Adhikarana atha vAjIkaraNavidhirnAma pa~jcAsho~adhyAyaH adhyAyapratij~jA (1) · Śloka 1
athātō vājīkaraṇavidhiṁ nāmādhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातो वाजीकरणविधिं नामाध्यायं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
ubhayalōkahitatvādēkāntasvasthōpayōgitvānmaṅgalatvācca tantrē vājīkaraṇākhyasyāṣṭamasyāṅgasya nirdēśaḥ| tatprayōgadarśanārthamadhyāya ārabhyatē| vājīkaraṇamityādinā bhaṅgyā prayōjanamucyatē|| 1||
Adhikarana vAjIkaraNAdhikArI Pala~jca (2) · Śloka 2
vājīkaraṇamanvicchētsatataṁ viṣayī pumān|
tuṣṭiḥ puṣṭirapatyaṁ ca guṇavattatra saṁśritam|
apatyasantānakaraṁ yatsadyaḥ sampraharṣaṇam||2||
View original
वाजीकरणमन्विच्छेत्सततं विषयी पुमान्|
तुष्टिः पुष्टिरपत्यं च गुणवत्तत्र संश्रितम्|
अपत्यसन्तानकरं यत्सद्यः सम्प्रहर्षणम्||२||
yaḥ pumān viṣayī viṣayēśu śabdādiṣu dēhacittōpayōgiṣu hētēṣu saktaḥ sa vājīkaraṇalakṣaṇamupāyamanvicchēt| tatra hi vājīkaraṇē puṣṭyādikaṁ saṁśritam| (vājīkaraṇamityādi| vājīvāśvasadharmā yēna kriyatē taṁ anvicchēt kutō'nurasāyanāt| tasya hi samupa-citadhātōḥ pradhānadhātuparikṣayō mā bhūditi| puruṣagrahaṇaṁ bālā-tyantavr̥ddhanirāsārthaṁ na punaḥ strīṣaṇḍavyudāsārthaṁ tēṣāṁ vājīkara-ṇāprāptēḥ| satatagrahaṇaṁ sadā sēvanaṁ jñāpayati| yathā rasāyanaṁ prayuktaṁ sarvadhātūnāṁ puṣṭimādadhāti naivaṁ vājīkaraṇaṁ taddhi satatamupayujyamānamāhāravacchukradhātuvr̥ddhimādadhātīti| pravarttakañca dharmaṁ svargaprāptilakṣaṇamāśrityaitaducyatē| yannivr̥ttikr̥tē hi sa upadēśaḥ| kōśakārō yathā hyaṁśūnupādattē vadhapradān| tathā'gnikalpānarthān jñō jñātvā tēbhyō nivarttata iti| naiḥśrēyasikaṁ dharmamāśritya brahmacaryōpadēśaḥ| ayañcābhyudayikamiti na parasparavirōdhāśaṅkēti jējjaṭaḥ)|| 2||
Adhikarana vAjIkaraNaniruktiH (3) · Śloka 3
vājīvātibalō yēna yātyapratihatō'ṅganāḥ|
bhavatyatipriyaḥ strīṇāṁ yēna yēnōpacīyatē|
tadvājīkaraṇaṁ taddhi dēhasyaujaskaraṁ param||3||
View original
वाजीवातिबलो येन यात्यप्रतिहतोऽङ्गनाः|
भवत्यतिप्रियः स्त्रीणां येन येनोपचीयते|
तद्वाजीकरणं तद्धि देहस्यौजस्करं परम्||३||
vājīkaraṇaṁ kimucyata ityāha-yēna hētubhūtēna puruṣō vājīvāśva ivāpratihatō'ṅganā yāti| yēna ca strīṇāmatipriyō bhavati yēna ca dhāturupayacaṁ prāpnōti, tadvastu vājīkaraṇamityucyatē| taddhi paraṁ dēhasyaujaskaram|| 3||
Adhikarana guNavatstrIprashaMsA (4) · Śloka 4
sārō hi jīvalōkasya strī strīguṇasamanvitā|
