Adhikarana atha bAlopacaraNIyo nAma prathamo~adhyAyaH - avataraNikA · Śloka
ēvaṁ pañcabhiḥ sthānaistantrasya pradhānamaṅgakāyākhyaṁ śēṣāṅgavyāpi nirṇītam| bālādīnāṁ tu saptānāṁ stōkavyaktaśēṣatvātsarvēṣāmēva nirṇayaṁ kartumuttarākhyaṁ ṣaṣṭhaṁ sthānamārabhyatē| tatrāpi bālē kāyatastōkamantaraṁ yātō'taḥ prathamamēva bālacikitsā vaktavyā| tatra prathamaṁ bālasya rōgōdbhavapratiṣēdhōpāyapradarśanārthamadhyāya ārabhyatē| tatō'rakṣayā jātānāṁ rōgāṇāṁ pratīkāradarnāyaiva dvitīyō'dhyāyaḥ|
Adhikarana pratij~jA (1) · Śloka 1
athātō bālōpacaraṇīyanāmādhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातो बालोपचरणीयनामाध्यायं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
athētyādi pūrvavadvyākhyēyamiti hētyādi ca| bālōpacaraṇamadhikr̥tya kr̥tō'dhyāyō bālōpacaraṇīyaḥ, taṁ vyākhyāsyāmaḥ|| 1||
Adhikarana ulbAdvishodhanam (2) · Śloka 2
atha khalu jātamātramēva bālamulbāt saindhavasarpiṣā mārjayēt||2||
View original
अथ खलु जातमात्रमेव बालमुल्बात् सैन्धवसर्पिषा मार्जयेत्||२||
athētyānantaryē| 'khalu' śabda idānīmarthē| jātamātraṁ tatkāla ēva bālamulbāt vēṣṭitō jāyatē yēna garbhaḥ sa ulbastasmāt saindhavayuktēna sarpiṣā mārjayēcchōdhayēt||2||
Adhikarana prANapratyAnayanam (3) · Śloka 3
tatō'syātiprabalamōhajvaraparītasarvagātrasya krōśitumapi rujānurūpasamarthasyānavasthitāśēṣadēhadhātōrasambhāvya yauvanādyavasthasya krakacasparśamiva karavasanaśayanasaṁsargamanyamānasyāvikalpitamaṅgāni vikṣiptaḥ punariva maraṇamanubhavatō līyamānasaṁjñasyātisambādhayōnipuṭāvapīḍitaprāṇapratyānayanāya balātailēna pariṣēkaṁ kuryāt|
karṇa mūlē cāśmanōḥ saṅghaṭṭanam||3||
View original
ततोऽस्यातिप्रबलमोहज्वरपरीतसर्वगात्रस्य क्रोशितुमपि रुजानुरूपसमर्थस्यानवस्थिताशेषदेहधातोरसम्भाव्य यौवनाद्यवस्थस्य क्रकचस्पर्शमिव करवसनशयनसंसर्गमन्यमानस्याविकल्पितमङ्गानि विक्षिप्तः पुनरिव मरणमनुभवतो लीयमानसंज्ञस्यातिसम्बाधयोनिपुटावपीडितप्राणप्रत्यानयनाय बलातैलेन परिषेकं कुर्यात्|
कर्ण मूले चाश्मनोः सङ्घट्टनम्||३||
tatō'nantaramasya bālasyātisambādhēnātisaṅkaṭēna yōnipuṭēna prasūtikālē'vapīḍitānāṁ prāṇānāṁ pratyānayanāya balātailēna śarīrōktēna pariṣēkaṁ kuryāt| kimbhūtasyētyāha-atiprabalētyādi| atiprabalēna mōhajvarēṇa parītāni samantādvyāptāni sarvagātrāṇi yasya| janmamaraṇayōrhi mōhajvarāvēśaḥ prāguktaḥ| tathā prasūtiklēśarujānurūpaṁ tāṁ pratikarttuṁ krōśitumapyakṣamasyāśaktasya| tathā anavasthitā agr̥hītasvarūpā aśēṣā dēhadhātavō yasya| dhātavō vātādirasādimūtrādayaḥ| tathā asambhāvyā yauvanādyavasthā yasya| anyakarādisaṁsargañca krakacasparśamiva manyamānasya| krakacaṁ karapatram| tathāvikalpitaṁ rujāprayuktatvēnaivāṅgāni vikṣiptaḥ| tathānyajanmani maraṇamanubhūya prasūtikālē rujayā punariva maraṇamanubhavatō līyamānasaṁjñasya mūḍhacētanasya| karṇamūlē karṇasamīpē cāsya bālasyāśmanōḥ pāṣāṇayōḥ saṅghaṭṭanaṁ parasparābhighātaṁ kuryāt| ētacca prasūtikālasañjātamōhapraśamārtham|| 3||
Adhikarana nishceShTasya prabodhanaM karNe mantroccAraNaM ca (4) · Śloka 4
yadi vā'cēṣṭa ēva syāttataḥ kr̥ṣṇakapālikayā śūrpēṇa cainamabhiniṣpunīyāt|
dakṣiṇakarṇamūlē ca mantramasyōccārayēt _ aṅgādaṅgatsambhavasi hr̥dayādabhijāyasē|
ātmā vai putranāmāsi sa jīva śaradāṁ śatam|
śatāyuḥ śatavarṣō'si dīrghamāyuravāpnuhi|
nakṣatrāṇi diśō rātrirahaścatvābhirakṣatu||4||
View original
यदि वाऽचेष्ट एव स्यात्ततः कृष्णकपालिकया शूर्पेण चैनमभिनिष्पुनीयात्|
दक्षिणकर्णमूले च मन्त्रमस्योच्चारयेत् _ अङ्गादङ्गत्सम्भवसि हृदयादभिजायसे|
आत्मा वै पुत्रनामासि स जीव शरदां शतम्|
शतायुः शतवर्षोऽसि दीर्ग़मायुरवाप्नुहि|
नक्षत्राणि दिशो रात्रिरहश्चत्वाभिरक्षतु||४||
atrāntarē ca yadyacēṣṭa ēva syāttataḥ kr̥ṣṇayā dhūmakajjalēna mr̥ditamadhyayā kapālikayā śūrpēṇa cābhinisphuraṇāya yatēta| yatō'tiprabhāvāttaṁ bōdhayati| asya ca bālasya dakṣiṇakarṇamūlē aṅgādaṅgādityādi ślōkadvayaṁ mantramuccārayēt| mantravyākhyānasya yat prayōjanaṁ tatsubōdham|| 4||
Adhikarana nAbhinAlacchedanAdi (5) · Śloka 5
pratyāgataprāṇasya ca prakr̥tibhūtasya nābhinālaṁ nālābhibandhanāccaturaṅgulasyōrdhvaṁ kṣōumasūtrēṇa baddhvā tīkṣṇēna śastrēṇa vardhayēt|
grīvāyāṁ cainamāsajjēt|
nābhiñca kuṣṭhatailēna sēcayēt||5||
View original
प्रत्यागतप्राणस्य च प्रकृतिभूतस्य नाभिनालं नालाभिबन्धनाच्चतुरङ्गुलस्योर्ध्वं क्षोउमसूत्रेण बद्ध्वा तीक्ष्णेन शस्त्रेण वर्धयेत्|
ग्रीवायां चैनमासज्जेत्|
नाभिञ्च कुष्ठतैलेन सेचयेत्||५||
tataḥ prakr̥tibhūtasya svasthasya ca nālābhibandhanānrābhinālasya yatra jaṭharē nibandhanaṁ bhavati, tasmāccaturaṅgulādūrdhvaṁ kṣōumasūtrēṇa baddhvā sūtrabandhādūrdhvaṁ śastrēṇa nābhinālasya vardhanaṁ chēdanaṁ kuryāt| ēnamiti chinnaśiṣṭaṁ nābhinālaṁ bālasya grīvāyāṁ sūtrēṇāsajjayēllambatvaparihārāya| kuṣṭhēna yuktaṁ siddhaṁ vā tailaṁ kuṣṭhatailaṁ tēna nābhiṁ sēcayēt|| 5||
Adhikarana snapanam (6) · Śloka 6
tataḥ kṣīrivr̥kṣakaṣāyēṇa sarvagandhōdakēna vā saptatapanīyarajatanirvāpaṇakavōṣṇēna kapitthapatrakaṣāyēṇa vā tadvidhēna snāpayēt||6||
View original
ततः क्षीरिवृक्षकषायेण सर्वगन्धोदकेन वा सप्ततपनीयरजतनिर्वापणकवोष्णेन कपित्थपत्रकषायेण वा तद्विधेन स्नापयेत्||६||
tatō'nantaraṁ taṁ bālaṁ kṣīrivr̥kṣāṇāṁ vaṭādīnāṁ kaṣāyēṇa taptānāṁ tapanīyarajatānāṁ nirvāpaṇēna tatra tāpōpaśamēnōṣṇīkr̥tēna snāpayēditi| athavā sarvagandhadravyōdakēna tapanīyāditaptēna| athavā kapitthapatrāṇāṁ kaṣāyēṇa tadvidhēnēti tapanīyādikavōṣṇēna| tapanīyaṁ suvarṇam| rajataṁ rupyam|| 6||
Adhikarana jihvauShThAdishodhanam (7) · Śloka 7
tatō'sya suparilikhitanakhayā suprakṣālitōpavānayā kārpāsapicvavaguṇṭhitayā dakṣiṇapradēśinyā jihvōuṣṭhakaṇṭhamanusukhaṁ pramujyāt|
tāluṁ cōnnāmya snēhapicunōpariṣṭādavaguṇṭhayēt||7||
View original
ततोऽस्य सुपरिलिख़ितनख़या सुप्रक्षालितोपवानया कार्पासपिच्ववगुण्ठितया दक्षिणप्रदेशिन्या जिह्वोउष्ठकण्ठमनुसुख़ं प्रमुज्यात्|
तालुं चोन्नाम्य स्नेहपिचुनोपरिष्टादवगुण्ठयेत्||७||
tataḥ snānādanantaramasya bālasya suparilikhitanakhatvādiyuktyā dakṣiṇakarapradēśinyā jihvōuṣṭhakaṇṭhaṁ sādhu satrivēśāya pramr̥jyāt| suparilikhitaṁ pārūṣyādināśāya śastrēṇa kr̥ttaṁ nakhaṁ yasyāḥ| pūrvaṁ suprakṣalitā paścādupavanōpaśuṣkā suprakṣālitōpavānā| kārpāsamayaḥ picuḥ kārpāsakhaṇḍaḥ| tēnāvaguṇṭhitayā mārdavāya vēṣṭitayā| pradēśinyaṅguṣṭhāt dvitīyā| tathāvidhayaiva ca tathā tālūnnāmya snēhayuktēna kārpāsapicunōpariṣṭācchirasyavaguṇṭhayēdācchādayēt|| 7||
