Adhikarana atha bhagandarapratiShedho nAma trayastriMsho~adhyAyaH - pratij~jA (1) · Śloka 1
athātō bhagandarapratiṣēdhaṁ nāmādhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातो भगन्दरप्रतिषेधं नामाध्यायं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
vraṇatantraprakaraṇē bhagandarāṇāṁ nirṇayaṁ kartumadhyāya ārabhyatē||1||
Adhikarana Bagandarasya nidAnaM samprAptishca (2) · Śloka 2
hastyaśvapr̥ṣṭhagamanakaṭhinōtkaṭakāsanaiḥ|
arśōnidānābhihitairaparaiśca niṣēvitaiḥ|
aniṣṭadiṣṭapākēna sadyō vā sādhugarhaṇaiḥ|
prāyēṇa piṭakāpūrvō yō'ṅgulē dvyaṅgulē'pi vā|
pāyōrvraṇō'ntarbāhyō vā duṣṭāsr̥ṅmāṁsagō bhavēt|
bastimūtrāśayābhyāśagatatvāt syandanātmakaḥ|
bhagandaraḥ sa sarvāṁśca dārayatyakriyāvataḥ|
bhagabastigudāntēṣu dīryamāṇēṣu bhūribhiḥ|
vātaṁ mūtraṁ śakr̥cchukraṁ khaiḥ sūkṣmairvahati kramāt||2||
View original
हस्त्यश्वपृष्ठगमनकठिनोत्कटकासनैः|
अर्शोनिदानाभिहितैरपरैश्च निषेवितैः|
अनिष्टदिष्टपाकेन सद्यो वा साधुगर्हणैः|
प्रायेण पिटकापूर्वो योऽङ्गुले द्व्यङ्गुलेऽपि वा|
पायोर्व्रणोऽन्तर्बाह्यो वा दुष्टासृङ्मांसगो भवेत्|
बस्तिमूत्राशयाभ्याशगतत्वात् स्यन्दनात्मकः|
भगन्दरः स सर्वांश्च दारयत्यक्रियावतः|
भगबस्तिगुदान्तेषु दीर्यमाणेषु भूरिभिः|
वातं मूत्रं शकृच्छुक्रं खैः सूक्ष्मैर्वहति क्रमात्||२||
hastyaśvapr̥ṣṭhagamanādibhiḥ pāyōraṅgulē dvyaṅgulē vā nikaṭē yō vraṇō bhavētsa bhagandaraḥ| arśasāṁ ca nidānē yē hētavō'bhihitāstairapyaparairniṣēvitairiti sambandhaḥ| yacca kiñciddinacaryādāvaniṣṭamiti diṣṭamuktaṁ tasya pākēna phalapariṇāmēna| sadyaḥ sādhugarhaṇairacirakr̥tasajjananindābhiḥ| prāyēṇa piṭakāpūrvamārambhō yasya sa tathōktaḥ| sa ca vraṇaḥ pāyōrantarmukhō vā bhavēt bahirmukhō vā| sa ca vraṇō bastyādīnāmabhyāśagatatvānnikaṭavartitvāt syandanātmakaḥ sravaṇātmakō bhavati| sa bhagandarō'kriyāvatō'pathya śīlinaḥ sarvān sakalān bhagādīn dārayati ca| tēṣu bhagādiṣu dīrghamāṇēṣu khaiḥ srōtōbhirbahubhiḥ sūkṣmairvātādicatuṣṭayaṁ kramādvahati| (niṣēvitairnitarāṁ sēvitairhastyaśvapr̥ṣṭhagamanādibhiḥ hastipr̥ṣṭhagamanamaśvapr̥ṣṭhagamanaṁ kaṭhināsanamutkaṭakāsanaṁ ca| arśōnidānē'bhihitānyuktāni yānyaparāṇyativyavāyādīni taiḥ arśōnidānābhihitatvēnaiva hastyaśvapr̥ṣṭhagamanādikē siddhē punarapyatra kathanādētēṣāṁ bhagandarasya viśēṣakāraṇatvaṁ sūcitam| athavā ēvaṁvidhairapānamarutkōpakāraṇairanyaiḥ| caśabdaḥ samuccayē| aniṣṭadiṣṭapākēna purākr̥tāśubhakarmaphalaparipākēna| athavā'niṣṭadiṣṭasya dinacaryānirdiṣṭasya pāpakarmaṇaḥ pākēna phalapariṇāmēna| sadyaḥ sādhugarhaṇairacirakr̥tābhiḥ sajjananindābhiḥ pāyōrgudasyaikāṅgulapramāṇē vā nikaṭē| vāśabdādarddhāṅgulatryaṅgulayōrapi grahaṇam| uktañca śāstrāntarē- piṭikāṁ janayējjantōrgudanāḍyāṁ sudāruṇām| gudasyārddhāṅgulē vā'pi dvyaṅgulē tryaṅgulē'pi vā|| iti| antarantarbhāgē bāhyaḥ bahirbhāgē vā| duṣṭāsr̥ṅmāṁsagō duṣṭaraktamāṁsāśritaḥ| bastimūtrāśayābhyāśagatatvādbastērmūtrāśayasya ca samīpagatatvāt| bastimūtrāśayayōravayavāśayaviśēṣatvamaṅgavibhāgācchārīrādavagantavyam| syandanātmakaḥ sadāsrāvayuktaḥ| prāyēṇa bāhulyēna piṭakāpūrvaḥ piṭakāpūrvamārambhō yasya sa tathōktaḥ| pūrvaṁ piṭakā jāyatē tataḥ pākād vraṇaḥ syādityarthaḥ| prāyaḥ śabdēna kṣatajasya bhagandarasya piṭakāyā vinā sambhavaḥ sūcitaḥ| ya ēvaṁvidhō vraṇaḥ sa bhagandarākhyō rōga akriyāvataḥ pramādāccikitsāmakurvatō narasya sarvān bhagavastigudān dārayati| atra sarvaśabdēna sākalyagrahaṇaṁ bhagādīn sākalyēna dārayatītyarthaḥ| bhagādidēśadaraṇāt bhagandarākhyāsya| gudapradēśadaraṇāt gudantarākhyā bastipradēśadaraṇāt bastindarākhyā kathaṁ na yujyata iti cēdatra brūmaḥ| viśēṣēṇa bhagasya daraṇādanyatrāpi bhagavadadaraṇācca bhagandara ityēvākhyā na gudandarō na bastindara iti| uktaṁ ca bhōjē- bhagaṁ parisamantācca gudaṁ bastiṁ tathaiva ca| bhagavaddārayēdyasmāttasmāt jñēyō bhagandaraḥ|| iti| caśabdaḥ samuccayē| tēṣvati| tēṣu bhagādiṣu dīryamāṇēṣu dāritēṣu bhūribhirbahubhiḥ sūkṣmaiḥ srōtōmukhairvātādīn kramēṇa vahati| vātamadhōvātam| dravarūpatvāt punarmūtraṁ vahati| gudāvayavasya nikaṭavartitvāttataḥ purīṣaṁ vahati| śukrāśayasya kiñciddūratayā antē śukraṁ cēti kramārthaḥ||2||
