Adhikarana atha rasAyanavidhirnAmaikonapa~jcAsho~adhyAyaH , adhyAyapratij~jA (1) · Śloka 1
athatō rasāyanavidhiṁ nāmādhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथतो रसायनविधिं नामाध्यायं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
iti nijāgantūnāṁ rōgāṇāṁ nirākāṅkṣaṁ cikitsitamuktvā svarūpātiśayaprāptyarthaṁ rasāyanānāmavasarō tatastadvijñānārthamadhyāya ārabhyatē|| 1||
Adhikarana rasAyanaprayojanam (2) · Śloka 2
dīrghamāyuḥ smr̥tiṁ mēdhāmārōgyaṁ taruṇaṁ vayaḥ|
prabhā varṇasvaraudāryaṁ dēhēndriyabalōdayam|
vāksiddhiṁ vr̥ṣatāṁ kāntimavāpnōti rasāyanāt|
lābhōpāyō hi śastānāṁ rasādīnāṁ rasāyanam||2||
View original
दीर्घमायुः स्मृतिं मेधामारोग्यं तरुणं वयः|
प्रभा वर्णस्वरौदार्यं देहेन्द्रियबलोदयम्|
वाक्सिद्धिं वृषतां कान्तिमवाप्नोति रसायनात्|
लाभोपायो हि शस्तानां रसादीनां रसायनम्||२||
dīrghamāyurityādinā rasāyanānāṁ prayōjanamucyatē| yasmācchastānāṁ praśastānāṁ rasādīnāmātmanō yō lābhōpāyastadrasāyanamiti nirvacanam||2||
Adhikarana rasAyanAdhikAriNaH (3) · Śloka 3
pūrvē vayasi madhyē vā tatprayōjyaṁ jitātmanaḥ|
snigdhasya srutaraktasya viśuddhasya ca sarvathā||3||
View original
पूर्वे वयसि मध्ये वा तत्प्रयोज्यं जितात्मनः|
स्निग्धस्य स्रुतरक्तस्य विशुद्धस्य च सर्वथा||३||
ētacca rasāyanaṁ bhiṣajā jitātmanaḥ jitēndriyasya puṁsaḥ vayasi madhyē vā snigdhasya srutaraktasya sarvēṇa ca prakārēṇa viśuddhasya nihatadōṣasya prayōjyam|| 3||
Adhikarana avishuddhasya rasAyanaM vyartham (4) · Śloka 4
aviśuddhē śarīrē hi yuktō rāsāyanō vidhiḥ|
na bhāti malasaṁsr̥ṣṭē vastrē rāga ivārpitaḥ|
yuktaṁ saṁskārahīnasya samyagapyapramādinaḥ|
yathaiva pauruṣaṁ tadvanna sidhyati rasāyanam||4||
View original
अविशुद्धे शरीरे हि युक्तो रासायनो विधिः|
न भाति मलसंसृष्टे वस्त्रे राग इवार्पितः|
युक्तं संस्कारहीनस्य सम्यगप्यप्रमादिनः|
यथैव पौरुषं तद्वन्न सिध्यति रसायनम्||४||
aviśuddha iti| yasmādaviśuddhē śarīrē yuktaḥ prayōjitō rāsāyanō vidhirmalasaṁsr̥ṣṭē vastrē arpitō rāga iva na bhāti| snēhādisaṁskārahīnasya samyagapi prayuktam apramādinō'pi prayuktaṁ rasāyanaṁ na sidhyati| yathā saṁskārahīnasya prayuktamapramādinō'pi pauruṣaṁ vīryaṁ na sidhyati|| 4||
Adhikarana grAmyAhArAdInAM sarvadoShaprakopatvam (5) · Śloka 5
sarvē ca dōṣā bhavanti grāmyādāhārādamlalavaṇakaṭukakṣāra viruddhāsātmyarūkṣābhiṣyandiklinnagurupūtiparyuṣitanavadhānya śuṣkaśākā'mamāṁsatilakulatthadadhiśuktakāñjikapiṣṭā nnavirūḍhakaniṣēviṇāṁ divāsvapnastrīmadyanityānāṁ viṣamā timātravyāyāmāyāmasaṅkṣōbhiravapuṣāṁ krōdhalōbhabhayaśō kāyāsabahulānāṁ pāpakarmaṇāmasamañjasāhāravihāranirhāra niratānām|
atō nimittaṁ hyaviśuddhaḥ sañjāyatē rasō vidahyatē raktaṁ śithilībhavanti māṁsāni viṣyandatē mēdō dūṣyantē dōṣā vimucyantē sandhayō na sandhīyantē'sthiṣu majjānō nāpyā yatē śukraṁ naujō na balaṁ na vīryam|
tataḥ sa ēvambhūtō glāyati sīdati nidrātandrālasya samanvitaḥ khidyatē nirvidyatē nirutsāhō'samarthaḥ śārīra mānasānāṁ viśiṣṭānāṁ cēṣṭānāṁ bhraṣṭacchāyō naṣṭasmr̥tiralpa buddhirasampādyamānābhilaṣitārthō'harniśamaniśamaniśaṁ niḥ śvaśvasannadhiṣṭhānabhūtō rōgāṇāṁ nōpāttamapi sarvamāyura vāpnōti||5||
View original
सर्वे च दोषा भवन्ति ग्राम्यादाहारादम्ललवणकटुकक्षार विरुद्धासात्म्यरूक्षाभिष्यन्दिक्लिन्नगुरुपूतिपर्युषितनवधान्य शुष्कशाकाऽममांसतिलकुलत्थदधिशुक्तकाञ्जिकपिष्टा न्नविरूढकनिषेविणां दिवास्वप्नस्त्रीमद्यनित्यानां विषमा तिमात्रव्यायामायामसङ्क्षोभिरवपुषां क्रोधलोभभयशो कायासबहुलानां पापकर्मणामसमञ्जसाहारविहारनिर्हार निरतानाम्|
अतो निमित्तं ह्यविशुद्धः सञ्जायते रसो विदह्यते रक्तं शिथिलीभवन्ति मांसानि विष्यन्दते मेदो दूष्यन्ते दोषा विमुच्यन्ते सन्धयो न सन्धीयन्तेऽस्थिषु मज्जानो नाप्या यते शुक्रं नौजो न बलं न वीर्यम्|
ततः स एवम्भूतो ग्लायति सीदति निद्रातन्द्रालस्य समन्वितः खिद्यते निर्विद्यते निरुत्साहोऽसमर्थः शारीर मानसानां विशिष्टानां चेष्टानां भ्रष्टच्छायो नष्टस्मृतिरल्प बुद्धिरसम्पाद्यमानाभिलषितार्थोऽहर्निशमनिशमनिशं निः श्वश्वसन्नधिष्ठानभूतो रोगाणां नोपात्तमपि सर्वमायुर वाप्नोति||५||
na kēvalaṁ caitadēva yāvad grāmyādaśāstradr̥ṣṭādāhārāt| sarvē ca dōṣā bhavanti| kēṣāmityāhaamlalavaṇaprabhr̥tiniṣēviṇāmityādīnām| viruddhāsātmyē sūtrasthāna uktē| virūḍhakamaṅkuritaṁ sasyam| viṣamēṇānēkarūpēṇa vyāyāmēna saṅkṣōbhitaṁ vapuryēṣāṁ tē tathōktāstēṣām| asamañjasamaniyatarūpaṁ yadāhārādikaṁ tasmin ratā yē tēṣām| atō nimittamasmāt kāraṇādaviśuddhō rasaḥ sañjāyatē| vidahyata ityādi vyākhyāsamam| tatō'nantaraṁ saduṣṭāhārādikaṁ ēvambhūta iti duṣṭarasādidhātuḥ glāyati harṣakṣayamāsādayati sīdati gātrāṇi vināmayati| vyākhyāsamam| tathāvidha upāttamapyanyajanmasañcitamapyāyurna prāpnōti kimutādhikaṁ prāpsyati|| 5||
Adhikarana rasAyanasevanakAle doShAn pariharet (6) · Śloka 6
tasmād buddhimānapāsya yathōktānāhārādidōṣān nirvāhya ca pūrvōpacitān rasāyanaṁ vidhivihitamupasēvēta||6||
View original
तस्माद् बुद्धिमानपास्य यथोक्तानाहारादिदोषान् निर्वाह्य च पूर्वोपचितान् रसायनं विधिविहितमुपसेवेत||६||
tasmāditi| yata ēvaṁ tasmāt buddhimān narō yathōktān grāmyāhārādidōṣānapāsya tyaktvā pūrvōpacitān pūrvasañcitān dōṣān snēhādinā nirvāhya nissārya ca vidhivihitaṁ rasāyanamupasēvēta||6||
Adhikarana rasAyanadvaividhyam (7) · Śloka 7
tattu dvividhaṁ kuṭīprāvēśikaṁ vātātapikaṁ ca|
tatra vīrya prabhāvaprayōgaparihāragurutvāt kuṭīprāvēśikaṁ mahāphala taram||7||
View original
तत्तु द्विविधं कुटीप्रावेशिकं वातातपिकं च|
तत्र वीर्य प्रभावप्रयोगपरिहारगुरुत्वात् कुटीप्रावेशिकं महाफल तरम्||७||
taditi rasāyanaviṣēvaṇaṁ dvividhaṁ dviprakāram| katham? kuṭīprāvēśikaṁ vātātapikaṁ cēti| tatra tayōrmadhyē kuṭīprāvēśikaṁ vīryādigurutvānmahāphalataraṁ bhavati|| 7||
Adhikarana kuTIprAveshikavidhiH kuTInirmANam (8) · Śloka 8
tasya vidhiḥ kṣēmasubhikṣadhārmikaśraddadhānajananr̥pavaidyaviprē sulabhamahauṣadhighr̥takṣīrapathyabhōjanōpakaraṇē grāmē nagarē vā pūrvōttarasyāṁ diśi prāgudakpravaṇē suvibhaktavihārōddēśē dēśē dr̥ḍhaghanasumr̥ṣṭabhittimutsēdhavistārasampannāṁ sūkṣmalōcanāṁ tri garbhāmr̥tusukhāṁ nirvātāṁ pravātaikadēśāṁ prāgdvārāmudagdvārāṁ vā śamībilvakṣīrivr̥kṣaparigr̥hītāmaniṣṭēndriyārthavātātaparajō dhūmasvēdaklēdadaṁśamaśakasarīsr̥pavyālabālastrīdāsāntā vasāyināmagamyāṁ sannihitasadvaidyaparicārakōpakaraṇāṁ kuṭīṁ kārayēt||8||
View original
तस्य विधिः क्षेमसुभिक्षधार्मिकश्रद्दधानजननृपवैद्यविप्रे सुलभमहौषधिघृतक्षीरपथ्यभोजनोपकरणे ग्रामे नगरे वा पूर्वोत्तरस्यां दिशि प्रागुदक्प्रवणे सुविभक्तविहारोद्देशे देशे दृढघनसुमृष्टभित्तिमुत्सेधविस्तारसम्पन्नां सूक्ष्मलोचनां त्रि गर्भामृतुसुखां निर्वातां प्रवातैकदेशां प्राग्द्वारामुदग्द्वारां वा शमीबिल्वक्षीरिवृक्षपरिगृहीतामनिष्टेन्द्रियार्थवातातपरजो धूमस्वेदक्लेददंशमशकसरीसृपव्यालबालस्त्रीदासान्ता वसायिनामगम्यां सन्निहितसद्वैद्यपरिचारकोपकरणां कुटीं कारयेत्||८||
tasyēti kuṭīpravēśasya vidhirbhavati| prathamamēva kṣēmasubhikṣādiguṇē grāmē nagarē vā dr̥ḍhabhittyādiguṇāṁ kuṭīṁ kārayēt| dhārmikāḥ śraddadhānā janā nr̥pādayaśca yasmin| tathā sulabhā mahauṣadhyādayō yatra| prācyāmudīcyāṁ vā diśi| prāgudakpravaṇē abhimukhē (pravaṇaḥ kramanimnaḥ) suvibhaktō vihārōddēśaḥ parisaryāpradēśō yatra dēśē utsēdha aunnatyam| sūkṣmaṇi lōcanāni gavākṣāṇi yasyām| śāmyādivr̥kṣaiḥ parigr̥hītāmāśritām| aniṣṭēndriyārthādīnāmagamyām| aniṣṭā indriyārthā dviṣṭāḥ śabdādayō viṣayāḥ| sarīsr̥pāḥ sarpādayaḥ| vyālāḥ siṁhavyāghrādayaḥ antāvasāyinaścaṇḍālādayaḥ| tathā sannihitaṁ sadvai-dyādikaṁ yasyām|| 8||
Adhikarana tatra praveshaH (9) · Śloka 9
tasyāṁ rasāyanārthī śaradi vasantē vā śuklapakṣē praśastē ahani pūjayitvā yathārhaṁ dēvaguruviprān praṇamya brahmadakṣā śviprabhr̥tīn parimr̥śya suvarṇaghr̥tamadhusiddhārthakapriyaṅgurō canāḥ pradakṣiṇīkr̥tya gōbrāhmaṇānupraviśēt||9||
View original
तस्यां रसायनार्थी शरदि वसन्ते वा शुक्लपक्षे प्रशस्ते अहनि पूजयित्वा यथार्हं देवगुरुविप्रान् प्रणम्य ब्रह्मदक्षा श्विप्रभृतीन् परिमृश्य सुवर्णघृतमधुसिद्धार्थकप्रियङ्गुरो चनाः प्रदक्षिणीकृत्य गोब्राह्मणानुप्रविशेत्||९||
tasyāmiti kuṭyāṁ rasāyanārthī puruṣaḥ praśastē'hani sadvāsarē yathārhaṁ dēvapūjādikaṁ kr̥tvā'nupraviśēt|| 9||
Adhikarana prAkkRutyaM niyamapAlana~jca (10) · Śloka 10
tatra saṁśōdhanaiḥ śuddhaḥ sukhī jātabalaḥ punaḥ|
brahmacārī dhr̥tiyutaḥ śraddadhānō jitēndriyaḥ|
dānaśīladayāsatyavratadharmaparāyaṇaḥ|
dēvatānu smr̥tau yuktō yuktasvapnaprajāgaraḥ|
priyauṣadhaḥ pēśalavāgārabhēta rasāyanam||10||
View original
तत्र संशोधनैः शुद्धः सुखी जातबलः पुनः|
ब्रह्मचारी धृतियुतः श्रद्दधानो जितेन्द्रियः|
दानशीलदयासत्यव्रतधर्मपरायणः|
देवतानु स्मृतौ युक्तो युक्तस्वप्नप्रजागरः|
प्रियौषधः पेशलवागारभेत रसायनम्||१०||
tatra kuṭyaṁ saṁśōdhanairvamanādibhiḥ śuddhasukhitvādiyuktaśca rasāyanamārabhēta| punariti śōdhanē kr̥tē| dhr̥tirdhairyam| śraddadhānaḥ śraddhāvān| dānādiparāyaṇō dānādipravaṇaḥ| yuktaṁ prāptaṁ svapnādi ca yasya| priyauṣadhaḥ na tvauṣadhē dvēṣyasvabhāvaḥ| pēśalavāk priyaṁvadaḥ||10||
Adhikarana shodhanArthaM yogaH (11) · Śloka 11
harītakīmāmalakaṁ saindhavaṁ nāgaraṁ vacām|
haridrāṁ pippalīṁ vēllaṁ guḍaṁ cōṣṇāmbunā pibēt|
snigdhasvinnō naraḥ pūrvaṁ tēna sādhu viricyatē||11||
View original
हरीतकीमामलकं सैन्धवं नागरं वचाम्|
हरिद्रां पिप्पलीं वेल्लं गुडं चोष्णाम्बुना पिबेत्|
स्निग्धस्विन्नो नरः पूर्वं तेन साधु विरिच्यते||११||
pūrvaṁ snigdhaḥ paścāt snigdhaśca narō harītakyādinōṣṇāmbupītēna sādhu viricyatē|| 11||
Adhikarana tato yAvakam (12) · Śloka 12
tataḥ śuddhaśarīrāya kr̥tasaṁsarjanāya ca|
trirātraṁ pañcarātraṁ vā saptāhaṁ vā ghr̥tānvitam|
dadyādyāvakamāśuddhēḥ purāṇaśakr̥tō'thavā||12||
View original
ततः शुद्धशरीराय कृतसंसर्जनाय च|
त्रिरात्रं पञ्चरात्रं वा सप्ताहं वा घृतान्वितम्|
दद्याद्यावकमाशुद्धेः पुराणशकृतोऽथवा||१२||
tatō'nantaraṁ śuddhaśarīrāya vihitapēyādikramāya ca trirātraṁ vā pañcarātraṁ vā saptāhaṁ vā yāvakaṁ yavānnaṁ ghr̥tānvitaṁ dadyāt| athavā purāṇaśakr̥taḥ śuddhiryāvattāvadyavānnaṁ dadyāt|| 12||
Adhikarana yaugikarasAyanasevanam (13) · Śloka 13
itthaṁ saṁskr̥takōṣṭhasya rasāyanamupāharēt|
yasya yadyaugikaṁ paśyētsarvamālōcya sātmyavit||13||
View original
इत्थं संस्कृतकोष्ठस्य रसायनमुपाहरेत्|
यस्य यद्यौगिकं पश्येत्सर्वमालोच्य सात्म्यवित्||१३||
itthamanēna prakārēṇa saṁskr̥takōṣṭhavatō rasāyanamupāharēt ḍhaukayēt| kimityāha-sātmyavidvaidyaḥ sarvaṁ dōṣādikamālōcya yasya puṁsō yadrasāyanaṁ yaugikaṁ paśyēt|| 13||
Adhikarana harItakyAdi saMj~jAnirvacanam (14) · Śloka 14
haraṇāt sarvarōgāṇāṁ yāsāvuktā harītakī|
pathyatvāt sarvadhātūnāṁ pathyā śivatayā śivā|
yasmādvijayatē vyādhīn samagrān vijayā tataḥ|
abhayaṁ sarvarōgēbhyō bhavatyāyuśca śāśvatam|
yataḥ śīlayatāmēnāṁ tēnēyamabhayā smr̥tā||14||
View original
हरणात् सर्वरोगाणां यासावुक्ता हरीतकी|
पथ्यत्वात् सर्वधातूनां पथ्या शिवतया शिवा|
यस्माद्विजयते व्याधीन् समग्रान् विजया ततः|
अभयं सर्वरोगेभ्यो भवत्यायुश्च शाश्वतम्|
यतः शीलयतामेनां तेनेयमभया स्मृता||१४||
Adhikarana harItakIguNAH anupAnAni ca (15) · Śloka 15
navā vr̥ttā ghanā snigdhā gurvī majjati cāpsu yā|
sālasya sā prayōktavyā navanītasamanvitā|
vātē sasarpirlavaṇā pittē saguḍaśarkarā|
kaphē sapippalī kṣaudrā sarvadā sā praśasyatē||15||
View original
नवा वृत्ता घना स्निग्धा गुर्वी मज्जति चाप्सु या|
सालस्य सा प्रयोक्तव्या नवनीतसमन्विता|
वाते ससर्पिर्लवणा पित्ते सगुडशर्करा|
कफे सपिप्पली क्षौद्रा सर्वदा सा प्रशस्यते||१५||
yā navatyādiguṇā sā śrēṣṭhētyadhyāhāryam| sā ca bālasya yadā prayōktavyā tadā navanītayuktā| vātādiṣu sā ca sarvadā pātuṁ śasyatē|| 15||
Adhikarana harItakIrasAyanam (16) · Śloka 16
atha harītakīnāṁ himavacchailasambhavānāṁ kālajātānāmā pūrṇarasavīryāṇāmanāmayānāṁ dviśastriśō vā śakalitā nāmanasthnāmāḍhakaṁ caturguṇēna payasā saṁsvēdya mr̥dubhūta mavatārya śītaṁ sarpirmadhvāḍhakābhyāṁ saṁsr̥jya suguptaṁ sthā payēt|
tatastrirātrādūrdhvamahārānuparōdhinīṁ mātrāṁ pratyaha mupayōjayēt|
jīrṇē śāliṣaṣṭikaṁ payasā bhuñjīta|
prayō gāntē ca tāvantamēva kālam|
asya prayōgādvarṣaśatamajarō nirvalīkhalatipalitāmayaḥ śrutismr̥tisampannaḥ samiddhāna laśca puruṣō bhavati|
br̥haccharīraṁ girisārasāraṁ svarō ghanaughastanitānukārī|
bhavatyapatyaṁ vipulaṁ sthirañca samaśnatō yōgamimaṁ prayatnāt||16||
View original
अथ हरीतकीनां हिमवच्छैलसम्भवानां कालजातानामा पूर्णरसवीर्याणामनामयानां द्विशस्त्रिशो वा शकलिता नामनस्थ्नामाढकं चतुर्गुणेन पयसा संस्वेद्य मृदुभूत मवतार्य शीतं सर्पिर्मध्वाढकाभ्यां संसृज्य सुगुप्तं स्था पयेत्|
ततस्त्रिरात्रादूर्ध्वमहारानुपरोधिनीं मात्रां प्रत्यह मुपयोजयेत्|
जीर्णे शालिषष्टिकं पयसा भुञ्जीत|
प्रयो गान्ते च तावन्तमेव कालम्|
अस्य प्रयोगाद्वर्षशतमजरो निर्वलीखलतिपलितामयः श्रुतिस्मृतिसम्पन्नः समिद्धान लश्च पुरुषो भवति|
बृहच्छरीरं गिरिसारसारं स्वरो घनौघस्तनितानुकारी|
भवत्यपत्यं विपुलं स्थिरञ्च समश्नतो योगमिमं प्रयत्नात्||१६||
athētyādinā mahārasāyanāni| vyākhyāsamam| āpūrṇaṁ sampūrṇam| dviśastriśō vā śakalitānāṁ dvidhā tridhā vā pāṭitānām| caturguṇaṁ payaḥparimāṇēna na tavāḍhakamānēna| atra cōktā yuktiḥ| mātrāsya yā vā prakr̥tamāhāraṁ nōparuṇaddhi| jīrṇē ca payasā śāliṣaṣṭikaṁ bhuñjīta| prayōgānta ityupayuktē'smin prayōgē tāvantamēvētyupayōgasamamēva kālam| asya rasāyanasya prayōgādajaratvādiyuktaḥ puruṣō varṣaśataṁ jīvati| imaṁ yōgaṁ prayatnāt samaśnataḥ puṁsaḥ śarīraṁ br̥hat girisārasāraṁ ca bhavati| girivat sārāṇi dr̥ḍhāni pūrvōktānyaṣṭau sārāṇi yasya tattathōktam| svaraśca ghanagarjitānukāri bhavati| subōdham|| 16||
Adhikarana brAhmaM rasAyanam (17) · Śloka 17
pathyāsahasraṁ triguṇadhātrīphalasamanvitam|
pañcānāṁ pañcamūlānāṁ sārddhaṁ palaśatadvayam|
jalē daśaguṇē paktvā daśabhāgasthitē rasē|
āpōthya kr̥tvā vyasthīni vijayāmalakānyathā|
vinīya tasminniryūhē yōjayēt kuḍavāṁśakam|
tvagēlāmustarajanīpippalyagarucandanam|
maṇḍūkaparṇīkanakaśaṅkhapuṣpīvacāplavam|
yaṣṭyāhvayaṁ viḍaṅgaṁ ca cūrṇitaṁ tulayādhikam|
sitōpalārddhabhāraṁ ca pātrāṇi trīṇi sarpiṣaḥ|
dvē ca tailātpacētsarvaṁ tadagnau lēhatāṁ gatam|
avatīrṇaṁ himaṁ yuñjyādviṁśaiḥ kṣaudraśataistribhiḥ|
tataḥ khajēna mathitaṁ vidadhyād ghr̥tabhājanē|
ētadrasāyanaṁ brāhmaṁ samaṁ pūrvēṇa sarvathā|
vaikhānasā bālakhilyāḥ prāśya prāptā navaṁ vayaḥ|
ārōgyamamitaṁ cāyurvītatandrāśramaklamāḥ||17||
View original
पथ्यासहस्रं त्रिगुणधात्रीफलसमन्वितम्|
पञ्चानां पञ्चमूलानां सार्द्धं पलशतद्वयम्|
जले दशगुणे पक्त्वा दशभागस्थिते रसे|
आपोथ्य कृत्वा व्यस्थीनि विजयामलकान्यथा|
विनीय तस्मिन्निर्यूहे योजयेत् कुडवांशकम्|
त्वगेलामुस्तरजनीपिप्पल्यगरुचन्दनम्|
मण्डूकपर्णीकनकशङ्खपुष्पीवचाप्लवम्|
यष्ट्याह्वयं विडङ्गं च चूर्णितं तुलयाधिकम्|
सितोपलार्द्धभारं च पात्राणि त्रीणि सर्पिषः|
द्वे च तैलात्पचेत्सर्वं तदग्नौ लेहतां गतम्|
अवतीर्णं हिमं युञ्ज्याद्विंशैः क्षौद्रशतैस्त्रिभिः|
ततः खजेन मथितं विदध्याद् घृतभाजने|
एतद्रसायनं ब्राह्मं समं पूर्वेण सर्वथा|
वैखानसा बालखिल्याः प्राश्य प्राप्ता नवं वयः|
आरोग्यममितं चायुर्वीततन्द्राश्रमक्लमाः||१७||
pathyā sahasramityādinā brāhmaṁ rasāyanaṁ vyākhyāsamam| triguṇānyāmalakāni pathyāsahasrāt| pañca pañcamūlāni prathamādīni| sarvataścaikadhyāddaśaguṇaṁ palamānēnaiva na tu kuḍavādimānēnēti smarttavyam| āpōthya jarjarīkr̥tya| vijayānāmāmalakānāñca svinnānāmasthyākr̥ṣya tatastāni tasmin kaṣāyē vinīya nikṣipya| maṇḍūkaparṇī brahmasuvarcalā| kanakaṁ nāgakēsaraṁ suvarṇaṁ ca| śaṅkhapuṣpī ciriṇṭī| plavaṁ paripēlavam| tulayādhikamarddhabhāraḥ ēkādaśapalaśatāni sitōpalānām| dravasya pātrō'ṣṭāviṁśatyadhikaṁ palaśatam| dvē cēti pātrē| ghr̥tabhājanaṁ yatra pūrvaṁ ghr̥tamāsīt| sarvathēti sarvēṇa prakārēṇa| ētacca brahmavihitaṁ rasāyanaṁ prāśya vaikhānāsā nāma maharṣayō bālakhilyāścāmitātītaṁ navaṁ vayaḥ prāptāḥ tathā ārōgyādi ca|| 17||
Adhikarana abhayAmalakAdi ghRutam (18) · Śloka 18
abhayāmalakavibhītakapañcātmakapañcamūlaniryūhē|
vallīpalāśakarasē dviguṇē kṣīrē'ṣṭaguṇē ca vipacēt|
ghr̥tasya kumbhaṁ madhukaṁ madhūkaṁ kākōliyugmañca balāṁ svaguptām|
sakṣīraśuklāmr̥ṣabhaṁ sajīvaṁ sukhāmbupastacca pibēdguṇāḍhyam||18||
View original
अभयामलकविभीतकपञ्चात्मकपञ्चमूलनिर्यूहे|
वल्लीपलाशकरसे द्विगुणे क्षीरेऽष्टगुणे च विपचेत्|
घृतस्य कुम्भं मधुकं मधूकं काकोलियुग्मञ्च बलां स्वगुप्ताम्|
सक्षीरशुक्लामृषभं सजीवं सुखाम्बुपस्तच्च पिबेद्गुणाढ्यम्||१८||
abhayādīnāṁ kvāthē arthāt snēhādviguṇē| vallīpalāśakasya kṣīravidāryā rasē dviguṇa ēva| kṣīrē ca snēhādaṣṭaguṇē ghr̥tasya kumbhaṁ dvādaśādhikapañcapalaśatāni| madhukādikaṁ ca kalkaparibhāṣayā datvā vipācēt| tacca ghr̥taṁ guṇāḍhyaṁ bahuguṇamuṣṇāmbupaḥ san pibēt||18||
Adhikarana AmalakarasAyanam (19) · Śloka 19
āmalakasahasraṁ piṣṭasvēdanavidhānēna kṣīrōṣmaṇā susvinna manātapaśuṣkamanasthi cūrṇayēt|
tadāmalakasahasrasvarasa paripītaṁ sthirājīvantīpunarnavanāgabalāmaṇḍūkaparṇībrahma suvarcalābhīruśaṅkhapuṣpīvacāpippalīviḍaṅgasvaguptāmr̥tāga rucandanamadhukamadhūkapuṣpapadmōtpalanavamālikāyuvatiyūthi kācūrṇāṣṭabhāgasaṁpr̥ktaṁ punarnāgabalāpalasahasrasvarasapa ripītaṁ chāyōpaśōṣitaṁ dviguṇitasarpiṣā kṣaudrēṇa kṣudraguḍā kr̥tiṁ kr̥tvā ghr̥tabhājanasthaṁ bhasmarāśēradhaḥ sthāpayēdantarbhūmēḥ pakṣamatharvavēdavidākr̥tarakṣaṁ pakṣātyayē cōddhr̥tya kanaka rajatatāmrapravālakālāyaścūrṇāṣṭabhāgasaṁyuktamarddhakarṣābhi vr̥ddhyā yathāgni prātaḥ prātaḥ prayōjayēditi samānaṁ pūrvēṇa||19||
View original
आमलकसहस्रं पिष्टस्वेदनविधानेन क्षीरोष्मणा सुस्विन्न मनातपशुष्कमनस्थि चूर्णयेत्|
तदामलकसहस्रस्वरस परिपीतं स्थिराजीवन्तीपुनर्नवनागबलामण्डूकपर्णीब्रह्म सुवर्चलाभीरुशङ्खपुष्पीवचापिप्पलीविडङ्गस्वगुप्तामृताग रुचन्दनमधुकमधूकपुष्पपद्मोत्पलनवमालिकायुवतियूथि काचूर्णाष्टभागसंपृक्तं पुनर्नागबलापलसहस्रस्वरसप रिपीतं छायोपशोषितं द्विगुणितसर्पिषा क्षौद्रेण क्षुद्रगुडा कृतिं कृत्वा घृतभाजनस्थं भस्मराशेरधः स्थापयेदन्तर्भूमेः पक्षमथर्ववेदविदाकृतरक्षं पक्षात्यये चोद्धृत्य कनक रजतताम्रप्रवालकालायश्चूर्णाष्टभागसंयुक्तमर्द्धकर्षाभि वृद्ध्या यथाग्नि प्रातः प्रातः प्रयोजयेदिति समानं पूर्वेण||१९||
sahasramāmalakānamadhōjvalat kṣīrapūrṇōkhāmukhayōjitacchidrakumbhasthitaṁ svēdayēt| tataśchāyāśuṣkaṁ cūrṇayēt| taccūrṇamāmalakasahasrarasēna bhāvayēt| paripītañca tatsthirādicūrṇasyāṣṭabhāgēna yōjayēt| tataśchāyāyāmupaśōṣya dviguṇakr̥taghr̥tēna kṣaudrēṇa kṣudraguḍākr̥titanulēhaprāyaṁ kr̥tvā ghr̥tabhājanasthitamantarbhūmērbhasmarāśēradhaḥ sthāpayēt pakṣam| subōdham| pratidinamupayōjyasyauṣadhasya kanakādipañcakacūrṇāṣṭamabhāgō yōjyaḥ| kālāyaḥ śastram|| 19||
Adhikarana AmalakarasAyanamaparam (20) · Śloka 20
āmalakasahasramārdrapalāśadrōṇyāṁ sāpidhānāyāṁ vāṣpamanu dvamantyāmāraṇyagōmayāgnibhirupasvēdayēt|
tāni susvi nnaśītānyuddhr̥tya niṣkulīkr̥tānyāpōthya pippalīviḍaṅga taṇḍulānāṁ pr̥thagāḍhakēnādhyarddhēna śarkarāyāḥ ṣaḍbhirmadhughr̥ta tailānāṁ saṁyōjya ghr̥takumbhē sthāpayēdviṁśatirātraṁ paraṁ cōpa yōjayēditi samānaṁ pūrvēṇa||20||
View original
आमलकसहस्रमार्द्रपलाशद्रोण्यां सापिधानायां वाष्पमनु द्वमन्त्यामारण्यगोमयाग्निभिरुपस्वेदयेत्|
तानि सुस्वि न्नशीतान्युद्धृत्य निष्कुलीकृतान्यापोथ्य पिप्पलीविडङ्ग तण्डुलानां पृथगाढकेनाध्यर्द्धेन शर्करायाः षड्भिर्मधुघृत तैलानां संयोज्य घृतकुम्भे स्थापयेद्विंशतिरात्रं परं चोप योजयेदिति समानं पूर्वेण||२०||
āmalakasahasramityādi subōdham| ārdrapalāśadrōṇīsthāpitasvēditānyāmalakāni āpōthya jarjarīkr̥tya niṣkulīkr̥tāni tyājitāsthīni| pr̥thagiti pippalītaṇḍulānāmāḍhakēna viḍaṅgataṇḍulānāṁ cāḍhakēna saṁyōjya śarkarāyā adhyarddhēnāḍhakēna ghr̥tādīnāṁ pratyēkamāḍhakadvayēna ca| śuṣkād dviguṇarūpamityasya smarttavyam||20||
Adhikarana abhayAmalakAdi rasAyanam (21) · Śloka 21
abhayāmalakasahasraṁ pippalīsahasrayuktaṁ taruṇapalāśakṣā rōdakēnāplāvya śucau bhāṇḍē sthāpayēt|
tatō'nugatakṣāra manātapaśuṣkamasthirahitaṁ cūrṇayitvā sitōpalāpādēna caturguṇābhyāṁ ca madhughr̥tābhyāṁ saṁyōjya ghr̥tabhājanē ṣaṇmā sānantarbhūmēḥ sthāpayitvā paratō yathāgnibalamupayuñjītēti samānaṁ pūrvēṇa||21||
View original
अभयामलकसहस्रं पिप्पलीसहस्रयुक्तं तरुणपलाशक्षा रोदकेनाप्लाव्य शुचौ भाण्डे स्थापयेत्|
ततोऽनुगतक्षार मनातपशुष्कमस्थिरहितं चूर्णयित्वा सितोपलापादेन चतुर्गुणाभ्यां च मधुघृताभ्यां संयोज्य घृतभाजने षण्मा सानन्तर्भूमेः स्थापयित्वा परतो यथाग्निबलमुपयुञ्जीतेति समानं पूर्वेण||२१||
taruṇapalāśakṣārōdakēnāplāvya sthāpitapippalīsahasrayuktābhayāmalakasahasraprayōgaḥ subōdhaḥ| anugatakṣāraṁ parigatakṣārōdakam| sitōpalā abhayāmalakādicūrṇāt pādēna bōddhvyā| tathā caturguṇē madhughr̥tē|| 21||
Adhikarana AmalakacUrNarasAyanam (22) · Śloka 22
āmalakacūrṇāḍhakamēkaviṁśatirātramāmalakasvarasabhāvitaṁ madhughr̥tāḍhakābhyāṁ pippalīcūrṇāṣṭa bhāgēna śarkarācaturbhāgēna ca saṁsr̥ṣṭaṁ ghr̥tabhājanasthaṁ prāvr̥ṣi bhasmārāśau nidadhyāt|
taccharadi cōpayōjayēditi samānaṁ pūrvēṇa||22||
View original
आमलकचूर्णाढकमेकविंशतिरात्रमामलकस्वरसभावितं मधुघृताढकाभ्यां पिप्पलीचूर्णाष्ट भागेन शर्कराचतुर्भागेन च संसृष्टं घृतभाजनस्थं प्रावृषि भस्माराशौ निदध्यात्|
तच्छरदि चोपयोजयेदिति समानं पूर्वेण||२२||
āmalakasvarasabhāvitānāmāmalakacūrṇānāṁ prayōgō vyākhyāsamaḥ| aṣṭabhāgacaturbhāgau bhāvitādāmalakacūrṇāt|| 22||
Adhikarana viDa~ggataNDularasAyanam (23) · Śloka 23
viḍaṅgataṇḍulānāmāḍhakamāḍhakaṁ pippalītaṇḍulānāmādhyarddaṁ sitōpalānāṁ madhughr̥tailāḍhakaiḥ ṣaḍbhirēkīkr̥taṁ ghr̥tabhāja nasthaṁ prāvr̥ṣi bhasmarāśāviti samānaṁ pūrvēṇa||23||
View original
विडङ्गतण्डुलानामाढकमाढकं पिप्पलीतण्डुलानामाध्यर्द्दं सितोपलानां मधुघृतैलाढकैः षड्भिरेकीकृतं घृतभाज नस्थं प्रावृषि भस्मराशाविति समानं पूर्वेण||२३||
viḍaṅgataṇḍulānāṁ prayōgaḥ subōdhaḥ| sitōpalānāmadhyarddhamāḍhakam| madhvādīnāṁ pratyēkamāḍhakadvayam| bhasmarāśau nidadhyāditi śēṣaḥ|| 23||
Adhikarana anargalatriphalAprayogaH (24) · Śloka 24
abhayāmalakavibhītakānāṁ dviśastriśō vā saṁyōjitānāṁ palāśatvagavanaddhānāṁ mr̥dāvaliptānāṁ kukūlasvinnānāṁ nirasthikr̥tānāṁ palasahasramulūkhalē saṅkṣudya dadhimadhughr̥ta tailapalalaśarkarāsampr̥ktaṁ bhakṣayēdanannabhugyathōktēna vi dhinā|
prayōgāntē tatō dviguṇaṁ kālaṁ yavāgūyūṣakṣīraghr̥ta ṣaṣṭikānnamāhārō'bhyañjanaṁ sarpirudvartanaṁ yavacūrṇamiti samānaṁ pūrvēṇābhyadhikaphalaṁ vā||24||
View original
अभयामलकविभीतकानां द्विशस्त्रिशो वा संयोजितानां पलाशत्वगवनद्धानां मृदावलिप्तानां कुकूलस्विन्नानां निरस्थिकृतानां पलसहस्रमुलूखले सङ्क्षुद्य दधिमधुघृत तैलपललशर्करासम्पृक्तं भक्षयेदनन्नभुग्यथोक्तेन वि धिना|
प्रयोगान्ते ततो द्विगुणं कालं यवागूयूषक्षीरघृत षष्टिकान्नमाहारोऽभ्यञ्जनं सर्पिरुद्वर्तनं यवचूर्णमिति समानं पूर्वेणाभ्यधिकफलं वा||२४||
anargalatriphalāprayōgaḥ subōdhaḥ| dviśa ityabhayāmalakānivā'bha-yāvibhītakāni vā'malakavibhītakāni vā| triśa iti samastāni vartantē| kēcittu triphalānāṁ saṁyōjanaṁ lipsayēcchanti| saṅkṣudya jarjarīkr̥tya| prayōgānta iti niṣpanna upayōgē| tata ityupayōgakālād dviguṇaṁ kālaṁ yavāgvādyāhārō'bhyañjanādinā|| 24||
Adhikarana cyavanaprAshaH (25) · Śloka 25
daśamūlabalāmustajīvakarṣabhakōtpalam|
parṇinyau pippalī śr̥ṅgī mēdā tāmalakī truṭiḥ|
jīvantī jōṅgakaṁ drākṣā pauṣkaraṁ candanaṁ śaṭhī|
punarnavā dvikākōlī kākanāsāmr̥tādvayam|
vidārī vr̥ṣamūlaṁ ca tadaikadhyaṁ palōnmitam|
jaladrōṇē pacēt pañcadhātrīphalaśatāni ca|
pādaśēṣaṁ rasaṁ tasmādvyasthīnyāmalakāni ca|
gr̥hītvā bharjayēttailaghr̥tādvādaśabhiḥ palaiḥ|
matsyaṇḍikātulārddhēna yuktaṁ tallēhavatpacēt|
snēhārddhaṁ madhunaḥ śītē tugākṣīryāścatuḥpalam|
pippalyā dvē palē dadyāccaturjātaṁ kaṇārddhikam|
atō'valēhayēnmātrāṁ kuṭīsthaṁ pathyabhōjinam|
ityēṣaścyavanaprāśō yaṁ prāśya cyavanō muniḥ|
jarājarjaritō'pyāsīnnārīnayananandanaḥ|
kāsaṁ śvāsaṁ jvaraṁ śōṣaṁ hr̥drōgaṁ vātaśōṇitam|
mūtraśukrāśayān dōṣān vaisvaryaṁ ca vyapōhati|
bālavr̥ddhakṣatakṣīṇakr̥śānāmaṅgavarddhanaḥ|
mēdhāṁ smr̥tiṁ kāntimanāmayatva māyuḥ prakarṣaṁ pavanā'nulōbhyam|
strīṣu praharṣaṁ balamindriyāṇā magnēśca kuryādvidhinōpayuktaḥ||25||
View original
दशमूलबलामुस्तजीवकर्षभकोत्पलम्|
पर्णिन्यौ पिप्पली शृङ्गी मेदा तामलकी त्रुटिः|
जीवन्ती जोङ्गकं द्राक्षा पौष्करं चन्दनं शठी|
