Adhikarana atha sadyovraNapratiShedho nAmaikatriMsho~adhyAyaH - pratij~jA (1) · Śloka 1
athātaḥ sadyōvraṇapratiṣēdhaṁ nāmādhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातः सद्योव्रणप्रतिषेधं नामाध्यायं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
nijavraṇamuktvā''gantuvraṇaniścayāyā'dhyāya ārabhyatē||1||
Adhikarana viShaye~asminnatItAvekShaNam (2) · Śloka 2
āgantōrvraṇasya prāgupadiṣṭaḥ sambhavaḥ|
tatra tatra yathā- yathaṁ pratīkāraśca||2||
View original
आगन्तोर्व्रणस्य प्रागुपदिष्टः सम्भवः|
तत्र तत्र यथा- यथं प्रतीकारश्च||२||
āgantōrvraṇasya vraṇavibhaktivijñānīyē sambhava upadiṣṭaḥ śastrādinā| tatra ca sūtracikitsitādau yathāyathaṁ pratīkāraścōpadiṣṭaḥ||2||
Adhikarana kShatasya traividhyam (3) · Śloka 3
vividhābhighātajanitaistu sabahvākr̥tibhirapi sadyōvraṇairadhiṣṭhitamaṅgaṁ samāsāt trividhaṁ bhavati chinnaṁ viddhaṁ piccitaṁ ca|
trividhamapi caitattvagādikṣaṇanāt kṣatamityucyatē||3||
View original
विविधाभिघातजनितैस्तु सबह्वाकृतिभिरपि सद्योव्रणैरधिष्ठितमङ्गं समासात् त्रिविधं भवति छिन्नं विद्धं पिच्चितं च|
त्रिविधमपि चैतत्त्वगादिक्षणनात् क्षतमित्युच्यते||३||
vividhākr̥tibhiraghātairjanitatvāt suhvākr̥tibhiradhiṣṭhitamaṅgaṁ samāsāt saṁkṣēpatastrividhaṁ bhavati chinnādibhēdēna| chinnaṁ dvidhābhūtam| viddhaṁ chidritam| prahārēṇa pīḍanēna vā cūrṇikr̥taṁ piccitam| ētacca trayamapi tvagādikṣaṇanāt kṣatamityucyatē||3||
Adhikarana chinnasya pa~jcavidhatvam (4) · Śloka 4
tatra chinnaṁ pañcadhā bhidyatē|
tadyathā-tvakchēdē ghr̥ṣṭam|
kiñcinmāṁsasyāpyavakr̥ttam|
tasyaivāvagāḍhasya viśēṣēṇa viśālamāyataṁ ca vicchinnam|
kiñcichēṣēṣvasthisnāyvādiṣu vilambitam|
aśēṣāṅgacchēdē pātitam||4||
View original
तत्र छिन्नं पञ्चधा भिद्यते|
तद्यथा-त्वक्छेदे घृष्टम्|
किञ्चिन्मांसस्याप्यवकृत्तम्|
तस्यैवावगाढस्य विशेषेण विशालमायतं च विच्छिन्नम्|
किञ्चिछेषेष्वस्थिस्नाय्वादिषु विलम्बितम्|
अशेषाङ्गच्छेदे पातितम्||४||
tatrētyādi subōdham| tadyathētyādinā pañcānāṁ bhēdānāṁ nāma ca lakṣaṇaṁ ca| tvaṅmātravicchēdē ghr̥ṣṭamucyatē| māṁsasyāpi kiñcidvicchēdē avakr̥taṁ bhavati| tasyaiva māṁsasyāvagāḍhasyātipraviṣṭasya prahāraviṣēṇa viśālaṁ vistīrṇamāyataṁ dīrghaṁ ca yadbhavati tannāmnā vicchinnam| asthyādiṣu stōkamātrayā'vaśēṣēṣu yadbhavati tannāmnā vilambitam| aśēṣāṅgasya vicchēdē sati pātitaṁ bhavati| iti pañcadhā chinnam||4||
Adhikarana viddhasyAShTavidhatvam (5) · Śloka 5
viddhaṁ tvaṣṭavidham|
tatra māṁsamanuprāptē śalēy'nuviddham|
dvitīyē pārśvē tvacamunnāmyōttuṇḍitam|
kiñcinnissr̥tē'tividdham|
sarvathā nissr̥tē nirviddham|
ētadēva caturvidhaṁ kōṣṭhē pr̥thumukhairvā praharaṇaiḥ kuntādibhirviddhamanu bhinnaṁ bhinnōttuṇḍitamatibhinnaṁ nirbhinnamiti ca saṁjñā labhatē||5||
View original
विद्धं त्वष्टविधम्|
तत्र मांसमनुप्राप्ते शलेय्ऽनुविद्धम्|
द्वितीये पार्श्वे त्वचमुन्नाम्योत्तुण्डितम्|
किञ्चिन्निस्सृतेऽतिविद्धम्|
सर्वथा निस्सृते निर्विद्धम्|
एतदेव चतुर्विधं कोष्ठे पृथुमुखैर्वा प्रहरणैः कुन्तादिभिर्विद्धमनु भिन्नं भिन्नोत्तुण्डितमतिभिन्नं निर्भिन्नमिति च संज्ञा लभते||५||
viddhaṁ punaranuviddhamityādinā caturvidhaṁ kōṣṭhē'nubhinnamityādinā caturvidhamityaṣṭavidham| tatrētyādināṣṭau bhēdā ucyantē| māṁsamanuprāptē śalyē yadviddhaṁ tadanuviddhamucyatē| yataḥ praviṣṭaṁ tatō dvitīyapārśvēna tvaccamunnāmyōttuṇḍitaṁ tvagunnāmēnānumitamanissr̥taśalyamukhaṁ yadviddhaṁ tannāmnōttuṇḍitam| tvacamapi vipāṭya kiñcinniḥsr̥tē śalyē tannamnātividdham| ēkataḥ praviṣṭē'nyataḥ sarvathā nirgatē śalyē yadviddhaṁ tannāmnā nirviddham| ētadēvānuviddhamityādinā caturvidham| kōṣṭhē vā bhūtamanyasminnaṅgē vā pr̥thumukhairvā kuntādibhiḥ praharaṇairbhūtaṁ kramēṇānubhinnabhinnōttuṇḍitātibhinnanirbhinnākhyaṁ saṁjñācatuṣṭayaṁ ca labhatē| tēna pūrvacatuṣṭayaṁ kōṣṭhavarjitē'ṅgē laghumukhaśalyakr̥taṁ bhavatītyuktamityaṣṭau viddhabhēdāḥ| (kōṣṭhādanyatra sthūlāsyaśalyaviddhaṁ kōṣṭhē ubhayathā viddhaṁ ca bhinnādisaṁjñakam||5||