Adhikarana sa~gkhyAsamprAptiH (3) · Śloka 3
dōṣaiḥ pr̥thagyutaiḥ sarvairāgantuḥ sō'ṣṭamaḥ smr̥taḥ||3||
View original
दोषैः पृथग्युतैः सर्वैरागन्तुः सोऽष्टमः स्मृतः||३||
ēvaṁvidhasya bhagandarasya vātādyāgantukāraṇabhēdādaṣṭavidhatvamāha| sa ca bhagandaraḥ pr̥thagdōṣaistrividhō bhavati| yutairiti miśraiḥ tēna saṁsargēṇa trayaḥ sannipātēnaika iti dōṣajāḥ| sapta bhagandarāḥ aṣṭama āgantuḥ||3||
Adhikarana avasthAvisheShe saMj~jAvisheShaH (4) · Śloka 4
apakvaṁ piṭakāmāhuḥ pākaprāptaṁ bhagandaram||4||
View original
अपक्वं पिटकामाहुः पाकप्राप्तं भगन्दरम्||४||
tañca rōgaviśēṣamapakvabhūmikāsthamācāryāḥ piṭakāmāhuḥ| sa ēva ca pākabhūmikāmārūḍhō bhagandara ucyatē||4||
Adhikarana piTakAlakShaNam (5) · Śloka 5
gūḍhamūlāṁ sasaṁrambhāṁ rugāḍhyāṁ rūḍhakōpinīm|
bhagandarakarīṁ vidyāt piṭakāṁ na tvatō'nyathā||5||
View original
गूढमूलां ससंरम्भां रुगाढ्यां रूढकोपिनीम्|
भगन्दरकरीं विद्यात् पिटकां न त्वतोऽन्यथा||५||
yā ca piṭakā gūḍhamūlatvādiyuktā sā bhagandaratvāmārurukṣurvijñēyā| ata uktādanyathā vaiparītyēna yā piṭakā sā bhagandarakarīti na vijñēyā| (dr̥ḍhamūlāmiti ca pāṭhaḥ| dr̥ḍhamūlāṁ dr̥ḍhamacañcalaṁ mūlaṁ yasyāḥ tāṁ punaḥ punarēkatra pūrvavadēvōtpattirdr̥ḍhamūlatvam| sasaṁrambhāṁ saṁrambhayuktāṁ saṁrambhō vēdanāviśēṣaḥ| rugāḍhyāmatiśayitapīḍāyuktām| ruḍhakōpinīṁ tattat pratikriyayā vraṇērūḍhē'pi punaḥ kōpa udbhavō yasyāstāṁ piṭakāṁ bhagandarakarīṁ bhagandarākhyavraṇajananīṁ vidyāt| ata uktaprakārādanyathā vaiparītyē tu na bhagandarakarīṁ piṭakāmātrāmēva vidyādityarthaḥ||5||
Adhikarana vAtapiTakAlakShaNam (6) · Śloka 6
tatra śyāvāruṇā tōdabhēdasphuraṇarukkarī|
piṭakāmārutāt ........................||6||
View original
तत्र श्यावारुणा तोदभेदस्फुरणरुक्करी|
पिटकामारुतात् ........................||६||
tatrētyādinā vātādiviśēṣēṇa bhagandarapiṭakānāṁ lakṣaṇam| subōdham| śyāvādiguṇā vātāt piṭakā| (tatra tāsu madhyē mārutōdbhavā piṭakā śyāvādyanyataravarṇā tōdādikarī ca)|| 6||
Adhikarana pittapiTakAlakShaNam (7) · Śloka 7
.................... pittāduṣṭragrīvāvaducchritā|
rāgiṇī tanurūṣmāḍhyā jvaradhūmāyanānvitā||7||
View original
.................... पित्तादुष्ट्रग्रीवावदुच्छ्रिता|
रागिणी तनुरूष्माढ्या ज्वरधूमायनान्विता||७||
uṣṭragrīvāvaducchritētyādiguṇā pittāt| (pittāt piṭakā uṣṭragrīvāsāmyēnaunnatyādhikyamadhōgurutvañca dhvanitam| rāgiṇī rāgayuktā| tanuralpā| ūṣmāḍyōṣmabahulā| jvaradhūmāyanābhyāṁ yuktā| dhūmāyanaṁ dhūmōdvamanapratītiḥ||7||
Adhikarana kaphapiTakAlakShaNam (8) · Śloka 8
sthirā snigdhā mahāmūlā pāṇḍuḥ kaṇḍūmatī kaphāt||8||
View original
स्थिरा स्निग्धा महामूला पाण्डुः कण्डूमती कफात्||८||
sthirādiguṇā kaphāt| (kaphātpiṭakā sthirā acalā snigdhā mahāmūlā pr̥thumūlā pāṇḍuḥ pāṇḍuravarṇā kaṇḍūmatī kaṇḍūyuktā syāditi śēṣaḥ)||8||
Adhikarana vAtapittapiTakAlakShaNam (9) · Śloka 9
śyāvā''tāmrā sadāhōṣā ghōrarugvātapittajā||9||
View original
श्यावाऽऽताम्रा सदाहोषा घोररुग्वातपित्तजा||९||
vātapittajā piṭakā śyāvādiguṇā| (vātapittābhyāñjātā piṭakā śyāvā śyāvavarṇā ātāmrā īṣattāmravarṇā| dvidōṣajatvā dasyā dvidōṣavarṇāyōḥ samavalayōrēkatrāsambhavādātāmrētyuktam| sadāhōṣā dāhōṣāsahitā| dāhaḥ sarvāṅgīṇastīvrasantāpaḥ| ūṣā prādēśikadāhaḥ| ghōraruk ghōrā ugrā ruk pīḍāviśēṣō yasmin)||9||
Adhikarana vAtakaphapiTakAlakShaNam (10) · Śloka 10
pāṇḍurā kiñcidāśyāvā kr̥cchrapākā kaphānilāt||10||
View original
पाण्डुरा किञ्चिदाश्यावा कृच्छ्रपाका कफानिलात्||१०||