पुनर्नवा द्विकाकोली काकनासामृताद्वयम्|
विदारी वृषमूलं च तदैकध्यं पलोन्मितम्|
जलद्रोणे पचेत् पञ्चधात्रीफलशतानि च|
पादशेषं रसं तस्माद्व्यस्थीन्यामलकानि च|
गृहीत्वा भर्जयेत्तैलघृताद्वादशभिः पलैः|
मत्स्यण्डिकातुलार्द्धेन युक्तं तल्लेहवत्पचेत्|
स्नेहार्द्धं मधुनः शीते तुगाक्षीर्याश्चतुःपलम्|
पिप्पल्या द्वे पले दद्याच्चतुर्जातं कणार्द्धिकम्|
अतोऽवलेहयेन्मात्रां कुटीस्थं पथ्यभोजिनम्|
इत्येषश्च्यवनप्राशो यं प्राश्य च्यवनो मुनिः|
जराजर्जरितोऽप्यासीन्नारीनयननन्दनः|
कासं श्वासं ज्वरं शोषं हृद्रोगं वातशोणितम्|
मूत्रशुक्राशयान् दोषान् वैस्वर्यं च व्यपोहति|
बालवृद्धक्षतक्षीणकृशानामङ्गवर्द्धनः|
मेधां स्मृतिं कान्तिमनामयत्व मायुः प्रकर्षं पवनाऽनुलोभ्यम्|
स्त्रीषु प्रहर्षं बलमिन्द्रियाणा मग्नेश्च कुर्याद्विधिनोपयुक्तः||२५||
daśamūlētyādinā cyavanaprāśākhyaḥ| parṇinyau mudgaparṇī māṣaparṇī| tāmalakī tālī pitunnikā ca| truṭiḥ sūkṣmailā, jōṅgakamagaru, kākanāsā prasiddhā (kākatuṇḍaphalā), amr̥tādvayaṁ gudūcī harītakī ca| ētatsarvaṁ palōnmitaṁ kr̥tvaikadhyaṁ kriyatē| ēvaṁ ṣaṭtriṁśat palānyauṣadhānām| dhātrīphalānāṁ pañcaśatānītyētat jaladrōṇē pacēt| tasmāt pacyamānāt pādaśēṣō rasaḥ| vigatāsthīni cāmalakāni tailaghr̥tādēkībhūtā dvādaśabhiḥ palairbharjayēt| bharjitānāmāmalakānaṁ rasēnasaha pacanaṁ sāmarthyalabdham| matsyaṇḍikā'dhikēna guḍapākēna kr̥tā śarkarā| snēhārddhaṁ madhunaḥ ṣaṭpalam| śēṣaṁ vyākhyāsamam| atō lēhāt| mātrāṁ stōkaṁ kuṭīsthaṁ pathyaṁ bhōjanaṁ ca puruṣamavalēhayēt| yaṁ cyavanaprāśam| strīṣviti strīviṣayē|| 25||
Adhikarana triphalAprayogAH (26) · Śloka 26
madhukēna tavakṣīryā pippalyā sindhujanmanā|
pr̥thaglōhaiḥ suvarṇēna vacayā madhusarpiṣā|
sitayā vā samāyuktā samāyuktā rasāyanam|
triphalā sarvarōgaghnī mēdhāyuḥ smr̥tibuddhidā|
traiphalēnāyasīṁ pātrīṁ kalkēnālēpayēnnavam|
tamahōrātrikaṁ lēpaṁ pibētkṣaudrōdakāplutam|
prabhūtasnēhaśamanaṁ jīrṇē tatra praśasyatē|
jīvatyarugjvarastasya samābhyāsātsamāḥ śatam|
varṣaṁ khādētprāṇadāṁ prātarēkā maśnannannāt pūrvamakṣadvayaṁ ca|
sājyakṣaudraṁ bhōjanāntē catuṣkaṁ dhātrīkānāṁ tadvayasthāpanēlam||26||
View original
मधुकेन तवक्षीर्या पिप्पल्या सिन्धुजन्मना|
पृथग्लोहैः सुवर्णेन वचया मधुसर्पिषा|
सितया वा समायुक्ता समायुक्ता रसायनम्|
त्रिफला सर्वरोगघ्नी मेधायुः स्मृतिबुद्धिदा|
त्रैफलेनायसीं पात्रीं कल्केनालेपयेन्नवम्|
तमहोरात्रिकं लेपं पिबेत्क्षौद्रोदकाप्लुतम्|
प्रभूतस्नेहशमनं जीर्णे तत्र प्रशस्यते|
जीवत्यरुग्ज्वरस्तस्य समाभ्यासात्समाः शतम्|
वर्षं खादेत्प्राणदां प्रातरेका मश्नन्नन्नात् पूर्वमक्षद्वयं च|
साज्यक्षौद्रं भोजनान्ते चतुष्कं धात्रीकानां तद्वयस्थापनेलम्||२६||
triphalāmadhukādinā lōhādinā vā pr̥thak samāyuktā saṁyuktāṁ samāṁ saṁvatsaraṁ yuktā prayuktā rasāyanaṁ sarvarōgaghnī mēdhādidā ca bhavati| madhusarpirbhyāmēkībhūtābhyāṁ triphalā yujyatē| traiphalēna triphalākalkēna prātarnavāṁ lōhapātrīṁ liptvā dvitīyē'hani taṁ lēpaṁ prātarmākṣikōdakēna pibēt| tasmiṁśca jīrṇē prabhūtasnēhaśamanaṁ praśasyatē| ēvaṁ saṁvatsarābhyāsāt saṁvatsaraśataṁ rujayā jarasā ca rahitaḥ puruṣō jīvati| varṣamityādinā kālavibhāgēna phalasya prayōgaḥ subōdhaḥ|| 26||
Adhikarana ayorasAyanam (27) · Śloka 27
athāyasāni caturaṅgaladīrghavistr̥tāni tilōtsēdhāni patrā ṇi kārayēt|
tānyagnivarṇāni kr̥tvā'malakasvarasē nirvāpayēdēkaviṁśatikr̥tvaḥ|
tēṣāṁ tādr̥śānāṁ palaśatamā yasyāṁ sthālyāṁ prakṣipyāmalakasvarasōttaraṁ kr̥tvā supihitaṁ bhasmarāśau nikhanēt|
māsi māsi cōddhr̥tyāyasēna daṇḍēna ghaṭṭayēt|
śuṣyatyāmalakasvarasaṁ pūrvavadāvapēt|
ēvaṁ tāni lōhapatrāṇi saṁvatsarād dravībhavanti|
tataścōttarakālaṁ kr̥tvā vamanavirēcanaṁ snigdhatanurēva kēvalaṁ samantatō' ṅguṣṭhaparvamātramukhēnāyasēna sruvēṇāyasa ēva bhājanē tasmāt kalkīkr̥tāt sruvamēkaṁ gr̥hītvā madhughr̥tābhyāṁ pr̥thak sruvēṇa saṁyōjya prāśnīyāt|
jīrṇē kṣīrarasayūṣāṇāmanya tamēna sarpirmiśraṁ navaṁ ṣaṣṭikaudanamaśnīyāt|
anēna vidhinā varṣamupayujya varṣamēva cānyadapyudviṣṭāhārō yantritātmā kuṭīṁ samadhivasēt|
tataḥ sarvōpatāpān jitvā vyādhijarāma maraṇaśastrāgnitōyaviṣāṇāmagamyaḥ sarvabhāvēṣvatīndriyō varṣasahasradvayaṁ jīvati|
vājivēgō gajaprāṇō bhavēcca smr̥tibuddhimān|
vāgmī vr̥ṣaḥ śrutadharō mahābhōgō mahādhanaḥ||27||
View original
अथायसानि चतुरङ्गलदीर्घविस्तृतानि तिलोत्सेधानि पत्रा णि कारयेत्|
तान्यग्निवर्णानि कृत्वाऽमलकस्वरसे निर्वापयेदेकविंशतिकृत्वः|
तेषां तादृशानां पलशतमा यस्यां स्थाल्यां प्रक्षिप्यामलकस्वरसोत्तरं कृत्वा सुपिहितं भस्मराशौ निखनेत्|
मासि मासि चोद्धृत्यायसेन दण्डेन घट्टयेत्|
शुष्यत्यामलकस्वरसं पूर्ववदावपेत्|
एवं तानि लोहपत्राणि संवत्सराद् द्रवीभवन्ति|
ततश्चोत्तरकालं कृत्वा वमनविरेचनं स्निग्धतनुरेव केवलं समन्ततोऽ ङ्गुष्ठपर्वमात्रमुखेनायसेन स्रुवेणायस एव भाजने तस्मात् कल्कीकृतात् स्रुवमेकं गृहीत्वा मधुघृताभ्यां पृथक् स्रुवेण संयोज्य प्राश्नीयात्|
जीर्णे क्षीररसयूषाणामन्य तमेन सर्पिर्मिश्रं नवं षष्टिकौदनमश्नीयात्|
अनेन विधिना वर्षमुपयुज्य वर्षमेव चान्यदप्युद्विष्टाहारो यन्त्रितात्मा कुटीं समधिवसेत्|
ततः सर्वोपतापान् जित्वा व्याधिजराम मरणशस्त्राग्नितोयविषाणामगम्यः सर्वभावेष्वतीन्द्रियो वर्षसहस्रद्वयं जीवति|
वाजिवेगो गजप्राणो भवेच्च स्मृतिबुद्धिमान्|
वाग्मी वृषः श्रुतधरो महाभोगो महाधनः||२७||
athētyādi| tiladhanāni caturaṅgalāyatavistr̥tāni śastrapatrāṇi ēkaviṁśativāramagnivarṇataptānyāmalakarasē nirvāpayēt| tatastādr̥śānāṁ nirvāpaṇēna tanubhūtānāṁ tēṣāṁ śastrapatrāṇāṁ palaśatamāyasyāṁ sthālyāṁ prakṣipya tēnaivāmalakarasēnōttaramadhikṣiptaṁ kr̥tvā supihitañca bhasmarāśau nikhanēt| śēṣaṁ vyākhyāsamam| samantataḥ sarvatōdikkamāyāmavistarābhyāmaṅguṣṭhaparvamātraṁ mukhaṁ nimnapradēśō yasya sruvasya| anēnauṣadhavidhinaiva| sarvabhāvēṣu bāhyātmakēṣu anyapuruṣānindriyēṇātikāntō'tīndriyaḥ|| 27||
Adhikarana atideshena tAmrAdiprayogAH (28) · Śloka 28
tāmrarūpyasuvarṇānāmayamēva pr̥thagvidhiḥ|
dviguṇaṁ tadguṇōtkarṣaṁ jānīyāduttarōttaram||28||
View original
ताम्ररूप्यसुवर्णानामयमेव पृथग्विधिः|
द्विगुणं तद्गुणोत्कर्षं जानीयादुत्तरोत्तरम्||२८||
śastravattāmrādīnāmapyayaṁ vidhiḥ pr̥thagdviguṇaṁ kr̥tvā dravyamāsanirvāpaṇādibhiryathōttaraṁ jānīyāt| tēna tāmrasya śastrāt dviguṇō vidhirdviguṇa ēva ca guṇōtkarṣaḥ| tāmrād dviguṇō rūpyasya| tatō'pi dviguṇaḥ suvarṇasyēti|| 28||
Adhikarana suvarNasyAnye prayogAH (29) · Śloka 29
hēmadhātrīphalakṣaudraṁ gāyatrīparimantritam|
lihannanupiban kṣīraṁ dr̥ṣṭariṣṭō'pi jīvati||29||
View original
हेमधात्रीफलक्षौद्रं गायत्रीपरिमन्त्रितम्|
लिहन्ननुपिबन् क्षीरं दृष्टरिष्टोऽपि जीवति||२९||
hēmādikaṁ gāyatryā parimantritaṁ lihan puruṣō'nu paścācca kṣīraṁ piban dr̥ṣṭiriṣṭō'pi jīvati|| 29||
Adhikarana suvarNasyAnye prayogAH (30) · Śloka 30
suvarṇaṁ padmabījāni madhulājāḥ priyaṅgavaḥ|
kṣīrēṇa pītaṁ paramamalakṣmavinivāraṇam||30||
View original
सुवर्णं पद्मबीजानि मधुलाजाः प्रियङ्गवः|
क्षीरेण पीतं परममलक्ष्मविनिवारणम्||३०||
suvarṇādikaṁ kṣīrēṇa pītaṁ paramamalakṣmīnivāraṇaṁ bhavati|| 30||
Adhikarana suvarNasyAnye prayogAH (31) · Śloka 31
sapadmabījāmalakābhayākṣaṁ sarpirmadhubhyāṁ kanakaṁ lihantaḥ|
dīrghāyuṣō mandajarōpatāyāḥ sarīsr̥pāṇāṁ ca bhavantyagamyāḥ||31||
View original
सपद्मबीजामलकाभयाक्षं सर्पिर्मधुभ्यां कनकं लिहन्तः|
दीर्घायुषो मन्दजरोपतायाः सरीसृपाणां च भवन्त्यगम्याः||३१||
padmabījādisaṁyuktaṁ suvarṇaṁ lihan puruṣō dīrghāyuṣṭvādiyuktō bhavati|| 31||
Adhikarana suvarNasyAnye prayogAH (32) · Śloka 32
madhumāgadhikāviḍaṅgasāra triphalāhēmaghr̥taṁ sitāṁ ca khādan|
jarasā navalīḍhadēhakāntiḥ samadhātuśca samāḥ śataṁ ca jīvēt|
hēmabilvavacāsarpiraikadhyamupayōjitam|
mēdhyamāyuṣyamārōgyakāntisaubhāgyapuṣṭidam||32||
View original
मधुमागधिकाविडङ्गसार त्रिफलाहेमघृतं सितां च खादन्|
जरसा नवलीढदेहकान्तिः समधातुश्च समाः शतं च जीवेत्|
हेमबिल्ववचासर्पिरैकध्यमुपयोजितम्|
मेध्यमायुष्यमारोग्यकान्तिसौभाग्यपुष्टिदम्||३२||
madhvādikaṁ khādan puruṣō jarayā navalīḍhā anaśitā dēhasya kāntiryasya sa tathāvidhaḥ samasarvadhātuśca sambhavati śataṁ samā jīvēcca| hēmādikamaikadhyamupayōjitaṁ mēdhyaṁ mēdhāyai hitamāyuṣyamārōgyādipradaṁ ca|| 32||
Adhikarana suvarNasyAnye prayogAH (33) · Śloka 33
śatāvarīghr̥taṁ līḍhaṁ sasuvarṇaṁ samākṣikam|
karōti cirajīvitvaṁ rājānaṁ ca vaśānugam||33||
View original
शतावरीघृतं लीढं ससुवर्णं समाक्षिकम्|
करोति चिरजीवित्वं राजानं च वशानुगम्||३३||
śatāvarīghr̥taṁ guhyarōgapratiṣēdhōktaṁ suvarṇamākṣikābhyaṁ yuktaṁ līḍhaṁ puruṣasya cirajīvitvādiyuktaṁ karōti|| 33||
Adhikarana suvarNasyAnye prayogAH (34) · Śloka 34
āyuṣkāmaḥ śaṅkhapuṣpyā samētaṁ mēdhākāmaḥ kāñcanaṁ sōgragandham|
lakṣmīkāmaḥ padmakiñjalkayuktaṁ yuktaṁ khādēt kāmakāmō vidāryā||34||
View original
आयुष्कामः शङ्खपुष्प्या समेतं मेधाकामः काञ्चनं सोग्रगन्धम्|
लक्ष्मीकामः पद्मकिञ्जल्कयुक्तं युक्तं खादेत् कामकामो विदार्या||३४||
āyuṣkāma ityādinā catvāraḥ suvarṇaprayōgāḥ vyākhyāsamaḥ||34||
Adhikarana maNDUkaparNyAdi pa~jca rasAyanAni (35) · Śloka 35
maṇḍūkaparṇyāḥ svarasaṁ yathāgni kṣīrēṇa yaṣṭīmadhukasya cūrṇam|
rasaṁ guḍūcyāḥ saha mūlapuṣpyāḥ kalkaṁ prayuñjīta ca śaṅkhapuṣpyāḥ|
āyuḥ pradānyāmayanāśanāni balāgnivarṇasvaravarddhanāni mēdhyāni caitāni rasāyanāni mēdhyā viśēṣēṇa tu śaṅkhapuṣpī||35||
View original
मण्डूकपर्ण्याः स्वरसं यथाग्नि क्षीरेण यष्टीमधुकस्य चूर्णम्|
रसं गुडूच्याः सह मूलपुष्प्याः कल्कं प्रयुञ्जीत च शङ्खपुष्प्याः|
आयुः प्रदान्यामयनाशनानि बलाग्निवर्णस्वरवर्द्धनानि मेध्यानि चैतानि रसायनानि मेध्या विशेषेण तु शङ्खपुष्पी||३५||
maṇḍūkaparṇī svarasādikaṁ pr̥thagyathāgnyagnyanuvr̥ttyā mātrayā prayuñjīta| ētāni pañca rasāyanānyāyuṣpradatvādiguṇayuktāni| maṇḍūkaparṇī brahmasuvarcalā| madhuyaṣṭīcūrṇamēva kṣīrēṇa| sahamūlapuṣpyā guḍūcyā rasamēva| śaṅkhapuṣpyāḥ supuṣpyāḥ kalkam| tēbhyaśca rasāyanēbhyaḥ śaṅkhapuṣpī tu viśēṣēṇa mēdhyā mēdhāyai hitā|| 35||
Adhikarana sha~gkhapuShpIghRutam (36) · Śloka 36
naladaṁ kaṭurōhiṇī payasyā madhukaṁ candanasārivōgragandhāḥ|
triphalākaṭukatrayaṁ haridrē sapaṭōlaṁ lavaṇaṁ ca taiḥ supiṣṭaiḥ|
triguṇēna rasēna śaṅkhapuṣpyāḥ sapayaskaṁ ghr̥tanalvaṇaṁ vipakvam|
upayujya bhavējjaḍō'pi vāgmī śr̥tadhārī pratibhānavānarōgaḥ||36||
View original
नलदं कटुरोहिणी पयस्या मधुकं चन्दनसारिवोग्रगन्धाः|
त्रिफलाकटुकत्रयं हरिद्रे सपटोलं लवणं च तैः सुपिष्टैः|
त्रिगुणेन रसेन शङ्खपुष्प्याः सपयस्कं घृतनल्वणं विपक्वम्|
उपयुज्य भवेज्जडोऽपि वाग्मी शृतधारी प्रतिभानवानरोगः||३६||
naladādibhiḥ supiṣṭaiḥ snēhāt triguṇēna śaṅkhapuṣpīrasēna sakṣīraṁ vipakvaṁ ghr̥tasya nalvaṇaṁ drōṇamupayujya jaḍō'pi vāgmītyādiguṇō bhavēt| ugragandhā vacā| lavaṇaṁ saindhavam|| 36||
Adhikarana pa~jcAravindaghRutam (37) · Śloka 37
pēṣyairmr̥ṇālabisakēsarapatrabījaiḥ siddhaṁ sahēmaśakalaṁ payasā ca sarpiḥ|
pañcāravindamiti tatprathitaṁ pr̥thivyāṁ prabhraṣṭapauruṣabalapratibhairniṣēvyam||37||
View original
पेष्यैर्मृणालबिसकेसरपत्रबीजैः सिद्धं सहेमशकलं पयसा च सर्पिः|
पञ्चारविन्दमिति तत्प्रथितं पृथिव्यां प्रभ्रष्टपौरुषबलप्रतिभैर्निषेव्यम्||३७||
mr̥ṇālādibhiḥ pēṣyaiḥ kṣīrēṇa ca sasuvarṇaśakalaṁ siddhaṁ sarpirnāmnā pañcāravindamiti pr̥thivyāṁ prathitam| tacca prabhraṣṭapauruṣabalādibhirniṣēvyam| mr̥ṇālaṁ bisāṅkuram| bisaṁ bisamūlam| kēsaraṁ tatpuṣpasya| patraṁ tasyaiva bījaṁ ca|| 37||
Adhikarana catuShkuvalayaM sarpiH (38) · Śloka 38
yannālakandadalakēsaravadvipakvaṁ nīlōtpalasya tadapi prathitaṁ pr̥thivyām|
sarpiścatuṣkuvalayaṁ sahiraṇyapatraṁ mēdhyaṁ gavāmapi bhavētkimu mānuṣāṇām||38||
View original
यन्नालकन्ददलकेसरवद्विपक्वं नीलोत्पलस्य तदपि प्रथितं पृथिव्याम्|
सर्पिश्चतुष्कुवलयं सहिरण्यपत्रं मेध्यं गवामपि भवेत्किमु मानुषाणाम्||३८||
yatsarpirnīlōtpalasya nālādicatuṣṭayēna sahiraṇyapatraṁ vipakvaṁ tadapi dvitīyaṁ prabhraṣṭapauruṣabalādibhirniṣēvyam| nāmnā catuṣkuvalayamiti prathitam| ētacca gavāmapi mēdhyaṁ bhavati| kimuta mānuṣāṇāṁ svabhāvamēdhāvatāṁ na bhavēt|| 38||
Adhikarana brAhmIrasAyanam (39) · Śloka 39
brāhmīvacāsaindhavaśaṅkhapuṣpī matsyākṣakabrahmasuvarcalaindhraḥ|
vaidēhikā ca triyavāḥ pr̥thaksyu ryavau suvarṇasya tilō viṣasya|
sarpiṣaśca palamēkata ētadyōjayēt pariṇatē ca ghr̥tāḍhyam|
bhōjanaṁ samadhuvatsaramēvaṁ śīlayannadhikadhīsmr̥timēdhāḥ|
atikrāntajarāvyādhitandrā''lasyaśramaklamaḥ|
jīvatyabdaśataṁ pūrṇaṁ śrītējaḥ kāntidīptimān|
viśēṣataḥ kuṣṭhakilāsagulma viṣajvarōnmādagarōdarāṇī|
atharvamantrādikr̥tāśca kr̥tyāḥ śāmyantyanēnātibalāśca vātāḥ||39||
View original
ब्राह्मीवचासैन्धवशङ्खपुष्पी मत्स्याक्षकब्रह्मसुवर्चलैन्ध्रः|
वैदेहिका च त्रियवाः पृथक्स्यु र्यवौ सुवर्णस्य तिलो विषस्य|
सर्पिषश्च पलमेकत एतद्योजयेत् परिणते च घृताढ्यम्|
भोजनं समधुवत्सरमेवं शीलयन्नधिकधीस्मृतिमेधाः|
अतिक्रान्तजराव्याधितन्द्राऽऽलस्यश्रमक्लमः|
जीवत्यब्दशतं पूर्णं श्रीतेजः कान्तिदीप्तिमान्|
विशेषतः कुष्ठकिलासगुल्म विषज्वरोन्मादगरोदराणी|
अथर्वमन्त्रादिकृताश्च कृत्याः शाम्यन्त्यनेनातिबलाश्च वाताः||३९||
brāhmayādikaṁ yathōktamānamēkīkr̥tya pratidinaṁ yōjayēt| tasmiṁśca pariṇatē ghr̥tāḍhyaṁ samākṣikaṁ bhōjanaṁ yōjayēt| ēvaṁ saṁvatsaraṁ śīlayannadhikābhirdhīprabhr̥tibhiryuktō'tikrāntajarādimāṁśca pūrṇamabdaśataṁ jīvati| śryādiyuktaḥ san| anēna śīlitēna kuṣṭhādayō viśēṣataḥ śāmyanti| brahmasuvarcalā maṇḍūkaparṇī|| 39||
Adhikarana nAgabalArasAyanam (40) · Śloka 40
yathōktaguṇāyāṁ bhūmau jātāmabālāmajīrṇāṁ śīrṇapurāṇa parṇāmasañjātānyaparṇāṁ tapē tapasyē vā māsē yathōktēna vidhinā puṣyayuktē candramasi sumurhūrttē nāgabalāṁ samūlā muddharēt|
tasya mūlānāṁ tvakpiṇḍamāmramātramakṣamātraṁ vā ślakṣṇapiṣṭamavacūrṇitaṁ vā payasā pibēnmadhughr̥tābhyāṁ vā lihyāt|
jīrṇē kṣīravr̥ttirēva syāt|
kṣīrēṇaiva vā sasa rpiṣkaṁ śāliṣaṣṭikamaśnīyāt|
ēvaṁ saṁvatsaraprayōgā dvarṣaśatamajara ityādi samānaṁ pūrvēṇa||40||
View original
यथोक्तगुणायां भूमौ जातामबालामजीर्णां शीर्णपुराण पर्णामसञ्जातान्यपर्णां तपे तपस्ये वा मासे यथोक्तेन विधिना पुष्ययुक्ते चन्द्रमसि सुमुर्हूर्त्ते नागबलां समूला मुद्धरेत्|
तस्य मूलानां त्वक्पिण्डमाम्रमात्रमक्षमात्रं वा श्लक्ष्णपिष्टमवचूर्णितं वा पयसा पिबेन्मधुघृताभ्यां वा लिह्यात्|
जीर्णे क्षीरवृत्तिरेव स्यात्|
क्षीरेणैव वा सस र्पिष्कं शालिषष्टिकमश्नीयात्|
एवं संवत्सरप्रयोगा द्वर्षशतमजर इत्यादि समानं पूर्वेण||४०||
yathōktaguṇāyāmityādinā nāgabalāprayōgō vyākhyāsamaḥ| yathōktaguṇāyāṁ bhēṣajakalpōktaguṇāyāṁ bhūmau jātām| tapō māghaḥ, tapasyaḥ phālgunaḥ| śōbhanē muhūrttē|| 40||
Adhikarana atideshena balAdirasAyanAni (41) · Śloka 41
balātibalācandanāgarudhavatiniśakhadirakadaraśākaśiṁśa pāsanasurasāpunarnavānantāśca vayasthāpanōkta daśauṣadhayaḥ savidārīśvadaṁṣṭrāśvagandhāvārāhīśatāvaryō nāgabalayā vyā khyātāḥ||41||
View original
बलातिबलाचन्दनागरुधवतिनिशखदिरकदरशाकशिंश पासनसुरसापुनर्नवानन्ताश्च वयस्थापनोक्त दशौषधयः सविदारीश्वदंष्ट्राश्वगन्धावाराहीशतावर्यो नागबलया व्या ख्याताः||४१||
anēna ca nāgabalāvidhānēna balādayaḥ pr̥thagvyākhyātāḥ| balādikamapi pratyēkaṁ prayōgādēvaṅguṇamityarthaḥ| vayasthāpanā daśauṣadhayō mahākaṣāyasaṁgrahōktāḥ|| 41||
Adhikarana sAravRukShANAM svarasagrahaNe vidhiH (42) · Śloka 42
tatra sāravr̥kṣāṇāṁ sarvēṣāṁ svarasārthī kuṣṭhacikitsitē khadirakalpamīkṣēta|
ārdravr̥kṣāsambhavē tu sāraśakalāni dvyaṅgulatryaṅgulāni tanūni caturguṇē'mbhasyāplāvyātapē tri rātraṁ sthāpayēta|
tatastānyuddhr̥tyānyāni tatra kṣipēt|
trirā trācca punaranyānyēvaṁ navarātrēṇa triḥprakṣēpaṇōdbhārēṇa ca svarasaḥ parikalpitō bhavati||42||
View original
तत्र सारवृक्षाणां सर्वेषां स्वरसार्थी कुष्ठचिकित्सिते खदिरकल्पमीक्षेत|
आर्द्रवृक्षासम्भवे तु सारशकलानि द्व्यङ्गुलत्र्यङ्गुलानि तनूनि चतुर्गुणेऽम्भस्याप्लाव्यातपे त्रि रात्रं स्थापयेत|
ततस्तान्युद्धृत्यान्यानि तत्र क्षिपेत्|
त्रिरा त्राच्च पुनरन्यान्येवं नवरात्रेण त्रिःप्रक्षेपणोद्भारेण च स्वरसः परिकल्पितो भवति||४२||
nanu sāravr̥kṣāṇāṁ svarasagrahaṇē kō vidhirityāha-tatrētyādi| kuṣṭhacikitsitē ya ēva khadirakalpa uktaḥ sa ēva sarvēṣāṁ sāravr̥kṣāṇāṁ bōddhavyaḥ| yadā tu svarasēna prayōjanaṁ na cārdravr̥kṣasa sambhavastadā navarātrēṇa svarasavidhānaṁ subōdham| iti sāravr̥kṣāṇāṁ svarasālābhē pratinidhiḥ|| 42||
Adhikarana phalAdInAM svarasagrahaNe vidhiH (43) · Śloka 43
phalānāṁ punarvīrudauṣadhīnāñca yantrēṇōlūkhalēna vā saṅkṣudya niṣpīḍya svarasaṁ gr̥hṇīyāt||43||
View original
फलानां पुनर्वीरुदौषधीनाञ्च यन्त्रेणोलूखलेन वा सङ्क्षुद्य निष्पीड्य स्वरसं गृह्णीयात्||४३||
phalānāṁ vīrudhāmōṣadhīnāṁ ca svarasasyālābhē yantrēṇētyādinā svarasavidhiḥ subōdhaḥ|| 43||
Adhikarana parishuShkANAM svarasagrahaNe vidhiH (44) · Śloka 44
pariśuṣkāṇāṁ tu cūrṇīkr̥tānāmāḍhakamudakasyāhōrātrasthitaṁ vimr̥ditapūtaṁ svarasavat prayōjyam|
tuvarakabhallātakā dīnāṁ punaḥ pr̥thagēvōpadēśaḥ||44||
View original
परिशुष्काणां तु चूर्णीकृतानामाढकमुदकस्याहोरात्रस्थितं विमृदितपूतं स्वरसवत् प्रयोज्यम्|
तुवरकभल्लातका दीनां पुनः पृथगेवोपदेशः||४४||
pariśuṣkāṇāṁ tu yōgyānāṁ phalānāṁ cūrṇīkr̥tānāmityādinā pratinidhiḥ| udakasyāḍhakaṁ śuṣkād dviguṇaṁ bhavati| tuvarakabhallāta kādīnāṁ svarasē tu pr̥thagēvōpadēśaḥ kriyatē|| 44||
Adhikarana tuvarakakalpaH (tuvarakatailam) (45) · Śloka 45
vr̥kṣāstuvarakā nāma paścimārṇavatīrajāḥ|
vīcītaraṅgavikṣōbhamārutōdbhūtapallavāḥ|
tēbhyaḥ phalānyādadīta supakvānyambudāgamē|
majjñaḥ phalēbhyaścādāya śōṣayitvāvacūrṇya ca|
tilavatpīḍayēddrōṇyāṁ kvāthayēdvā kusumbhavat|
tattailaṁ sambhr̥taṁ bhūyaḥ pacēdāsalilakṣayāt|
avatārya karīṣē ca pakṣamātraṁ nidhāpayēt|
snigdhasvinnō hr̥tamalaḥ pakṣāduddhr̥tya yatnavān|
caturthabhaktāntaritaḥ prātaḥ pāṇitalaṁ pibēt|
mantrēṇānēna pūtasya tailasya divasē śubhē|
'majjāsāra mahāvīrya sarvān dhātūn viśōdhaya|
śaṅkhacakragadāpāṇīstvāmājñāpayatē'cyutaḥ|
' tēnāsyōrdhvamadhastācca dōṣā yāntyasakr̥ttataḥ|
sāyamasnēhalavaṇāṁ yavāgūṁ śītalāṁ pibēt|
pañcāhāni pibēttailamitthaṁ varjyāni varjayēt|
pakṣaṁ mudgarasānnāśī sarvakuṣṭhairvimucyatē||45||
View original
वृक्षास्तुवरका नाम पश्चिमार्णवतीरजाः|
वीचीतरङ्गविक्षोभमारुतोद्भूतपल्लवाः|
तेभ्यः फलान्याददीत सुपक्वान्यम्बुदागमे|
मज्ज्ञः फलेभ्यश्चादाय शोषयित्वावचूर्ण्य च|
तिलवत्पीडयेद्द्रोण्यां क्वाथयेद्वा कुसुम्भवत्|
तत्तैलं सम्भृतं भूयः पचेदासलिलक्षयात्|
अवतार्य करीषे च पक्षमात्रं निधापयेत्|
स्निग्धस्विन्नो हृतमलः पक्षादुद्धृत्य यत्नवान्|
चतुर्थभक्तान्तरितः प्रातः पाणितलं पिबेत्|
मन्त्रेणानेन पूतस्य तैलस्य दिवसे शुभे|
'मज्जासार महावीर्य सर्वान् धातून् विशोधय|
शङ्खचक्रगदापाणीस्त्वामाज्ञापयतेऽच्युतः|
' तेनास्योर्ध्वमधस्ताच्च दोषा यान्त्यसकृत्ततः|
सायमस्नेहलवणां यवागूं शीतलां पिबेत्|
पञ्चाहानि पिबेत्तैलमित्थं वर्ज्यानि वर्जयेत्|
पक्षं मुद्गरसान्नाशी सर्वकुष्ठैर्विमुच्यते||४५||
vr̥kṣa ityādinā tuvarakakalpō vyākhyāsamaḥ| tēbhya iti tuvarakavr̥kṣēbhyaḥ| ambudāgamaḥ prāvr̥ṭ| āsalilakṣayāt salilasya kṣayō yāvattāvat| kusumbhavat kvāthitēna tailēna sahāyātaṁ yadudakaṁ tasya kṣayaparyantamityarthaḥ| karīṣaṁ śuṣkagōmayam| caturthabhaktāntarati iti| caturthēna bhaktēnāntaritō yō manuṣyaḥ sa pibēt| tēnaivam| yasminnahani prātastailamupayuñjīta tasmin sāyaṁ bhuktaṁ dvitīyē'yubhayakālamēvaṁ trayō bhaktāstr̥tīyē'hni punaḥ prātastailamēvaṁ caturthō bhakta antaritaḥ| punaḥ sāyaṁ bhōjanaṁ punardvitīyē'hanyubhayakālaṁ bhōjanamanēna prakārēṇa pañcahāni tailaṁ pibēt| varjyāni ca varjayēt| 'majjāsāra' ityādistailasya pānāya mantraḥ| tailapānadivasē tu snēhalavaṇaviyuktāṁ yavāgūṁ pibēt|| 45||
Adhikarana khadireNa tuvarakatailopayogaH (46) · Śloka 46
tadēva khadirakvāthē triguṇē sādhu sādhitam|
nihitaṁ pūrvavat pakṣaṁ pibēnmāsaṁ suyantritaḥ|
tēnābhyaktaśarīraśca kurvannāhāramīritam|
bhinnasvaraṁ raktanētraṁ śīrṇāṅgaṁ kr̥mibhikṣitam|
anēnāśu prayōgēṇa sādhayēt kuṣṭhinaṁ naram||46||
View original
तदेव खदिरक्वाथे त्रिगुणे साधु साधितम्|
निहितं पूर्ववत् पक्षं पिबेन्मासं सुयन्त्रितः|
तेनाभ्यक्तशरीरश्च कुर्वन्नाहारमीरितम्|
भिन्नस्वरं रक्तनेत्रं शीर्णाङ्गं कृमिभिक्षितम्|
अनेनाशु प्रयोगेण साधयेत् कुष्ठिनं नरम्||४६||
tadēvēti tuvarakatailam| pūrvavaditi karīṣē pakṣamātraṁ nidhāpayēt| pakṣāduddhatya māsaṁ pibēt| caturthabhaktāntarita uktaḥ| anēna prayōgēṇa bhinnasvaratvādiguṇān kuṣṭhānāśutaraṁ sādhayēccikitsēt||46||
Adhikarana tasyaiva sarpirmadhubhyAM prayogaH (47) · Śloka 47
sarpirmadhuyutaṁ pītaṁ tadēva khadirādvinā|
pakṣaṁ māṁsarasāhāraṁ karōti dviśatāyuṣam|
tadēva nasyē pañcāśaddivasānupayōjitam|
valīpalitanirbhuktasthirasmr̥tikacadvijam|
vapuṣyantaṁ śrutadharaṁ karōti triśatāyuṣam||47||
View original
सर्पिर्मधुयुतं पीतं तदेव खदिराद्विना|
पक्षं मांसरसाहारं करोति द्विशतायुषम्|
तदेव नस्ये पञ्चाशद्दिवसानुपयोजितम्|
वलीपलितनिर्भुक्तस्थिरस्मृतिकचद्विजम्|
वपुष्यन्तं श्रुतधरं करोति त्रिशतायुषम्||४७||
tadēva tailaṁ khadirasaṁyōgādvinā sarpirmadhubhyāṁ pītaṁ dviśatāyuṣaṁ karōti| asyaiva nasyōpayōgaḥ subōdhaḥ|| 47||
Adhikarana tuvarakamajj~jopayogaH (48) · Śloka 48
antardhūmaṁ tasya majjā sudagdhaḥ kṣiptastailē saindhavaṁ cāgnivarṇam|
tulyaṁ hanyādarmanaktāndhyakācān nīlīrōgaṁ taimiraṁ cāñjanēna||48||
View original
अन्तर्धूमं तस्य मज्जा सुदग्धः क्षिप्तस्तैले सैन्धवं चाग्निवर्णम्|
तुल्यं हन्यादर्मनक्तान्ध्यकाचान् नीलीरोगं तैमिरं चाञ्जनेन||४८||
tasya tuvarasyāntardhūmaṁ dagdhō majjā saindhavaṁ cāgnivarṇaṁ taptaṁ tailaṁ tulyaṁ kṣiptamañjanēnārmādīn hanyāt|| 48||
Adhikarana ekAntarastuvarakatailaprayogaH (49) · Śloka 49
ēkāntaraṁ tauvarakaṁ ca tailaṁ pibēddhitāśī niyamēna māsam|
prabhinnakōṣṭhō galitāṅgadēśa stvacaṁ tyajētsarpa ivāśu jīrṇām||49||
View original
एकान्तरं तौवरकं च तैलं पिबेद्धिताशी नियमेन मासम्|
प्रभिन्नकोष्ठो गलिताङ्गदेश स्त्वचं त्यजेत्सर्प इवाशु जीर्णाम्||४९||
ēkadināntarēṇa tauvarakatailasya māsamupayōgaḥ subōdhaḥ|| 49||
Adhikarana tuvarakaprayogAntaram (50) · Śloka 50
sādhayēt ṣōḍaśaguṇē salilē tuvarāḍhakam|
aṣṭāṁśaśēṣē visrāvya saṅkṣudyōlūkhalē tataḥ|
śuṣkāragvadhavalkapādarajasā vyāmiśritaṁ kalkitaṁ tasya kvāthajalairudumbarasamān chāyāviśuṣkān guḍān|
kuryādēkatamañca sārddhamathavā gōvāriṇālōḍitaṁ kuṣṭhī taddivasasthitō niraśanaḥ sūryē gatē'staṁ pibēt|
tāvadēva ca tathaiva ca bhūyaḥ pāyayēttamaruṇōdayakālē|
apyajīrṇamavicintyavamiṁ vā bhēṣajaṁ puruṣadōṣabalajñaḥ|
madhyāhnēdyādbhūri niṣpāvatailaṁ kaṅgūkūraṁ śigrukandōpadaṁśam|
dadhnāyuktaṁ svalpasindhūtthacūrṇaṁ gavyēnānustōkatakrāmbupāyī|
tailāktagātrō divasāntaraṁ ca kaṅgviṣṭikācūrṇakr̥tapragharṣaḥ|
snāyāt sukhāmbhō'bhiramadyamāṁsa strīsaṅgatiḥ syāttriguṇaṁ ca yōgāt|
upayujya yōgamakhilaṁ pratidinamēva dvikālamabhiyuktaḥ|
kuṣṭhī kuṣṭhamapōhati viśīrṇakarṇauṣṭhanāsamapi||50||
View original
साधयेत् षोडशगुणे सलिले तुवराढकम्|
अष्टांशशेषे विस्राव्य सङ्क्षुद्योलूखले ततः|
शुष्कारग्वधवल्कपादरजसा व्यामिश्रितं कल्कितं तस्य क्वाथजलैरुदुम्बरसमान् छायाविशुष्कान् गुडान्|
कुर्यादेकतमञ्च सार्द्धमथवा गोवारिणालोडितं कुष्ठी तद्दिवसस्थितो निरशनः सूर्ये गतेऽस्तं पिबेत्|
तावदेव च तथैव च भूयः पाययेत्तमरुणोदयकाले|
अप्यजीर्णमविचिन्त्यवमिं वा भेषजं पुरुषदोषबलज्ञः|
मध्याह्नेद्याद्भूरि निष्पावतैलं कङ्गूकूरं शिग्रुकन्दोपदंशम्|
दध्नायुक्तं स्वल्पसिन्धूत्थचूर्णं गव्येनानुस्तोकतक्राम्बुपायी|
तैलाक्तगात्रो दिवसान्तरं च कङ्ग्विष्टिकाचूर्णकृतप्रघर्षः|
स्नायात् सुखाम्भोऽभिरमद्यमांस स्त्रीसङ्गतिः स्यात्त्रिगुणं च योगात्|
उपयुज्य योगमखिलं प्रतिदिनमेव द्विकालमभियुक्तः|
कुष्ठी कुष्ठमपोहति विशीर्णकर्णौष्ठनासमपि||५०||
sādhayēdityādi subōdham| śuṣkāragvadhasya valkastvak tasya tu pādō mūlaṁ, tayōḥ rajaścūrṇam| udumbarasya phalēna samān guḍān piṇḍān| gōvāri gōmūtram| ajīrṇamityauṣadhamacintyavamiṁ vā| kaṅgūkūraṁ priyaṅgvōdanam| (ni) ōdanāṅkūrayōḥ kūram| tacca prabhūtaniṣpāvatailamēvaṁ śigrukandōpadaṁśaṁ ca (śigrukandāvupadaṁśau yasya tat śigrukandōpadaṁśam)| gavyēnēti dadhnō viśēṣēṇa| kaṅgu piṣṭamayī, iṣṭikā kaṁgviṣṭikā, prayōgācca triguṇaṁ kālaṁ madyādirahitaḥ syāt| subōdham| iti tuvarakakalpaḥ| 'kaṁgviṣṭikā kalkakr̥tapragharṣaḥ' iti ca pāṭhaḥ|| 50||
Adhikarana bhallAtakakalpaH sahasrabhallAtakaprayogaH (51) · Śloka 51