Adhikarana medhAjanakaM prAshanam (8) · Śloka 8
tataścaindrībrāhmīśaṅkhapuṣpīvacākalkaṁ madhughr̥tōpētaṁ harēṇumātram kuśāgrābhimantritaṁ sauvarṇēnāśvatthapatrēṇa mēdhāyurbalajananaṁ prāśayēt|
tadvad brāhmībalānantāśatāvaryanyatamacūrṇaṁ vā||8||
View original
ततश्चैन्द्रीब्राह्मीशङ्खपुष्पीवचाकल्कं मधुघृतोपेतं हरेणुमात्रम् कुशाग्राभिमन्त्रितं सौवर्णेनाश्वत्थपत्रेण मेधायुर्बलजननं प्राशयेत्|
तद्वद् ब्राह्मीबलानन्ताशतावर्यन्यतमचूर्णं वा||८||
anantaramaindryādīnāṁ kalkaṁ harēṇumātramānaṁ madhughr̥tābhyāṁ yuktaṁ kuśāgrēṇa darbhāgrēṇa mēdhādijananēna vaidikēna mantrēṇābhimantritaṁ suvarṇavikārēṇāśvatthapatrēṇa karaṇēna prāśayēttaṁ mēdhādijananam| ēndrī indrāṇī| brāhmī brahmasuvarcalā| śaṅkhapuṣpī kāśmīrēṣu vīraṭī| harēṇavaḥ satīnāḥ| aśvatthapatrākr̥titvātsōuvarṇamaśvatthapatram| tadvadaindryādikalkavidhinānēna brāhmyādīnāmanyatamasya vā cūrṇaṁ prāśayēt| anantā dūrvā|| 8||
Adhikarana garBodakavAmanam (9) · Śloka 9
tataḥ saindhavōpahitēna sarpiṣā garbhōdakāni vāmayēt|
tathāsyōraḥ kaṇṭhaviśuddhyā lāghavamabhilāṣaśca jāyatē||9||
View original
ततः सैन्धवोपहितेन सर्पिषा गर्भोदकानि वामयेत्|
तथास्योरः कण्ठविशुद्ध्या लाघवमभिलाषश्च जायते||९||
tataḥ prāśādanantaramasmai saindhavēna yuktaṁ sarpirgarbhōdakavamanāya dadyāt| tayēti vamanēnāsya bālasyōraḥkaṇṭhasya viśuddhyā lāghavādikaṁ jāyatē|| 9||
Adhikarana jAtakarma (10) · Śloka 10
athāsya jātakarma prājāpatyēna vidhinā kuryāt||10||
View original
अथास्य जातकर्म प्राजापत्येन विधिना कुर्यात्||१०||
athānantaramasya bālasya prājāpatyēna brāhmēṇa vaidikēna vidhinā jātakarma kuryāt|| 10||
Adhikarana sUtikAyAH stanyAvataraNakAlaH (11) · Śloka 11
api ca sirāṇāṁ hr̥dayasthānāṁ vivr̥tatvātprasūtitaḥ|
tr̥tīyē'hni caturthē vā strīṇāṁ stanyaṁ pravartatē||11||
View original
अपि च सिराणां हृदयस्थानां विवृतत्वात्प्रसूतितः|
तृतीयेऽह्नि चतुर्थे वा स्त्रीणां स्तन्यं प्रवर्तते||११||
strīṇāṁ sūtānāṁ prasūtitaḥ prasavāttr̥tīyē caturthē vāhni stanyaṁ pravartatē| yatastadā hr̥dayasthāḥ sirāḥ sarvā vivr̥tā bhavantiḥ, garbhiṇyāstu saṁvr̥tāḥ| yata ēvamatō yāvatsyanyaṁ tāvadayaṁ kramaḥ|| 11||
Adhikarana prathamAdidineShu shishoH prAshanam (12) · Śloka 12
tasmātprathamē'hanyanantā miśritē madhusarpiṣī mantrapūtē trikālaṁ prāśayēt|
dvitīyē lakṣmaṇāsiddhaṁ sarpistr̥tīyē ca||12||
View original
तस्मात्प्रथमेऽहन्यनन्ता मिश्रिते मधुसर्पिषी मन्त्रपूते त्रिकालं प्राशयेत्|
द्वितीये लक्ष्मणासिद्धं सर्पिस्तृतीये च||१२||
prathamē'hanyanantayā dūrvayā miśritē madhusarpiṣī| anantāmiśraṇaṁ mēdhāpuṣṭyādīñjanayēdēvaṁ vaidikēna mantrēṇa pūtē ahani trīn kālān prāśayēt| dvitīyē'hni lakṣmṇāsiddhaṁ sarpistrikālam| tathaiva tr̥tīyē||12||
Adhikarana prathamastanyapAnavidhiH (13) · Śloka 13
tataḥ prāṅnivāritastanyasya svapāṇitalasammitaṁ sarpirdvikālaṁ dāpayēdanantaraṁ ca stanyamiṣṭitaḥ||13||
View original
ततः प्राङ्निवारितस्तन्यस्य स्वपाणितलसम्मितं सर्पिर्द्विकालं दापयेदनन्तरं च स्तन्यमिष्टितः||१३||
tatō'nantaraṁ caturthē stanyapānāt prāṅnivāritastanyasya yatnēna rakṣitastanyapānasya dvikālaṁ prātarmadhyāhnē ca svapāṇital asammitaṁ bālasya karatalamēyaṁ sarpirdāpayēt| anantaraṁ tatkāla ēvēṣṭatō yathēcchaṁ stanyaṁ dāpayēt|| 13||
Adhikarana karNapathi snehadAnam (14) · Śloka 14
aharahaścāsya śrōtraśr̥ṅgāṭakaṁ snēhāplutēna plōtēna pracchādayēt||14||
View original
अहरहश्चास्य श्रोत्रशृङ्गाटकं स्नेहाप्लुतेन प्लोतेन प्रच्छादयेत्||१४||
asya ca bālasyāharahaḥ pratidinaṁ śrōtraśr̥ṅgāṭakaṁ karṇapathaṁ snēhāplutēna snēhamagnēna plōtēna cailakhaṇḍēna pracchādayēt|| 14||
Adhikarana saMveshanam (15) · Śloka 15
prākśirasaṁ cainaṁ kṣōumanicayē saṁvēśayēducchīrṣakē cāsyābhimantritamudakumbhaṁ sthāpayēt dvārapakṣayōśca||15||
View original
प्राक्शिरसं चैनं क्षोउमनिचये संवेशयेदुच्छीर्षके चास्याभिमन्त्रितमुदकुम्भं स्थापयेत् द्वारपक्षयोश्च||१५||
kṣaumāṇāṁ vastrāṇāṁ nicayē prākśirasamēnaṁ bālaṁ saṁvēśayēcca| saṁvēśanaṁ śayyāyāṁ sthāpanam| subōdham| ucchīrṣakaḥ śayyāyāḥ śirōbhāgaḥ| dvārapakṣō dvārapārśvaḥ|| 15||
Adhikarana vIjanAdyupacArAH (16) · Śloka 16
ādārīvidārībadarīkhadiranimbapīluparūṣakaśākhābhirēnaṁ vījayēt|
tābhiśca samantataḥ sūtikāgāraṁ pariVvārayēt|
sarṣapātasīkaṇakaṇikāścāntarbahiḥ prakirēt|
sāyaṁ prātaśca balim||16||
View original
आदारीविदारीबदरीख़दिरनिम्बपीलुपरूषकशाख़ाभिरेनं वीजयेत्|
ताभिश्च समन्ततः सूतिकागारं परिVवारयेत्|
सर्षपातसीकणकणिकाश्चान्तर्बहिः प्रकिरेत्|
सायं प्रातश्च बलिम्||१६||
ēnaṁ bālamādāryādīnāṁ śākhābhirvījanaṁ kārayēt| (ni) ādārī kākahantālī tōyā khadiravalyapi| vījanaṁ vyajanavātēna pavanam| tābhiścādāryādiśākhābhiḥ sūtikāgāraṁ samantataḥ sarvatōdikkaṁ parivārayēt| sūtikāgārasyāntarbahiśca sarṣapādikaṇikā vikirēdvikṣipēt| sāyaṁ prātaśca baliṁ bhūtōpahāramantarbahiḥ prakirēt||16||
Adhikarana dhUpanaM shAntikarma ca (17) · Śloka 17
vraṇōktaiśca guggulvādibhirdhūpaṁ kurvīta|
tathā brāhmaṇō'tharvavēdaviddaśāhaṁ śāntikarma kuryāt|
māyūrīṁ mahāmāyūrīmāryāratnakētudhāriṇīṁ cōbhayakālaṁ vācayēt||17||
View original
व्रणोक्तैश्च गुग्गुल्वादिभिर्धूपं कुर्वीत|
तथा ब्राह्मणोऽथर्ववेदविद्दशाहं शान्तिकर्म कुर्यात्|
मायूरीं महामायूरीमार्यारत्नकेतुधारिणीं चोभयकालं वाचयेत्||१७||
varṇōktā guggulvādayaḥ sūtrasthānē śastrakarmavidhōu guggulvagurusarjarasavacāgōurasarṣapētyādinā paṭhitāḥ| subōdham| dvē vidyē ēkā laghumāyūrī saptaśatī| dvitīyā mahāmāyūrī catuḥsahasrī| āryāśabdaḥ prajāvācī| ratnakētunāmnā viśiṣṭā dhāriṇīti saugatādīnāṁ yā prasiddhā|| 17||
Adhikarana rakShAkarmavisheShaH (18) · Śloka 18
hiṅguvacāturuṣkarakṣōghnaiḥ pōṭalikāmuttaradēhalyāmāsajjēt|
kumārasya ca saha mātrā kāṇṭhē ucchīrṣakē ca|
tadvadāryāparṇaśabarīmāryāparājitāṁ ca gōrōcanābhilikhitām|
dvārē ca dēhalīmanutiryaṅmusalaṁ nidhāpayēt|
kaṇakaṇḍakatindukēndhanāgniṁ naktaṁ divañca jāgr̥yāt|
tathānuraktāḥ striyaḥ suhr̥daśca|
prahr̥ṣṭajanasampūrṇañca tadvēśma kāryam||18||
View original
हिङ्गुवचातुरुष्करक्षोघ्नैः पोटलिकामुत्तरदेहल्यामासज्जेत्|