kaphānilājjātā piṭakā pāṇḍurādiguṇā| pittakaphajā piṭakā arśōbhagandara ēva vakṣyatē| (kaphānilājjātā piṭakā kvacit pāṇḍurā dhūsaravarṇā āśyāvā īṣacchyāvā ca atyantaviparītayōḥ śyāvapāṇḍurayōḥ saṅkarādubhayōrapi varṇayōraspaṣṭatā bhavatītyarthaḥ| kr̥cchrapākā cirapākā kr̥cchraśabdēna pācanauṣadhapralēpādibhirapi pākasya duṣkaratvaṁ sūcitam)||10||
Adhikarana sannipAtapiTakAlakShaNam (11) · Śloka 11
pādāṅguṣṭhasamā sarvairdōṣairnānāvidhavyathā|
śūlārōcakatr̥ḍdāhajvaracchardirupadrutā||11||
View original
पादाङ्गुष्ठसमा सर्वैर्दोषैर्नानाविधव्यथा|
शूलारोचकतृड्दाहज्वरच्छर्दिरुपद्रुता||११||
sarvairdōṣairjātā piṭakā pādāṅguṣṭhasamatvādiguṇā| (sannipātōtthā piṭakāmānasaṁsthānādibhiḥ pādāṅguṣṭhasadr̥śī| nānāvidhā nānāprakārā vyathā pīḍāviśēśō yasyāṁ sā tathā| śūlādibhirardditā ca| śūlādyupadrutiḥ pākōnmukhānāṁ sarvāsāṁ liṅgamiti kēcit| kṣatajasya bhagandarasya piṭakābhāvāttat piṭakā nābhihitā)|| 11||
Adhikarana piTakAnAM vraNAvasthAprAptiH (12) · Śloka 12
vraṇatāṁ yānti tāḥ pakvāḥ pramādāt ........||12||
View original
व्रणतां यान्ति ताः पक्वाः प्रमादात् ........||१२||
piṭakāvasthālakṣaṇamuktvā'nantaraṁ bhagandarāvasthālakṣaṇānusārēṇa nāmaviśēṣaścōcyatē-tāḥ sarvāḥ piṭakāḥ pramādāt pakvāḥ vraṇatāṁ yānti| (tā bhagandarakāRriṇyaḥ piṭakāḥ pramādādacikitsayētyarthaḥ| atra pramādaśabdakathanēna sāvadhānaścēt pākādanēkōpadravakāriṇīmēvaṁvidhāṁ piṭakāṁ kadācidapi nōpēkṣēta iti ca sūcitam| pakvāḥ vraṇatāṁ yānti vraṇatvaṁ prāpnuvanti||12||
Adhikarana shataponakaH BagandaraH (13) · Śloka 13
...............................tatra vātajā|
cīyatē'ṇumukhaiśchidraiḥ śatapōnakavatkramāt|
acchaṁ sravadbhirāsrāvamajasraṁ phēnasaṁyutam|
śatapōnakasaṁjñō'yam.......................||13||
View original
...............................तत्र वातजा|
चीयतेऽणुमुखैश्छिद्रैः शतपोनकवत्क्रमात्|
अच्छं स्रवद्भिरास्रावमजस्रं फेनसंयुतम्|
शतपोनकसंज्ञोऽयम्.......................||१३||
tatra vātajā piṭakā pakvā satyaṇumukhaiśchidraiḥ śatapōnakavat cālanīvakramāccīyatē| kimbhūtaiśchidrairityāha-ajasramavicchēdēnācchaṁ phēnasaṁyutaṁ cāsrāvaṁ sravadbhiḥ| ayaṁ bhagandarō nāmnā śatapōnakaḥ| āsrāvaṁ pūyasravaṇam||13||
Adhikarana uShTragrIvaH BagandaraH (14) · Śloka 14
..........................uṣṭragrīvastu pittajaḥ||14||
View original
..........................उष्ट्रग्रीवस्तु पित्तजः||१४||
pittapiṭakayā pakvayōṣṭragrīvākhyō bhagandara ucyatē| (pittajō bhagandarastu uṣṭrasya grīvāvaducchritamukhatvāduṣṭragrīvākhyaḥ)||14||
Adhikarana parisrAvI BagandaraH (15) · Śloka 15
bahupicchāparisrāvī parisrāvī bhagandaraḥ||15||
View original
बहुपिच्छापरिस्रावी परिस्रावी भगन्दरः||१५||
kaphapiṭakayā pakvayā bhagandarō bahupicchāparisrāvī nāmnā parisrāvī| (kaphajō bhagandaraḥ analpapicchasrāvayuktastasmāt parisrāvīsaṁjñaḥ) ||15||
Adhikarana parikShepI bhagandaraH (16) · Śloka 16
vātapittāt parikṣēpī parikṣipya gudaṁ gatiḥ|
jāyatē paritastatra prakāraṁ parikhēva ca||16||
View original
वातपित्तात् परिक्षेपी परिक्षिप्य गुदं गतिः|
जायते परितस्तत्र प्रकारं परिखेव च||१६||
vātapittāt bhagandarō nāmnā parikṣēpī| tatra ca gudaṁ parikṣipya maṇḍalākr̥tyā gatirnāḍī jāyatē prākāraparikhāsadr̥śī prākārasya paritaḥ parikhā bahirnikaṭē khātā| (vātapittajō bhagandaraḥ parikṣēpīsaṁjñaḥ| tatra parikṣēpiṇi prakārasya paritaḥ parikhēva gudaṁ parikṣipya gudasya paritō maṇḍalākr̥tyā nāḍī jāyatē)||16||
Adhikarana RujurBagandaraH (17) · Śloka 17
r̥jurvātakaphādr̥jvyā gudō gatyā'vadīryatē||17||
View original
ऋजुर्वातकफादृज्व्या गुदो गत्याऽवदीर्यते||१७||
vātakaphādyō bhagandaraḥ sa r̥jurnāmnā| tatra r̥jvyā gatyā gudaḥ avadīryatē| (vātakaphajō bhagandaraḥ r̥jvyākhyaḥ| tatrēti pūrvasmādvānuvarttatē| tatra r̥jvākhyē bhagandarē r̥jvyā avakrayā gatyā gudō'vadīryatē)||17||
Adhikarana arshoBagandaraH (18) · Śloka 18
kaphapittē tu pūrvōtthaṁ durnāmāśritya kupyataḥ|
arśōmūlē tataḥ śōphaḥ kaṇḍūdāhādimān bhavēt|
sa śīghraṁ pakvabhinnō'sya klēdayan mūlamarśasaḥ|
sravatyajasraṁ gatibhirayamarśō bhagandaraḥ||18||