atha bhallātakānyanupahatānyanāmayānyāpūrṇarasapramāṇavī ryāṇi pakvajāmbavaprakāśāni śucau śuklē vā māsē saṁgr̥hya yavapallē māṣapallē vā nidhāpayēt|
tāni caturmāsasthi tāni sahē sahasyē vā māsē prayōktumārabhēta|
śītasnigdha madhurōpaskr̥taśarīraḥ pūrvaṁ daśa bhallātakānyāpōthyāṣṭa guṇēnāmbhasā sādhu sādhayēt|
tēṣāṁ rasamaṣṭabhāgāvaśiṣṭa manuṣṇaṁ sapayaskaṁ sarpirgaṇḍūṣābhyaktauṣṭhatālujihvaḥ prātaḥ pibēt|
ēvamētāni daśabhallātakānyēkaikōtkarṣāpakarṣē ṇātriṁśatprayōjyāni|
vidhinānēna sahasraprayōgastriguṇaśca kālō ghr̥takṣīrābhyāṁ śāliṣaṣṭikamaśanamēvaṁ viśēṣā dvigatakuṣṭhadurnnāmakr̥mipramēhamēdōdōṣō varṣaśatamajara ityādi samānaṁ pūrvēṇa||51||
View original
अथ भल्लातकान्यनुपहतान्यनामयान्यापूर्णरसप्रमाणवी र्याणि पक्वजाम्बवप्रकाशानि शुचौ शुक्ले वा मासे संगृह्य यवपल्ले माषपल्ले वा निधापयेत्|
तानि चतुर्मासस्थि तानि सहे सहस्ये वा मासे प्रयोक्तुमारभेत|
शीतस्निग्ध मधुरोपस्कृतशरीरः पूर्वं दश भल्लातकान्यापोथ्याष्ट गुणेनाम्भसा साधु साधयेत्|
तेषां रसमष्टभागावशिष्ट मनुष्णं सपयस्कं सर्पिर्गण्डूषाभ्यक्तौष्ठतालुजिह्वः प्रातः पिबेत्|
एवमेतानि दशभल्लातकान्येकैकोत्कर्षापकर्षे णात्रिंशत्प्रयोज्यानि|
विधिनानेन सहस्रप्रयोगस्त्रिगुणश्च कालो घृतक्षीराभ्यां शालिषष्टिकमशनमेवं विशेषा द्विगतकुष्ठदुर्न्नामकृमिप्रमेहमेदोदोषो वर्षशतमजर इत्यादि समानं पूर्वेण||५१||
athētyādinā bhallātakakalpaḥ| āmayō'tra dōṣaḥ, āpūrṇaṁ sampūrṇam, śucirjyēṣṭhō māsaḥ, śuklaḥ āṣāḍhaḥ, vallō rāśiḥ, sahō mārgaśīrṣaḥ, sahasyaḥ pauṣaḥ| prārambhē daśa, upari tvēkaikasyōtkarṣaḥ| ēvaṁ triṁśanniṣpattiḥ| apakarṣasya triṁśadārambhē| daśaniṣpattau ca| ēvaṁ prathamē'hni daśa bhallātakāni| dvitīyē ēkādaśa| tr̥tīyē dvādaśaivaṁ pratyahamēkaikavr̥ddhyā yāvadviṁśamahaḥ| viṁśē'hni ēkōnatriṁśat bhallātakāni bhavanti| ētāvatā hyōkīkr̥tya gaṇanayā navatyadhikaṁ śatatrayaṁ bhallātakānāmupayuktaṁ bhavati| tata ēkaviṁśē'hni triṁśat| pūrvairēkīkr̥tya viṁśatyadhikaṁ śatacatuṣṭayaṁ bhavati| tataḥ sahasrayōgasāmarthyāt triṁśataścōtkarṣapratiṣēdhāt dvāviṁśāhaḥ prabhr̥ti yāvat ṣaḍviṁśamahastāvacca pratyahaṁ triṁśastriṁśat| tataḥ saptaviṁśāhaḥ prabhr̥ti ēkaikēnōtkarṣasyāpakarṣaḥ kāryaḥ| ēkādaśabhiścōtkarṣasyārabdhatvādapakarṣastāvadbhirēva sādhyatē| tēna triṁśatsaptaviṁśē| ēkōnatriṁśadaṣṭāviṁśē| aṣṭāviṁśatirēkōnatriṁśē| saptaviṁśatistriṁśē| ēvaṁ kramēṇa pratyahamēkaikasyāpakarṣēṇa saptacatvāriṁśē hyēkādaśa| ēvamapi sahasrasya daśāvaśiṣyatē tāni tvaṣṭacatvāriṁśē| taiśca sahasraṁ pūryatē| prayōgācca triguṇaḥ kālō ghr̥tādyaśanam| vigatāḥ kuṣṭhādayō yasya sa tathōktaḥ| aparē tvēkaikasyōtkarṣēṇa triṁśatprāptyā apakarṣēṇa punardaśa prāptyā utkarṣāpakarṣābhyāṁ sahasraṁ pūryata iti|| 51||
Adhikarana vidhyantaram (52) · Śloka 52
pūrvamēkaikabhallātakakvāthaṁ sapayaskaṁ pibēdēkaikaṁ ca bhallātakamabhivarddhayēdyāvat pañca|
tataḥ pañca pañca varddhayē dyāvat saptatiḥ|
prāpya ca saptatimapakarṣayēt|
bhūyaḥ pañca pañca yāvat pañca|
pañcabhyaścaikaikaṁ yāvadēkam|
vidhi nānēna sahasraṁ prayōga ityādi samānaṁ pūrvēṇa||52||
View original
पूर्वमेकैकभल्लातकक्वाथं सपयस्कं पिबेदेकैकं च भल्लातकमभिवर्द्धयेद्यावत् पञ्च|
ततः पञ्च पञ्च वर्द्धये द्यावत् सप्ततिः|
प्राप्य च सप्ततिमपकर्षयेत्|
भूयः पञ्च पञ्च यावत् पञ्च|
पञ्चभ्यश्चैकैकं यावदेकम्|
विधि नानेन सहस्रं प्रयोग इत्यादि समानं पूर्वेण||५२||
dvitīyasahasraprayōgē tu pūrvamēva prathamamēva ēkabhallātakasyakvāthaṁ pibēt| tataḥ kramēṇa pratyahamēkaikaṁ varddhayēdyāvatpañca bhallātakāni| ēvaṁ prathamamēkaṁ dvitīyē dvē| ēvaṁ tryādiṣvēkaVvr̥ddhayā pañcamē pañca| ēvaṁ pañcābhirahōbhiḥ pañcadaśa bhallātakānyupayuktāni bhavanti| tataḥ ṣaṣṭhēprabhr̥tiṣu pañca pañcabhirvarddhayēdyāvat saptatiḥ| tēna ṣaṣṭhē daśa| saptamē pañcadaśa| aṣṭamē viṁśatiranēna kramēṇāṣṭādaśē saptatirbhavati| ētāvatā pūrvairēkīkr̥tya pañcaśatāni pañcatriṁśadadhikāni bhavanti| tataḥ kramēṇa pañca pañcabhirapakarṣēdyāvat pañca| tēnaikōnaviṁśē pañcaṣaṣṭirityēvamādinā pañcāpakarṣakramēṇaikatriṁśē pañca bhavanti| ēvamētāni pañcapañcāśadadhikāni catvāri śatāni pūrvairēkīkr̥tya navaśatāni navatyadhikānyupayuktāni bhavanti| tata ēkaikamapakarṣēdyāvadēkam| anēna dvātriṁśē'hni catvāri bhavanti| trayastriṁśē trīṇi| catustriṁśē dvē| pañca triṁśē ēkamiti daśa| pūrvairēkīkr̥tya sahasraṁ bhavati| prayōga ityādi pūrvēṇa kalpēna samānam|| 52||
Adhikarana dvisahasrabhallAtakaprayogaH (53) · Śloka 53
saptativacca śatamupayuñjīta|
tathā ca sahasradvayam|
prayōga ityādi samānaṁ pūrvēṇa dviguṇastvāyuṣaḥ kālaḥ||53||
View original
सप्ततिवच्च शतमुपयुञ्जीत|
तथा च सहस्रद्वयम्|
प्रयोग इत्यादि समानं पूर्वेण द्विगुणस्त्वायुषः कालः||५३||
saptativacca pañcapañcavr̥ddhyā śatamapi yāvat prayōgaḥ karttavyaḥ| tēnāsmin pūrvavat sthitē'ṣṭādaśē'hni saptatyāḥ prayōgē ēkōnaviṁśē pañcasaptatiḥ| triṁśē aśītiḥ| ēkaviṁśē pañcāśītiḥ| dvāviṁśē navatiḥ| trayōviṁśē pañcanavatiḥ| caturviṁśē śatam| pañcaviṁśē pañcanavatiḥ| ṣaḍviṁśē navatiḥ| ēvaṁ pañcāpakarṣakramēṇa dvē sahasrē pūrayitavyē| āyurdviguṇaḥ kālaḥ pūrvasmāt|| 53||
Adhikarana bhallAtakatailaprayogaH (54) · Śloka 54
bhallātakānāṁ jarjarīkr̥tānāṁ piṣṭasvēdanaṁ pūrayitvā bhūmā vākaṇṭhanikhātasya snēhabhavitasya dr̥ḍhasyōpari kumbha syārōpyōḍupēnāpidhāya kr̥ṣṇamr̥dāvaliptaṁ gōmayāgninō pasvēdayēt|
tēṣāṁ yaḥ svarasaḥ kumbhaṁ prapadyatē tamaṣṭabhāga madhusaṁyuktaṁ dviguṇitaghr̥tamadyāt|
triguṇaśca kālō ghr̥ta kṣīrābhyāmityādi samānaṁ pūrvēṇa||54||
View original
भल्लातकानां जर्जरीकृतानां पिष्टस्वेदनं पूरयित्वा भूमा वाकण्ठनिखातस्य स्नेहभवितस्य दृढस्योपरि कुम्भ स्यारोप्योडुपेनापिधाय कृष्णमृदावलिप्तं गोमयाग्निनो पस्वेदयेत्|
तेषां यः स्वरसः कुम्भं प्रपद्यते तमष्टभाग मधुसंयुक्तं द्विगुणितघृतमद्यात्|
त्रिगुणश्च कालो घृत क्षीराभ्यामित्यादि समानं पूर्वेण||५४||
bhallātakānāmityādi| bhūmāvāmukhaṁ nikhātasya snēhabhāvitasya dr̥ḍhasya kumbhasyōpari jarjarīkr̥tabhallātakapūrṇaṁ piṣṭasvēdanamārōpya chidramuḍupēnāpidhāya kr̥ṣṇamr̥dā sarvatō liptaṁ sat svēdayēt| tataḥ svidyamānādrasō bhūminikhātē kumbha āgacchati| uḍupaḥ tr̥̄ṇamūṭakaḥ| śēṣaṁ vyākhyāsamam|| 54||
Adhikarana vidhyatideshaH (55) · Śloka 55
anēnaiva vidhinā bhallātakasya rasaṁ gr̥hītvā kēvalamēva māsamēkaṁ prayuñjīta|
triguṇaśca kāla ityādi samānaṁ pūrvēṇa|
māsi māsi varṣaśatamāyuṣō'bhivr̥ddhiḥ|
ēvaṁ daśa māsānupayujya varṣasahasramāyurbhavati||55||
View original
अनेनैव विधिना भल्लातकस्य रसं गृहीत्वा केवलमेव मासमेकं प्रयुञ्जीत|
त्रिगुणश्च काल इत्यादि समानं पूर्वेण|
मासि मासि वर्षशतमायुषोऽभिवृद्धिः|
एवं दश मासानुपयुज्य वर्षसहस्रमायुर्भवति||५५||
anēnētyādērmadhughr̥tābhyāṁ vinā kēvalasvarasaprayōgaḥ subōdhaḥ||55||
Adhikarana shatapAkaM bhallAtakatailam (56) · Śloka 56
bhallātakatailapātraṁ sapayaskaṁ madhukākṣamātrēṇa śatapāka mupayuñjīta|
triguṇañca kāla ityādi samānaṁ pūrvēṇa||56||
View original
भल्लातकतैलपात्रं सपयस्कं मधुकाक्षमात्रेण शतपाक मुपयुञ्जीत|
त्रिगुणञ्च काल इत्यादि समानं पूर्वेण||५६||
bhallātakatailasya pātraṁ kṣīrēṇa saha śataṁ vārān paktva madhuyaṣṭīkarṣamātrēṇa saṁyōjyōpayuñjīta pūrvatulyaguṇam|| 56||
Adhikarana bhallAtakatailapAkaH (57) · Śloka 57
bhallātakatailaṁ kr̥ṣṇatilatailaṁ sarpirāmalakarasō'sa nādisārakaṣāya ityēṣāṁ drōṇaṁ drōṇaṁ triphalātrikaṭuka viḍaṅgasāracitrakaharidrādvayatrivr̥ddantīndrayavayaṣṭīmadhukavi ṣātiviṣārasāñjanapriyaṅgūnāṁ pālikābhāgāstadaikadhyaṁ snēha pākavidhinā vipācyāvatārya paripūya cānuguptaṁ nidadhyāt|
tata upaskr̥taśarīraḥ prātaḥ prātaḥ pāṇiśuktimātrakṣaudrēṇa pratisaṁsr̥jyōpayuñjīta|
jīrṇē mudgāmalakayūṣēṇālavaṇēna sarpiṣmatā khadirōdakasiddhaṁ mr̥dumōdanamaśnīyāt|
khadi rōdakēnōdakakāryāṇītyēvamatō drōṇamupayujya vigataku ṣṭhadurnāmētyādi samānaṁ pūrvēṇa||57||
View original
भल्लातकतैलं कृष्णतिलतैलं सर्पिरामलकरसोऽस नादिसारकषाय इत्येषां द्रोणं द्रोणं त्रिफलात्रिकटुक विडङ्गसारचित्रकहरिद्राद्वयत्रिवृद्दन्तीन्द्रयवयष्टीमधुकवि षातिविषारसाञ्जनप्रियङ्गूनां पालिकाभागास्तदैकध्यं स्नेह पाकविधिना विपाच्यावतार्य परिपूय चानुगुप्तं निदध्यात्|
तत उपस्कृतशरीरः प्रातः प्रातः पाणिशुक्तिमात्रक्षौद्रेण प्रतिसंसृज्योपयुञ्जीत|
जीर्णे मुद्गामलकयूषेणालवणेन सर्पिष्मता खदिरोदकसिद्धं मृदुमोदनमश्नीयात्|
खदि रोदकेनोदककार्याणीत्येवमतो द्रोणमुपयुज्य विगतकु ष्ठदुर्नामेत्यादि समानं पूर्वेण||५७||
bhallātakatailādīnāṁ drōṇaṁ drōṇamiti pratyēkaṁ drōṇaḥ| pañcānāñca| triphalādīnāṁ pālikā bhāgā ityādi vyākhyāsamam| paripūya parisrāvya| upaskr̥tadēśē yathōktēna śītasnigdhādinā kr̥tasaṁskāraḥ| pāṇiśuktirhastapuṭaṁ na tu mānasaṅkhyōktā śuktiḥ| udakakāryāṇi snānapānādīni| atō rasāyanād drōṇamavaśyamupayōktavyam||57||
Adhikarana bhallAtakaghRutaprAshaH (58) · Śloka 58
puṣṭāni pākēna paricyutāni bhallātakānyāḍhakasammitāni|
ghr̥ṣṭvēṣṭikācūrṇakaṇairjalēna prakṣālya saṁśōṣya ca mārutēna|
jarjarāṇi vipacējjalakumbhē pādaśēṣaghr̥tagālitaśītam|
tadrasaṁ punarapi śrapayēta kṣīrakumbhasahitaṁ caraṇasthē|
sarpiḥ pakvaṁ tēna tulyapramāṇaṁ yuñjyāt svēcchaṁ śarkarāyā rajōbhiḥ|
ēkībhūtaṁ tatkhajakṣōbhaṇēna sthāpyaṁ dhānyē saptarātraṁ suguptam|
tamamr̥tarasapākaṁ yaḥ pragē prāśamaśna nnanupibati yathēṣṭaṁ vādi dugdhaṁ rasaṁ vā|
smr̥timatibalamēdhāsattvasārairupētaḥ kanakanikaṣagauraḥ sō'śnutē dīrghamāyuḥ||58||
View original
पुष्टानि पाकेन परिच्युतानि भल्लातकान्याढकसम्मितानि|
घृष्ट्वेष्टिकाचूर्णकणैर्जलेन प्रक्षाल्य संशोष्य च मारुतेन|
जर्जराणि विपचेज्जलकुम्भे पादशेषघृतगालितशीतम्|
तद्रसं पुनरपि श्रपयेत क्षीरकुम्भसहितं चरणस्थे|
सर्पिः पक्वं तेन तुल्यप्रमाणं युञ्ज्यात् स्वेच्छं शर्कराया रजोभिः|
एकीभूतं तत्खजक्षोभणेन स्थाप्यं धान्ये सप्तरात्रं सुगुप्तम्|
तममृतरसपाकं यः प्रगे प्राशमश्न न्ननुपिबति यथेष्टं वादि दुग्धं रसं वा|
स्मृतिमतिबलमेधासत्त्वसारैरुपेतः कनकनिकषगौरः सोऽश्नुते दीर्घमायुः||५८||
puṣṭānītyādinā bhallātakaghr̥taprāśō vyākhyāsamaḥ| saṁśōṣya ca mārutēnētyātapaparihārāya| tēnēti kṣīrēṇa tulyaṁ sarpiḥ śarkarāyā rajōbhiścūrṇēna yathēcchaṁ prakr̥tyanusārēṇa| prāśō lēhaḥ| (bhallātakānāṁ dvidhā bhinnānāṁ iṣṭikācūrṇakaṇairgharṣaṇaṁ kāryamityaparē)|| 58||
Adhikarana siddhatailam (58) · Śloka 50
drōṇē'mbhasō vraṇakr̥tāṁ triśatādvipakvāt kvāthāḍhakē palasamaistilatailapātram|
tiktāviṣādvayavarāgirijanmatārkṣyaiḥ siddhaṁ paraṁ nikhilakuṣṭhaniṣūdanāya||50||
View original
द्रोणेऽम्भसो व्रणकृतां त्रिशताद्विपक्वात् क्वाथाढके पलसमैस्तिलतैलपात्रम्|
तिक्ताविषाद्वयवरागिरिजन्मतार्क्ष्यैः सिद्धं परं निखिलकुष्ठनिषूदनाय||५०||
drōṇē'mbhasā ityādi subōdham| vraṇakr̥tō bhallātakāni| tilatailayōrmiśritayōḥ pātramāḍhakamaṣṭāviṁśatyadhikaṁ palaśatam| tiktā kaṭukarōhiṇī, viṣādvayaṁ viṣātiviṣā ca| girijanma śilājatu, tārkṣyaṁ vaṭṭamākṣikam|| 58||
Adhikarana AmalakAdiBiH prayogaH (59) · Śloka 59
sahāmalakaśuktibhirdadhisarēṇa tailēna vā guḍēna payasā ghr̥tēna yavasaktubhirvā saha|
tilēna saha mākṣikēṇa palalēna sūpēna vā vapuṣkaramaruṣkaraṁ paramamēdhyamāyuṣkaram||59||
View original
सहामलकशुक्तिभिर्दधिसरेण तैलेन वा गुडेन पयसा घृतेन यवसक्तुभिर्वा सह|
तिलेन सह माक्षिकेण पललेन सूपेन वा वपुष्करमरुष्करं परममेध्यमायुष्करम्||५९||
āmalakaśuktyādibhiḥ pr̥thagyutamaruṣkaraṁ bhallātakaṁ mēdhyaṁ paramamāyuṣkaraṁ ca| āmalakaśuktaya āmalakadalāni|| 59||
Adhikarana bhallAtakakalpaprashaMsA (60) · Śloka 60
bhallātakāni tīkṣṇāni pākīnyagnisamāni ca|
bhavantyamr̥takalpāni prayuktāni yathāvidhi|
kaphajō na sa rōgō'sti na vibandhō'sti kaścana|
yaṁ na bhallātakaṁ hanyācchīghramagnibalapradam|
vātātapavidhānē'pi viśēṣēṇa vivarjayēt|
kulatthadadhiśuktāni tailābhyaṅgāgnisēvanam||60||
View original
भल्लातकानि तीक्ष्णानि पाकीन्यग्निसमानि च|
भवन्त्यमृतकल्पानि प्रयुक्तानि यथाविधि|
कफजो न स रोगोऽस्ति न विबन्धोऽस्ति कश्चन|
यं न भल्लातकं हन्याच्छीघ्रमग्निबलप्रदम्|
वातातपविधानेऽपि विशेषेण विवर्जयेत्|
कुलत्थदधिशुक्तानि तैलाभ्यङ्गाग्निसेवनम्||६०||
bhallātakānītyādayō yē bhallātakaniṣēviṇastēṣāmapāyarakṣā vidhēyēti pradarśayatē-ēkādaśabhallātakaprayōgāṇi vātātapavidhānē'pyēvaṅguṇāni kimu prakr̥tē kuṭīprayōgē| ēṣāmupayōgē viśēṣēṇa kulatthādikaṁ varjayēt| iti bhallātakakalpaḥ|| 60||
Adhikarana pippalIrasAyanam prathamaH prayogaH (61) · Śloka 61
pañcāṣṭau sapta daśa vā pippalīrmadhusarpiṣā|
rasāyanaguṇānvēṣī samāmēkāṁ prayōjayēt||61||
View original
पञ्चाष्टौ सप्त दश वा पिप्पलीर्मधुसर्पिषा|
रसायनगुणान्वेषी समामेकां प्रयोजयेत्||६१||
atha pippalyaḥ-yō narō rasāyanaguṇāna dīrghāyusmr̥timēdhādīn anviṣyati sa saṁvatsaramēkaṁ pañca pañca vā aṣṭāvaṣṭau vā sapta sapta vā daśa daśa vā pippalīrmākṣikasarpiṣā yuktāḥ prayōjayēdityēkaḥ pippalīnāṁ prayōgaḥ| (idamatra cintyatē-pañcāṣṭau saptadaśa vā iti kiṁ kramabhēdataḥ saprayōjanaṁ āhōsvit ślōkabandhānurōdhata iti| asti cēt prayōjanaṁ tadvācyam, ucyatē| yadyēvamapyatra pañca saptāṣṭau daśa vēti niyata ēva kramaḥ syāttathāpi kramaṁ tu bhindannētat jñāpayati tricaturā apyupayōktavyāḥ| ṣaḍ vā nava vā daśakāt paraṁ nāpyupayōjyā dōṣādīnapēkṣyōllēkhyā'pyabhihitamutkarṣāpakarṣau vidhēyau dōṣānumānāyattatvāt kriyāyāḥ| na hayamānajñō bhiṣak dōṣā dīnāṁ vyādhipratikriyāyāṁ kaṁ vidadhyāditi| ityēkaḥ prayōgaḥ| iti jējjaṭaḥ)|| 61||
Adhikarana dvitIyaprayogaH (62) · Śloka 62
tisrastisrastu pūrvāhnē bhuktvā'grē bhōjanasya ca|
pippalyaḥ kiṁśukakṣārabhāvitā ghr̥tabharjitāḥ|
prayōjyā madhusammiśrā rasāyanaguṇaiṣiṇā||62||
View original
तिस्रस्तिस्रस्तु पूर्वाह्ने भुक्त्वाऽग्रे भोजनस्य च|
पिप्पल्यः किंशुकक्षारभाविता घृतभर्जिताः|
प्रयोज्या मधुसम्मिश्रा रसायनगुणैषिणा||६२||
dvitīyastu rasāyanaguṇaiṣiṇā puruṣēṇa palāśakṣārōdakabhāvitāḥ pippalyaḥ tisraḥ pūrvāhṇē tisrō bhōjanārambhē tisraśca bhōjanāntē madhunā saha prayōjyā iti dvitīyaḥ prayōgaḥ| (tisrastisrastu pūrvāhṇa ityatra na hyēkasya prayōkturayaṁ kramaḥ kiṁ tarhi prayōktr̥̄n bhinnānapēkṣya dōṣādivaśātkēnacitpūrvāhṇē kēnacidbhuktvā kēnacidbhōjanasyāgra iti| atra kaphaprakr̥tinā pūrvāhṇē utkr̥ṣṭadōṣādiṣu vyādhiṣu madhyēṣvagrē bhōjanasya| alpēṣu bhaktvēti jējjaṭaḥ)|| 62||
Adhikarana sahasrapippalIprayogaH (63) · Śloka 63
kramavr̥śyā daśāhāni daśapaippalikaṁ dinam|
varddhayēt payasā sārddha tathaivāpanayēt punaḥ|
jīrṇauṣadhaśca bhuñjīta ṣaṣṭikaṁ kṣīrasarpiṣā|
pippalīnāṁ sahasrasya prayōgō'yaṁ rasāyanam|
piṣṭāstā balibhiḥ pēyāḥ śr̥tā madhyabalairnaraiḥ|
śītīkr̥tā hrasvabalairyōjyā dōṣāmayān prati||63||
View original
क्रमवृश्या दशाहानि दशपैप्पलिकं दिनम्|
वर्द्धयेत् पयसा सार्द्ध तथैवापनयेत् पुनः|
जीर्णौषधश्च भुञ्जीत षष्टिकं क्षीरसर्पिषा|
पिप्पलीनां सहस्रस्य प्रयोगोऽयं रसायनम्|
पिष्टास्ता बलिभिः पेयाः शृता मध्यबलैर्नरैः|
शीतीकृता ह्रस्वबलैर्योज्या दोषामयान् प्रति||६३||
tr̥tīyastu prathamē'hni daśa pippalyō yathōcitēna kṣīrēṇaṁ saha| dvitīyē'hni viṁśatirdviguṇañca kṣīram| tr̥tīyē triṁśat triguṇaṁ kṣīramēvaṁ kṣīrēṇa saha daśābhivr̥ddhyā daśamē'hni śataṁ pippalīnāṁ daśaguṇaṁ ca kṣīramētāvatā sārddhāni pañcaśatāni pippalīnāmupayuktaṁ bhavanti| tatraikādaśē navatirnavaguṇaṁ kṣīramiti| punardaśāpakarṣakramēṇaikōnaviṁśahōbhiḥ sahasraṁ pūryatē| yadā ca pippalyaḥ prayujyantē tadā piṣṭāḥ tā ityādi kramēṇa prayōjyāḥ| vyākhyāsamam| iti tr̥tīyaḥ prayōgaḥ| (varddhayētpayasā sārddhamityasyāyamabhiprāyaḥ| yāvatā kṣīrēṇa śatamālōḍyatē tāvatā yāvatā ca daśa tāvatā kṣīrēṇēti kṣīrasyāpi vr̥ddhihāniṁ varddhayēt payasā sārddhamityata ēvāha| śītīkr̥tāhīnabalaiḥ śītakaṣāyakalpanayētyarthaḥ| iti jējjaṭaḥ)|| 63||
Adhikarana dvisahasrapippalIprayogaH (64) · Śloka 64
tadvacca chāgadugdhēna dvē sahasrē prayōjayēt||64||
View original
तद्वच्च छागदुग्धेन द्वे सहस्रे प्रयोजयेत्||६४||
tadvaditi| chāgasya dugdhēna kṣīrēṇa daśābhivr̥ddhayapakarṣābhyām| tēnātra pañcadaśabhirahōbhiḥ sapañcāśatsahasraṁ bhavati| punaścaturdaśabhirēvaṁ kṣīrēṇa saha daśāpakarṣakramēṇa dvitīyaṁ sahasraṁ bhavati| iti caturthaḥ prayōgaḥ|| 64||
Adhikarana pippalIrasAyanaphalam (65) · Śloka 65
ēbhiḥ prayōgaiḥ pippalyaḥ kāsaśvāsagalagrahān|
yakṣmamēhagrahaṇyarśaḥ pāṇḍutvaviṣamajvarān|
ghnanti śōphaṁ vamiṁ hidhmāṁ plīhānaṁ vātaśōṇitam||65||
View original
एभिः प्रयोगैः पिप्पल्यः कासश्वासगलग्रहान्|
यक्ष्ममेहग्रहण्यर्शः पाण्डुत्वविषमज्वरान्|
घ्नन्ति शोफं वमिं हिध्मां प्लीहानं वातशोणितम्||६५||
ēbhiriti caturbhiḥ prayōgaiḥ pippalyaḥ kāsādīn ghnanti| iti pippalīkalpaḥ|| 65||
Adhikarana viDa~ggarasAyanam (66) · Śloka 66
viḍaṅgacūrṇaṁ yaṣṭīmadhukacūrṇayuktaṁ śītatōyēna samāṁśamupa yuñjīta|
jīrṇaṁ mudgayūṣēṇālavaṇēna saghr̥tamōdanamaśnīyāt|
tēna viśēṣādvigatakr̥midurnāmakuṣṭhapramēhamēdōdōṣō varṣaśata majara ityādi samānaṁ pūrvēṇa|
viḍaṅgacurṇaṁ kṣaudrabhallā takakvāthābhyāṁ madhvāmalakarasābhyāṁ guḍūcīkvāthēna ca|
ētāṁścaturō yōgān māsamupayuñjītēti samānaṁ pūrvēṇa|
sarvēṣu ca māsi māsi varṣaśatamāyuṣō'bhivr̥ddhiḥ||66||
View original
विडङ्गचूर्णं यष्टीमधुकचूर्णयुक्तं शीततोयेन समांशमुप युञ्जीत|
जीर्णं मुद्गयूषेणालवणेन सघृतमोदनमश्नीयात्|
तेन विशेषाद्विगतकृमिदुर्नामकुष्ठप्रमेहमेदोदोषो वर्षशत मजर इत्यादि समानं पूर्वेण|
विडङ्गचुर्णं क्षौद्रभल्ला तकक्वाथाभ्यां मध्वामलकरसाभ्यां गुडूचीक्वाथेन च|
एतांश्चतुरो योगान् मासमुपयुञ्जीतेति समानं पूर्वेण|
सर्वेषु च मासि मासि वर्षशतमायुषोऽभिवृद्धिः||६६||
itō viḍaṅgāni| viḍaṅgānāṁ madhuyaṣṭiśītatōyābhyāmēkō yōgaḥ| dvitīyaḥ kṣaudrabhallātakakvāthābhyām| tr̥tīyō mākṣikāmalakarasābhyām| caturthō guḍūcīkvāthēna| ēṣāmanyatamaḥ prayōgō yatsaṅkhyān māsānupayujyatē tatsaṅkhyāni varṣaśatānyāyurabhivarddhayati| iti viḍaṅgakalpaḥ|| 66||
Adhikarana alambusAkalpaH (67) · Śloka 67
alambasāṁ svēna rasēna bhāvitāṁ pr̥thagghr̥takṣīramadhūṣṇavāribhiḥ|
pibēttathā kāñjikatakramastubhi rbhagandarōrugrahagulmakāsavān|
uṣṇā vipākē kaṭukā kaṣāyamadhurā rasē|
atyantadīpanī mēdhyā vātaślēṣmaharā ca sā|
varṣōpayōgāt kurutē naraṁ varṣaśatāyuṣam|
dr̥ḍhēndriyānalabalaṁ nirvalīpalitāmayam||67||
View original
अलम्बसां स्वेन रसेन भावितां पृथग्घृतक्षीरमधूष्णवारिभिः|
पिबेत्तथा काञ्जिकतक्रमस्तुभि र्भगन्दरोरुग्रहगुल्मकासवान्|
उष्णा विपाके कटुका कषायमधुरा रसे|
अत्यन्तदीपनी मेध्या वातश्लेष्महरा च सा|
वर्षोपयोगात् कुरुते नरं वर्षशतायुषम्|
दृढेन्द्रियानलबलं निर्वलीपलितामयम्||६७||
alambusāyāḥ svarasabhāvitāyā ghr̥tādibhiḥ sapta prayōgāḥ| sā cālambusōṣṇādiguṇā| varṣamupayuktā varṣaśatāyuṣaṁ naraṁ kurutē| dr̥ḍhēndriyaṁ dr̥ḍhānalaṁ valyāditrayarahitañca| ityalambusākalpaḥ||67||
Adhikarana somarAjIkalpaH prathamaH prayogaH (68) · Śloka 68
śvētāvalgujaphalānyātapaśuṣkāṇi cūrṇayitvā tattulyaguḍēna saṅkṣudya ghr̥takumbhē dhānyarāśau saptarātraṁ nidadhyāt|
tatō' nuditē bhāsvati yathābalaṁ mātrāṁ sukhōdakānupānāmupayōja yēt|
jīrṇē sukhāmbupariṣiktāḥ śāliṣaṣṭikaudanaṁ saśa rkarēṇa payasā'śnīyāt|
tasya māsaprayōgādviśēṣēṇa viga takuṣṭhō grahaṇadhāraṇavān varṣaśatamajara ityādi samānaṁ pūrvēṇa|
prayōgaścōrdhvaṁ dviguṇaṁ parihāraḥ||68||
View original
श्वेतावल्गुजफलान्यातपशुष्काणि चूर्णयित्वा तत्तुल्यगुडेन सङ्क्षुद्य घृतकुम्भे धान्यराशौ सप्तरात्रं निदध्यात्|
ततोऽ नुदिते भास्वति यथाबलं मात्रां सुखोदकानुपानामुपयोज येत्|
जीर्णे सुखाम्बुपरिषिक्ताः शालिषष्टिकौदनं सश र्करेण पयसाऽश्नीयात्|
तस्य मासप्रयोगाद्विशेषेण विग तकुष्ठो ग्रहणधारणवान् वर्षशतमजर इत्यादि समानं पूर्वेण|
प्रयोगश्चोर्ध्वं द्विगुणं परिहारः||६८||
śvētāvalgujaphalānītyādi subōdham| saṅhkṣudyēti guḍēnālōḍya| anuditē bhāsvatītyatiprabhātē| vākucikā sōmarājyavalguja iti paryāyāḥ|| 68||
Adhikarana dvitIyaH prayogaH (69) · Śloka 69
vākucikā karṣacūrṇaṁ sukhāmbunā pibēt|
pītvā cātapē nirvātōṣṇē vā garbhagr̥hē tiṣṭhēdaparāhṇē tadvadēva snānamaśanaṁ ca|
yūṣarasābhyāṁ vā|
tasya trisaptarātraprayōgādvigatakuṣṭha ityādi samānaṁ pūrvēṇa|
tvagrōmakēśadaśanān nakhāṁśca muktvā punarnavān labhatē|
svaravarṇabalōtsāhaṁ navaṁ vayō naṣṭapalitaṁ ca||69||
View original
वाकुचिका कर्षचूर्णं सुखाम्बुना पिबेत्|
पीत्वा चातपे निर्वातोष्णे वा गर्भगृहे तिष्ठेदपराह्णे तद्वदेव स्नानमशनं च|
यूषरसाभ्यां वा|
तस्य त्रिसप्तरात्रप्रयोगाद्विगतकुष्ठ इत्यादि समानं पूर्वेण|
त्वग्रोमकेशदशनान् नखांश्च मुक्त्वा पुनर्नवान् लभते|
स्वरवर्णबलोत्साहं नवं वयो नष्टपलितं च||६९||
vākucīcūrṇaṁ prātaḥ pītvā snānaṁ tathaiva snānamaśanaṁ ca| yūṣarasābhyāṁ vāśanamupayuñjīta| ēvaṁ trisaptarātramasyāḥ prayōgaḥ| anēna ca pūrvasthitān tvagādīṁstyaktvā navān labhatē svarādikañca naṣṭapalitaṁ navaṁ vayaśca labhatē|| 69||
Adhikarana tRutIyaH prayogaH (70) · Śloka 70
palāni daśa bākucyā daśaiva ca phalatrayāt|
sapta krimighnādayasastrīṇi dvē girisambhavāt|
purupuṣkaramūlābhyāmāharēta palaṁ palam|
sūkṣmailārddhapalaṁ vyōṣaghanakēsarakuṅkumam|
lōdhratvakpatrayaṣṭyāhvacitrakaṁ kārṣikaṁ pr̥thak|
śataṁ bhallātakānāṁ ca sarvaṁ khaṇḍasamāṁśakam|
cūrṇayēdatha tanmātrāṁ bhakṣayēt pālikīṁ parām|
yathēṣṭacēṣṭō labhatē varṣādrāsāyanān guṇān|
sarvarōgān vijayatē tvagvikārān viśēṣataḥ|
arśōbhagandaraśvāsakāsapāṇḍvāmayakrimīn|
gulmaplīhāśmarīvardhmapramēhārucipīnasān|
mandānalatvaṁ kr̥śatāṁ śōphagranthyarbudānapi||70||
View original
पलानि दश बाकुच्या दशैव च फलत्रयात्|
सप्त क्रिमिघ्नादयसस्त्रीणि द्वे गिरिसम्भवात्|
पुरुपुष्करमूलाभ्यामाहरेत पलं पलम्|
सूक्ष्मैलार्द्धपलं व्योषघनकेसरकुङ्कुमम्|
लोध्रत्वक्पत्रयष्ट्याह्वचित्रकं कार्षिकं पृथक्|
शतं भल्लातकानां च सर्वं खण्डसमांशकम्|
चूर्णयेदथ तन्मात्रां भक्षयेत् पालिकीं पराम्|
यथेष्टचेष्टो लभते वर्षाद्रासायनान् गुणान्|
सर्वरोगान् विजयते त्वग्विकारान् विशेषतः|
अर्शोभगन्दरश्वासकासपाण्ड्वामयक्रिमीन्|
गुल्मप्लीहाश्मरीवर्ध्मप्रमेहारुचिपीनसान्|
मन्दानलत्वं कृशतां शोफग्रन्थ्यर्बुदानपि||७०||
palānītyādinā khaṇḍasamaḥ subōdhaḥ| asya mātrā pālikī parā utkr̥ṣṭā| palādūrdhvaṁ naivōpayōjyā| athavā tridōṣādyapēkṣam| yathēṣṭacēṣṭō niryantraṇaḥ| rasāyanaguṇāḥ dīrghāyusmr̥tyādaya ihaivōktāḥ| granthyarbudāntān vijayata iti sambandhaḥ|| 70||
Adhikarana caturthaH prayogaH (71) · Śloka 71
vākucikāphalāni gōmūtrē saptarātraṁ vāsayēt|
tatō nistu ṣīkr̥tya chāyāyāṁ viśōṣayitvā susūkṣmaṁ ca sañcūrṇya tryahaṁ tryahaṁ kramaśō bhāvayēt triphalākvāthēna kāravallīvāsā guḍūcībhr̥ṅgarājasvarasaiḥ pr̥thak pr̥thak khadirāsanarājavr̥kṣa picumandakvāthaiḥ|
tasya pītaḥ pratidinaṁ dhātrīphalarasāplutaḥ|
karṣaḥ sarvāmayān hanti tvagvikārānviśēṣataḥ||71||
View original
वाकुचिकाफलानि गोमूत्रे सप्तरात्रं वासयेत्|
ततो निस्तु षीकृत्य छायायां विशोषयित्वा सुसूक्ष्मं च सञ्चूर्ण्य त्र्यहं त्र्यहं क्रमशो भावयेत् त्रिफलाक्वाथेन कारवल्लीवासा गुडूचीभृङ्गराजस्वरसैः पृथक् पृथक् खदिरासनराजवृक्ष पिचुमन्दक्वाथैः|
तस्य पीतः प्रतिदिनं धात्रीफलरसाप्लुतः|
कर्षः सर्वामयान् हन्ति त्वग्विकारान्विशेषतः||७१||
vākucyā gōmūtrādhyuṣitāyāścūrṇaṁ tryahaṁ triphalākvāthēna bhāvayēt| tataḥ kāravēllādīnāṁ pañcānāṁ svarasaiḥ kramēṇa tryahaṁ tryaham| tataḥ khadirādīnāṁ caturṇāṁ pr̥thakkvāthaistryaham| tasyaivaṁ bhāvitasya vākucīcūrṇasya karṣō dhātrīrasēnāplutaḥ san pītaḥ sarvāmayān hanti viśēṣatastvagvikārān|| 71||
Adhikarana pa~jcamaH prayogaH (72) · Śloka 72
asanakhadirayūṣairbhāvitāṁ sōmarājīṁ madhughr̥taśikhipathyālōhacūrṇairupētām|
śaradamavalihānaḥ pāriṇāmān vikārāṁ styajati mitahitāśī tadvadāhārajātān||72||
View original
असनखदिरयूषैर्भावितां सोमराजीं मधुघृतशिखिपथ्यालोहचूर्णैरुपेताम्|
शरदमवलिहानः पारिणामान् विकारां स्त्यजति मितहिताशी तद्वदाहारजातान्||७२||
asanētyādi| yūṣaśabdō niryūhavācakō'sanakhadirābhyāṁ sambadhyatē| tairbhāvitāmanantarañca madhvādirupētāṁ sōmarajīṁ śaradaṁ saṁvatsaraṁ lihānaḥ pariṇāmē vārddhakē bhavān vikārāṁstyajati tathaiva cāhārajātān| tēna pariṇāmānāhārajātānabhayānapi tyajatītyarthaḥ| śikhīcitrakaḥ|| 72||
Adhikarana ShaShThaH prayogaH (73) · Śloka 73
tīvrēṇa kuṣṭhēna parītamūrti ryaḥ sōmarājīṁ niyamēna khādēt|
saṁvatsaraṁ kr̥ṣṇatiladvitīyāṁ sa sōmarājīṁ vapuṣā'tiśētē||73||
View original
तीव्रेण कुष्ठेन परीतमूर्ति र्यः सोमराजीं नियमेन खादेत्|
संवत्सरं कृष्णतिलद्वितीयां स सोमराजीं वपुषाऽतिशेते||७३||
tīvrēṇētyādinā kr̥ṣṇatilaiḥ saha sōmarājyāḥ prayōgaḥ subōdhaḥ| ya ēvaṁ sōmarājīṁ khādētsa sōmarājīṁ vapuṣā kāntyā'tiśētē|| 73||