Adhikarana piccitasya dvaividhyam (6) · Śloka 6
yat punaḥ prahārēṇa pīḍanēna vā gātramasthiyuktamasr̥ṅmajjaplutaṁ pr̥thutāmāpadyatē tat piccitam|
tad dvividham|
savraṇamavraṇañca|
tatra savraṇamuktam|
avraṇaṁ punarbhaṅēṣūpadēkṣyatē||6||
View original
यत् पुनः प्रहारेण पीडनेन वा गात्रमस्थियुक्तमसृङ्मज्जप्लुतं पृथुतामापद्यते तत् पिच्चितम्|
तद् द्विविधम्|
सव्रणमव्रणञ्च|
तत्र सव्रणमुक्तम्|
अव्रणं पुनर्भङेषूपदेक्ष्यते||६||
yat punargātraṁ mudgarādiprahārēṇa vā yantrapīḍanēna vā asthiyuktamasr̥ṅmajjaplutaṁ cānu pr̥thutāṁ vistīrṇatāmāpannaṁ tat piccitaṁ gātramucyatē| tacca piccitaṁ savraṇāvraṇabhēdēna dvividham| tatra yatsavraṇaṁ piccitaṁ tatsampratyēva piccitalakṣaṇēnōktam| avraṇantu bhaṅgaprakāratvāt bhaṅgēṣūpadēkṣyatē||6||
Adhikarana sadyovraNacikitsA sAptAhiko vidhiH (7) · Śloka 7
bhavati cātra sadyaḥ sadyōvraṇaṁ siñcēdyaṣṭīmadhukasarpiṣā|
tīvravyathaṁ kavōṣṇēna balātailēna vā punaḥ|
kṣatōṣmaṇō nigrahārthaṁ tatkālavisr̥tasya ca|
kaṣāyaśītamadhurasnigdhā lēpādayō hitāḥ|
sadyōvraṇēṣvāyatēṣu sandhānārthaṁ viśēṣataḥ|
madhusarpirprayuñjīta pittaghnīṁśca himāḥ kriyāḥ|
sasaṁrambhēṣu karttavyamūrdhvaṁ cādhaśca śōdhanam|
upavāsō hitaṁ bhaktaṁ pratataṁ raktamōkṣaṇam|
ghr̥ṣṭapiccitayōrēṣa sutarāmiṣyatē vidhiḥ|
tayōrhyalpaṁ sravatyasraṁ pākastēnāśu jāyatē|
atyarthamasraṁ sravati prāyaśō'nyatra vikṣatē|
tatō raktakṣayādvāyau kupitē'tirujākarē|
snēhabastiñca kurvīta vātaghnauṣadhasādhitam|
iti sāptāhikaḥ prōktaḥ sadyōvraṇahitō vidhiḥ|
saptāhāt gatavēgē tu pūrvōktaṁ vidhimācarēt||7||
View original
भवति चात्र सद्यः सद्योव्रणं सिञ्चेद्यष्टीमधुकसर्पिषा|
तीव्रव्यथं कवोष्णेन बलातैलेन वा पुनः|
क्षतोष्मणो निग्रहार्थं तत्कालविसृतस्य च|
कषायशीतमधुरस्निग्धा लेपादयो हिताः|
सद्योव्रणेष्वायतेषु सन्धानार्थं विशेषतः|
मधुसर्पिर्प्रयुञ्जीत पित्तघ्नींश्च हिमाः क्रियाः|
ससंरम्भेषु कर्त्तव्यमूर्ध्वं चाधश्च शोधनम्|
उपवासो हितं भक्तं प्रततं रक्तमोक्षणम्|
घृष्टपिच्चितयोरेष सुतरामिष्यते विधिः|
तयोर्ह्यल्पं स्रवत्यस्रं पाकस्तेनाशु जायते|
अत्यर्थमस्रं स्रवति प्रायशोऽन्यत्र विक्षते|
ततो रक्तक्षयाद्वायौ कुपितेऽतिरुजाकरे|
स्नेहबस्तिञ्च कुर्वीत वातघ्नौषधसाधितम्|
इति साप्ताहिकः प्रोक्तः सद्योव्रणहितो विधिः|
सप्ताहात् गतवेगे तु पूर्वोक्तं विधिमाचरेत्||७||
sadyōvraṇaṁ yaṣṭīmadhukasiddhēna taccūrṇayuktēna vā sarpiṣā sadya ēva siñcēt| athavā tīvravyathaṁ sadyōvraṇaṁ kōṣṇēna garbhavyāpaccārirōktēna balātailēna siñcēt| punaḥ kṣatōṣmaṇaḥ abhighātajasyōṣmaṇastatkālavisr̥tasya nigrahārthaṁ kaṣāyādiguṇā lēpādayō hitāḥ| āyatēṣu punaḥ sadyōvraṇēṣu viśēṣataḥ sandhānārthaṁ madhasarpiḥ prayuñjīta| sarvāśca pittaghnīḥ kriyāḥ śītāḥ sandhānārthaṁ prayujñīta| (atra viśēṣakathanāt madhusarpiṣaḥ sarvēṣu vraṇēṣūpayōjyatvaṁ sūcitam| pittaghnīścēti ca śabdādraktaprasādanaṁ ca )| sasaṁrambhēṣu saṁrambhayuktēṣu vraṇēṣūrdhvamadhaśca vamanavirēcanābhyāṁ śōdhanaṁ kartavyam| upavāsaśca kartavyaḥ| hitaṁ pathyaṁ bhaktaṁ bhōjanaṁ santataṁ raktamōkṣaṇaṁ ca kartavyam| ēṣa ca śōdhanādikō vidhirghr̥ṣṭē piccitē ca sutarāmiṣyatē| yatastayōrghr̥ṣṭapiccitayōḥ svabhāvādēvālpamasraṁ sravati tēna hētunā srutaśiṣṭēnāsrēṇāśu pākō jāyatē| tasmāt pākarakṣaṇārthaṁ śōdhanādikaṁ kuryādityarthaḥ| punaśca ghr̥ṣṭāt piccitāccānyasmin vikṣatē prāyō'tyarthamasraṁ sravati tatō hētō raktakṣayādvāyau kupitē'tirujākarē ca sati snēhapānādikaṁ vātaghnauṣadhasādhitaṁ snēhabastiṁ ca kurvīta| ityanantarōktaprakārēṇa sadyōvraṇahitō vidhiḥ sāptāhikaḥ prōktaḥ| saptāhaṁ prayōjanaṁ yasyāsau sāptāhikaḥ| tataḥ saptāhādanantaraṁ gatavēgē pūrvōktamanantarādhyāyōktaṁ vidhimācarēt|| 7||
Adhikarana duShTavraNe sAmAnyakarma (8) · Śloka 8
kṣālanābhyaṅgalēpēṣu tasmin duṣṭē prayōjayēt|
āragvadhādikaṁ vargaṁ surasādiṁ ca śōdhanam|
kalkasrivr̥ttilairaṇḍapatrairyōjyaḥ sasaindhavaiḥ|