View original
कफपित्ते तु पूर्वोत्थं दुर्नामाश्रित्य कुप्यतः|
अर्शोमूले ततः शोफः कण्डूदाहादिमान् भवेत्|
स शीघ्रं पक्वभिन्नोऽस्य क्लेदयन् मूलमर्शसः|
स्रवत्यजस्रं गतिभिरयमर्शो भगन्दरः||१८||
pūrvōtthaṁ svakāraṇaiḥ prathamamutpannaṁ durnāmārśā āśritya kaphapittē dvē kupyataḥ kōpam gacchataḥ| tatō hētōrarśōmūlē kaṇḍvādimān śōphaḥ syātsa śīghraṁ pakvabhinnō'syārśasō mūlaṁ klēdayan gatibhirnāḍībhirajasramavicchēdaṁ pūyaṁ sravatyayaṁ nāmnā'rśō bhagandaraḥ||18||
Adhikarana shambukAvartaH BagandaraH (19) · Śloka 19
sarvajaḥ śambukāvartaḥ śambukāvartasannibhaḥ|
gatayō dārayantyasmin rugvērgardāruṇairgudam||19||
View original
सर्वजः शम्बुकावर्तः शम्बुकावर्तसन्निभः|
गतयो दारयन्त्यस्मिन् रुग्वेर्गर्दारुणैर्गुदम्||१९||
yaḥ sannipātajō bhagandaraḥ sa śambukāvartākhyaḥ śambukāvartasannibhaḥ śambukasyāvartēna sadr̥śaḥ śambukō nāmāvartayuktō matsyaviśēṣaḥ tasyāvartā dēhē bhavanti| asmin śambukāvartākhyē bhagandarē gatayō nāḍyaḥ dāruṇaiḥ rugvēgairgudaṁ dārayanti||19||
Adhikarana kShatajaH BagandaraH (20) · Śloka 20
asthilēśō'bhyavahr̥tō māṁsagr̥dhyā yadā gudam|
kṣiṇōti tiryaṅnirgacchanunmārgañca tatō gatiḥ|
syāttadā pūyadīrṇāyāṁ māṁsakōthēna tatra ca|
jāyantē kr̥mayastē'sya khādantaḥ paritō gudam|
vidārayanti na cirādunmārgī kṣatajaśca saḥ||20||
View original
अस्थिलेशोऽभ्यवहृतो मांसगृध्या यदा गुदम्|
क्षिणोति तिर्यङ्निर्गच्छनुन्मार्गञ्च ततो गतिः|
स्यात्तदा पूयदीर्णायां मांसकोथेन तत्र च|
जायन्ते कृमयस्तेऽस्य खादन्तः परितो गुदम्|
विदारयन्ति न चिरादुन्मार्गी क्षतजश्च सः||२०||
yadā tu maṁsagr̥dhyā māṁsalōbhēnāsthilēśō'bhyabahr̥ta bhakṣitaḥ san gudaṁ kṣiṇōti hinasti tiryaṅnirgacchannunmārgañca tataḥ kṣatāt gatirnāḍī syāttadā tatra tasyāṁ nāḍyā pūyēṇa dīrṇāyāṁ māṁsakōthēna hētunā kr̥mayō jāyantē| paritaḥ samantāt gudaṁ khādantastē ca kr̥mayō'sya puruṣasya gudamacirādvidārayanti| sa bhagandarō nāmnā unmārgī kṣatajaśca bhavati ||20||
Adhikarana rugAdinirdhAraNaprakAraH (21) · Śloka 21
tēṣu rugdāhakaṇḍvādīn vidyādvraṇavibhaktitaḥ||21||
View original
तेषु रुग्दाहकण्ड्वादीन् विद्याद्व्रणविभक्तितः||२१||
tēṣu ca bhagandarēṣu vraṇavibhaktitatō vraṇavibhaktiprakārēṇa rugādīn vidyājjānīyāt| (rugdāhakaṇḍvādīn rugādīn dāhādīn kaṇḍvādīṁśca vātādyadhiṣṭhitaduṣṭavraṇōktaviśēṣaliṅgān) ||21||
Adhikarana sAdhyAsAdhyaviBAgaH (22) · Śloka 22
ṣaṭ kr̥cchrasādhanāstēṣāṁ nicayakṣatajau tyajēt|
pravāhiṇī valīṁ prāptaṁ sēvanīṁ vā samāśritam||22||
View original
षट् कृच्छ्रसाधनास्तेषां निचयक्षतजौ त्यजेत्|
प्रवाहिणी वलीं प्राप्तं सेवनीं वा समाश्रितम्||२२||
ṣaḍiti pr̥thaksaṁsargajāḥ kr̥cchrasādhanāḥ| nicayaḥ sannipātaḥ kṣatamasthikr̥tam| sarvañca bhagandaraṁ pravāhiṇyākhyāmantarvalīṁ prāptaṁ tyajēt tathā sēvanyāśritaṁ ca| ityuktaṁ bhagandarāṇāṁ hētuliṅgam| (tēṣāṁ bhagandarāṇāṁ madhyē pr̥thagdōṣasaṁsargajāḥ śatapōnakōṣṭragrīvaparisrāvīparikṣēpyurjvarśō bhagandarāḥ ṣaṭ kr̥cchrasādhyāḥ| nicayakṣatajau śambukāvartōrnmāgiṇau tyajēnna cikitsēt)||22||
Adhikarana sAmAnyashcikitsAkramaH (23) · Śloka 23
atha bhagandariṇamapakvapiṭakaṁ pākaparihārārthamapata- rpaṇēna vraṇapratiṣēdhavihitēna śīghramupacarēt|
pakvapiṭakaṁ punarupasnigdhamarkādikvāthaśuddhaṁ svabhya- ktamavagāhasvinnaṁ bhuktavantaṁ śayanasthamarśasamiva yantra- yitvā parācīnamarvācīnaṁ bahirmukhamantarmukhaṁ vā bhagandaraṁ samyagīkṣēta|
tatō'ntarmukhē yantraṁ praṇidhāya pravāhaṇapraviṣṭaṁ bhagandara- mabhisamīkṣya samyagēṣitvā śastrēṇa pāṭayēt|
bahirmukhē tvēṣaṇīṁ praṇidhāya sāśayamuddharēcchastrēṇānantaraṁ cōbhayama- pyagninā kṣārēṇa cōpakramēta uṣṭragrīvaṁ tu kṣārēṇaiva|
tatō nirvāpaṇaśōdhanarōpaṇairyathākālaṁ sādhayēditi sāmānyōvidhiḥ||23||
View original
अथ भगन्दरिणमपक्वपिटकं पाकपरिहारार्थमपत- र्पणेन व्रणप्रतिषेधविहितेन शीघ्रमुपचरेत्|
पक्वपिटकं पुनरुपस्निग्धमर्कादिक्वाथशुद्धं स्वभ्य- क्तमवगाहस्विन्नं भुक्तवन्तं शयनस्थमर्शसमिव यन्त्र- यित्वा पराचीनमर्वाचीनं बहिर्मुखमन्तर्मुखं वा भगन्दरं सम्यगीक्षेत|
