣāśvirudēndrabhūcandrārkānilānalāḥ|
r̥ṣayaḥ sauṣadhigrāmā bhūtasaṅghāśca pāntu vaḥ|
rasāyanamivarṣīṇāmamarāṇāmivāmr̥tam|
sudhēvōttamanāgānāṁ bhaiṣajyamidamastu tē|
aum namō bhagavatē bhaiṣajyaguravē vaiḍūryaprabharājāya tathāgatā- yārhatē samyaksambuddhāya|
tadyathā-aum bhaiṣajyē bhaiṣajyē mahābhaiṣajyē bhaiṣajyasamudgatē svāhā|
ityēvamabhimantryōdaṅmukhaḥ prāṅmukhamāturaṁ pāyayēt||10||
View original
अथ साधारणे काले सम्यक् स्निग्धस्विन्नमनुपहतमानसं श्वः च्छर्दयितव्यमिति ग्राम्यानूपौदक शृतमांसरसक्षीरद- धिमाषतिलपललशाकादिभिर्द्रवप्रायैः समुत्क्लेशित- श्लेष्माणं सुख़ोषितं जिर्णाहारं पूर्वाह्णे स्नातानुलिप्तं स्रग्विणमहतवाससं देवताऽग्निद्विजगुरुवृद्धवैद्यानर्चित- वन्तं कृतहोमबलिमङ्गलप्रायश्चित्तस्वस्तिवचनं जानुस- मसंस्तृतसोपधानोपाश्रयासनोपविष्टं निरन्नमीषत्स्निग्धं वा यवागूमण्डेन ग़ृतमात्रां पीतवन्तं भीरुकृशबालवृद्ध- सुकुमारान् वा दोषानुरोधेनाकण्ठं पीतक्षीरतक्रूयूषे- क्षुमांसरसमद्यतुषोदकयवागूमण्डान्यतमं नक्षत्रतिथि- करणमुहूर्तोदये प्रशस्ते यथाव्याधिदोषदूष्यादिविहिता- मौषधमात्रां मधुसैन्धवयुक्तां सुख़ोष्णां ब्राह्मणप्रयुक्ता- भिराशीर्भिरभिमन्त्रिताम्|
पुनश्च ब्रह्मदक्षाश्विरुदेन्द्रभूचन्द्रार्कानिलानलाः|
ऋषयः सौषधिग्रामा भूतसङ्ग़ाश्च पान्तु वः|
रसायनमिवर्षीणाममराणामिवामृतम्|
सुधेवोत्तमनागानां भैषज्यमिदमस्तु ते|
औम् नमो भगवते भैषज्यगुरवे वैडूर्यप्रभराजाय तथागता- यार्हते सम्यक्सम्बुद्धाय|
तद्यथा-औम् भैषज्ये भैषज्ये महाभैषज्ये भैषज्यसमुद्गते स्वाहा|
इत्येवमभिमन्त्र्योदङ्मुख़ः प्राङ्मुख़मातुरं पाययेत्||१०||
athētyādinā vamanavirēcanayōrupayōgavidhānamāha| athēti maṅgalē| sādhāraṇē yathōktē kālē prāṅmukhamāturamauṣadhamātrāṁ pāyayēditi sambandhaḥ| sādhāraṇa iti| svasthavr̥ttōpalakṣaṇam| āturavr̥ttē tu vyādhyādivaśādvamanacārēt| tatkālādyanurūpēṇaiva vidhānēna| kimbhūtamāturaṁ pāyayēdityāha-samyagityādi| śvaḥ cardayitavya ityētēna vamanāt purvamēkamahaḥ ślēṣmōtklēśakānnaprayōgaṁ darśayati| nirannaṁ taddivasamakr̥tabhōjanaṁ vamanaṁ pāyayēt| athavā īṣat stōkamātraṁ snigdham| kimbhūtamityāha-yavāgūmaṇḍēna ghr̥tamātrāṁ pītavantam| mātrāśabdaḥ stōkapāryāyaḥ| athavābhīrukr̥śādīnāturān dōṣānuguṇyēna kṣīratakrādīnāmanyatamaṁ pāyayitvā vamanaṁ pāyayēt| ākaṇṭhagrahaṇaṁ bahutvōpalakṣaṇārtham| kāmauṣadhamātrāmityāha-yathāvyādhītyādi| vyādhērdōṣasya dūṣyasya ca yā yasya svēṣu prakarēṇēṣu vihitā tām| tathā madhunā saindhavēna ca yuktām| brāhmaṇaprayuktābhirvēdavihitābhirāśībhirabhimantritām| svasthavr̥ttapakṣē āturagrahaṇaṁ tatkālāvasthayā vyākhyēyam| punaśca brahmētyādyabhimantritāṁ brahmētyādirvēdavādimantraḥ| aum nama ityādi saugataḥ|| 10||
Adhikarana vamanauShadhapAnottaravidhiH pravRuttavamanavegasya vidhishca (11) · Śloka 11
tataḥ pītavānūrunyastabhujō vamanānugatamānasō'gnitaptaiḥ pāṇibhirupatapyamānō muhūrtamanupālayēt|
sa yadā jānī- yāt svēdaprādurbhāvēna dōṣaṁ pravilayamāpadyamānaṁ, rōmaharṣēṇa vā sthānēbhyaḥ pravicalitaṁ, kukṣyādhmānēna ca kukṣimanusr̥taṁ ca kramāt hr̥dayōpamardahr̥llāsāsyasaṁsravaṇaiścōrdhvamabhi- mukhī bhūtaṁ samupasthitānēkapratigrāhaḥ pārśvalalāṭōpagrahēṇa nābhiprapīḍanē pr̥ṣṭhapratilōmamardanēna ca pravr̥ttāvyapatrapaṇīya- puruṣō vivr̥ttōṣṭhatālukaṇṭhō nātimahatā vyāyāmēna vēgā- nudīrayan nāpravr̥ttān na pravarttayan pravr̥tāṁścānuvarttayan suparilikhitanakhābhyāmaṅgalībhyāmutpalakumudairaṇḍa- nālairvā kaṇṭhamabhimr̥śan vamēnnātyunnatō nātyavanatō napā- rśvāpavr̥ttō vā|
tatrātyunnatasya pr̥ṣṭhahr̥dayapīḍā bhavati|
atyavanatasya śiraḥkōṣṭhapīḍā, pārśvāpavr̥ttasya pārśva- kōṣṭhahr̥dayōrdhvajatrupīḍēti||11||
View original
ततः पीतवानूरुन्यस्तभुजो वमनानुगतमानसोऽग्नितप्तैः पाणिभिरुपतप्यमानो मुहूर्तमनुपालयेत्|
स यदा जानी- यात् स्वेदप्रादुर्भावेन दोषं प्रविलयमापद्यमानं, रोमहर्षेण वा स्थानेभ्यः प्रविचलितं, कुक्ष्याध्मानेन च कुक्षिमनुसृतं च क्रमात् हृदयोपमर्दहृल्लासास्यसंस्रवणैश्चोर्ध्वमभि- मुख़ी भूतं समुपस्थितानेकप्रतिग्राहः पार्श्वललाटोपग्रहेण नाभिप्रपीडने पृष्ठप्रतिलोममर्दनेन च प्रवृत्ताव्यपत्रपणीय- पुरुषो विवृत्तोष्ठतालुकण्ठो नातिमहता व्यायामेन वेगा- नुदीरयन् नाप्रवृत्तान् न प्रवर्त्तयन् प्रवृतांश्चानुवर्त्तयन् सुपरिलिख़ितनख़ाभ्यामङ्गलीभ्यामुत्पलकुमुदैरण्ड- नालैर्वा कण्ठमभिमृशन् वमेन्नात्युन्नतो नात्यवनतो नपा- र्श्वापवृत्तो वा|
तत्रात्युन्नतस्य पृष्ठहृदयपीडा भवति|
अत्यवनतस्य शिरःकोष्ठपीडा, पार्श्वापवृत्तस्य पार्श्व- कोष्ठहृदयोर्ध्वजत्रुपीडेति||११||
tata āturō vamanaṁ pītavānūrunyastabhujatvādiyuktō muhūrttaṁ nāḍikādvayamanupālayēt| pratīkṣēta| sa cāturaḥ svēdaprādurbhāvādinā cihnēnāpanēyadōṣāvasthaṁ viśēṣaṁ yadā jānīyāt| yathōktēna tadāṅgulībhyāmutpalanālādinā vā chardayēditi sambandhaḥ| anēka pratigrāhasthāpanānnaikaṭyēna vēgadhāraṇaṁ bhavati| pārśvādyupagrahē pravr̥ttā avyapatrapaṇīyāḥ puruṣā yasya sa tathōktaḥ| apatrapaṇīyō niryantraṇa ityarthaḥ| vivr̥tamaruddhamōṣṭhatālvādi yasya sa tathōktaḥ| svalpēna vyāyāmēnōdīrayan svayaṁ pravr̥ttān vēgān| suṣṭhu parilikhitē chinnē nakhē yayōraṅgulyōstābhyām| unnatamurdhvaśirāḥ pārśvāpavr̥ttaṁ tiryak śirāḥ avanatō'dhaḥśirāḥ|| 11||
Adhikarana doShaBedena vamanadravyaBedaH (12) · Śloka 12