striyaḥ sādhvyaḥ prasuvatē narān guṇamayāniva|
gōtravr̥ddhikarā hyētā gr̥hiṇyō gr̥hadēvatāḥ|
gr̥haṁ hi hīnamētābhirna śrīmadapi śōbhatē||4||
View original
सारो हि जीवलोकस्य स्त्री स्त्रीगुणसमन्विता|
स्त्रियः साध्व्यः प्रसुवते नरान् गुणमयानिव|
गोत्रवृद्धिकरा ह्येता गृहिण्यो गृहदेवताः|
गृहं हि हीनमेताभिर्न श्रीमदपि शोभते||४||
sārō hītyādinā striyāḥ priyatvaṁ prayōjanavatītyucyatē tasmādapriyē bharttari kulajā'pi strī kadācchīlaṁ kalaṅkayati| jīva lōkasyaiṣa sārō yat strī strīguṇasamanvitā bhavatīta| sādhvyaḥ striyō guṇairiva kr̥tān narān prasuvatē| ētā iti sādhvyaḥ striyaḥ| gr̥hiṇyō bhāryāḥ|| 4||
Adhikarana puMyogaprashaMsA (5) · Śloka 5
na tu tā api śōbhantē jarasā'nugatā iva|
puṁyōgēna vinā strīṇāṁ sa hi saṁvananaṁ param||5||
View original
न तु ता अपि शोभन्ते जरसाऽनुगता इव|
पुंयोगेन विना स्त्रीणां स हि संवननं परम्||५||
tā api striyaḥ puṁyōgēna vinā tu tathā na śōbhantē yathā jarasā'nugatāḥ| sa hi puṁyōgaḥ strīṇāṁ paraṁ saṁvananaṁ vaśīkaraṇam ( puruṣarahitāḥ striyaḥ svatantratvānna ityarthaḥ)|| 5||
Adhikarana vAjIkaraNaprashaMsA (6) · Śloka 6
vājīkaraṇanityasya kāmaṁ kāmaṁ siṣēviṣōḥ|
na śarīramavāpnōti na vā ratiratiḥ kṣayam|
acchāyaḥ pūtikusumaḥ phalēna rahitō drumaḥ|
yathaikaścaikaśākhaśca nirapatyastathā naraḥ|
adr̥ṣṭaputrapautrasya kulatantvantavarttinaḥ|
saṁsārasukhabāhyasya kīdr̥śaṁ nāma jīvitam|
asambandhō hyaputrasya nityamēva paraḥ paraḥ|
sīdatyasyāvasānē ca gr̥haṁ susthē'pyanāyakam|
atō vājīkarā yōgāḥ niṣēvyāḥ śukravarddhanāḥ|
kalyasyōdagravayasō vājīkaraṇasēvinaḥ|
sarvēṣvr̥tuṣvaharaharvyavāyō na nivāryatē||6||
View original
वाजीकरणनित्यस्य कामं कामं सिषेविषोः|
न शरीरमवाप्नोति न वा रतिरतिः क्षयम्|
अच्छायः पूतिकुसुमः फलेन रहितो द्रुमः|
यथैकश्चैकशाखश्च निरपत्यस्तथा नरः|
अदृष्टपुत्रपौत्रस्य कुलतन्त्वन्तवर्त्तिनः|
संसारसुखबाह्यस्य कीदृशं नाम जीवितम्|
असम्बन्धो ह्यपुत्रस्य नित्यमेव परः परः|
सीदत्यस्यावसाने च गृहं सुस्थेऽप्यनायकम्|
अतो वाजीकरा योगाः निषेव्याः शुक्रवर्द्धनाः|
कल्यस्योदग्रवयसो वाजीकरणसेविनः|
सर्वेष्वृतुष्वहरहर्व्यवायो न निवार्यते||६||