vātikē paittikē kumbhayaṣṭyāhvarajanītilaiḥ|
ślaiṣmikē tilatējōhvānikumbhasvarjikāgnikaiḥ|
ēṣa duṣṭavraṇavidhiḥ kuṣṭhamēhavraṇēṣvapi|
prāyaḥ sāmānyakarmēdaṁ .......................||8||
View original
क्षालनाभ्यङ्गलेपेषु तस्मिन् दुष्टे प्रयोजयेत्|
आरग्वधादिकं वर्गं सुरसादिं च शोधनम्|
कल्कस्रिवृत्तिलैरण्डपत्रैर्योज्यः ससैन्धवैः|
वातिके पैत्तिके कुम्भयष्ट्याह्वरजनीतिलैः|
श्लैष्मिके तिलतेजोह्वानिकुम्भस्वर्जिकाग्निकैः|
एष दुष्टव्रणविधिः कुष्ठमेहव्रणेष्वपि|
प्रायः सामान्यकर्मेदं .......................||८||
tasminniti vraṇē duṣṭē sāmānyēnāragvadhādivargaṁ surasādivargaṁ ca kṣālanādiṣu śōdhanaṁ yuñjyāt| vātikē vraṇē trivr̥dādibhiḥ kalkō yōjyaḥ paittikē kumbhādibhiḥ| ślaiṣmikē tilādibhiḥ| ēṣa ca vātādiduṣṭavraṇavidhiḥ kuṣṭhavraṇēṣvapi yōjyaḥ mēhavraṇēṣvapi piṭakājēṣu| idaṁ ca karma vēgānantaramuktaṁ tat prāyaḥ sāmānyataḥ sādhāraṇatayā vijñēyam||8||
Adhikarana Cinne visheShakarma (9) · Śloka 9
....................... vakṣyatē tu pr̥thak pr̥thak|
ghr̥ṣṭē rujaṁ nigr̥hyāśu vraṇē cūrṇāni nikṣipēt|
kalkādīnyavakr̥ttē tu vicchinnapravilambinōḥ|
sīvanaṁ vidhinōktēna bandhanaṁ cānupīḍanam||9||
View original
....................... वक्ष्यते तु पृथक् पृथक्|
घृष्टे रुजं निगृह्याशु व्रणे चूर्णानि निक्षिपेत्|
कल्कादीन्यवकृत्ते तु विच्छिन्नप्रविलम्बिनोः|
सीवनं विधिनोक्तेन बन्धनं चानुपीडनम्||९||
yattu viśēṣēṣu tadvakṣyatē ghr̥ṣṭa ityādinā| ghr̥ṣṭē vraṇē pūrvōktēna yaṣṭīmadhukasarpiṣā rujaṁ nigr̥hya yathāyathaṁ cūrṇāni yōjayēt| avakr̥tē tu rujaṁ nigr̥hya kalkādīni| vicchinnē pravilambini ca sīvanādikaṁ yōjayēt sūtrasthānōktēna vidhinā||9||
Adhikarana netravraNe karmavisheShaH (10) · Śloka 10
asādhyaṁ sphuṭitaṁ nētramudīrṇaṁ lambatē tu yat|
sannivēśya yathāsthānamavyāviddhasiraṁ bhiṣak|
pīḍayēt pāṇinā padmapatravyavahitēna tat|
tatō'sya sēcanē nasyē tarpaṇē ca hitaṁ haviḥ|
vipakvamājaṁ yaṣṭyāhvajīvakarṣabhakōlpalaiḥ|
sapayaskaiḥ paraṁ taddhi sarvanētrābhighātajit|
galapīḍāvasannē'kṣṇi vamanōtkāsanakṣavāḥ|
prāṇāyāmō'thavā kāryaḥ kriyā ca kṣatanētravat||10||
View original
असाध्यं स्फुटितं नेत्रमुदीर्णं लम्बते तु यत्|
सन्निवेश्य यथास्थानमव्याविद्धसिरं भिषक्|
पीडयेत् पाणिना पद्मपत्रव्यवहितेन तत्|
ततोऽस्य सेचने नस्ये तर्पणे च हितं हविः|
विपक्वमाजं यष्ट्याह्वजीवकर्षभकोल्पलैः|
सपयस्कैः परं तद्धि सर्वनेत्राभिघातजित्|
गलपीडावसन्नेऽक्ष्णि वमनोत्कासनक्षवाः|
प्राणायामोऽथवा कार्यः क्रिया च क्षतनेत्रवत्||१०||
vicchinnapravilambiprasaṅgānnayanayōrvicchinnasyāsādhyatvaṁ pravilambinaḥ sthāpanōpāyaṁ ca darśayati| nētraṁ tu yatprahārēṇa sphuṭitaṁ madhyēna tadasādhyam| yattu nētramabhihatamudīrṇaṁ sthānāt paribhraṣṭaṁ sallambatē tannētraṁ yathāpūrvasthānaṁ sannivēśyādvyāviddhasiram kr̥tvā bhiṣak padmapatravyavahitēna pāṇinā pīḍayēt| tataḥ pīḍanādanantaraṁ asyābhihatākṣasya ājaṁ havirghr̥taṁ yaṣṭyādibhiḥ sakṣīrairvipakvaṁ siddhaṁ sēcanādiṣu hitam| taddhi yaṣṭyādihaviḥ sarvanētrābhighātajit| galapīḍanēnātyavasannē'kṣṇi vamanādayō yōjyāḥ| prāṇāyāmō'tha vā kāryaḥ| anantarōktakṣatanētravacca kriyā kāryā| (atra prāṇāyāmaśabdēna śvāsanirōdhamātramēva gr̥hyatē| prāṇāyāmēna ruddhōntarādhmātō vāyurbahirgantuṁ mārgaṁ mārgayan nētraśrōtādisrōtāṁsyāpūrya tatrasthānāccalitēna nētrādyavayavēna ruddhō nimnaṁ tadēvōnnamayēt) ||10||
Adhikarana karNacchede karmavisheShaH (11) · Śloka 11
karṇē sthānāccyutē syūtē srōtastailēna pūrayēt||11||
View original
कर्णे स्थानाच्च्युते स्यूते स्रोतस्तैलेन पूरयेत्||११||
karṇau yadā prahārādinā bandhanasthānāccyutō bhavati tadā tasmin yathāsthānaṁ nivēśya syūtē sati karṇasrōtastailēna pūrayēt||11||
Adhikarana kRukATikAcCede karma (12) · Śloka 12
kr̥kāṭikāyāṁ chinnāyāṁ nirgacchatyapi mārutē|
samaṁ nivēśya badhnīyātsyūtvā śīghraṁ nirantaram|
ājēna sarpiṣā cātra pariṣēkaḥ praśasyatē|
uttānōnnāni bhuñjīta śayīta ca suyantritaḥ||12||
View original