ततोऽन्तर्मुखे यन्त्रं प्रणिधाय प्रवाहणप्रविष्टं भगन्दर- मभिसमीक्ष्य सम्यगेषित्वा शस्त्रेण पाटयेत्|
बहिर्मुखे त्वेषणीं प्रणिधाय साशयमुद्धरेच्छस्त्रेणानन्तरं चोभयम- प्यग्निना क्षारेण चोपक्रमेत उष्ट्रग्रीवं तु क्षारेणैव|
ततो निर्वापणशोधनरोपणैर्यथाकालं साधयेदिति सामान्योविधिः||२३||
athētyādinā tēṣāmēva sāmānyaṁ sādhanamucyatē| bhagandariṇaḥ puruṣasya piṭakāvasthāyāṁ pākarakṣārthaṁ vraṇapratiśēdhōktēnāpatarpaṇēna śōdhanādinā śīghramupācarēt| pakvapiṭakaṁ tu bhagandariṇaṁ prathamamēva snigdhaṁ tatō'rkādigaṇakvāthēna śuddhaṁ tatō'pi svabhyaktaṁ tataḥ svēdayōgyāvagāhēna svinnaṁ bhuktavantaṁ kr̥tabhōjanaṁ śayanasthamarśaḥ karmavidhānaprakārēṇa yantrayitvā parācīnādiviśēṣēṇa bhagandaraṁ samyagīkṣēta| parācīnamantarbhavam| bahirmukhaṁ bahirdvāramantarmukhaṁ gudanāḍyantargatamukham| tata iti| tatō'nantaraṁ yadantarmukhaṁ tat pravāhaṇēna yantracchidraṁ praviṣṭamavēkṣya samyagēṣitvā śastrēṇa pāṭayēt| barhimukhamēṣaṇī praṇidhāya vinyasya sāśayamuddharēcchastrēṇa| anantaramubhayamapyantarmukhaṁ bahirmukhamapi| śastrakarma sarvatra samānam| tasmin kr̥tē agnikṣārayōrviṣamaniyamaḥ| uṣṭragrīvākhyaṁ bhagandaraṁ tu kṣārēṇaiva na kadācidagninā| tata iti kṣārē'gnau vā prayuktē yathākālaṁ nirvāpaṇādibhiḥ sādhayēt| iti sāmānyaḥ sarvabhagandarahitō vidhiḥ||23||
Adhikarana shataponakacikitsA (24) · Śloka 24
atha śatapōnakē nāḍīrēkāntaritāḥ pāṭayitvā rōpa- yēt|
rūḍhāsu cētarāścikitsēt|
anyathā tu vivr̥ttaṁ vraṇaṁ gudasrōtōvidāraṇādvātaviṇmūtrānYanuprapadyantē|
tataścōnmā- rgagō vāyurādhmānāṭōpapāyuśūlādīnupajanayati|
tatra snēhā- bhyaktagudasya snigdhān piṇḍanāḍīkumbhīsvēdān prayu- ñjītāvagāhaṁ vā|
svinnañca vacā hiṅgukuṣṭhavyōṣalavaṇa- pañcakājamōdān sarpirmadyakāñjikakulatthayūṣānyatamēna pāyayēt|
vraṇaṁ cāsya madhukatailēnōṣṇēna siñcēt|
gudaṁ ca balātailādibhirvātaghnaiḥ|
anēna vidhinā vāyvādayaḥ svamārgamāpatanti|
tatkr̥tāśca vikārā nivartantē||24||
View original
अथ शतपोनके नाडीरेकान्तरिताः पाटयित्वा रोप- येत्|
रूढासु चेतराश्चिकित्सेत्|
अन्यथा तु विवृत्तं व्रणं गुदस्रोतोविदारणाद्वातविण्मूत्रान्य़नुप्रपद्यन्ते|
ततश्चोन्मा- र्गगो वायुराध्मानाटोपपायुशूलादीनुपजनयति|
तत्र स्नेहा- भ्यक्तगुदस्य स्निग्धान् पिण्डनाडीकुम्भीस्वेदान् प्रयु- ञ्जीतावगाहं वा|
स्विन्नञ्च वचा हिङ्गुकुष्ठव्योषलवण- पञ्चकाजमोदान् सर्पिर्मद्यकाञ्जिककुलत्थयूषान्यतमेन पाययेत्|
व्रणं चास्य मधुकतैलेनोष्णेन सिञ्चेत्|
गुदं च बलातैलादिभिर्वातघ्नैः|
अनेन विधिना वाय्वादयः स्वमार्गमापतन्ति|
तत्कृताश्च विकारा निवर्तन्ते||२४||
athētyādinā śatapōnakādīnāṁ viśēṣacikitsā subōdhā| (nāḍīvraṇamārgān| ēkāntaritāḥ ēkaikāṁ nāḍīmantarīkr̥tāḥ| pāṭayitvā bhitvā rōpayēt| tāsu rūḍhāsvitarā avaśiṣṭā nāḍīśca| caśabdattadvat pāṭayitvā cikitsēt| anyathā uktādanyaprakārēṇa gudasrōtōvidāraṇādvātādīni vivr̥taṁ vraṇamanuprapadyantē| madhukēna siddhaṁ tailaṁ madhukatailam)||24||
Adhikarana parikShepiNi vesheShaH (25) · Śloka 25
ēvamēva ca parikṣēpiṇyāmapi kramād gatiṁ nāḍīvihitēna kṣārasūtrēṇa dviśastriśōvā'vadārayēt|
sakr̥dēva hyavadāraṇādasādhyatā yāpyatā vā syāt||25||
View original
एवमेव च परिक्षेपिण्यामपि क्रमाद् गतिं नाडीविहितेन क्षारसूत्रेण द्विशस्त्रिशोवाऽवदारयेत्|
सकृदेव ह्यवदारणादसाध्यता याप्यता वा स्यात्||२५||
ēvamēva cēti śatapōnakavadēva nāḍīvihitēnēti granthyādyadhyāyōktēna||25||
Adhikarana arshoBagandare visheShaH (26) · Śloka 26
arśōbhagandarē pūrvamarśāsi chindyāt tatō gatyanusārēṇa bhagandaram||26||
View original
अर्शोभगन्दरे पूर्वमर्शासि छिन्द्यात् ततो गत्यनुसारेण भगन्दरम्||२६||
arśōbhagandaraṁ ityādi subōdham| gatyanusārēṇēti nāḍyanusārēṇa arśō nāḍīkāryakramēṇētyarthaḥ| (tataddōṣavihitēna śastrakṣārādyanyatamē nārśaśchitvā'nantaraṁ bhagandaramapi śatapōnakādivacchitvā cikitsēdityarthaḥ)||26||
Adhikarana unmArgicikitsA (27) · Śloka 27
