Adhikarana atha shirorogapratiShedho nAmAShTAviMsho~adhyAyaH - pratij~jA (1) · Śloka 1
athātaḥ śirōrōgapratiṣēdhaṁ nāmādhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातः शिरोरोगप्रतिषेधं नामाध्यायं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
uktakramēṇaiva śirōrōgāṇāṁ cikitsāṁ pradarśayitumadhyāya ārabhyatē||1||
Adhikarana vAtajashirobhitApacikitsA (2) · Śloka 2
vātajē śirōbhitāpē vātavyādhivihitaṁ kuryāt|
nivātasthaṁ ca naktamabhyaktaśirasaṁ sarpiḥ payōnupānaṁ tailaṁ vā pāyayēt|
māṣān vā sasarpiṣkānuṣṇapayōnupānān bhakṣayēt|
tadvadvā mudgān|
ānūpapiśitavēśavārēṇa yavatilamudgamāṣakulatthakuṣṭhadāruharidrātasīsaindhavairvā mahāsnēhavatīmutkārikāṁ datvā śirō vēṣṭayēt|
tataḥ pratyūṣē daśamūlasiddhēna payasā kavōśgṇēna pariṣēkaṁ kuryāt|
tatsiddhaiśca pāyasaiḥ piṇḍasvēdaṁ lēpaṁ vā|
kūrmamahiṣavarāhakukkuṭaśallakīnāṁ vasā sasaindhavā nasyaṁ śiraḥkarṇapūraṇaṁ ca|
tathaiva ca pañcamūlabalāsārivādvayakvāthē madhukajīvakarṣabhakapunarnavagarbhaṁ sapayaṁ sarpistailaṁ caikatō vipakvam|
kārpāsamajjatvaṅmustāsumanaḥkōrakāṇyuṣṇāmbupiṣṭāni nāvanaṁ sarvaśirōrujāghnam|
tadvat tvakpatraśarkarāśigrukarañjabījāni|
tathā candanōtpalatagarakuṣṭhaiḥ saghr̥tairlēpaḥ|
dēvadārukuṣṭhacōrakayaṣṭīmadhukakamalanīlōtpalailāprapauṇḍarīkaiśca|
kuṅkumaśarkarāsaṁskr̥tamājyaṁ raktapittānubandhē marśaḥ|
na cātra raktamavasēcayēdvātōdrēkabhayāt|
snaihikaṁ dhūmaṁ pibēt|
śirōbastiśca śīlayēt|
bastikarma cācarēt|
ēvamasiddhau vātajē ślēṣmajē ca yathōktō dāhaḥ||2||
View original
वातजे शिरोभितापे वातव्याधिविहितं कुर्यात्|
निवातस्थं च नक्तमभ्यक्तशिरसं सर्पिः पयोनुपानं तैलं वा पाययेत्|
माषान् वा ससर्पिष्कानुष्णपयोनुपानान् भक्षयेत्|
तद्वद्वा मुद्गान्|
आनूपपिशितवेशवारेण यवतिलमुद्गमाषकुलत्थकुष्ठदारुहरिद्रातसीसैन्धवैर्वा महास्नेहवतीमुत्कारिकां दत्वा शिरो वेष्टयेत्|
ततः प्रत्यूषे दशमूलसिद्धेन पयसा कवोश्ग्णेन परिषेकं कुर्यात्|
तत्सिद्धैश्च पायसैः पिण्डस्वेदं लेपं वा|
कूर्ममहिषवराहकुक्कुटशल्लकीनां वसा ससैन्धवा नस्यं शिरःकर्णपूरणं च|
तथैव च पञ्चमूलबलासारिवाद्वयक्वाथे मधुकजीवकर्षभकपुनर्नवगर्भं सपयं सर्पिस्तैलं चैकतो विपक्वम्|
कार्पासमज्जत्वङ्मुस्तासुमनःकोरकाण्युष्णाम्बुपिष्टानि नावनं सर्वशिरोरुजाघ्नम्|
तद्वत् त्वक्पत्रशर्कराशिग्रुकरञ्जबीजानि|
तथा चन्दनोत्पलतगरकुष्ठैः सघृतैर्लेपः|
देवदारुकुष्ठचोरकयष्टीमधुककमलनीलोत्पलैलाप्रपौण्डरीकैश्च|
कुङ्कुमशर्करासंस्कृतमाज्यं रक्तपित्तानुबन्धे मर्शः|
न चात्र रक्तमवसेचयेद्वातोद्रेकभयात्|
स्नैहिकं धूमं पिबेत्|
शिरोबस्तिश्च शीलयेत्|
बस्तिकर्म चाचरेत्|
एवमसिद्धौ वातजे श्लेष्मजे च यथोक्तो दाहः||२||
yathōktō dāha ityēvamantaṁ vātajē śirōbhitāpē| vātavyādhivihitaṁ cikitsitam| sarpistailaṁ vā yathāyōgyaṁ naktaṁ payō'nupānaṁ pāyayēditi sambandhaḥ| tadvanmudgān sasarpiṣkān uṣṇapayō'nupānāṁśca| ānūpapiśitādinā śirōvēṣṭanāyōtkārikā svinnapiṇḍī| vēṣṭayēditi vastrēṇa| tata iti dvitīyadinapratyūṣē| tatsiddhairiti daśamūlasiddhapayasā siddhaiḥ pāyasairannaiḥ| kūrmādivasā saindhavayuktā nasyaṁ śiraḥpūraṇaṁ karṇapūraṇañca| śiraḥpūraṇaṁ śirōbastiḥ| pañcamūlādikvāthē madhukādigarbhaṁ tailaṁ sarpiśca miśrīkr̥tya vipakvaṁ tathaivēti nasyaṁ śiraḥpūraṇaṁ karṇapūraṇañca| kārpāsamajjādyuṣṇāmbupiṣṭaṁ nāvanaṁ sarvaśirōrujāghnam tvagādīni tadvaduṣṇāmbupiṣṭāni nāvanam| candanādibhirlēpastathā| tathēti samuccayē| dēvadārvādibhiśca saghr̥tairlēpa iti sambandhaḥ| vātaja ēva yadi raktapittābhyāmanubandhō bhavati| tataḥ kuṅkumaśarkarābhyāṁ saṁskr̥tamājyaṁ marśō daśāṣṭaṣaḍbinduḥ kartavyaḥ| atra ca vātaśirōbhitāpē raktapittānubandhē'pi raktaṁ nāvasēcayēt| kuta ityāha-vātōdrēkabhayāt| snaihikaṁ dhūmaṁ sūtra uktam| śirōbastiṁ ca śīlayēdityanēna śirōbastēḥ punaḥ punaryōjanamuktaṁ siddham| ēvamityanantarōktakriyayā'siddhau vātajē śirōbhitāpē yathōktō dāha iti sūtranirdiṣṭastvagdāhaḥ| ślēṣmajē cēti lāghavārthaṁ prakaraṇē||2||
Adhikarana ardhAvaBedakacikitsA (3) · Śloka 3
ardhāvabhēdakē'pyayamēva vidhiḥ|
nirguṇḍīpatrarasaśca saghr̥tasaindhavō nasyam|
śirīṣamūlaphalāni vā|
sārivōtpalakuṣṭhavacāmadhukapippalībhiḥ satailāmlō lēpaḥ|
aśāmyati dōṣānubandhamavēkṣya pratikurvīta||3||
View original
अर्धावभेदकेऽप्ययमेव विधिः|
निर्गुण्डीपत्ररसश्च सघृतसैन्धवो नस्यम्|
शिरीषमूलफलानि वा|
सारिवोत्पलकुष्ठवचामधुकपिप्पलीभिः सतैलाम्लो लेपः|
अशाम्यति दोषानुबन्धमवेक्ष्य प्रतिकुर्वीत||३||
pratikurvītētyēvamantamarddhvāvabhēdakē| ayamēvēti vātaśirastāpōktaḥ| atra tu nirguṇḍyāḥ patrarasassaghr̥tasaindhavō nasyaṁ hitam| śirīṣamūlaphalāni vā nasyamiti sambaddhyatē| sārivādibhistailēnāmlēna kāñjikādinā yuktairlēpaḥ| aśāmyati tvardhāvabhēdakē kasya dōṣasyānubandha iti samīkṣya tadapēkṣayā pratīkāraṁ kuryāt||3||
Adhikarana sUryAvartacikitsA (4) · Śloka 4
sūryāvartē tvayamēva vidhiḥ viśēṣatastu śirāmōkṣaḥ||4||
View original
सूर्यावर्ते त्वयमेव विधिः विशेषतस्तु शिरामोक्षः||४||