yaḥ puruṣō vājīkaraṇanityastasya kāmamicchayā kāmaṁ strīsaṅgamaṁ siṣēviṣōrapi śarīraṁ kṣayaṁ na prāpnōti| ratiratiśca kṣayaṁ na nāvāpnōti| drumō yathā acchāyatvādiyuktaḥ parihāryō nirupakāraśca bhavati tathaiva nirapatyō naraḥ| athavā yēna putrapautramadr̥ṣṭaṁ vaḥ kulatantōrantē varttatē ata ēva ca samsārasukhād bahirbhūtasyēdr̥śasya kīdr̥śaṁ nāma jīvitam| tajjīvitamēva na bhavatītyarthaḥ| aputrasya hi parō'nyō viśiṣṭēna sambandhēna rahitō nityamēva paraḥ na tadvittasyāśrayō'sādhāraṇasambandhābhāvādityarthaḥ| asya cāputrasyāvasānē vayō'ntē susthē'pi| dhanādisadbhāvē'pyanāyakaṁ gr̥hamavasīdati| yata ēvamataḥ śukrasya varddhanā vājīkarā yōgā niṣēvyāḥ| kalyasya nīrōgasya pratyagravayasō vājīkaraṇasēvinaśca puṁsaḥ sarvēṣu r̥tuṣu ṣaṭsvapi aharahardinē dinē vyavāyō maithunaṁ na nivāryatē na niṣidhyatē|| 6||
Adhikarana shukrakShayahetavaH (7) · Śloka 7
cintājarābhyāṁ śukraṁ tu vyādhibhiḥ karmakarśanāt|
kṣayaṁ gacchatyanaśanāt strīṇāṁ cātiniṣēvaṇāt|
śukrakṣayāt bhayācchōkādavisrambhādasēvanāt|
atiharṣādatisthaulyānmalōpacayataḥ śramāt|
strīṇāmakauśalāddōṣadarśanādabhicārataḥ|
mēḍhrāmayātsumahataḥ krōdhatō'rdharmakīrtanāt|
tr̥ptasyāpi striyō gantuṁ na śaktirupajāyatē||7||
View original
चिन्ताजराभ्यां शुक्रं तु व्याधिभिः कर्मकर्शनात्|
क्षयं गच्छत्यनशनात् स्त्रीणां चातिनिषेवणात्|
शुक्रक्षयात् भयाच्छोकादविस्रम्भादसेवनात्|
अतिहर्षादतिस्थौल्यान्मलोपचयतः श्रमात्|
स्त्रीणामकौशलाद्दोषदर्शनादभिचारतः|
मेढ्रामयात्सुमहतः क्रोधतोऽर्धर्मकीर्तनात्|
तृप्तस्यापि स्त्रियो गन्तुं न शक्तिरुपजायते||७||
cintādibhiḥ śukraṁ kṣayaṁ yāti sañcitamapyapacīyatē| karmakarśanādvamanādikarmakr̥tēna karśanēna| śukrakṣayāddhātustrōtasthitasya śukrasya kṣayāt śukrāśayasthitaṁ śukramupakṣīyatē| asēvā strīṇām| strīṇāmakauśalaṁ rahasyavyutpattiḥ| dōṣapradarśanaṁ strīṇāmēva| akṣīṇē'pi śukrē tr̥ptasyāpi puṁsaḥ striYō gantuṁ śaktinnōpajāyatē|| 7||
Adhikarana strIgamanashaktivaividhyam (8) · Śloka 8
na hi jātabalāḥ sarvē narāścāpatyabhāginaḥ|
br̥haccharīrā balinaḥ kēcinnārīṣu durbalāḥ|
santi cālpāśrayāḥ strīṣu balavantō bahuprajāḥ|
narāścaṭakavatkēcid vrajanti bahuśaḥ striyaḥ|
gajavacca prasiñcanti kēcinna bahugāminaḥ|
kēcitprayatnairvāhyantē vr̥ṣāḥ kēcitsvabhāvataḥ||8||
View original
न हि जातबलाः सर्वे नराश्चापत्यभागिनः|
बृहच्छरीरा बलिनः केचिन्नारीषु दुर्बलाः|
सन्ति चाल्पाश्रयाः स्त्रीषु बलवन्तो बहुप्रजाः|
नराश्चटकवत्केचिद् व्रजन्ति बहुशः स्त्रियः|
गजवच्च प्रसिञ्चन्ति केचिन्न बहुगामिनः|
केचित्प्रयत्नैर्वाह्यन्ते वृषाः केचित्स्वभावतः||८||
na hītyādinā strīgamanaśaktēraniyamaṁ darśayati| subōdham| prayatnēna ratirvājīkaraṇādibhiḥ| (sabalā ēvāpatyabhāginō jātabalā api nāpatyabhāginaḥ, ajātabalā apyapatyabhāgina iti pratipādayan sarvān balaviśēṣānāha-nahi jātabalā ityādi| br̥haccharīrā yē mēdasvinastē'pyalpavyavāyāḥ| alpāśrayā api yē śukrasārā balavantō bahuprajāḥ| kēcitprayatnairvāhyantē aupaniṣadādikōktaiḥ| vr̥ṣāḥ kēcit svabhāvataḥ prakr̥tyaivētyarthaḥ iti jējjaṭaḥ)|| 8||
Adhikarana vAjIkaraNaprastAvaH (9) · Śloka 9
tasmātpayōgān vakṣyāmi durbalānāṁ balapradān|
sukhōpabhōgān balināṁ bhūyaśca balavarddhanān||9||
View original
तस्मात्पयोगान् वक्ष्यामि दुर्बलानां बलप्रदान्|
सुखोपभोगान् बलिनां भूयश्च बलवर्द्धनान्||९||
tasmādyē durbalāstēṣāṁ balapradādiguṇān prayōgān vakṣyāmi| balināṁ ca bhūyō balavarddhanān sukhōpabhōgāṁśca| (idamatra cintyatē- ślēṣma-prakr̥tērgurusnigdhamadhuraśītāni sāmānyāt kaphavr̥ddhimādadhati kathaṁ tēṣāṁ sukhōpabhōgatēti| atra vidhāsyatyatraiva| srōtassu śuddhēṣvityādi yāvat kliṣṭē yathā vāsasi rāgayōgā iti| ētaduktaṁ bhavati-kr̥tasaṁśōdhanasyāpahr̥takaphapittasyaidhitāgnē dōṣāya vājīkaraṇayōgā iti| uktaṁ ca-'kṣīṇadōṣasya cāpathyaṁ nāvaśyaṁ dōṣakr̥dbhavēdi'ti| atimandāgnēstvanirvāhitadōṣasyāpariṇatāni dōṣaṁ prakr̥ti nānyathā| yō'pi tatra sāmānyāt kaphalavaḥ sō'pi vyavāyādapacīyatē| yathōktādadhikaṁ nissr̥taṁ vyādhayē sampadyata ēva-iti jējjaṭaḥ)|| 9||
Adhikarana vAjIkarAsevanAtpUrvamanuShTheyam (10) · Śloka 10
atha snigdhaviśuddhānāṁ nirūhān sānuvāsanān|
ghr̥tatailarasakṣīraśarkarākṣaudrasaṁyutān|
yōgavidyōjayēt pūrvaṁ kṣīramāṁsarasāśinām|
tatō vājīkarān yōgān śukrāpatyabalapradān||10||
View original
अथ स्निग्धविशुद्धानां निरूहान् सानुवासनान्|
घृततैलरसक्षीरशर्कराक्षौद्रसंयुतान्|
योगविद्योजयेत् पूर्वं क्षीरमांसरसाशिनाम्|
ततो वाजीकरान् योगान् शुक्रापत्यबलप्रदान्||१०||
athētyādi| prayōgātpūrvamēva snigdhasyānantaraṁ vamanavirēcanābhyāṁ śuddhasya nirūhānanuvāsanayuktān ghr̥tādiyuktāṁśca kṣīramāṁsarasāśināṁ yōjayēt tatō'nantaraṁ śukrādipradān vājīkarān yōgān| (atha snigdhaviśuddhānāmityādinaitaduktaṁ bhavati-śuddhānāmēdhitāgnīnāṁ yathābalaṁ prayuktaṁ vājīkaraṇaṁ yathāvat siddhyatyanyathā'narthāya| bastayō ghr̥tādisahitāḥ kṣīramāṁsarasāśināṁ vidhēyāḥ-iti jējjaṭaḥ)|| 10||
Adhikarana sharekShvAdighRutam (11) · Śloka 11
śarēkṣukuśakāśānaṁ vidāryā vīraṇasya ca|
mūlāni kaṇṭakāryāśca jīvakarśabhakau balām|
mēdē dvē dvē ca kākōlyau sūpyaparṇī śatāvarīm|