Adhikarana saptamaH prayogaH (74) · Śloka 74
yē sōmarājyā vituṣīkr̥tāyā ścūrṇairupētāt payasaḥ sujātāt|
uddhr̥tya sāraṁ madhunā lihanti takraṁ tadēvānu pibanti cāntē|
tē kuṣṭhinaḥ pakṣmadaridranētrā viśīrṇakarṇāṅgalināsikā vā|
vihāya vairūpyamapāsya rūpaṁ punaḥ prarūḍhā iva bhānti vr̥kṣāḥ||74||
View original
ये सोमराज्या वितुषीकृताया श्चूर्णैरुपेतात् पयसः सुजातात्|
उद्धृत्य सारं मधुना लिहन्ति तक्रं तदेवानु पिबन्ति चान्ते|
ते कुष्ठिनः पक्ष्मदरिद्रनेत्रा विशीर्णकर्णाङ्गलिनासिका वा|
विहाय वैरूप्यमपास्य रूपं पुनः प्ररूढा इव भान्ति वृक्षाः||७४||
yē sōmarājyā ityādinā sōmarājīcūrṇayuktasujātakṣīrōdbhavasya navanītasya tattakrānupānasya prayōgaḥ subōdhaḥ|| 74||
Adhikarana aShTamaH prayogaH (75) · Śloka 75
khadirāmbhasā pibēdvā ravisēvī tāṁ tayā yavāgūṁ vā|
gāyatrījalasiddhāṁ kuṣṭhī tattōyakāryakaraḥ||75||
View original
खदिराम्भसा पिबेद्वा रविसेवी तां तया यवागूं वा|
गायत्रीजलसिद्धां कुष्ठी तत्तोयकार्यकरः||७५||
athavā tāṁ sōmarājīṁ khadirōdakēna kuṣṭhī pibēt| ravisēvī sūryatāpasēvī| athavā gāyatrījalasiddhāṁ khadirakvāthasiddhāṁ yavāgūṁ tayēti sōmarājya saha pibēt kuṣṭhī tattōyakāryakaraḥ khadirōdakakriyaḥ san|| 75||
Adhikarana navamaH prayogaH (76) · Śloka 76
gajaliṇḍakṣārayutā tatkṣārapāyinō vilēpi bhujaḥ|
śvitrāṇi sōmarājī prasahya hanyāta pralēpācca||76||
View original
गजलिण्डक्षारयुता तत्क्षारपायिनो विलेपि भुजः|
श्वित्राणि सोमराजी प्रसह्य हन्यात प्रलेपाच्च||७६||
gajapurīṣakṣārēṇa yutā sōmarājī tatkṣārapāyinō hastipurīṣakṣārōdakapānaśīlasya puṁsō vilēpikābhujaśca śvitrāṇī prasahyākramya hanyāt| na kēvalamēvaṁ mukhēna prayōgādyāvatpralēpācca|| 76||
Adhikarana dashamaH prayogaH (77) · Śloka 77
gōmūtrē saptarātraṁ śaśiśakalaphalaṁ vāsitaṁ lōḍayitvā kuryācchāyāviśuṣkaṁ pr̥thagiti ca phalaṁ prapunnāṭañca śuṣkam|
aṁśastābhyāṁ tathāṁśaḥ krimiripudahanasphōṭakr̥dbhayaḥ sacūrṇau gōmūtrēṇōpayuktaḥ pramitahitabhujaḥ śvitramāśvēva hanti||77||
View original
गोमूत्रे सप्तरात्रं शशिशकलफलं वासितं लोडयित्वा कुर्याच्छायाविशुष्कं पृथगिति च फलं प्रपुन्नाटञ्च शुष्कम्|
अंशस्ताभ्यां तथांशः क्रिमिरिपुदहनस्फोटकृद्भयः सचूर्णौ गोमूत्रेणोपयुक्तः प्रमितहितभुजः श्वित्रमाश्वेव हन्ति||७७||
śaśiśakalasya sōmarājyāḥ phalaṁ saptarātraṁ gōmūtrē bhāvitaṁ lōḍayitvā niṣkulīkr̥tya chāyāśuṣkaṁ kuryāt| anēnaiva ca vidhānēna gōmūtrē saptarātraṁ vāsitaṁ prapunnāṭaphalaṁ kuryādētadubhayaṁ samamēkōṁ'śa ēṣa cūrṇō gōmūtrēṇōpayuktō yaḥ pramitaṁ hitaṁ ca bhuṅktē tasyāśvēva śvitraṁ hanti| prapunnāṭa ēḍagajaḥ| kr̥miripurviḍaṅgam| dahanaścitrakaḥ| sphōṭahēturbhallātakaḥ|| 77||
Adhikarana ashmaryAM prayogaH (78) · Śloka 78
ikṣuragōkṣurasiṁhī vyāghrīpañcāṅgulāmbunā pītā|
upalamaghanaṁ ghanaṁ vā rasāśināṁ hanti bākucikā||78||
View original
इक्षुरगोक्षुरसिंही व्याघ्रीपञ्चाङ्गुलाम्बुना पीता|
उपलमघनं घनं वा रसाशिनां हन्ति बाकुचिका||७८||
ikṣurādyambunā sōmarājī pītā upalamaśmaryākhyaṁ ghanaṁ kaṭhinamaghanaṁ vā śarkarārūpaṁ māṁsarasāśinō hanti| ikṣuraḥ kāṇḍēkṣurakaḥ| siṁhī br̥hatī| vyāghrī kaṇṭakārikā|| 78||
Adhikarana gulme prayogaH (79) · Śloka 79
uṣṇōdakēna piṣṭā pītā ca ghr̥tānvitā jayēdgulmam|
laghupañcamūlasiddhāṁ pēyāmupayōjayējjīrṇē||79||
View original
उष्णोदकेन पिष्टा पीता च घृतान्विता जयेद्गुल्मम्|
लघुपञ्चमूलसिद्धां पेयामुपयोजयेज्जीर्णे||७९||
uṣṇōdakēna piṣṭā vākucī ghr̥tānvitā satī pītā gulmañjayēt| asmiṁśca prayōgē jīrṇē laghupañcamūlasiddhāṁ pēyāmupayōjayēt|| 79||
Adhikarana arshobhagandarameheShu prayogaH (80) · Śloka 80
kaṭvaṅgakuṭajayūṣairarśāsi bhagandarañca nāśayati|
mēhān madyairnigadairniṣēvitā bākucī prabalān||80||
View original
कट्वङ्गकुटजयूषैरर्शासि भगन्दरञ्च नाशयति|
मेहान् मद्यैर्निगदैर्निषेविता बाकुची प्रबलान्||८०||
arśōbhagandarayōḥ kaṭvaṅgakuṭajakaṣāyaiḥ sēvitā vākucī tau nāśayati| kaṭvaṅgaḥ syōnākaḥ| kuṭajō vr̥kṣakaḥ| madyairnigadairnirdōṣairniṣēvitā vākucī prabalān mēhān jayēt|| 80||
Adhikarana apatantrakAyAmayoH prayogaH (81) · Śloka 81
viṣkirarasēna pītā daśamūlarasēna vā guḍūcyā vā|
apatantrakaṁ nihanyādāyāmaṁ vā rasānnabhujaḥ||81||
View original
विष्किररसेन पीता दशमूलरसेन वा गुडूच्या वा|
अपतन्त्रकं निहन्यादायामं वा रसान्नभुजः||८१||
viṣkirarasādīnāṁ trayāṇāmanyatamēna pītā vākucīrasānnabhujaḥ puṁsō'patantrakamāyāmañca nihanyāt|| 81||
Adhikarana udarashophapANDurogeShu prayogaH (82) · Śloka 82
jaṭharēṣu pibēnmūtrairjalōdarē traivr̥tēna yūṣēṇa|
śōphē pāṇḍuvyādhāvavalgujaṁ sīdhvariṣṭābhyām||82||
View original
जठरेषु पिबेन्मूत्रैर्जलोदरे त्रैवृतेन यूषेण|
शोफे पाण्डुव्याधाववल्गुजं सीध्वरिष्टाभ्याम्||८२||
mūtrairudarē trivr̥tā kvāthēna jalōdarē śvayathau pāṇḍurōgē ca sīdhvariṣṭābhyāṁ yuktamavalgujaṁ pibēt|| 82||
Adhikarana vardhmAdiShu prayogaH (83) · Śloka 83
ikṣukādikvāthairvardhmani mūtrēṇa vā gavāṁ śastaḥ|
dhārōṣṇēna tu payasā yuktaḥ śōphajvarau hanti|
uṣṇāmbunā prayōjyō lūtākīṭākhusarpadaṣṭēṣu|
kr̥miharacaturaṅgulayōḥ kvāthaḥ kōṣṇaiḥ krimiṇakōṣṭhēṣu||83||
View original
इक्षुकादिक्वाथैर्वर्ध्मनि मूत्रेण वा गवां शस्तः|
धारोष्णेन तु पयसा युक्तः शोफज्वरौ हन्ति|
उष्णाम्बुना प्रयोज्यो लूताकीटाखुसर्पदष्टेषु|
कृमिहरचतुरङ्गुलयोः क्वाथः कोष्णैः क्रिमिणकोष्ठेषु||८३||
anantarōktairikṣurakādikvāthaiḥ gōmūtrēṇa vā'valgujō vardhmani śastaḥ| vyākhyāsamam| kr̥miṇa iti matvarthīyō naḥ|| 83||
Adhikarana putradaH prayogaH (84) · Śloka 84
lēkhāmindō saghr̥tāṁ sukhāmbunā putriṇī bhavati pītvā|
puṣpōdayē'śvagandhā śr̥tēna payasā ca bhuñjānā||84||
View original
लेखामिन्दो सघृतां सुखाम्बुना पुत्रिणी भवति पीत्वा|
पुष्पोदयेऽश्वगन्धा शृतेन पयसा च भुञ्जाना||८४||
indōrlēkhāṁ sōmarājīṁ puṣpōdayē r̥tukālē sukhāmbunā pītvā yōṣit sāmarthyāt pūrvamaputrā putriṇī bhavatyaśvagandhāśr̥takṣīrēṇa bhōjanaṁ kurvāṇā|| 84||
Adhikarana putradaprayogaprashaMsA (85) · Śloka 85
vandhyāpi saptāhamimaṁ prayōgaṁ karōti yā harṣavatī sugandhiḥ|
priyaṁvadā sadvrataśaucayuktā sūtē sutān sā niyamāt guṇaḍhyān||85||
View original
वन्ध्यापि सप्ताहमिमं प्रयोगं करोति या हर्षवती सुगन्धिः|
प्रियंवदा सद्व्रतशौचयुक्ता सूते सुतान् सा नियमात् गुणढ्यान्||८५||
yā strī harṣavatvādiyuktā satī prayōgamimaṁ karōti sā vandhyāpi satī niyamādavaśyaṁ bahuguṇān sutān sūtē|| 85||
Adhikarana doShAnusAraM prayogaH (86) · Śloka 86
snigdhairuṣṇairmadhurairharati gadān vātajān yutā paittān|
tiktakamadhurakaṣāyaiḥ kaphajāstriphalārasamadhubhyāñca||86||
View original
स्निग्धैरुष्णैर्मधुरैर्हरति गदान् वातजान् युता पैत्तान्|
तिक्तकमधुरकषायैः कफजास्त्रिफलारसमधुभ्याञ्च||८६||
snigdhādibhiryutā sōmarājī vātajān gadān harati| tiktakādibhiryutā paittān gadān triphalārasamadhubhyāṁ yuktān kaphajān gadān|| 86||
Adhikarana somarAjIkalpaprashaMsA (87) · Śloka 87
iti śamanī dhanyēyaṁ viṣagarabhūtōpasargapāpmaghnī|
gēhē sthitāpi rēkhā cāndramasī kimuta kōṣṭhasthā|
manuṣyamapyāgatamr̥tyuśāsanaṁ praṇaṣṭabuddhīndriyamalpacētasam|
avalgujō mōkṣayatē mahābhayā cchriyañca mēdhāñca dadāti puṣkalām||87||
View original
इति शमनी धन्येयं विषगरभूतोपसर्गपाप्मघ्नी|
गेहे स्थितापि रेखा चान्द्रमसी किमुत कोष्ठस्था|
मनुष्यमप्यागतमृत्युशासनं प्रणष्टबुद्धीन्द्रियमल्पचेतसम्|
अवल्गुजो मोक्षयते महाभया च्छ्रियञ्च मेधाञ्च ददाति पुष्कलाम्||८७||
candramasī rēkhā sōmarājī gēhē bhavanē sthitāpi iti śamanītyādiguṇā kimucyatē kōṣṭhasthā na syādityupasr̥ṣṭiḥ| manuṣyamapi śabdādyōṣitamapyāgatamr̥tyuśāsanatvādiguṇaṁ mahābhayādavalgujō mōkṣayatē| subōdham| iti sōmarājīkalpaḥ|| 87||
Adhikarana vacAkalpaH haimavatIvacAkalpaH (88) · Śloka 88
haimavatyā vacāyāḥ piṇḍamāmalakamātraṁ payasā''lōḍya pibējjīrṇē payassarpirōdana ityāhāraḥ|
ēvaṁ saptarātrēṇa mēdhāvī bhavati|
saptabhiḥ saptarātraiḥ śrutadharō varṣaśatamajara ityādi samānaṁ purvēṇa||88||
View original
हैमवत्या वचायाः पिण्डमामलकमात्रं पयसाऽऽलोड्य पिबेज्जीर्णे पयस्सर्पिरोदन इत्याहारः|
एवं सप्तरात्रेण मेधावी भवति|
सप्तभिः सप्तरात्रैः श्रुतधरो वर्षशतमजर इत्यादि समानं पुर्वेण||८८||
itō vacā haimavatyā ityādi| haimavatīti śvētavacāyā nāma| śēṣaṁ vyākhyāsamama|| 88||
Adhikarana kRuShNavacAkalpaH (89) · Śloka 89
itarasyā api vacāyā dvipalakvāthaṁ pibēt|
jīrṇē payaḥ sarpirityādi samānaṁ pūrvēṇa|
taccūrṇaṁ vā kṣaudrasarpirbhyāṁ yathābalamavalihyāt|
jīrṇē payaḥsarpirityādi samānaṁ pūrvēṇa||89||
View original
इतरस्या अपि वचाया द्विपलक्वाथं पिबेत्|
जीर्णे पयः सर्पिरित्यादि समानं पूर्वेण|
तच्चूर्णं वा क्षौद्रसर्पिर्भ्यां यथाबलमवलिह्यात्|
जीर्णे पयःसर्पिरित्यादि समानं पूर्वेण||८९||
itarasyā iti kr̥ṣṇāyāḥ| payassarpirityādi śabdēnaiva saptarātrētyādi gr̥hītam|| 89||
Adhikarana vacAshatapAkaghRutam (90) · Śloka 90
vacā kalkaśatapākaṁ ghr̥tadrōṇamupayujya viśēṣāt grahōnmā dāpasmāragalagaṇḍamālāślīpadasvarabhēdavimuktaḥ sarvārthēṣu siddhimān varṣaśatāyurbhavati||90||
View original
वचा कल्कशतपाकं घृतद्रोणमुपयुज्य विशेषात् ग्रहोन्मा दापस्मारगलगण्डमालाश्लीपदस्वरभेदविमुक्तः सर्वार्थेषु सिद्धिमान् वर्षशतायुर्भवति||९०||
ghr̥tadrōṇapākē kalkaparibhāṣayā vacā yōjyā yāvacchataṁ pākānām| iti vacākalpaḥ|| 90||
Adhikarana lashunakalpaH tatrAdhikAritvam (91) · Śloka 91
śītavātahimadagdhatanūnāṁ stabdhabhagnakuṭilavyathitāsthnām|
bhēṣajasya pavanōpahatānāṁ vakṣyatē vidhiratō laśunasya||91||
View original
शीतवातहिमदग्धतनूनां स्तब्धभग्नकुटिलव्यथितास्थ्नाम्|
भेषजस्य पवनोपहतानां वक्ष्यते विधिरतो लशुनस्य||९१||
itō laśunam| śītētyādi| atō'nantaraṁ śītādidagdhatanūnāṁ stabdhāsthyādīnāñca puṁsāṁ bhēṣajasya laśunasya vidhirvakṣyatē|| 91||
Adhikarana prashastAprashastatve hetunirdeshaH (92) · Śloka 92
rāhōramr̥tacauryēṇa lūnādyē patitā galāt|
amr̥tasya kaṇā bhūmau tē rasōnatvamāgatāḥ|
dvijā nāśnanti tamatō daityadēhasamudbhavam|
sākṣādamr̥tasambhūtērgrāmaṇīḥ sa rasāyanam||92||
View original
राहोरमृतचौर्येण लूनाद्ये पतिता गलात्|
अमृतस्य कणा भूमौ ते रसोनत्वमागताः|
द्विजा नाश्नन्ति तमतो दैत्यदेहसमुद्भवम्|
साक्षादमृतसम्भूतेर्ग्रामणीः स रसायनम्||९२||
rāhōrgalādamr̥tacauryēṇa hētunā lūnāt bhagavatā viṣṇunā chinnāt amr̥tasya kaṇā yē bhūmau patitāstē rasōnatvaṁ prāptāḥ| ata ēva hētōstaṁ laśunaṁ daityadēhasamudbhavaṁ dvijā nāśnanti| sa ca laśunaḥ sākṣādamr̥tasambandhāddhētargrāmaṇīḥ śrēṣṭhaḥ rasāyanam|| 92||
Adhikarana doShAnusAraM sevanakAlaH (93) · Śloka 93
śīlayēllaśunaṁ śītē vasantē ca kaphōlbaṇaḥ|
ghanōdayē'pi vātārttaḥ sadā vā grīṣmalīlayā|
raktapittabhavā rōgā jāyantē raktapittinaḥ||93||
View original
शीलयेल्लशुनं शीते वसन्ते च कफोल्बणः|
घनोदयेऽपि वातार्त्तः सदा वा ग्रीष्मलीलया|
रक्तपित्तभवा रोगा जायन्ते रक्तपित्तिनः||९३||
vyākhyāsamam| grīṣmalīlā r̥tucaryōktaḥ śītōpacāraḥ|| 93||
Adhikarana rasAyanaprayogakAlamaryAdA (94) · Śloka 94
māsaḥ parō'sya rasakalkaniṣēvaṇāya svacchandamapyupadiśanti vimardakaistu|
ṣaṇmāsamanyavidhinā na tu śastamāhuḥ pakṣaprayōgamapi hīnataraṁ rasōnē||94||
View original
मासः परोऽस्य रसकल्कनिषेवणाय स्वच्छन्दमप्युपदिशन्ति विमर्दकैस्तु|
षण्मासमन्यविधिना न तु शस्तमाहुः पक्षप्रयोगमपि हीनतरं रसोने||९४||
asya laśunasya rasasya vā kalkasya vā niṣēvaṇāya para utkarṣō māsa iti vadanti| māsādūrdhvaṁ rasō vā kalkō vā na yōjya ityarthaḥ| aparē tu dōṣādyapēkṣaṁ svacchandaṁ yathēcchaṁ vimardakaiḥ saha ṣaṇmāsamapyupadiśanti| atō'nyēna vidhānēna naiva laśunaṁ śastamityāhurācāryāḥ| rasōnē pakṣaprayōgaṁ hīnataramāhuḥ| pakṣa ēva hīnataraḥ prayōgaḥ| pakṣādavarastvakiñcitkaraḥ|| 94||
Adhikarana lashunaprayogastaduttarakRutya~jca (96) · Śloka 95
snigdhaśuddhatanuḥ śītamadhurōpaskr̥tāśayaḥ|
taduttaṁsāvataṁsābhyāṁ carcitānucarājiraḥ|
tasya kandānvasantāntē himavacchakadēśajān|
apanītatvacō rātrau nimayēnmadirābhiḥ|
tatkalkasvarasaṁ prātaḥ śucitāntavapīḍitam|
madirāyāḥ surūḍhāyāstribhāgēna samanvitam|
madyasyānyasya takrasya mastunaḥ kāñjikasya vā|
tatkāla ēva vā yukta yuktayālōcya mātrayā|
tailasarpirvasāmajjakṣīramāṁsarasaiḥ pr̥thak|
kvāthēna vā yathāvyādhi rasaṁ kēvalamēva vā|
pibēd gaṇḍūṣamātraṁ prākkaṇṭhanāḍīviśuddhayē|
pratataṁ svēdanaṁ cānu vēdanāyāṁ praśasyatē|
śītāmbusēkaḥ sahasā vamimūrcchāyayōrmukhē|
śēṣaṁ pibēt klamāpāyē sthiratāṁ gata ōjasi|
vidāhaparihārāya paraṁ śītānulēpanaḥ|
dhārayētsāmbukaṇikā muktākarpūramālikāḥ|
sahimasalilagarbhāścandraśubhrāmr̥ṇālīḥ kuvalayadalamālāhārayaṣṭīśca lōlāḥ stanataṭaviniviṣṭāścārugātryō dadhānā stanusarasaviliptā gāḍhamēnaṁ svajēran|
nalinīdalatālavr̥ntavātaiḥ pragaladvārilavairjalārdrayā ca|
dayitākarapallavaiśca śītai rlaśunasvēdakr̥taṁ klamaṁ harēyuḥ|95|
View original
स्निग्धशुद्धतनुः शीतमधुरोपस्कृताशयः|
तदुत्तंसावतंसाभ्यां चर्चितानुचराजिरः|
तस्य कन्दान्वसन्तान्ते हिमवच्छकदेशजान्|
अपनीतत्वचो रात्रौ निमयेन्मदिराभिः|
तत्कल्कस्वरसं प्रातः शुचितान्तवपीडितम्|
मदिरायाः सुरूढायास्त्रिभागेन समन्वितम्|
मद्यस्यान्यस्य तक्रस्य मस्तुनः काञ्जिकस्य वा|
तत्काल एव वा युक्त युक्तयालोच्य मात्रया|
तैलसर्पिर्वसामज्जक्षीरमांसरसैः पृथक्|
क्वाथेन वा यथाव्याधि रसं केवलमेव वा|
पिबेद् गण्डूषमात्रं प्राक्कण्ठनाडीविशुद्धये|
प्रततं स्वेदनं चानु वेदनायां प्रशस्यते|
शीताम्बुसेकः सहसा वमिमूर्च्छाययोर्मुखे|
शेषं पिबेत् क्लमापाये स्थिरतां गत ओजसि|
विदाहपरिहाराय परं शीतानुलेपनः|
धारयेत्साम्बुकणिका मुक्ताकर्पूरमालिकाः|
सहिमसलिलगर्भाश्चन्द्रशुभ्रामृणालीः कुवलयदलमालाहारयष्टीश्च लोलाः स्तनतटविनिविष्टाश्चारुगात्र्यो दधाना स्तनुसरसविलिप्ता गाढमेनं स्वजेरन्|
नलिनीदलतालवृन्तवातैः प्रगलद्वारिलवैर्जलार्द्रया च|
दयिताकरपल्लवैश्च शीतै र्लशुनस्वेदकृतं क्लमं हरेयुः|९५|
snigdha ityādi snigdhādiguṇaḥ sannidamidaṁ kuryāt| śītādibhirupaskr̥tāśayaḥ saṁskr̥takōṣṭhaḥ| tasya laśunasyōttaṁsaiḥ śēkharairavataṁsaiḥ karṇapūraiścarcitāḥ kalpitā maṇḍitā anucarā ajirañca yasya prayōktuḥ sa tathōktaḥ| tasya laśunasya himavad dēśajān śakradēśajāṁśca vasantagr̥hītān kandānapanītatvacaḥ kr̥tvā madirādibhistimayēdabhiṣuṇuyāt| subōdham| surūḍhā sujātā| anyasyēti madirāśiṣṭasya| tribhagēnēti sambadhyatē| tatkāla ēva vā yuktaṁ na tu rātrau timitam| yuktayā mātrayā ālōcya tailādibhiḥ pr̥thagyuktam| kēvalamēva vā rasaṁ svarasam| gaṇḍūṣamātraṁ sūtrōktalakṣaṇam| śēṣamiti pr̥thaksthāpitān| vidāharakṣārthaṁ ca śītā'nulēpanaḥ san muktākarpūtamālikāḥ sāmbukaṇikā ambukaṇikābhiyuktā dhārayēt| ēnaṁ ca laśunōpayōginaṁ cārugātryō manōharāṅgalatikā striyō gāḍhaṁ niviḍaṁ pariṣvajēran| kimbhūtā ityāha-mr̥ṇālīrdadhānāḥ| kimbhūtā mr̥ṇālīḥ ? sahimaṁ tuṣārayuktaṁ yat salilaṁ tat garbhē yāsāṁ tāstathōktāḥ| anyacca candravat śubhrāḥ śaśidhavalāḥ ēvambhūtā mr̥ṇālīrdadhatyaḥ kuvalayamālāśca dadhatyaḥ lōlāścañcalā hārayaṣṭīrmuktālatāstanataṭaniviṣṭā dadhatyaḥ| dayitāḥ kāntā nalinīdalavātādinā laśunasvēdakr̥taṁ klamaṁ harēyuḥ| jalārdrā sajalapaṭaḥ|| 96||
Adhikarana lashunaprayogastaduttarakRutya~jca (96) · Śloka 95
snigdhaśuddhatanuḥ śītamadhurōpaskr̥tāśayaḥ|
taduttaṁsāvataṁsābhyāṁ carcitānucarājiraḥ|
tasya kandānvasantāntē himavacchakadēśajān|
apanītatvacō rātrau nimayēnmadirābhiḥ|
tatkalkasvarasaṁ prātaḥ śucitāntavapīḍitam|
madirāyāḥ surūḍhāyāstribhāgēna samanvitam|
madyasyānyasya takrasya mastunaḥ kāñjikasya vā|
tatkāla ēva vā yukta yuktayālōcya mātrayā|
tailasarpirvasāmajjakṣīramāṁsarasaiḥ pr̥thak|
kvāthēna vā yathāvyādhi rasaṁ kēvalamēva vā|
pibēd gaṇḍūṣamātraṁ prākkaṇṭhanāḍīviśuddhayē|
pratataṁ svēdanaṁ cānu vēdanāyāṁ praśasyatē|
śītāmbusēkaḥ sahasā vamimūrcchāyayōrmukhē|
śēṣaṁ pibēt klamāpāyē sthiratāṁ gata ōjasi|
vidāhaparihārāya paraṁ śītānulēpanaḥ|
dhārayētsāmbukaṇikā muktākarpūramālikāḥ|
sahimasalilagarbhāścandraśubhrāmr̥ṇālīḥ kuvalayadalamālāhārayaṣṭīśca lōlāḥ stanataṭaviniviṣṭāścārugātryō dadhānā stanusarasaviliptā gāḍhamēnaṁ svajēran|
nalinīdalatālavr̥ntavātaiḥ pragaladvārilavairjalārdrayā ca|
dayitākarapallavaiśca śītai rlaśunasvēdakr̥taṁ klamaṁ harēyuḥ||95||
View original
स्निग्धशुद्धतनुः शीतमधुरोपस्कृताशयः|
तदुत्तंसावतंसाभ्यां चर्चितानुचराजिरः|
तस्य कन्दान्वसन्तान्ते हिमवच्छकदेशजान्|
अपनीतत्वचो रात्रौ निमयेन्मदिराभिः|
तत्कल्कस्वरसं प्रातः शुचितान्तवपीडितम्|
मदिरायाः सुरूढायास्त्रिभागेन समन्वितम्|
मद्यस्यान्यस्य तक्रस्य मस्तुनः काञ्जिकस्य वा|
तत्काल एव वा युक्त युक्तयालोच्य मात्रया|
तैलसर्पिर्वसामज्जक्षीरमांसरसैः पृथक्|
क्वाथेन वा यथाव्याधि रसं केवलमेव वा|
पिबेद् गण्डूषमात्रं प्राक्कण्ठनाडीविशुद्धये|
प्रततं स्वेदनं चानु वेदनायां प्रशस्यते|
शीताम्बुसेकः सहसा वमिमूर्च्छाययोर्मुखे|
शेषं पिबेत् क्लमापाये स्थिरतां गत ओजसि|
विदाहपरिहाराय परं शीतानुलेपनः|
धारयेत्साम्बुकणिका मुक्ताकर्पूरमालिकाः|
सहिमसलिलगर्भाश्चन्द्रशुभ्रामृणालीः कुवलयदलमालाहारयष्टीश्च लोलाः स्तनतटविनिविष्टाश्चारुगात्र्यो दधाना स्तनुसरसविलिप्ता गाढमेनं स्वजेरन्|
नलिनीदलतालवृन्तवातैः प्रगलद्वारिलवैर्जलार्द्रया च|
दयिताकरपल्लवैश्च शीतै र्लशुनस्वेदकृतं क्लमं हरेयुः||९५||
snigdha ityādi snigdhādiguṇaḥ sannidamidaṁ kuryāt| śītādibhirupaskr̥tāśayaḥ saṁskr̥takōṣṭhaḥ| tasya laśunasyōttaṁsaiḥ śēkharairavataṁsaiḥ karṇapūraiścarcitāḥ kalpitā maṇḍitā anucarā ajirañca yasya prayōktuḥ sa tathōktaḥ| tasya laśunasya himavad dēśajān śakradēśajāṁśca vasantagr̥hītān kandānapanītatvacaḥ kr̥tvā madirādibhistimayēdabhiṣuṇuyāt| subōdham| surūḍhā sujātā| anyasyēti madirāśiṣṭasya| tribhagēnēti sambadhyatē| tatkāla ēva vā yuktaṁ na tu rātrau timitam| yuktayā mātrayā ālōcya tailādibhiḥ pr̥thagyuktam| kēvalamēva vā rasaṁ svarasam| gaṇḍūṣamātraṁ sūtrōktalakṣaṇam| śēṣamiti pr̥thaksthāpitān| vidāharakṣārthaṁ ca śītā'nulēpanaḥ san muktākarpūtamālikāḥ sāmbukaṇikā ambukaṇikābhiyuktā dhārayēt| ēnaṁ ca laśunōpayōginaṁ cārugātryō manōharāṅgalatikā striyō gāḍhaṁ niviḍaṁ pariṣvajēran| kimbhūtā ityāha-mr̥ṇālīrdadhānāḥ| kimbhūtā mr̥ṇālīḥ ? sahimaṁ tuṣārayuktaṁ yat salilaṁ tat garbhē yāsāṁ tāstathōktāḥ| anyacca candravat śubhrāḥ śaśidhavalāḥ ēvambhūtā mr̥ṇālīrdadhatyaḥ kuvalayamālāśca dadhatyaḥ lōlāścañcalā hārayaṣṭīrmuktālatāstanataṭaniviṣṭā dadhatyaḥ| dayitāḥ kāntā nalinīdalavātādinā laśunasvēdakr̥taṁ klamaṁ harēyuḥ| jalārdrā sajalapaṭaḥ|| 96||
Adhikarana lashunaprayogastaduttarakRutya~jca (98) · Śloka 98
rasō'gnikalpō mr̥dunaujasā hi saṁyujyamānaḥ sahasaiva tasya|
dāhātisārāraticittanāśān kuryādatastaṁ tvaritō na yuñjyāt||98||
View original
रसोऽग्निकल्पो मृदुनौजसा हि संयुज्यमानः सहसैव तस्य|
दाहातिसारारतिचित्तनाशान् कुर्यादतस्तं त्वरितो न युञ्ज्यात्||९८||
atastaṁ rasaṁ tvaritō na yuñjyādyatastasya laśunasya rasō'gnikalpastīkṣṇaḥ mr̥dunā caujasā sahasaiva yujyamānastadguṇānupamardayan dāhādīn kuryāt|| 98||
Adhikarana jIrNe bhojanam (99) · Śloka 99
jīrṇaśālyōdanaṁ jīrṇē śaṅkhakundēndupāṇḍuram|
bhuñjīta yūṣaiḥ payasā rasairvā dhanvacāriṇām|
dīptāgnirmaṇḍakān khādēt sarpirmaṇḍōpasēcanān|
akhaṇḍamaṇḍalēndvābhāniṇḍarīkhaṇḍamaṇḍitān|
rājikāśuktasamparkavinivartitagauravaiḥ|
piṣṭakācūrṇadhavalairvadhraiḥ saukarakairyutān||99||
View original
जीर्णशाल्योदनं जीर्णे शङ्खकुन्देन्दुपाण्डुरम्|
भुञ्जीत यूषैः पयसा रसैर्वा धन्वचारिणाम्|
दीप्ताग्निर्मण्डकान् खादेत् सर्पिर्मण्डोपसेचनान्|
अखण्डमण्डलेन्द्वाभानिण्डरीखण्डमण्डितान्|
राजिकाशुक्तसम्पर्कविनिवर्तितगौरवैः|
पिष्टकाचूर्णधवलैर्वध्रैः सौकरकैर्युतान्||९९||
tasmiṁśca jīrṇē purāṇaśālyōdanaṁ śaṅkhādivacchūklaṁ yūṣādīnāmanyatamēna bhuñjīta| dhanvacāriṇō jāṅgalāḥ| yaśca dīptāgniḥ sarpirmaṇḍōpasēcanādiguṇān maṇḍakān khādēt upasēcanaṁ śuṣkatvanāśanam| akhaṇḍamaṇḍalaḥ paripūrṇō yō'sāvindustadābhāṁstatsadr̥śān iṇḍarīṇāṁ khaṇḍaiśśakalairmaṇḍitān bhūṣitān tathā saukarakairvardhrairyutān| kimbhūtairvadhrairityāha-kaṇḍanīkr̥tēna piṣṭakācūrṇēna dhavalaiḥ rājikādisamparkēṇa vinivarttitagauravaiśca|| 99||
Adhikarana jIrNe pAnam (100) · Śloka 100
madyamēkaṁ pibēttattu tr̥ṭprabandhē jalānvitam|
gandhamattakvaṇadalipriyāvaktrēndubōdhitam|
amadyapō yastu phalāmabutakra mavantisōmaṁ ca sugandhi śītam|
sauvīrakaṁ jāṅgalajaṁ rasaṁ vā tuṣōdakaṁ vā parisikthikāṁ vā||100||
View original
मद्यमेकं पिबेत्तत्तु तृट्प्रबन्धे जलान्वितम्|
गन्धमत्तक्वणदलिप्रियावक्त्रेन्दुबोधितम्|
अमद्यपो यस्तु फलामबुतक्र मवन्तिसोमं च सुगन्धि शीतम्|
सौवीरकं जाङ्गलजं रसं वा तुषोदकं वा परिसिक्थिकां वा||१००||
atra caikamēva madyaṁ pibēnnānēkam| tattu madyaṁ tr̥ṭprabandhē sati jalānvitaṁ pibēt| kimbhūtaṁ madyamityāha-gandhēna saurabhēṇamattā, raṇantō layō yasmiṁstattathōktam, priyāvaktrēndunā ca pratibimbitēna bōdhitaṁ paripūritaśakti| yastvamadyapaḥ sa ēvaṅguṇamēva phalāmbvādikaṁ pibēt| parisikthikā tanu pēyā|| 100||
Adhikarana lashunaprayogAntarANi prathama prayogaH (101) · Śloka 101
tatkalkaṁ vā samaghr̥taṁ ghr̥tapātrē khajāhatam|
sthitaṁ daśāhādaśnīyāttadvadvā vasayā samam||101||
View original
तत्कल्कं वा समघृतं घृतपात्रे खजाहतम्|
स्थितं दशाहादश्नीयात्तद्वद्वा वसया समम्||१०१||
tatkalkamityādi subōdham| tadvat ghr̥tavat vasayā samaṁ vā'śnīyāt| 'tadvadvā payasā samam'-iti ca pāṭhaḥ|| 101||
Adhikarana dvitIyaprayogaH (102) · Śloka 102
sadyaḥ piṣṭaṁ sarpiṣā saṁyutaṁ vā niryāsēna svēna yuktaṁ ca kāmam|
yuñjītainaṁ pūrvakairēva pānaiḥ kōṣṇāmbhōbhirvaiṣakalpō'tīvīryaḥ||102||
View original
सद्यः पिष्टं सर्पिषा संयुतं वा निर्यासेन स्वेन युक्तं च कामम्|
युञ्जीतैनं पूर्वकैरेव पानैः कोष्णाम्भोभिर्वैषकल्पोऽतीवीर्यः||१०२||
athavainaṁ laśunaṁ sadyaḥ piṣṭaṁ sarpiṣā svēna rasēna vā saṁyutaṁ pūrvakairēva madyādibhiḥ pānairyuktaṁ kōṣṇābhirvādbhiryathēcchaṁ yuñjīta| ēṣa laśunakalpō'tivīryō bhavati|| 102||
Adhikarana tRutIyaprayogaH (103) · Śloka 103
rasōnakalkaḥ sadr̥śā'jasarpiḥ ṣaṇmāsamurvyāmuṣitō nihanti|
abhyaṅgapānāñjananasyayuktō manōvikārān viṣamajvaraṁ ca||103||
View original
रसोनकल्कः सदृशाऽजसर्पिः षण्मासमुर्व्यामुषितो निहन्ति|
अभ्यङ्गपानाञ्जननस्ययुक्तो मनोविकारान् विषमज्वरं च||१०३||
rasēnakalkaḥ sadr̥śēnājēna sarpiṣā saha ṣaṇmāsamurvyāṁ bhūmau nikhātastatō'bhyaṅgādiṣu yōjitō manōvikāraṁ viṣamajvarañca nihanti|| 103||
Adhikarana caturthaH prayogaH (104) · Śloka 104
samatailaṁ saśuktaṁ vā yavārāśau samā sthitam|
vātarōgān jayēt khādan ghr̥tamāṁsōttarāśanaḥ||104||
View original
समतैलं सशुक्तं वा यवाराशौ समा स्थितम्|
वातरोगान् जयेत् खादन् घृतमांसोत्तराशनः||१०४||
athavā samatailaṁ saśuktaṁ śuktēna yutaṁ vā laśunaṁ saṁvatsaraṁ yavārāśau sthitaṁ khādan puruṣō ghr̥tamāṁsōttarāśanaḥ san vātarōgān jayēt|| 104||
Adhikarana pa~jcamaH prayogaH (105) · Śloka 105
tailasarpirguḍasitāḥ pr̥thakkuryāttulōnmitāḥ|
dvē tulē laśunācchuddhāttryūṣaṇāt kuḍavatrayam|
palaṁ tvacaśca tacchālakṣṇaṁ nihitaṁ ghr̥tabhājanē|
dvē samē yavamadhyasthaṁ pūrvasmādadhikaṁ guṇaiḥ||105||
View original
तैलसर्पिर्गुडसिताः पृथक्कुर्यात्तुलोन्मिताः|
द्वे तुले लशुनाच्छुद्धात्त्र्यूषणात् कुडवत्रयम्|
पलं त्वचश्च तच्छालक्ष्णं निहितं घृतभाजने|
द्वे समे यवमध्यस्थं पूर्वस्मादधिकं गुणैः||१०५||
tailādikaṁ ghr̥tabhājanē nihitaṁ dvē samē saṁvatsarau yavamadhyē sthitaṁ guṇaiḥ pūrvasmādrasāyanādidhikam|| 105||
Adhikarana ShaShThaH prayogaH (106) · Śloka 106
kṣuṇṇāṁ kṣipēt kandatulāṁ takrasya palaviṁśatau|
gatē ca saptarātrē tu tulārddhamasitāttilāt|
dhautakṣuṇṇātpr̥thakkṣaudraghr̥taśuṇḍī catuṣpalam|
ajājīcavyadhānyāgnidvikr̥ṣṇāgranthidīpyakān|
palōnmitāṁścaturjātāt palamēkaṁ sucūrṇitam|
pr̥thakpalāṣṭakaṁ tailāddhr̥tātkṣuṇṇācca sarṣapāt|
paṭūni pañca kṣārau dvau dadyāttatrākṣamānataḥ|
ēkādaśāhaṁ taddhānyē sthitamaśnan pragē pragē|
guṇān rāsāyanānsarvānsa prāpnōti nirāmayaḥ||106||
View original
क्षुण्णां क्षिपेत् कन्दतुलां तक्रस्य पलविंशतौ|
गते च सप्तरात्रे तु तुलार्द्धमसितात्तिलात्|
धौतक्षुण्णात्पृथक्क्षौद्रघृतशुण्डी चतुष्पलम्|
अजाजीचव्यधान्याग्निद्विकृष्णाग्रन्थिदीप्यकान्|
पलोन्मितांश्चतुर्जातात् पलमेकं सुचूर्णितम्|
पृथक्पलाष्टकं तैलाद्धृतात्क्षुण्णाच्च सर्षपात्|
पटूनि पञ्च क्षारौ द्वौ दद्यात्तत्राक्षमानतः|
एकादशाहं तद्धान्ये स्थितमश्नन् प्रगे प्रगे|
गुणान् रासायनान्सर्वान्स प्राप्नोति निरामयः||१०६||
kṣuṇṇamityādi subōdham| kandō laśunakandastasya tulāṁ palaśataṁ tām| dhautakṣuṇṇāditi tilaviśēṣaṇam| pragē pragē prātaḥ prātaḥ| rāsāyanā guṇā dīrghāyuṣṭvādayaḥ|| 106||