ēvaṁ kaṭutīkṣṇōṣṇaiḥ kaphē chardayēt|
svādubhiḥ pitta- yuktē|
amlaiḥ sasnēhairanilasaṁsr̥ṣṭē||12||
View original
एवं कटुतीक्ष्णोष्णैः कफे छर्दयेत्|
स्वादुभिः पित्त- युक्ते|
अम्लैः सस्नेहैरनिलसंसृष्टे||१२||
tatra kēvalē ślēṣmaṇi kaṭutīkṣṇairauṣadhaiśchardayēt| pittayuktē ślēṣmaṇi svādubhirmadhurairvamanadravyaiḥ| vāyusaṁsr̥ṣṭē ślēṣmaṇi amlaiḥ sasnēhaiśchardayēditi sambandhaḥ|| 12||
Adhikarana vamanavidhiH (13) · Śloka 1
yāvat kaphacchēdaḥ kēvalamauṣadhapravr̥ttiḥ pittadarśanaṁ vā||1||
View original
यावत् कफच्छेदः केवलमौषधप्रवृत्तिः पित्तदर्शनं वा||१||
kimavadhiṁ chardayēdityāha-yāvadityādi| yāvat prathamamēva kaphaḥ kṣīṇastāvadyatnēnāṅgulyādinā chardayēt| athavā kaphacchēdānantaraṁ kēvalauṣadhapravr̥ttidarśanaṁ yāvat| athavā tatō'pyanantaraṁ yāvat pittadarśanam| ētacca vyādhyādibalāpēkṣayā|| 13||
Adhikarana hInavegasyauShadhAdi (14) · Śloka 14
hīnavēgastu pippalyāmalakasarṣapakalkalavaṇōṣṇōdakaiḥ punaḥ punaḥ pravartayēt|
prabhūtavamanāsahiṣṇudvyahaṁ tryahaṁ vā viśramya||14||
View original
हीनवेगस्तु पिप्पल्यामलकसर्षपकल्कलवणोष्णोदकैः पुनः पुनः प्रवर्तयेत्|
प्रभूतवमनासहिष्णुद्व्यहं त्र्यहं वा विश्रम्य||१४||
hīnavēgaḥ stōkaṁ pravr̥ttō yō dōṣastaṁ pippalyādyuṣṇōdakaiḥ punaḥ punaḥ pravartayēt| yastu puruṣaḥ sakr̥t prabhūtaṁ vamanaṁ sōḍhuṁ na śaknōti sa dvyahaṁ tryahaṁ vā stōkaṁ vamanamupayuñjīta|| 14||
Adhikarana vamanavirecanadravyasvarUpam (15) · Śloka 15
asātmyabībhatsadurdarśadurgandhāni vamanāni vidadhyāt|
viparītāni tu virēcanāni||15||
View original
असात्म्यबीभत्सदुर्दर्शदुर्गन्धानि वमनानि विदध्यात्|
विपरीतानि तु विरेचनानि||१५||
asātmyatvādiyuktaṁ vamanaṁ vidadhyāt| viparītaṁ virēcanam| sātmyaṁ tu virēcanamadhyāyōpāntē pratiṣētsyatē|| 15||
Adhikarana sarveShu vamaneShu madhusaindhavopayogaH (16) · Śloka 16
sarvaiṣu ca vamanēṣu saindhavaṁ madhu ca vidadhyātkaphavilaya- navicchēdanārtham||16||
View original
सर्वैषु च वमनेषु सैन्धवं मधु च विदध्यात्कफविलय- नविच्छेदनार्थम्||१६||
saindhavamadhunī vilayanavicchēdanayōśca yathāsaṅkhyam|| 16||
Adhikarana vamanavegAnAmavekShaNam (17) · Śloka 17
vēgāṁścāsya pratigrāhagatānavēkṣēta||17||
View original
वेगांश्चास्य प्रतिग्राहगतानवेक्षेत||१७||
sukhādāgataḥ pratigāhaprāptō vēga ucyatē|| 17||
Adhikarana vamanAyogalakShaNaM tajjA vyAdhayashca (18) · Śloka 18
tatrāpravr̥ttiḥ kēvalasya vā bhēṣajasya pravr̥ttirvibandhō vā vēgānāmayōgalakṣaṇam|
tataścārōcakagauravādhmānakaṇḍū sphōṭakōṭhālasyaśūlapratiśyāyalōmaharṣaprasēkaśōphaśīta- jvarādayaḥ||18||
View original
तत्राप्रवृत्तिः केवलस्य वा भेषजस्य प्रवृत्तिर्विबन्धो वा वेगानामयोगलक्षणम्|
ततश्चारोचकगौरवाध्मानकण्डू स्फोटकोठालस्यशूलप्रतिश्यायलोमहर्षप्रसेकशोफशीत- ज्वरादयः||१८||
tatrētyādinā vamanasyāyōgādilakṣaṇamucyatē| apravr̥ttirauṣadhē pītē na kiñcit pratyāgacchati| athavā vinā dōṣēṇa kēvalamēvauṣadhaṁ pratyāgacchati| vēgānāṁ vā vibandhaḥ svalpaṁ svalpamāgamanamiti vamanāyōgalakṣaṇam| tatō vamanāyōgādarōcakagauravādayō jāyantē|| 18||
Adhikarana samyagyogalakShaNaM tatPala~jca (19) · Śloka 19
yōgalakṣaṇaṁ punaḥ kālē kramāt kaphapittānilapravr̥tti- rnātimahatī vyathā svayaṁ cāvasthānaṁ tataśca svasthatā manaḥ- prasādaḥ svaraviśuddhirarōcakādivaiparītyañca||19||
View original
योगलक्षणं पुनः काले क्रमात् कफपित्तानिलप्रवृत्ति- र्नातिमहती व्यथा स्वयं चावस्थानं ततश्च स्वस्थता मनः- प्रसादः स्वरविशुद्धिररोचकादिवैपरीत्यञ्च||१९||
samyagyōgalakṣaṇaṁ punaḥ kramēṇa kaphādipravr̥ttiḥ kālē| kālē cauṣadhapānaṁ kr̥tvā yathōktān muhūrtādanantaram| svalpā cāṅgavyathā| vēgānāṁ ca svayaṁ rōdhaḥ stambhananirapēkṣam|tata ityauṣadhaṁ kr̥tamapēkṣya svasthatā| arōcakādīnāmayōgarōgāṇāṁ vaiparītyaṁ rucilāghavakōṣṭhatanutvavaktravaiśadyādikam|
Adhikarana vamanAtiyogalakShaNaM tajjA vyApadashca (20) · Śloka 20
atiyōgē tu phēnilaraktacandrikōdgamanam|
tataśca kṣāma- tāsvarakṣayadāhakaṇṭhaśōṣabhramamōhōnmādamūrcchāśiraḥ śū- nyatāhr̥ddhūmāyanagātraśūlasuptitr̥ṣṇōrdhvānilaprakōpakarṇa- śūlārdditavāksaṅgahanusaṁhananajihvāpravēśanirgamākṣivyāvr̥- ttivisaṁjñatānidrābalāgnihānayō bhavanti|
jīvaśōṇita- pravr̥ttyā maraṇaṁ vā|
ēṣāṁ siddhiṣu sādhanaṁ vakṣyatē||20||
View original
अतियोगे तु फेनिलरक्तचन्द्रिकोद्गमनम्|
ततश्च क्षाम- तास्वरक्षयदाहकण्ठशोषभ्रममोहोन्मादमूर्च्छाशिरः शू- न्यताहृद्धूमायनगात्रशूलसुप्तितृष्णोर्ध्वानिलप्रकोपकर्ण- शूलार्द्दितवाक्सङ्गहनुसंहननजिह्वाप्रवेशनिर्गमाक्षिव्यावृ- त्तिविसंज्ञतानिद्राबलाग्निहानयो भवन्ति|
जीवशोणित- प्रवृत्त्या मरणं वा|
एषां सिद्धिषु साधनं वक्ष्यते||२०||
phēnilādyudgamanamatiyōgalakṣaṇam| tataścauṣadhāt pītādyā kṣāmatā sātiyōgādadhikā bhavati| jihvāyā vāyuvaśāt pravēśō nirgamō vā hāniśabdasya nidrādibhiḥ sambandhaḥ| ētē vamanātiyōgāda bhavanti| athavā vamanātiyōgē jīvākhyasya raktasyātipravr̥ttyā maraṇaṁ bhavati| ēṣāṁ ca vamanātiyōgajānāṁ rōgāṇāṁ sādhanaṁ cikitsitaṁ siddhiṣu kalpasthānē vamanavirēcanavyāpatsiddhau vakṣyatē, viśēṣēṇa tu vamanātiyōga ityādinā granthēna|| 20||
Adhikarana samyagvAntasyopacAraH (21) · Śloka 21