aśvagandhāmatibalāmātmaguptāṁ punarnavām|
vīrāṁ payasyāṁ jīvantīṁ r̥ddhiṁ rāsnāṁ trikaṇṭakam|
madhukaṁ śāliparṇī ca bhāgāṁstripalikān pr̥thak|
māṣāṇāmāḍhakaṁ caitad dvidrōṇē sādhayēdāpām|
rasēnāḍhakaśēṣēṇa pacēttēna ghr̥tāḍhakam|
rasēnāḍhakaśēṣēṇa pacēttēna ghr̥tāḍhakam|
ghr̥tāccaturguṇaṁ kṣīraṁ pēṣyāṇīmāni cāvapēt|
vīrāṁ svaguptāṅkākōlyau yaṣṭīṁ phalguṁ dvipippalīm|
drākṣāṁ vidārīṁ kharjūraṁ madhukāni śatāvarīm|
tatsiddhapūtaṁ cūrṇasya pr̥thakprasthēna yōjayēt|
śarkarāyastugāyāśca pippalyāḥ kuḍavēna ca|
maricasya prakuñcēna pr̥thagarddhapalōnmitaiḥ|
tvagēlākēsaraiḥ ślakṣṇaiḥ kṣaudradvikuḍavēna ca|
palamāṭraṁ tataḥ khādēt pratyahaṁ rasadugdhabhuk|
tēnārōhati vājīva kuliṅga iva hr̥ṣyati||11||
View original
शरेक्षुकुशकाशानं विदार्या वीरणस्य च|
मूलानि कण्टकार्याश्च जीवकर्शभकौ बलाम्|
मेदे द्वे द्वे च काकोल्यौ सूप्यपर्णी शतावरीम्|
अश्वगन्धामतिबलामात्मगुप्तां पुनर्नवाम्|
वीरां पयस्यां जीवन्तीं ऋद्धिं रास्नां त्रिकण्टकम्|
मधुकं शालिपर्णी च भागांस्त्रिपलिकान् पृथक्|
माषाणामाढकं चैतद् द्विद्रोणे साधयेदापाम्|
रसेनाढकशेषेण पचेत्तेन घृताढकम्|
रसेनाढकशेषेण पचेत्तेन घृताढकम्|
घृताच्चतुर्गुणं क्षीरं पेष्याणीमानि चावपेत्|
वीरां स्वगुप्ताङ्काकोल्यौ यष्टीं फल्गुं द्विपिप्पलीम्|
द्राक्षां विदारीं खर्जूरं मधुकानि शतावरीम्|
तत्सिद्धपूतं चूर्णस्य पृथक्प्रस्थेन योजयेत्|
शर्करायस्तुगायाश्च पिप्पल्याः कुडवेन च|
मरिचस्य प्रकुञ्चेन पृथगर्द्धपलोन्मितैः|
त्वगेलाकेसरैः श्लक्ष्णैः क्षौद्रद्विकुडवेन च|
पलमाट्रं ततः खादेत् प्रत्यहं रसदुग्धभुक्|
तेनारोहति वाजीव कुलिङ्ग इव हृष्यति||११||
śarādīnāṁ kaṇṭakāryantānāṁ mūlāni| vyākhyāsamam| śaraḥ kāṇḍēkṣuḥ, vīraṇamuśīram| vīrā kṣīravidārī| payasyā kṣīrikā| trikaṇṭakō gōkṣurakaḥ| phalgu kākōdumbarikāphalam| kṣaudrasya dvikuḍava ṣōḍaśapalāni| kuliṅgaścaṭakaḥ|| 11||
Adhikarana mAShAdighRutam (12) · Śloka 12
māṣātmaguptābījānāmāḍhakaṁ prasr̥tōnmitam|
mēdāśvagandharddhivarī vīrā yaṣṭī dvijīvakam|
śūrpē'pāṁ vipacēttēna pādaśēṣēṇa pācayēt|
vidārīkṣurasaprasthadvayēna sadr̥śēna ca|
sarvaiḥ kṣīrēṇa haviṣō navātprasthaṁ śr̥tē'tra ca|
sitā kṣaudrasitākhyānāṁ pr̥thagdadyāccatuṣpalam|
palaṁ kaṇāt purō bhaktaṁ lihaṁstatpalapūrvakam|
taruṇīṣvavatr̥ptāsu prasabhaṁ rāsabhāyatē||12||
View original
माषात्मगुप्ताबीजानामाढकं प्रसृतोन्मितम्|
मेदाश्वगन्धर्द्धिवरी वीरा यष्टी द्विजीवकम्|
शूर्पेऽपां विपचेत्तेन पादशेषेण पाचयेत्|
विदारीक्षुरसप्रस्थद्वयेन सदृशेन च|