Adhikarana saptamaH prayogaH (107) · Śloka 107
dvipañcamūlaniṣkvāthē nalvaṇē laśunāḍhakam|
piṣṭaṁ paryuṣitaṁ varṣaṁ hanti vātakaphāmayān||107||
View original
द्विपञ्चमूलनिष्क्वाथे नल्वणे लशुनाढकम्|
पिष्टं पर्युषितं वर्षं हन्ति वातकफामयान्||१०७||
dvipañcamūlētyādi vyākhyāsamam| dvipañcamūlaṁ mahad hrasvañca tasya niṣkvāthē nalvaṇē drōṇē piṣṭaṁ varṣaṁ paryuṣitaṁ laśūnāḍhakaṁ vātakaphāmayān hanti|| 107||
Adhikarana aShTamaH prayogaH (108) · Śloka 108
tatkandakalkasvarasē ghr̥tatailaṁ pr̥thakpacēt|
śīlayēcca yathāsātmyaṁ dāruṇānilapīḍitaḥ||108||
View original
तत्कन्दकल्कस्वरसे घृततैलं पृथक्पचेत्|
शीलयेच्च यथासात्म्यं दारुणानिलपीडितः||१०८||
tatkandētyādi laśunakandasya rasē tatkalkaṁ ghr̥taṁ tailaṁ vā pacēt tacca yathāsātmyaṁ dāruṇēn balavatā'nilēna pīḍitō naraḥ śīlayēt|| 108||
Adhikarana navamaH prayogaH (109) · Śloka 109
navanītasamāṁśaṁ vā khādēttatkalkamarditī||109||
View original
नवनीतसमांशं वा खादेत्तत्कल्कमर्दिती||१०९||
athavā navanītasamāṁśaṁ navanītatulyaṁ tatkalkaṁ laśunakalkamardditī khādēt|| 109||
Adhikarana dashamaH prayogaH (110) · Śloka 110
vikañcukaprājyarasōnagarbhān saśūlyamāṁsān vividhōpadaṁśān|
nimardakān vā ghr̥taśuktayuktān prakāmamadyāllaghutucchamaśnan|
kustumbarī jīrakabhr̥ṣṭamudga- sauvarcalaślakṣṇarajō'vakīrṇaiḥ|
rasōnakandāṅkurapatracitraiḥ savyañjanairnaikarasānuyātaiḥ|
tatkandasiddhān kramaśō yūṣakṣīrarasān pibēt|
kaphapittānilāśaṅkī yathāsvauṣadhasaṁskr̥tān||110||
View original
विकञ्चुकप्राज्यरसोनगर्भान् सशूल्यमांसान् विविधोपदंशान्|
निमर्दकान् वा घृतशुक्तयुक्तान् प्रकाममद्याल्लघुतुच्छमश्नन्|
कुस्तुम्बरी जीरकभृष्टमुद्ग- सौवर्चलश्लक्ष्णरजोऽवकीर्णैः|
रसोनकन्दाङ्कुरपत्रचित्रैः सव्यञ्जनैर्नैकरसानुयातैः|
तत्कन्दसिद्धान् क्रमशो यूषक्षीररसान् पिबेत्|
कफपित्तानिलाशङ्की यथास्वौषधसंस्कृतान्||११०||
vikañcuka iti| athavā sa arditī dravyatō laghumātrayā tucchamannamaśnan nimardakān prakāmamadyāt| kimbhūtānāha-vikañcukaṁ tyaktatvakprājyaṁ prabhūtaṁ rasōnaṁ garbhē yēṣāṁ tān| saha śūlyēna māṁsēna yē vartantē tathāvidhā nānāprakārā upadaṁśā vaṭakabījapūrādayō yēṣāṁ tān| tathā ghr̥tēna ca śuktēna ca yuktān| kēnādyādityāha-vyañjanaiḥ| kimbhūtairityāha-kustumbaryādīnāṁ ślakṣṇēna rajasā'vakīrṇaiḥ| tathā rasōnasya kandādibhiścitraiḥ| tathā naikēna madhurādinā rasēnānuyātairyuktaiḥ| tatkanda ityādi| kaphādyāśaṅkī tatkandasiddhān tasya laśunasya kandēna siddhān yūṣādīn kramaśaḥ pibēt| yūṣaṁ kaphē, kṣīraṁ pittē, rasaṁ vāta-iti kramārthaḥ| tāṁścayūṣādīn kaphādiṣu yathāsvairauṣadhaiḥ sādhitān|| 110||
Adhikarana lashunasya vividhAmayaghnatvam (111) · Śloka 111
kr̥śō'śvagandhōdbhavacūrṇakīrṇa sannasvarō yaṣṭimadhūpadhānam|
tailēna gulmī khadirēṇa kuṣṭhī khādēt kr̥mighnaiḥ kr̥mimān rasōnam|
māṁsādamāṁsairyakṣmāṇamarśāṁsi kuṭajatvacā|
hanti saḥ śrēṣṭhayā mēhakāsaśvāsavilambikaḥ|
annasvarūpavijñānāt svarūpamupalabhya ca|
yathāyathaṁ prayōgō'sya kāryastaṁ taṁ gadaṁ prati||111||
View original
कृशोऽश्वगन्धोद्भवचूर्णकीर्ण सन्नस्वरो यष्टिमधूपधानम्|
तैलेन गुल्मी खदिरेण कुष्ठी खादेत् कृमिघ्नैः कृमिमान् रसोनम्|
मांसादमांसैर्यक्ष्माणमर्शांसि कुटजत्वचा|
हन्ति सः श्रेष्ठया मेहकासश्वासविलम्बिकः|
अन्नस्वरूपविज्ञानात् स्वरूपमुपलभ्य च|
यथायथं प्रयोगोऽस्य कार्यस्तं तं गदं प्रति||१११||
kr̥śādiṣvaśvagandhādīnāṁ cūrṇādinā rasōnaṁ laśunaṁ khādēt| vyākhyāsamam| māṁsādamāṁsairityādi| māṁsādānāṁ siṁhavyāghrādīnāṁ māṁsaiḥ sahōpayuktaṁ rasōnaṁ yakṣmāṇaṁ hanti| ēvamagrē'pi hantīti sarvaiḥ rōgaiḥ sambadhyatē| annasvarūpavijñānāllaśunasya guṇānupalabhya tatō yathāyathaṁ taṁ taṁ gadaṁ kilāsādikaṁ prati prayōgō'sya laśunasya kāryaḥ|| 111||
Adhikarana lashunasurA (112) · Śloka 112
laśunasvarasāt prasthān dvātriṁśattilatailataḥ|
dvāvapēta malātkiṇvādaṣṭau piṣṭācca ṣaḍyavāt|
mēṣaśr̥ṅgībhavāt kvāthāddrōṇaṁ pūtācca śītalāt|
snēhapātrē tadaikadhyaṁ nidadhyācca śucau dr̥ḍhē|
kramāttatra punardadyāt piṣṭaṁ prasthacatuṣṭayam|
pakṣātparamiyaṁ pēyā surā vātavikāribhiḥ||112||
View original
लशुनस्वरसात् प्रस्थान् द्वात्रिंशत्तिलतैलतः|
द्वावपेत मलात्किण्वादष्टौ पिष्टाच्च षड्यवात्|
मेषशृङ्गीभवात् क्वाथाद्द्रोणं पूताच्च शीतलात्|
स्नेहपात्रे तदैकध्यं निदध्याच्च शुचौ दृढे|
क्रमात्तत्र पुनर्दद्यात् पिष्टं प्रस्थचतुष्टयम्|
पक्षात्परमियं पेया सुरा वातविकारिभिः||११२||
laśuna iti| laśunasvarasāt dvātriṁśat| tilatailāt dvau kiṇvādaṣṭau| piṣṭādyavāt ṣaṭ prasthān| mēṣaśr̥ṅgībhavāt sarpadaṁṣṭrīsambhūtāt kvāthāt pūtācca śītācca drōṇaṁ caikadhyaṁ kr̥tvā śuddhē dr̥ḍhē ca snēhapātrē nikṣipēt| pakṣāt parataḥ kramēṇa śālipiṣṭaprasthacatuṣṭayaṁ dadyāt| subōdham|| 112||
Adhikarana sevanArthaM prAshastyApAdanaprakAraH (113) · Śloka 113
trirātramuṣitaṁ dhēnuṁ laśunaṁ khādayēttataḥ|
kṣīradadhyājyamathitaṁ brāhmaṇāsyāpi śasyatē||113||
View original
त्रिरात्रमुषितं धेनुं लशुनं खादयेत्ततः|
क्षीरदध्याज्यमथितं ब्राह्मणास्यापि शस्यते||११३||
trīṇi laṅghanāni dhēnuṁ gāṁ kārayitvā nityaṁ laśunaṁ khādayēt| tatastasyāḥ kṣīrādigaṁ brāhmaṇasyāpi śasyata ityācāryasya dēśasiddhāḥ kāśmīrakāḥ| vayamētanna vidmaḥ| laśunaṁ khādayēdyastu svadharmaniratān dvijān| vaidyaḥ pāpasya tasyāśu bilvāgraṁ khādayēnnr̥pa|| 113||
Adhikarana lashunasya visheShAdhikAraH (114) · Śloka 114
pittaraktavinirmuktasamastāvaraṇāvr̥tē|
śuddhē vā vidyatē vāyau na dravyaṁ laśunātparam||114||
View original
पित्तरक्तविनिर्मुक्तसमस्तावरणावृते|
शुद्धे वा विद्यते वायौ न द्रव्यं लशुनात्परम्||११४||
pittāvr̥taṁ raktāvr̥taṁ ca vātaṁ varjayitvā'nyasminnāvr̥tē vāyau śuddhē vā vāyau laśunātparaṁ dravyaṁ na vidyatē|| 114||
Adhikarana lashunAsavasya visheShAdhikAraH (115) · Śloka 115
sukhātmanāṁ viśēṣēṇa prayōjyō laśunāsavaḥ|
nāradēnōddhavasyaiṣa vātamagnasya kalpitaḥ||115||
View original
सुखात्मनां विशेषेण प्रयोज्यो लशुनासवः|
नारदेनोद्धवस्यैष वातमग्नस्य कल्पितः||११५||
sukhātmanāmityādi vyākhyāsamam| uddhavōnāma vr̥ṣṇīnāṁ vaṁśajaḥ|
Adhikarana lashunaprayoge apathyam (116) · Śloka 116
āmāmbupānēkṣuvikāramatsya yānādhvavātātapabhāṣyacintaḥ|
svapnaṁ divā jāgaraṇaṁ niśāsu piṣṭaṁ vyavāyaṁ dadhi cātra nēcchēt||116||
View original
आमाम्बुपानेक्षुविकारमत्स्य यानाध्ववातातपभाष्यचिन्तः|
स्वप्नं दिवा जागरणं निशासु पिष्टं व्यवायं दधि चात्र नेच्छेत्||११६||
atra ca laśunaprayōgē āmambupānādi nēcchēt|| 116||
Adhikarana lashunasya snehasahitopayukttA (117) · Śloka 117
snēhakalpavidhānēna snēhayuktaṁ prayōjayēt|
laśunaṇ snēhasaṁyōgādgarīyān jāyatē hi saḥ||117||
View original
स्नेहकल्पविधानेन स्नेहयुक्तं प्रयोजयेत्|
लशुनण् स्नेहसंयोगाद्गरीयान् जायते हि सः||११७||
snēhakalpaḥ snēhaprayōgaḥ| snēhasaṁyōgādityādi snēhayuktaprayōgē hētuḥ| sa iti laśunaḥ|| 117||
Adhikarana prayogAnte mRuduvirecanam (118) · Śloka 118
pittakōpabhayādantē yuñyānmr̥duvirēcanam|
rasāyanaguṇānēvaṁ paripūrṇān samaśnutē||118||
View original
पित्तकोपभयादन्ते युञ्यान्मृदुविरेचनम्|
रसायनगुणानेवं परिपूर्णान् समश्नुते||११८||
pitta ityādi| antē laśunaprayōgasyāvasānē| ēvamiti virēcanāntēnānantarōktēna|| 118||
Adhikarana prayogavyApadi hetavaH (119) · Śloka 119
priyāmbuguḍadagdhasya māṁsamadyāmlavidviṣaḥ|
atitikṣōrajīrṇaṁ ca rasōnō vyāpadē dhruvam||119||
View original
प्रियाम्बुगुडदग्धस्य मांसमद्याम्लविद्विषः|
अतितिक्षोरजीर्णं च रसोनो व्यापदे ध्रुवम्||११९||
ambvādipriyasya māṁsādividviṣaścājīrṇaṁ cātitikṣōstyaktumanicchataḥ puṁsō rasōnō dhruvaṁ vyāpadē bhavati|| 119||
Adhikarana lashunaprayogasya varjanIyatvam (120) · Śloka 120
pāṇḍūdarōraḥkṣataśōphatr̥ṣṇā pānātyayacchardiviṣavraṇēṣu|
paittē vikārē'kṣigadē'tisārē kṣāmē śarīrē ca sa varjanīyaḥ||120||
View original
पाण्डूदरोरःक्षतशोफतृष्णा पानात्ययच्छर्दिविषव्रणेषु|
पैत्ते विकारेऽक्षिगदेऽतिसारे क्षामे शरीरे च स वर्जनीयः||१२०||
sa laśunaḥ sarvathā pāṇḍvādiṣu varjanīyaḥ|| 120||
Adhikarana lashunakalpaprashaMsA (121) · Śloka 121
śīlita ēṣa karōti durāpaṁ vahniśarīrabalaṁ samamēva|
vāṅgatirūpaguṇāḍhyasutēpsō strīpuruṣasya ca bījaviśuddhim|
amr̥takaṇasamutthaṁ yō rasōnaṁ rasōnaṁ vidhiyutamiti khādēcchītakālē sadaiva|
sa nayati śatajīvī strīsahāyō jarāntaṁ kanakaruciravarṇō nīrujastuṣṭijuṣṭaḥ||121||
View original
शीलित एष करोति दुरापं वह्निशरीरबलं सममेव|
वाङ्गतिरूपगुणाढ्यसुतेप्सो स्त्रीपुरुषस्य च बीजविशुद्धिम्|
अमृतकणसमुत्थं यो रसोनं रसोनं विधियुतमिति खादेच्छीतकाले सदैव|
स नयति शतजीवी स्त्रीसहायो जरान्तं कनकरुचिरवर्णो नीरुजस्तुष्टिजुष्टः||१२१||
ēṣaḥ rasōnaḥ śīlitaḥ san samamēvaikakālamēva vahnēḥ śarīrasya ca durāpaṁ balaṁ karōti| yaśca strī vā puruṣō vā vāgādyāḍhyaṁ sutaṁ prāptumicchati tasya bījaviśuddhiṁ karōti| yaḥ puruṣō rasōnaṁ laśunaṁ amr̥takaṇasamutthatvādisvabhāvaṁ rasōnaṁ vilaṇapañcarasamanantarōktēna prakārēṇa vidhinā yutaṁ śītakālē sadaiva khādēt sa varṣaśatajīvitvādiyuktō jarāntaṁ nayati| strīsahāya śabdēna vr̥ṣatvamuktam| iti laśunakalpaḥ|| 121||
Adhikarana palANDukalpaH kalpaprashaMsA (122) · Śloka 122
rasōnāntaraṁ vāyōḥ palāṇḍuḥ paramauṣadham|
sākṣādiva sthitaṁ yatra śakādhipatijīvitam|
yasyōpayōgēna śakāṅganānāṁ lāvaṇyasārādivinirmitānām|
kapōlakāntyā vijitaḥ śaśaṅkō rasātalaṁ gacchati nirvidēva||122||
View original
रसोनान्तरं वायोः पलाण्डुः परमौषधम्|
साक्षादिव स्थितं यत्र शकाधिपतिजीवितम्|
यस्योपयोगेन शकाङ्गनानां लावण्यसारादिविनिर्मितानाम्|
कपोलकान्त्या विजितः शशङ्को रसातलं गच्छति निर्विदेव||१२२||
itaḥ palāṇḍuḥ-rasōnāntaramiti| vāyōḥ palāṇḍuḥ paramauṣadhaṁ rasōnānantaraṁlaśunasamam| yatra palāṇḍau śakādhipatēḥ śakanāyakasya jīvitaṁ sākṣādiva sthitam| yasya palāṇḍōrupayōgēna hētunā śakāṅganānāṁ kapōlakāntyā vijitaḥ śaśāṅkō nirvidēva pratidinaṁ rasātalaṁ gacchati| kimbhūtānāmāha-lāvaṇyasārādi vinirmitam|| 122||
Adhikarana palANDukalpaguNAH (123) · Śloka 123
snigdhāṅgatvaṁ gauratā kāntimattā vahnērdīptirvarṣmapuṣṭirvr̥ṣatvam|
samprāpyntē yantraṇōdvēgamuktai ryasyābhyāsāddhāri dīrghaṁ sukhaṁ ca||123||
View original
स्निग्धाङ्गत्वं गौरता कान्तिमत्ता वह्नेर्दीप्तिर्वर्ष्मपुष्टिर्वृषत्वम्|
सम्प्राप्य्न्ते यन्त्रणोद्वेगमुक्तै र्यस्याभ्यासाद्धारि दीर्घं सुखं च||१२३||
yasya ca palāṇḍōrabhyāsādyantraṇā hētunōdvēgēna muktaiḥ puruṣaiḥ snigdhāṅgatvādi yathāpyatē tathā dhārītyāyudīrghamāyuḥ sukhaṁ cāpyatē||123||
Adhikarana AhAre dIrghakAlamupayogaphalam (124) · Śloka 124
apyāhārē śīlitō dīrgharātraṁ balyaścakṣuṣyastarpaṇaḥ sthairyakārī|
taistairyōgairyōjitō'yaṁ palāṇḍu stāṁstānātaṅkān mēhināmucchinatti||124||
View original
अप्याहारे शीलितो दीर्घरात्रं बल्यश्चक्षुष्यस्तर्पणः स्थैर्यकारी|
तैस्तैर्योगैर्योजितोऽयं पलाण्डु स्तांस्तानातङ्कान् मेहिनामुच्छिनत्ति||१२४||
na kēvalaṁ ca pr̥thakprayōgēna yāvadāhārē'pyayaṁ palāṇḍudīrgharātraṁ cirakālaṁ sēvitō balyatvādiguṇō bhavati| sa ca mēhināṁ taistaiścikitsitōktairyōgairyōjitaḥ saṁstāṁstān mēhasahajānātaṅkān rōgānucchinatti nāśayati|| 124||
Adhikarana palANDurasaprayogaH (125) · Śloka 125
rasaṁ rasōnavattasya pītvāśnīyāttathaiva ca|
sa bījapūrasvarasamadirāmadhusīdhupaḥ||125||
View original
रसं रसोनवत्तस्य पीत्वाश्नीयात्तथैव च|
स बीजपूरस्वरसमदिरामधुसीधुपः||१२५||
palāṇḍurasasya tu prayōgē ca bhōjanasya ca vidhānaṁ laśunavat| ētaducyatē-bījapūrasvarasādyanupaḥ san rasaṁ rasōnavaditi||125||
Adhikarana bhojane prayogavidhiH (126) · Śloka 126
marakatamaṇinīlaṁ nālamatsyātibāla pariṇataśaśigauraṁ yacca bījaṁ supiṣṭam|
sasurasasumukhābhyāṁ prajyamāṁsaṁ saśuktaṁ mr̥dudhavalasuvr̥ttairmaṇḍakairāttamūrtim|
bahuśaḥ śōbhitaṁ śubhraiḥ śaśāṅkaśakalōpamaiḥ|
ghārikēṇḍarikāvallaiḥ kṣīrōdāvayavairiva|
yavamudgamāṣagōdhūmabahuvidhavikāravikalpitān bhakṣyān|
kāmbalikārāgaṣāḍavasaṭṭakakhalakān saphalasārān|
paṭusurabhimadhuragandhān dhavalākṣakadhavalabahularasān|
kharjūradāḍimasitādrākṣāpānānupō'bhyasyēt||126||
View original
मरकतमणिनीलं नालमत्स्यातिबाल परिणतशशिगौरं यच्च बीजं सुपिष्टम्|
ससुरससुमुखाभ्यां प्रज्यमांसं सशुक्तं मृदुधवलसुवृत्तैर्मण्डकैरात्तमूर्तिम्|
बहुशः शोभितं शुभ्रैः शशाङ्कशकलोपमैः|
घारिकेण्डरिकावल्लैः क्षीरोदावयवैरिव|
यवमुद्गमाषगोधूमबहुविधविकारविकल्पितान् भक्ष्यान्|
काम्बलिकारागषाडवसट्टकखलकान् सफलसारान्|
पटुसुरभिमधुरगन्धान् धवलाक्षकधवलबहुलरसान्|
खर्जूरदाडिमसिताद्राक्षापानानुपोऽभ्यस्येत्||१२६||
asya ca palāṇḍōrnālaṁ ca bījaṁ ca maṇḍakairāttamūrttiṁ gr̥hītaśarīra maśnīyāditi sambadhyatē| yavādīnāṁ ca bahuvidhairvikāraiḥ kalpitān bhakṣyān kāmbalikādīṁśca bhōjanōpayōginaḥ kharjūrādyanyatamakr̥ta pānānupaḥ sannabhyasēt| marakatamaṇinīlamiti nālaviśēṣaṇam| pariṇataśaśigauramiti supiṣṭabījaviśēṣaṇam| surasasumukhau haritakaviśēṣau| prājyamāṁsamiti saśuktamiti cōbhayaviśēṣaṇam| mr̥dvādikaṁ maṇḍakaviśēṣaṇam| anyacca kimbhūtaṁ nālaṁ bījaṁ cētyāha-bahuśō'nēkavāraṁ śubhraiḥ śuklaiścandrakhaṇḍōpamaiḥ ghārikādibhiḥ śōbhitam| tē ca ghārikādayaḥ śuklatvāt kṣīrōdasya dugdhasindhōravayavā ivēti pratibhāsantē| ghārikā māṣādibhirdadhimiśraiḥ kr̥tāḥ sacchidrā vaṭakāḥ vallāḥ śimbījayavādīnāṁ bahuvidhaivikārairyē kalpitā bhakṣyāstāḥ| kāmbalikādayaḥ sūtrōktalakṣaṇāḥ| phalasārō dadhitthaḥ| paṭvādiguṇagandhānityādi kāmbalikādiviśēṣaṇam| dhavalākṣakēna palāṇḍunā dhavalaḥ śuklō bahulaśca rasō yēṣām| kharjūrādibhiḥ kr̥tāḥ, pānāstathōktāḥ|| 126||
Adhikarana rasapAne guNAH (127) · Śloka 127
labhatē balavarṇaujō vīryasvarasaumanasyatējāṁsi|
kṣīṇaśakr̥drudhirō'pi ca rasōnavattadrasaṁ pītvā||127||
View original
लभते बलवर्णौजो वीर्यस्वरसौमनस्यतेजांसि|
क्षीणशकृद्रुधिरोऽपि च रसोनवत्तद्रसं पीत्वा||१२७||
tasya ca palāṇḍō rasaṁ rasōnavat rasōnarasamiva pītvā kṣīṇaśakr̥drudhira'pi sannamalaraktadhāturapi balādīni labhatē| iti palāṇḍukalpaḥ|| 127||
Adhikarana kukkuTIkalpaH prAgutpattirlakShaNaM guNAshca (128) · Śloka 128
surāsuraiḥ kṣīrasamudramanthē gatāstaṭān yē'mr̥tavipruṣaḥ purā|
babhūva tēbhyaḥ kila kukkuṭī yayā vrajanti dēvatvamivādyamānuṣāḥ|
kukkuṭāṇḍanibhaiḥ kandaiḥ kiñcitkaṭupicchilaiḥ|
snigdhairmarakatacchāyaiḥ ddharjūrasadr̥śaicchadaiḥ|
nikhilarōgaharāpi viśēṣatō jayati dāruṇamapyanilamayam|
gudajagulmatamō viṣanāśinī janayati sthiratāṁ vapuṣaḥ parām||128||
View original
सुरासुरैः क्षीरसमुद्रमन्थे गतास्तटान् येऽमृतविप्रुषः पुरा|
बभूव तेभ्यः किल कुक्कुटी यया व्रजन्ति देवत्वमिवाद्यमानुषाः|
कुक्कुटाण्डनिभैः कन्दैः किञ्चित्कटुपिच्छिलैः|
स्निग्धैर्मरकतच्छायैः द्धर्जूरसदृशैच्छदैः|
निखिलरोगहरापि विशेषतो जयति दारुणमप्यनिलमयम्|
गुदजगुल्मतमो विषनाशिनी जनयति स्थिरतां वपुषः पराम्||१२८||
itaḥ kukkuṭī-purā kasmiṁścitkālāṁśē surāsuraiḥ kṣīrasamudrasyamanthanē yē'mr̥tasya vipruṣastaṭān gatāstēbhyaḥ kukkuṭī babhūva kilētyāgamadarśanāya| yathā kukkuṭyōpayuktayādya kalau mānuṣā dēvatvaṁ vrajantīvēti| asyā lakṣṇaṁ kukkuṭāṇḍanibhaiḥ kandairityādināha-kaṭukapicchilairiti kandaviśēṣaṇam| snigdhairityādi tacchadānāṁ viśēṣaṇam| kaṭukaḥ kṣāraḥ| sā ca kukkuṭī sakalarōgaharāpi satī viśēṣatō'nilamayaṁ jayati| na kañcidēvāpi dāruṇamapi| na ca kēvalaṁ gudajādināśinī api tu vapuṣaḥ parāmutkr̥ṣṭāṁ sthiratāṁ janayati|| 128||
Adhikarana prathamaH prayogaH (129) · Śloka 129
kuṭīṁ praviśya tatkandān bhakṣayēd ghr̥tabharjitān|
payō'nupānaṁ dhārōṣṇaṁ tatrēṣṭamasanāmbu vā|
tanmātravr̥ttistu bhavēddaśāhaṁ viṁśatyahaṁ svādubhugapramādī jatrūrdhvakōṣṭhatrikasandhivāta pāṇḍvāmāyārśastimirāṇi jitvā|
valīpalitanirmuktaḥ sthirēkēśadvijaśrutiḥ|
mēdhāmatismr̥tiyutō jīvēdvarṣaśatadvayam||129||
View original
कुटीं प्रविश्य तत्कन्दान् भक्षयेद् घृतभर्जितान्|
पयोऽनुपानं धारोष्णं तत्रेष्टमसनाम्बु वा|
तन्मात्रवृत्तिस्तु भवेद्दशाहं विंशत्यहं स्वादुभुगप्रमादी जत्रूर्ध्वकोष्ठत्रिकसन्धिवात पाण्ड्वामायार्शस्तिमिराणि जित्वा|
वलीपलितनिर्मुक्तः स्थिरेकेशद्विजश्रुतिः|
मेधामतिस्मृतियुतो जीवेद्वर्षशतद्वयम्||१२९||
kuṭīṁ praviśyēti vātātapaniṣēdhaḥ| śēṣaṁ vyākhyāsamam| tatra ca dhōraṣṇaṁ payō'nupānamiṣṭamathavāsanōdakam| daśāhaṁ tu tanmātravr̥ttirbhavēdasyāḥ kandānyēva bhuñjīta na tvannādikamiti| tatō'nantaraṁ viṁśatyahaṁ svādvannabhugapramādī ca syāt| pratiṣiddhānāṁ sēvāpramādaḥ| anēna jatrūrdhvavātādīn jitvā valīpalitanirmuktatvādiyuktō varṣaśatadvayaṁ jīvēt|| 129||
Adhikarana vardhamAnakukkuTIprayogaH (130) · Śloka 130
āpūryamāṇacandrapratipadamārabhya varddhayētkandam|
ēkaikaṁ ghr̥tabhr̥ṣṭaṁ prāgbhaktaṁ pathyabhukkhādēt bhuñjītālpataraṁ dinārditamr̥ṣiḥ pakṣakṣayē bhakṣayan|
kṣīraṁ bījakavāritakramathavā pītvā sthitiṁ kalpayēt|
māsaṁ prāśya tathā nakhadvijakacaiḥ śīrṇōtthitaiḥ kāntimān|
jīvatyabdaśatatrayaṁ dhr̥timatismr̥tyādibhirbhūṣitaḥ||130||
View original
आपूर्यमाणचन्द्रप्रतिपदमारभ्य वर्द्धयेत्कन्दम्|
एकैकं घृतभृष्टं प्राग्भक्तं पथ्यभुक्खादेत् भुञ्जीताल्पतरं दिनार्दितमृषिः पक्षक्षये भक्षयन्|
क्षीरं बीजकवारितक्रमथवा पीत्वा स्थितिं कल्पयेत्|
मासं प्राश्य तथा नखद्विजकचैः शीर्णोत्थितैः कान्तिमान्|
जीवत्यब्दशतत्रयं धृतिमतिस्मृत्यादिभिर्भूषितः||१३०||
āpūryamāṇacandrāyāṁ pratipadi kukkuṭyā ēkaṁ kandaṁ ghr̥tabhr̥ṣṭaṁ prāgbhaktaṁ bhōjanaprārambhē bhakṣayēt| tataḥ pratyahamēkaikaṁ kandaṁ varddhayēt annañca pratyahamēva hnāsayēt| ētasyānantaraṁ bhuñjīta r̥ṣirmunivr̥ttiḥ sanniti pakṣaṁ candravaddRiḥ| pakṣakṣayē ca kandaṁ bhakṣayan| kṣīrādīnāmanyatamaṁ pītvā sthitiṁ kalpayēt nānnaṁ bhuñjītētyarthaḥ| ēvaṁ māsaṁ prāśya nakhādibhiḥ pūrva śīrṇaiḥ paścādutthitairyuktaḥ kāntimān dhr̥tyādibhūṣita'bdaśatrayaṁ jīvati|| 130||
Adhikarana kandacUrNaprayogaH (131) · Śloka 131
kṣīrēṇa kandacūrṇaṁ pibanyavāgūñca pariṇatē māsam|
lavaṇasnēhavihīnāṁ dr̥ḍhadr̥gjīvēccharad dviśatam|
timiraṁ kṣaudraghr̥tābhyāṁ pathyabhujastadrajō jayēnmāsāt|
kandatrayaṁ ca bhr̥ṣṭaṁ ghr̥tē'śnatō bhakṣitaṁ vātān|
tatkandasūkṣmarajasā tribhāgagōdhūmacūrṇamiśrēṇa|
payasā paktvā khādēt ghr̥tapūrānāntravr̥ddhiharān|
trīn kandakāṁśca niśi bhakṣayatājyabhr̥ṣṭān dhātrīphalāmbusasitaṁ chagalīpayō vā|
pēyaṁ dr̥gāmayajayāya viṣēvitavyā kāmañca rōgaśamamātra phalārthibhiḥ sā||131||
View original
क्षीरेण कन्दचूर्णं पिबन्यवागूञ्च परिणते मासम्|
लवणस्नेहविहीनां दृढदृग्जीवेच्छरद् द्विशतम्|
तिमिरं क्षौद्रघृताभ्यां पथ्यभुजस्तद्रजो जयेन्मासात्|
कन्दत्रयं च भृष्टं घृतेऽश्नतो भक्षितं वातान्|
तत्कन्दसूक्ष्मरजसा त्रिभागगोधूमचूर्णमिश्रेण|
पयसा पक्त्वा खादेत् घृतपूरानान्त्रवृद्धिहरान्|
त्रीन् कन्दकांश्च निशि भक्षयताज्यभृष्टान् धात्रीफलाम्बुससितं छगलीपयो वा|
पेयं दृगामयजयाय विषेवितव्या कामञ्च रोगशममात्र फलार्थिभिः सा||१३१||
kukkuṭīkandacūrṇaṁ kṣirēṇa pibaṁstasya ca pariṇatau lavaṇasnēhavihīnāṁ yavāgūṁ pibēt| ēvaṁ ca māsaṁ kurvan puruṣō dr̥ḍhayā dr̥ṣṭyā yuktaḥ śarad dviśataṁ jīvēt| tadrajaḥ kukkuṭīkandādrajaḥ kṣaudraghr̥tābhyāṁ yuktaṁ māsaprayōgāt pathyabhujaḥ puruṣasya timiraṁ jayēt| kukkuṭīkandatrayaṁ ghr̥tē bhr̥ṣṭaṁ bharjitaṁ bhakṣitaṁ sadaśnataḥ| pūrṇaṁ bhōjanaṁ kurvataśca śabdān māsaprayōgādvātān jayēt| kukkuṭīkandasūkṣmacūrṇēna gōdhūmacūrṇatribhāgēna kṣīrēṇa ca kr̥tān ghr̥tapūrānāntravr̥ddhiharān khādēt| trīn kukkuṭīkandakān ghr̥tabhr̥ṣṭān niśi bhakṣayatā puruṣēṇadhātrīphalāmbusahitaṁ chagalīpayō vā pēyam| kimarthamityāha-dr̥gāmayajayāya| na kēvalaṁ caiṣa ēvāsya rasāyanaprayōgō yāvat sā kukkuṭīrōgōpaśamamātraphalārthibhiḥ puruṣaiḥ kāmamicchayā niṣēvitavyā| iti kukkuṭīkalpaḥ|| 131||
Adhikarana ka~jcukIkalpaH lakShaNam (132) · Śloka 132
kṣīnvitāmūlakatulyakandā saptāṣṭapatrāsitaraktakāṇḍā|
bibhartti yā pallavamabdaśabdān sā kañcukī śvētapurvarēṇyā||132||
View original
क्षीन्वितामूलकतुल्यकन्दा सप्ताष्टपत्रासितरक्तकाण्डा|
बिभर्त्ति या पल्लवमब्दशब्दान् सा कञ्चुकी श्वेतपुर्वरेण्या||१३२||
itaḥ kañcukī| kṣīrānvitētyādilakṣaṇā yā ōṣadhiḥ sā kañcukīti bōddhavyā| sapta vā aṣṭau vā patrāṇi yasyāḥ sā tathōktā abdaśabdānmēghastanitān pallavān bibhartti varēṇyā śrēṣṭhā||132||
Adhikarana kuTIpraveshaprayogaH (133) · Śloka 133
āṣāḍhē kārttikē vā'taṁ tatkandaṁ śītalē sthitam|
aṅguṣṭhaparvadvayasampiṣṭaṁ kṣīrapalāṣṭakē|
kuṭīpravēśastaṁ pītvā kṣīramēva pibēdanu|
kṣīramēva ca jīrṇō'pi pēyāṁ vā snēhabharjitān|
kiñciduṣṇāmalavaṇāṁ spr̥śēduṣṇāmbunō himam|
ēkēna saptarātrēṇa kuṣṭhānyēvaṁ niyacchati|
sarvavyādhīn dvitīyēna tr̥tīyēna tu sarpavat|
tyaktvā tvacaṁ tatō jīrṇāṁ kēśadantanakhānapi|
dhīmēdhārūpavān jīvēt pañcavarṣaśatāni ca||133||
View original
आषाढे कार्त्तिके वाऽतं तत्कन्दं शीतले स्थितम्|
अङ्गुष्ठपर्वद्वयसम्पिष्टं क्षीरपलाष्टके|
कुटीप्रवेशस्तं पीत्वा क्षीरमेव पिबेदनु|
क्षीरमेव च जीर्णोऽपि पेयां वा स्नेहभर्जितान्|
किञ्चिदुष्णामलवणां स्पृशेदुष्णाम्बुनो हिमम्|
एकेन सप्तरात्रेण कुष्ठान्येवं नियच्छति|
सर्वव्याधीन् द्वितीयेन तृतीयेन तु सर्पवत्|
त्यक्त्वा त्वचं ततो जीर्णां केशदन्तनखानपि|
धीमेधारूपवान् जीवेत् पञ्चवर्षशतानि च||१३३||
āṣāḍha iti śītalapradēśē sthitamaṅguṣṭhaparvadvayasaṁ aṅguṣṭhaparvapramāṇaṁ yasya sō'ṅguṣṭhaparvadvayasaḥ tam| pramāṇē dvayasacpratyayaḥ| tat kandaṁ kañcukīkandaṁ āṣāḍhē kārttikē vā māsyāttaṁ gr̥hītaṁ kṣīrapalāṣṭakēṣṭapalikē kṣīrē piṣṭaṁ tatastaṁ ca kandaṁ kuṭīpravēśaḥ pītvā'nu kṣīramēva pibēt| asmiṁśca jīrṇē'pi kṣīraṁ pibēt pēyāṁ vā ghr̥tabharjitatvādiyuktām| himaṁ jalaṁ na spr̥śēt| ēkēnētyādinā saptarātrēṣu kramēṇa guṇātiśayō vyākhyāsyāmaḥ|| 133||
Adhikarana prayogAntarANi prathamaH prayogaH (134) · Śloka 134
kañcukīkandacūrṇaṁ vā svēna kṣīrēṇa bhāvitam|
gōkṣīrakuḍavē nyastaṁ karṣaṁ khaṇḍapalānvitam|
pītaṁ sarvāmayān hanti nakhakēśasthitānapi||134||
View original
कञ्चुकीकन्दचूर्णं वा स्वेन क्षीरेण भावितम्|
गोक्षीरकुडवे न्यस्तं कर्षं खण्डपलान्वितम्|
पीतं सर्वामयान् हन्ति नखकेशस्थितानपि||१३४||
kañcukīkandacurṇasya svarasabhāvitasya karṣaṁ khaṇḍapalañcēti gōkṣīrāṣṭapalēna pītaṁ nakhakēśasthitānapi sarvāmayān hanti|| 134||
Adhikarana dvitIyaH prayogaH (135) · Śloka 135
pītaṁ tatsvarasaṁ cūrṇaṁ tasyā madhughr̥tānvitam|
khādan hitāśī saptāhaṁ tvagdōṣāṁstimirañjayēt||135||
View original
पीतं तत्स्वरसं चूर्णं तस्या मधुघृतान्वितम्|
खादन् हिताशी सप्ताहं त्वग्दोषांस्तिमिरञ्जयेत्||१३५||
tasyā kañcukyāścūrṇaṁ bhāvanayā pītakañcukīsvarasaṁ madhughr̥tābhyāmanvitaṁ hitāśī puruṣaḥ saptāhaṁ khādan tvagdōṣāṁstimirañca jayēt|| 135||
Adhikarana saptAmRutaH (136) · Śloka 136
viḍaṅgatāpyatriphalā lōhakañcukijaṁ rajaḥ|
saptarātratrayaṁ lihyānmadhunā saṁyōtēndriyaḥ|
kṣīrēṇa bhōjanaṁ jīrṇē śālērlāvarasēna vā|
tathāsya kācatimirē sukr̥cchrāḥ śirasō gadāḥ|
mēdhāvinaḥ praṇaśyanti gātraṁ suptaṁ ca budhyatē|
ēṣa saptāmr̥taścūrṇaḥ sarvavyādhiṣu pūjitaḥ||136||
View original
विडङ्गताप्यत्रिफला लोहकञ्चुकिजं रजः|
सप्तरात्रत्रयं लिह्यान्मधुना संयोतेन्द्रियः|
क्षीरेण भोजनं जीर्णे शालेर्लावरसेन वा|
तथास्य काचतिमिरे सुकृच्छ्राः शिरसो गदाः|
मेधाविनः प्रणश्यन्ति गात्रं सुप्तं च बुध्यते|
एष सप्तामृतश्चूर्णः सर्वव्याधिषु पूजितः||१३६||
viḍaṅgādīnāṁ saptānāṁ cūrṇō mākṣikēṇaikaviṁśatidinaṁ saṁyatēndriyēṇa satā līḍhaḥ kācatimirē śirōrōgāṁśca nāśayati, mēdhāṁ janayati tvagdōṣēṇa ca suptagātraṁ bōdhayati| nāmnā saptāmr̥taḥ sarvavyādhiharaśca|| 136||
Adhikarana caturthaH prayogaH (137) · Śloka 137
palaṁ cūrṇasya kañcukyāḥ kṣīraprasthē samāvapēt|
snēhaṁ dadhnastatō lihyājjitātmā sasitā madhu|
śālērannaṁ payaḥ pānaṁ māsamēvam prayōjayēt|
caturguṇaḥ parīhāraḥ ṣōḍaśābdasamadyutiḥ|
śatani pañcavarṣāṇāṁ jīvēddēva ivōrjitaḥ||137||
View original
पलं चूर्णस्य कञ्चुक्याः क्षीरप्रस्थे समावपेत्|
स्नेहं दध्नस्ततो लिह्याज्जितात्मा ससिता मधु|
शालेरन्नं पयः पानं मासमेवम् प्रयोजयेत्|
चतुर्गुणः परीहारः षोडशाब्दसमद्युतिः|
शतनि पञ्चवर्षाणां जीवेद्देव इवोर्जितः||१३७||
kañcukījātadadhnō navanītaprayōgaḥ subōdhaḥ| ṣōḍaśavarṣēṇa yūnā samakāntiḥ san dēva ivōrjayā yuktaḥ pañcaśatavarṣāṇi jīvati||137||
Adhikarana martyAmRutaM ghRutam (138) · Śloka 138
pacētpalāni drōṇē'pāṁ kañcukyāḥ pañcaviṁśatiḥ|
aṣṭāṁśaśiṣṭē tu ghr̥tāt prasthaṁ kṣīrasamaṁ pacēt|
śaṅkhapuṣpīvacākuṣṭhatrivr̥tāmaradārubhiḥ|
varāyaṣṭīsitādrākṣāmahiṣākṣaiḥ palāṁśikaiḥ|
yuktaiḥ kamalakiñjalkatripalēna himē'tra ca|