कृकाटिकायां छिन्नायां निर्गच्छत्यपि मारुते|
समं निवेश्य बध्नीयात्स्यूत्वा शीघ्रं निरन्तरम्|
आजेन सर्पिषा चात्र परिषेकः प्रशस्यते|
उत्तानोन्नानि भुञ्जीत शयीत च सुयन्त्रितः||१२||
kukāṭikā tu yadā chinnā bhavati tadā mārutē'pi nirgacchatyavaśyaṁ śīghraṁ samaṁ nivēśya nirantaraṁ ca syūtvā badhnīyāt| ājēnētyādi subōdham| (pūrvaṁ śastrakarmavidhau vāyunirvāmiṇaḥ śalyagarbhādinā sāmānyēna niṣiddhasīvanasyātra sīvanakathanaṁ sthānaviśēṣēṇa viśēṣavidhistēna na pūrvāparavyāghāta iti pradarśayitumapiśabdaḥ| śīghramāśvēva samaṁ yathāsthānaṁ nivēśya mārutanirgamananirōdhārthaṁ nirantaraṁ syūtvā sūtrōditavidhānēna badhnīyāt)||12||
Adhikarana shAkhAghAte karma (13) · Śloka 13
ghātaṁ śākhāsu tiryaksthaṁ gātrē samyaṅ nivēśitē|
syūtvā vēllitabandhēna badhnīyāt ghanavāsasā|
carmaṇā gōṣphaṇābandhaḥ kāryaścāsaṅgatē vraṇē||13||
View original
घातं शाखासु तिर्यक्स्थं गात्रे सम्यङ् निवेशिते|
स्यूत्वा वेल्लितबन्धेन बध्नीयात् घनवाससा|
चर्मणा गोष्फणाबन्धः कार्यश्चासङ्गते व्रणे||१३||
śākhāsu ghātaṁ tiryaksthaṁ na karādyabhimukhasthaṁ tasmin gātrē samyaṅ nivēśitē syūtē ca sūtrōktalakṣaṇēna vēllitākhyēna ,bandhēna ghānavāsasā badhnīyāt| asaṅgatē vraṇa uktalakṣaṇē gōṣphaṇābandhaḥ kāryaḥ||13||
Adhikarana vilambimuShkasya karma (14) · Śloka 14
pādau vilambimuṣkasya prēkṣya nētrē ca vāriṇā|
pravēśya vr̥ṣaṇau sīvyēt sīvanyā tunnasaṁjñayā|
kāryaśca gōṣphaṇābandhaḥ kaṭyāmāvēśya paṭṭakam|
snēhasēkaṁ na kurvīta tēna klidyati hi vraṇaḥ|
kālānusāryagurvēlājātīcandanaparpaṭaiḥ|
śilādārvyamr̥tātutthaiḥ siddhaṁ tailaṁ ca rōpaṇam||14||
View original
पादौ विलम्बिमुष्कस्य प्रेक्ष्य नेत्रे च वारिणा|
प्रवेश्य वृषणौ सीव्येत् सीवन्या तुन्नसंज्ञया|
कार्यश्च गोष्फणाबन्धः कट्यामावेश्य पट्टकम्|
स्नेहसेकं न कुर्वीत तेन क्लिद्यति हि व्रणः|
कालानुसार्यगुर्वेलाजातीचन्दनपर्पटैः|
शिलादार्व्यमृतातुत्थैः सिद्धं तैलं च रोपणम्||१४||
vilambimuṣkasya puṁsaḥ pādau nētrē ca vāriṇā prēkṣyānuvr̥ṣaṇau ca sthānē pravēśyōktalakṣaṇēn tunnanāmnā sīvanaprakārēṇa sīvyēt| tatra ca kaṭyāṁ paṭṭakamāvēśya tēnaiva gōṣphaṇābandhaḥ kāryaḥ| tatra ca muṣkavraṇē snēhasēkaṇ na kurvīta| tēna hi vraṇaḥ klidyati| kālānusāryādibhiḥ siddhaṁ tailaṁ rōpaṇam| kālānusārī tagaram| agaru prasiddham| ēlā sūkṣmailā| śilā manaśśilā||14||
Adhikarana chinnashAkhAyAM karma (15) · Śloka 15
chinnāṁ niśśēṣataḥ śākhāṁ dagdhvā tailēna yuktitaḥ|
badhnīyāt kōśabandhēna tatō vraṇavadācarēt||15||
View original
छिन्नां निश्शेषतः शाखां दग्ध्वा तैलेन युक्तितः|
बध्नीयात् कोशबन्धेन ततो व्रणवदाचरेत्||१५||
niśśēṣataḥ chinnāyāṁ śākhāyām| subōdham| (chinnakriyāmāha- chinna iti| niśśēṣataḥ chinnāṁ patitāmityarthaḥ| śākhāṁ śākhāśabdēnātra pādapāṇiparigrahaḥ| tailēna yuktitatō dagdhvā tailasyātra dāhasādhanabhūtatvāttaptēna tailēnatyarthaḥ| yuktitaḥ āsirāmukhasaṅkucanāddagdhvā kōśabandhēna badhnīyāt| tatō bandhanādanantaraṁ vraṇavadācarēdrōpayēdityarthaḥ)||15||
Adhikarana shalyAhRute sAmAnyaM karma (16) · Śloka 16
kāryaḥ śalyāhr̥tē viddhē kramō bhaṅgāttu piccitē||16||
View original
कार्यः शल्याहृते विद्धे क्रमो भङ्गात्तु पिच्चिते||१६||
sarvasmiṁśca viddhē śalya āhr̥tē kramō vraṇakramaḥ kāryaḥ na tvantaḥśalyē| piccitē vidalitākhyē tu bhāṅgōktakramaḥ||16||
Adhikarana shalyAhRute sthAnAnusAraM karma (17) · Śloka 17
śirasō'pahr̥tē śalyē bālavartiṁ pravēśayēt|
mastuluṅgasrutēḥ kruddhō hanyādēnaṁ calō'nyathā|
vraṇē rōhati caikaikaṁ śanairapanayēt kacam|
mastuluṅgasrutau khādēnmastiṣkānanyajīvajān|
śalyē hr̥tē'ṅgādanyasmāt snēhavarti nidhāpayēt|
dūrāvagāḍhāḥ sūkṣmāsyā yē vraṇāḥ srutaśōṇitāḥ|
sēcayēccakratailēna sūkṣmanētrārpitēna tān||17||
View original
शिरसोऽपहृते शल्ये बालवर्तिं प्रवेशयेत्|
मस्तुलुङ्गस्रुतेः क्रुद्धो हन्यादेनं चलोऽन्यथा|
व्रणे रोहति चैकैकं शनैरपनयेत् कचम्|
मस्तुलुङ्गस्रुतौ खादेन्मस्तिष्कानन्यजीवजान्|