कुमारस्य च सह मात्रा काण्ठे उच्छीर्षके च|
तद्वदार्यापर्णशबरीमार्यापराजितां च गोरोचनाभिलिखिताम्|
द्वारे च देहलीमनुतिर्यङ्मुसलं निधापयेत्|
कणकण्डकतिन्दुकेन्धनाग्निं नक्तं दिवञ्च जागृयात्|
तथानुरक्ताः स्त्रियः सुहृदश्च|
प्रहृष्टजनसम्पूर्णञ्च तद्वेश्म कार्यम्||१८||
pōṭalikā prasēvikā| uttaradēhalī dvāraśākhayōruparyāsaktaṁ kāṣṭham| kumārasya balasya kaṇṭhē ucchīrṣakē ca hiṅgvādipōṭalikāmāsajjēt| tanmātuśca tathaivēti sahārthaḥ| āryāparṇaśabarīvidyā āryāparājitā iti mūlamantrēṇa gōrōcanayā bhūrjādipatralikhitā tasya kaṇṭhē ucchīrṣakē cāsajjēt| dēhalīmanu dēhalyanusārēṇa dvārē tiryaṅmusalaṁ nidhāpayēt| dēhalī dvāraśākhayōrādhārakāṣṭham| yasya cāgnēḥ kaṇādikamindhanaṁ tamagniṁ naktandivaṁ ca jāgr̥yāt niryāṇādrakṣēt| kaṇaṁ khaṇḍataṇḍulāḥ| kaṇḍakaṁ taṇḍulakṣōdanacūrṇam| tathānuraktāḥ striyō jāgr̥yuḥ suhr̥daśca| subōdham|| 18||
Adhikarana stanyadAnArhadhAtrIlakShaNam (19) · Śloka 19
athāsya samānavarṇā madhyamavayāḥ śuciralōlupā nibhr̥tānāturā jīvadvatsā vatsalā dakṣiṇā brahmacāriṇyavyaṅgā bahukṣīrā śuklāmbarācārā dīrghahrasvādidēhadōṣāṣṭakarahitā alambōrdhvacūcukātipīnahīnastanadōṣamuktā yuktacūcukā dhātrī syāttasya ēva stanyaṁ pibēta||19||
View original
अथास्य समानवर्णा मध्यमवयाः शुचिरलोलुपा निभृतानातुरा जीवद्वत्सा वत्सला दक्षिणा ब्रह्मचारिण्यव्यङ्गा बहुक्षीरा शुक्लाम्बराचारा दीर्घह्रस्वादिदेहदोषाष्टकरहिता अलम्बोर्ध्वचूचुकातिपीनहीनस्तनदोषमुक्ता युक्तचूचुका धात्री स्यात्तस्य एव स्तन्यं पिबेत||१९||
atha bālasya savarṇatvādiyuktā dhātrī syāt| varṇō brāhmaṇādiḥ| madhyaṁ vayastāruṇyādvardhvam| dāruvāhiḥ paṭhati| taruṇī syādavatsalā| klēśaṁ na sahatē vr̥ddhā stanyaṁ cāsyā na puṣṭikr̥diti| lōlupā āhārapānagr̥dhnuḥ nibhr̥tā avyagrā| anāturā vyādhirahitā| vatsalā apatyavatsalā| dakṣiṇā anukūlā| brahmacāriṇī niṣiddhapuṁsaṁ yōgā| avyaṅgā sampūrṇāṅgā| ācārasya śuklatvamaninditatvam| aṣṭau dēhadōṣāḥ atidīratvamatihrasvatvamatilōmatvamalōmatvamatiśuklatvamatikr̥ṣṇatvamatikārśyamatisthūlatvañca| alambacūcukā anūrdhvābhimukhacūcukā ca| atipīnahīnābhyāṁ stanadōṣābhyāṁ muktā| yuktaṁ pramāṇānadhikaṁ cūcukaṁ yasyāḥ sā tathōktā| cūcukaṁ stanāgram| tasyā yathōktāyā ēva dhātryāḥ stanyaṁ pibēt| ēvakāragrahaṇamētadguṇamiśrībhāvapratiṣēdhāya|| 19||
Adhikarana shuddhastanyalakShaNam (20) · Śloka 20
taccōdakapātrē duhyamānamēkatāṁ yadudakēna saha gacchati vakṣyamāṇadōṣarahitañca tacchuddhamārōgyabalajananam||20||
View original
तच्चोदकपात्रे दुह्यमानमेकतां यदुदकेन सह गच्छति वक्ष्यमाणदोषरहितञ्च तच्छुद्धमारोग्यबलजननम्||२०||
taccēti stanyamudakapūrṇē pātrē duhyamānamudakēna saha yadēkatāmavibhaktavr̥ttitvaṁ gacchati| bālāmayapratiṣēdhē vakṣyamāṇōuḥ stanyadōṣaiḥ rahitaṁ tacchuddhamārōgyādijananaṁ ca bōddhavyam|| 20||
Adhikarana dhAtryAH stanadAnavidhiH (21) · Śloka 21
atha dhātrī snātā'nuliptā nityamahatavāsāḥ sumanāḥ prajāsthāpanauṣadhīḥ śirasā bibhrāṇā prāṅmūkhī stanaṁ prāgdakṣiṇaṁ dhautamīṣatparisrutaṁ pāyayēt||21||
View original
अथ धात्री स्नाताऽनुलिप्ता नित्यमहतवासाः सुमनाः प्रजास्थापनौषधीः शिरसा बिभ्राणा प्राङ्मूखी स्तनं प्राग्दक्षिणं धौतमीषत्परिस्रुतं पाययेत्||२१||
athētyādinā dhātryāḥ prathamaṁ stanapānavidhānam| sumanāḥ sucittā prajāsthāpanīyānyauṣadhāni ēndrīdūrvādīni mahākaṣāyasaṁgrahōktāni| īṣatparisrutaṁ stōkakr̥ṣṭastanyaṁ stanaṁ bālaṁ dhātrī pāyayēt|| 21||
Adhikarana nAnAstanyapAnadoShAH (22) · Śloka 22
nānāstanyasya hyasātmyatvānnānāvidhā vyāpadō bhavanti|
aparisrutē cātistanyapūrṇastanapānēnōtsnēhanāt kāsaśvāsajvaracchardiṣāṁ sambhavaḥ||22||
View original
नानास्तन्यस्य ह्यसात्म्यत्वान्नानाविधा व्यापदो भवन्ति|
अपरिस्रुते चातिस्तन्यपूर्णस्तनपानेनोत्स्नेहनात् कासश्वासज्वरच्छर्दिषां सम्भवः||२२||
nānētyādinānēkastanyapānapratiṣēdhaprayōjanam| atistanyapūrṇastanapānēna bālasyōtsnēhanāt kāsādisambhavaḥ| utsnēhanaṁ tat snēhasyāntargamanam|| 22||
Adhikarana stanyanAshahetavaH stanyajananopAyAshca (23) · Śloka 23
rūkṣānnapānakarśanakrōdhaśōkakāmādibhiḥ stanyanāśaḥ|
stanyajananāni tu madyāni sīdhuvarjyānyānūpamāṁsāni dravāḥ svādvamlalavaṇaprāyāścāhārāḥ kṣīriṇyaścauṣadhayaḥ kṣīrapānamanāyāsaḥ saumanasyaṁ ca||23||
View original
रूक्षान्नपानकर्शनक्रोधशोककामादिभिः स्तन्यनाशः|
स्तन्यजननानि तु मद्यानि सीधुवर्ज्यान्यानूपमांसानि द्रवाः स्वाद्वम्ललवणप्रायाश्चाहाराः क्षीरिण्यश्चौषधयः क्षीरपानमनायासः सौमनस्यं च||२३||
rūkṣānnapānādinā striyāḥ stanyanāśō bhavati| madyādīni stanya jananāni bhavanti| subōdham|| 23||
Adhikarana pAnAnarhastanyaM stanyAnarhabAlAvasthA ca (24) · Śloka 24
na tu kṣudhitaśōkārtaśrāntakruddhapraduṣṭadhātugarbhiṇīviruddhāhārabhuktānāṁ stanyaṁ pāyayēnnājīrṇauṣadhañca bālamiti||24||
View original
न तु क्षुधितशोकार्तश्रान्तक्रुद्धप्रदुष्टधातुगर्भिणीविरुद्धाहारभुक्तानां स्तन्यं पाययेन्नाजीर्णौषधञ्च बालमिति||२४||
kṣudhitādīnāṁ saptānāṁ sambandhi stanyaṁ na pāyayēt| yasya ca bālasya mahāmantraprayuktamauṣadhaṁ na jīrṇaṁ taṁ nirdōṣamapi stanyaṁ na pāyayēt|| 24||
Adhikarana ShaShThInishAyAM visheShakRutyam (25) · Śloka 25
bhavati cātra- ṣaṣṭhīṁ niśāṁ viśēṣēṇa kr̥tarakṣābalikriyāḥ|
jāgr̥yurbāndhavāstasya dadhataḥ paramāṁ mudam||25||
View original
भवति चात्र- षष्ठीं निशां विशेषेण कृतरक्षाबलिक्रियाः|
जागृयुर्बान्धवास्तस्य दधतः परमां मुदम्||२५||
yadyapi sarvaṁ daśāhaṁ rakṣādikamuktaṁ tathāpi viśēṣēṇa ṣaṣṭhīṁ niśāṁ tasya bālasya bāndhavāḥ kr̥tarakṣābalikriyāḥ paramaṁ ca harṣaṁ dadhatō jāgr̥yuḥ|| 25||
Adhikarana nAmakaraNam (26) · Śloka 26
daśamē dvādaśē vāhni gōtrācāraiḥ śubhaiḥ śubhē|
sūtā snānōtsavaṁ kuryātpitā'patyasya nāma ca|
dinē śatatamē vākhyāṁ pūrṇē saṁvatsarē'thavā|
vibhratō'ṅgairmanōhvālarōcanāgurucandanam|
pūjyaṁ tripuruṣānūkamādau ghōṣavadakṣaram|
avr̥ddhaṁ kr̥tamūṣmāntamanarātipratiṣṭhitam|
nakṣatradēvatāyuktaṁ tadēva tu na kēvalam|
maṅgalyamantarantasthaṁ na duṣṭaṁ na ca taddhitam|
puṁsō visarjanīyāntaṁ samavarṇaṁ striyāḥ punaḥ|
viṣamākṣaramakrūraṁ vispaṣṭārthaṁ manōramam|
sukhōdyaṁ dīrghavarṇāntamāśīrvādābhidhānavat||26||
View original
दशमे द्वादशे वाह्नि गोत्राचारैः शुभैः शुभे|
सूता स्नानोत्सवं कुर्यात्पिताऽपत्यस्य नाम च|