yōgēna tu khalvēnaṁ charditavantaṁ suviśōdhitapāṇipāda- mukhaṁ muhūrtamāśvāsya dhūmatrayasyānyatamaṁ sāmarthyataḥ pāya- yitvā punarupaspr̥ṣṭōdakaṁ sammānitasurabhitāmbūlaṁ nivātā- gāraśayyāsthaitaṁ snēhōktēnācāravidhinānuśiṣyāt||21||
View original
योगेन तु ख़ल्वेनं छर्दितवन्तं सुविशोधितपाणिपाद- मुख़ं मुहूर्तमाश्वास्य धूमत्रयस्यान्यतमं सामर्थ्यतः पाय- यित्वा पुनरुपस्पृष्टोदकं सम्मानितसुरभिताम्बूलं निवाता- गारशय्यास्थैतं स्नेहोक्तेनाचारविधिनानुशिष्यात्||२१||
ēvamāturaṁ yōgēna samyagyōgēna charditavantaṁ snēhōktēnācāravidhinānuśiṣyāditi sambandhaḥ| dhūmatrayasyānyatamaṁ mr̥du madhyaṁ virēcanaṁ vā āturādyapēkṣayā| snēhōkta ācāra uṣṇōdakōpacārī syādityādi|| 21||
Adhikarana samyagvAntasyAgnibalAnurodhenAhAravidhiH (22) · Śloka 22
tatō'gnibalamavēkṣya kṣudhaṁ ca sāyāhnē aparē vāhni sukhōda- kapariṣiktaḥ purāṇānāṁ raktaśālitaṇḍulānāṁ susiddha- mannamasnēhalavaṇakaṭukamalpasnēhalavaṇakaṭukaṁ vā drava- prāyamuṣṇōdakānuprāyaṁ sāyaṁ prātarupabhuñjānō vidhimi- mamavēkṣēta pēyādīnām||22||
View original
ततोऽग्निबलमवेक्ष्य क्षुधं च सायाह्ने अपरे वाह्नि सुख़ोद- कपरिषिक्तः पुराणानां रक्तशालितण्डुलानां सुसिद्ध- मन्नमस्नेहलवणकटुकमल्पस्नेहलवणकटुकं वा द्रव- प्रायमुष्णोदकानुप्रायं सायं प्रातरुपभुञ्जानो विधिमि- ममवेक्षेत पेयादीनाम्||२२||
tatō yadyasyāturasyāgnirbalavāṁstataḥ sāyāhnē tasminnēvāhani taṁ bhōjayēt| atha svalpabalastatō dvitīyē'hni bhōjayēt| atraṁ raktaśālitaṇḍulānāṁ sambandhi| imaṁ vidhimavēkṣēta|| 22||
Adhikarana peyAdikramaH (33) · Śloka 2
pēyaṁ vilēpīmakr̥taṁ kr̥tañca yūṣaṁ rasaṁ trīnubhayaṁ tathaikam|
kramēṇa sēvēta narō'nnakālānpradhānamadhyāvaraśuddhiśuddhaḥ|2|
View original
पेयं विलेपीमकृतं कृतञ्च यूषं रसं त्रीनुभयं तथैकम्|
क्रमेण सेवेत नरोऽन्नकालान्प्रधानमध्यावरशुद्धिशुद्धः|२|
kathamityāha-pēyāmityādi| pradhānaśuddhiśuddhō madhyaśuddhiśuddhō'varaśuddhiśuddhaśca narō yathāsaṅkhyēna trīnannakālānubhayaṁ cānnakālamēkaṁ cānnakālaṁ pēyādīn pañca kramēṇa sēvēta| tēnaitaduktaṁ bhavati-bhōjanaṁ hi pratyahamubhayakālaṁ pratiṣṭhitam | tatra yaḥ pradhānarūpayā vakṣyamāṇalakṣaṇayā śuddhyā śuddhaḥ sa prathamē divasē sāyamēkamannakālaṁ pēyāmupayuñjīta| dvitīyē divasē dvāvannakālau pēyāmupayuñjīta| ēvaṁ trīnannakālān pēyōpayuktā bhavati| tataḥ tRtutīyē divasē dvāvannakālau vilēpīmupayuñjīta| caturthē divasē prātarēkamannakālaṁ vilēpīṁ sēvēta| ēvaṁ trīnannakālān vilēpyupayuktā bhavati| caturthē divasē sāyamēkamannakālamakr̥tayūṣamupayuñjīta| pañcamē dvāvannakālāvakr̥tayūṣamupayuñjīta| ēvamakr̥tō yūṣastrīnannakālānupayuktō bhavati| ṣaṣṭhē divasē dvāvannakālau kr̥taṁ yūṣamupayuñjīta| saptamē divasē prātarēkamannakālaṁ kr̥taṁ yūṣamupayuñjīta| ēvaṁ kr̥tayūṣastrīnannakālānupayuktō bhavati| saptamē sāyamēkamannakālaṁ māṁsarasamupayuñjīta| aṣṭamē dvāvannakālau māṁsarasaṁ sēvēta| ēvaṁ māṁsarasastrīnannakālān sēvitō bhavati| iti pradhāna śuddhiśuddhasya pēyādīnāṁ kramēṇa pratyēkamannakālatrayasēvanē kramaḥ| ēvaṁ madhyaśuddhiśuddhēna pēyādayaḥ kramēṇa pratyēkamannakāladvayamāsēvyāḥ| tathā svalpaśuddhiśuddhēna pēyādayaḥ kramēṇaikamannakālamāsēvyāḥ|| 33||
Adhikarana peyAdyupacArapraBAvaH (24) · Śloka 2
yathāṇuragnistr̥ṇagōmayādyaiḥ sandhukṣyamāṇō bhavati kramēṇa|
mahāsthiraḥ sarvacarastathaiva śuddhasya pēyādibhirantarāgniḥ|2|
View original
यथाणुरग्निस्तृणगोमयाद्यैः सन्धुक्ष्यमाणो भवति क्रमेण|
महास्थिरः सर्वचरस्तथैव शुद्धस्य पेयादिभिरन्तराग्निः|२|
kimanēna pēyādikramēṇa bhavatītyāha-yathētyādi| yathā bāhyō'gniraṇuḥ svalpaḥ san tr̥ṇagōmayādyaiḥ sūkṣmaiḥ kramēṇa sandhukṣyamāṇō mahān bhavati| sthiraśca bhavati| sarvaṁ ca paktuṁ śaknōti| tadvacchuddhasya śōdhanēnāntarāgniralpaḥ san pēyādibhiḥ kramēṇa gurubhirmahān sthiraḥ sarvapacaśca bhavati|| 24||
Adhikarana vamanavirecanayoH vegAnusAraM vireke mAnatashca jaghanyamadhyapravrashuddhilakShaNam (25) · Śloka 2
jaghaanyamadhyapravarē tu vēgāḥ catvāra iṣṭā vamanē ṣaḍaṣṭau|
daśaiva tē dvitriguṇā virēkē prasthastathā syāddvicaturguṇaśca||2||
View original
जघान्यमध्यप्रवरे तु वेगाः चत्वार इष्टा वमने षडष्टौ|
दशैव ते द्वित्रिगुणा विरेके प्रस्थस्तथा स्याद्द्विचतुर्गुणश्च||२||
nanu pradhānamadhyāvaraśuddhiśuddha ityuktam| atra na jñāyatē kā pradhānā śuddhiḥ, kā madhyā, kā'varēti| atō dvayōrapi vamanavirēcanayōrvēgasaṅkhyayā mānataḥ pravr̥ttadōṣadarśanataśca jaghanyētyādinā śuddhitrayasya lakṣaṇamucyatē| tatra jaghanyē vamanē catvārō vēgā iṣṭa ācāryaiḥ | madhyē vamanē ṣaḍ vēgāḥ| pravarē vamanē'ṣṭau vēgāḥ| virēkē tu jaghanyē vēgāḥ daśēṣṭāḥ| madhyē virēkē dviguṇā daśa viṁśatirvēgā iṣṭāḥ| pravarē tu virēkē triguṇā daśa triṁśad vēgā iṣṭāḥ| iti vamanavirēcanayōrvēgasaṅkhyyā jaghanyamadhyapravaratvam| tathā jaghanyamadhyapravarē virēkē yathāsaṅkhyēna prasthaḥ dviguṇaścaturguṇaśca syāditi sambandhaḥ|| 25||
Adhikarana anyamatena vamanavirekayoH pravarashuddhilakShaNaM, vamane mAnataH jaghanyAdishuddhilakShaNaM vamanavirecanayogalakShaNa~jca (26) · Śloka 1
pittāvasānaṁ vamanaṁ virēkādarddhaṁ kaphāntañca virēkamāhuḥ|1|