शल्ये हृतेऽङ्गादन्यस्मात् स्नेहवर्ति निधापयेत्|
दूरावगाढाः सूक्ष्मास्या ये व्रणाः स्रुतशोणिताः|
सेचयेच्चक्रतैलेन सूक्ष्मनेत्रार्पितेन तान्||१७||
yadā tu śirasaḥ śalyamapahr̥taṁ bhavati tadā vraṇē bālavarti sandhigranthivirahitāṁ pravēśayēt| anyathā'nāvr̥tē vraṇēḥ mastuluṅgasrutairhētōścalaḥ kruddha ēnamāturaṁ hanyāt| mastuluṅgaḥ kapālamajjā| yathā yathā ca vraṇō rōhaṇāt saṁvr̥tatāṁ yāti tathā tathaikaikaṁ kacaṁ bālamapanayēt| yadā punaḥ kapālānmastuluṅgaḥ srutastadānyaprāṇijān mastuluṅgān khādēt| śirasō'nyasmādaṅgācchalyē hr̥tē vraṇē snēhavarti nidhāpayēt| (anyajīvajānityanēnāsya jīvitadhāmatvaṁ sūcitam)| yē dūrāvagāḍhādayō vraṇāstān sūkṣmanētrārpitēna cakratailēna sēcayēt| dūrāvagāḍhā atipraviṣṭaśalyāḥ| sūkṣmāsyāḥ sūkṣmamukhāḥ| srutaśōṇitā raktasrāvayuktāḥ| cakratailaṁ cakrapīḍitam| nētraṁ nāḍīyantram| tat sūkṣmamasthūlam||17||
Adhikarana koShThaBedalakShaNAni cikitsA ca (18) · Śloka 18
bhinnē kōṣṭhē'sr̥jā pūrṇa mūrcchā hr̥tpārśvavēdanāḥ|
jvarō dāhastr̥ḍādhmānaṁ bhaktasyānabhinandanam|
saṅgō viṇmūtramarutāṁ śvāsaḥ svēdō'kṣiraktatā|
lōhagandhitvāmāsyē'sya syādgātrē ca vigandhitā|
āmāśayasthē rudhirē rudhiraṁ chardayatyapi|
ādhmānēnātimātrēṇa śūlēna ca viśasyatē|
pakvāśayasthē rudhirē saśūlaṁ gauravaṁ bhavēt|
nābhēradhastācchītatvaṁ khēbhyō raktasya cāgamaḥ|
abhinnō'pyāśayaḥ sūkṣmaiḥ srōtōbhirabhipūryatē|
asr̥jā syandamānēna pārśvairmūtrēṇa bastivat|
tatrāntarlōhitaṁ śītapādōcchvāsakarānanam|
raktākṣaṁ pāṇḍuvadanamānaddhaṁ ca vivarjayēt|
āmāśayasthē vamanaṁ hitaṁ pakvāśayāśritē|
virēcanaṁ nirūhaśca niḥsnēhōṣṇairviśōdhanaiḥ|
yavakōlakulatthānāṁ rasaiḥ snēhavivarjitaiḥ|
bhuñjītānnaṁ yavāgūṁ vā pibētsaindhavasaṁyutām|
atinissr̥taraktastu bhinnakōṣṭhaḥ pibēdasr̥k||18||
View original
भिन्ने कोष्ठेऽसृजा पूर्ण मूर्च्छा हृत्पार्श्ववेदनाः|
ज्वरो दाहस्तृडाध्मानं भक्तस्यानभिनन्दनम्|
सङ्गो विण्मूत्रमरुतां श्वासः स्वेदोऽक्षिरक्तता|
लोहगन्धित्वामास्येऽस्य स्याद्गात्रे च विगन्धिता|
आमाशयस्थे रुधिरे रुधिरं छर्दयत्यपि|
आध्मानेनातिमात्रेण शूलेन च विशस्यते|
पक्वाशयस्थे रुधिरे सशूलं गौरवं भवेत्|
नाभेरधस्ताच्छीतत्वं खेभ्यो रक्तस्य चागमः|
अभिन्नोऽप्याशयः सूक्ष्मैः स्रोतोभिरभिपूर्यते|
असृजा स्यन्दमानेन पार्श्वैर्मूत्रेण बस्तिवत्|
तत्रान्तर्लोहितं शीतपादोच्छ्वासकराननम्|
रक्ताक्षं पाण्डुवदनमानद्धं च विवर्जयेत्|
आमाशयस्थे वमनं हितं पक्वाशयाश्रिते|
विरेचनं निरूहश्च निःस्नेहोष्णैर्विशोधनैः|
यवकोलकुलत्थानां रसैः स्नेहविवर्जितैः|
भुञ्जीतान्नं यवागूं वा पिबेत्सैन्धवसंयुताम्|
अतिनिस्सृतरक्तस्तु भिन्नकोष्ठः पिबेदसृक्||१८||
kōṣṭhē bhinnē raktēna pūrṇē mūrcchādikaṁ gātravigandhitāntaṁ syāt| iti sāmānyēna kōṣṭhē bhinnē| (asr̥jā pūrṇa ityanēna kōṣṭhabhēdē'pi sthānaviśēṣavaśāt sarvatrāpyasr̥kpūrṇatā na syāditi ca dhvanitam)| śūlēna ca viśasyata ityēvamantamāmāśayasthē raktē rudhirē pakvāśayasthē sati śūlagauravādikaṁ bhavēt| (viśasyatē vyāpadyatē paritapyata ityarthaḥ| khēbhyō navadvārēbhyō rōmakūpēbhyaśca raktasyāgamō raktapravr̥ttiḥ| caśabdaḥ samuccayē)| āmāśayaḥ pakvāśayō vā abhinnō'pi kōṣṭhabhēdē syāndamānēnā'sr̥jā pārśvēbhyaḥ srōtōbhiḥ sūkṣmairabhipūryatē yathā mūtrēṇa bastiḥ| tatra tēṣu madhyē śītapādōcchvāsakarānanādiguṇamantarlōhitaṁ kōṣṭharaktaṁ varjayēt| āmāśasyasthē raktē vamanaṁ hitam| pakvāśayasthē virēcanaṁ nirūhaśca| ētacca sarvaṁ snēhōṣṇarahitairviśōdhanairōṣadhaiḥ kuryāt| sa ca yavādīnāṁ rasaiḥ snēhavarjitairannaṁ bhuñjīta| athavā saindhavasaṁyuktāṁ yavāgūṁ pibēt| yastu bhinnakōṣṭhōtinissr̥taraktaḥ sō'jādijamasr̥kpibēt||18||
Adhikarana koShThaBedadvaividhyam (19) · Śloka 19
kliṣṭacchinnāntrabhēdēna kōṣṭhabhēdō dvidhā smr̥taḥ|
mūrcchādayō'lpāḥ prathamē dvitīyē tvatibādhakāḥ|
kliṣṭāntraḥ saṁśayē dēhī chinnāntrō naiva jīvati|
yathāsvaṁ mārgamāpannā yasya viṇmūtramārutāḥ|
vyupadravaḥ sa bhinnē'pi kōṣṭhē jīvatyasaṁśayam||19||
View original