kṣaudrācctuṣpalaṁ dadyādētanmartyāmr̥tāhvayam|
cakṣuṣyaṁ br̥ṁhaṇaṁ mēdhyaṁ varṇyaṁ varṣaśatapradam||138||
View original
पचेत्पलानि द्रोणेऽपां कञ्चुक्याः पञ्चविंशतिः|
अष्टांशशिष्टे तु घृतात् प्रस्थं क्षीरसमं पचेत्|
शङ्खपुष्पीवचाकुष्ठत्रिवृतामरदारुभिः|
वरायष्टीसिताद्राक्षामहिषाक्षैः पलांशिकैः|
युक्तैः कमलकिञ्जल्कत्रिपलेन हिमेऽत्र च|
क्षौद्राच्च्तुष्पलं दद्यादेतन्मर्त्यामृताह्वयम्|
चक्षुष्यं बृंहणं मेध्यं वर्ण्यं वर्षशतप्रदम्||१३८||
pacēt palānītyādinā martyāmr̥taṁ nāmaghr̥taṁ subōdham| śaṅkhapuṣpādibhiḥ palāṁśikaiḥ padmakiñjalkāt tripalēna yuktairiti sambandhaḥ| atra ca hima iti śītibhūtē| mahiṣākṣō gugguluḥ|| 138||
Adhikarana somAmRutaM ghRutam (139) · Śloka 139
pacētpalāni kañcukyāstrīṇi lōhātsucūrṇitāt|
palāśabījāccatvāri daśa dvē ca phalatrayāt|
aṣṭādaśa śatāvaryā bījakasyaikavīṁśatiḥ|
jīvantyāḥ ṣōḍaśaikadhyaṁ paurṇamāsyāṁ vipācayēt|
vahēyāṁ pādaśēśē ca pr̥thagarddhāḍhakēna ca|
pacēt kāñjikamastubhyāṁ ghr̥taprasthaṁ picūnmitaiḥ|
śatāhvāruṣkaravacākuṣṭhailāviḍ~hiṅgubhiḥ|
sauvarcalānvitaiḥ padmakēsarācca tribhiḥ palaiḥ|
pañcabhiḥ padmabījānāṁ padmadvādaśakēna ca|
ētat sōmāmr̥taṁ pītvā yatsōmō'dyāpi rājatē|
idamupayujya sarpirativīryamudāraguṇaṁ bhavati suvāksudhīḥ sudr̥ḍhasubalaḥ subhagaḥ|
grahamarakōpasargaviṣabhītibhiradhr̥ṣyavapu rvijitajarājvarō nayati varṣaśatadvitayam||139||
View original
पचेत्पलानि कञ्चुक्यास्त्रीणि लोहात्सुचूर्णितात्|
पलाशबीजाच्चत्वारि दश द्वे च फलत्रयात्|
अष्टादश शतावर्या बीजकस्यैकवींशतिः|
जीवन्त्याः षोडशैकध्यं पौर्णमास्यां विपाचयेत्|
वहेयां पादशेशे च पृथगर्द्धाढकेन च|
पचेत् काञ्जिकमस्तुभ्यां घृतप्रस्थं पिचून्मितैः|
शताह्वारुष्करवचाकुष्ठैलाविड्~हिङ्गुभिः|
सौवर्चलान्वितैः पद्मकेसराच्च त्रिभिः पलैः|
पञ्चभिः पद्मबीजानां पद्मद्वादशकेन च|
एतत् सोमामृतं पीत्वा यत्सोमोऽद्यापि राजते|
इदमुपयुज्य सर्पिरतिवीर्यमुदारगुणं भवति सुवाक्सुधीः सुदृढसुबलः सुभगः|
ग्रहमरकोपसर्गविषभीतिभिरधृष्यवपु र्विजितजराज्वरो नयति वर्षशतद्वितयम्||१३९||
aṣṭau palānītyādinā sōmāmr̥taṁ nāma ghr̥taṁ bhavati| yat sōmaḥ śaśāṅkaḥ purā pītvā adyāpi rājatē| ativīryamutkr̥ṣṭaguṇaṁ cēdamupayujya naraḥ suvāktvādiyuktō bhavati| grahādibhiścāpraghr̥ṣyō vijitajarājvaraḥ san varṣaśatadvayaṁ jīvati| jvarā vyādhayaḥ| triphalāyāḥ pratyēkaṁ palacatuṣṭayam| iti kañcukīkalpaḥ|| 139||
Adhikarana guggulukalpaH prAgutpattiH (140) · Śloka 140
dānavēndravijitān purā surān bhraṣṭakāntidhr̥tidhairyatējasaḥ|
vīkṣya viṣṇuramr̥taṁ kilāsr̥jat gugguluṁ balavapurjayapradam|
adyāpyataḥ suragaṇāḥ kila dhūpamukhyān hitvā varāgaruturuṣkahimēndudarpān|
nirdahyamānavapuṣō'pi śikhāṁ pibantō gandhēna yasya muditā dadhati prasādam||140||
View original
दानवेन्द्रविजितान् पुरा सुरान् भ्रष्टकान्तिधृतिधैर्यतेजसः|
वीक्ष्य विष्णुरमृतं किलासृजत् गुग्गुलुं बलवपुर्जयप्रदम्|
अद्याप्यतः सुरगणाः किल धूपमुख्यान् हित्वा वरागरुतुरुष्कहिमेन्दुदर्पान्|
निर्दह्यमानवपुषोऽपि शिखां पिबन्तो गन्धेन यस्य मुदिता दधति प्रसादम्||१४०||
purā pūrvaṁ kasmiṁścit kālē dānavēndrairvijitān surān bhraṣṭakāntyādīn dr̥ṣṭvā viṣṇurbalādipradaṁ guggulumamr̥taṁ kilā-sr̥jat| kilētyāgamē| ata uktāddhētōḥ suragaṇā divaukasō'dyāpyavicchēdavarāgarvādīn dhūpamukhyān hitvā tyaktvā yasya guggulōḥ śikhāṁ dhūmalēkhāṁ pibantō nirdahyamānaśarīrā api paraṁ prasādaṁ dadhati dhārayanti||140||
Adhikarana gugguluguNA (141) · Śloka 141
sa yōgavāhī saśivaḥ sasārvaḥ sarvartusēvyaḥ sukhaśīlanīyaḥ|
hantā jarāpāpmamalāmayānāṁ karttā'gnimēdhāsmr̥tipāṭavānām||141||
View original
स योगवाही सशिवः ससार्वः सर्वर्तुसेव्यः सुखशीलनीयः|
हन्ता जरापाप्ममलामयानां कर्त्ताऽग्निमेधास्मृतिपाटवानाम्||१४१||
sa iti gugguluḥ| yōgavāhī yōgēnaiva saḥ prayujyatē yadi tarhi svaguṇānajahat tasya guṇān gr̥hṇāti| śivaḥ śrēyaskaraḥ| sarvēbhyō hitaḥ sārvaḥ| subōdham| jarādīnāṁ hantā| agnyādīnāṁ karttā|| 141||
Adhikarana shreShThatAlakShaNam (142) · Śloka 142
gandhōtkaṭaḥ sadāhē snigdhadravapicchilō vigataśalyaḥ|
mahiṣākṣaḥ puṣparāgasphaṭikāsitanīradacchāyaḥ|
yaḥ padmarāgarāgō yaḥ kanakacchēdapāṭalō yō va|
jayatīndranīlamamalaṁ bhagnō'pyatikāntimatvēna||142||
View original
गन्धोत्कटः सदाहे स्निग्धद्रवपिच्छिलो विगतशल्यः|
महिषाक्षः पुष्परागस्फटिकासितनीरदच्छायः|
यः पद्मरागरागो यः कनकच्छेदपाटलो यो व|
जयतीन्द्रनीलममलं भग्नोऽप्यतिकान्तिमत्वेन||१४२||
sa ca mahiṣākṣō gugguluḥ śrēṣṭhaḥ yō dāha utkaṭagandhaḥ snigdhādirupaśca| vyākhyāsamam|| 142||
Adhikarana shreShThA mAtrA (143) · Śloka 143
śrēṣṭhaḥ prayōgō'sya tulā palātraivādhikaṁ pibēt||143||
View original
श्रेष्ठः प्रयोगोऽस्य तुला पलात्रैवाधिकं पिबेत्||१४३||
asya ca guggulōstulāpalaśataṁ paraṁ prayōgaḥ| ata ūnō'pi dōṣādyapēkṣayā| pratyahaṁ ca palādadhikaṁ naiva pibēt|| 143||
Adhikarana pAnakAle prayojyo mantraH (144) · Śloka 144
ātrēyamunigītaśca mantrō'yaṁ karmasiddhikr̥t|
bhagavān puṇḍarīkākṣō dēvāśca sapurandarāḥ|
ājñāpayanti samyaktvāṁ prabhāvaṁ cādiśanti tē|
jarāmaraṇaduḥkhēbhyō yathā tēbhyutthitaḥ surāḥ|
upayōktustathaivāsya bhava tvaṁ hi mahābala||144||
View original
आत्रेयमुनिगीतश्च मन्त्रोऽयं कर्मसिद्धिकृत्|
भगवान् पुण्डरीकाक्षो देवाश्च सपुरन्दराः|
आज्ञापयन्ति सम्यक्त्वां प्रभावं चादिशन्ति ते|
जरामरणदुःखेभ्यो यथा तेभ्युत्थितः सुराः|
उपयोक्तुस्तथैवास्य भव त्वं हि महाबल||१४४||
bhagavānityādinā ślōkadvayēnātrēyamunigītaḥ karmasiddhikr̥dayaṁ gugguluprayōgamantraḥ subōdhaḥ|| 144||
Adhikarana vAtakaphAmayeShu prayogaH (145) · Śloka 145
pañcamūlasya mahataḥ kvāthēna hitabhōjinā|
gugguluḥ śīlitō hanti sarvān vātakaphāmayān|
laghīyasō'pi tadvacca sukhōṣṇēna jalēna vā|
mastudhānyāmlamadyairvā vacādēḥ salilēna vā||145||
View original
पञ्चमूलस्य महतः क्वाथेन हितभोजिना|
गुग्गुलुः शीलितो हन्ति सर्वान् वातकफामयान्|
लघीयसोऽपि तद्वच्च सुखोष्णेन जलेन वा|
मस्तुधान्याम्लमद्यैर्वा वचादेः सलिलेन वा||१४५||
sa ca guggulurmahataḥ pañcamūlasya vā laghīyasō hrasvasya vā kvāthēnōṣṇāmbunā vā mastvādīnāmanyatamēna va vacādērgaṇasya salilēna kvāthēna vā hitabhōjinā śīlitaḥ sarvān vātakaphēna kr̥tānāmayān vyādhīn hanti|| 145||
Adhikarana bAdhiryAdiShu prayogaH (146) · Śloka 146
varaṇādēstu bādhiryadantakarṇaśirōrujaḥ|
svarabhēdōdaraśvāsavardhmāntargulmavidradhīn||146||
View original
वरणादेस्तु बाधिर्यदन्तकर्णशिरोरुजः|
स्वरभेदोदरश्वासवर्ध्मान्तर्गुल्मविद्रधीन्||१४६||
varaṇādēstu gaṇasya salilēna śīlitō vādhiryādīn vidradhyantānāmayān hanti| antaḥśabdō gulmavidradhībhyāṁ sambadhyatē||146||
Adhikarana vAtapittAsrarogeShu prayogaH (147) · Śloka 147
vātapittāsrarōgēṣu br̥ṁhaṇārthini cēṣyatē|
kvāthēna vājigandhāyā jīvanīyagaṇasya vā||147||
View original
वातपित्तास्ररोगेषु बृंहणार्थिनि चेष्यते|
क्वाथेन वाजिगन्धाया जीवनीयगणस्य वा||१४७||
aśvagandhāyāḥ kvāthēna jīvanīyagaṇasya vā kvāthēna yuktō guggulurvātapittāsrarōgēṣviṣyatē br̥ṁhaṇārthini ca puruṣē iṣyatē||147||
Adhikarana vAtapitte prayogaH (148) · Śloka 148
kvāthēnōtpalamr̥dvīkā raktacandanajanmanā|
vātapittaṁ nihantyēśa padmakādigaṇasya vā||148||
View original
क्वाथेनोत्पलमृद्वीका रक्तचन्दनजन्मना|
वातपित्तं निहन्त्येश पद्मकादिगणस्य वा||१४८||
ēṣa guggulurutpalādijanmanā kvāthēna padmakādigaṇasya kvāthēna vā yuktō vātapittaṁ nihanti|| 148||
Adhikarana kaPavAte prayogaH (149) · Śloka 149
cavyakuṣṭhaviḍaṅganāṁ yavānyā nāgarasya vā|
prasāriṇyāśca tōyēna gugguluḥ kaphavātajit||149||
View original
चव्यकुष्ठविडङ्गनां यवान्या नागरस्य वा|
प्रसारिण्याश्च तोयेन गुग्गुलुः कफवातजित्||१४९||
cavyāditrayasya vā yavānyādīnāṁ vā kvāthēna yuktō gugguluḥ kaphavātajit|| 149||
Adhikarana kaphavAtamedodoShe prayogaH (150) · Śloka 150
tryūṣaṇāgnighanavēllavarābhi rbhakṣayan samaghr̥taṁ mahiṣākṣam|
āśu hanti kaphamārutamēdō dōṣajān balavatō'pi vikārān||150||
View original
त्र्यूषणाग्निघनवेल्लवराभि र्भक्षयन् समघृतं महिषाक्षम्|
आशु हन्ति कफमारुतमेदो दोषजान् बलवतोऽपि विकारान्||१५०||
tryūṣaṇādīnāṁ samānāṁ navasaṅkhyānāmēkō bhagaḥ| dvitīyō guggulōrityētat bhakṣayan puruṣō balavatō'pi kaphādijān vikārān āśu hanti|| 150||
Adhikarana kaphapittarogeShu prayogaH (151) · Śloka 151
paṭōlanimbatripulāguḍūcī gāyatrirātridvayabījakānām|
kvāthaiḥ pr̥thakpathyaparasya hanti māsēna ghōrān kaphapittarōgan|
viśēṣācchōphavīsarpaduṣṭavraṇabhagandarān|
śukrārttavamanōdōṣapramēhaśvitrapāṇḍutāḥ||151||
View original
पटोलनिम्बत्रिपुलागुडूची गायत्रिरात्रिद्वयबीजकानाम्|
क्वाथैः पृथक्पथ्यपरस्य हन्ति मासेन घोरान् कफपित्तरोगन्|
विशेषाच्छोफवीसर्पदुष्टव्रणभगन्दरान्|
शुक्रार्त्तवमनोदोषप्रमेहश्वित्रपाण्डुताः||१५१||
paṭōlādīnāṁ pr̥thagaṣṭabhiḥ kvāthairyuktō gugguluḥ pathyaparasya puṁsō ghōrān kaphapittarōgān hanti| śōphādīn pāṇḍutāntān rōgān viśēṣāddhanti| dōṣaśabdō rōgaparyāyaḥ śuklāditrayēṇa sambadhyatē||151||
Adhikarana galarogAdiShu prayogaH (152) · Śloka 152
paṭōlāriṣṭaniryūhapiṣṭastulyarasāñjanaḥ|
galarōgāpacīvyaṅgagranthisthaulyakr̥mipraṇut||152||
View original
पटोलारिष्टनिर्यूहपिष्टस्तुल्यरसाञ्जनः|
गलरोगापचीव्यङ्गग्रन्थिस्थौल्यकृमिप्रणुत्||१५२||
paṭōlanimbayōḥ kvāthēna piṣṭastulyarasāñjanō gugguluḥ galarōgādikaṁ prakarṣēṇa nudati|| 152||
Adhikarana vAtashoNite prayogaH (153) · Śloka 153
śilājatusamaḥ pītaḥ payasā vātaśōṇitam|
nivartayatyatibalaṁ kṣīramāṁsaghr̥tāśinaḥ||153||
View original
शिलाजतुसमः पीतः पयसा वातशोणितम्|
निवर्तयत्यतिबलं क्षीरमांसघृताशिनः||१५३||
śilājatunā samō gugguluḥ payasā kṣīrēṇa pītō'tibalaṁ vātaśōṇitaṁ kṣīrādyaśanaśīlinaḥ puṁsō nivarttayati|| 153||
Adhikarana vAtapittakapheShu prayogaH (154) · Śloka 154
rasēna payasā mūtrairvātapittakaphāpahaḥ||154||
View original
रसेन पयसा मूत्रैर्वातपित्तकफापहः||१५४||
māṁsarasēna yuktō guggulurvātāpahaḥ| payasā kṣīrēṇa pittāpahaḥ mūtrēṇa kaphāpahaḥ|| 154||
Adhikarana medhAdikRutyaprayogaH (155) · Śloka 155
brāhmīmaṇḍūkaśaṅkhānāṁ pr̥thaṅmēdhādikr̥drasaiḥ||155||
View original
ब्राह्मीमण्डूकशङ्खानां पृथङ्मेधादिकृद्रसैः||१५५||
brāhnyādīnāṁ pr̥thagrasairyuktō mēdhādikr̥t| ādiśabdēna smr̥tyādīnāṁ grahaṇam|| 155||
Adhikarana sarvAmayaghnaprayogaH (156) · Śloka 156
māgadhikāgnikaliṅgaviḍaṅgai rbilvaghr̥taiḥ savarāpalaṣaṭkaiḥ|
guggulunā sadr̥śēna samētaiḥ kṣaudrayutaiḥ sakalāmayanāśaḥ||156||
View original
मागधिकाग्निकलिङ्गविडङ्गै र्बिल्वघृतैः सवरापलषट्कैः|
गुग्गुलुना सदृशेन समेतैः क्षौद्रयुतैः सकलामयनाशः||१५६||
māgadhikādibhiścaturbhirbilvaghr̥taiḥ pratyēkaṁ palapramāṇaistriphalāyāśca pratyēkaṁ dvipalairētaiśca sarvaiḥ sadr̥śēna samēna daśapalēna guggulunā samētairyuktaistataśca kṣaudradrutaiḥ sakalāmayānāṁ nāśō bhavati|| 156||
Adhikarana sAmAnyopadeshaH (157) · Śloka 157
pibēt palaśataṁ yō'sya vidhinā niyatō yatiḥ|
nākālamr̥tyōrna vyādhērna tasya jarasō bhayam|
kalpayēdauṣadhaiḥ svai-svairvyādhiṣu vyādhināśanaiḥ|
śilājatuvidhānañca guggulōḥ sarvamiṣyatē||157||
View original
पिबेत् पलशतं योऽस्य विधिना नियतो यतिः|
नाकालमृत्योर्न व्याधेर्न तस्य जरसो भयम्|
कल्पयेदौषधैः स्वै-स्वैर्व्याधिषु व्याधिनाशनैः|
शिलाजतुविधानञ्च गुग्गुलोः सर्वमिष्यते||१५७||
asya ca prakr̥tasya guggulōḥ palaśataṁ yaḥ puruṣō niyatō niyatēndriyaḥ yatirbrahmacārī ca pibēt tasyākālamr̥tyōrvyādhērjarasaśca bhayaṁ na bhavati| sarvēṣu ca vyādhiṣu svaiḥ svaiścikitsitanirdiṣṭavyādhināśanaiḥ saha gugguluṁ kalpayēt| asya ca guggulōrvakṣyamāṇaṁ śilājatuvidhānamapi sarvamiṣyatē| śilājatuvat sō'pi yōktavya ityarthaḥ|| 157||
Adhikarana atimAtraprayogadoShAH (148) · Śloka 148
guṇanidhirapi kuryāt sō'timātrōpayukta stimiravadanaśōṣaklībatākārśyamōhān|
śamalaśithilabhāvaṁ dēharaukṣyaṁ ca tasmād rajanicaraniṣēvī syānna rōgēṣvamīṣu||148||
View original
गुणनिधिरपि कुर्यात् सोऽतिमात्रोपयुक्त स्तिमिरवदनशोषक्लीबताकार्श्यमोहान्|
शमलशिथिलभावं देहरौक्ष्यं च तस्माद् रजनिचरनिषेवी स्यान्न रोगेष्वमीषु||१४८||
sa ca gugguluḥ svabhāvēna guṇanidhirapyupakāranidhānamapyatimātrōpayuktaḥ saṁstimirādikaṁ gadaṁ kuryāt| yatō'sya timirādikaraṇaśaktirvidyatē| tatō'mīṣu timirādiṣu rōgēṣu puruṣō rajanicaraniṣēvī na syāt| rajanicarō gugguluḥ| klībatā strīgamanāśaktatvam| śamalaśithilabhavō drutapurīṣatvam| sarvāmayēṣūktō'pyēṣu niśēdhaḥ| iti guggulukalpaḥ|| 148||
Adhikarana shilAjatukalpaH paricayaH guNAshca (159) · Śloka 159
grīṣmē'rkataptā girayō jatutulyaṁ vamanti yat|
hēmādiṣaḍdhāturasaṁ prōcyatē tacchilājatu|
sarvadōṣapraśamanaṁ sarvarōgavināśanam|
śilābhyō yasya yajjātaṁ dhātōstattadguṇaṁ vadēt||159||
View original
ग्रीष्मेऽर्कतप्ता गिरयो जतुतुल्यं वमन्ति यत्|
हेमादिषड्धातुरसं प्रोच्यते तच्छिलाजतु|
सर्वदोषप्रशमनं सर्वरोगविनाशनम्|
शिलाभ्यो यस्य यज्जातं धातोस्तत्तद्गुणं वदेत्||१५९||
itaḥ śilājatuḥ| grīṣmākhya r̥tau girayaḥ parvatāḥ arkēṇa bhagavatā gabhastimālina taptāḥ santō jatutulyaṁ yadvamanti udgiranti tacchilājatūcyatē| kiṁ tē vamantītyāha-hēmādiṣaṭ dhāturasaṁ, hēmādīnāṁ suvarṇarūpyatāmratrapusīsaśastrākhyānāṁ ṣaṇṇāṁ dhātūnāṁ rasaṁ tacca yathāsvaṁ dhātubalairēva vijñāyatē| tacca sarvaṁ śilājatu sarvadōṣapraśamanaṁ sarvarōgavināśanaṁ ca| yasya ca hēmādidhātōḥ śilābhyō yajjātaṁ tattadguṇam|| 159||
Adhikarana shreShThashilAjatulakShaNam (160) · Śloka 160
sarvaṁ ca tiktakaṭukaṁ nātyuṣṇaṁ kaṭupākataḥ|
chēdanaṁ ca viśēṣēṇa lauhaṁ tatra praśasyatē|
gōmūtragandhi kr̥ṣṇaṁ guggulvābhaṁ viśarkaraṁ mr̥tsnam|
snigdhamanamlakaṣāyaṁ mr̥du guru ca śilājatu śrēṣṭham||160||
View original
सर्वं च तिक्तकटुकं नात्युष्णं कटुपाकतः|
छेदनं च विशेषेण लौहं तत्र प्रशस्यते|
गोमूत्रगन्धि कृष्णं गुग्गुल्वाभं विशर्करं मृत्स्नम्|
स्निग्धमनम्लकषायं मृदु गुरु च शिलाजतु श्रेष्ठम्||१६०||
sarvaṁ ca tiktādiguṇam| tatra tēṣu madhyē lauhaṁ praśastam| gōmūtragandhitvādiguṇaṁ ca śilājatu śrēśṭhamiti vidyāt| viśarkaraṁ vigataśilācūrṇam|| 160||
Adhikarana doShAnusAraM bhAvanam (161) · Śloka 161
rāsnādaśamūlabalāpunarnavairaṇḍaśuṇṭhimadhukānām|
kvāthēna bhāvitaṁ tadviśēṣatō vātarōgaghnam|
drākṣābhīrupaṭōlatrāyantiguḍūcijīvanīyānām|
niryūhēṇa subhinnaṁ śastaṁ pittamayē sutarām|
krimijidvacāphalatrayakarañjaghanamukhyapañcamūlānām|
sahapañcakōlakānāṁ kvāthēna kaphāmayē bhāvyam|
laghupañcamūlaśuṇṭhīdrākṣākāśmaryavājigandhānām|
saguḍūciśarabalānāṁ rasēna pittānilagadēṣu|
ghanakuṣṭhavacātriphalāsuradāruviḍaṅgapañcakōlānām|
rajanīmaricātiviṣāyuktānāṁ vātakaphajēṣu|
pāṭhāpaṭōlanimbatriphalāghanakuṭajasaptaparṇānam|
trāyantyamr̥tātiviṣāsahitānāṁ pittakaphajēṣu||161||
View original
रास्नादशमूलबलापुनर्नवैरण्डशुण्ठिमधुकानाम्|
क्वाथेन भावितं तद्विशेषतो वातरोगघ्नम्|
द्राक्षाभीरुपटोलत्रायन्तिगुडूचिजीवनीयानाम्|
निर्यूहेण सुभिन्नं शस्तं पित्तमये सुतराम्|
क्रिमिजिद्वचाफलत्रयकरञ्जघनमुख्यपञ्चमूलानाम्|
सहपञ्चकोलकानां क्वाथेन कफामये भाव्यम्|
लघुपञ्चमूलशुण्ठीद्राक्षाकाश्मर्यवाजिगन्धानाम्|
सगुडूचिशरबलानां रसेन पित्तानिलगदेषु|
घनकुष्ठवचात्रिफलासुरदारुविडङ्गपञ्चकोलानाम्|
रजनीमरिचातिविषायुक्तानां वातकफजेषु|
पाठापटोलनिम्बत्रिफलाघनकुटजसप्तपर्णानम्|
त्रायन्त्यमृतातिविषासहितानां पित्तकफजेषु||१६१||
pratidōṣaṁ śilājatubhāvanamāha-rāsnētyādi| tacca śilājatu sarvadōṣarōgaghnamapi rāsnādikvāthēna bhāvitaṁ viśēṣēṇa vātarōgaghnaṁ bhavati| drākṣādikvāthēna bhāvitaṁ pittāmayē sutarāṁ śastam| kaphāmayē pañcakōlasahitānāṁ kr̥mijidvacādīnāṁ kvāthēna bhāvyam| mukhyapañcamūlaṁ mahat| guḍūcyādisahitānāṁ laghupañcamūlādīnāṁ rasēna kvāthēna pittānilagadēṣu bhāvyam| rajanyādiyuktānāṁ ghanādīnāṁ kvāthēna vāta kaphajēṣu vyādhiṣu| trāyantyādisahitānāṁ pāṭhādīnāṁ kvāthēna pittakaphajēṣu|| 161||
Adhikarana nicaye bhAvanAvyavasthA (162) · Śloka 162
nicayē'pi dōṣabalatō yōgānētān vikalpya yuñjīta|
vividhagaṇasaṁgrahōktaistaistaiśca gaṇairgirēssāram|
vyādhivyādhitasātmyaṁ samanusaran bhāvayēdayaḥpātrē|
prākkēvalajaladhautaṁ śuṣkaṁ kvāthaistatō bhāvyam||162||
View original
निचयेऽपि दोषबलतो योगानेतान् विकल्प्य युञ्जीत|
विविधगणसंग्रहोक्तैस्तैस्तैश्च गणैर्गिरेस्सारम्|
व्याधिव्याधितसात्म्यं समनुसरन् भावयेदयःपात्रे|
प्राक्केवलजलधौतं शुष्कं क्वाथैस्ततो भाव्यम्||१६२||
ētāṁśca pr̥thagdōṣōktān saṁsargōktāṁśca yōgān sannipātē'pi dōṣabalāpēkṣayā vikalpya yuñjīta| vividhagaṇasaṁgrahādhyāyōktaiśca jīvanīyādibhirgaṇaiḥ svē svēṣvēva viṣayēṣu| girēḥ sāraṁ śilājatu| kathaṁ yuñjītētyāha-vyādhisātmyaṁ vyādhitasātmyaṁ ca samanusarannanugacchan| tacca yadā bhāvyaṁ tadāyaspātra ēva| tacca prathamamēva kēvalēna jalēna dhautaṁ śuṣkaṁ ca kvāthaistatō bhāvyam|| 162||
Adhikarana bhAvanAvidhAnam (163) · Śloka 163
samagirijamaṣṭaguṇitē niṣkvāthyaṁ bhāvanauṣadhaṁ tōyē|
tanniryūhē'ṣṭāṁśē pūtōṣṇē prakṣipēt girijam|
tatsamarasatāṁ yātaṁ saṁśuṣkaṁ prakṣipēdrasē bhūyaḥ|
svaissvairēvaṁ kvāthairbhāvyaṁ vārān bhavēt sapta||163||
View original
समगिरिजमष्टगुणिते निष्क्वाथ्यं भावनौषधं तोये|
तन्निर्यूहेऽष्टांशे पूतोष्णे प्रक्षिपेत् गिरिजम्|
तत्समरसतां यातं संशुष्कं प्रक्षिपेद्रसे भूयः|
स्वैस्स्वैरेवं क्वाथैर्भाव्यं वारान् भवेत् सप्त||१६३||
samagirijamityādinā bhāvanāvidhānam| yāvadēva śilājatu bhāvyaṁ tāvadēvauṣadhaṁ palamānēnāṣṭaguṇitē tōyē niṣkvāthyam| aṣṭāṁśō tasmin niryūhē kvāthē pūtē uṣṇē ca girijaṁ prakṣipēt| tacca śilājatu kvāthēna samarasatāmēkatvaṁ prāptamanu ca śuṣkaṁ punaranēnaiva vidhānēna bhāvanārasaṁ prakṣipēt| ēvamētēna prakārēṇa svaissvairyathōktaiḥ pratyēkaṁ kaṣāyaiḥ| saptavārān bhāvayēt|| 163||
Adhikarana upayogakramaH (164) · Śloka 164
atha snigdhasya śuddhasya ghr̥taṁ tiktakasādhitam|
tryahaṁ yuñjīta girijamēkaikēna tathā tryaham|
phalatrayasya yūṣēṇa paṭōlyā madhukasya ca|
yōgayōgyaṁ tatastasya kālāpēkṣaṁ prayōjayēt|
śilājamēva dēhasya bhavatyatyupakārakam|
guṇān samagrān kurutē sahasā vyāpadaśca na||164||
View original
अथ स्निग्धस्य शुद्धस्य घृतं तिक्तकसाधितम्|
त्र्यहं युञ्जीत गिरिजमेकैकेन तथा त्र्यहम्|
फलत्रयस्य यूषेण पटोल्या मधुकस्य च|
योगयोग्यं ततस्तस्य कालापेक्षं प्रयोजयेत्|
शिलाजमेव देहस्य भवत्यत्युपकारकम्|
गुणान् समग्रान् कुरुते सहसा व्यापदश्च न||१६४||
athētyādinā upayōgakramaḥ| ādāvēva snigdhasyānantaraṁ kr̥taśōdhanasya tiktakaiḥ sūtrōktairauṣadhaiḥ sādhitaṁ ghr̥taṁ tryahaṁ yuñjīta| tatō'nantaraṁ phalatrayādīnāṁ trayāṇāmēkaikasya yūṣēṇa kvāthēna yuktaṁ girijaṁ kramēṇa tryahaṁ yuñjīta| ēvaṁ dvādaśāhāni saṁskāraḥ| tatō'nantaraṁ tasya śilājatunō yōgaṁ svasthāturaviśēṣavaśēna kālamapēkṣya prayōjayēt| ēvamētēnaiva kramēṇa śilājaṁ dēhasyātyupakārakaṁ bhavati| samastāṁśca rasāyanaguṇān kurutē| vyāpadaśca sahasā na kurutē||164||
Adhikarana mAtrAbhedAH (165) · Śloka 165
ēkatrisaptasaptāhaṁ karśamarddhapalaṁ palam|
hīnamadhyōttamō yōgaḥ śilājasya kramānmataḥ||165||
View original
एकत्रिसप्तसप्ताहं कर्शमर्द्धपलं पलम्|
हीनमध्योत्तमो योगः शिलाजस्य क्रमान्मतः||१६५||
tasya śilājasya hīnādiviśēṣēṇa triprakārō yōgō mata ācāryāṇām| ēkō hīnaḥ, dvitīyō madhyamaḥ, tr̥tīya uttamaḥ-ēvaṁ hīnādiviśēṣēṇa| mātrāviśēṣēṇa pratyēkaṁ trividhaṁ karṣamarddhapalaṁ palamiti| atraikasaptāhaṁ hīnō yōgaḥ| trisaptāhaṁ madhyamaḥ| saptasaptāhamuttama iti kramārthaḥ| tathaiva karṣō hīnayōgaḥ| arddhapalaṁ madhyamaḥ| palamuttama iti|| 165||
Adhikarana tAmrAdibhiH prayogaH (166) · Śloka 166
saṁskr̥taṁ saṁskr̥tē dēhē prayuktaṁ girijāhvayam|
yuktaṁ vyastaiḥ samastairvā tāmrāyōrūpyahēmabhiḥ|
kṣīrēṇālōḍitaṁ kuryācchīghraṁ rāsāyanaṁ phalam|
hanyādrōgānaśēṣāṁśca jīrṇē hitamitāśinaḥ||166||
View original
संस्कृतं संस्कृते देहे प्रयुक्तं गिरिजाह्वयम्|
युक्तं व्यस्तैः समस्तैर्वा ताम्रायोरूप्यहेमभिः|
क्षीरेणालोडितं कुर्याच्छीघ्रं रासायनं फलम्|
हन्याद्रोगानशेषांश्च जीर्णे हितमिताशिनः||१६६||
saṁskr̥tamiti| saṁskr̥tē snēhādibhirdēhē yathādōṣamauṣadhaiḥ saṁskr̥taṁ śilājaṁ tāmrādibhirddhātubhiḥ pr̥thagyathāyōgaṁ miśritairvā caturbhirvā yuktaṁ kṣīrēṇa cālōḍitaṁ prayuktaṁ rāsāyanaṁ phalaṁ dīrghāyuṣṭvādikaṁ jīrṇē hitaṁ mitaṁ ca bhōjanaṁ kurvataḥ śīghraḥ kuryādaśēṣāṁśca rōgān hanyāt|| 166||
Adhikarana parihAryANi (167) · Śloka 167
vyāyāmātapamārutacētaḥsantāpaguruvidāhyādi|
upayōgādapi paratō dviguṇaṁ parivarjayētkālam|
kulatthān kākamācīñca kapōtāṁśca sadā tyajēt|
pibēnmāhēndramudakaṁ kaupaṁ prāsravaṇāmbu vā||167||
View original
व्यायामातपमारुतचेतःसन्तापगुरुविदाह्यादि|
उपयोगादपि परतो द्विगुणं परिवर्जयेत्कालम्|
कुलत्थान् काकमाचीञ्च कपोतांश्च सदा त्यजेत्|
पिबेन्माहेन्द्रमुदकं कौपं प्रास्रवणाम्बु वा||१६७||
vyāyāma ityādi| atra ca vyāyāmādikamaśēṣaṁ prayōgātparatō dviguṇamapi kālaṁ parivarjayēdapiśabdāt prayōgē'pi| kulatthādikaṁ ca sadā prayōgāt prabhr̥ti yāvajjīvaṁ tyajēt| tathaiva ca māhēndrādikamudakaṁ pibēt| māhēndramāntarikṣam| śilājatuprayōgēṣu vidāhīni gurūni ca| varjayēt sarvakālantu kulatthān parivarjayēt|| tē hyantyantaviruddhatvādaśmanōbhēdanāḥ param| lōkē dr̥ṣṭāstatastēṣāṁ prayōgaḥ pratiṣidhyatē|| iti carakapāṭhaḥ| vyākhyā-sarvakālantu kulatthān parivarjayēdityatra tuśabdō'vadhāraṇārthē| nanu sarvatvaṁ kālasya kīdr̥k? yāvajjīvamityēkē| anyē tvācakṣatē atyantaviruddhatvē'pi rasāyanasyāntavatā phalēna bhavitavyaṁ nātyantikēna| tasmāt saṁvatsaraparihāraḥ tasyaitāvānēva kālō yataḥ ṣaḍr̥tavastasya viśēṣaṇāni| kulatthānāṁ śilājatuprayōgē vidāhyādibhyō viśēṣatō virōdhaḥ tasmāttēṣāmēva varjanaṁ yata stanmaya ēva kāyō bhavati| kulatthāścāśmavirōdhinaḥ yēna tadravēṇa grāvāṇaḥ siktāḥ sphuṭanti| saṁvatsarāddhi atyantadr̥ḍhatā kāyasya syādataḥ saṁvatsaraṁ parihāraḥ-iti jējjaṭaḥ|| 167||
Adhikarana rogabhedAnusAramanupAnabhedAH (168) · Śloka 168
jvarī jvaraghnāmbudaparpaṭādi kvāthēna raktī madhuyaṣṭikāyāḥ|
śōṣī rasaiḥ kravyabhugāmiṣōtthai rmāyūramāṁsaiḥ payasā ca kārśyē|
madhvambunā mēdasi sampravr̥ddhē kṣīrēṇa paryākulabuddhisattvaḥ|
pāṇḍvāmayārttāvudarē saśōphē pibēcchilājaṁ mahiṣījalēna|
aśma vīratarādyēna kuṣṭhaṁ khadiravāriṇā|
viṣaṁ viṣaghnairagadairhantyēvaṁ tadyathāmayam|
śailajatrikaṭukṣaudraṁ kṣaudradhātūn niṣēvatē|
kṣīraudanāśī yō jīrṇē yakṣmaṇā na sa bādhyatē|
subhāvitātmāragaṇaistulāṁ pītvā śilōdbhavāt|
sārāmbunaiva bhuñjānaḥ śāliṁ jāṅgalajai rasaiḥ|
vyapōhya madhumēhākhyamantakaṁ rōgasaṅkaram|
vapurvarṇabalōpētaḥ śataṁ jīvatyanāmayaḥ||168||
View original
ज्वरी ज्वरघ्नाम्बुदपर्पटादि क्वाथेन रक्ती मधुयष्टिकायाः|
शोषी रसैः क्रव्यभुगामिषोत्थै र्मायूरमांसैः पयसा च कार्श्ये|
मध्वम्बुना मेदसि सम्प्रवृद्धे क्षीरेण पर्याकुलबुद्धिसत्त्वः|
पाण्ड्वामयार्त्तावुदरे सशोफे पिबेच्छिलाजं महिषीजलेन|
अश्म वीरतराद्येन कुष्ठं खदिरवारिणा|
विषं विषघ्नैरगदैर्हन्त्येवं तद्यथामयम्|
शैलजत्रिकटुक्षौद्रं क्षौद्रधातून् निषेवते|
क्षीरौदनाशी यो जीर्णे यक्ष्मणा न स बाध्यते|
सुभावितात्मारगणैस्तुलां पीत्वा शिलोद्भवात्|
साराम्बुनैव भुञ्जानः शालिं जाङ्गलजै रसैः|
व्यपोह्य मधुमेहाख्यमन्तकं रोगसङ्करम्|
वपुर्वर्णबलोपेतः शतं जीवत्यनामयः||१६८||
jvarītyādēḥ śilājaṁ pibēditi sambandhaḥ| vyākhyāsamam| mustāparpaṭakādi yaccikitsita uktaṁ tasya kvāthēna| raktī raktapittēna pravr̥ttaraktaḥ| kravyabhujō māṁsāśinaḥ prāṇinastēṣāṁ rasaiḥ śōṣī rājayakṣmī| paryākulamēkarūpaṁ buddhiḥ sattvaṁ ca yasya saḥ kṣīrēṇa| sattvaṁ manaḥ| pāṇḍvāmayāditrayē mahiṣīmūtrēṇa| aśmētyādibhirhantīti sambandhaḥ| yathāmayamiti rōgasvarūpānatikramēṇa| śailajādikaṁ sarvaṁ kṣaudrēṇa sahitaṁ yō niṣēvatē tasmiṁśca jīrṇē kṣīraudanāśī ca bhavati, sa rājayakṣmaṇā na bādhyatē| sāragaṇō'sanādisārāstaiḥ subhāvitācchilōdbhavāt tulāṁ palaśataṁ sārāmbunaiva pītvā śāliṁ jāṅgalajai rasairbhuñjānaḥ puruṣō madhumēhākhyaṁ rōgasaṅkaramantakaṁ vyapōhya nāśayitvā vapurādibhirupētō'nāmayaśca san varṣaśataṁ jīvati|| 168||
Adhikarana shivAgulikA (169) · Śloka 169
śilāhvāt ṣōḍaśapalaṁ tristrirēkatra bhāvayēt|
varāyā daśamūlasya guḍūcyāḥ karkaśasya ca|
balāyā madhuyaṣṭyāśca rasē gavyē ca vāriṇi|
kṣīrē sakr̥tkramēṇaivaṁ saptakr̥tvastathā punaḥ|
kākōliyugmaghanapuṣkaravahnirāsnā- mēdāyugarddhicavikāgajapippalīnām|
pāṭhādvijīvakanikumbhavidāriyugma- vīrā varī madhuphalāṁśumatīdvayānām|
pālikānāmabdrōṇē siddhānāṁ pādaśēṣitē kvāthē|
bhāvitamitthaṁ girijaṁ dvipalaiścūrṇīkr̥tairyuñjyāt|