View original
पित्तावसानं वमनं विरेकादर्द्धं कफान्तञ्च विरेकमाहुः|१|
anyē punarācāryāḥ pittāvasānamutkr̥ṣṭaṁ vamanamāhuḥ| virēkācca prasthaparimāṇēnārdhamāhuḥ| tēna jaghanyē vamanē'rdhaprasthaḥ madhyē prasthaḥ| pravarē prasthau dvāviti| tathā kaphāntaṁ virēkamāhuḥ| ta ēvamāhuḥ ādāvēva kaphāntē virēkē pravaratvam|| 26||
Adhikarana vamanavirecanayorvegagaNanAvidhiH (27) · Śloka 1
dvitrānsaviṭkānapanīya vēgānmēyaṁ virēkē vamanē tu pītam||1||
View original
द्वित्रान्सविट्कानपनीय वेगान्मेयं विरेके वमने तु पीतम्||१||
tatra virēkē sapurīṣān dvitrān vēgānapanīyānyanmēyaṁ prasthādinā| vamanē tu yat parimāṇaṁ pītaṁ tadapanīya mēyam|| 27||
Adhikarana virecanavidhiH (28) · Śloka 28
atha vamitavantaṁ punarēvaṁ snēhasvēdābhyāmupapādya śvō virēca- yitavya iti sujaramaślēṣmalaṁ snigdhaṁ phalāmlamuṣṇa- muṣṇōdakānupānaṁ jāṅgalarasaudanaṁ bhōjayēt|
tataḥ sukhō- ṣitaṁ pūrvōktēna vidhinātītē ślēṣmakālē nirannaṁ vibhajya kōṣṭhaṁ yathārhauṣadhamātrāṁ pāyayēt|
na tvakr̥tavamanamanya- trātikrūrakōṣṭhāt||28||
View original
अथ वमितवन्तं पुनरेवं स्नेहस्वेदाभ्यामुपपाद्य श्वो विरेच- यितव्य इति सुजरमश्लेष्मलं स्निग्धं फलाम्लमुष्ण- मुष्णोदकानुपानं जाङ्गलरसौदनं भोजयेत्|
ततः सुख़ो- षितं पूर्वोक्तेन विधिनातीते श्लेष्मकाले निरन्नं विभज्य कोष्ठं यथार्हौषधमात्रां पाययेत्|
न त्वकृतवमनमन्य- त्रातिक्रूरकोष्ठात्||२८||
atha vamitavantaṁ vidhinā saṁsnēhya saṁsvēdya ca śva ayamāturō virēcya iti rasaudanaṁ bhōjayēt| kimbhūtamityāha-sujaramityādi| phalēna dāḍimādināmlam| tatō rasaudanaṁ bhuktvā rātrau sukhēnānāyāsēnōṣitaṁ prātarnirannaṁ ślēṣmakālē dinasya prathamatribhāgē gatē kōṣṭhaṁ mr̥dvādibhēdēna vibhajya vikalpya yathārhāmauṣadhamātrāṁ pāyayēt| pūrvōktēna ca vamanōktēna maṅgalapūrvēṇa vidhinā| akr̥tavamanamāturaṁ virēcanaṁ na pāyayēt| krūrakōṣṭhamakr̥tavamanamēva virēcanaṁ pāyayēt|| 28||
Adhikarana akRutavamanasya virecanauShadhadAne doShaH (29) · Śloka 29
akr̥tavamanasya hi ślēṣmaṇōpahatamauṣadhamūrdhvaṁ pravartatē|
urasi vāvaruddhamavatiṣṭhatē|
tatō nālaṁ virēkāya||29||
View original
अकृतवमनस्य हि श्लेष्मणोपहतमौषधमूर्ध्वं प्रवर्तते|
उरसि वावरुद्धमवतिष्ठते|
ततो नालं विरेकाय||२९||
kuta ēvamityāha-akr̥tavamanasyētyādi| akr̥tavamanasya snēhādinā hr̥di ślēṣmāvaśyamēva bhavatīti| tēna ślēṣmaṇā upahataṁ virēkauṣadhaṁ pītaṁ mukhēna pratyāgacchati| athavā vakṣasi ruddhaṁ virēkāya na paryāptaṁ bhavati| taikṣṇyāt paryāptamapi vā virēkāya|| 29||
Adhikarana krUrakoShThaM varjayitvA samyagviriktasyApi samBAvyA vyApat (30) · Śloka 30
samyagviriktasyāpi cādhaḥ srastaḥ ślēṣmā grahaṇīṁ chāda- yitvā gauravamāpādayati pravāhikāṁ vā|
na tvēṣa dōṣō- 'tikrūrakōṣṭhasya vāyvātmakatvāt||30||
View original
सम्यग्विरिक्तस्यापि चाधः स्रस्तः श्लेष्मा ग्रहणीं छाद- यित्वा गौरवमापादयति प्रवाहिकां वा|
न त्वेष दोषो- ऽतिक्रूरकोष्ठस्य वाय्वात्मकत्वात्||३०||
tathā viriktasya ślēṣmā hr̥dayāt kukṣāvapasrastō grahaṇī cādayitva kōṣṭhagauravaṁ pravāhikāṁ vāpādayati| krūrakōṣṭhasya tu vātakōṣṭhatvāt ślēṣmā kōṣṭhē na kiñcicchaknōti|| 30||
Adhikarana shleShmakAle virecanaprayoge doShaH (31) · Śloka 31
ślēṣmakālē tvakr̥tavamanōktadōṣāḥ|
śūlādhmānagaura- vāṇi ca kr̥tvā chardikṣīṇē ślēṣmaṇyaparāhṇē rātrau vā virēcayēt||31||
View original
श्लेष्मकाले त्वकृतवमनोक्तदोषाः|
शूलाध्मानगौर- वाणि च कृत्वा छर्दिक्षीणे श्लेष्मण्यपराह्णे रात्रौ वा विरेचयेत्||३१||
ya ēvākr̥tavamanasya virēcanēna dōṣa uktaḥ sa ēva kr̥tavamanasyāpi ślēṣmakālapītēna| athavā ślēṣmakālapītaṁ virēcanaṁ śūlādīni kr̥tvāgnibalāt kṣīṇē ślēṣmaṇi sāyāhnē rātrau vā virēcayēt|| 31||
Adhikarana annAvRute virecanadoShaH (32) · Śloka 32
tēnānnāvr̥tamapi tulyam|
chardiñca punastajjanayati||32||
View original
तेनान्नावृतमपि तुल्यम्|
छर्दिञ्च पुनस्तज्जनयति||३२||
tēnaiva ślēṣmakālapītēna virēcanōnānnāvr̥tamapi virēcanaṁ tulyam| tēnaitaduktaṁ bhavati-yad bhukē virēcanaṁ pīyatē tadannāvr̥taṁ virēcanaṁ kṣīṇē'nnē sāyāhnē rātrau vā virēcayēt| tadannāvr̥taṁ punaśchardi janayatīti ślēṣmakālapītādviśēṣaḥ|| 32||
Adhikarana aviriktasya shleShmakAle vamanaM deyam (33) · Śloka 33
aviriktasya tu ślēṣmakālē ca vamanaṁ nirannaṁ yōjyam|
tathōrdhvaṁ sukhēna nirharaṇāt||33||
View original
अविरिक्तस्य तु श्लेष्मकाले च वमनं निरन्नं योज्यम्|
तथोर्ध्वं सुख़ेन निर्हरणात्||३३||
yaḥ punaḥ pūrvamaviriktastasyāviriktasya ślēṣmakālapītaṁ vamanaṁ sukhēna svakāryaṁ karōti|| 33||
Adhikarana koShThatraividhyaM tallakShaNa~jca (34) · Śloka 34
kōṣṭhastu trividhō bhavati-mr̥duḥ krūrō madhyaśca|
tatra bahupittō mr̥duḥ|
sa viricyatē kṣīrēkṣurasāmlatakra- mastuguḍakr̥sarasarpirnavamadyōṣṇōdakapīludrākṣāpūgaphalā- dibhirapi|
bahuvātaḥ krūraḥ|
sa durvirēcyastriphalāti- lvakatrivr̥nnīlinīphalādibhirapi|
bahuślēṣmā samadōṣaśca madhyaḥ|
sa sādhāraṇaḥ|
yē ca snihyantyacchapānēna prāyaśaḥ trisaptapañcarātrairiti||34||
View original
कोष्ठस्तु त्रिविधो भवति-मृदुः क्रूरो मध्यश्च|
तत्र बहुपित्तो मृदुः|
स विरिच्यते क्षीरेक्षुरसाम्लतक्र- मस्तुगुडकृसरसर्पिर्नवमद्योष्णोदकपीलुद्राक्षापूगफला- दिभिरपि|