ayamēva cānāntarōktadvayavidhiḥ sūryāvartē| lāghavārthaṁ kramabhaṅgaḥ| sirāmōkṣastu viśēṣataḥ sūryāvartē|| 4||
Adhikarana pitta-rakta-SirastApayoScikitsA (5) · Śloka 5
pittajē raktajē ca śirōbhitāpē snigdhasya sirāṁ viddhyēt|
kāyaṁ ca virēcayēt|
suśītaiḥ śatadhautaghr̥tānvitaiḥ śirōvaktraṁ siñcēt pradihyācca|
candanasārivāmadhukadūrvōtpalaprapauṇḍarīkamañjiṣṭhāvidārībhiḥ sakṣīraṁ sarpirvipācitaṁ nāvanaṁ śirōbastiśca|
jīvanīyavipakvāt payasō avanītamuddhr̥tya jīvanīyakvāthakalkābhyāṁ pācitaṁ pānabhōjananasyābhyaṅgavastiṣu praṇītaṁ pittaraktajān sarvān vikārān sādhayati|
jīvanīyagarbhaṣōḍaśaguṇē payasi siddhamājyaṁ vā|
kṣīrēkṣujāṅgalarasakharjūradrākṣākaśērūkamr̥ṇālasiddhaḥ sarpirmaṇḍō'nuvāsanam|
añjanādivargaśṟutaṁ kṣīramāsthāpanam||5||
View original
पित्तजे रक्तजे च शिरोभितापे स्निग्धस्य सिरां विद्ध्येत्|
कायं च विरेचयेत्|
सुशीतैः शतधौतघृतान्वितैः शिरोवक्त्रं सिञ्चेत् प्रदिह्याच्च|
चन्दनसारिवामधुकदूर्वोत्पलप्रपौण्डरीकमञ्जिष्ठाविदारीभिः सक्षीरं सर्पिर्विपाचितं नावनं शिरोबस्तिश्च|
जीवनीयविपक्वात् पयसो अवनीतमुद्धृत्य जीवनीयक्वाथकल्काभ्यां पाचितं पानभोजननस्याभ्यङ्गवस्तिषु प्रणीतं पित्तरक्तजान् सर्वान् विकारान् साधयति|
जीवनीयगर्भषोडशगुणे पयसि सिद्धमाज्यं वा|
क्षीरेक्षुजाङ्गलरसखर्जूरद्राक्षाकशेरूकमृणालसिद्धः सर्पिर्मण्डोऽनुवासनम्|
अञ्जनादिवर्गश्रृतं क्षीरमास्थापनम्||५||
kṣīramāsthāpanamityēvamantaṁ raktapittābhitāpayōḥ| pittajē śirōbhitāpē raktajē ca ghr̥tapānādinā snigdhaśarīrasya sataḥ sirāṁ viddhyēt| lālāṭyāmityarthād gamyatē| kāyaṁ śarīraṁ virēcayēt śōdhayēcca| suśītairatiśītairdravyaiḥ śatadhautaghr̥tayuktaiḥ śirō vaktraṁ siñcēt pradihyāccēti yathāsaṅkhyaṁ sambandhaḥ| candanādibhirghr̥taṁ samānakṣīraṁ vipakvaṁ nāvanē śirōbastau ca yōjyam| jīvanīyavipakvādityādi vyākhyāsamam| kṣīrādibhiḥ siddhaḥ saṁskr̥taḥ sarpiṣō ghr̥tasya maṇḍōccha anuvāsanē yōjyaḥ| añjanādigaṇō vividhagaṇasaṅgrahōktastēna śṟutaṁ kṣīramāsthāpanam||5||
Adhikarana sha~gkhakacikitsA (6) · Śloka 6
śaṅkhakaṁ pratyākhyāyaivamēvōpacarēt|
visarpavacca|
viśēṣatastu kr̥ṣṇatilaśatāvarīnīlōtpalamūrvāpunarnavairlēpaḥ||6||
View original
शङ्खकं प्रत्याख्यायैवमेवोपचरेत्|
विसर्पवच्च|
विशेषतस्तु कृष्णतिलशतावरीनीलोत्पलमूर्वापुनर्नवैर्लेपः||६||
śaṅkhakākhyaṁ rōgaṁ pratyākhyāya na sētsyatītyuktvā ēvamēvēti pittaraktābhitāpaprakārēṇa cikitsitōktapittaraktavisarpavaccōpacarēt cikitsēt| śaṅkhakē tu kr̥ṣṇatilādibhiḥ viśēṣēṇa lēpaḥ kāryaḥ||6||
Adhikarana kaPajaSiroBitApacikitsA (7) · Śloka 7
kaphajē śirōbhitāpē laṅghayēt|
purāṇasarpisnigdhaṁ vā vāmayēt|
svēdaḥ piṇḍēna rūkṣēṇa|
śigrunimbairaṇḍakvāthēna vā nāḍīsvēdaḥ|
dēvakāṣṭhakuṣṭhaśārṅgēṣṭāsaralarōhiṣaiḥ salavaṇaiḥ sukhōṣṇaurālēpaḥ|
yavacūrṇamadhukacandanaharidrākuṣṭhapriyaṅguśatapuṣpāsuradārubhistailājakṣīrayuktaiḥ sasaindhavairupanāhaḥ|
viḍaṅgatailaṁ nasyaṁ sārṣapaṁ vā tadēva vā vyōṣasiddham|
madhūkasārakalkō vā madhuyutastvagvā mēṣa śṟuṅgyā iṅgudasya vā|
ēbhirēva ca dhūmavarttiḥ|
śirōvirēcanadravyairvā sūtrasthānōktaiḥ pradhamanam|
tairēva ca pakvaṁ tailaṁ marśaḥ pratimarśō vā|
śirōvirēcanāntē karṇanādōktaṁ snēhanasyam|
tīkṣṇāḥ kavalāḥ manaśśilānaladatutthakāsīsacūrṇaḥ sasarpiṣkō dhūmaḥ|
naladacūrṇasya ca muhurmuhurāghrāṇanam||7||
View original
कफजे शिरोभितापे लङ्घयेत्|
पुराणसर्पिस्निग्धं वा वामयेत्|
स्वेदः पिण्डेन रूक्षेण|
शिग्रुनिम्बैरण्डक्वाथेन वा नाडीस्वेदः|
देवकाष्ठकुष्ठशार्ङ्गेष्टासरलरोहिषैः सलवणैः सुखोष्णौरालेपः|
यवचूर्णमधुकचन्दनहरिद्राकुष्ठप्रियङ्गुशतपुष्पासुरदारुभिस्तैलाजक्षीरयुक्तैः ससैन्धवैरुपनाहः|
विडङ्गतैलं नस्यं सार्षपं वा तदेव वा व्योषसिद्धम्|
मधूकसारकल्को वा मधुयुतस्त्वग्वा मेष श्रृङ्ग्या इङ्गुदस्य वा|
एभिरेव च धूमवर्त्तिः|
शिरोविरेचनद्रव्यैर्वा सूत्रस्थानोक्तैः प्रधमनम्|
तैरेव च पक्वं तैलं मर्शः प्रतिमर्शो वा|
शिरोविरेचनान्ते कर्णनादोक्तं स्नेहनस्यम्|
तीक्ष्णाः कवलाः मनश्शिलानलदतुत्थकासीसचूर्णः ससर्पिष्को धूमः|
नलदचूर्णस्य च मुहुर्मुहुराघ्राणनम्||७||
muhurmuhurāghrāṇanamityēvamanantaṁ kaphajē śirōbhitāpē| sūtrōktaprakārēṇa rūkṣēṇa piṇḍēna svēdō hitaḥ| athavā śigrvādikvāthēna nāḍīsvēdaḥ kāryaḥ| salavaṇairlavaṇayuktaiḥ sukhōṣṇairdēvakāṣṭhādibhirālēpō hitaḥ| surakāṣṭhaṁ dēvadāru| tailēnājakṣīrēṇa ca yuktaiḥ saindhavēna māṇimanthēna sahitairyavacūrṇādibhirupanāhaḥ piṇḍabandhaḥ| viḍaṅgajaṁ viḍaṅgasādhitaṁ vā tailaṁ viḍaṅgatailaṁ vā nasyaṁ yōjyam| tadēva vēti viḍaṅgatailaṁ vā vyōśēṇa trikaṭukēna siddhaṁ pakvam| madhūkasārakalkādinā madhuyuktēna nasyamiti sambandhaḥ| mēṣaśṟuṅgyā iṅgudasya ca tvak| ēbhirēvētyanantarōktairnasyauṣadhaiḥ| śirōvirēcanadravyaiḥ sūtrasthānē śōdhanādigaṇasaṁgrahōktaiḥ pradhamanaṁ nāsāyāṁ hitam| pradhamanaṁ sūtrōktalakṣaṇam| tairēva cēti śirōvirēcanadravyaiḥ| marśapratimarśau sūtrōktalakṣaṇau| ēṣāṁ ca śirōvirēcanānāmantē prayōgāntē karṇanādōktaṁ tilān navapralūnānityādinā paṭhitaṁ snēhanasyaṁ yōjayēt| tīkṣṇāḥ kavalāstīkṣṇadravyairmaricaśuṇṭhyādibhiḥ kr̥tāḥ| subōdham||7||