दिने शततमे वाख्यां पूर्णे संवत्सरेऽथवा|
विभ्रतोऽङ्गैर्मनोह्वालरोचनागुरुचन्दनम्|
पूज्यं त्रिपुरुषानूकमादौ घोषवदक्षरम्|
अवृद्धं कृतमूष्मान्तमनरातिप्रतिष्ठितम्|
नक्षत्रदेवतायुक्तं तदेव तु न केवलम्|
मङ्गल्यमन्तरन्तस्थं न दुष्टं न च तद्धितम्|
पुंसो विसर्जनीयान्तं समवर्णं स्त्रियाः पुनः|
विषमाक्षरमक्रूरं विस्पष्टार्थं मनोरमम्|
सुखोद्यं दीर्घवर्णान्तमाशीर्वादाभिधानवत्||२६||
tatō daśamē dvādaśē vā'hani śubhē praśastē śubhaiḥ svagōtrācāraiḥ sūtā ātmanaḥ snānōtsavaṁ kuryāt| tadaiva ca pitā apatyasya nāma kuryāt| athavā janmadinācchatatamē dinē ākhyaṁ nāma kuryāt| pūrṇē vā saṁvatsarē ākhyāṁ kuryāt| kimbhūtasya bālasyētyāha- manō-hlāditilakānaṅgairvibhratō dhārayataḥ| alaṁ haritālam| kimbhūtaṁ nāma ityāha-pūjyamityādi| pūjyamutkr̥ṣṭatvaṁ prasiddhyā| tripuruṣānūkaṁ pitr̥pitāmahaprapitāmahānukārikam| ata ūrdhvaṁ svakulyānāmapi nāma na kāryam| tathāvidhaṁ ca nāma kuryādyasminnāmni ādōu ghōṣavadakṣaraṁ varṇō vidyatē| tatra vargāṇāṁ tr̥tīyacaturthāḥ, antaḥsthāḥ, hakārānusvārōu, yamōu, tr̥tīyacaturthōu, nāsikyāścasaṁvr̥takaṇṭhā nādānupradānā ghōṣavantaśca| vargāṇāṁ tr̥tīyā gajaḍadabāḥ caturthā ghajhaḍhadhabhāḥ antaḥsthāḥ yaralavāḥ anusvārō nāmāyōgavāhaḥ anuktā ēvēhāyōgavāhāḥ yathā visarjanīyajihvāmūlīyādayaḥ tr̥tīyaścaturthaśca yamaḥ yamā uccāraṇa ēvōpalabhyantē yathā yajñaśabdē nāsikāviśēṣaḥ iha nityanāsikyā ḍa-ña-ṇa-na-māḥ| ghōṣavatvamēvaiṣāṁ varṇaguṇānāmasmākamupayōgi| avr̥ddhaṁ yasmin nāmnyādivarṇē vr̥ddhisaṁjñā na vidyatē| vr̥ddhiriti saṁjñā ākāraikārōukārāṇām| kr̥tamiti kr̥tpratyayāntam| kr̥datiṅiti tiṅvarjitaḥ pratyayaḥ kr̥tsaṁjñō bhavati| tibādayō mahiṅantāstiṅaḥ| ūṣmāntaṁ yasmin nāmnyūṣmākṣaramantē vidyatē| ūṣmāṇaḥ śaṣasahāḥ| yacca bālakulyānāmarātinā pratiṣṭhitanna bhavati| bālasya nakṣatradēvatāyuktam| nakṣatrāṇāṁ dēvatā bhavanti| tadyathā-aśvinyā aśvinōu| bharaṇyā yamaḥ| kr̥ttikānāmagniḥ| rōhiṇyāḥ prajāpatiḥ| mr̥gaśirasāṁ mr̥gāṅkaḥ| ārdrāyā rudraḥ| punarvasūnāmaditiḥ| puṣyasya br̥haspatiḥ| āślēṣāyāḥ sarpāḥ| maghānāṁ pitaraḥ| pūrvaphalgunīnāṁ bhagaḥ| uttaraphalgunīnāmaryamā| hastasya maitraḥ| citrāyāstvaṣṭā| svātyā vāyuḥ| viśākhāyā indrāgnī| anurādhāyāḥ maitraḥ| jyēṣṭhāyā indraḥ| mūlasya niṟutiḥ| pūrvāṣāḍhāyā āpaḥ| uttarāṣāḍhāyā viśvēdēvāḥ| śravaṇasya viṣṇuḥ| dhaniṣṭhāyā vasavaḥ| śatabhiṣajō varuṇaḥ| pūrvābhādrapadānāmajaikapāt| uttarābhādrapadānāmahirbudhniḥ| rēvatyāḥ pūṣā| ētā nakṣatradēvatā yādr̥śyastābhiryuktaṁ nāma kārayēt| tadēvēti| na kēvalaṁ tadēva pūrvōktalakṣaṇamēva kintu maṅgalyatvādiviśiṣṭamapi| antarmadhyē antaḥsthā yaralavā yasmiṁstat| na duṣṭamiti| duṣṭaṁ nāma na kuryāt| na ca taddhitamiti| taddhitaṁ taddhitādhikāravihitapratyayāntam| tacca nāmākṣaraṁ visarjanīyāntaṁ ca puṁsō vidhēyam| samākṣaraṁ yasya nāmnaḥ samasaṅkhyānyakṣarāṇi bhavanti| striyāḥ punarnāma tat kuryād yad viṣamākṣaraṁ viṣamasaṅkhyānyakṣarāṇi vidyantē yasmiṁstadēvam| akrūraṁ suspaṣṭārthaṁ manōramañca| sukhōdyaṁ yadānāyasēna vaktuṁ śakyatē| dīrghō varṇasaṁyōga antē yasya| āśīrvādasyābhidhānaṁ vidyatē yasmin tat| yasminnabhyuccāryamāṇē āśīrvādaḥ kr̥tō bhavati|| 26||
Adhikarana bAlasyAyuHparIkShaNam (27) · Śloka 27
tataḥ prakr̥tibhēdōktarūpairāyuḥ parīkṣaṇam|
prāgudakśirasaḥ kuryādbālasya jñānavānbhiṣak||27||
View original
ततः प्रकृतिभेदोक्तरूपैरायुः परीक्षणम्|
प्रागुदक्शिरसः कुर्याद्बालस्य ज्ञानवान्भिषक्||२७||
tatōnāmnō'nantaraṁ prakr̥tibhēdādhyāyōktai rūpairlakṣaṇairāyuṣō mānasya parīkṣaṇaṁ kuryādyastu jñānavān vaidyaḥ sa bālasya prāgudakśirasaḥ||27||
Adhikarana prashastaM veshma upakaraNAni ca (28) · Śloka 28
praśastavāstuśaraṇaṁ sajjōpakaraṇaṁ śuci|
nirvātaṁ ca pravātaṁ ca vr̥ddhastrīvaidyasēvitam|
nirmatkuṇākhumaśakamatamaskaṁ ca śasyatē|
śucidhautōpavānāni nirvalīni mr̥dūni ca|
śayyāstaraṇavāsāṁsi rakṣōghnairdhūpitāni ca||28||
View original
प्रशस्तवास्तुशरणं सज्जोपकरणं शुचि|
निर्वातं च प्रवातं च वृद्धस्त्रीवैद्यसेवितम्|
निर्मत्कुणाखुमशकमतमस्कं च शस्यते|
शुचिधौतोपवानानि निर्वलीनि मृदूनि च|
शय्यास्तरणवासांसि रक्षोघ्नैर्धूपितानि च||२८||
sa tu idamidaṁ kuryātkimityāha- praśastavāstutvādiyuktaṁ śaraṇaṁ vēśma kuryāt| upakaraṇaṁ yatkiñcidaupayikaṁ tatsarvaṁ sajjaṁ yatra| nirvātamēvaikadēśē ēkadēśē pravātam| vr̥ddhastrībhirvr̥ddhavaidyaiśca sēvitam| śucyādiguṇāni ca śayyādīni kuryāt| upavānamupaśuṣkam| valayaḥ saṅkōcāḥ| āstaraṇaṁ śayyācchādanapaṭaḥ| tāni śayyādīni rakṣghnaiḥ sarṣapavacādibhirdhūpitāni śasyantē|| 28||
Adhikarana dhUpanam (29) · Śloka 29
kākō'viśastaḥ śastaśca dhūpanē trivr̥tānvitaḥ|
vacājyakuṣṭhaśrīvēṣṭasarṣapairdhūpayēt sadā||29||
View original
काकोऽविशस्तः शस्तश्च धूपने त्रिवृतान्वितः|
वचाज्यकुष्ठश्रीवेष्टसर्षपैर्धूपयेत् सदा||२९||
aviśastō'hiṁsitaḥ svayaṁ mr̥taḥ kākastrivr̥tānvitaḥ satrivr̥taḥ sa dhūpanē śasyatē| sadā ca vacādibhirdhūpayēt|| 29||
Adhikarana bodhanAdau sAvadhAnatA (30) · Śloka 30
bōdhayētsahasā suptaṁ nō na cainaṁ samutkṣipēt|
tathā hyasya samuttrāsō vēgarōdhaśca jāyatē||30||
View original
बोधयेत्सहसा सुप्तं नो न चैनं समुत्क्षिपेत्|
तथा ह्यस्य समुत्त्रासो वेगरोधश्च जायते||३०||
ēnaṁ ca bālaṁ suptaṁ sahasā na bōdhayēt| na cainaṁ suptaṁ śayyātaḥ samutkṣipēt| tathāhi sahasā bōdhanēnōtkṣēpēṇa cāsya bālasya vēgarōdha uttrāsaśca jāyatē|| 30||
Adhikarana lAlApanodanopAyaH (31) · Śloka 31
mākṣikāmalakavyōṣabr̥hatīmūlasaindhavaiḥ|
lālōpanōdarucyarthaṁ mukhamantaḥparāmr̥śēt||31||
View original
माक्षिकामलकव्योषबृहतीमूलसैन्धवैः|
लालोपनोदरुच्यर्थं मुख़मन्तःपरामृशेत्||३१||
mākṣikādibhirliptayāṅgulyāntarmukhaṁ bālasya parāmr̥śēt| tathā hi lālāpanuttī ruciśca bhavati|| 31||
Adhikarana maNyAdidhAraNam (32) · Śloka 32
jīvatkhaḍgādiśr̥ṅgēṣu samāsaktāñchubhān maṇīn|
dhārayēd daśa caindryādīñjīvakarṣabhakāvapi|
āyurmēdhāsmr̥tisvāsthyakarīṁ rakṣōbhirakṣaṇīm|
hastābhyāṁ grīvayā mūrdhnā viśēṣānsatataṁ vacām||32||
View original
जीवत्ख़ड्गादिशृङ्गेषु समासक्ताञ्छुभान् मणीन्|
धारयेद् दश चैन्द्र्यादीञ्जीवकर्षभकावपि|
आयुर्मेधास्मृतिस्वास्थ्यकरीं रक्षोभिरक्षणीम्|
हस्ताभ्यां ग्रीवया मूर्ध्ना विशेषान्सततं वचाम्||३२||