बहुवातः क्रूरः|
स दुर्विरेच्यस्त्रिफलाति- ल्वकत्रिवृन्नीलिनीफलादिभिरपि|
बहुश्लेष्मा समदोषश्च मध्यः|
स साधारणः|
ये च स्निह्यन्त्यच्छपानेन प्रायशः त्रिसप्तपञ्चरात्रैरिति||३४||
kōṣṭhaṁ vibhajyētuyuktaṁ, tatra na jñāyatē katividhaḥ kōṣṭhaḥ kīdr̥śaścētyāha-kōṣṭhastvityādi| subōdham| tathā yō'cchapēyasnēhēna trirātrēṇa snihyati sa mr̥dukōṣṭhaḥ| yaḥ saptarātrēṇa snihyati sa krūraḥ| yaḥ pañcarātrēṇa snihyati sa madhya iti lakṣaṇāntaram|| 34||
Adhikarana doShaBedena virecanadravyaBedaH (35) · Śloka 35
tatra kaṣāyamadhuradravyaiḥ pittē virēcanam|
mūtrakaṭuṣṇaiḥ kaphē|
snigdhōṣṇalavaṇairvātē||35||
View original
तत्र कषायमधुरद्रव्यैः पित्ते विरेचनम्|
मूत्रकटुष्णैः कफे|
स्निग्धोष्णलवणैर्वाते||३५||
tatra kaṣāyatvādiyuktairdravyaiḥ pittē virēcanaṁ yōjyam| mūtrādibhiḥ ślēṣmaṇi| snigdhatvādiyuktairvātē|
Adhikarana virecanauShadhapAnottaramupacAraH (36) · Śloka 3
pītamātra ēva cauṣadhē chardivighātāya śītāmbunā mukhamasya sahasā siñcēt|
tataścōṣṇōdakēna sō'ntarmukhaṁ viśō- dhyārdrasurabhimr̥nmātuluṅgajambīrasumanaḥ saugandhikādihRr̥dya- gandhānupajighrēt|
nivātasukhaśayyāsthitaścāvibandhā- rthamalpālpamuṣṇōdakamanukaṇṭhyaṁstanmanā vēgānnadhārayan īrayamāṇaśca śayyāsanē pratigrāhē'śītaspr̥gvaricyēta||3||
View original
पीतमात्र एव चौषधे छर्दिविग़ाताय शीताम्बुना मुख़मस्य सहसा सिञ्चेत्|
ततश्चोष्णोदकेन सोऽन्तर्मुख़ं विशो- ध्यार्द्रसुरभिमृन्मातुलुङ्गजम्बीरसुमनः सौगन्धिकादिह्ऱृद्य- गन्धानुपजिग़्रेत्|
निवातसुख़शय्यास्थितश्चाविबन्धा- र्थमल्पाल्पमुष्णोदकमनुकण्ठ्यंस्तन्मना वेगान्नधारयन् ईरयमाणश्च शय्यासने प्रतिग्राहेऽशीतस्पृग्वरिच्येत||३||
subōdham| anukaṇṭhyaṁ stōkamātraṁ piban|| 36||
Adhikarana virecane doShabahirgamanakramaH (37) · Śloka 37
yathā ca vamanē svēdaprasēkauṣadhakaphapittānilāḥ kramēṇa pravartantē tathā virēcanē vātamūtrapurīṣapittakaphāḥ punaścāntē vāyuḥ|
dōṣāṇāṁ hi dēhē tathā sannivēśān mārgavaiparītyācca śōdhanayōriti||37||
View original
यथा च वमने स्वेदप्रसेकौषधकफपित्तानिलाः क्रमेण प्रवर्तन्ते तथा विरेचने वातमूत्रपुरीषपित्तकफाः पुनश्चान्ते वायुः|
दोषाणां हि देहे तथा सन्निवेशान् मार्गवैपरीत्याच्च शोधनयोरिति||३७||
yathā ca vamanē svēdādīni kramēṇa pravartantē, tadvidvirēcanē vātādīni| kutō'yaṁ vamanavirēcanayōrdōṣanirgamē parasparaviparītaḥ kramaḥ ityāha-dōṣāṇāmityādi| mukhēna vamanamūrdhvabhāganaikuṭyādādau kaphaṁ nirharati| tataḥ pittam| paścādanilam| virēcanaṁ vaiparītyādadhōbhāganaikaṭyādādāvanilam| madhyē pittam| antē kapham| tatra ca punarantē'nilamapatarpaṇāditi vijñēyam|| 37||
Adhikarana virecanApravRuttAvalpapravRuttau ca vidhiH (38) · Śloka 38
apravr̥ttau tu bhēṣajāttējanārthamuṣṇōdakaṁ pāyayēt|
pāṇi- tāpaiśca jaṭharaṁ svēdayēt|
pravr̥ttē ca dīptāgnēḥ snigdhavapuṣā bahudōṣasyālpadōṣē naiva vā pravr̥ttē'lpadōṣasyāpi jīrṇa- bhaiṣajyasyāhaḥśēṣaṁ balaṁ cāpēkṣya bhūyō mātrāṁ vidadhyāt|
na tvajīrṇauṣadhasyātiyōgabhayāt|
tadaharvā bhuktavatō- 'nyēdyuḥ adr̥ḍhasnēhaṁ va daśarātrādūrdhvamupaskr̥tadēhamavahitō bhūyaḥ pāyayēt||38||
View original
अप्रवृत्तौ तु भेषजात्तेजनार्थमुष्णोदकं पाययेत्|
पाणि- तापैश्च जठरं स्वेदयेत्|
प्रवृत्ते च दीप्ताग्नेः स्निग्धवपुषा बहुदोषस्याल्पदोषे नैव वा प्रवृत्तेऽल्पदोषस्यापि जीर्ण- भैषज्यस्याहःशेषं बलं चापेक्ष्य भूयो मात्रां विदध्यात्|
न त्वजीर्णौषधस्यातियोगभयात्|
तदहर्वा भुक्तवतो- ऽन्येद्युः अदृढस्नेहं व दशरात्रादूर्ध्वमुपस्कृतदेहमवहितो भूयः पाययेत्||३८||
virēcanē ca vēgāpravr̥ttāvuṣṇōdakaṁ ca pānāya yōjayēt| jaṭharaṁ ca svēdayēt| dīptāgnēḥ snigdhaśarīrasya bahudōṣasya cauṣadhēnālpē dōṣē pravr̥ttē naiva vā pravr̥ttē yōgyaṁ divasaśēṣaṁ dr̥ṣṭvā balaṁ ca panarauṣadhamātrāṁ vidadhyāt| alpadōṣasyāpi dīptāgnitvādakr̥tavirēka ēva bhēṣajē jīrṇē bhūyō mātrāṁ vidadhyāt| alpadōṣasya punaryadyajīrṇa ēvauṣadhē punarauṣadhaṁ dīyatē tatō virēcanātiyōgamutpādayati| athavā yasya saprayōjanāya bhūya auṣadhamātrā na sambhavati tasyānyēdyurdvitīyē'hani dēyaḥ| athavā adr̥ḍhasnēhamabahusnigdhaṁ mātrāṁ daśarātrādūrdhvaṁ bhūyaḥ pāyayēt| kīdr̥śamupaskr̥tadēhaṁ snēhādisaṁskr̥tadēhamityarthaḥ| kīdr̥śō bhiṣak pāyayēt| avahitō'vahitagrahaṇaṁ pūrvāyōgakāraṇatyāgārtham|| 38||
Adhikarana sadAturAdiShu visheShakRutyam (39) · Śloka 39
hnībhayatnōbhaiśca vēgābhighātaśīlāḥ prāyaśaḥ striyō rāja- samīpasthā vaṇijaśca bhavanti|
tasmādētē vēgadhāraṇapra- vr̥ddhavātatvātsadā''turā durvirēcyāśca|
tān susnigdhān śōdhayēt|
anyānapi cākālanirhāravihārahārān|
tata- ścaiṣāṁ sadāturatvādalpō'pyāmayō duḥsādhyō bhavati|
tēṣāṁ punaḥ kriyāvidhiḥ snēhavyāpatsiddhāvupadēkṣyatē||39||
View original
ह्नीभयत्नोभैश्च वेगाभिग़ातशीलाः प्रायशः स्त्रियो राज- समीपस्था वणिजश्च भवन्ति|
तस्मादेते वेगधारणप्र- वृद्धवातत्वात्सदाऽऽतुरा दुर्विरेच्याश्च|
तान् सुस्निग्धान् शोधयेत्|
अन्यानपि चाकालनिर्हारविहारहारान्|
तत- श्चैषां सदातुरत्वादल्पोऽप्यामयो दुःसाध्यो भवति|
तेषां पुनः क्रियाविधिः स्नेहव्यापत्सिद्धावुपदेक्ष्यते||३९||