Adhikarana sannipAtashirobhitApacikitsA (8) · Śloka 8
sannipātē vyāmiśrō vidhiḥ||8||
View original
सन्निपाते व्यामिश्रो विधिः||८||
sannipātābhitāpē pr̥thagdōṣōktō vidhirmiśrīkr̥tya dōṣabalādyapēkṣayā yōjyaḥ||8||
Adhikarana kRumijashirobhitApacikitsA (9) · Śloka 9
kr̥mijē durālabhāsuradārurōhihapūtīkatriphalākaṭphalavacātrikaṭukairajāmūtrayuktaṁ sarpiḥ pakvaṁ pānam|
upasnigdhasvinnasya dēvadārupūtīkakaṭabhīsarṣapaviḍaṅgatilakaṇṭakavipakvēna tailēna śiraḥ karṇau cābhyajya svēdayēt|
tataḥ kr̥mimūrcchanārthamasr̥ṅnastōvasēcayēt|
tatō rudhiragandhamadēna pravisr̥tāḥ saptacchadasya tkgrasēna puṣparasēna vānantaraniṣiktēna kr̥mayaḥ patanti|
saraladēvadārukaṭphalasarṣapāpāmārgakṣavakakaṭukā'lābusurasabījapippalītaṇḍulacūrṇastatpakvaṁ vā tailaṁ sadyaḥ kr̥mīn nirasyati|
viḍaṅgataṇḍulā vājimūtrapiṣṭāḥ śirīṣabījāni vā chāgamūtrapiṣṭāni|
puṣkaramadhyabījāni vā|
gōmāṁsēna chāgamāṁsēna vā vasāpiṣṭēna yavāgūṁ kr̥tvā śirō vilēpayēt|
tatō nimbārkavaṁśasurasakuṭajakarañjakaravīrapatrakvāthēna sēcayēt ajāmūtrēṇa vā kavōṣṇēna|
pūtimatsyayutāśca dhūmāḥ|
ēvaṁ kr̥miṣvapagatēṣu tējōvatīpūtīkavimbīsurasanaktamālāviḍaṅgaharītakīsarṣapārkakaravīramūlamālatīdēvadārukṣavakamustaphaṇijjakapippalīśatapuṣpāmadhūkaśaṇanimbasārakalkairajāmūtrayutaiḥ sārṣapaṁ tailamaiṅgudaṁ pailukaṁ vā vipakvaṁ yuktyā nāvanam|
na tu jātu rudhiramavasēcayēt|
jantubhiḥ pītaśōṇitē hi śirasi punarasrāvasēkādakāṇḍē mr̥tyuḥ syāt|
kr̥micikitsitaṁ cēkṣēta||9||
View original
कृमिजे दुरालभासुरदारुरोहिहपूतीकत्रिफलाकट्फलवचात्रिकटुकैरजामूत्रयुक्तं सर्पिः पक्वं पानम्|
उपस्निग्धस्विन्नस्य देवदारुपूतीककटभीसर्षपविडङ्गतिलकण्टकविपक्वेन तैलेन शिरः कर्णौ चाभ्यज्य स्वेदयेत्|
ततः कृमिमूर्च्छनार्थमसृङ्नस्तोवसेचयेत्|
ततो रुधिरगन्धमदेन प्रविसृताः सप्तच्छदस्य त्क्ग्रसेन पुष्परसेन वानन्तरनिषिक्तेन कृमयः पतन्ति|
सरलदेवदारुकट्फलसर्षपापामार्गक्षवककटुकाऽलाबुसुरसबीजपिप्पलीतण्डुलचूर्णस्तत्पक्वं वा तैलं सद्यः कृमीन् निरस्यति|
विडङ्गतण्डुला वाजिमूत्रपिष्टाः शिरीषबीजानि वा छागमूत्रपिष्टानि|
पुष्करमध्यबीजानि वा|
गोमांसेन छागमांसेन वा वसापिष्टेन यवागूं कृत्वा शिरो विलेपयेत्|
ततो निम्बार्कवंशसुरसकुटजकरञ्जकरवीरपत्रक्वाथेन सेचयेत् अजामूत्रेण वा कवोष्णेन|
पूतिमत्स्ययुताश्च धूमाः|
एवं कृमिष्वपगतेषु तेजोवतीपूतीकविम्बीसुरसनक्तमालाविडङ्गहरीतकीसर्षपार्ककरवीरमूलमालतीदेवदारुक्षवकमुस्तफणिज्जकपिप्पलीशतपुष्पामधूकशणनिम्बसारकल्कैरजामूत्रयुतैः सार्षपं तैलमैङ्गुदं पैलुकं वा विपक्वं युक्त्या नावनम्|
न तु जातु रुधिरमवसेचयेत्|
जन्तुभिः पीतशोणिते हि शिरसि पुनरस्रावसेकादकाण्डे मृत्युः स्यात्|
कृमिचिकित्सितं चेक्षेत||९||
kr̥micikitsitaṁ cēkṣētētyantaṁ kr̥mijē śirōbhitāpē| durālabhādibhirdravyairajāmūtrayuktaṁ pakvaṁ sarpiḥ pānāya| anēnōpasnigdhasya svinnasya ca dēvadārvyādivipakvēna tailēna śiraḥ karṇau cābyajya punaḥ svēdayēt| kaṇṭakō gōkaṇṭakaḥ| tataḥ svēdānantaraṁ kr̥mīṇāṁ mūrcchanārthaṁ yēna kr̥mayastyaktabandhanā mattā iva sarvatō'ntaḥ saranti tadarthamasr̥graktaṁ nastō'vasēcayēt| anantaraniṣiktēna raktaniṣēcanasya paścāt siktēna| puṣparasaḥ saptacchadapuṣpāṇāṁ rasastēna| patanti nāsikātō bahirnissaranti| saralādīnāṁ cūrṇastatpakvaṁ tailaṁ vā nasyaprayōgātsadyaḥ kr̥mīn bahirnirasyati| kṣavakō rājakṣavakaḥ| athavā vājimūtrapiṣṭā viḍaṅgataṇḍulā viḍaṅgaphalāni kr̥mīn nirasyanti athavā chāgamūtrapiṣṭāni śirīṣabījāni| athavā piṣkarabījānāṁ tvakparihārēṇa prayōgō darśitaḥ| gōṁāṁsēnētyādinā śirōlēpaḥ subōdhaḥ| tata iti yavāgūlēpānantaraṁ nimbādikvāthēnājāmūtrēṇa vā kōṣṇēna sēkaḥ| pūtimatsyaḥ klinnamatsyaḥ| ēvamityanantarōktakriyayā krimiṣvapagatēṣu tējōvatyādiḥ kalkairajāmūtrayutaiḥ sārṣapādyanyatamaṁ tailaṁ vipakvaṁ yuktyā balādyapēkṣayā mātrādikr̥tayā nāvanaṁ kuryāt| jantvabhitāpē tu kadācidapi raktaṁ nāvasēcayēt| kuta ityāha-jantubhirityādi| akāṇḍē akālē| kr̥micikitsitē ca yaduktaṁ taṁ vidhiṁ prayōgāyēkṣēta||9||
Adhikarana shiraHkampacikitsA (10) · Śloka 10
śiraḥkampamakṣīṇasyānnavyādhyanupadrutasya dāhavarjyaṁ mārutavidhānēnōpakramēta||10||
View original
शिरःकम्पमक्षीणस्यान्नव्याध्यनुपद्रुतस्य दाहवर्ज्यं मारुतविधानेनोपक्रमेत||१०||
śiraḥkampākhyamakṣīṇatvādiyuktasya puṁsō vātābhitāpavadupakramēta| vātābhitāpē cāgninā dāha uktaḥ| atra tu dāhavarjyamiti viśēṣaḥ||10||
Adhikarana upashIrShakacikitsA (11) · Śloka 11
upaśīrṣakē janmōttarakālajātē navōtthitē vātavyādhivihitān snēhān pānanāvanābhyañjanēṣu yōjayēt|
abhyaktañca svēdayitvōpanāhayēdyathā vidāhō na bhavati|
vidāhē vidradhivat karma||11||
View original
उपशीर्षके जन्मोत्तरकालजाते नवोत्थिते वातव्याधिविहितान् स्नेहान् पाननावनाभ्यञ्जनेषु योजयेत्|
अभ्यक्तञ्च स्वेदयित्वोपनाहयेद्यथा विदाहो न भवति|
विदाहे विद्रधिवत् कर्म||११||
vidradhivat karmētyēvamantamupaśīrṣakē| janmōttarakālajāta ityanēna sahajasyācikitsyatvamuktam| vidāhaḥ pākāvasthā ||11||
Adhikarana piTakArbudavidradhicikitsA (12) · Śloka 12
piṭakārbudavidradhiṣu yathāsvamācarēt|