unmārgiṇaṁ tu pratyākhyāyōpācarēt|
anissr̥taṁ ca śalyamāharēt|
tathā kr̥mighnaṁ kramamālēpābhyavaharayōḥ kurvīta|
vēdanāyāṁ tu pūrvōktāḥ svēdāḥ|
vacādipācanaṁ ca|
sālvalapradigdhaṁ vā vraṇaṁ kadalīmr̥galōpākājinakauśēyāvikairupanāhayēditi||27||
View original
उन्मार्गिणं तु प्रत्याख्यायोपाचरेत्|
अनिस्सृतं च शल्यमाहरेत्|
तथा कृमिघ्नं क्रममालेपाभ्यवहरयोः कुर्वीत|
वेदनायां तु पूर्वोक्ताः स्वेदाः|
वचादिपाचनं च|
साल्वलप्रदिग्धं वा व्रणं कदलीमृगलोपाकाजिनकौशेयाविकैरुपनाहयेदिति||२७||
unmārgiṇaṁ kṣatajaṁ bhagandaraṁ tu pratyākhyāya na sidhyatītyuktvā upācarēt| anissr̥tañca dr̥śyamānaṁ śalyamāharēt| pūrvōktāḥ śatapōnakōktāḥ svēdāḥ piṇḍanāḍyādayaḥ| sālvalākhyāḥ svēdavidhāvuktāḥ padmakādayaḥ| lōpākō nāma śarabhaḥ||27||
Adhikarana CedavisheShaviShayaH (28) · Śloka 28
bhavati cātra bhagandarē bahucchidrē chēdānālōcya yōjayēt|
gōtīrthaṁ sarvatōbhadramardhalāṅgalalāṅgalau|
pārśvāgatēna śastrēṇa chēdō gōtīrthakō mataḥ|
sarvataḥ sarvatōbhadraḥ pārśvacchēdō'rdhalāṅgalaḥ|
pārśvadvayē lāṅgalakaḥ samastāṁścāgninā dahēt|
āsrāvamārgān niśśēṣaṁ naivaṁ vikurutē punaḥ||28||
View original
भवति चात्र भगन्दरे बहुच्छिद्रे छेदानालोच्य योजयेत्|
गोतीर्थं सर्वतोभद्रमर्धलाङ्गललाङ्गलौ|
पार्श्वागतेन शस्त्रेण छेदो गोतीर्थको मतः|
सर्वतः सर्वतोभद्रः पार्श्वच्छेदोऽर्धलाङ्गलः|
पार्श्वद्वये लाङ्गलकः समस्तांश्चाग्निना दहेत्|
आस्रावमार्गान् निश्शेषं नैवं विकुरुते पुनः||२८||
bahucchidrē sarvasmin bhagandarē ca gōtīrthādibhēdēna chēdānālōcya nirūpya gōtīrthādīn yōjayēt| (bahucchidrē anēkasuṣirē sarvasmin bhagandarē gōtīrthādīn chēdanaviśēṣān ōlōcya avalōkanaiṣaṇīpraṇayanādibhiratrāyaṁ yōjya iti yathāvadavagamya gōtīrthādyanyatamaṁ yōjayēt)| (gōtīrthādīnāṁ caturṇāṁ kramēṇa lakṣaṇaṁ darśayati)| pārśvāgatēnētyādinā gōtīrthādīnāṁ caturṇāṁ kramēṇa lakṣaṇam| pārśvēna yatrāgacchati śastraṁ sa gōtīrthakō nāma chēdaḥ yatra tu sarvadiśamāgacchati śastram sa sarvatōbhadraḥ| ēkasya pārśvasya yaḥ chēdaḥ sō'rdhalāṅgalaḥ| pārśvadvayē tu chēdaḥ lāṅgalakō bhavati| (pārśvāgatēna nāḍīpārśvaprāptēna śastrēṇa chēdō gōtīrthākhyaḥ| gōtīrthō nāma gavāṁ jalapānāttatkhurāṅkitā bhūmiḥ tadvacchasranipātō gōtīrtha itīryatē kaiścit| yatra śastraṁ sarvadiśamāgacchati sa sarvatōbhadrākhyaḥ| ēkasya pārśvasya chēdō'rdhalāṅgalākhyaḥ| pārśvadvayē ubhayōḥ pārśvayōryaśchēdaḥ sa lāṅgalakākhyaḥ)| bhagandarē sarvānāsrāvamāRrgān nisśēṣamagninā dahēt| ēvaṁ hi kr̥tē bhagandaraḥ punarna vikurutē| (agninā agnitaptayā śalākayā samastān āsrāvamārgān nisśēṣān kr̥tvā dahēt sākalyēnētyarthaḥ| niśśēṣasamastaśabdayōrēkatrakathanēna bhagandaravraṇasuṣirasya dūragatistasyāmūladāhaśca sūcitaḥ| ēvaṁkr̥tē sati sa bhagandaraḥ punarna vikurutē vikārakaraṇasamarthō na bhavati punarnōtpadyata ityarthaḥ)||28||
Adhikarana koShThashuddhimahattvam (29) · Śloka 29
yatēta kōṣṭhaśuddhyai ca bhiṣak tasyāntarāntarā||29||
View original
यतेत कोष्ठशुद्ध्यै च भिषक् तस्यान्तरान्तरा||२९||
tasya ca bhagandariṇaḥ kōṣṭhaśuddhyarthaṁ bhiṣagandarāntarā yatēta| (vaidyastasyāturasya kōṣṭhaśuddhyartha kōṣṭhaśuddhērvamanavirēcanādyēkatvē'pyatra bhagandaravraṇasya pakvāśayanikaṭavartitvādyathāsannaṁ viśōdhanamiti vraṇapratiṣēdhōktyā vraṇasya virēkasādhyatvācca virēcanamēva gr̥hyatē| antarāntarā vraṇarōpaṇakriyākaraṇasya madhyē madhya ityarthaḥ| yatēta prayatnavān bhavēnna pramādādupēkṣētētyarthaḥ)||29||
Adhikarana virecanayogaH (30) · Śloka 30
ardrakasya rasē siddhaṁ kalkē vā pāyayēd ghr̥tam|
bhagandarē mārutajē pakvāpakvē virēcayēt||30||
View original
अर्द्रकस्य रसे सिद्धं कल्के वा पाययेद् घृतम्|
भगन्दरे मारुतजे पक्वापक्वे विरेचयेत्||३०||
ārdrakasya rasē vā kalkē vā siddhaṁ ghr̥taṁ pāyayēt| kasminnityāha mārutajē bhagandarē| pakvē cā'pyapakvē ca virēcayēt||30||
Adhikarana vraNashodhanavargaH (31) · Śloka 31
jyōtiṣmatīlāṅgalikāśyāmādantītrivr̥ttilāḥ|