hniyā lajjayā striyō bhayēna ca rājasamīpasthā lōbhēna ca vaṇijaḥ prāyō vēgāghātaśīlā bhavanti| atastēṣāṁ vēgadhāraṇēna pravr̥ddhavātatvāt sadāturatvaṁ durvirēcyatvaṁ ca| atastānatisnigdhān kr̥tvā śōdhayēt| api cēti samuccayē| na kēvalaṁ stryādīnēvaivaṁ śōdhayēt| yāvadanyānapyēvaṁ śōdhayēt| kānityāha-akālētyādi| akālē'prāptē'tikrāntē kālē nirhārādayō yēṣāṁ tē tathōktāḥ| nirhārō mutrādyutsargaḥ| vihāraścaṅkramaṇādiḥ| āhāraḥ prasiddhaḥ| tēṣāṁ stryādīnāṁ kriyāvidhiḥ| snēhavyāpatsiddhāvadhyāyē kalpasthāna upadēkṣyatē|| 39||
Adhikarana virekAyogalakShaNam (40) · Śloka 40
tatrāsamyagvirēkāt kukṣihr̥dayāviśuddhirādhmānamaruciḥ prasēkaḥ kaphapittōtklēśachardibhramāḥ kaṇḍūḥ piṭakā vi- dāhō gauravamagnisādastandrā staimityaṁ pratiśyāyō vātavi- ṇmūtrasaṅgaśca||40||
View original
तत्रासम्यग्विरेकात् कुक्षिहृदयाविशुद्धिराध्मानमरुचिः प्रसेकः कफपित्तोत्क्लेशछर्दिभ्रमाः कण्डूः पिटका वि- दाहो गौरवमग्निसादस्तन्द्रा स्तैमित्यं प्रतिश्यायो वातवि- ण्मूत्रसङ्गश्च||४०||
tatrētyādinā virēcanasyāsamyagyōgayōgātiyōgānāṁ lakṣaṇamāha| asamyagyōgō virēcanasyāyōgaḥ| tēna kukṣyaviśuddhyādīnāṁ mūtrasaṅgāntānāmudbhavaḥ|| 40||
Adhikarana samyagvirekaPalam (41) · Śloka 41
samyagvirēkādvyādhyupaśamō yathōktaviparyayaśca||41||
View original
सम्यग्विरेकाद्व्याध्युपशमो यथोक्तविपर्ययश्च||४१||
samyagyōgādvirēcanasādhyasya vyādhērupaśamaḥ| svasthasyāpyayōgādivyādhīnāṁ vaiparītyaṁ kukṣiśuddhirucivaktravaiśadyādikaṁ bhavati|| 41||
Adhikarana ativirekajavyApadaH (42) · Śloka 42
ativirēkāttu kēvalaṁ dōṣarahitamudakaṁ raktaṁ vā mēdō- māṁsadhāvanōpamaṁ kr̥ṣṇaṁ vā pravartatē|
parikartikā hr̥dayōdvēṣṭēnaṁ gudanissaraṇaṁ nayanapravēśaḥ pipīlikāsañcāra ivāṅgē vama- nātiyōgatulyatā ca||42||
View original
अतिविरेकात्तु केवलं दोषरहितमुदकं रक्तं वा मेदो- मांसधावनोपमं कृष्णं वा प्रवर्तते|
परिकर्तिका हृदयोद्वेष्टेनं गुदनिस्सरणं नयनप्रवेशः पिपीलिकासञ्चार इवाङ्गे वम- नातियोगतुल्यता च||४२||
virēcanātiyōgāttu dōṣapravr̥ttyanantaraṁ dōṣarahitasya kēvalasyōdakasya raktasya vā mēdōmāṁsadhāvanatulyasya kr̥ṣṇasya vā pravr̥ttiḥ| parikartikādayō vamanātiyōgōktāśca vyādhayō kṣāmatāsvarakṣayādayō jāyantē|| 42||
Adhikarana samyagvirikte vidhiH (43) · Śloka 43
samyagviriktaṁ cainaṁ vamanōktēna dhūmavarjyēna vidhinōpapā- dayēt|
atha vamitavāniva kramēṇānnānyupayuñjānaḥ prakr̥ti- bhōjanamāgacchēditi||43||
View original
सम्यग्विरिक्तं चैनं वमनोक्तेन धूमवर्ज्येन विधिनोपपा- दयेत्|
अथ वमितवानिव क्रमेणान्नान्युपयुञ्जानः प्रकृति- भोजनमागच्छेदिति||४३||
ēnaṁ puruṣaṁ yōgēna yathōktalakṣaṇēna viriktaṁ vamanōktēna vidhinōpacarēt| atra dhūmō varjya iti viśēṣaḥ| yacca vamitasya pēyādyannagaṇōpayōgakramēṇa prakr̥tibhōjanāgamanumuktaṁ tadviriktasyāpi vidhēyam|
Adhikarana vamanavirecanayoryogyAvasthA (44) · Śloka 44
bhavati cātra- jīrṇā'nnē vamanaṁ yōjyaṁ kaphē jīrṇē virēcanam||44||
View original
भवति चात्र- जीर्णाऽन्ने वमनं योज्यं कफे जीर्णे विरेचनम्||४४||
bhavati cātrēti gadyabandhōpasaṁhārē rītiḥ| hyastanē'nnē jīrṇē vamanaṁ dēyam| ślēṣmaṇi ca jīrṇē virēcanam| tainētaduktaṁ bhavati- vamanaṁ jīrṇē'nnē hyastanē dēyaṁ ślēṣmaṇi ca sthita ēva dēyam| virēcanaṁ punarannē ślēṣmaṇi ca jīrṇē dēyamiti|| 44||
Adhikarana pItauShadhasya mandAgnitvAdau la~gGanam (45) · Śloka 45
mandavahnimasaṁśaddhumakṣāmaṁ dōṣadurbalam|
adr̥ṣṭajīrṇaliṅgañca la~ghghayēt pītabhēṣajam|
snēhasvēdauṣadhōtklēśasaṅgairiti na bādhyatē||45||
View original
मन्दवह्निमसंशद्धुमक्षामं दोषदुर्बलम्|
अदृष्टजीर्णलिङ्गञ्च ल~ग़्ग़येत् पीतभेषजम्|
स्नेहस्वेदौषधोत्क्लेशसङ्गैरिति न बाध्यते||४५||
vamanāya virēcanāya ca pītauṣadhaṁ mandāgnimasaṁśuddhamapravr̥ttadōṣamakṣāmaṁ dōṣairduṣṭairhīnabalamadr̥ṣṭajīrṇauṣadhalakṣaṇaṁ ca taṁ tadaharlaṅghayēt ā jīrṇaliṅgāt| ētāvatā hi snēhōtklēśādibhirāturō na bādhyatē|| 45||
Adhikarana peyAderagnivardhakatvampeyAnarhatarpaNArhAH (46) · Śloka 46
saṁśōdhanāsravisrāvasnēhayōjanalaṅghanaiḥ|
yātyagnirmandatāṁ tasmāt kramaṁ pēyādimācarēt|
srutālpapittaślēṣmāṇaṁ madyapaṁ vātapaittikam|
pēyāṁ na pāyayēttēṣāṁ tarpaṇādikramō hitaḥ||46||
View original
संशोधनास्रविस्रावस्नेहयोजनलङ्ग़नैः|
यात्यग्निर्मन्दतां तस्मात् क्रमं पेयादिमाचरेत्|
स्रुताल्पपित्तश्लेष्माणं मद्यपं वातपैत्तिकम्|
पेयां न पाययेत्तेषां तर्पणादिक्रमो हितः||४६||
saṁśōdhanētyādinā prasaṅgēna yathōktasya pēyādikramasya viṣayaṁ darśayati| tatra saṁśōdhanē pravr̥ttē yasya pittaślēṣmāṇau alpau srutau dēhāvasthitau| yaśca svabhāvēna madyapō yaśca prakr̥tyā vātapaittikastān pēyāṁ na pāpayēt| tēṣāṁ hi tarpaṇādikramō hitaḥ| pēyāsthānē tarpaṇā dēyā ityarthaḥ| tarpaṇā lājasaktavaḥ|| 46||
Adhikarana apakvapacyamAnavamanavirecanayoreva doShasaMshodhakatvam (47) · Śloka 47
apakvaṁ vamanaṁ dōṣāṇ pacyamānaṁ virēcanam|
nirharēdvamanasyātaḥ pākaṁ na pratipālayēt||47||
View original
अपक्वं वमनं दोषाण् पच्यमानं विरेचनम्|
निर्हरेद्वमनस्यातः पाकं न प्रतिपालयेत्||४७||
tathā vaidyō vamanasya pākāvasthāṁ na pratipālayēt| ayōgē śīghramēva pratikriyāṁ kuryādityarthaḥ| virēcanē tu pākāvasthāṁ pratipālayēdēva| kuta ityāha-apakvamityādi| subōdham|
Adhikarana vamanavirecanayorviparIta- gatayorupacAraH (48) · Śloka 48
ūrdhvādhōrēcanaṁ yuktaṁ vaiparītyēna jāyatē|