jīvataḥ khaḍgādērgr̥hītaṁ yacchr̥ṅgaṁ tatrāsaktā nibaddhā yē śubhāmaṇayaḥ tān bālaṁ dhārayēt| aindryādīṁśca daśa dhārayēt| tathā jīvakarṣabhakāvapi| aindrī brāhmī śatavīryā sahasravīryā sumēdhā kanyā śivā'riṣṭā vāṭyapuṣpī viṣvaksēnēti daśa| hastādikēna viśēṣāt satataṁ vacāṁ dhārayēt| āyurityādi vacāśēṣaṇama|| 32||
Adhikarana stanyadoShodBavAH gadAH (33) · Śloka 33
stanyadōṣādgadāstasya yathōktaṁ tat pibēdyataḥ|
pīnā'tikandharāstambhaṁ kuryādūrdhvākṣamūrdhvagaḥ|
ucchvāsarōdhāllambō'tistanō jīvitasaṁśayam|
na garbhiṇyāḥ pibētstanyaṁ pārigarbhikakr̥ddhi tat||33||
View original
स्तन्यदोषाद्गदास्तस्य यथोक्तं तत् पिबेद्यतः|
पीनाऽतिकन्धरास्तम्भं कुर्यादूर्ध्वाक्षमूर्ध्वगः|
उच्छ्वासरोधाल्लम्बोऽतिस्तनो जीवितसंशयम्|
न गर्भिण्याः पिबेत्स्तन्यं पारिगर्भिककृद्धि तत्||३३||
sa ca bālō'nantarōktaguṇamēva sadā stanyaṁ pibēdyataḥ stanyadōṣāt gadā bhavanti| atipīnaḥ stanō yaḥ pratiṣiddhaḥ sa kandharāstambhaṁ bālasya kuryāt| ūrdhvagatacūkukaḥ stanō bālamūrdhvākṣaṁ kuryāt| atilambastana ucchvāsarōdhāt jīvitasaṁśayaṁ kuryāt| garbhiṇyāḥ stanyaṁ pārigarbhikaṁ karōti| pārigarbhikaṁ garbhiṇīstanyapānajaṁ bālāmayē vakṣyatē|| 33||
Adhikarana stanyABAve upAyaH (34) · Śloka 34
stanyābhāvē payaśchāgaṁ gavyaṁ vā tadguṇaṁ pibēt|
mūlaiḥ siddhaṁ br̥hatyādyaiḥ sthirābhyāṁ vā sitāyutam||34||
View original
स्तन्याभावे पयश्छागं गव्यं वा तद्गुणं पिबेत्|
मूलैः सिद्धं बृहत्याद्यैः स्थिराभ्यां वा सितायुतम्||३४||
stanyābhāvē strīstanyābhāvē tadguṇamiti pūrvōktasya strīstanyasya sarvairākārādibhirguṇaiḥ sadr̥śam| tacca gavyaṁ chāgaṁ vā br̥hatyādyairmūlairlaghunā pañcamūlēna siddham| sthirābhyāṁ vā siddhamubhayamapi sitāyutam|| 34||
Adhikarana sUtikAgArAnniShkramaNavidhiH (35) · Śloka 35
caturthē sūtikāgārādagniskandapurōgamān|
māsē niṣkrāmayēddēvān namaskarttu svalaṁkr̥tām||35||
View original
चतुर्थे सूतिकागारादग्निस्कन्दपुरोगमान्|
मासे निष्क्रामयेद्देवान् नमस्कर्त्तु स्वलंकृताम्||३५||
tañca bālaṁ janmanaścaturthē māsē sūtikāgārāt svalaṁkr̥taṁ niṣkrāmayēdagniskandapurōgamān dēvān namaskartum| karōti kiryākarmāpēkṣayā| karmaṇi dvitīyā|| 35||
Adhikarana dharaNyAmupaveshanantatra mantrashca (36) · Śloka 36
pañcamē māsi puṇyē'hni dharaṇyāmupavēśayēt|
dvikiṣkumātraṁ liptāyāṁ baliṁ datvā caturdiśam|
dharaṇyaśēṣabhūtānāṁ mātā tvamasi kāmadhuk|
ajarā cāpramēyā ca sarvabhūtanamaskr̥tā|
carācarāṇāṁ lōkānāṁ pratiṣṭhāsyavyayāsi ca|
kumāraṁ pāhi mātēva brahmā tadanumanyatām|
svāhēti mantrēṇānēna pratyahaṁ ca tataḥ param|
sāśrayaṁ sāvalambaṁ ca kaṭyādīn mardayēdanu||36||
View original
पञ्चमे मासि पुण्येऽह्नि धरण्यामुपवेशयेत्|
द्विकिष्कुमात्रं लिप्तायां बलिं दत्वा चतुर्दिशम्|
धरण्यशेषभूतानां माता त्वमसि कामधुक्|
अजरा चाप्रमेया च सर्वभूतनमस्कृता|
चराचराणां लोकानां प्रतिष्ठास्यव्ययासि च|
कुमारं पाहि मातेव ब्रह्मा तदनुमन्यताम्|
स्वाहेति मन्त्रेणानेन प्रत्यहं च ततः परम्|
साश्रयं सावलम्बं च कट्यादीन् मर्दयेदनु||३६||
tataḥ pañcamē māsē puṇyē'hani bālaṁ dharaṇyāmupavēśayēt| kiṣkudvayamātraliptāyāṁ dharaṇyāṁ dharaṇītyādinā svāhāntēna mantrēṇa karaṇabhūtēna caturdiśaṁ baliṁ datvōpavēśayēt| kiṣkuhastō na vitastiḥ| pāṭhavipratipattinivr̥ttayē mantravyākhyānam| hē dharaṇi! aśēṣāṇāṁ bhūtānāṁ tvamasi kāmadhuṅmātā| kāmaṁ duhyata iti kāmadhuk| na jīryata ityajarā tvamasi| tathā pramātumaśakyāpramēyā| sarvaiśca bhūtairnamaskr̥tā| carā bhūtā jaṅgamāḥ acarā sthāvarāstēṣāṁ sarvēṣāṁ tvamasi pratiṣṭhā| na vyēti nānā na gacchatītyavyayā nirvikārā cainaṁ kumāraṁ pāhi| yathā mātā putraṁ pāti| tacca kumārapālanaṁ bhavatyā brahmānumanyatām| ēvaṁ prathamamupavēśayēt| tataḥ paraṁ pratyahaṁ sāśrayaṁ sāvalambaṁ cōpavēśayēt| āśraya āsanam| avalambaṁ pātarakṣaṇam| upavēśanādanu ca bālasya kaṭyūrujānvādīn mardayēt|| 36||
Adhikarana annaprAshanam (37) · Śloka 37
ṣaṣṭhē'nnaprāśanaṁ māsi kramāttacca prayōjayēt|
cirānniṣēvamāṇō'nnaṁ bālō nāturyamaśnutē|
bhajēdyathā yathā cānnaṁ stanyaṁ tyājyaṁ tathā tathā||37||
View original
षष्ठेऽन्नप्राशनं मासि क्रमात्तच्च प्रयोजयेत्|
चिरान्निषेवमाणोऽन्नं बालो नातुर्यमश्नुते|
भजेद्यथा यथा चान्नं स्तन्यं त्याज्यं तथा तथा||३७||
ṣaṣṭhē māsyannaprāśanaṁ kuryāt| tacca kramēṇa stōkābhyāsēna prayōjayēt| kramādityatraiva hētuḥ cirādityādi| sa ca bālō yathā yathā vr̥ddhyā'nnaṁ bhajēttathā tathā'pacayēna stanyaṁ tyajēt|| 37||
Adhikarana karNavyadhavidhiH savistaraH (38) · Śloka 38
ṣaṭsaptāṣṭamamāsēṣu nīrujasya śubhē'hani|
karṇau himāgamē viddhyēddhātryaṅkasthasya sāntvayan|
prāgdakṣiṇaṁ kumārasya bhiṣagvāmaṁ tu yōṣitaḥ|
dakṣiṇēna dadhat sūcīṁ pālīmanyēna pāṇinā|
madhyataḥ karṇapīṭhasya kiddigaṇḍāśayaṁ prati|
jarāyumātrapracchannē raviraśmyavabhāsitē|
ghr̥tasya niścalaṁ samyagalaktakarasāṅkitē|
vidhyēddaivakr̥tē chidrē sakr̥dēvarju lāghavāt|
nōrdhvaṁ na pārśvatō nādhaḥ sirāstatra hi saṁśritāḥ|
kālikāmarmarīraktāstadvyadhādrāgarugjvarāḥ|
saśōphadāhasaṁrambhamanyāstambhāpatānakāḥ|
tēṣāṁ yathāmayaṁ kuryādvibhajyāśu cikitsitam|
sthānavyadhānna rudhiraṁ na rugrāgādisambhavaḥ|
snēhāktaṁ sūcyanusyūtaṁ sūtraṁ cānu nidhāpayēt|
āmatailēna siñcēcca bahalāṁ tadvadārayā|
viddhyētpālīṁ hitabhujaḥ sañcāryātha sthavīyasī|
vartistryahāttatō rūḍhaṁ vardhayēta śanaiḥ śanaiḥ|
svēditōdvartitaṁ karṇamabhyaktaṁ br̥ṁhaṇaiḥ punaḥ|
nājīrṇē na malōdrēkē na cātyuṣṇē'pi vardhayēt|
sadā ca yuñjyādabhyaṅgān karṇapālīgadōditān|
puṣṭinīruktvajananāniti saṁvardhitē dr̥ḍhē|
kaladhautāvabaddhāni karṇē ratnāni nikṣipēt|
bhindyādavr̥ddhau strīṇāntu pālīmantarapāṅgataḥ|
naiva cāpāṅgayōrbāhyāṁ vyāpadaḥ syustatō dhruvāḥ|
jihvasūcīvyadhādvartigāḍhatvādathavā malaiḥ|
jātē mahati saṁrambhē vartimāśvapanīya tat|
yavairaṇḍajaṭāyaṣṭīmañjiṣṭhājyaiḥ pralēpayēt|
surūḍhaṁ ca punarviddhayēttvarayā tu vivardhanāt|
chidyēta pālī śuddhasya śuddhāstrāṁ sandadhīta tām|
karṇāmayaniṣēdhōktasandhānavidhinā bhiṣak||38||
View original
षट्सप्ताष्टममासेषु नीरुजस्य शुभेऽहनि|
कर्णौ हिमागमे विद्ध्येद्धात्र्यङ्कस्थस्य सान्त्वयन्|
प्राग्दक्षिणं कुमारस्य भिषग्वामं तु योषितः|
दक्षिणेन दधत् सूचीं पालीमन्येन पाणिना|
मध्यतः कर्णपीठस्य किद्दिगण्डाशयं प्रति|
जरायुमात्रप्रच्छन्ने रविरश्म्यवभासिते|
घृतस्य निश्चलं सम्यगलक्तकरसाङ्किते|