vraṇībhūtāsu piṭakāsu nimbaniśāmadhukadhātrīphalairvipakvaṁ tailaṁ śōdhanarōpaṇam|
mūrvācandanasārivādhātakīkāntālōdhramadhukasamaṅgāpadmakēsaraśataparvakamūlairvidradhiṣu|
ēbhirēva ca siddhaṁ sarpirnasyam|
rūḍhē tu vidradhau yasi tvak suptēva bhavati tatō vāmayēt|
uapasnigdhaṁ ca virēcayēt||12||
View original
पिटकार्बुदविद्रधिषु यथास्वमाचरेत्|
व्रणीभूतासु पिटकासु निम्बनिशामधुकधात्रीफलैर्विपक्वं तैलं शोधनरोपणम्|
मूर्वाचन्दनसारिवाधातकीकान्तालोध्रमधुकसमङ्गापद्मकेसरशतपर्वकमूलैर्विद्रधिषु|
एभिरेव च सिद्धं सर्पिर्नस्यम्|
रूढे तु विद्रधौ यसि त्वक् सुप्तेव भवति ततो वामयेत्|
उअपस्निग्धं च विरेचयेत्||१२||
piṭakādiṣu yathāsvamiti dōṣādyapēkṣayā cikitsitādi nirdiṣṭamācarēt| vraṇībhūtāsviti pākāt| subōdham| mūrvādibhirvipakvaṁ tailaṁ vidradhiṣu vraṇībhūtāsu śōdhanaṁ rōpaṇaṁ ca| ēbhiriti mūrvādibhiḥ| upasnigdhaṁ kiñcit snigdham|| 12||
Adhikarana arUMShikAcikitsA (13) · Śloka 13
arūṁṣikāsu jalaukōpahr̥taśōṇitaṁ śiraḥ kṣurāmr̥ṣṭaṁ vā nimbōdakēna pariṣicyāśvavaśakr̥drasēna lavaṇapragāḍhēna lēpayēt|
kiñhcit kālaṁ sthitaṁ cōṣṇōdakāmlakāñjikānyataradhautaṁ viḍaṅgavyōṣalākṣāgāradhūmamanōhvālavacārasāñjanaharidrādvayairālimpēt|
tilamaṣyā vā snuhīkṣīrayuktayā|
madhukōtpalatilairaṇḍamārkavapatrairvā|
śigrumūlakasarṣapabījairvā gōmūtrapiṣṭaiḥ|
bālakāmalakanāgaramūlakasarṣapabījairvā kṣīrapiṣṭaiḥ|
śirīṣatvagyaṣṭīmadhukābhyāṁ vā|
purāṇapiṇyākakukkuṭapurīṣābhyāṁ vā|
kapālabhr̥ṣṭakuṣṭhacūrṇaṁ tailayuktaṁ kaṇḍūklēdadāhasvēdavēdanāghnam|
tathā cācōktaṁ citrakāditailamabhyañjanam|
dantīpāṭhākōśātakīcitrakātīviṣāmahālāṅgalakīsiddhaṁ tailaṁ vraṇābhyaṅgaḥ|
manaśśilailāharitālapippalīkuṣṭhakāsīsaharidrākarañjamustātagaraviḍaṅgaṁ citrakāsiddhārthakakaravīramūlacūrṇagarbhaṁ tailamādityapākaṁ vraṇarōpaṇam|
ēvamanupaśamē vamanadhūmakāyaśirōvirēkān kuryāt||13||
View original
अरूंषिकासु जलौकोपहृतशोणितं शिरः क्षुरामृष्टं वा निम्बोदकेन परिषिच्याश्ववशकृद्रसेन लवणप्रगाढेन लेपयेत्|
किञ्ह्चित् कालं स्थितं चोष्णोदकाम्लकाञ्जिकान्यतरधौतं विडङ्गव्योषलाक्षागारधूममनोह्वालवचारसाञ्जनहरिद्राद्वयैरालिम्पेत्|
तिलमष्या वा स्नुहीक्षीरयुक्तया|
मधुकोत्पलतिलैरण्डमार्कवपत्रैर्वा|
शिग्रुमूलकसर्षपबीजैर्वा गोमूत्रपिष्टैः|
बालकामलकनागरमूलकसर्षपबीजैर्वा क्षीरपिष्टैः|
शिरीषत्वग्यष्टीमधुकाभ्यां वा|
पुराणपिण्याककुक्कुटपुरीषाभ्यां वा|
कपालभृष्टकुष्ठचूर्णं तैलयुक्तं कण्डूक्लेददाहस्वेदवेदनाघ्नम्|
तथा चाचोक्तं चित्रकादितैलमभ्यञ्जनम्|
दन्तीपाठाकोशातकीचित्रकातीविषामहालाङ्गलकीसिद्धं तैलं व्रणाभ्यङ्गः|
मनश्शिलैलाहरितालपिप्पलीकुष्ठकासीसहरिद्राकरञ्जमुस्तातगरविडङ्गं चित्रकासिद्धार्थककरवीरमूलचूर्णगर्भं तैलमादित्यपाकं व्रणरोपणम्|
एवमनुपशमे वमनधूमकायशिरोविरेकान् कुर्यात्||१३||
śiraḥkāyavirēkān kuryādityēvamantamarūṁṣikāsu| kiñcitkālasthitamityaśvaśakr̥drasaliptamiti vijñēyam| dhautaṁ ca viḍaṅgādibhirālimpēt| tilamaṣyā vā snuhīkṣīrayuktayā limpēditi sambandhaḥ| madhukādipatrairvā kēvalairālimpēt| śigrvādibījairvā gōmūtrapiṣṭaiḥ| bālakādibhirvā kṣīrapiṣṭaiḥ| śēṣayōḥ kṣīramēva| subōdham| kapālē mr̥nmayē'gninā bhr̥ṣṭasya kuṣṭhasya cūrṇaṁ tailayuktaṁ prakaraṇāllēpāt kaṇḍvāghnam| cācā indralupta ityēkārthaḥ| subōdham| manaśśilādikalkaṁ tailamādityapākaṁ yadātapēnaiva pacyatē| ēvamiti pūrvōktēnānupaśamē vamanādīn kuryāt|| 13||
Adhikarana dAraNakacikitsA (14) · Śloka 14
dāraṇakē lalāṭē sirāṁ vidhyēt|
abhyaṅgasnānanāvanāni ca śīlayēt priyālabījamadhukakuṣṭhamāṣasarṣapaiḥ sakṣaudrairlēpaḥ|
kōdravatr̥ṇakṣārāmbhaḥ prakṣālanam||14||
View original
दारणके ललाटे सिरां विध्येत्|
अभ्यङ्गस्नाननावनानि च शीलयेत् प्रियालबीजमधुककुष्ठमाषसर्षपैः सक्षौद्रैर्लेपः|
कोद्रवतृणक्षाराम्भः प्रक्षालनम्||१४||
kṣārāmbhaḥ prakṣālanamityēvamantaṁ dāraṇakē| abhyaṅgādīni dōṣādyapēkṣam| kōdravatr̥ṇakṣārasrutamambhastathōktam||14||
Adhikarana indraluptacikitsA (15) · Śloka 15
indraluptē yathāsannaṁ sirāṁ viddhvā tutthakāsīsamanaśśilāmaricairlēpayēt|
bhadradārukuṭannaṭābhyāṁ vā citrakakaravīranaktamālamālatīsiddhēna vā tailēnābhyajyāt|
avagāḍhapadaṁ vā sūcīkūrcakēna pracchāya bhūyō bhūyaḥ pradihyata kapōtapaṅkāmūlēna lāṅgalikāmūlēna vā mahiṣīkṣīrapiṣṭēna|
ghr̥ṣṭaliptamēraṇḍapatrāvacchāditaṁ rātrimuṣitaṁ māhiṣanavanītēna limpēt|
mārkavapatrasahacarapuṣpapakvaṁ vā|
vārtākaphalaistailaṁ pakvaṁ kṣaudrāñjanayuktamālēpaḥ|
sakṣaudrō vā kṣudravārtākarasaḥ|
jalaśūkō vā palāśakṣārasāndraḥ|
gōśakr̥tā vā ghr̥ṣṭamindraluptamaruṣkararasēnāvalipyāntardhūmadagdhakūrmamaśyāvacūrṇayēt|
kūrmakapālabhasmanā vā surasārasāktēna pradihyāt|
hastidantamaṣyā vā tailānvitayā|
pūtikarañjapatrāṇi vā sasaindhavāni lēpaḥ|
pippalyañjanarasāñjanabākucikāphalalōharajāṁsi vā gōmūtrapiṣṭāni|
khalativihitāni cācarēt|
salilasēkamārōmōdgamāt pariharēt||15||
View original
इन्द्रलुप्ते यथासन्नं सिरां विद्ध्वा तुत्थकासीसमनश्शिलामरिचैर्लेपयेत्|
भद्रदारुकुटन्नटाभ्यां वा चित्रककरवीरनक्तमालमालतीसिद्धेन वा तैलेनाभ्यज्यात्|