yadā tadā chardayataḥ siñcēduṣṇēna vāriṇā|
pādau śītēna cōrdhvāṅgaṁ viparītaṁ virēcanē||48||
View original
ऊर्ध्वाधोरेचनं युक्तं वैपरीत्येन जायते|
यदा तदा छर्दयतः सिञ्चेदुष्णेन वारिणा|
पादौ शीतेन चोर्ध्वाङ्गं विपरीतं विरेचने||४८||
ūrdhvarēcanaṁ vamanaṁ yuktaṁ sadyadā kēnacit kāraṇēna vaiparītyēna virēcanatayā jāyatē| tathā'dhārēcanaṁ virēcanaṁ yadā kutaścinnimittādvaiparityēna vamanatvēna jāyatē tadā virēcanēna vaiparītyācchardayata uṣṇēna vāriṇā pādau siñcēt śītēna cōrdhvāṅgaṁ siñcēt| yadā tu vamanē vaiparītyādvirēkastadā viricyataḥ purvaviparītaṁ kāryaṁ pādau śītōdakēna siñcēduṣṇōdakēna cōrdhvāṅgamityarthaḥ|| 48||
Adhikarana doShapAkajAte svayaM vireke AhAravidhAnam (49) · Śloka 49
durbalō bahudōṣaśca dōṣapākēna yaḥ svayam|
viricyatē bhēdanīyairbhōjyaistamupapādayēt||49||
View original
दुर्बलो बहुदोषश्च दोषपाकेन यः स्वयम्|
विरिच्यते भेदनीयैर्भोज्यैस्तमुपपादयेत्||४९||
daubalayādiyuktō dōṣapākēna yaḥ svayaṁ viricyatē| taṁ bhēdanīyairāhārairupapādayēt| na tasmai virēcanamauṣadhaṁ dēyaṁ nāpi stambhanamityarthaḥ|| 49||
Adhikarana durbalAdiShu mRudbalpashodhanauShadha vidhistatra hetushca (3) · Śloka 3
durbalaḥ śōdhitaḥ pūrvamalpadōṣaḥ kr̥śō naraḥ|
aparijñātakōṣṭhaśca pibēnmr̥dvalpamauṣadham|
varaṁ tadasakr̥t pītamanyathā saṁśayāvaham||3||
View original
दुर्बलः शोधितः पूर्वमल्पदोषः कृशो नरः|
अपरिज्ञातकोष्ठश्च पिबेन्मृद्वल्पमौषधम्|
वरं तदसकृत् पीतमन्यथा संशयावहम्||३||
Adhikarana durbalasya bahucaladoShasya stokaM stokaM shodhanavidhiralpadoShasya shamanauShadhavidhishca (2) · Śloka 2
harēdbahūṁścalān dōṣānalpānalpān punaḥ punaḥ|
durbalasya mr̥dudravyairalpān saṁśamayēttu tān||2||
View original
हरेद्बहूंश्चलान् दोषानल्पानल्पान् पुनः पुनः|
दुर्बलस्य मृदुद्रव्यैरल्पान् संशमयेत्तु तान्||२||
Adhikarana bahudoShANAmanirharaNe vyApat (50) · Śloka 50
klēśayanti ciraṁ tē hi hanyurvainamanirhr̥tāḥ||50||
View original
क्लेशयन्ति चिरं ते हि हन्युर्वैनमनिर्हृताः||५०||
durbalaḥ san pūrvaṁ śuddhaḥ tathālpadōṣastathā kr̥śaḥ tathā mr̥dvādiviśēṣēṇāparijñātakōṣṭhaḥ sa mr̥dvalpaṁ cauṣadhaṁ pibēt| yatastadauṣadhaṁ prayōjanāpēkṣāyāmasakr̥danēkavāraṁ pītaṁ varam| na tvanyathā sakr̥t saṁśayāvahaṁ pītaṁ varamatiyōgabhayāt| tathā durbalasya calān dōṣān bahūn prabhūtān sataḥ stōkaṁ kr̥tvā mr̥dubhirdravyairharēt punaḥ punaḥ| tāṁstu durbalasya calān dōṣān alpān sataḥ anirhr̥tānēva śamanaiḥ śamayēt| yatastē dōṣā bahavaḥ pracalitā ēnamāturamanirhr̥tāḥ santaściraṁ vyādhibhiḥ klēśayanti| hanyurēva vā|
Adhikarana mandAgnikrUrakoShThayoH shodhane purvakRutyam (51) · Śloka 51
mandāgniṁ krūrakōṣṭhaṁ ca sakṣāralavaṇairghr̥taiḥ|
sandhukṣitāgniṁ vijitakaphavātaṁ ca śōdhayēt||51||
View original
मन्दाग्निं क्रूरकोष्ठं च सक्षारलवणैर्घृतैः|
सन्धुक्षिताग्निं विजितकफवातं च शोधयेत्||५१||
mandāgniṁ puruṣaṁ śōdhanaprasaṅgē sati sakṣāraiśca ghr̥tairyathōktaiḥ sandhukṣitāgniṁ vijitaślēṣmāṇaṁ ca śōdhayēt| tathā krūrakōṣṭhaṁ salavaṇairghr̥taiḥ sandhukṣitāgniṁ vijitavātaṁ ca śōdhayēt|| 51||
Adhikarana rUkShavirekAtpUrvaM bastyAdividhistatra hetushca (52) · Śloka 52
rūkṣabahvanilakrūrakōṣṭhavyāyāmaśīlinām|
dīptāgnīnāṁ ca bhaiṣajyamavirēcyaiva jīryati|
tēbhyō bastiṁ purō dadyāttataḥ snigdhaṁ virēcanam|
śakr̥nnirhr̥tya vā kiñcittīkṣṇābhiḥ phalavartibhiḥ|
pravr̥ttaṁ hi malaṁ snigdhō virēkō nirharētsukham||52||
View original
रूक्षबह्वनिलक्रूरकोष्ठव्यायामशीलिनाम्|
दीप्ताग्नीनां च भैषज्यमविरेच्यैव जीर्यति|
तेभ्यो बस्तिं पुरो दद्यात्ततः स्निग्धं विरेचनम्|
शकृन्निर्हृत्य वा किञ्चित्तीक्ष्णाभिः फलवर्तिभिः|
प्रवृत्तं हि मलं स्निग्धो विरेको निर्हरेत्सुख़म्||५२||
rūkṣatvādiyuktānāṁ virēcanaṁ bhaiṣajyamavirēcyaiva jarāṁ yāti| atastēṣāṁ prathamaṁ bastiṁ dattvā snigdhaṁ virēcanaṁ dēyam| athavā tēṣāṁ tīkṣṇābhiḥ phalavartibhiḥ kiñcit purīṣaṁ nirhr̥tya snigdhaṁ virēcanaṁ dēyamiti sambandhaḥ| yataḥ phalavartibhirbastinā vā pravr̥ttaṁ malaṁ snigdhō virēkaḥ sukhaṁ nirharēt|| 52||
Adhikarana IShatsnehapUrvakaM saMshodhyAH (53) · Śloka 53
viṣābhighātapiṭakākuṣṭhaśōphavisarpiṇaḥ|
kāmalāpāṇḍumēhārtānnātisnigdhān viśōdhayēt||53||
View original
विषाभिग़ातपिटकाकुष्ठशोफविसर्पिणः|
कामलापाण्डुमेहार्तान्नातिस्निग्धान् विशोधयेत्||५३||
viṣādimantaḥ kāmalādyārtāśca nātisnigdhān viśōdhayēt| stōkasnigdhān viśōdhayēdityarthaḥ|| 53||
Adhikarana sarveShu snehavirecanavidhiH susnigdheShu tu rUkShavirecanavidhiH (54) · Śloka 54
sarvān snēhavirēkaiśca rūkṣaistu snēhabhāvitān||54||
View original
सर्वान् स्नेहविरेकैश्च रूक्षैस्तु स्नेहभावितान्||५४||
ētān sarvān viśōdhya vyādhyārtān snēhavirēcanaiḥ śōdhayēt| snēhabhāvitadēhān vā rūkṣairēva virēcanaiḥ śōdhayēt| snēhabhātidēhō yēṣāṁ sañcitasnēhasaṁskārō dēhasya vidyatē|| 54||
Adhikarana vamanAdInAM madhye madhye sneha svedau sarvAnte snehashca (55) · Śloka 55
karmaṇāṁ vamanādīnāṁ punarapyantarē'ntarē|
snēhasvēdau prayuñjīta snēhamantē balāya ca||55||
View original
कर्मणां वमनादीनां पुनरप्यन्तरेऽन्तरे|
स्नेहस्वेदौ प्रयुञ्जीत स्नेहमन्ते बलाय च||५५||