विध्येद्दैवकृते छिद्रे सकृदेवर्जु लाघवात्|
नोर्ध्वं न पार्श्वतो नाधः सिरास्तत्र हि संश्रिताः|
कालिकामर्मरीरक्तास्तद्व्यधाद्रागरुग्ज्वराः|
सशोफदाहसंरम्भमन्यास्तम्भापतानकाः|
तेषां यथामयं कुर्याद्विभज्याशु चिकित्सितम्|
स्थानव्यधान्न रुधिरं न रुग्रागादिसम्भवः|
स्नेहाक्तं सूच्यनुस्यूतं सूत्रं चानु निधापयेत्|
आमतैलेन सिञ्चेच्च बहलां तद्वदारया|
विद्ध्येत्पालीं हितभुजः सञ्चार्याथ स्थवीयसी|
वर्तिस्त्र्यहात्ततो रूढं वर्धयेत शनैः शनैः|
स्वेदितोद्वर्तितं कर्णमभ्यक्तं बृंहणैः पुनः|
नाजीर्णे न मलोद्रेके न चात्युष्णेऽपि वर्धयेत्|
सदा च युञ्ज्यादभ्यङ्गान् कर्णपालीगदोदितान्|
पुष्टिनीरुक्त्वजननानिति संवर्धिते दृढे|
कलधौतावबद्धानि कर्णे रत्नानि निक्षिपेत्|
भिन्द्यादवृद्धौ स्त्रीणान्तु पालीमन्तरपाङ्गतः|
नैव चापाङ्गयोर्बाह्यां व्यापदः स्युस्ततो ध्रुवाः|
जिह्वसूचीव्यधाद्वर्तिगाढत्वादथवा मलैः|
जाते महति संरम्भे वर्तिमाश्वपनीय तत्|
यवैरण्डजटायष्टीमञ्जिष्ठाज्यैः प्रलेपयेत्|
सुरूढं च पुनर्विद्धयेत्त्वरया तु विवर्धनात्|
छिद्येत पाली शुद्धस्य शुद्धास्त्रां सन्दधीत ताम्|
कर्णामयनिषेधोक्तसन्धानविधिना भिषक्||३८||
tataḥ ṣaṣṭhādyanyatamē māsē bālasya nīrujasya satō himāgamē śītakālē'hani dhātryaṅkasthasya sāntvayan bhiṣakkarṇau viddhyēt| kumārasya prāk pūrvaṁ dakṣiṇaṁ karṇa viddhyēttatō vāmam| yōṣitaḥ pragvāmaṁ viddhyēttatō dakṣiṇam| yaśca viddhyētsa dakṣiṇēna pāṇinā sūcīṁ dadhādviddhyēt| anyēna vāmēna pālīṁ dadhat| pālī karṇaśuṣkulī| kasmin pradēśē karṇa viddhyēdata āha-madhyata ityādi| karṇapīṭhasya karṇādhōbhāgasya madhyatō madhyē kiñcicca gaṇḍāśayamanusaran daivakr̥tē chidrē viddhyēt| jarāyumātrētyādi| daivakr̥tacchidraviśēṣaṇaṁ tatparijñānahētuḥ| jarāyuḥ sūtaśalkaḥ| tanmātrēṇa tanunā channē raviraśmibhiravabhāsitē ālōkitē tasminnalaktakarasēna yāvakēnāṅkitē cihnitē viddhyēt| sūcyabhighātēna ca sakr̥dēkēnaiva vārēṇa viddhyēt r̥ju ca lāghavācca| daivacchidrādūrdhvamupari| pārśvata adhaśca na viddhyēt| kuta ityāha-sirā ityādi| ūrdhvaṁ kālikā nāma sirā sthitā| pārśvatō marmarī| adhō raktā| ētāḥ śabdānugatārthāḥ| tāsāṁ vyādhādrāgādyudbhavaḥ| tēṣāṁ ca rāgādīnāṁ yathāsvaṁ rōgaṁ vibhajya bhēdairvikalpyāśu cikitsitaṁ kuryāt| sthānavyadhāt punaḥ rudhirādīnāmasambhavaḥ| vyadhādanantaraṁ sūcyanusyūtaṁ mūlabhāgē lagnaṁ snēhēnāktaṁ sūtraṁ karṇē nidhāpayēt| anu ca karṇamāmatailēna siñcēditi sāmānyam| viśēṣa ucyatē| bahalāṁ pālīṁ ghanāṁ tadvatsūcīvyadhanaprakārēṇāsyā viddhyaddhitabhujaḥ satō bālasya| ēvamubhayathā vēdhaḥ| dvividhē'pi vēdhētryahāt karṇē sthavīyasī varttiḥ sañcāryā| tata ūrdhvaṁ vigataśalyakṣataṁ karṇacchidraṁ śanaiḥ śanairvardhayēt| tañca karṇaṁ svēditōdvartitaṁ santaṁ vardhayēt| udvartanēna snēhaprayōga uktaḥ| punaścōdvartanāt br̥ṁhaṇaiḥ snēhairabhyaktaṁ santaṁ vardhayēt| ajīrṇē taṁ na vardhayēdvardhanāya kriyāṁ na kuryāt| malōdrēkē dōṣōdrēkē sati na vardhayēt| atyuṣṇē dēśē kālē vā na vardhayēt| tasmiṁśca karṇē vakṣyamāṇaiḥ karṇapālīvyādhyuktasnēhairabhyaṅgaṁ kuryāt| puṣṭītyādyabhyaṅgaviśēṣaṇam| ityanēna prakārēṇa saṁvardhitē dr̥ḍhē ca sati kaladhautēna suvarṇēnāvabaddhāni ratnāni nikṣipēt| strīṇāṁ yadi karṇō na vardhatē tatō'ntarapāṅgataḥ pālīṁ bhindyāt punarvardhayēt| apāṅgayōrbāhyā kr̥kāṭikā tatō naiva pālīṁ bhindyāt| tatō bāhyapālicchēdād dhruvā sthirā vyāpadaḥ syuḥ| jihvasūcīvyadhādinā mahati saṁrambhē kōpē jātē āśu vartimapanīya yavādibhiḥ pralēpayēt| tajjihvasūcīviddhaṁ lēpēna ca surūḍhaṁ punarvidhyēt| tvarayā vivardhanāt kadācit pālī chidyēta| tāṁ chinnāṁ pālī śuddhasya kr̥taśōdhanasya śuddhāstrāṁ srāvitaduṣṭaraktāṁ sandadhīta| kathamityāha-karṇāmayaniṣēdhādhyāyōktēna sandhānavidhinā bhiṣak sandadhīta|| 38||
Adhikarana varShaparyantAH niShedhavisheShAH (39) · Śloka 39
varṣaṁ svavasatērbāhyaṁ kumārasya na darśayēt|
dīpamātapamagniṁ ca rūpamanyacca bhāsuram||39||
View original
वर्षं स्ववसतेर्बाह्यं कुमारस्य न दर्शयेत्|
दीपमातपमग्निं च रूपमन्यच्च भासुरम्||३९||
varṣamityādi subōdham| dīpādikamapi na darśayēt|| 39||
Adhikarana stanAdapanayanam (40) · Śloka 40
athaitaṁ jātadaśanaṁ kramaśō'panayēt stanāt|
pūrvōktaṁ yōjayēt kṣīramannañca laghu br̥ṁhaṇam||40||
View original
अथैतं जातदशनं क्रमशोऽपनयेत् स्तनात्|
पूर्वोक्तं योजयेत् क्षीरमन्नञ्च लघु बृंहणम्||४०||
atha varṣādanantaraṁ jātadaśanaṁ bālaṁ kramaśaḥ stanādapanayēt| kṣīraṁ ca pūrvōktamihaiva pañcamūlaśr̥taṁ yaduktaṁ tadyōjayēdannaṁ laghu br̥ṁhaṇaṁ ca || 40||
Adhikarana stanAdapanayanopAyAH (41) · Śloka 41
kuryādapastanaṁ snēhasaṁkrāntyā stanalēpanaiḥ|
bībhatsairyā vakāsēkakr̥trimakṣatadarśanaiḥ||41||
View original
कुर्यादपस्तनं स्नेहसंक्रान्त्या स्तनलेपनैः|
बीभत्सैर्या वकासेककृत्रिमक्षतदर्शनैः||४१||
atrē ca prayujyamānē'pastanaṁ kuryāt| kēnētyāha-stanē snēhasaṁkrāntyā tathā lēpanairbībhatsaistathā yāvakāsēkēnālaktasēkēna stanē raktabuddhijanakēna kr̥trimāṇāṁ ca sindūrādikr̥tānāṁ stanē kṣatānāṁ vraṇānāṁ darśanēna ca|| 41||
Adhikarana apastanyasya modakAH (42) · Śloka 42
priyālamajjamadhukamadhulājasitōpalaiḥ|
apastanyasya saṁyōjyaḥ prīṇanō mōdakaḥ śiśōḥ|
dīpanō bālabilvailāśarkarālājasaktubhiḥ|
saṁgrāhī dhātakīpuṣpaśarkarālājatarpaṇaiḥ||42||
View original
प्रियालमज्जमधुकमधुलाजसितोपलैः|
अपस्तन्यस्य संयोज्यः प्रीणनो मोदकः शिशोः|
दीपनो बालबिल्वैलाशर्करालाजसक्तुभिः|
संग्राही धातकीपुष्पशर्करालाजतर्पणैः||४२||
acirādapastanyasya bālasya priyālamajjādibhiḥ mōdakaḥ prīṇanaḥ saṁyōjyaḥ| tathā bālabilvādibhiḥ dīpanaḥ| dhātakīpuṣpādibhiḥ saṁgrahaṇaḥ|| 42||
Adhikarana tIvrabuBukShAnivRuttAvupAyaH (43) · Śloka 43
bubhukṣā cēt prabalatāmapastanyasya gacchati|
atyagnijiddhitaṁ tasya vidhānaṁ pārigarbhikam||43||
View original
बुभुक्षा चेत् प्रबलतामपस्तन्यस्य गच्छति|
अत्यग्निजिद्धितं तस्य विधानं पारिगर्भिकम्||४३||
apastanyasya ca yadi bubhukṣā prabalatāṁ gacchati, tatō'syātyagnividhānaṁ pārigarbhikaṁ ca hitam| pārigarbhikō nāma rōgō bālasya māturgarbhiṇyāḥ stanyaṁ pibatō'pyapibatō'pi bālāmayapratiṣēdhē vakṣyatē|| 43||
Adhikarana kumAradhAraH (44) · Śloka 44
abhiyuktaḥ sadācārō nātisthūlō na lōlupaḥ|
kumāradhāraḥ karttavyastatrādyō bālacittavit|
adhārmikaṁ durācāraḥ sthūlō vikaṭagāminam|