kuṣṭhaṁ śatāhvā gōlōmī tilvakō girikarṇikā|
hēmakṣīrī ca vargō'yaṁ lēpādyairvraṇaśōdhanaḥ||31||
View original
ज्योतिष्मतीलाङ्गलिकाश्यामादन्तीत्रिवृत्तिलाः|
कुष्ठं शताह्वा गोलोमी तिल्वको गिरिकर्णिका|
हेमक्षीरी च वर्गोऽयं लेपाद्यैर्व्रणशोधनः||३१||
jyōtiṣmatyādiyōgō lēpādyairlēpābhyaṅgaprakṣālānādibhirbhagandara vraṇaśōdhanaḥ| jyōtiṣmatī kaṅguṇikā| lāṅgalikā viśalyā| gōlōmī dūrvā| hēmakṣīrī kāñcanī||31||
Adhikarana tilAdivargaH shodhane (32) · Śloka 32
tilakumbhavarādantī tutthasindhūtthamākṣikam|
sakr̥ṣṇarōcanākuṣṭhaṁ śōdhanaṁ.............||32||
View original
तिलकुम्भवरादन्ती तुत्थसिन्धूत्थमाक्षिकम्|
सकृष्णरोचनाकुष्ठं शोधनं.............||३२||
kr̥ṣṇādisahitaṁ tilakādikaṁ lēpādyarivraṇasya śōdhanam| kumbhō dravantī||32||
Adhikarana ma~jjiShThAdimAMsakRudgaNaH (33) · Śloka 33
...........................māṁsakr̥t punaḥ|
mañjiṣṭhāsaindhavakṣaudranāgadantītrivr̥ttilāḥ|
rasāñjanadvirajanītējōhvānimbapallavāḥ||33||
View original
..........................ंआंसकृत् पुनः|
मञ्जिष्ठासैन्धवक्षौद्रनागदन्तीत्रिवृत्तिलाः|
रसाञ्जनद्विरजनीतेजोह्वानिम्बपल्लवाः||३३||
mañjiṣṭhādikaṁ lēpādyairvraṇē māṁsakr̥t| tējōhvā jyōtiṣmatī||33||
Adhikarana nADIvraNaghnaH nikumbhAdivargaH (34) · Śloka 34
nikumbhakumbharaktāhvakalkō nāḍīvraṇāpahaḥ||34||
View original
निकुम्भकुम्भरक्ताह्वकल्को नाडीव्रणापहः||३४||
nikumbhādīnāṁ kalkō nāḍīvraṇāpahaḥ| raktāhvō mañjiṣṭhā||34||
Adhikarana viShyandanAkhyaM tailam (35) · Śloka 35
sudhāśēlutrivr̥tpāṭhāmalayūhayamārakaiḥ|
jyōtiṣmatīlāṅgalikāsvarjikārkavacāgnikaiḥ|
viṣyandanākhyaṁ vipacēttailaṁ śōdhanarōpaṇam||35||
View original
सुधाशेलुत्रिवृत्पाठामलयूहयमारकैः|
ज्योतिष्मतीलाङ्गलिकास्वर्जिकार्कवचाग्निकैः|
विष्यन्दनाख्यं विपचेत्तैलं शोधनरोपणम्||३५||
sudhādibhirviṣyandananāmakaṁ tailaṁ pacēttadgaṇānāṁ śōdhanaṁ rōpaṇañca| śēluḥ ślēṣmātakaḥ| malayū sōmarājī| hayamārō'śvamāraḥ| jyōtiṣmati kaṅguṇikā| lāṅgalī viśalyā| agnikaścitrakaḥ||35||
Adhikarana trivRutAditailam (36) · Śloka 36
trivr̥ddantīharidrārkamūlalōhāśvamārakaiḥ|
viḍaṅgasāratriphalāsnugarkakṣīramākṣikaiḥ|
tailaṁ samadanaiḥ siddhaṁ bhagandaranibarhaṇam||36||
View original
त्रिवृद्दन्तीहरिद्रार्कमूललोहाश्वमारकैः|
विडङ्गसारत्रिफलास्नुगर्कक्षीरमाक्षिकैः|
तैलं समदनैः सिद्धं भगन्दरनिबर्हणम्||३६||
samadanaistrivr̥dādibhiḥ siddhaṁ tailaṁ bhagandaranibarhaṇam| lōhō'garu| aśvamāraḥ karavīraḥ| snugarkayōḥ kṣīram| mākṣikaṁ dhātumākṣikam| madanō rāṭhaḥ||36||
Adhikarana saindhavAditailam (37) · Śloka 37
saindhavārkatrivr̥tpāṭhāsamaṅgāpūtikāgnikaiḥ|
samātuluṅgacchadanaistailaṁ śōdhanarōpaṇam||37||
View original
सैन्धवार्कत्रिवृत्पाठासमङ्गापूतिकाग्निकैः|
समातुलुङ्गच्छदनैस्तैलं शोधनरोपणम्||३७||
samātuluṅgacchadanaiḥ saindhavādibhiḥ siddhaṁ tailaṁ śōdhanaṁ rōpaṇañca| samaṅgā mañjiṣṭhā| agnikaścitrakaḥ| mātuluṅgasya cchadanaṁ patram||37||
Adhikarana viDa~ggasArAdayo lehaH (38) · Śloka 38
madhutailayutā viḍaṅgasāratriphalāmāgadhikōṣaṇāśca līḍhā|
kr̥mikuṣṭhabhagandarapramēhakṣatanāḍīvraṇarōpaṇā bhavanti||38||
View original
मधुतैलयुता विडङ्गसारत्रिफलामागधिकोषणाश्च लीढा|
कृमिकुष्ठभगन्दरप्रमेहक्षतनाडीव्रणरोपणा भवन्ति||३८||
viḍaṅgasārādayō madhutailayutā līḍhāḥ kr̥myādikṣatānāṁ nāḍīvraṇānāṁ ca rōpaṇā bhavanti| (kr̥myādiharāḥ syuḥ| kr̥mi udarakr̥mi| kṣatamuraḥkṣatam)||38||
Adhikarana amRutAdigugguluH (39) · Śloka 39
amr̥tātruṭivēllavatsakaṁ kalipathyāmalakāni gugguluḥ|
kramavr̥ddhamidaṁ madhuplutaṁ piṭakāsthaulya bhagandarāñjayēt||39||
View original
अमृतात्रुटिवेल्लवत्सकं कलिपथ्यामलकानि गुग्गुलुः|
क्रमवृद्धमिदं मधुप्लुतं पिटकास्थौल्य भगन्दराञ्जयेत्||३९||
amr̥tādikaṁ kramavr̥ddhaṁ madhudravamidaṁ piṭakādīñjayēt| amr̥tāyā ēkō bhāgaḥ| truṭyā dvau bhāgau| vēllānāṁ trayaḥ| vatsakasya catvāraḥ| ēvaṁ bhāgavr̥ddhiryāvadguggulōraṣṭāviti kramavr̥ddhārthaḥ||39||
Adhikarana guggulupa~jcapalaM cUrNam (40) · Śloka 40