अवगाढपदं वा सूचीकूर्चकेन प्रच्छाय भूयो भूयः प्रदिह्यत कपोतपङ्कामूलेन लाङ्गलिकामूलेन वा महिषीक्षीरपिष्टेन|
घृष्टलिप्तमेरण्डपत्रावच्छादितं रात्रिमुषितं माहिषनवनीतेन लिम्पेत्|
मार्कवपत्रसहचरपुष्पपक्वं वा|
वार्ताकफलैस्तैलं पक्वं क्षौद्राञ्जनयुक्तमालेपः|
सक्षौद्रो वा क्षुद्रवार्ताकरसः|
जलशूको वा पलाशक्षारसान्द्रः|
गोशकृता वा घृष्टमिन्द्रलुप्तमरुष्कररसेनावलिप्यान्तर्धूमदग्धकूर्ममश्यावचूर्णयेत्|
कूर्मकपालभस्मना वा सुरसारसाक्तेन प्रदिह्यात्|
हस्तिदन्तमष्या वा तैलान्वितया|
पूतिकरञ्जपत्राणि वा ससैन्धवानि लेपः|
पिप्पल्यञ्जनरसाञ्जनबाकुचिकाफललोहरजांसि वा गोमूत्रपिष्टानि|
खलतिविहितानि चाचरेत्|
सलिलसेकमारोमोद्गमात् परिहरेत्||१५||
ārōmōdgamāt pariharēdityēvamantamindraluptē| yathāsannimiti śīrṣarōmanaikaṭyēna sirāvyadhaḥ| tutthādibhirlēpaḥ śīrṇarōmasthānē| bhadradārukuṭannaṭābhyāṁ nirvāpaṇāya lēpayēditi sambandhaḥ| bhadradārurdēvadāruḥ athavā citrakādisiddhēna tailēnābhyajyāt| avagāḍhapadaṁ bahupraviṣṭaśastrapadaṁ kr̥tvā sūcīkūrcakēna pracchānam| kapōtapaṅkā suvarcalā tasyā mūlēna lāṅgalikāmalēna vā mahiṣīkṣīrapiṣṭēna punaḥ punaḥ pradēhaḥ| ghr̥ṣṭaliptaṁ cairaṇḍapatrāvacchāditaṁ sadrātrimuṣitaṁ prātarmāhiṣēṇa navanītēna limpēt| subōdham| gōśakr̥tā vā ghr̥ṣṭamindraluptamaruṣkarasya bhallātakasya rasēnāvalipyāntardhūmaṁ gagdhayā kūrmamaṣyāvacūrṇayēt| surasārasāktēna kūrmakapālabhasmanā'ntardhūmadagdhēna pradihyādvā| surasā mūrvā| kūrmakapālaḥ kūrmapr̥ṣṭham| subōdham| khulativihitānītyauṣadhādīni||15||
Adhikarana khalaticikitsA (16) · Śloka 16
khalatāvindraluptōktaḥ kramō yathādōṣaṁ ca suśuddhiḥ|
triphalārjunasairyakatvakpuṣpakr̥ṣṇapiṇḍītakaphalamūlanīlōtpalalōhacūrṇakāsīsajambūmārkavamañjiṣṭhāmēṣaśṟuṅgīkhadirarajaḥ sakardamamarditōktāṇutailayuktamasanasārasamudgakē nyastaṁ kardamē māsaṁ nikhātaṁ sthitamuddhr̥taṁ sūcīkūrcapracchitāyāḥ khalatērlēpaḥ paraṁ rōmasañjananaḥ|
raktāgnimanthapuṣpakiṁśukanaladamūlamdhukiṁhastidantabhasmānyavikṣīrapiṣṭāni lēpaḥ|
jambūdvayatvakpatramadhukabhr̥ṅgarajastriphalāślēṣmātakamañjiṣṭhāphṇijjakabalādrākṣājaśṟuṅgīcapalātiviṣākaṭphalakalkēna kṣīrivr̥kṣakvāthēna ca tilatailamakṣatailaṁ caikadhyaṁ sādhayēt tannasyē'bhyaṅgē ca niyuñjyāt|
ēvamēva madhuravargakalkēna||16||
View original
खलताविन्द्रलुप्तोक्तः क्रमो यथादोषं च सुशुद्धिः|
त्रिफलार्जुनसैर्यकत्वक्पुष्पकृष्णपिण्डीतकफलमूलनीलोत्पललोहचूर्णकासीसजम्बूमार्कवमञ्जिष्ठामेषश्रृङ्गीखदिररजः सकर्दममर्दितोक्ताणुतैलयुक्तमसनसारसमुद्गके न्यस्तं कर्दमे मासं निखातं स्थितमुद्धृतं सूचीकूर्चप्रच्छितायाः खलतेर्लेपः परं रोमसञ्जननः|
रक्ताग्निमन्थपुष्पकिंशुकनलदमूलम्धुकिंहस्तिदन्तभस्मान्यविक्षीरपिष्टानि लेपः|
जम्बूद्वयत्वक्पत्रमधुकभृङ्गरजस्त्रिफलाश्लेष्मातकमञ्जिष्ठाफ्णिज्जकबलाद्राक्षाजश्रृङ्गीचपलातिविषाकट्फलकल्केन क्षीरिवृक्षक्वाथेन च तिलतैलमक्षतैलं चैकध्यं साधयेत् तन्नस्येऽभ्यङ्गे च नियुञ्ज्यात्|
एवमेव मधुरवर्गकल्केन||१६||
madhuravargakalkēnētyēvamantaṁ khalatau| yathādōṣaṁ saṁśuddhiḥ kaphē'dhikē vamanaṁ pittē'dhikaṁ virēcanamityēvamādiryathādōṣārthaḥ| triphalādirajaḥ kardamēnārditōktāṇutailēna ca yuktamasanasārasamudgakē bījakasārasampuṭakē nyāstaṁ nisr̥ṣṭaṁ kardamē māsaṁ nikhātaṁ sthitamuddhr̥taṁ pracchitakhalatau lēpaḥ| kr̥ṣṇamadanasya phalam| raktāgnimanthapuṣpādīnāṁ bhasmānyavikṣīrēṇājakṣīrēṇa piṣṭāni lēpaḥ| raktō lōhitō'gnimanthastasya puṣpam| jambūtvagādikalkēna kṣīrivr̥kṣakvāthēna ca tilatailamakṣatailaṁ ca miśrīkr̥tya sādhitaṁ nasyē'bhyaṅgē ca yuñjyāt| madhuravargakalkēnaivamēvēti kṣīrivr̥kṣakvāthē madhuravargaṁ kalkaṁ datvā tilatailamakṣatailaṁ caikadhyaṁ sādhayēnnasyē'bhyaṅgē ca|| 16||
Adhikarana palitacikitsA (17) · Śloka 17
khalatipalitayōśca prayōgān parasparaṁ vidadhyāt||17||
View original
खलतिपलितयोश्च प्रयोगान् परस्परं विदध्यात्||१७||
khalatiprayōgān palitē palitaprayōgān khalatau ca vidadhyāditi parasparasyārthaḥ||17||
Adhikarana akAlapalitacikitsA (18) · Śloka 18
akālapalitēṣu vātādīnavēkṣya snēhasvēdasaṁśōdhanāsravisrāvaṇāni kuryāt|
tatō'syārditaprōktamaṇutailaṁ nasyamabhyañjanaṁ ca|
madhukāmalakamākṣikaiḥ kēśamūlāni limpēt|
tilāmalakakṣaudratailairvā|
tatthakābhrakambvasthikāsīsakiṭṭaśarkarābhirvā|
sairyakapuṣpanīlinītriphalābhr̥ṅgarajōbhirvā kr̥ṣṇājamūtrapiṣṭaiḥ|
asanapuṣpapatramayē pātrē bahirāmalakīkalkapradigdhē nihitamakṣatailaṁ ṣaṇmāsaṁ vrīhipallē sthitamabhyaṅgānnāvanāt ca palitaṁ jayati|
ayamēva kalpaḥ sairīyakē'pi|
kapikacchūphalamūlagarbhamakṣatailaṁ siddhamayaḥpātrē pūrvavat sthitaṁ samānaṁ pūrvēṇa|
rāmataraṇīmūlapaladvayaṁ yaṣṭīmadhukapalaṁ sārivārdhapalamēkatrajarjarīkr̥tamakṣatailapalairdaśabhirāplutaṁ lōhabhājanē daśāhaṁ divasakarakaraprataptaṁ nāvanāt palitaghnaṁ sarvēndriyadārḍhyāvahaṁ ca|
kr̥ṣṇatilatilaparṇītriphalāmadhukakāsīsapadmakakardamamāṁsīmārkavamasanapatrasvarasapiṣṭaṁ trirātramayaḥpātrē sthāpayēt|
tataḥ pūrvōktarasadrutēna padminīkardamapraliptadhautān kēśān kapālaṁ ca lēpayēt|