karōti lōlupō bālaṁ ghasmaratvēna rōgiṇam||44||
View original
अभियुक्तः सदाचारो नातिस्थूलो न लोलुपः|
कुमारधारः कर्त्तव्यस्तत्राद्यो बालचित्तवित्|
अधार्मिकं दुराचारः स्थूलो विकटगामिनम्|
करोति लोलुपो बालं घस्मरत्वेन रोगिणम्||४४||
abhiyuktatvādiyuktaḥ pumān kumāradhāraḥ kāryaḥ| subōdham| sa ca ghasmaratvēnādanaśīlatvēna hētunā rōgiṇaṁ bālaṁ karōti|| 44||
Adhikarana kumAraBeShajAni (45) · Śloka 45
rōgāṁścāsya jayētsaumyairbhēṣajairaviṣādakaiḥ|
anyatrātyayikādvyādhēvirēkaṁ sutarāṁ tyajēt||45||
View original
रोगांश्चास्य जयेत्सौम्यैर्भेषजैरविषादकैः|
अन्यत्रात्ययिकाद्व्याधेविरेकं सुतरां त्यजेत्||४५||
asya ca bālasya sarvān rōgān saumyairēva bhēṣajairjayēdviṣādakavarjitaiḥ| kuṣṭhādiṣvapi vyādhiṣu viṣādakaṁ tīkṣṇaṁ pariharēdityarthaḥ| bālasya virēkaṁ sutarāṁ tyajēt| ētatkiṁ sarvatra, nētyāha| ātyayikān kuṣṭhādivyadhēranyatra| ātyayikē tu vyādhau virēcanaṁ yōjyamēva| bālasya ca tīkṣṇaṁ virēkaṁ pariharēdityarthaḥ|| 45||
Adhikarana vitrAsananiShedhaH (46) · Śloka 46
trāsayēnnāvidhēyaṁ ca trastaṁ gr̥hṇanti hi grahāḥ|
vastrapātātparasparśātpālayēllaṅghanācca tam||46||
View original
त्रासयेन्नाविधेयं च त्रस्तं गृह्णन्ति हि ग्रहाः|
वस्त्रपातात्परस्पर्शात्पालयेल्लङ्ग़नाच्च तम्||४६||
avidhēyaṁ ca bālaṁ trāsayēnnāpi tu sōumyēna vidhēyaṁ kuryāt| yatastaṁ bālaṁ skandādayō grahā gr̥hṇanti| vastrapātādikācca vaidyō bālaṁ pālayēt| vastrapātō mukhādiṣu vastrapatanam|| 46||
Adhikarana krIDABUmiH ramaNakAni ca (47) · Śloka 47
krīḍābhūmiḥ samā kāryā niśśastrōpalaśarkarā|
vēllōṣaṇakaṇāmbhōbhiḥ siktā nimbōdakēna vā|
jātuṣaṁ ghōṣaviccitramatrāṁsa ramaṇaṁ br̥hat|
atīkṣṇāgraṁ gavāśvādimaṅgalyamatha vā phalam||47||
View original
क्रीडाभूमिः समा कार्या निश्शस्त्रोपलशर्करा|
वेल्लोषणकणाम्भोभिः सिक्ता निम्बोदकेन वा|
जातुषं घोषविच्चित्रमत्रांस रमणं बृहत्|
अतीक्ष्णाग्रं गवाश्वादिमङ्गल्यमथ वा फलम्||४७||
bālasya krīḍābhūmirnimnōnnatarahitā śastrādivivarjitā ca kāryā| subōdham|| 47||
Adhikarana vidyAdhyApanAdi (48) · Śloka 48
śaktimantaṁ yathāvarṇaṁ vidyāmadhyāpayēttataḥ|
anuśiṣyātsadā cainaṁ dharmāya vinayāya ca|
yathā nēndriyaduṣṭāśvairhniyatē yauvanāgamē||48||
View original
शक्तिमन्तं यथावर्णं विद्यामध्यापयेत्ततः|
अनुशिष्यात्सदा चैनं धर्माय विनयाय च|
यथा नेन्द्रियदुष्टाश्वैर्ह्नियते यौवनागमे||४८||
tatō'nantaraṁ vidyāgrahaṇaśaktimantaṁ bālaṁ vidyāmadhyāpayēt| ēnaṁ ca bālaṁ dharmārthaṁ vinayārthaṁ ca sadā'nuśiṣyācchikṣayēt| tathā cānuśiṣyād yathā duṣṭairavidhēyairindriyairēvāśvairyauvanāgamē na hriyatē na paratantrīkriyatē|| 48||
Adhikarana bAlasya dainandinakRutyAni (49) · Śloka 49
abhyaṅgōdvartanaṁ snānaṁ pratyahaṁ ca samācarēt|
sahadēvāsthirākauntīkumudōtpalacandanaiḥ|
br̥hatīphalatakkārīsarṣapākuṣṭhasaindhavaiḥ|
aśvagandhābalairaṇḍatilāpāmārgataṇḍulaiḥ|
sātmaguptāphalaistailaṁ sājakṣīraṁ vipācitam|
rakṣōghnaḥ puṣtidō'bhyaṅgastadvadudvartanaṁ ca taiḥ|
dadhimākṣikasaṁyuktaistriguṇīkr̥tacikkasaiḥ|
mūrvāmūladvirajanīyavaiścōdvartanaṁ hitam|
kulatthacūrṇamēkaṁ vā vājigandhārajō'pi vā|
snānē sarvauṣadhīkalkō jīvanīyāmbu cēṣyatē||49||
View original
अभ्यङ्गोद्वर्तनं स्नानं प्रत्यहं च समाचरेत्|
सहदेवास्थिराकौन्तीकुमुदोत्पलचन्दनैः|
बृहतीफलतक्कारीसर्षपाकुष्ठसैन्धवैः|
अश्वगन्धाबलैरण्डतिलापामार्गतण्डुलैः|
सात्मगुप्ताफलैस्तैलं साजक्षीरं विपाचितम्|
रक्षोघ्नः पुष्तिदोऽभ्यङ्गस्तद्वदुद्वर्तनं च तैः|
दधिमाक्षिकसंयुक्तैस्त्रिगुणीकृतचिक्कसैः|
मूर्वामूलद्विरजनीयवैश्चोद्वर्तनं हितम्|
कुलत्थचूर्णमेकं वा वाजिगन्धारजोऽपि वा|
स्नाने सर्वौषधीकल्को जीवनीयाम्बु चेष्यते||४९||
bālasya cābhyaṅgādikaṁ pratyahaṁ samācarēt| sahadēvādibhirajākṣīrayuktaṁ tailaṁ pācitaṁ rakṣōghnatvādiguṇō'bhyaṅgō bhavati| sahadēvā balā| sthirā sālaparṇī| kauntī harēṇukā| br̥hatyāḥ phalaṁ tathōktam| taiḥ sahadēvādidabhirudvartanaṁ tadvaditi rakṣōghnaṁ puṣṭikr̥cca| kimbhūtaiḥ sahadēvādidabhirudvartanamityāha-dadhimākṣikayuktaistriguṇīkr̥tacikkasaiśca| īṣat bhr̥ṣṭānāṁ yavānāṁ cūrṇaṁ cikkasam| mūrvādibhirdvitīyamudvartanam| athavaikaṁ kēvalamēva kulatthacūrṇamudvartanam| vājigandhāyā aśvagandhāyā rajaścūrṇaṁvā kēvalam| bālasya ca snānē prasiddhānāṁ sarvauṣadhīnāṁ kalka iṣyatē jīvanīyaśr̥taṁ jalaṁ ca|| 49||
Adhikarana BaktatvanusAraM bAlacaryAvisheShaH (50) · Śloka 50
āragvadhādiniryūhē śr̥taṁ śītavasantayōḥ|
vatsakādipratīvāpaṁ kumāraṁ prāśayēd ghr̥tam|
grīṣmē vātātapasvēdairbālaḥ klāmyatyatō himam|
prātarēva pibēd dugdhaṁ jīvanīyagaṇaiḥ śr̥tam|
sitāghr̥tāḍhyān saktūṁśca lihyānna tvēva pītakam|
nātyambupāyī lihyādvā ghr̥tasātmyō ghr̥taṁ śr̥tam|
kākōlīśarkarāmēdātugāyaṣṭyāhvajīvakaiḥ|
kuṭannaṭēna mūrdhānaṁ lippēdanyaśca śītalaiḥ|
rāsnāsaralavarṣābhūhiṅgusaindhavadārubhiḥ|
sarpirvidāryādijalē sādhitaṁ lēhayēcchiśum|
prapaṇḍarīkaṁ madhukaṁ sūpyaparṇyau durālabhā|
priyālamajjākākōlīvidārīkaṭphalāmr̥tāḥ|
drākṣājaśr̥ṅgī dugdhīkā kṣīraśuklā hayāhvayā|
śr̥ṅgīmadhukakusumamēdarṣabhakajīvakam|
ēbhiḥ kṣīraghr̥taṁ siddhaṁ lihyādbālō ghanātyayē||50||
View original
आरग्वधादिनिर्यूहे शृतं शीतवसन्तयोः|
वत्सकादिप्रतीवापं कुमारं प्राशयेद् घृतम्|
ग्रीष्मे वातातपस्वेदैर्बालः क्लाम्यत्यतो हिमम्|
प्रातरेव पिबेद् दुग्धं जीवनीयगणैः शृतम्|
सिताघृताढ्यान् सक्तूंश्च लिह्यान्न त्वेव पीतकम्|
नात्यम्बुपायी लिह्याद्वा घृतसात्म्यो घृतं शृतम्|
काकोलीशर्करामेदातुगायष्ट्याह्वजीवकैः|
कुटन्नटेन मूर्धानं लिप्पेदन्यश्च शीतलैः|
रास्नासरलवर्षाभूहिङ्गुसैन्धवदारुभिः|
सर्पिर्विदार्यादिजले साधितं लेहयेच्छिशुम्|
प्रपण्डरीकं मधुकं सूप्यपर्ण्यौ दुरालभा|
प्रियालमज्जाकाकोलीविदारीकट्फलामृताः|
द्राक्षाजशृङ्गी दुग्धीका क्षीरशुक्ला हयाह्वया|
शृङ्गीमधुककुसुममेदर्षभकजीवकम्|
एभिः क्षीरघृतं सिद्धं लिह्याद्बालो घनात्यये||५०||
śītavasantayōścāragvadhādigaṇakvāthē vatsakādipratīvāpaṁ ghr̥taṁ śr̥taṁ pāyayēt| grīṣmē ca vātādibhirbālō yataḥ klāmyatyatō jīvanīyagaṇaiḥ śr̥taṁ dugdhaṁ prātarēva pibēt| sitayā ghr̥tēna cāḍhyān saktūn lihyāt| pītakaṁ na tvēva pibēditi sambadhyatē| pītakō manthaḥ| athavā grīṣmē yō r̥tasātmyō bālaḥ sō'tyambupānaṁ pariharan kākōlyādibhirjīvakāntaiḥ śr̥taṁ ghr̥taṁ lihyāt| bālasya ca mūrdhānaṁ grīṣmē kuṭannaṭēna plavēna limpēt| anyaiśca śītalaiścandanādibhiḥ | vidāryādibhiḥ kvāthē rāsnādibhirghr̥taṁ sādhitaṁ śiśuṁ lēhayēt| saralaṁ pīḍākhyam| varṣābhūḥ punarnavā| kṣīrōdbhavaṁ ghr̥taṁ prapauṇḍarīdakādibhiḥ siddhaṁ ghanātyayē| śaradi bālō lihyāt| dugdhikā kṣīrikā| kṣīraśuklā kṣīrakākōlī| hayāhvayā aśvagandhā|| 50||