karkaṭaśr̥ṅgīdhātrīvyōṣaistālī sapannakuḍavēna|
cūrṇapalēna vidāryāstvakkṣīryāḥ karṣayugmēna|
dvipalēna caturjātāttailaghr̥takṣaudraśarkarābhiśca|
dvipalādidviguṇābhiḥ kāryā gulikāstatō'kṣasamāḥ|
tāḥ śuṣkā navakumbhē jātīpuṣpādhivāsitē sthāpyāḥ|
tāsāmēkāṁ khādēt pratidinamanupānamatrēṣṭam|
kṣīrarasadāḍimāmbhō mārdvīkasurāsavānyatamam|
jīrṇē'nnaṁ laghu bhōjyaṁ yūṣapayaḥpiśitaniryūhaiḥ|
saptāhamātramēvam sarvānnīnaḥ kramādbhavēt parataḥ|
bhaktasyāntē prāgvā gulikā na viruddhyatē saiṣā|
nirapāyā bhūriphalā parihārasukhōpayōjitā jayati|
prabalamapi vātaśōṇitamūrustambhaṁ jvaraṁ dīrgham|
bhagamūtraśukradōṣaplīhayakr̥draktapāṇḍuhr̥drōgān|
vardhmavamigulmapīnasahidhmākāsāruciśvāsān|
vidradhimudaraṁ kuṣṭhaṁ śvitraṁ jāḍyaṁ kṣayaṁ madaṁ mūrcchām|
unmādamapasmāraṁ mukhanētraśirōgadāṁstāṁstān|
ānāhamatīsāraṁ halīmakaṁ kāmalāgrahaṇirōgān|
granthyarbudān sapiṭakān bhagandaraṁ gaṇḍamālāṁ ca|
atikārśyamatisthaulyaṁ svēdamathaślīpadaṁ gudē kīlān|
daṁṣṭrāviṣaṁ samūlaṁ garaprayōgān sughōrāṁśca|
abhicāramarātikr̥taṁ duḥsvapnaṁ bhautikīṁ tathā bādhām|
pāpmā'lakṣmīṁ cēyaṁ gulikā śamayēcchivā nāmnā|
vr̥ṣyā''yuṣyā dhanyā kāntiyaśaḥśrīvibōdhinī mēdhyā|
kurutē nr̥pavallabhatāṁ jayaṁ vivādē ca vaktrasthā|
jitakhalativalīpalitā jīvayati sukhaṁ śatadvayaṁ śaradām|
varṣadvayaprayōgādvarṣaśatacatuṣṭayaṁ jīvēt||169||
View original
शिलाह्वात् षोडशपलं त्रिस्त्रिरेकत्र भावयेत्|
वराया दशमूलस्य गुडूच्याः कर्कशस्य च|
बलाया मधुयष्ट्याश्च रसे गव्ये च वारिणि|
क्षीरे सकृत्क्रमेणैवं सप्तकृत्वस्तथा पुनः|
काकोलियुग्मघनपुष्करवह्निरास्ना- मेदायुगर्द्धिचविकागजपिप्पलीनाम्|
पाठाद्विजीवकनिकुम्भविदारियुग्म- वीरा वरी मधुफलांशुमतीद्वयानाम्|
पालिकानामब्द्रोणे सिद्धानां पादशेषिते क्वाथे|
भावितमित्थं गिरिजं द्विपलैश्चूर्णीकृतैर्युञ्ज्यात्|
कर्कटशृङ्गीधात्रीव्योषैस्ताली सपन्नकुडवेन|
चूर्णपलेन विदार्यास्त्वक्क्षीर्याः कर्षयुग्मेन|
द्विपलेन चतुर्जातात्तैलघृतक्षौद्रशर्कराभिश्च|
द्विपलादिद्विगुणाभिः कार्या गुलिकास्ततोऽक्षसमाः|
ताः शुष्का नवकुम्भे जातीपुष्पाधिवासिते स्थाप्याः|
तासामेकां खादेत् प्रतिदिनमनुपानमत्रेष्टम्|
क्षीररसदाडिमाम्भो मार्द्वीकसुरासवान्यतमम्|
जीर्णेऽन्नं लघु भोज्यं यूषपयःपिशितनिर्यूहैः|
सप्ताहमात्रमेवम् सर्वान्नीनः क्रमाद्भवेत् परतः|
भक्तस्यान्ते प्राग्वा गुलिका न विरुद्ध्यते सैषा|
निरपाया भूरिफला परिहारसुखोपयोजिता जयति|
प्रबलमपि वातशोणितमूरुस्तम्भं ज्वरं दीर्घम्|
भगमूत्रशुक्रदोषप्लीहयकृद्रक्तपाण्डुहृद्रोगान्|
वर्ध्मवमिगुल्मपीनसहिध्माकासारुचिश्वासान्|
विद्रधिमुदरं कुष्ठं श्वित्रं जाड्यं क्षयं मदं मूर्च्छाम्|
उन्मादमपस्मारं मुखनेत्रशिरोगदांस्तांस्तान्|
आनाहमतीसारं हलीमकं कामलाग्रहणिरोगान्|
ग्रन्थ्यर्बुदान् सपिटकान् भगन्दरं गण्डमालां च|
अतिकार्श्यमतिस्थौल्यं स्वेदमथश्लीपदं गुदे कीलान्|
दंष्ट्राविषं समूलं गरप्रयोगान् सुघोरांश्च|
अभिचारमरातिकृतं दुःस्वप्नं भौतिकीं तथा बाधाम्|
पाप्माऽलक्ष्मीं चेयं गुलिका शमयेच्छिवा नाम्ना|
वृष्याऽऽयुष्या धन्या कान्तियशःश्रीविबोधिनी मेध्या|
कुरुते नृपवल्लभतां जयं विवादे च वक्त्रस्था|
जितखलतिवलीपलिता जीवयति सुखं शतद्वयं शरदाम्|
वर्षद्वयप्रयोगाद्वर्षशतचतुष्टयं जीवेत्||१६९||
śilāhvādityādinā śivā gulikā| ṣōḍaśapalaṁ śilāhvāt triphalādīnāṁ ṣaṇṇāṁ ṣaṭsu kvāthēṣu kramēṇa tatraikaikatra kvāthē tristrirbhāvayēt| bhāvanākvāthasya cēhaiva vidhānamuktam| tēna triphalādiṣaṭkānyatamadravyaṁ śilājatusamatvāt ṣōḍaśapalaṁ kāryam| tatra cāṣṭaguṇaṁ jalaṁ datvā kvathitēnāṣṭāṁśaśiṣṭēna tēna samaṁ śilājatu bhāvyam| tadanantaramēva ca gōmūtrēṇaivaṁ vārān bhāvayēt| anantaraṁ ca kṣīrē sakr̥dēkavāraṁ bhāvayēt| mūtraṁ kṣīraṁ ca kvāthavacchilājatusamamēva vijñēyam| ēvaṁ kramēṇa triphalādikvāthairiti kramō vyākhyātaḥ| ēvaṁ dvāviṁśativārān bhāvayēt| tataḥ punaḥ saptavāran bhāvayēt| kēnētyāha-kākōlyādikvāthēna| kharanādē-karkaṭaśr̥ṅgī śrāvaṇī cātrādhikē paṭhitē| kākōliyugmaṁ kākōlī kṣīrakākōlī ca| ghanaṁ mustam, vahniścitrakaḥ, mēdāyugmaṁ mēdā mahāmēdā ca| tē hi prasiddhē| jīvakadvayaṁ, jīvantī jīvakaṁ ca| nikumbhō dantī| vidārīyugmaṁ vidārī kṣīravidārī ca| vīrā svanāmikā (mahāśatāvarī)| varī śatāvarī| madhuphalā drākṣā| aṁśumatīdvayaṁ sālaparṇī pr̥śniparṇī ca| itthamanēna prakārēṇa bhāvitaṁ girijaṁ karkaśr̥ṅgyādibhiḥ pañcabhiḥ pratyēkaṁ dvipalairyuñjyādyōgaṁ nayēt| atra kharanādē 'puṣkaramūlama'pi paṭhitam| tālīsapatrakuḍavādīṁśca yuñjyāditi sambadhyatē| kṣīraśuklātavakṣīryōratra palaṁ karṣadvayaṁ ca| yayōḥ palānyuktāni kharanādē pañca| tailādibhiśca dvipalādidviguṇābhiryuñjyāt| dvipalādērdviguṇatvam| ēvañca tailādīnāṁ dvandvāt strīliṅgaiḥ sāmānidhakaraṇyaṁ syāt| tēna tailaṁ dvipalaṁ tatō dviguṇaṁ ghr̥taṁ catvāri palāni| tatō dviguṇaṁ kṣaudramaṣṭau palāni| tatō dviguṇā śarkarā ṣōḍaśapalāni| tatō'nantara-makṣasamāḥ karṣikā gulikāḥ kāryāḥ| tāsāṁ gulikānāṁ madhyāt pratidinamēkāṁ gulikaṁ khādēt| atra ca gulikāyāṁ dōṣādyapēkṣaṁ kṣīrādīnāmanyatamamanupānamiṣṭam| atra ca laghvannaṁ yūṣādibhirarthāt kaphādiṣu bhōjyaṁ tasmiṁśca jīrṇē| ajīrṇē varjyamityarthaḥ| piśitaniryūhō māṁsarasaḥ| ēṣa ēva kramaḥ saptāhamātraṁ vidhēyaḥ| mātraśabdēna dōṣādyapēkṣamādhikyamapi pradarśayati| parataśca saptāhādicchayā kramāt sarvānnīnō bhavēt na tu tvarayā| ēṣā ca gulikā prāgbhaktamapyuttarabhaktamapi na virudhyatē| nirapāyā asyāmupayujyamānāyāmapāyō nāśaṅkyatē| ēṣā ca parihārasukhā yantraṇānanvitētyarthaḥ| ēṣā cōpa yōjitā satī prabalamapi vātaśōṇitamūrustambhādikaṁ ca jayati| dōṣaśabdēna rōgaparyāyēṇa bhagādīnāṁ sambandhaḥ| mukhādigadāṁśca tāṁstāniti svasvādhyāyanirdiṣṭān| iyaṁ ca gulikā nāmnā śivā pāpmānamalakṣmīṁ ca śamayēt vr̥ṣyādisvarūpā ca| vaktrasthā vivādē jayañca kurutē| ēṣā ca jitakhalyādikā satī śaradāṁ saṁvatsarāṇāṁ śatadvayaṁ puruṣaṁ sukhaṁ jīvayati| asyāśca varṣadvayaprayōgātpuruṣō varṣaśatacatuṣṭayaṁ jīvēt|| 169||
Adhikarana shilAjatukalpopasaMhAraH (170) · Śloka 170
na sō'sti rōgō bhuvi sādhyarūpō 'jatvaśamajaṁ yaṁ na jayēt prasahya|
tatkālayōgairvidhivat prayuktaṁ svasthasya cōrjāṁ vipulāṁ dadhāti|
amaramandiramandarasambhavāt śatapalaṁ girijādupōjaya|
yadi jarāmayaduḥkhavivarjitāṁ suciramicchasi jīvitasantatim|
daśaguṇamupayuṅktē yaḥ śataṁ śailajātāt laghuhitamitabhōjī varjayan varjanīyān|
satatasamanuṣaktān varjitān vaidyavr̥ndai rvidhamati sagadaughān nēkṣatē cāyuṣō'ntam|
samudbabhūvāmr̥tamanthanōtthaḥ svēdaḥ śilābhyō'mr̥tavān girēḥ prāk|
yō mandarasyātmabhuvāhitāya nyastaḥ sa śailēṣu śilājarūp||170||
View original
न सोऽस्ति रोगो भुवि साध्यरूपो ऽजत्वशमजं यं न जयेत् प्रसह्य|
तत्कालयोगैर्विधिवत् प्रयुक्तं स्वस्थस्य चोर्जां विपुलां दधाति|
अमरमन्दिरमन्दरसम्भवात् शतपलं गिरिजादुपोजय|
यदि जरामयदुःखविवर्जितां सुचिरमिच्छसि जीवितसन्ततिम्|
दशगुणमुपयुङ्क्ते यः शतं शैलजातात् लघुहितमितभोजी वर्जयन् वर्जनीयान्|
सततसमनुषक्तान् वर्जितान् वैद्यवृन्दै र्विधमति सगदौघान् नेक्षते चायुषोऽन्तम्|
समुद्बभूवामृतमन्थनोत्थः स्वेदः शिलाभ्योऽमृतवान् गिरेः प्राक्|
यो मन्दरस्यात्मभुवाहिताय न्यस्तः स शैलेषु शिलाजरूप्||१७०||
śilājatūpasaṁhniyatē| bhuvi sa rōgaḥ sādhyarūpaḥ sādhyasvarūpaḥ nāsti yaṁ rōgamaśmajaṁ jatu prasahyākramya na jayēt| taccāśmajaṁ jatu kālē yōgyaiśca yōgairvidhivacchāstravidhinā prayuktaṁ svasthasya ca nīrōgasyāpi vipulāmūrjāṁ dadhāti| kamapyadhikr̥tyōcyatē| tvaṁ yadi jarādivarjitāṁ suciraṁ bahukālaṁ jīvitasantatimāyuṣaḥ samūhamicchasi tarhi palaśataṁ girijādapayōjaya| kimbhūtādāha-amaramandiramandarasambhavādamarāṇāṁ dēvānāṁ yanmandiraṁ vāsavēśma yō mandaraḥ mukhyō giriḥ tatra sambhavō yasya tasmāt| yaḥ puruṣaḥ śailajātāt girijāddaśaguṇaṁ sahasraṁ laghvādibhōjī varjanīyāṁśca varjayannupayuṅktē sa puruṣō vyādhisamūhān vidhamati nāśayati| āyuṣaścāntaṁ nēkṣatē na paśyati| kimbhūtān gadaughānāha-satatasamanuṣaktāṇ ajayyatvādanubaddhān vaidyavr̥ndairvarjitāṁśca| purā amr̥tamathanē manthanagirērmandarasya śramasvēdō'mr̥tēna yuktaḥ prathamamudbabhūva| yō'mr̥tavān girēḥ svēdaḥ sa ēvātmabhuva brahmaṇā lōkahitāya śilājarūpēṇa śailēṣu himavadādiṣu nyastaḥ| iti śilājatukalpaḥ|| 170||
Adhikarana atha tApyakalpaH (171) · Śloka 171
suvarṇaśailaprabhavō viṣṇunā kāñcanō rasaḥ|
tāpīkirātacīnēṣu yavanēṣu ca nirmitaḥ|
tāpyāṁ sūryāṁśusantaptō mādhavē māsi dr̥śyatē|
madhuraḥ kāñcanābhāsaḥ sāmlō rajatasannibhaḥ|
kiñcitkaṣāya ubhayaḥ śītaḥ pākē kaṭurlaghuḥ|
śilāniryāsavaccātra kulatthādīn parityajēt||171||
View original
सुवर्णशैलप्रभवो विष्णुना काञ्चनो रसः|
तापीकिरातचीनेषु यवनेषु च निर्मितः|
ताप्यां सूर्यांशुसन्तप्तो माधवे मासि दृश्यते|
मधुरः काञ्चनाभासः साम्लो रजतसन्निभः|
किञ्चित्कषाय उभयः शीतः पाके कटुर्लघुः|
शिलानिर्यासवच्चात्र कुलत्थादीन् परित्यजेत्||१७१||
itastāpyaḥ-suvarṇaśailaprabhavaḥ kāñcanō rasāstāpyādiṣu dēśēṣu viṣṇunā nirmitaḥ| tāpī madhyadēśaprasiddhā tasyāṁ sūryāṁśubhiḥ santaptaḥ sa mādhavē vaiśākhē māsi dr̥śyatē| sa ca dvividhaḥ ēkaḥ kāñcanābhāsō madhuraśca| dvitīyō rajatasannibhō'mlaśca| ubhayō'pi kiñcitkaṣāyarasaḥ kaṭukō laghuśca| śilājatuvacca tāpyē'pi kulatthādīn parityajēdvarjayēt|| 171||
Adhikarana utpattiH, svarUpaM guNAshca (172) · Śloka 172
na tanniṣēvī jarasābhibhūyatē na pannagairnāpi garairna vr̥ścikaiḥ|
na pāṇḍumēhajvaraśōphayakṣmabhi- rna kaṇṭhanētraśravaṇatvagāmayaiḥ||172||
View original
न तन्निषेवी जरसाभिभूयते न पन्नगैर्नापि गरैर्न वृश्चिकैः|
न पाण्डुमेहज्वरशोफयक्ष्मभि- र्न कण्ठनेत्रश्रवणत्वगामयैः||१७२||
yaśca taṁ niṣēvatē sa jarasā nābhibhūyatē nāpi pannagādibhiḥ|
Adhikarana vividhAnupAnairupayogaH (173) · Śloka 173
sōdaśvitkkō mākṣikadhātuḥ saghr̥tō vā- sakṣaudrō vā kṣaudraghr̥tābhyāṁ sahitō vā|
sāmbhaskō vā tailayutō vā vinihantā tvagdōṣāṇāṁ sarvaviṣāṇāṁ sa garāṇām||173||
View original
सोदश्वित्क्को माक्षिकधातुः सघृतो वा- सक्षौद्रो वा क्षौद्रघृताभ्यां सहितो वा|
साम्भस्को वा तैलयुतो वा विनिहन्ता त्वग्दोषाणां सर्वविषाणां स गराणाम्||१७३||
akṣādīnāṁ parvataniryāsēna śilājatunā yutānāmēkō bhāgō dvitīyō mākṣikadhātōḥ tanmadhumiśraṁ lihyāt|| 173||
Adhikarana pANDau akShAdibhiH prayogaH (174) · Śloka 174
akṣadrākṣāyōmalamustāmalakānāṁ savyōṣāṇāṁ parvataniryāsayutānām|
datvā tulyaṁ mākṣikadhātuṁ madhumiśraṁ lihyātpāṇḍuvyādhyabhibhūtaḥ śivamicchan||174||
View original
अक्षद्राक्षायोमलमुस्तामलकानां सव्योषाणां पर्वतनिर्यासयुतानाम्|
दत्वा तुल्यं माक्षिकधातुं मधुमिश्रं लिह्यात्पाण्डुव्याध्यभिभूतः शिवमिच्छन्||१७४||
akṣādīnāṁ parvataniryāsēna śilājatunā yutānāmēkō bhāgō dvitīyō mākṣikadhātōḥ tanmadhumiśraṁ lihyāt| subōdham|| 174||
Adhikarana pANDvAdau piNDI (175) · Śloka 175
aṁśaḥ śuṇṭhyā lōhamalāṁśō badarāṁśaḥ pippalyaṁśō mākṣikadhāturddhiguṇāṁśaḥ|
kṣaudraṁ kāmaṁ kr̥ṣṇatilānāmapi cāṁśaḥ śrēṣṭhā piṇḍī pāṇḍuvikāraśvayathughnī||175||
View original
अंशः शुण्ठ्या लोहमलांशो बदरांशः पिप्पल्यंशो माक्षिकधातुर्द्धिगुणांशः|
क्षौद्रं कामं कृष्णतिलानामपि चांशः श्रेष्ठा पिण्डी पाण्डुविकारश्वयथुघ्नी||१७५||
śuṇṭhyādināṁ pañcānāmēka ēkō bhāgō mākṣikadhātōrdvau bhāgau kṣaudraṁ kāmamicchayā yōjayēdityēḥ piṇḍī śrēṣṭhā pāṇḍuvikāraśvayathughnī|| 175||
Adhikarana shoShaghnaH prayogaH (176) · Śloka 176
sāyaścūrṇaṁ mākṣikadhātuṁ madhumiśraṁ vyōṣōpētaṁ parvataniryāsamamētam|
kṣīrāhārō yō'valihānaḥ prayatātmā mr̥tyudvāraṁ śōṣamapōhatyacirēṇa||176||
View original
सायश्चूर्णं माक्षिकधातुं मधुमिश्रं व्योषोपेतं पर्वतनिर्यासममेतम्|
क्षीराहारो योऽवलिहानः प्रयतात्मा मृत्युद्वारं शोषमपोहत्यचिरेण||१७६||
ayaścūrṇādiyuktaṁ mākṣikadhātumavalihānaḥ kṣīrāhāraḥ san mr̥tyōrdvārabhūtaṁ rājayakṣmāṇamacirēṇāpōhati| ayaścūrṇādīni pañca samāni||176||
Adhikarana cakShUrogAdiShUpayogaH (177) · Śloka 177
lōhaṁ sarpirmākṣikadhāturmadhumātrā dhātrīcūrṇaṁ kēsaramambuprabhāvānām|
yōgaṁ kuryādēṣa sitābhāgavimiśra ścakṣurghrāṇaśrōtrarasajñānavibōdham||177||
View original
लोहं सर्पिर्माक्षिकधातुर्मधुमात्रा धात्रीचूर्णं केसरमम्बुप्रभावानाम्|
योगं कुर्यादेष सिताभागविमिश्र श्चक्षुर्घ्राणश्रोत्ररसज्ञानविबोधम्||१७७||
lōhādicūrṇamambuprabhavānāṁ padmānāṁ kēsaraṁ madhumātrā mākṣikasya stōkaṁ ēṣa yōgaḥ-ēṣāṁ samēna sitābhāgēna vimiśraścurādīnāṁ vibōdhaṁ karōti|| 177||
Adhikarana vArddhakye prayogaH (178) · Śloka 178
kr̥tvaikasthaṁ mākṣikadhātuṁ triphalāṁ ca bhrāṣṭrē paktvā yē sahaniṣkaṁ vilihanti|
pathyādāstān vārddhakadōṣā na bhajantē māturdōṣāstanyanivr̥ttāniva bālān||178||
View original
कृत्वैकस्थं माक्षिकधातुं त्रिफलां च भ्राष्ट्रे पक्त्वा ये सहनिष्कं विलिहन्ति|
पथ्यादास्तान् वार्द्धकदोषा न भजन्ते मातुर्दोषास्तन्यनिवृत्तानिव बालान्||१७८||
mākṣikadhātuṁ triphalāṁ cētyēkasthaṁ kr̥tvā miśrīkr̥tya bhrāṣṭrē paktvā saghr̥taṁ yē puruṣā avalihanti pathyādāḥ santastān vārddhakadōṣā jarādayō na bhajantē| yathā māturdōṣā stanyānnivr̥ttān bālān sambandhitvābhāvānna bhajantē|| 178||
Adhikarana jarAnAshano yogaH (179) · Śloka 179
samaśnatō mākṣikadhātucūrṇaṁ sarpirmadhubhyāṁ triphalā rajaśca|
śanaiḥ śanairyāti jarāvināśaṁ pratyantavāsādiva lōkayātrā||179||
View original
समश्नतो माक्षिकधातुचूर्णं सर्पिर्मधुभ्यां त्रिफला रजश्च|
शनैः शनैर्याति जराविनाशं प्रत्यन्तवासादिव लोकयात्रा||१७९||
mākṣikadhātucūrṇaṁ triphalācūrṇaṁ caikīkr̥tya sarpirmadhubhyāṁ samaśnataḥ puṁsō jarā śanaiḥ śanairvināśaṁ yāti| yathā pratyantavāsādgahvarē nivasanāt lōkayātrā vināśaṁ yāti| iti tāpyakalpaḥ|| 179||
Adhikarana vRuddhadArakakalpaH paricayo guNAshca (180) · Śloka 180
trikōṇakāṇḍā subahupratānā phalēṣu pītā kusumēṣu raktā|
patraiḥ sadugdhairmr̥durōmavaddhi stambūlatulyairghanakandamūlā|
pavanavivasvadṁśuvanitādiṣu kāmacarā vividhamanaḥ śarīragadavr̥ndanivr̥ttikarī|
bhuvi paramauṣadhirmahiṣavallarīti prathitā kvacidapi vr̥ddhadāraka iyantvapi vēllarikā||180||
View original
त्रिकोणकाण्डा सुबहुप्रताना फलेषु पीता कुसुमेषु रक्ता|
पत्रैः सदुग्धैर्मृदुरोमवद्धि स्तम्बूलतुल्यैर्घनकन्दमूला|
पवनविवस्वदंशुवनितादिषु कामचरा विविधमनः शरीरगदवृन्दनिवृत्तिकरी|
भुवि परमौषधिर्महिषवल्लरीति प्रथिता क्वचिदपि वृद्धदारक इयन्त्वपि वेल्लरिका||१८०||
itō vr̥ddhādārakaḥ| trikōṇakāṇḍādirūpā paramauṣadhī bhuvi mahiṣavallirīti prathitā| kvacidapi vr̥ddhadāraka iti, kvacidvēllarikēti ca| pavanādiṣu kāmacarā vātātapavyavāyādiṣu icchāvr̥ttirayantraṇā vividhānāṁ manōgadavr̥ndānāṁ śarīragadavr̥ndānāñca nivr̥ttikarī|| 180||
Adhikarana rasAyanaprayogaH (181) · Śloka 181
vasantē saṁgr̥hītānāṁ śōṣitānāmanātapē|
vr̥ddhādārakamūlānāṁ tulāṁ sañcūrṇya sarpiṣā|
āplāvya ghr̥tapātrasthāṁ dhānyē pakṣamupēkṣitām|
lihyādanupibētkṣīraṁ jīrṇē kṣīraghr̥tāśanaḥ|
tatprayōgājjarājīrṇē vr̥ddhō dārakatāmiyāt|
bhagnāsthirgadgadaḥ paṅguḥ kr̥śō hrasvō'nyarūpatām|
nirastāśēṣadōṣōtthanakhabhēdādyupadravaḥ|
apasmāragrahōnmādapāpmālakṣmīvivarjitaḥ|
dīptāgnirbalavān vāgmī jīvēdvarṣaśatāni ṣaṭ||181||
View original
वसन्ते संगृहीतानां शोषितानामनातपे|
वृद्धादारकमूलानां तुलां सञ्चूर्ण्य सर्पिषा|
आप्लाव्य घृतपात्रस्थां धान्ये पक्षमुपेक्षिताम्|
लिह्यादनुपिबेत्क्षीरं जीर्णे क्षीरघृताशनः|
तत्प्रयोगाज्जराजीर्णे वृद्धो दारकतामियात्|
भग्नास्थिर्गद्गदः पङ्गुः कृशो ह्रस्वोऽन्यरूपताम्|
निरस्ताशेषदोषोत्थनखभेदाद्युपद्रवः|
अपस्मारग्रहोन्मादपाप्मालक्ष्मीविवर्जितः|
दीप्ताग्निर्बलवान् वाग्मी जीवेद्वर्षशतानि षट्||१८१||
vasantē saṁgr̥hītādiguṇānāṁ vr̥ddhadārakamūlānāṁ tulāṁ palaśataṁ sañcūrṇya paścāt ghr̥tēnāplāvya ghr̥tapātrē sthitāṁ dhānyarāśau pakṣamupēkṣitāṁ pakṣādūrdhvaṁ lihyāt| anantarañca kṣīraṁ pibēt| jīrṇē ca kṣīraghr̥tāśanaḥ syāt| tatprayōgāddr̥ddhadārakaprayōgāddr̥ddhaḥ puruṣō varṇādīnāmabhinavānāṁ sambhavāddārakatāmatitaruṇatvamiyāt| bhagnāsthyādiścānyarūpatāṁ yathāsthitādvaiparītyaṁ yāti| tēna bhagnāsthiḥ śliṣṭasthirbhavati| gadgadō madhuravāk| paṅguḥ sugatiḥ| kr̥śaḥ sthūlaḥ| hrasvō dīrgha iti| nirastā apāstā aśēṣā vātādidōṣōtthā nakhabhēdādayaḥ sūtrasthānē paṭhitā upadravavyādhayō yēna| apasmārādivarjitō dīptāgnitvādiyuktaśca ṣaḍvarṣaśatāni jīvēt||181||
Adhikarana ashvagandhAyA prayogaH (182) · Śloka 182
cūrṇitairaśvagandhāyāḥ saṁyutaṁ triṁśatā palaiḥ|
tattulyaṁ dārakaṁ prāśya payasā sarpiṣā'thavā|
jīrṇē pūrvavadaśnīyādyō jīvētsa samāḥ śatam|
vājivēgō gajaprāṇaḥ surūpō bhāskaradyutiḥ||182||
View original
चूर्णितैरश्वगन्धायाः संयुतं त्रिंशता पलैः|
तत्तुल्यं दारकं प्राश्य पयसा सर्पिषाऽथवा|
जीर्णे पूर्ववदश्नीयाद्यो जीवेत्स समाः शतम्|
वाजिवेगो गजप्राणः सुरूपो भास्करद्युतिः||१८२||
aśvagandhāyāstriṁśatpalasya cūrṇēna tattulyamēva triṁśatpalaṁ vr̥ddhadārakasaṁyutaṁ payasā sarpiṣā vā prāśya tasmin jīrṇē pūrvavaditi kṣīraghr̥tābhyāṁ yaḥ puruṣō'śnīyātsa samāśataṁ varṣaśataṁ jīvēt vājivēgādiyutaśca bhavēt| bhāskaradyutiḥ sūryatējaḥ|| 182||
Adhikarana varIgokShurakAbhyAM prayogau (183) · Śloka 183
aśvagandhēna saṁyōjyau varīgōkṣurakau pr̥thak||183||
View original
अश्वगन्धेन संयोज्यौ वरीगोक्षुरकौ पृथक्||१८३||
aśvagandhāprakārēṇa vr̥ddhadārakaprayōgē śatāvarī yōjyā| tadvadēva gōkṣurakō'pi|| 183||
Adhikarana svaryaH prayogaH (184) · Śloka 184
yō lihyāt sarpiṣā cūrṇaṁ vr̥ddhadārakamūlajam|
saptāhaṁ yūṣabhaktāśī syātsa kinnaratulyavāk||184||
View original
यो लिह्यात् सर्पिषा चूर्णं वृद्धदारकमूलजम्|
सप्ताहं यूषभक्ताशी स्यात्स किन्नरतुल्यवाक्||१८४||
yō lihyādityādi| yaḥ puruṣō vr̥ddhadārakamūlajaṁ cūrṇaṁ sarpiṣā saha saptāhaṁ lihyājjīrṇē yūṣabhaktāśī ca syāt sa kinnarasamānavāk syāt|| 184||
Adhikarana shatAyuHkarAH prayogAH (185) · Śloka 185
svarasēna śatāvaryāḥ saptāhaṁ bhavitañca tat|
lihānaḥ pūrvavanmāsaṁ śataṁ jīvēnmahāmatiḥ|
lihyādvā madhusarpirbhyāṁ dhātrīsvarasabhāvitam|
kṣīrēṇa vā pivanmāsaṁ śataṁ jīvēdaruksudhīḥ|
vr̥ddhadārakamūlānāṁ rasaṁ kṣīrēṇa yaḥ pibēt|
tatkalkasiddhaṁ sarpirvā sa jīvēnnīrujaḥ śatam||185||
View original
स्वरसेन शतावर्याः सप्ताहं भवितञ्च तत्|
लिहानः पूर्ववन्मासं शतं जीवेन्महामतिः|
लिह्याद्वा मधुसर्पिर्भ्यां धात्रीस्वरसभावितम्|
क्षीरेण वा पिवन्मासं शतं जीवेदरुक्सुधीः|
वृद्धदारकमूलानां रसं क्षीरेण यः पिबेत्|
तत्कल्कसिद्धं सर्पिर्वा स जीवेन्नीरुजः शतम्||१८५||
tacca vr̥ddhadārakamūlacūrṇaṁ śatāvarīsvarasēna saptāhaṁ bhāvitaṁ pūrvavaditi sarpiṣā māsaṁ lihānō mahāmatiḥ san varṣaśataṁ jīvēt| dhātrīsvarasabhāvitasya vr̥ddhadārakamūlacūrṇasya māsaṁ madhusarpirbhyāṁ lēhanaṁ kṣīrēṇa pānaṁ vā| vyākhyāsamam| tatkalkasiddhamiti vr̥ddhadārakamūlakalkasiddham|| 185||
Adhikarana kuShThAdighnaH prayogaH (186) · Śloka 186
pītaṁ vēllarikāmūlaṁ gōmūtrēṇa sahōṣitam|
kuṣṭhagulmōdaragaraślīpadārśō'pacīrjayēt||186||
View original
पीतं वेल्लरिकामूलं गोमूत्रेण सहोषितम्|
कुष्ठगुल्मोदरगरश्लीपदार्शोऽपचीर्जयेत्||१८६||
sahōṣitaṁ bhāvitam|| 186||
Adhikarana shlIpadAdighno yogaH (187) · Śloka 187
pippalī triphalā dārvī mahauṣadhapunarnavāḥ|
pr̥thagdaśapalāḥ sarvaistulyāṁśō vr̥ddhadārakaḥ|
dhānyāmlapītastaccurṇō jīrṇē svacchandabhōjanaḥ|
ślīpadāmamarudvardhmagulmōdaragarān harēt||187||
View original
पिप्पली त्रिफला दार्वी महौषधपुनर्नवाः|
पृथग्दशपलाः सर्वैस्तुल्यांशो वृद्धदारकः|
धान्याम्लपीतस्तच्चुर्णो जीर्णे स्वच्छन्दभोजनः|
श्लीपदाममरुद्वर्ध्मगुल्मोदरगरान् हरेत्||१८७||
pippalyādīni sapta pr̥thagdaśapalāni sarvaiḥ samō vr̥ddhadārakaḥ| subōdham| āmamarudāmavātaḥ|| 187||
Adhikarana prayogAntaram (188) · Śloka 188
śauṇḍī viśvavarādvīpivēllamustāḥ samāṁśakāḥ|
tulyavēllarikāmūlāḥ sājyakṣaudrāstathā guṇāḥ||188||
View original
शौण्डी विश्ववराद्वीपिवेल्लमुस्ताः समांशकाः|
तुल्यवेल्लरिकामूलाः साज्यक्षौद्रास्तथा गुणाः||१८८||
śauṇḍyādīnyaṣṭau samabhāgāni sarvaiḥ samaṁ vēllarikāmūlam| asyājyakṣaudrabhyāṁ prayōgaḥ| tathā guṇāḥ iti ślīpadādīn jayēyuḥ| śauṇḍī pippalī| varā phalatrayam|| 188||
Adhikarana pa~jcashatavarShAyuHkaro yogaH (189) · Śloka 189
tatphalāt svarasaṁ karṣaṁ lihaṁstulyājyamākṣikam|
gavyaṁ pibēdanu payō māhiṣaṁ vā yathēṣṭabhuk|
pañcāhēna jayētkāsān saptāhēna tvagāmayān|
mahākuṣṭhāni māsēna bhavēnmāsadvayēna tu|
pañcavarṣaśatāyuṣkō dhīmēdhābalarūpavān||189||
View original
तत्फलात् स्वरसं कर्षं लिहंस्तुल्याज्यमाक्षिकम्|
गव्यं पिबेदनु पयो माहिषं वा यथेष्टभुक्|
पञ्चाहेन जयेत्कासान् सप्ताहेन त्वगामयान्|
महाकुष्ठानि मासेन भवेन्मासद्वयेन तु|
पञ्चवर्षशतायुष्को धीमेधाबलरूपवान्||१८९||
vr̥ddhadārakaphalasvarasasya karṣastāvadēvājyaṁ tāvadēva kṣaudramiti lihan gavyaṁ payō'nu pibēnmāhiṣaṁ vā payaḥ| vyākhyāsamam||189||
Adhikarana sahasrAyuHkaro yogaH (190) · Śloka 190
vēllarīphalamūlānāṁ pippalyāśca samaṁ rajaḥ|
vēllarīphalamūlōtthasvarasēnaiva bhāvayēt|
amr̥tāyā rasēnā'nu tataḥ śuṣkaṁ ghr̥tāplutam|
nikhanēd ghr̥takumbhasthaṁ karīṣē bahusañcayē|
māsāduddhr̥tya taṁ lēhaṁ yō varṣamupayōjayēt|
sahasrāyuḥ sa jarasā sahasā nābhibhūyatē||190||
View original
वेल्लरीफलमूलानां पिप्पल्याश्च समं रजः|
वेल्लरीफलमूलोत्थस्वरसेनैव भावयेत्|
अमृताया रसेनाऽनु ततः शुष्कं घृताप्लुतम्|
निखनेद् घृतकुम्भस्थं करीषे बहुसञ्चये|
मासादुद्धृत्य तं लेहं यो वर्षमुपयोजयेत्|
सहस्रायुः स जरसा सहसा नाभिभूयते||१९०||
ēkō bhāgō vēllaryāḥ phalamūlānāṁ cūrṇasya| dvitīyaḥ pippalīrajasaḥ| ētadvēllarīphalamūlasvarasēnaiva bhāvayēt| anantaraṁ guḍūcīrasēna bhāvayēt| tataḥ śōṣayitvā ghr̥tēnā''plāvya ghr̥takumbhasthaṁ bahusañcayē karīṣē gōmayē nikhanēt| tatō vyākhyāsamam| iti vr̥ddhadārakakalpaḥ|| 190||
Adhikarana kuShThasya rasAyanaprayogaH (191) · Śloka 191
kuṣṭhacūrṇatulāṁ kṣaudraghr̥tasya dvitulānvitām|
dhānyarāśau dinaśataṁ nihitāmupayōjayēt|
sugandhikāyō dr̥kśrōtrasvaravarṇēṣvatīndriyaḥ|
gatavyādhijarō jīvēt saptavarṣaśatāni nā||191||
View original
कुष्ठचूर्णतुलां क्षौद्रघृतस्य द्वितुलान्विताम्|
धान्यराशौ दिनशतं निहितामुपयोजयेत्|
सुगन्धिकायो दृक्श्रोत्रस्वरवर्णेष्वतीन्द्रियः|
गतव्याधिजरो जीवेत् सप्तवर्षशतानि ना||१९१||
kuṣṭhasya prayōga ucyatē| kuṣṭhacūrṇapalaśataṁ ghr̥tapalaśataṁ caikīkr̥tya dhānyarāśau dinaśatasthitaṁ tataḥ puruṣa upayōjayan sugandhikāyō bhavati| dr̥gādiṣu cātīndriyō'tiśayēnāścaryabhūtatvāt| gatavyādhijaraśca saptavarṣaśatāni jīvēt| iti kuṣṭhasya prayōgaḥ||191||
Adhikarana kuTIprAveshikasyopasaMhAraH (192) · Śloka 192
kuṭīpravēśaḥ kṣaṇināṁ paricchadavatāṁ hitaḥ|
atō'nyathā tu yē tēṣāṁ sauryamārutikō vidhiḥ||192||
View original
कुटीप्रवेशः क्षणिनां परिच्छदवतां हितः|
अतोऽन्यथा तु ये तेषां सौर्यमारुतिको विधिः||१९२||
ētē ca sarvē prayōgāḥ kuṭīpravēśamadhikr̥tyōktāḥ ataḥ sa ēvō pasaṁhniyatē-kṣaṇināmanyaprayōjanarahitānāṁ paricchadavatāñca kuṭīpravēśō hitaḥ| paricchadō'nēkavidhamupakaraṇam| atō yathōktādanyathā vaiparītyēna yē kṣaṇinaḥ paricchadavantaśca na bhavanti tēṣāṁ sauryamārutikō vidhirhitaḥ| (kuṭīpravēśaḥ kṣamiṇāṁ paricchadavatāṁ hitaḥ iti carakapāṭhaḥ| kuṭīprāvēśikavātātapikayōrviṣayaprardanāyāha-kuṭīpravēśa ityādi| kṣamiṇāṁ kr̥takṣamāṇāṁ na putradārakuṭumbadhanaparyēṣaṇāparyākulānāmityarthaḥ| paricchadavatāṁ sarvōpakaraṇavatāmiti yāvat| iti jējjaṭaḥ)|| 192||
Adhikarana vAtAtapikAH yogAH (193) · Śloka 193
vātatapasahā yōgā vakṣyantē'tō viśēṣataḥ|
sukhōpacārā bhraṁśē'pi yē na dēhasya bādhakāḥ||193||
View original
वाततपसहा योगा वक्ष्यन्तेऽतो विशेषतः|
सुखोपचारा भ्रंशेऽपि ये न देहस्य बाधकाः||१९३||
vātātapasahā ityādi subōdham|| 193||
Adhikarana vividhAH yogAH (194) · Śloka 194
śītōdakaṁ payaḥ kṣaudraṁ ghr̥tamēkaikaśō dviśaḥ|
triśaḥ samastamathavā prākpītaṁ sthāpēdvayaḥ||194||
View original
शीतोदकं पयः क्षौद्रं घृतमेकैकशो द्विशः|
त्रिशः समस्तमथवा प्राक्पीतं स्थापेद्वयः||१९४||
śītōdakādikamēkaikaṁ vā dvē dvē vā trīṇi trīṇi vā samastamēva vā prākpītaṁ vayaḥ sthāpayēt jīrṇatvādrakṣēt|| 194||
Adhikarana vividhA yogAH (195) · Śloka 195
harītakīmāgadhikākṣadhātrī ścūrṇīkr̥tā lōharajōvimiśrāḥ|
sarpirmadhubhyāmadataḥ śarīraṁ kālāgradūtī na jarā dunōti||195||
View original
हरीतकीमागधिकाक्षधात्री श्चूर्णीकृता लोहरजोविमिश्राः|
सर्पिर्मधुभ्यामदतः शरीरं कालाग्रदूती न जरा दुनोति||१९५||
harītakyādikaṁ madhusarpirbhyāṁ sahādatō bhakṣayataḥ puṁsaḥ śarīraṁ kālasyāgradūtī jarā na dunōti nōpatāpayati|| 195||
Adhikarana vividhA yogAH (196) · Śloka 196
harītakīmāgadhikāviḍaṅga śaśāṅkalēkhāmalakacchāvīnām|