tataḥ padminīkardamaiḥ pracchādya kauśēyēna vēṣṭayēt|
tr̥tīyē cāhni prakṣālyaivamēva kuryāt|
ēvamalikulanīlāḥ kēśāḥ śirō vibhūṣayanti||18||
View original
अकालपलितेषु वातादीनवेक्ष्य स्नेहस्वेदसंशोधनास्रविस्रावणानि कुर्यात्|
ततोऽस्यार्दितप्रोक्तमणुतैलं नस्यमभ्यञ्जनं च|
मधुकामलकमाक्षिकैः केशमूलानि लिम्पेत्|
तिलामलकक्षौद्रतैलैर्वा|
तत्थकाभ्रकम्ब्वस्थिकासीसकिट्टशर्कराभिर्वा|
सैर्यकपुष्पनीलिनीत्रिफलाभृङ्गरजोभिर्वा कृष्णाजमूत्रपिष्टैः|
असनपुष्पपत्रमये पात्रे बहिरामलकीकल्कप्रदिग्धे निहितमक्षतैलं षण्मासं व्रीहिपल्ले स्थितमभ्यङ्गान्नावनात् च पलितं जयति|
अयमेव कल्पः सैरीयकेऽपि|
कपिकच्छूफलमूलगर्भमक्षतैलं सिद्धमयःपात्रे पूर्ववत् स्थितं समानं पूर्वेण|
रामतरणीमूलपलद्वयं यष्टीमधुकपलं सारिवार्धपलमेकत्रजर्जरीकृतमक्षतैलपलैर्दशभिराप्लुतं लोहभाजने दशाहं दिवसकरकरप्रतप्तं नावनात् पलितघ्नं सर्वेन्द्रियदार्ढ्यावहं च|
कृष्णतिलतिलपर्णीत्रिफलामधुककासीसपद्मककर्दममांसीमार्कवमसनपत्रस्वरसपिष्टं त्रिरात्रमयःपात्रे स्थापयेत्|
ततः पूर्वोक्तरसद्रुतेन पद्मिनीकर्दमप्रलिप्तधौतान् केशान् कपालं च लेपयेत्|
ततः पद्मिनीकर्दमैः प्रच्छाद्य कौशेयेन वेष्टयेत्|
तृतीये चाह्नि प्रक्षाल्यैवमेव कुर्यात्|
एवमलिकुलनीलाः केशाः शिरो विभूषयन्ति||१८||
akālapalitēṣviti pariṇāmapalitē rasāyanōktērakāla iti viśēṣaṇam| vātādīnavēkṣyēti tadyōgyatayā| subōdham| kēśamūlāni kēśasthānāni madhukādibhirlimpēt| tilādibhirvā tutthakādibhirvā kāsīsakiṭṭaṁ kāsīsatvak| sairyakapuṣpādibhirvā kr̥ṣṇājasya mūtrēṇa piṣṭaiḥ| asanasya puṣpaiḥ patraiśca vardhikākr̥tipātraṁ kartavyamētacca bahirāmalakalkēna tathā pradēhyaṁ yathā tailādhikaraṇatāṁ yāti| tataḥ tasmin pātrē bibhītakatailaṁ nidhēyam| tatastat ṣaṇmāsaṁ vrīhirāśau sthāpyam| tattailamabhyaṅgānnāvanācca palitaṁ jayati| ayamēvāsanapuṣpapatravidhiḥ sairīyakōpē| sairīyakaṁ sahacaramāmlayanaṁ ca| kapikacchvāḥ phalāni mūlāni ca garbhaṁ datvā'kṣatailaṁ siddhamayaḥpātrē pūrvavaditi ṣaṇmāsaṁ vrīhipallē sthitaṁ pūrvēṇāsanapātrasthitatailēna guṇaiḥ samānam| rāmataraṇyādikaṁ jarjarīkr̥tya daśabhirakṣatailapalairāplutaṁ lōhapātrē daśāhamādityakiraṇaiḥ prataptaṁ sannāvanāt palitaghnatvādiguṇam| rāmataraṇī saryakaḥ| kr̥ṣṇatilādikamasanapatrarasapiṣṭamayaḥpātrē trirātraṁ sthāpayēt| tatō'nantaramasanapatrarasadrutēna padminīkardamēna praliptān punardhautān kēśān padmapatraiḥ pracchādya kauśēyapaṭṭēna vēṣṭayēt| tatastr̥tīyē'hani prakṣālya punarēvamēva lēpādikaṁ kuryāt| ēvamityanayā kriyayā alikulavad bhramarasaṁhativannīlāḥ kacāḥ śirō vibhūṣayanti||18||
Adhikarana khalatyAdau nasyAdikramaH (19) · Śloka 19
bhavati cātra- khalatau palitē valyāṁ harillōmni ca śōdhitam|
nasyavaktraśirōbhyaṅgapradēhaiḥ samupācarēt||19||
View original
भवति चात्र- खलतौ पलिते वल्यां हरिल्लोम्नि च शोधितम्|
नस्यवक्त्रशिरोभ्यङ्गप्रदेहैः समुपाचरेत्||१९||
khalatyādikē vamanādiśōdhitaṁ puruṣaṁ yōgyairnasyādibhirupācarēt| harillōmā kapilakēśaḥ ||19||
Adhikarana bRuhatyAdinAvanam (20) · Śloka 20
siddhaṁ tailaṁ br̥hatyādyairjīvanīyaiśca nāvanam||20||
View original
सिद्धं तैलं बृहत्याद्यैर्जीवनीयैश्च नावनम्||२०||
br̥hatyādyairhrasvapañcamūladravyairjīvanīyairjīvantīkākōlyādibhiśca siddhaṁ tailaṁ khalatyādau nāvanaṁ hitam||20||
Adhikarana sahacarAditailAni nAvanArthe (21) · Śloka 21
kṣīrāt sāhacarāt bhr̥ṅgarajasaḥ saurasādrasāt|
prasthastailasya kuḍavō yaṣṭīmadhupalānvitaḥ|
siddhaśśailāsanē bhāṇḍē śṟuṅgē mēṣasya vā sthitaḥ|
nasyaṁ syāt......................................||21||
View original
क्षीरात् साहचरात् भृङ्गरजसः सौरसाद्रसात्|
प्रस्थस्तैलस्य कुडवो यष्टीमधुपलान्वितः|
सिद्धश्शैलासने भाण्डे श्रृङ्गे मेषस्य वा स्थितः|
नस्यं स्यात्......................................||२१||
kṣīrādīnāṁ pratyēkasya prasthēna madhuyaṣṭīpalānvitaḥ siddhastailasya kuḍavaḥ śailādyanyatamē bhāṇḍē sthitaḥ khalatyādiṣu nasyaṁ syāt||21||
Adhikarana dugdhikAdilepaH (22) · Śloka 22
........kṣīrapiṣṭau vā dugdhikākaravīrakau|
utpāṭya palitaṁ dēyāvāśayē palitāpahau||22||
View original
........क्षीरपिष्टौ वा दुग्धिकाकरवीरकौ|
उत्पाट्य पलितं देयावाशये पलितापहौ||२२||
athavā dugdhikākaravīrakau kṣīrēṇa ślakṣṇapiṣṭau palitamutpāṭyāśayē palitamūlē dēyau||22||
Adhikarana mahAnIlatailam (23) · Śloka 23
ādityavallyā mūlāni kr̥ṣṇasairēyakasya ca|
phalaṁ kr̥ṣṇaśaṇātpatraṁ surasādyaṣṭimārkavam|
surāhvaṁ kākamācī ca pr̥thagdaśapalāṁśikam|
prapauṇḍarīkamañjiṣṭhālōdhrakr̥ṣṇāgarutpalam|
āmrāsthikardamaḥ kr̥ṣṇō mr̥ṇālī raktacandanam|
nīlībhallātakāsthīni kāsīsaṁ madayantikā|
sōmarājyasanaṁ śastraṁ kr̥ṣṇaṁ piṇḍītacitrakau|
puṣpāṇyarjunakāśmaryā āmajambūphalāñjanam|
pratyēkaṁ pañcapalikaṁ piṣṭaṁ satriphalākaṇam|
akṣatailāḍhakaṁ tēna pacēddhātrīrasārmaṇē|
kuryādādityapākaṁ vā yāvacchuṣkō bhavēdrasaḥ|
lōhapātrē tataḥ pūtaṁ mahānīlaṁ prayōjitam|
tatpānē nāvanē'bhyaṅgē śuddhasya niyatātmanaḥ|
sarvajatrūrdhvarōgaghnaṁ palitaghnaṁ viśēṣataḥ|
ēbhirēva ca bhaiṣajyaiḥ śirōvaktrañca lēpayēt||23||