क्लिष्टच्छिन्नान्त्रभेदेन कोष्ठभेदो द्विधा स्मृतः|
मूर्च्छादयोऽल्पाः प्रथमे द्वितीये त्वतिबाधकाः|
क्लिष्टान्त्रः संशये देही छिन्नान्त्रो नैव जीवति|
यथास्वं मार्गमापन्ना यस्य विण्मूत्रमारुताः|
व्युपद्रवः स भिन्नेऽपि कोष्ठे जीवत्यसंशयम्||१९||
dvidhā ca kōṣṭhabhēdaḥ smr̥taḥ| ēkaḥ kliṣṭāntrō dvitīyaśchinnāntraḥ| prathamē kliṣṭāntrē alpā mūrcchādayō bhavanti| dvitīyē chinnāntrē tvatibādhakāḥ| kliṣṭāntrastu dēhī saṁśayē jīvati vā navēti| chinnāntrasya tu maraṇamēva niścitam| yasya bhinnakōṣṭhasya viḍādayaḥ svaṁsvaṁ mārgamāpannāḥ prāptāḥ vyupadravō mūrcchadyupadravarahitaśca sa bhinnē'pi kōṣṭhē nissaṁśayaṁ jīvati| (atrāpiśabdēna kōṣṭhabhēdasya prāyaśō sādhyatvaṁ sūcitam) ||19||
Adhikarana AntrapraveshanavidhirupacArAshca (20) · Śloka 20
abhinnamāntraṁ niṣkrāntaṁ pravēśyaṁ na tvatō'nyathā|
uluṅgilaśirōgrastaṁ tadapyēkē vadanti tu|
prakṣālya payasā digdhaṁ tr̥ṇaśōṇitapāṁsubhiḥ|
pravēśayēt klr̥ptanakhō ghr̥tēnāktaṁ śanaiḥ śanaiḥ|
kṣīrēṇārdrīkr̥taṁ śuṣkaṁ bhūrisarpiḥ pariplutam|
aṅgulyā pramr̥śēt kaṇṭhaṁ jalēnōdvējayēcca tam|
tathāntrāṇi viśantyantastatkālaṁ pīḍayēta ca|
vraṇasaukṣmyādbahutvādvā kōṣṭhamāntramanāviśat|
tatpramāṇēna jaṭharaṁ pāṭayitvā pravēśayēt|
yathāsthānasthitē samyagāntrē sīvyēdanu vraṇam|
sthānādapētamādattē jīvitaṁ gupitaṁ ca tat|
vēṣṭayitvānupaṭṭēna ghr̥tēna pariṣēcayēt|
pāyayēta tataḥ kōṣṇaṁ citrātailayutaṁ payaḥ|
mr̥dukriyārthaṁ śakr̥tō vāyōścādhaḥ pravr̥ttayē|
tvagaśvakarṇakakubhabadarīsallakīdhavāt|
dhātakīmēṣaśr̥ṅgībhyāṁ kṣīribhyaśca balājaṭā|
tat kalkasādhitaṁ tailaṁ pradhānaṁ vraṇarōpaṇam|
anuvartēta varṣañca yathōktāṁ vraṇayantraṇām||20||
View original
अभिन्नमान्त्रं निष्क्रान्तं प्रवेश्यं न त्वतोऽन्यथा|
उलुङ्गिलशिरोग्रस्तं तदप्येके वदन्ति तु|
प्रक्षाल्य पयसा दिग्धं तृणशोणितपांसुभिः|
प्रवेशयेत् क्लृप्तनखो घृतेनाक्तं शनैः शनैः|
क्षीरेणार्द्रीकृतं शुष्कं भूरिसर्पिः परिप्लुतम्|
अङ्गुल्या प्रमृशेत् कण्ठं जलेनोद्वेजयेच्च तम्|
तथान्त्राणि विशन्त्यन्तस्तत्कालं पीडयेत च|
व्रणसौक्ष्म्याद्बहुत्वाद्वा कोष्ठमान्त्रमनाविशत्|
तत्प्रमाणेन जठरं पाटयित्वा प्रवेशयेत्|
यथास्थानस्थिते सम्यगान्त्रे सीव्येदनु व्रणम्|
स्थानादपेतमादत्ते जीवितं गुपितं च तत्|
वेष्टयित्वानुपट्टेन घृतेन परिषेचयेत्|
पाययेत ततः कोष्णं चित्रातैलयुतं पयः|
मृदुक्रियार्थं शकृतो वायोश्चाधः प्रवृत्तये|
त्वगश्वकर्णककुभबदरीसल्लकीधवात्|
धातकीमेषशृङ्गीभ्यां क्षीरिभ्यश्च बलाजटा|
तत् कल्कसाधितं तैलं प्रधानं व्रणरोपणम्|
अनुवर्तेत वर्षञ्च यथोक्तां व्रणयन्त्रणाम्||२०||
āntraṁ punaryadibhinnaṁ niṣkrāntaṁ tadēva pravēśyam| ataḥ abhinnādanyathā viparītaṁ bhinnaṁ tu na pravēśyamasiddhēḥ| ēkē tvācāryāstadapi bhinnāntramapyuluṅgilaśirōgrastaṁ sat pravēśyamēvēti vadanti| uluṅgilaṁ pipīlikā, tasya sirasā grastaṁ gr̥hītam| ētaduktamatra śiraśabdēna vraṇōṣṭhāvēkīkr̥tya pipīlikāmukhēna grāhayitvā pipīlikāśirasi kāyāt pr̥thak kr̥tē satyaluṅgilaśirōgrastamāntraṁ bhavatīti| (ēkē kēcidācāryāḥ punastat bhinnāntramapyuluṅgilaśirōgrastaṁ uluṅgilaśirasā markōṭakaśīrṣēṇa grastaṁ khāditaṁ pravēśyaṁ pravēśa nīyamiti vadanti| atra śiraḥśabdēna vraṇōṣṭhā-vēkīkr̥tya uluṅgilēna grāhayitvā grastamātrē śirasaḥ śēṣamaṅgamapanīya śirasā saha pravēśyamiti sūcitam| uluṅgilaṁ pēkkantalayanuramya iti kēralabhāṣā)| āntrapravēśanaprakāramāha-pravēśyaṁ cāntraṁ tr̥ṇādibhirdigdhaṁ payasā prakṣālya klr̥ptanakhō bhiṣak ghr̥tēnāktaṁ śanaiḥ śanaiḥ pravēśayēt| śuṣkantvāntraṁ kṣīrēṇārdrīkr̥taṁ bhūrisarpiḥ pariplutaṁ kr̥tvā pravēśayēt| (digdhaṁ liptam| prakṣālya śōdhayitvā| klr̥ptanakhō varddhitanakhaḥ| āntragrahaṇē nakhāgrēṇāntradaraṇabhayācchinnanakha ityarthaḥ| śanaiḥ śanairmandaṁ mandaṁ pravēśayēt)| sukhapravēśanōpāyamāha-niṣkrāntāntrasya tasya kaṇṭhaṁ kaṇṭhāntarbhāgamutkāsanārthamaṅgulyā pramr̥śēt parāmr̥śēt| taṁ cōdvējayējjalābhyukṣaṇēna| tathētyēvaṁ kr̥tē āntrāṇyantaḥ praviśanti| tatkālaṁ ca pravēśitamātramāntraṁ pīḍayēdāntrāvayavānāṁ yathāsvasthānaprāptayē| (tatkālaṁ kaṇṭhapramarśanādijanitēnōtkāsōdvēgādinā yasmin kālē vāyōrānulōmyaṁ bhavati tasmin kāla ityarthaḥ pīḍayēta| anāviśa dāntraṁ karēṇa mandaṁ mandaṁ prapīḍya pravēśayēt| āviṣṭamapyavayavānāṁ yathāsthānaprāptyartham| kiñcit pīḍayēditi caśabdēna dyōtyatē| tathā ēvaṁ kr̥tē satyāntrāṇyantaḥ sukhaṁ viśanti)| tathā'pyapraviṣṭasyāntrasya pravēśanōpāyamāha-bahutvādyatrāntraṁ kathañcidapi niryātaṁ vraṇasaukṣmyātvaśakyapravēśaṁ tatra kōṣṭhaṁ tatpramāṇēna pāṭayitvā pravēśayēt| yatrāpi vraṇasya nātisūkṣmatvamāntrasya tu śōphādinā bahutvaṁ tatrāpi jaṭharaṁ tatpramāṇēna pāṭayitvā pravēśayēt| tatō yathāsthānamāntrē sthitē samyaganu vraṇam sīvyēt| yathāsthānasthāpanahēturucyatē sthānāt svādapētamāntraṁ jīvitamādatta iti| tacca pravēśitamāntraṁ gupitaṁ rakṣitaṁ kr̥tvānu paṭṭēna vastrakhaṇḍēna vēṣṭayitvā ghr̥tēna pariṣēcayēt| tatō'nantaraṁ śakr̥taḥ purīṣasya mr̥dukriyārthaṁ mārdavāpādanāya vāyōścādhaḥ pravr̥ttyarthaṁ citrātailayuktaṁ kōṣṇaṁ kṣīraṁ pāyayēt| citrā dravantī, tasyāḥ srutaṁ tailam| tvagityādi subōdham| aśvakarṇādibhyastvagbalājaṭā balāmūlam| ēvañca varṣam yathōktāṁ vraṇayantraṇāmanuvartētānukūlyēnāṅgīkuryāt|| 20||
Adhikarana medovartinirgame cikitsA (21) · Śloka 21
udārānmēdasō varti nirgatāṁ bhasmanā mr̥dā|
avakīrya kaṣāyairvā ślakṣṇairmūlē tataḥ samam|
dr̥ḍhaṁ ca badhvā sūtrēṇa varddhayētkuśalō bhiṣak|
tīkṣṇēnāgniprataptēna śastrēṇa sakr̥dēva tu|
syādanyathā rugāṭōpō mr̥tyurvā chidyamānayā|
sakṣaudrē ca vraṇē baddhē sujīrṇē'nnē ghr̥taṁ pibēt|
kṣīraṁ vā śarkarācitrālākṣāgōkṣurakaiḥ śr̥tam|
rugdāhajit sayaṣṭyāhvaiḥ paraṁ pūrvōditō vidhiḥ|
mēdōgranthyuditaṁ cātra tailamabhyañjanē hitam|
tālīsaṁ padmakaṁ māṁsī harēṇvagarucandanam|
haridrē padmabījāni sōśīraṁ madhukaṁ ca taiḥ|
pakvaṁ sadyōvraṇēṣūktaṁ tailaṁ rōpaṇamuttamam||21||
View original
उदारान्मेदसो वर्ति निर्गतां भस्मना मृदा|
अवकीर्य कषायैर्वा श्लक्ष्णैर्मूले ततः समम्|
दृढं च बध्वा सूत्रेण वर्द्धयेत्कुशलो भिषक्|
तीक्ष्णेनाग्निप्रतप्तेन शस्त्रेण सकृदेव तु|
स्यादन्यथा रुगाटोपो मृत्युर्वा छिद्यमानया|
सक्षौद्रे च व्रणे बद्धे सुजीर्णेऽन्ने घृतं पिबेत्|
क्षीरं वा शर्कराचित्रालाक्षागोक्षुरकैः शृतम्|
रुग्दाहजित् सयष्ट्याह्वैः परं पूर्वोदितो विधिः|
मेदोग्रन्थ्युदितं चात्र तैलमभ्यञ्जने हितम्|
तालीसं पद्मकं मांसी हरेण्वगरुचन्दनम्|
हरिद्रे पद्मबीजानि सोशीरं मधुकं च तैः|
पक्वं सद्योव्रणेषूक्तं तैलं रोपणमुत्तमम्||२१||
vraṇamukhānnirgatāyāṁ mēdō vartēśchēdanavidhānamāha-yadā tūdarānmēdasō vartirnirgatā bhavati tadā tāṁ bhasmanā mr̥dā kaṣāyairvā masūrādibhirmūlē'vakīryānu ca sūtrēṇa samaṁ dr̥ḍhaṁ ca badhvā kuśalō bhiṣagvardhayēt chindyāt| kēnētyāha-tīkṣṇēna śastrēṇāgniprataptēna| sakr̥dityēkēnaiva yatnēna| (kuśalaḥ chēdyācchēdyaparijñānakuśalaḥ yā tu pravēśyamānāpraviśati praviśyāvatiṣṭhatē ca tāṁ na chindyāt| atō viparītāmēva chindyāditi bhāvaḥ| bhiṣagvaidya udarādudaragād vraṇamukhānnirgatāṁ barhirnissr̥tāṁ mēdasōvartimaṇubhūtaṁ mēdasō'vayava viśēṣaṁ bhasmanā mr̥da ślakṣaṇaiḥ kaṣāyadravyacūrṇairvā'vakīrya tatō mūlē mūlapradēśē sūtrēṇa kṣaumādikr̥tēna samaṁ yathā na viṣamaṁ bhavati tathā dr̥ḍhaṁ badhvā agniprataptēnāgnisantāpāttattulyavarṇēna tīkṣṇadhārēṇa śastrēṇa sakr̥dēkavāramēva vardhayēt chindyāt| bhōjēnā'pyuktam- khānmēdasō vahnyanilārkatāpādvraṇasya nissarpati yasya vartiḥ| sthānaṁ tu tasyāḥ paṭalaṁ vadanti yatpañcamaṁ kōṣṭhagataṁ narāṇām|| pravēśya tāṁ bhasmasamr̥tkaṣāyaiḥ svasthānamēvāśu nayēdyathāvat| na cēdviśētsā'pyavatiṣṭhatē vā sūtrēṇa badhvā'tha nigr̥hya cainām|| śastrēṇa chindyājjvalanōjvalēna strībālavr̥ddhēṣvitarēṇa vāpi| ucchidyamānā kṣayaśūlamr̥tyumāṭōpamēdaḥ sravaṇaṁ ca kuryāt|| iti)| uktātikramaṇē dōṣamāha-anyathā yathōktavidhēḥ parityāgēna chidyamānayā mēdōvartyā āturasya rugāṭōpō mr̥tyurmaraṇaṁ vā syāt| (anyathā yathōktavaiparītyēna chidyamānayācchidyamānayā vā)| chēdanānantarakaraṇīyamāha-parañca vraṇē sakṣaudrē baddhē hyastanē cātrē sujīrṇē sayaṣṭyāhvaiḥ śarkarādibhiḥ śr̥taṁ ghr̥taṁ vā kṣīraṁ vā rugdāhajit pibēt| ataḥ paraṁ pūrvādhyāyōktō vraṇavidhiḥ kāryaḥ| (vraṇē nissr̥tamēdōvartikē kōṣṭhavraṇē| caśabdācchinnāyāḥ chinnāvaśiṣṭāyāśca mēdōvartērantarnidhāpanaṁ vraṇōṣṭhasīvanādipūrvakartavyaṁ dyōtyatē| sakṣaudrē kṣaudrasahitē| atra sakṣaudra iti viśēṣakathanaṁ sarpiṣparihārārtham| uktaṁ ca sauśrutē-'kṣaudrēṇābhyajya vēṣṭayēdi'ti| vraṇabandhanavidhānēnāvabaddhē hyastanē'nnē sujīrṇē anavaśiṣṭarasaśēṣamātraṁ jīrṇē sati ghr̥taṁ vā yaṣṭyāhvasahitaiḥ śarkarādibhiḥ śr̥taṁ kṣīraṁ vā rugdāhaśamanārthaṁ pibēt| ruji ghr̥taṁ dāhē kṣīramubhayatrōbhayaṁ vā)| mēdōgranthi tailaṁ granthyādau vakṣyatē| (āntrānantarōktē vraṇē mēdōgranthyuditaṁ mēdōgranthiśamanāya guñjādvikarañjādibhiruditamuktaṁ tailamabhyañjanē hitam)| ēvaṁ ghr̥ṣṭādīnāṁ cikitsāṁ pr̥thak pr̥thaguktvā sarvaṁ sadyōvraṇasādhāraṇaṁ rōpaṇatailamāha-tālīsādibhiḥ pakvaṁ tailaṁ sadyōvraṇēṣūttamaṁ rōpaṇamuktamācāryaiḥ|| 21||
Adhikarana mUDhaprahAre cikitsA (22) · Śloka 22
mūḍhaprahārābhihatē patitē viṣamōccakaiḥ|
kāryaṁ vātāsrajittr̥ptimardanābhyaṅgasēcanam||22||
View original
मूढप्रहाराभिहते पतिते विषमोच्चकैः|
कार्यं वातास्रजित्तृप्तिमर्दनाभ्यङ्गसेचनम्||२२||
mūḍhēnādr̥śyatvagbhēdādinā prahārēṇābhihatē puruṣē viṣamōccakaiḥ dūraprapātādutpatanāvapatanavaiṣamyēṇa patitē vā vātāsrajittr̥ptyādikaṁ kāryam| (viṣamōccakaiḥ viṣamādviṣamapradēśāt uccakairvr̥kṣādibhyō vā patitē vā vātāsrajidvātaśōṇitaharaṁ karma tr̥ptyādi kāryam| tr̥ptiḥ snēhatarpaṇam| tr̥ptimardanābhyaṅgaśōdhanamiti pāṭhaḥ| śōdhanaṁ vamanavirēcanādi||22||
Adhikarana tailadroNyAM vAsaH (23) · Śloka 23
viśliṣṭadēhaṁ mathitaṁ kṣīṇaṁ marmahataṁ hatam|
vāsayēttailapūrṇāyāṁ drōṇyāṁ māṁsarasāśinam||23||
View original
विश्लिष्टदेहं मथितं क्षीणं मर्महतं हतम्|
वासयेत्तैलपूर्णायां द्रोण्यां मांसरसाशिनम्||२३||
hatamabhihataṁ viśliṣṭadēhatvādiyuktaṁ santaṁ māṁsarasēnāśitaṁ tailapūrṇāyāṁ drōṇyāṁ vāsayēt| (viśliṣṭadēhaṁ balavaddhanurākarṣaṇātigurubhāravahanādinā viśliṣṭasandhirdēhō yasya sa tathōktaḥ tam| mathitaṁ asthnā sahāvacūrṇitam| kṣīṇaṁ yēna kēnāpi dēhaśrama jananakarmaṇā kṣīṇaśarīram| marmahataṁ śastrahataṁ marmaṇyabhihatam| hataṁ daṇḍādyabhihatam| māṁsarasāśinaṁ kr̥tvā tailapūrṇāyāṁ drōṇyāmadhivāsayēt| anēnānēkāgantuvraṇasamprāptau yadi śarīraviślēṣaṇādikaṁ syāttatrā'pyētaccikitsitaṁ kartavyaṁ na kēvalaṁ vraṇacikitsitamēvēti dyōtyatē ||23||
Adhikarana sadyovraNAnAM tritvAvyabhicAraH (24-31) · Śloka 31
prahartr̥yatnāyudhaghātagātraiḥ sadyōvraṇāḥ kāmamanantarūpāḥ|
tathāpi na tritvamatikramantē cayādibhēdairiva mārutādyāḥ||24||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tāvaṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāmuttaratantrē sadyōvraṇapratiṣēdhō nāmaikatriṁśō'dhyāyaḥ||31||
View original
प्रहर्तृयत्नायुधघातगात्रैः सद्योव्रणाः काममनन्तरूपाः|
तथापि न त्रित्वमतिक्रमन्ते चयादिभेदैरिव मारुताद्याः||२४||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतावष्टाङ्गसंग्रहसंहितायामुत्तरतन्त्रे सद्योव्रणप्रतिषेधो नामैकत्रिंशोऽध्यायः||३१||
prahartrityādinā sadyōvraṇāṁsraividhyēnōpasaṁharati| praharturyatnānāṁ nānātvādanēkaprakāratvādāyudhānāṁ cānēkākāratvādabhighātasya cānēkarūpatvāt gātrāṇāṁ ca bahuvidhasaṁsthānatvāt kāmamaṅgīkurmō yat sadyōvraṇā anantarūpāstathāpi chinnaviddhapiccitākhyaṁ tritvaṁ nātikramantē| dr̥ṣṭāntō yathā-mārutādyā dōṣāścayādīnāṁ tāratamyādiyuktānāṁ bhēdairanantarūpā api santō vātapittaślēṣmākhyaṁ tritvaṁ nātivartanta iti||24|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyā- maṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyāmuttaratantrē ēkatrīṁśō'dhyāyaḥ||