Adhikarana brAhmyAdighRutam (51) · Śloka 51
brāhmīsiddhārthakavacāśārivākuṣṭhasaindhavaiḥ|
sakaṇaiḥ sādhitaṁ pītaṁ vāṅmēdhāsmr̥tikr̥d ghr̥tam|
āyuṣyaṁ pāpmarakṣōghnaṁ bhūtōnmādanibarhaṇam||51||
View original
ब्राह्मीसिद्धार्थकवचाशारिवाकुष्ठसैन्धवैः|
सकणैः साधितं पीतं वाङ्मेधास्मृतिकृद् घृतम्|
आयुष्यं पाप्मरक्षोघ्नं भूतोन्मादनिबर्हणम्||५१||
brāhmyādibhiḥ kaṇāntaiḥ sādhitaṁghr̥taṁ pītaṁ bālasya vāgādikr̥t bhavatyāyuṣyādiguṇañca|| 51||
Adhikarana sArasvataghRutam (52) · Śloka 52
triphalā lakṣmaṇānantā samaṅgā sārivā vacā|
brāhmī pāṭhā dvibr̥hatī dvisthirā dvipunarnavam|
sahadēvā ravērvallī payasya girikarṇikā|
tōyakumbhē pacēdētat palāṁśaṁ pādaśēṣitam|
tēna kauntīvacākuṣṭhakr̥ṣṇāsarṣapasaindhavaiḥ|
nīruksarūpavatsāyāḥ saṁyuktaṁ payasā ca gōḥ|
puṣyayōgē ghr̥taprasthaṁ sahēmaśakalaṁ śr̥tam|
pānābhyañjanatō mēdhāsmr̥tyāyuḥ puṣṭibuddhidam|
rakṣōghnaṁ ca viṣaghnaṁ ca sārasvatamidaṁ ghr̥tam||52||
View original
त्रिफला लक्ष्मणानन्ता समङ्गा सारिवा वचा|
ब्राह्मी पाठा द्विबृहती द्विस्थिरा द्विपुनर्नवम्|
सहदेवा रवेर्वल्ली पयस्य गिरिकर्णिका|
तोयकुम्भे पचेदेतत् पलांशं पादशेषितम्|
तेन कौन्तीवचाकुष्ठकृष्णासर्षपसैन्धवैः|
नीरुक्सरूपवत्सायाः संयुक्तं पयसा च गोः|
पुष्ययोगे घृतप्रस्थं सहेमशकलं शृतम्|
पानाभ्यञ्जनतो मेधास्मृत्यायुः पुष्टिबुद्धिदम्|
रक्षोघ्नं च विषघ्नं च सारस्वतमिदं घृतम्||५२||
triphalādīnāṁ girikarṇikāntānāṁ palāśānāṁ jalakumbhē pādaśēṣitē kvāthē kauntyādibhiḥ saha ghr̥taṁ nīruktvādiguṇayuktāyāḥ gōḥ payasā saha puṣyayōgē prasthasammitaṁ ghr̥taṁ pacēt| sahēmaśakalaṁ tanubhiḥ suvarṇakhaṇḍaiḥ saha| tad ghr̥taṁ pānādinā mēdhādidaṁ rakṣōghnādiguṇañca| tacca ghr̥taṁ nāmnā sārasvatam| lakṣamaṇā putrajananī| anantā dūrvā| ravērvalyādityavallī| payasyā kṣīrikā| kumbhaḥ dvādaśādhikapañcaśatapalāni|| 52||
Adhikarana vAgvivardhanayogaH (53) · Śloka 53
līḍhaṁ vā saghr̥takṣaudraṁ vacāhēmarajō'lpaśaḥ|
saṁvatsaraṁ paraṁ mēdhyaṁ rakṣōghnaṁ vāgvivardhanam||53||
View original
लीढं वा सघृतक्षौद्रं वचाहेमरजोऽल्पशः|
संवत्सरं परं मेध्यं रक्षोघ्नं वाग्विवर्धनम्||५३||
vacā hēmnō rajaḥ saghr̥takṣaudraṁ saṁvatsaraṁ līḍhaṁ paraṁ mēdhyādiguṇam| hēma suvarṇam|| 53||
Adhikarana vayaHsthAdyavalehanam (54) · Śloka 54
vayaḥsthā pippalī kuṣṭhaṁ haridrā śārivā vacā|
māṁsī kaiḍaryamityētaccūrṇaṁ brāhmīrajaḥ samam|
līḍhvājyēna śiśurvarṣaṁ bhavatyapalitō'vyathaḥ|
balavān śr̥tasampannaḥ śatāyuḥ sthirayauvanaḥ|
prātaḥ prātarimaṁ lēhaṁ dhātrīṁ cāsyāvalēhayēt||54||
View original
वयःस्था पिप्पली कुष्ठं हरिद्रा शारिवा वचा|
मांसी कैडर्यमित्येतच्चूर्णं ब्राह्मीरजः समम्|
लीढ्वाज्येन शिशुर्वर्षं भवत्यपलितोऽव्यथः|
बलवान् शृतसम्पन्नः शतायुः स्थिरयौवनः|
प्रातः प्रातरिमं लेहं धात्रीं चास्यावलेहयेत्||५४||
vayaḥsthādīnāṁ cūrṇaṁ brāhmīcūrṇēna samamājyēna varṣāṁ līḍhvā śiśu rapalitatvādiguṇō bhavati| imañca vayaḥsthādikamasya bālasya dhātrīmapi vaidyō'valēhayēt|| 54||
Adhikarana dUrvAdiprAshAH (55) · Śloka 55
brāhmīvadyōjayēddūrvāṁ mūrvāṁ brahmasuvarcalām|
lakṣmaṇāṁ śvētatakkārīmavyaṇḍāṁ gaurasarṣapām|
sahasravīryāṁ phalinī pakvaṁ ca br̥hatīphalam|
rōhiṣaṁ cētyamī prāśāḥ pr̥thagdvādaśa kīrtitāḥ|
mahatā'pyupayōktavyā narēṇa niyatātmanā||55||
View original
ब्राह्मीवद्योजयेद्दूर्वां मूर्वां ब्रह्मसुवर्चलाम्|
लक्ष्मणां श्वेततक्कारीमव्यण्डां गौरसर्षपाम्|
सहस्रवीर्यां फलिनी पक्वं च बृहतीफलम्|
रोहिषं चेत्यमी प्राशाः पृथग्द्वादश कीर्तिताः|
महताऽप्युपयोक्तव्या नरेण नियतात्मना||५५||
brāhmīvaddūrvādīnapi pr̥thagyōjayēt| brāhmīvadityanēnaitat pradarśitam| yadvayaḥsthādīnāṁ cūrṇaṁ tat brāhmīparihārēṇa dūrvādīnāmanyatamasya cūrṇēna yuktaṁ lēhyamiti| tarkāryagnimanthākhyā(ni) avyaṇḍēkṣurakastailakaṇṭakaḥ kōkilākṣakaḥ| lakṣmaṇā putrajananī raktabandhucchadā tathā|| sahasravīryā śatāvarī| phalinī priyaṅgukā| rōhiṣaṁ bhūtikam| ētē brāhmīprāśēna saha dūrvādibhiḥ pr̥thagdvādaśa prāśāḥ| ētē ca kēvalaṁ bālēna na yāvanmahatāpi narēṇōpayōktavyāḥ niyatātmanā niyatēndriyēṇa|| 55||
Adhikarana mRudBakShaNAdbAlarakShA (56) · Śloka 56
nityaṁ mr̥dbhakṣaṇādrakṣēttayā syurniyataṁ gadāḥ|
pāṇḍutvaśvayathuśvāsakāsātīsārajantavaḥ|
chardimūrcchāgnisadanastanyadvēṣāṅgarugbhramāḥ||56||
View original
नित्यं मृद्भक्षणाद्रक्षेत्तया स्युर्नियतं गदाः|
पाण्डुत्वश्वयथुश्वासकासातीसारजन्तवः|
छर्दिमूर्च्छाग्निसदनस्तन्यद्वेषाङ्गरुग्भ्रमाः||५६||
bālāñca mr̥dbhakṣaṇānnityaṁ rakṣēt| tayā hi mr̥dā niyatamavaśyaṁ gadāḥ syuḥ| kē ta ityāha-pāṇḍutvētyādi| jantavaḥ krimayaḥ|| 56||
Adhikarana dantapavanaBakShaNaniShedhaH (57) · Śloka 57
bhakṣayēddantapavanaṁ nāsthiradvijabandhanaḥ|
tasya tad ghaṭṭanātkruddhaḥ kuryāddantāmayānmarut||57||
View original
भक्षयेद्दन्तपवनं नास्थिरद्विजबन्धनः|
तस्य तद् घट्टनात्क्रुद्धः कुर्याद्दन्तामयान्मरुत्||५७||
sa ca bālō yāvatsthiradvijabandhanō na sampannastāvad dantapavanaṁ na bhakṣayēt| subōdham| tasyētyasthiradvijabandhanasya| tat ghaṭṭanāt kruddhō vāyurdantāmayān kuryāt|| 57||
Adhikarana bAlopacArapAlanaPalam (58-59) · Śloka 59
śūrairāyudhibhirguptamadhr̥ṣyaṁ nagaraṁ paraiḥ|
yathā śiśōrvapustadvadyathōktairvidhibhirgrahaiḥ||58||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tāvaṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāmuttaratantrē bālōpacaraṇīyō nāma prathamō'dhyāyaḥ||59||
View original
शूरैरायुधिभिर्गुप्तमधृष्यं नगरं परैः|
यथा शिशोर्वपुस्तद्वद्यथोक्तैर्विधिभिर्ग्रहैः||५८||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतावष्टाङ्गसंग्रहसंहितायामुत्तरतन्त्रे बालोपचरणीयो नाम प्रथमोऽध्यायः||५९||
adhyāyōktānāṁ vidhīnāṁ prayōjanamācikhyāsuridamāha-śūrairityādi| śūrairāyudhapāṇibhirguptaṁ nagaraṁ yathā paraiḥ śatrubhiradhr̥ṣyaṁ dharṣayitumaśakyaṁ tathā yathōktairvidhibhirguptaṁ rakṣitaṁ grahaiḥ skandādibhiradhr̥ṣyamiti|| 58|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyā- maṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyāmuttaratantrē prathamō'dhyāyaḥ