sitōpalātailaghr̥tānvitānāṁ rōgā na lēḍhāramabhidravanti||196||
View original
हरीतकीमागधिकाविडङ्ग शशाङ्कलेखामलकच्छावीनाम्|
सितोपलातैलघृतान्वितानां रोगा न लेढारमभिद्रवन्ति||१९६||
harītakyādīnāṁ sitōpalādyanvitānāṁ lēḍhāraṁ lihānaṁ puruṣaṁ rōgā nābhidravanti nābhidhāvanti| āmalakacchavirāmalakaphalaṁ tyājitāsthi|| 196||
Adhikarana vividhA yogAH (197) · Śloka 197
triphalāmasanōdakēna piṣṭāṁ rajanīṁ paryuṣitāmayaḥ kapālē|
madhunā madhurāṁ lihan hinasti sthavimānaṁ jarasaṁ gadāṁśca sarvān||197||
View original
त्रिफलामसनोदकेन पिष्टां रजनीं पर्युषितामयः कपाले|
मधुना मधुरां लिहन् हिनस्ति स्थविमानं जरसं गदांश्च सर्वान्||१९७||
asanōdakēna bījakajalēna piṣṭāṁ triphalāṁ rajanīṁ rātrimayaḥkapālē śastrapātrē madhunā mākṣikēṇa madhurāmāpāditamādhuryāṁ lihan puruṣaḥ sthavimādikaṁ hinasti nāśayati|| 197||
Adhikarana vividhA yogAH (198) · Śloka 198
khadirāsanayūṣabhāvitāyā- striphalāyā ghr̥tamākṣikaplutāyāḥ|
niyamēna narā niṣēvitārō yadi jīvantyajarāḥ kimatra citram||198||
View original
खदिरासनयूषभाविताया- स्त्रिफलाया घृतमाक्षिकप्लुतायाः|
नियमेन नरा निषेवितारो यदि जीवन्त्यजराः किमत्र चित्रम्||१९८||
khadirādikvāthabhāvitāyāstriphalāyāḥ prayōgaḥ subōdhaḥ||198||
Adhikarana vividhA yogAH (199) · Śloka 199
asanasvarasēna bhāvitānā mabhayānāṁ saviḍaṅgataṇḍulānām|
madhulōharajōghr̥tāplutānāṁ na hi lēḍhāramabhidravanti rōgāḥ||199||
View original
असनस्वरसेन भाविताना मभयानां सविडङ्गतण्डुलानाम्|
मधुलोहरजोघृताप्लुतानां न हि लेढारमभिद्रवन्ति रोगाः||१९९||
abhayānāmādau viḍaṅgataṇḍulairyōjanamanantaramasanōdakēna bhāvanaṁ tatō madhvādibhiryōjanam| subōdham|| 199||
Adhikarana vividhA yogAH (200) · Śloka 200
bījakasya rasamaṅgulihāryaṁ śarkarāmadhughr̥taṁ triphalāṁ ca|
śīlayatsu puruṣēṣu jarattā svāgatāpi vinivarttata ēva||200||
View original
बीजकस्य रसमङ्गुलिहार्यं शर्करामधुघृतं त्रिफलां च|
शीलयत्सु पुरुषेषु जरत्ता स्वागतापि विनिवर्त्तत एव||२००||
aṅgulihāryō yō'ṅgulyā āhartuṁ śakyatē tam| ēvaṁvidhaṁ prayōgaṁ śīlayatsvatiśayēnāgatāpi jarattā vinivarttatē| vr̥ttasya nāma manasi sphuratyēva|| 200||
Adhikarana vividhA yogAH (201) · Śloka 201
darvīpralēpastriphalākaṣāyaḥ sitōpalātailamadhupragāḍhaḥ|
sappilīnāgaralōharēṇu stanōḥ sapatniṁ jarasaṁ nihanti||201||
View original
दर्वीप्रलेपस्त्रिफलाकषायः सितोपलातैलमधुप्रगाढः|
सप्पिलीनागरलोहरेणु स्तनोः सपत्निं जरसं निहन्ति||२०१||
triphalāyāḥ kaṣāyō ghanatvēna darvīpralēpḥ sitōpalādibhiḥ pragāḍhaḥ pippalyādibhiryuktastanōḥ śarīrasya sapatnīṁ jarasaṁ nihanti|
Adhikarana vividhA yogAH (202) · Śloka 202
phalatrayatryūṣaṇacūrṇayuktāṁ drākṣāṁ sasarpirmadhuśarkarāṁ ca|
kṣīrānupānaṁ puruṣā lihantō jīvanti nirddhūtajarāvikārāḥ||202||
View original
फलत्रयत्र्यूषणचूर्णयुक्तां द्राक्षां ससर्पिर्मधुशर्करां च|
क्षीरानुपानं पुरुषा लिहन्तो जीवन्ति निर्द्धूतजराविकाराः||२०२||
phalatrayādicūrṇayuktāṁ sarpirādiyutāñca drākṣāṁ kṣīrānupānaṁ lihantaḥ puruṣā nirddhūtajarāvikārā jīvanti|| 202||
Adhikarana vividhA yogAH (203) · Śloka 203
harītakīṁ sarpiṣi sampraptāya samaśnatastat pibatō ghr̥taṁ ca|
bhavēccirasthāyi balaṁ śarīrē sakr̥tkr̥taṁ sādhu yathā kr̥tajñē||203||
View original
हरीतकीं सर्पिषि सम्प्रप्ताय समश्नतस्तत् पिबतो घृतं च|
भवेच्चिरस्थायि बलं शरीरे सकृत्कृतं साधु यथा कृतज्ञे||२०३||
sarpiṣi ghr̥tē harītakīṁ sampratāpya tāmēva samaśnatastadēva ca ghr̥tamanupibataḥ śarīrē balaṁ cirasthāyi bhavati tathā yathā kr̥tajñē puruṣē sakr̥dēkavāramēva kr̥taṁ yatkiñcit sādhu cirasthāyi bhavati|| 203||
Adhikarana vividhA yogAH (204) · Śloka 204
ārāccitānāṁ kalaśaṁ purāṇaṁ dhatrīphalānāṁ madhunaśca pūrṇam|
saṁvatsarārddhaṁ nihitaṁ yavēṣu niṣēvamāṇō jarasaṁ nihanti||204||
View original
आराच्चितानां कलशं पुराणं धत्रीफलानां मधुनश्च पूर्णम्|
संवत्सरार्द्धं निहितं यवेषु निषेवमाणो जरसं निहन्ति||२०४||
mr̥ṇmayaṁ purāṇaṁ kalāśamārāccitānāṁ bahukālasañcitānāṁ dhātrīphalānāṁ mākṣikasya ca pūrṇaṁ yavarāśau saṁvatsarārddhaṁ ṣaṇmāsaṁ nihitaṁ niṣēvamāṇaḥ puruṣō jarasaṁ nihanti| pūraṇayōgēna ṣāṣṭhī| atra ca yathāprayōgaṁ guṇātiśayaḥ|| 204||
Adhikarana vividhA yogAH (205) · Śloka 205
dhātrīkr̥mighnāsanasāracūrṇa satailasarpirmadhulōharēṇu|
niṣēvamāṇasya bhavēnnarasya tāruṇyalāvaṇyamapi praṇaṣṭam||205||
View original
धात्रीकृमिघ्नासनसारचूर्ण सतैलसर्पिर्मधुलोहरेणु|
निषेवमाणस्य भवेन्नरस्य तारुण्यलावण्यमपि प्रणष्टम्||२०५||
dhātryādikaṁ niṣēvamāṇasya tāruṇyaṁ lāvaṇyañca praṇaṣṭamapi bhavati|| 205||
Adhikarana vividhA yogAH (206) · Śloka 206
navāmalakaśuktayō madhu ghr̥taṁ rajaścāyasaṁ catuṣṭayamayōghaṭasthamiti cūrṇitaṁ vatsaram|
kramēṇa lihataḥ payō'nupibataśca pathyāśina ściraṁ bhavati jīvitaṁ kṣayamupaiti pr̥thvī jarā||206||
View original
नवामलकशुक्तयो मधु घृतं रजश्चायसं चतुष्टयमयोघटस्थमिति चूर्णितं वत्सरम्|
क्रमेण लिहतः पयोऽनुपिबतश्च पथ्याशिन श्चिरं भवति जीवितं क्षयमुपैति पृथ्वी जरा||२०६||
navānāmāmalakānāṁ śuktayō dalāni madhughr̥tamayōrajaścētyētaccatuṣṭaymarthāt samaṁ cūrṇakaraṇayōgyaṁ kālamayōghaṭē sthitaṁ tatastaccūrṇitaṁ kramēṇa stōkābhivr̥ddhyā vatsaraṁ lihatō'nu payaḥ pibataḥ puṁsaḥ pathyāśinaḥ satō jīvitaṁ ciraṁ bhavati jarā ca pr̥thvī vistīrṇāpi kṣayamēti|| 206||
Adhikarana shvadaMShTrAdicUrNam (207) · Śloka 207
cūrṇa śvadaṁṣṭrāmalakāmr̥tānāṁ lihan sasarpirmadhubhāgayuktam|
vr̥ṣasthiraḥśāntavikāraduḥkhaḥ samāḥ śataṁ jīvati kr̥ṣaṇakēśaḥ||207||
View original
चूर्ण श्वदंष्ट्रामलकामृतानां लिहन् ससर्पिर्मधुभागयुक्तम्|
वृषस्थिरःशान्तविकारदुःखः समाः शतं जीवति कृषणकेशः||२०७||
śvadaṁṣṭrādicūrṇaṁ vyākhyāsamam|| 207||
Adhikarana viDa~ggaprayogAH (208) · Śloka 208
viḍaṅgasāraṁ madhukaṁ ca piṣṭaṁ bhalātakakvāthamadhupragāḍham|
arśāsi jantūṁśca jayatyudīrṇān vahniṁ ca sandhukṣayati kṣaṇēna|
viḍaṅgabhallātakacitrakāṇāṁ guḍōttarāṇāmabhayānvitānām|
tailēna cūrṇāni niṣēvamāṇān śarīriṇō nōpatapanti rōgāḥ|
viḍaṅgabhallātakanāgarāṇi yē'śnanti sarpirmadhusaṁyutāni|
jarānadīṁ rōgataraṅgiṇīṁ tē lāvaṇyayuktāḥ puruṣāstaranti|
viḍaṅgakalkaṁ svarasēna dhātryāḥ kṣaudrēṇa yuktaṁ ca pibēnnarō yaḥ|
drākṣārasakṣaudrapariplutaṁ vā vijitya rōgān sa bhavēcchatāyuḥ||208||
View original
विडङ्गसारं मधुकं च पिष्टं भलातकक्वाथमधुप्रगाढम्|
अर्शासि जन्तूंश्च जयत्युदीर्णान् वह्निं च सन्धुक्षयति क्षणेन|
विडङ्गभल्लातकचित्रकाणां गुडोत्तराणामभयान्वितानाम्|
तैलेन चूर्णानि निषेवमाणान् शरीरिणो नोपतपन्ति रोगाः|
विडङ्गभल्लातकनागराणि येऽश्नन्ति सर्पिर्मधुसंयुतानि|
जरानदीं रोगतरङ्गिणीं ते लावण्ययुक्ताः पुरुषास्तरन्ति|
विडङ्गकल्कं स्वरसेन धात्र्याः क्षौद्रेण युक्तं च पिबेन्नरो यः|
द्राक्षारसक्षौद्रपरिप्लुतं वा विजित्य रोगान् स भवेच्छतायुः||२०८||
viḍaṅgasārādikaṁ viḍaṅgabhallātakādikaṁ ca| guḍōttaraṁ guḍādhikam| tailēnōpayujyatē| yē puruṣā viḍaṅgādikamaśnanti tē jarānadīṁ lāvaṇyayuktāstaranti| kimbhūtāmāha-rōgataraṅgiṇīṁ rōgā ēva hyavagāḍhatvāttaraṅgāḥ| jarōpaśamē puruṣasya yatō lāvaṇyādikaṁ syāt| viḍaṅgakalkasya dhātrīrasakṣaudrābhyāṁ vā drākṣārasakṣaudrābhyāṁ vā prayōgaḥ|| 208||
Adhikarana pippalItaNDulaprayogaH (209) · Śloka 209
cūrṇaṁ samaṁ māgadhikākaṇānāṁ viḍaṅgacurṇēna sacitrakēṇa|
niṣēvamāṇō madhurailamiśraṁ vayaḥparīṇāmajalē na majjēt||209||
View original
चूर्णं समं मागधिकाकणानां विडङ्गचुर्णेन सचित्रकेण|
निषेवमाणो मधुरैलमिश्रं वयःपरीणामजले न मज्जेत्||२०९||
māgadhikākaṇānāṁ pippalītaṇḍulānāṁ cūrṇaṁ sacitrakēṇa viḍāṅgacūrṇēna samaṁ citrakaviḍaṅgacūrṇasamaṁ pippalīcūrṇamityarthaḥ| vayaḥpariṇāma ēva vināśahētutvājjalam|| 209||
Adhikarana paunarnavakalpaH mUrvAdayashca (210) · Śloka 210
punarnavasyārddhapalaṁ palaṁ vā piṣṭaṁ pibēdyaḥ payasārddhamāsam|
māsadvayaṁ tattriguṇaṁ samāṁ vā jīrṇō'pi bhūyaḥ sapunarnavaḥ syāt|
mūrvābr̥hatyaṁśumatībalānā muśīrapāṭhāsanaśārivāṇām|
kālānusāryāgarucandanānāṁ vadanti paunarnavamēva kalpam||210||
View original
पुनर्नवस्यार्द्धपलं पलं वा पिष्टं पिबेद्यः पयसार्द्धमासम्|
मासद्वयं तत्त्रिगुणं समां वा जीर्णोऽपि भूयः सपुनर्नवः स्यात्|
मूर्वाबृहत्यंशुमतीबलाना मुशीरपाठासनशारिवाणाम्|
कालानुसार्यागरुचन्दनानां वदन्ति पौनर्नवमेव कल्पम्||२१०||
punarnavasyārddhapalamityādi subōdham| mūrvābr̥hatyādikañca||210||
Adhikarana shatAvarIghRutam (211) · Śloka 211
śatāvarīkalkakaṣāyasiddhaṁ yē sarpiraśnanti sitādvitīyam|
tān jītitādhvānamabhiprapannān na vipralumpanti vikāracōrāḥ||211||
View original
शतावरीकल्ककषायसिद्धं ये सर्पिरश्नन्ति सिताद्वितीयम्|
तान् जीतिताध्वानमभिप्रपन्नान् न विप्रलुम्पन्ति विकारचोराः||२११||
yē śatāvarīkalkaṣāyasiddhaṁ sarpiḥ sitayā sahāśnanti tān jīvitādhvānamāyurēva panthānamabhiprapannān prāpya vikāracōrā na vipralumpanti na luṇṭhayanti|| 211||
Adhikarana ashvagandhAprayogaH (212) · Śloka 212
pītvāśvagandhā payasārddhamāsaṁ ghr̥tēna tailēna sukhāmbunā vā|
kr̥śasya puṣṭiṁ vapuṣō vidhattē bālasya sasyasya yathā subr̥ṣṭiḥ||212||
View original
पीत्वाश्वगन्धा पयसार्द्धमासं घृतेन तैलेन सुखाम्बुना वा|
कृशस्य पुष्टिं वपुषो विधत्ते बालस्य सस्यस्य यथा सुबृष्टिः||२१२||
paya ādīnāmanyatamēnārddhamāsamaśvagandhā pītā kr̥śasya bālasya vapuṣastathā puṣṭiṁ vidhattē yathā sasyasya suvr̥ṣṭiḥ|| 212||
Adhikarana kRuShNatilaprayogaH (213) · Śloka 213
dinē dinē kr̥ṣṇatilaprakuñcaṁ samaśnataḥ śītajalānupānam|
pōṣaḥ śarīrasya bhavatyanalpō dr̥ḍhībhavantyāmaraṇācca dantāḥ||213||
View original
दिने दिने कृष्णतिलप्रकुञ्चं समश्नतः शीतजलानुपानम्|
पोषः शरीरस्य भवत्यनल्पो दृढीभवन्त्यामरणाच्च दन्ताः||२१३||
Adhikarana shilAjatukShaudrAdiprayogaH (214) · Śloka 214
śilājatukṣaudraviḍaṅgasarpi rlōhābhayāpāradatāpyabhakṣaḥ|
āpūryatē durbaladēhadhātu stripañcarātrēṇa yathā śaśāṅkaḥ||214||
View original
शिलाजतुक्षौद्रविडङ्गसर्पि र्लोहाभयापारदताप्यभक्षः|
आपूर्यते दुर्बलदेहधातु स्त्रिपञ्चरात्रेण यथा शशाङ्कः||२१४||
dinē dinē ityādi prayōgadvayaṁ vyākhyāsamam| prakuñcaḥ palam| pāradaṁ śilājatutāpyābhyāṁ mardituṁ yōgyaṁ bhavati| yathā śaśāṅkaścandrastripañcarātrēṇa pakṣēṇāpūryatē tadvadasāvapi|| 214||
Adhikarana shilAjatunaH prayogAntaram (215) · Śloka 215
madhu madhurasā lājā bhārṅgī madhūkaśatāvarī|
kamalakusumatvakkṣīrībhiḥ samaṁ jatu pārvatam|
pracurahaviṣā lēhaṁ līḍhvā samr̥ddhasitōpalam|
śithilajarasō mandātaṅkā bhavanti cirāyuṣaḥ||215||
View original
मधु मधुरसा लाजा भार्ङ्गी मधूकशतावरी|
कमलकुसुमत्वक्क्षीरीभिः समं जतु पार्वतम्|
प्रचुरहविषा लेहं लीढ्वा समृद्धसितोपलम्|
शिथिलजरसो मन्दातङ्का भवन्ति चिरायुषः||२१५||
madhvādīnāmēkō bhāgō dvitīyaḥ śilājatuna ityētallēhaṁ pracuraghr̥taṁ smr̥ddhaśarkarañca līḍhvā puruṣāśśithilajarasaḥ svalpajarāḥ svalpavyādhayaścirajīvitāśca bhavanti|| 215||
Adhikarana nArasiMhaghRutam (216) · Śloka 216
gāyatrīśikhiśiṁśapāsanaśivā vēllākṣakāruṣkarān piṣṭvāṣṭau daśaṣaḍguṇēmbhasi dhr̥tān khaṇḍaiḥ sahāyōmayaiḥ|
pātrē lōhakr̥tē tryahaṁ ravikarairālōḍayan pācayē dagnau cānumr̥dau salōhaśakalaṁ pādasthitaṁ tatpacēt|
pūtasyāṁśaḥ kṣīratōṁ'śastathāṁśau bhārṅgānniryāsāt pivaryāstrayōṁ'śāḥ|
aṁśāścatvārastatra haiyaṅagavīnā dēkīkr̥tyaitatsādhayēt kr̥ṣṇalauhē|
vimalayā sitayā madhunāthavā yuktamayuktamidaṁ yadi vā ghr̥tam|
svarucibhōjanapānavicēṣṭitō bhavati nā palaśaḥ pariśīlayan|
śrīmān nirdhūtapāpmā vanamahiṣabalō vājivēgaḥ sthirāṅgō kēśairbhr̥ṅgāṅganīlairmadhusurabhimukhō naikayōṣinniṣēvī|
vāṅmēdhādhīsamr̥ddhaḥ supaṭu hr̥tavahō māsamātrōpayōgā ddhattē'sau nārasiṁha vapuranalaśikhātaptacāmīkarābham||216||
View original
गायत्रीशिखिशिंशपासनशिवा वेल्लाक्षकारुष्करान् पिष्ट्वाष्टौ दशषड्गुणेम्भसि धृतान् खण्डैः सहायोमयैः|
पात्रे लोहकृते त्र्यहं रविकरैरालोडयन् पाचये दग्नौ चानुमृदौ सलोहशकलं पादस्थितं तत्पचेत्|
पूतस्यांशः क्षीरतोंऽशस्तथांशौ भार्ङ्गान्निर्यासात् पिवर्यास्त्रयोंऽशाः|
अंशाश्चत्वारस्तत्र हैयङगवीना देकीकृत्यैतत्साधयेत् कृष्णलौहे|
विमलया सितया मधुनाथवा युक्तमयुक्तमिदं यदि वा घृतम्|
स्वरुचिभोजनपानविचेष्टितो भवति ना पलशः परिशीलयन्|
श्रीमान् निर्धूतपाप्मा वनमहिषबलो वाजिवेगः स्थिराङ्गो केशैर्भृङ्गाङ्गनीलैर्मधुसुरभिमुखो नैकयोषिन्निषेवी|
वाङ्मेधाधीसमृद्धः सुपटु हृतवहो मासमात्रोपयोगा द्धत्तेऽसौ नारसिंह वपुरनलशिखातप्तचामीकराभम्||२१६||
gāyatryādinā nārasiṁhaghr̥tam| gāyatrī khadiraḥ, śikhī citrakaḥ, asanaṁ bījakaṁ, śivā harītakī, akṣakaṁ bibhītakam-ētānyaṣṭāvauṣadhāni samāni piṣṭvā ētēbhyō mānēna ṣōḍaśaguṇē'mbhasyauṣadhasamaiśca śastrairddhr̥tāni tryahamādityatāpēnālōḍayan cālayan pācayēt| caturthē'hni tathāvidhamēva caturbhāgaśēṣaṁ tanmr̥dunā'gninā pacēt| tataḥ paripūtaṁ kvāthaṁ gr̥hītvā'nēna samō bhāgō kṣīrasya dēyaḥ| kṣīrayuktēna tēnaiva samō bhr̥ṅgasvarasāt bhāgaḥ| kvāthastriguṇaḥ pivaryāḥ śatāvaryāḥ svarasaḥ kvāthāccaturguṇaṁ haiyaṅgavīnaṁ hayō dōhasya vikārō navanītam| kr̥ṣṇalauha iti śastrapātrē siddhamatiśuddhyā śarkarayā vā mākṣikēṇa vā yutaṁ prayōgasya balasya vārthē| atra ca bhōjanādikaṁ svarucyā| palaśa iti yathāsāmarthyaṁ mātrā| bhr̥ṅgāṅgaṁ bhramaraśarīram| madhu mārdvīkaṁ tasya pānāt surabhimukhaḥ| asau prayōktā puruṣastu nārasiṁhaṁ vapurddhattē| kimbhūtamāha analaśikhābhiragnijvālābhistaptaṁ yaccāmīkaraṁ suvarṇaṁ tadābham|| 216||
Adhikarana nArasiMhaghRutaprashaMsA (217) · Śloka 217
haviridamatiprabhāvaṁ svamiva vapurnirmitaṁ nr̥siṁhēna|
naśyanti yatō bhītā vyādhyādhijarāsurā dūrāt|
bhr̥ṅgapravālānamunaiva bhr̥ṣṭān ghr̥tēna yaḥ khādati yantritātmā|
viśuddhakōṣṭhō'sanasārasiddhadugdhānupastatkr̥tabhōjanārthaḥ|
māsōpayōgāt sasukhī jīvatyabdaśatatrayam|
gr̥hṇāti sakr̥dapyuktamaviluptasmr̥tīndriyaḥ||217||
View original
हविरिदमतिप्रभावं स्वमिव वपुर्निर्मितं नृसिंहेन|
नश्यन्ति यतो भीता व्याध्याधिजरासुरा दूरात्|
भृङ्गप्रवालानमुनैव भृष्टान् घृतेन यः खादति यन्त्रितात्मा|
विशुद्धकोष्ठोऽसनसारसिद्धदुग्धानुपस्तत्कृतभोजनार्थः|
मासोपयोगात् ससुखी जीवत्यब्दशतत्रयम्|
गृह्णाति सकृदप्युक्तमविलुप्तस्मृतीन्द्रियः||२१७||
idamatiprabhāvaṁ havirghr̥taṁ svamiva śarīraṁ bhagavatā narasiṁhēna nirmitam| yatō ghr̥tādvyādhyādyasurā dūrānnaśyanti palāyantē| yathā hi narasiṁhavapuṣō'surā dūrānnaśyanti tathaivāsmāt ghr̥tādvyādhyādaya ityarthaḥ| ādhayō manōrōgāḥ|| 217||
Adhikarana atideshena tailavidhAnam (218) · Śloka 218
anēnaiva ca kalpēna yastailamupayōjayēt|
tānēvā''pnōti sa guṇān kr̥ṣṇakēśaśca jāyatē||218||
View original
अनेनैव च कल्पेन यस्तैलमुपयोजयेत्|
तानेवाऽऽप्नोति स गुणान् कृष्णकेशश्च जायते||२१८||
yō'nēnaiva kalpēna haiyaṅgavīnavidhānēna siddhaṁ tailamupayōjayēt| sa tāmēvānantarōktān guṇānāpnōti kr̥ṣṇakēśaśca jāyatē bhavati||218||
Adhikarana kAshmarIphalaprayogaH (219) · Śloka 219
kāśmaryāṇāṁ tulāṁ māsaṁ sthitāṁ madhughr̥tōkṣitām|
upayujya payō'nnāśī ciraṁ jīvati kāntimān||219||
View original
काश्मर्याणां तुलां मासं स्थितां मधुघृतोक्षिताम्|
उपयुज्य पयोऽन्नाशी चिरं जीवति कान्तिमान्||२१९||
kāśmaryāḥ phalānāṁ tulāpalaśataṁ yā madhughr̥tābhyāṁ sikta satī māsaṁ sthitā tāṁ payō'nnāśī sannupayujya ciraṁ jīvati kāntimāṁśca bhavati|| 219||
Adhikarana uktarasAyanopasaMhAraH (220) · Śloka 220
uktāni śakyāni phalānvitāni yugānurūpāṇi rasāyanāni|
mahānuśaṁsānyapi cāparāṇi prāptyādikaṣṭāni na kīrtitāni|
amānuṣāṇāmativismayānāṁ satkarmaṇāṁ yadyapi tani hētuḥ|
samūlakāṣaṁ tu kaṣanti dēhaṁ bhraṁśādvidhēstēna vivarjitāni||220||
View original
उक्तानि शक्यानि फलान्वितानि युगानुरूपाणि रसायनानि|
महानुशंसान्यपि चापराणि प्राप्त्यादिकष्टानि न कीर्तितानि|
अमानुषाणामतिविस्मयानां सत्कर्मणां यद्यपि तनि हेतुः|
समूलकाषं तु कषन्ति देहं भ्रंशाद्विधेस्तेन विवर्जितानि||२२०||
uktānītyādinā rasāyanānyupasaṁhriyantē-tānyētani rasāyanānyuktāni yānyasmin kaliyugē karttuṁ śakyantē phalānvitani ca bhavanti| aparāṇi tu yēṣāṁ mahānti phalāni śaṁsitāni prāptyupayōgādhikārādinā yatō'tikaṣṭānyatō na kīrtitani| yānyapyamānuṣāṇāṁ manuṣyāsambhavināmatyāścaryāṇāmutkr̥ṣṭānāṁ yōgādīnāṁ karmaṇāṁ yadyapi hētustathāpi vidhēḥ śāstrōktasya bhraṁśāddēhaṁ samūlakāṣaṁ kaṣanti hiṁsasti tēna hētunā tānyatra vivarjitāni||220||
Adhikarana rasAyanAnyavashyaM niShevaNIyAni (221) · Śloka 221
yugasvabhāvādyadi cauṣadhīnāṁ kriyāsu śaktiḥ parikalpayatē'lpā|
āyurbalādiṣavapi sā tathēti yatnānniṣēvyāṇi rasāyanāni|
na cauṣadhīnāmapi sarvathaiva prabhāvahāniḥ parikalpanīYā|
phalaṁ prayātyūrdhvamadhastrivr̥ttu pratyakṣataḥ kasya na siddhamētat||221||
View original
युगस्वभावाद्यदि चौषधीनां क्रियासु शक्तिः परिकल्पयतेऽल्पा|
आयुर्बलादिषवपि सा तथेति यत्नान्निषेव्याणि रसायनानि|
न चौषधीनामपि सर्वथैव प्रभावहानिः परिकल्पनीय़ा|
फलं प्रयात्यूर्ध्वमधस्त्रिवृत्तु प्रत्यक्षतः कस्य न सिद्धमेतत्||२२१||
yugasvabhāvādityādinā rasāyanaphalānāmalābhāśaṅkā nivāryatē| yadi ca janēna yugasvabhāvādauṣadhīnāmalpā śaktiḥ kriyāsu parikalpyatē tarhyāyurbalādiṣavapi sā tathētyalpaiva| tasmādrasāyanāni dravyāṇi yatnānniṣēvyāṇī| yadi hi kr̥tayugasamēvādyāpi āyuḥ syādauṣadhīnāñca yugasvabhāvādalpavīryatvaṁ tatō yujyēta rasāyanānāmaniṣēvaṇam| yāvatā yathauṣadhayōlpavīryāstathā''yurādīnyapi sutaramiti| na ca sudhiyā auṣadhīnāṁ prabhāvahāniḥ sarvathētyavaśyaṁ parikalpanīyā| yanmadanaphalaṁ vāmayati trivr̥ttu virēcayatītyēvamādīnyapi kasya pratyakṣasiddhaṁ na bhavati|| 221||
Adhikarana rasAyanAnAM samyagvidhAnaM kAryam (222) · Śloka 222
adēśakālōpahitānyasātmyā nyatyuṣṇatīkṣṇāni yathauṣadhāni|
nāśaṁ nayantē sahasaiva dēhaṁ samyakprayuktāni tathaiva vr̥ddhim|
jitvā tasmādindriyādīn suduṣṭān kālōpētaḥ śraddadhānō yathāvat|
āyuḥprajñātējasāṁ yadvivr̥dhyai vīryōpētaṁ śīlayēdauṣadhaṁ tat||222||
View original
अदेशकालोपहितान्यसात्म्या न्यत्युष्णतीक्ष्णानि यथौषधानि|
नाशं नयन्ते सहसैव देहं सम्यक्प्रयुक्तानि तथैव वृद्धिम्|
जित्वा तस्मादिन्द्रियादीन् सुदुष्टान् कालोपेतः श्रद्दधानो यथावत्|
आयुःप्रज्ञातेजसां यद्विवृध्यै वीर्योपेतं शीलयेदौषधं तत्||२२२||
adēśakālētyādinā ślōkadvayēna rasāyanānāṁ samyagvidhānē yatnaḥ pradarśyatē| auṣadhānyadēśakālōpayuktādīni prayuktāni sahasā vr̥ddhiṁ nayanti prāpayanti| yathaiva sahasā dēhaṁ nāśaṁ nayanti tathaiva samyakprayuktāni sahasā vr̥ddhiṁ nayanti prāpayanti| yata ēvaṁ tasmādasamyagauṣadhavidhānē viśēṣahētūn suduṣṭānindriyādīn śatrūn jitvā vaśē kr̥tvā kālē śraddadhānaḥ śraddhāvān yadauśadhamāyurādīnāṁ vivr̥ddhayai vīryayuktaṁ bhavati tadēva yathāvaccīlayēt||222||
Adhikarana rasAyanayoge niyamaparatvam (223) · Śloka 223
utsāhavīrairapi sarvakālaṁ narairagamyāni tapōdaridraiḥ|
mahārṇavānāmiva dustarāṇāṁ pārāṇyapārāṇi rasāyanānām|
rasāyanānāmupayōgasampadā kr̥taprasādairmaladōṣadhātubhiḥ|
sthiraṁ śarīraṁ kriyatē śarīriṇāṁ kulaṁ yathā satpuruṣairadhiṣṭhitam|
dāntēndriyēṇa śāstrārthaṁ yathāvadanutiṣṭhatā|
kiyadvā dīrghadarśitvaṁ nēndratvamapi durllabham||223||
View original
उत्साहवीरैरपि सर्वकालं नरैरगम्यानि तपोदरिद्रैः|
महार्णवानामिव दुस्तराणां पाराण्यपाराणि रसायनानाम्|
रसायनानामुपयोगसम्पदा कृतप्रसादैर्मलदोषधातुभिः|
स्थिरं शरीरं क्रियते शरीरिणां कुलं यथा सत्पुरुषैरधिष्ठितम्|
दान्तेन्द्रियेण शास्त्रार्थं यथावदनुतिष्ठता|
कियद्वा दीर्घदर्शित्वं नेन्द्रत्वमपि दुर्ल्लभम्||२२३||
utsāhavīrairityādinā rasāyanaprayōgē niyamaparatvamucyatē| yathā tapasā daridraiḥ puruṣairutsāhavīrairapi dustarāṇāṁ mahārṇavānāmapārāṇi pārāṇi sarvamālamagamyāni bhavanti tathaivāpārāṇyanantāni rasāyanānām| 'utsāhadhīrairi' ti ca pāṭhaḥ| rasāyanānāṁ pathyāmalakādīnāṁ ya upayōgastasya sampadā paripūrṇatayā kr̥taprasādairmaladōṣadhātubhiḥ karttr̥bhiḥ śarīriṇāṁ śarīraṁ sthiraṁ kriyatē tathā yathā satpuruṣairadhiṣṭhitaṁ kulam| athavā śāstrēktavidhānēna rasāyanaphalāprāptiḥ kiyanmātrā| dāntēndriyatvādiyuktēna puruṣēṇa indratvamapi na durllabham|| 223||
Adhikarana rasAyanaprayoge vyAdhipratikAraH (224) · Śloka 224
rasāyanavidhibhraṁśājjāyēran vyādhayō yadi|
yathāsvamauṣadhaṁ tēṣāṁ kāryaṁ muktvā rasāyanam||224||
View original
रसायनविधिभ्रंशाज्जायेरन् व्याधयो यदि|
यथास्वमौषधं तेषां कार्यं मुक्त्वा रसायनम्||२२४||
yadi ca rasāyanasya vidhibhraṁ śājjvarādayō vyādhayō jāyarēn tatastēṣāmutpannānāṁ vyādhīnāṁ prakr̥taṁ rasāyanaṁ muktvā svam svamauṣadhaṁ kāryam|| 224||
Adhikarana agnimUlameva lAbhaH (225) · Śloka 225
adhyākrāntā yē'mlapaṭukṣārakaṭūṣṇai rdravyaistīkṣṇaiḥ sannihitā tēṣu jarattā|
sandhukṣyō'gnistairupajātē ca vivarjyā yōgāstē'gnau dhātusamr̥ddhēḥ sa hi mūlam|
āyuryōgāḥ sādhvapi yukta mr̥duvahnau nairarthakyaṁ yānti kr̥taghnē'pyupakārāḥ|
dīptē vahnau tē tu gaṇaughairapi tucchā vistīryantē pātranisr̥ṣṭā iva bhōgāḥ||225||
View original
अध्याक्रान्ता येऽम्लपटुक्षारकटूष्णै र्द्रव्यैस्तीक्ष्णैः सन्निहिता तेषु जरत्ता|
सन्धुक्ष्योऽग्निस्तैरुपजाते च विवर्ज्या योगास्तेऽग्नौ धातुसमृद्धेः स हि मूलम्|
आयुर्योगाः साध्वपि युक्त मृदुवह्नौ नैरर्थक्यं यान्ति कृतघ्नेऽप्युपकाराः|
दीप्ते वह्नौ ते तु गणौघैरपि तुच्छा विस्तीर्यन्ते पात्रनिसृष्टा इव भोगाः||२२५||
adhyākrāntētyādinā jarāvināśaprasaṅgē'mlādīnāṁ sadaivōpayōgapratiṣēdhaḥ kriyatē| amlādiguṇairdravyairyē'dhyākrāntāstēṣu jarattā jarāsannihitā jaratō bhāvō jarattā| tairamlādibhiḥ kramēṇāgniḥ sandhukṣyō'rthānmandībhūtaḥ san| upajātē cāgnāvamlādayō yōgā varjyāḥ| ataścāgniḥ sandhukṣyō yatō dhātūnāṁ samr̥ddhēḥ samyagvr̥ddhērmūlaṁ saḥ| mr̥dvagnau tu puruṣē nānāvidhā yōgāḥ sādhu kr̥tvāpi yuktāstathā nirarthakatāṁ yānti yathā kr̥taghnē puruṣē prayuktā upakāraḥ| tē tu prayōgāstucchāḥ| svalpā api dīptē vahnau tathā vistīryantē yathā satpātrē nisr̥ṣṭā dattā bhōgaḥ|| 225||
Adhikarana AcArarasAyanam (226) · Śloka 226
satyavādinamakrōdhamadhyātmapravaṇēndriyam|
śāntaṁ saddr̥ttanirataṁ vidyānnityarasāyanam|
guṇairēbhiḥ samuditaḥ sēvatē yō rasāyanam|
ta nirvr̥tātmā dīrghāyuḥ paratrēha ca mōdatē|
śāstrānusāriṇī caryā cittajñāḥ pārśvavarttinaḥ|
buddhiraskhalitārthēṣu paripūrṇaṁ rasāyanam||226||
View original
सत्यवादिनमक्रोधमध्यात्मप्रवणेन्द्रियम्|
शान्तं सद्दृत्तनिरतं विद्यान्नित्यरसायनम्|
गुणैरेभिः समुदितः सेवते यो रसायनम्|
त निर्वृतात्मा दीर्घायुः परत्रेह च मोदते|
शास्त्रानुसारिणी चर्या चित्तज्ञाः पार्श्ववर्त्तिनः|
बुद्धिरस्खलितार्थेषु परिपूर्णं रसायनम्||२२६||
satyavādinamityādi subōdham| (adhyātmapravaṇāni yōgapravaṇānīndriyāṇi yasya tam| ēbhiḥ satyavacanādibhiḥ samuditaḥ saṁyuktaḥ paratrānyajanmani| arthēṣu śabdādiṣu iti jējjataḥ)||226||
Adhikarana goShThe rasAyanasiddhiH (227-49) · Śloka 49
gavāmr̥jutvēna kr̥tānukārai ranayavāgāśayadēhacēṣṭaiḥ|
sthirēndriyāyurjvalanaiḥ suśīlaiḥ suvr̥ddhagōpaiḥ samadhiṣthitēṣu|
prājyājyadugdhauṣadhipādapēṣu hyumbhāravairvalgitavatsakēṣu|
kaṭhapravēśēna vināpi siddhiṁ brajanti gōṣṭhēṣu rasāyanāni||227||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tā vaṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāmuttaratantrē rasāyana vidhinīmaikōnapañcāśō'dhyāyaḥ||49||
View original
गवामृजुत्वेन कृतानुकारै रनयवागाशयदेहचेष्टैः|
स्थिरेन्द्रियायुर्ज्वलनैः सुशीलैः सुवृद्धगोपैः समधिष्थितेषु|
प्राज्याज्यदुग्धौषधिपादपेषु ह्युम्भारवैर्वल्गितवत्सकेषु|
कठप्रवेशेन विनापि सिद्धिं ब्रजन्ति गोष्ठेषु रसायनानि||२२७||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृता वष्टाङ्गसंग्रहसंहितायामुत्तरतन्त्रे रसायन विधिनीमैकोनपञ्चाशोऽध्यायः||४९||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tā vaṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāmuttaratantrē rasāyana vidhinīmaikōnapañcāśō'dhyāyaḥ||49|| gavāmityādi| suṣṭhvatiśayēna vr̥ddhairgōpaiḥ samadhiṣṭhitēṣu gōṣṭhēṣu rasāyanāni siddhiṁ vrajanti| kimbhūtairgōpairityāha-r̥jutvēna vāmasvabhāvatvēna gavāṁ kr̥tānukāraistathā ananyavāgādibhiḥ yēṣāmāśayēna cittēna samā vāgdēhacēṣṭa cētyarthaḥ| tathā sthirēndrayitvādiyuktaiḥ suśīlaiḥ sādhubhirvr̥ddhagōpaiḥ| kimbhūtēṣu gōṣṭhēṣvityāha- prājyājyādiṣu, prājyaṁ prabhūtamājyādi yēṣu tathā humbhāravairgōmukhāhvānairvalgitāvatsakā yēṣviti| asminnadhyāyē ślōkaśatāni sapta pañcāśadadhikāni|| 227|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyā maṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyā muttaratantrē ēkōnapañcāśō'dhyāyaḥ