tathā vamanādīnāṁ vamanavirēcanāsthāpanānuvāsanaśirōvirēcanānāmantarē'ntarē madhyē madhyē snēhasvēdau prayuñjīta| antē ca balārthaṁ snēhamupayuñjīta|| 55||
Adhikarana svedAdyutkliShTadoShasyaiva sushodhyatvamatra dRuShTAntashca (56) · Śloka 56
ūṣādibhiryathōtklēśya hniyatē vāsasō malaḥ|
tathaiva vapuṣaḥ snēhasvēdamāṣatilādibhiḥ||56||
View original
ऊषादिभिर्यथोत्क्लेश्य ह्नियते वाससो मलः|
तथैव वपुषः स्नेहस्वेदमाषतिलादिभिः||५६||
kutaḥ kimarthaṁ snēhasvēdau yuñjītētyāha-ūṣētyādi| yathā vāsasaḥ ūṣādibhirutklēśya malō hniyatē tadvadvapuṣaḥ snēhādibhirhniyata iti sambandhaḥ| ūṣā syāt kṣāramr̥ttikā|| 56||
Adhikarana snehasvedarahitashodhane vyApat (57) · Śloka 57
snēhasvēdāvanabhyasya kuryātsaṁśōdhanaṁ tu yaḥ|
dāruśuṣkamivānāmē śarīraṁ tasya dīryatē||57||
View original
स्नेहस्वेदावनभ्यस्य कुर्यात्संशोधनं तु यः|
दारुशुष्कमिवानामे शरीरं तस्य दीर्यते||५७||
anyacca snēhasvēdāvanabhyasya yastu saṁśōdhanaṁ kuryāt tasya śarīraṁ dīryatē naśyati| yathā śuṣkaṁ dārvānamanē|| 57||
Adhikarana tIkShNavirecananirUhalakShaNam (58) · Śloka 58
sukhaṁ kṣipraṁ mahāvēgamasaktaṁ yat pravartatē|
nātiglānikaraṁ nāpi hr̥di pāyau ca rukkaram|
antarāśayagaṁ klinnaṁ kr̥tsnaṁ dōṣaṁ nirasyati|
virēcanaṁ nirūhaṁ vā tattīkṣṇamiti nirdiśēt||58||
View original
सुख़ं क्षिप्रं महावेगमसक्तं यत् प्रवर्तते|
नातिग्लानिकरं नापि हृदि पायौ च रुक्करम्|
अन्तराशयगं क्लिन्नं कृत्स्नं दोषं निरस्यति|
विरेचनं निरूहं वा तत्तीक्ष्णमिति निर्दिशेत्||५८||
virēcanaṁ nirūhō vā yat sukhaṁ kṣiprādiyōgēna kr̥tsnaṁ dōṣaṁ nirasyati tattīkṣṇamucyatē|| 58||
Adhikarana bheShajasya tIkShNaprAptau hetuH (59) · Śloka 59
jalāgnikīṭairaspr̥ṣṭaṁ dēśakālaguṇānvitam|
navaṁ mātrādhikaṁ kiñcittulyavīryaiḥ subhāvitam|
snēhasvēdōpapannasya tīkṣṇatvaṁ yāti bhēṣajam|
atō viparyayē mandaṁ mandatāṁ ca prapadyatē||59||
View original
जलाग्निकीटैरस्पृष्टं देशकालगुणान्वितम्|
नवं मात्राधिकं किञ्चित्तुल्यवीर्यैः सुभावितम्|
स्नेहस्वेदोपपन्नस्य तीक्ष्णत्वं याति भेषजम्|
अतो विपर्यये मन्दं मन्दतां च प्रपद्यते||५९||
nanu tīkṣṇatvaṁ kathaṁ yātītyāha-jalāgnītyādi| jalādibhiraspr̥ṣsṭaṁ yōgyē dēśē kālē ca jātaṁ guṇaiśca pūrṇaṁ tulyavīryaiḥ sādhu bhāvitaṁ tīkṣṇatvaṁ yātīti sambandhaḥ| atō yathōktaistīkṣṇalakṣaṇairviparyayē sati mandaṁ jñēyam| taikṣṇayahētuviparyayācca bhēṣajaṁ mandatāṁ prapadyatē| sukhaṁ kṣipramityādi tīkṣṇalakṣaṇaṁ sarvamapi| jalāgnyaspr̥ṣṭādistaikṣṇyahētustayōrvaiparītyē madhyam|
Adhikarana tIkShNAdivyAdhiShu tIkShNAdiBeShajaM kramAddeyam (60) · Śloka 60
tīkṣṇō madhyō mr̥durvyādhiḥ sarvamadhyālpalakṣaṇaḥ|
balāpēkṣaṁ hitaṁ tēṣu madhyaṁ mr̥du kramāt||60||
View original
तीक्ष्णो मध्यो मृदुर्व्याधिः सर्वमध्याल्पलक्षणः|
बलापेक्षं हितं तेषु मध्यं मृदु क्रमात्||६०||
trividhabhēṣajapradarśanaprasaṅgēnōcyatē-tīkṣṇa ityādi| yō vyādhiḥ svanidānōktairlakṣaṇaiḥ sampurṇaḥ sa tīkṣṇaḥ| yō madhyalakṣaṇaḥ sa madhyō vyādhiḥ| svalpalakṣaṇō mr̥duriti| tatra tīkṣṇavyādhēstīkṣṇamauṣadhaṁ dēyam| madhyaṁ madhyasya| mr̥durmr̥dōriti| ētaccāturabalāpēkṣayā yōjyam| tēnaitaduktaṁ bhavati-svalpatīkṣṇavyādhērapi tīkṣṇaṁ na yōjyamiti sarvatra vyabhicāraḥ|| 60||
Adhikarana sAtyashodhanauShadhaniShedhastatra hetushca (61) · Śloka 61
apravarttya malān dravyaṁ sātmībhūtaṁ hi jīryati|
vamanaṁ vā virēkaṁ vā tasmātsātmyaṁ na yōjayēt||61||
View original
अप्रवर्त्त्य मलान् द्रव्यं सात्मीभूतं हि जीर्यति|
वमनं वा विरेकं वा तस्मात्सात्म्यं न योजयेत्||६१||
tathā vamanaṁ bhavatu virēkō vā bhavatu yadyasya sātmyamāhārarūpēṇābhyastaṁ tadvamanāya virēcanāya vā na yōjyam| yataḥ sātmībhūtaṁ dravyaṁ malānapravarttyaiva jīryati|| 61||
Adhikarana shAstravidhinA saMshodhanaM sevyameva (62) · Śloka 62
vibhraṁśō viṣavatsamyagyōgō yasyāmr̥tōpamaḥ|
kālē'vaśyaṁ prayōjyañca yasmādyatnēna tatpibēt||62||
View original
विभ्रंशो विषवत्सम्यग्योगो यस्यामृतोपमः|
कालेऽवश्यं प्रयोज्यञ्च यस्माद्यत्नेन तत्पिबेत्||६२||
tacca śōdhanaṁ śāstrōktēna vidhānēnāvahitaḥ pibēt| yatastasya śōdhanasya vibhraṁśō viparītā sēvā viṣavat| samyagyōgaśca yasyāmr̥tōpamaḥ| nanu kadācidupēkṣya ityata āha-kālē'vaśyaṁ prayōjyañca vyādhibhayāt|| 62||
Adhikarana samyagupAsyamAnashodhanaPalam (63-64) · Śloka 64
buddhiprasādaṁ balamindriyāṇāṁ dhātusthiratvaṁ jvalanasya dīptim|
cirācca pākaṁ vayasaḥ karōti saṁśōdhanaṁ samyagupāsyamānam||63||
iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tau aṣṭāṅgasaṁgraha- saṁhitāyāṁ sūtrasthānē vamanavirēcanavidhirnāma saptaviṁśō'dhyāyaḥ||64||
View original
बुद्धिप्रसादं बलमिन्द्रियाणां धातुस्थिरत्वं ज्वलनस्य दीप्तिम्|
चिराच्च पाकं वयसः करोति संशोधनं सम्यगुपास्यमानम्||६३||
इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतौ अष्टाङ्गसंग्रह- संहितायां सूत्रस्थाने वमनविरेचनविधिर्नाम सप्तविंशोऽध्यायः||६४||
upasaṁharannāha-buddhiprasādamityādi| saṁśōdhanaṁ samyak sādhu kr̥tvā upāsyamānasēvyamānaṁ buddhiprasādādikaṁ karōti|| 63|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyām aṣṭāṅgasaṁgraha- vyākhyāyāṁ śaśilēkhāyāṁ sūtrasthānē saptaviṁśō'dhyāyaḥ