guggulupañcapalaṁ palikāṁśā māgadhikā triphalā ca pr̥thak syāt|
tvaktruṭikarṣayutaṁ madhulīḍhaṁ kuṣṭhabhagandaragulmagatighnam||40||
View original
गुग्गुलुपञ्चपलं पलिकांशा मागधिका त्रिफला च पृथक् स्यात्|
त्वक्त्रुटिकर्षयुतं मधुलीढं कुष्ठभगन्दरगुल्मगतिघ्नम्||४०||
guggulvādi subōdham| tvacō'rdhakarṣaḥ| sūkṣmailānāṁ cā'rdhakarṣaḥ||40||
Adhikarana gugguluyoge vIryavattaratApAdanam (41) · Śloka 41
śr̥ṅgavērarajōyuktaṁ tadēva ca subhāvitam|
kvāthēna daśamulasya viśēṣādvātarōgajit||41||
View original
शृङ्गवेररजोयुक्तं तदेव च सुभावितम्|
क्वाथेन दशमुलस्य विशेषाद्वातरोगजित्||४१||
tadēvānantarōktaṁ guggulupañcapalādikaṁ śr̥ṅgavēracūrṇēna saṁyōjya daśamulasya kvāthēna bhavitaṁ kuṣṭhādīnanyāṁśca vātapradhānān rōgān viśēṣājjayati| (śr̥ṅgivirēsya rajasā cūrṇēna yuktam| śr̥ṅgivēraṁ nāgaram| (ni) 'nāgaramūṣaṇamāryaṁ kaṭukaṁ kaṭukāyanaṁ mahīcchatram| śuṇṭhīkōlaṁ viśvaṁ viśvauṣadhamauṣadhaṁ mahāskandham| mahauṣadhaṁ mahāvīryaṁ siṁhalaṁ viśvabhēṣajam| tīkṣṇaṁ kaṭu ca kāsaghnaṁ śr̥ṅgi vēramiti smr̥tam|' iti mañjarī| daśamūlakvāthēna subhāvitaṁ punaḥ punaḥ pēṣaṇaśōṣaṇādinā samārōpitatadvīryam| tatpūrvōktaṁ guggulupañcapalākhyacūrṇamēva viśēṣādvātarōgān jayati| atra viśēṣa śabdakathanēna śuṇṭhīcūrṇādirahitasyā'pi vātaharatvaṁ sūcitam| vātapradhānakuṣṭhādiharamityarthaḥ)||41||
Adhikarana uttamakhadirasArAdicUrNam (42) · Śloka 42
uttamā khadirasārajaṁ rajaḥ śīlayannasanavāribhāvitam|
hanti tulyamahiṣākṣamākṣikaṁ kuṣṭhamēhapiṭakābhagandarān||42||
View original
उत्तमा खदिरसारजं रजः शीलयन्नसनवारिभावितम्|
हन्ति तुल्यमहिषाक्षमाक्षिकं कुष्ठमेहपिटकाभगन्दरान्||४२||
triphalākhadirasārayōścūrṇamasanakvāthēna bhāvayitvā samēna guggulunā mākṣikēṇa ca yuktaṁ śīlayan kuṣṭhādīn hanti| (atramahiṣākṣasya pramāṇēna tulyatvam| madhunastu cūrṇapiṇḍībhāvamātrayaiva tulyatvam)||42||
Adhikarana cikitsAntaranidarshanam (43) · Śloka 43
bhagandarēṣvēṣa viśēṣa uktaḥ śēṣāṇi tu vyañjanasādhanāni|
vraṇādhikārātpariśīlanācca samyagviditvaupayikaṁ vidadhyāt||43||
View original
भगन्दरेष्वेष विशेष उक्तः शेषाणि तु व्यञ्जनसाधनानि|
व्रणाधिकारात्परिशीलनाच्च सम्यग्विदित्वौपयिकं विदध्यात्||४३||
upasaṁharannāha-ēṣa yō'trā'dhyāya uktaḥ sa bhagandarēṣu viśēṣaḥ| śēṣāṇi vyañjanasādhanāni tu vyañjanāni liṅgāni dōṣāṇāṁ viśēṣataḥ sādhanāni ca vraṇādhikārāt vraṇapratiṣēdhāt pariśīlanāt kriyābhyāsācca samyaksūkṣmairapi prakārairviditvā yadaupayikaṁ tadvidadhyāt| (bhagandarēṣvayaṁ viśēṣōpakramō'bhihitaḥ śēṣāṇyatrānuktāni vyañjanāni dōṣaliṅgāni sādhanānyupakramaviśēṣāṇi| tuśabdō viśēṣadyōtakaḥ| atra piṭakā bhagandarabhēdēnā'vasthādvitayōdōṣōdrēkavraṇagatyādikamavagamyōpakramatvādupakramasya durjñēyatvaṁ viśēṣaḥ| vraṇādhikārāt vraṇapratiṣēdhāt pariśīlanāt ciraparicayāt| caśabdād dūṣyadēśādisamīkṣaṇamapi sūcitam| samyagviditvā yathāvadavagamya aupayikaṁ yathāyōgyaṁ vidadhyāt kuryādityarthaḥ )||43||
Adhikarana rUDhe parihAryANi (44-33) · Śloka 33
aśvapr̥ṣṭhagamanaṁ calarōdhaṁ madyamaithunamajīrṇamasātmyam|
sāhasāni vividhāni ca rūḍhē vatsaraṁ pariharēdadhikaṁ vā||44||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tāvaṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāmuttaratantrē bhaṅgandarapratiṣēdhō nāma trayastriṁśō'dhyāyaḥ||33||
View original
अश्वपृष्ठगमनं चलरोधं मद्यमैथुनमजीर्णमसात्म्यम्|
साहसानि विविधानि च रूढे वत्सरं परिहरेदधिकं वा||४४||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतावष्टाङ्गसंग्रहसंहितायामुत्तरतन्त्रे भङ्गन्दरप्रतिषेधो नाम त्रयस्त्रिंशोऽध्यायः||३३||
rūḍhē'pi bhagandaravraṇē aśvapr̥ṣṭhagamanādikaṁ saṁvatsaraṁ tatō'pyadhikaṁ vā pariharēt| calarōdhaṁ calānāṁ vēgānāṁ rōdham| vividhāni sāhasā'nyanālōcitātmavalānyutpatanādīni||44|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyā- maṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyāmuttaratantrē trayastriṁśō'dhyāyaḥ||