View original
आदित्यवल्ल्या मूलानि कृष्णसैरेयकस्य च|
फलं कृष्णशणात्पत्रं सुरसाद्यष्टिमार्कवम्|
सुराह्वं काकमाची च पृथग्दशपलांशिकम्|
प्रपौण्डरीकमञ्जिष्ठालोध्रकृष्णागरुत्पलम्|
आम्रास्थिकर्दमः कृष्णो मृणाली रक्तचन्दनम्|
नीलीभल्लातकास्थीनि कासीसं मदयन्तिका|
सोमराज्यसनं शस्त्रं कृष्णं पिण्डीतचित्रकौ|
पुष्पाण्यर्जुनकाश्मर्या आमजम्बूफलाञ्जनम्|
प्रत्येकं पञ्चपलिकं पिष्टं सत्रिफलाकणम्|
अक्षतैलाढकं तेन पचेद्धात्रीरसार्मणे|
कुर्यादादित्यपाकं वा यावच्छुष्को भवेद्रसः|
लोहपात्रे ततः पूतं महानीलं प्रयोजितम्|
तत्पाने नावनेऽभ्यङ्गे शुद्धस्य नियतात्मनः|
सर्वजत्रूर्ध्वरोगघ्नं पलितघ्नं विशेषतः|
एभिरेव च भैषज्यैः शिरोवक्त्रञ्च लेपयेत्||२३||
āityavallyā ityādinā mahānīlākhyō yōgaḥ| ādityavalyarkavallī tasyā mūlāni| kr̥ṣṇasairēyakaḥ kālasahacaraḥ tasyāpi mūlāni| kr̥ṣṇaśaṇasya phalam| yaṣṭimārkavaṁ nalikā bhr̥ṅgarajaḥ| ādityavallīmūlādikākamācyantaṁ pr̥thagdaśapalabhāgikam| prapauṇḍarīkādikaṁ pratyēkaṁ pañcapalapramāṇam| kr̥ṣṇamiti śastraviśēṣaṇam| piṇḍītakō madanaḥ| āmamapakvaṁ jambūphalam| ētatsarvaṁ piṣṭaṁ kr̥tvā tēna dhātrīrasasyāmalakarasasyārmaṇō drōṇaḥ dvādaśādhikāni pañcapalaśatāni| tasminnakṣatailasya vibhītakatailasyāḍhakamaṣṭāviṁśatyadhikaṁ palaśataṁ lōhabhājanē mandaṁ pacēdyāvadrasaḥ śuṣkō bhavēttāvadādityapākaṁ vā kuryāt| tataḥ pūtaṁ mahānīlasaṁjñaṁ tattailaṁ pañcakarmaśuddhasya niyatātmanō jitēndriyasya pānādiṣu prayōjitaṁ sarvān jatrūrdhvarōgān hantīti sarvajatrūrdhvarōgaghnaṁ viśēṣataḥ palitaghnaṁ bhavati| ēbhirityādityavallyādibhiḥ| subōdham ||23||
Adhikarana pralepanAni (24) · Śloka 24
kṣīraṁpriyālaṁ yaṣṭyāhvaṁ jīvanīyō gaṇastilāḥ|
kr̥ṣṇāḥ pralēpō vaktrasya harillōmavalīhitaḥ|
tilāḥ sāmalakāḥ padmakiñjalkō madhukaṁ madhu|
br̥ṁhayēdrañjayēccaitat kēśān mūrdhnaḥ pralēpanāt|
pacēt saindhavaśuktāmlairayaścūrṇaṁ sataṇḍulam|
tēnāliptaṁ śiraḥśuddhamasnigdhamuṣitaṁ niśām|
tatprātastriphalādhautaṁ syātkr̥ṣṇasnigdhamūrddhajam||24||
View original
क्षीरंप्रियालं यष्ट्याह्वं जीवनीयो गणस्तिलाः|
कृष्णाः प्रलेपो वक्त्रस्य हरिल्लोमवलीहितः|
तिलाः सामलकाः पद्मकिञ्जल्को मधुकं मधु|
बृंहयेद्रञ्जयेच्चैतत् केशान् मूर्ध्नः प्रलेपनात्|
पचेत् सैन्धवशुक्ताम्लैरयश्चूर्णं सतण्डुलम्|
तेनालिप्तं शिरःशुद्धमस्निग्धमुषितं निशाम्|
तत्प्रातस्त्रिफलाधौतं स्यात्कृष्णस्निग्धमूर्द्धजम्||२४||
kṣīrādibhiḥ kr̥ṣṇatilāntairvaktrasya pralēpō harillōmasu valīṣu ca hitaḥ| valayastvaksaṅkōcāḥ| tilādikaṁ mūrdhnaḥ pralēpanāt kēśān br̥ṁhayēcca rañjayēcca| pacēdityādi subōdham| samataṇḍulamayasaḥ kr̥ṣṇalōhasya cūrṇaṁ saindhavajalam| amlō'pi takrādyanyatamaḥ| tatō rēcanasyēna śuddhamasnigdhamanabhyaktaṁ śirastēna lēpanadravyēṇāsamantāt liptaṁ niśāmuṣitaṁ prātaḥ triphalākvāthēna dhautaṁ tat śiraḥ kr̥ṣṇasnigdhamūrddhajaṁ kr̥ṣṇāḥ snigdhāśca mūrddhajā yasmiṁstat syāt|| 24||
Adhikarana keSarAgaH (25) · Śloka 25
ayaścūrṇō'mlapiṣṭaśca rāgaḥ satriphalō varaḥ||25||
View original
अयश्चूर्णोऽम्लपिष्टश्च रागः सत्रिफलो वरः||२५||
ayaścūrṇō'mlēna madyādinā piṣṭastriphalāyuktō varaḥ śrēṣṭhō rāgaḥ kēśarāgaḥ||25||
Adhikarana aBya~jjanayogaH (26) · Śloka 26
kanyāyāstilanimbabījamdhukaśrēṣṭhāvacāmārkavāt|
cūrṇaṁ chāgalagavyamāhiṣapalasnēhēna samplāvitam|
pātrē sthāpitamāyasē kṣititalē māsaṁ nidhāyōddhr̥tam|
pālityaṁ khalatiñca darpaṇanibhāṁ hantyētadabhyañjanāt||26||
View original
कन्यायास्तिलनिम्बबीजम्धुकश्रेष्ठावचामार्कवात्|
चूर्णं छागलगव्यमाहिषपलस्नेहेन सम्प्लावितम्|
पात्रे स्थापितमायसे क्षितितले मासं निधायोद्धृतम्|
पालित्यं खलतिञ्च दर्पणनिभां हन्त्येतदभ्यञ्जनात्||२६||
kanyāyāścūrṇaṁ chāgalādimāṁsaṁ vipācya jātēna snēhēna samplāvitamālōḍitam| subōdham| kanyāsthūlailā||26||
Adhikarana nAvanABya~ggayostailam (27) · Śloka 27
bījaiḥ ślēṣmātakasya vyapagamitatuṣaiḥkāñjikaślakṣṇapiṣṭairyalliptāllōhadaṇḍāddinakarakiraṇaistāpitāt pracyatēva|
tattailaṁ kēśakārṣṇyaṁ janayati paramaṁ nāvanābhyañjanābhyāṁ mūrddhaghrāṇākṣidantaśravaṇagalarujaṁ hanti niśśēṣataśca||27||
View original
बीजैः श्लेष्मातकस्य व्यपगमिततुषैःकाञ्जिकश्लक्ष्णपिष्टैर्यल्लिप्ताल्लोहदण्डाद्दिनकरकिरणैस्तापितात् प्रच्यतेव|
तत्तैलं केशकार्ष्ण्यं जनयति परमं नावनाभ्यञ्जनाभ्यां मूर्द्धघ्राणाक्षिदन्तश्रवणगलरुजं हन्ति निश्शेषतश्च||२७||
lōhadaṇḍaśśastramayayaṣṭistasmādamlakāñjikapiṣṭaślēṣmātakabījaliptādātapasthitādyattailaṁ cyavatē tannāvanēnābhyañjanēna ca kēśakārṣṇyaṁ janayati niśśēṣataśca mūrddhādirujaṁ harati||27||
Adhikarana balAditailam (28) · Śloka 28
balāmadhūkamadhukavidārīcandanōtpalaiḥ|
jīvakarṣabhakadrākṣāśarkarābhiśca sādhitaḥ|
prasthastailasya sakṣīrō jāṅgalārdhatulārasē|
nasyaṁ sarvōrdhvajatrūtthavātapittāmayāpaham||28||
View original
बलामधूकमधुकविदारीचन्दनोत्पलैः|
जीवकर्षभकद्राक्षाशर्कराभिश्च साधितः|
प्रस्थस्तैलस्य सक्षीरो जाङ्गलार्धतुलारसे|
नस्यं सर्वोर्ध्वजत्रूत्थवातपित्तामयापहम्||२८||
jāṅgalamāṁsasyārdhatulā tulārdhaṁ tasya rasē kaṣāyē kalkitairbalādibhiḥ samakṣīrastailasya prasthaḥ sādhitaḥ tēna nasyaṁ sarvānūrdhvajatrūtthānāmayānapahanti|| 28||
Adhikarana mayUraghRutam (29) · Śloka 29
mayūraṁ pakṣapittāntrapādaviṭtuṇḍavarjitam|
daśamūlabalārāsnāmadhukaistriphalairyutam|
jalē paktvā ghr̥taprasthaṁ tasmin kṣīrasamaṁ pacēt|
kalkitairmadhuradravyaiḥ sarvajatrūrdhvarōgajit|
tadabhyāsīkr̥taṁ pānabastyabhyañjananāvanaiḥ||29||
View original
मयूरं पक्षपित्तान्त्रपादविट्तुण्डवर्जितम्|
दशमूलबलारास्नामधुकैस्त्रिफलैर्युतम्|
जले पक्त्वा घृतप्रस्थं तस्मिन् क्षीरसमं पचेत्|
कल्कितैर्मधुरद्रव्यैः सर्वजत्रूर्ध्वरोगजित्|
तदभ्यासीकृतं पानबस्त्यभ्यञ्जननावनैः||२९||
pakṣādirahitaṁ mayūraṁ triphalaistripalapramāṇairddaśamūlādibhiryutaṁ jalē ṣōḍaśaguṇē paktvā pādāvaśēṣitē tasmin kvāthē kalkitairmadhuraskandhadravyaiḥ kṣīrasamaṁ ghr̥tasya prasthaṁ dvātriṁśatpalāni pacēttad ghr̥taṁ pānādibhirabhyāsīkr̥taṁ śīlitaṁ sarvān jatrūrdhvarōgān jayati||29||
Adhikarana mahAmAyUraghRutam (30) · Śloka 30
ētēnaiva kaṣāyēṇa ghr̥taprasthaṁ vipācayēt|
caturguṇēna payasā kalkairēbhiśca kārṣikaiḥ|
jīvantītriphalāmēdāmr̥dvīkarddhiparuṣakaiḥ|
samaṅgācavikābhārṅgīkāśmarīkarkaṭāhvayaiḥ|
ātmaguptāmahāmēdātālakharjūramastakaiḥ|
mr̥ṇālabisakharjūrayaṣṭīmadhukajīvakaiḥ|
śatāvarīvidārīkṣubr̥hatīsārivāyugaiḥ|
mūrvāśvadaṁṣṭrarṣabhakaśṟuṅgāṭakakaśērukaiḥ|
rāsnāsthitātāmalakīsūkṣmailāśaṭhipauṣkaraiḥ|
punarnavātavakṣīrīkākōlīdhanvayāsakaiḥ|
madhukākṣōḍavātāmamuñjātābhiṣukairapi|
mahāmāyūramityētanmāyūrādadhikaṁ guṇaiḥ|
dhātvindriyasvarabhraṁśaśvāsakāsārditāpaham|
yōnyasr̥kśukradōṣēṣu śastaṁ vandhyāsutapradam||30||
View original
एतेनैव कषायेण घृतप्रस्थं विपाचयेत्|
चतुर्गुणेन पयसा कल्कैरेभिश्च कार्षिकैः|
जीवन्तीत्रिफलामेदामृद्वीकर्द्धिपरुषकैः|
समङ्गाचविकाभार्ङ्गीकाश्मरीकर्कटाह्वयैः|
आत्मगुप्तामहामेदातालखर्जूरमस्तकैः|
मृणालबिसखर्जूरयष्टीमधुकजीवकैः|
शतावरीविदारीक्षुबृहतीसारिवायुगैः|
मूर्वाश्वदंष्ट्रर्षभकश्रृङ्गाटककशेरुकैः|
रास्नास्थितातामलकीसूक्ष्मैलाशठिपौष्करैः|
पुनर्नवातवक्षीरीकाकोलीधन्वयासकैः|
मधुकाक्षोडवाताममुञ्जाताभिषुकैरपि|
महामायूरमित्येतन्मायूरादधिकं गुणैः|
धात्विन्द्रियस्वरभ्रंशश्वासकासार्दितापहम्|
योन्यसृक्शुक्रदोषेषु शस्तं वन्ध्यासुतप्रदम्||३०||
ētēnaiva pakṣādirahitamayūradaśamūlādikaṣāyēṇa ghr̥taprasthaṁ caturguṇēna kṣīrēṇa saha pacēt| ēbhiśca kārṣikaiḥ kalkaiḥ kairityāha jīvantyādibhiḥ| mr̥dvīkā drākṣā| samaṅgā mañjiṣṭhā| tālasya kharjūrasya ca mastakaṁ śākhāpucchaḥ| bisakharjūratyatra padmanālasya kharjūraphalānāñca grahaṇam| sārivāyugaṁ dvē sārivē| sthirā sālaparṇī| vātāmaṁ phalavēśēṣaḥ| ētanmahāmāyūraṁ nāma ghr̥taṁ māyūrāt ghr̥tāt guṇairadhikam| dhātvindriyasvarabhraṁśādīnapahantīti taduktam| yōnyādidōṣēṣu śastam| vandhyāyā dōṣōpaghātātsutapradam| māyūravacchēṣam ||30||
Adhikarana atideshena AkhvAdighRutAni (31) · Śloka 31
ākhubhiḥ kukkuṭairhaṁsaiḥ śaśaiścēti prakalpayēt||31||
View original
आखुभिः कुक्कुटैर्हंसैः शशैश्चेति प्रकल्पयेत्||३१||
ityēnēnaiva vidhānēnākhvādibhiḥ pr̥thagghr̥taṁ kalpayēt pūrvaka ēva viṣayē|| 31||
Adhikarana jatrUrdhvarogopasaMhAraH (32-28) · Śloka 28
jatrūrdhvajānāṁ vyādhīnāmēkatriṁśacchatadvayam|
parasparamadsaṅkīrṇaṁ vistarēṇa prakāśitam|
ūrdhvamūlamadhaḥ śākhamr̥ṣayaḥ puruṣaṁ viduḥ|
mūlaprahāriṇastasmādrōgān śīghrataraṁ jayēt|
sarvēndriyāṇi yēnāsmin prāṇā yēna ca saṁśritāḥ|
tēna tasyōttamāṅgasya rakṣāyāmādr̥tō bhavēt||32||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tāvaṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāmuttaratantrē śirōrōgapratiṣēdhō nāmāṣṭaviṁśō'dhyāyaḥ||28||
View original
जत्रूर्ध्वजानां व्याधीनामेकत्रिंशच्छतद्वयम्|
परस्परमद्सङ्कीर्णं विस्तरेण प्रकाशितम्|
ऊर्ध्वमूलमधः शाखमृषयः पुरुषं विदुः|
मूलप्रहारिणस्तस्माद्रोगान् शीघ्रतरं जयेत्|
सर्वेन्द्रियाणि येनास्मिन् प्राणा येन च संश्रिताः|
तेन तस्योत्तमाङ्गस्य रक्षायामादृतो भवेत्||३२||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतावष्टाङ्गसंग्रहसंहितायामुत्तरतन्त्रे शिरोरोगप्रतिषेधो नामाष्टविंशोऽध्यायः||२८||
ūrdhvāṅgacikitsāmupasañihīrṣuridamāha-jatrūrdhvajānāmityādi| śatadvayamēkatriṁśadadhikaṁ parasparamasaṅkīrṇamūrdhvajatrugadānāṁ vistarēṇa prakāśitam| tadyathā-caturnavatirnētrarōgāḥ, pañcaviṁśatiḥ karṇarōgāḥ, kōpūrvairēkīkr̥tyaikōnaviṁśatyadhikaṁ śatam bhavati| nāsārōgā aṣṭādaśa pūrvairēkīkr̥tya saptatriṁśadadhikaṁ śata bhavati| mukharōgāḥ pañcasaptatiḥ| pūrvairēkīkr̥tya śatadvayaṁ dvādaśādhikaṁ bhavati| śirōrōgā ēkōnaviṁśatiḥ| pūrvairēkīkr̥tya tadaikatriṁśadadhikaṁ śatadvayaṁ bhavati| yasmādr̥ṣayaḥ puruṣamūrdhvamūlamadhaḥ śākhaṁ vidustasmānmūlaprahāriṇō rōgānatiśīghraṁ jayēt| yēnāsminnuttamāṅgē sarvēndriyāṇi saṁśritāni yēna cāsmin prāṇāḥ saṁśritāḥ tēnōttamāṅgarakṣāyāmādr̥tō bhavēditi|| 32|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyāmaṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyāmuttaratantrē aṣṭaviṁśō'dhyāyaḥ