सर्वैः क्षीरेण हविषो नवात्प्रस्थं शृतेऽत्र च|
सिता क्षौद्रसिताख्यानां पृथग्दद्याच्चतुष्पलम्|
पलं कणात् पुरो भक्तं लिहंस्तत्पलपूर्वकम्|
तरुणीष्ववतृप्तासु प्रसभं रासभायते||१२||
māṣātmaguptābījānāṁ miśrīkr̥tānāmāḍhakam| mandādikaṁ prasr̥tōnmitamiti| sarvairiti kvāthavidārīkṣurasaiḥ sadr̥śēna samēna kṣīrēṇa| subōdham| asya yōgasya bhaktātpūrvaṁ prayōgaḥ| palapūrvakaṁ lihaṁstad ghr̥taṁ puruṣō yāḥ puruṣē atr̥ptāstaruṇyastāsu rāsabhāyatē rāsabha ivācarati|| 12||
Adhikarana medAdibAShkayaNaM payaH (13) · Śloka 13
mēdādibhiśca karṣāṁśaiḥ śr̥taṁ bāṣkayaṇaṁ payaḥ|
saśarkarākṣaudraghr̥taṁ śukravr̥ddhikaraṁ param||13||
View original
मेदादिभिश्च कर्षांशैः शृतं बाष्कयणं पयः|
सशर्कराक्षौद्रघृतं शुक्रवृद्धिकरं परम्||१३||
mēdādibhiḥ pūrvakvāthanirdiṣṭairjīvakāntaiḥ karṣāśairvāṣkayaṇaṁ payaḥ śr̥taṁ śarkarādiyuktaṁ paraṁ śukravr̥ddhikaram|| 13||
Adhikarana mAShAdipAyasaH (14) · Śloka 14
payasā pāyasastēna māṣakaṇḍūkarīphalaiḥ|
vr̥ṣyō vēgakaraḥ siddhaḥ saghr̥takṣaudraśarkaraḥ||14||
View original
पयसा पायसस्तेन माषकण्डूकरीफलैः|
वृष्यो वेगकरः सिद्धः सघृतक्षौद्रशर्करः||१४||
tēna ca mēdādisiddhēna payasā māṣaiḥ kapikacchūphalaiśca pāyasaḥ siddhō ghr̥tādiyuktō vr̥ṣyō vēgakaraśca|| 14||
Adhikarana shvadaMShTrAdipAyasaH (15) · Śloka 15
śvadaṁṣṭrāyā vidāryāśca rasē kṣīracaturguṇē|
ghr̥tāḍhyaḥ sādhitō vr̥ṣyō māṣaṣaṣṭikapāyasaḥ||15||
View original
श्वदंष्ट्राया विदार्याश्च रसे क्षीरचतुर्गुणे|
घृताढ्यः साधितो वृष्यो माषषष्टिकपायसः||१५||
kṣīracaturguṇē śvadaṁṣṭrādirasē ghr̥tāḍhyaḥ sādhitō māṣaṣaṣṭikapāyasō vr̥ṣyaḥ śukrapuṣṭikaraḥ|| 15||
Adhikarana madhUlikAdicUrNam (16) · Śloka 16
madhūlikā māṣaparṇī sitā śr̥ṅgāṭakaṁ yavāḥ|
svaguptāmūlayaṣṭyāhvavidārīkṣurakāḥ samāḥ|
sapriyālā kr̥taṁ cūrṇaṁ pr̥thaṅmadhvājyaṣaḍguṇam|
pādābhyāmaspr̥śan bhūmiṁ lihan kālyamataḥ picum|
labhatē balamutsāhaṁ strīṁśca yāti kuliṅgavat||16||
View original
मधूलिका माषपर्णी सिता शृङ्गाटकं यवाः|
स्वगुप्तामूलयष्ट्याह्वविदारीक्षुरकाः समाः|
सप्रियाला कृतं चूर्णं पृथङ्मध्वाज्यषड्गुणम्|
पादाभ्यामस्पृशन् भूमिं लिहन् काल्यमतः पिचुम्|
लभते बलमुत्साहं स्त्रींश्च याति कुलिङ्गवत्||१६||
madhūlikādayaḥ priyālāntāḥ samastaiścūrṇaṁ pr̥thagiti madhunā ṣaḍguṇēnājyēnāpi ṣaḍguṇēna yuktamataḥ paraṁ picuṁ karṣaṁ kālyaṁ prabhātē lihan pādābhyāṁ bhūmimaspr̥śan puruṣō balamutsāhaṁ ca labhatē| kuliṅgaścaṭakaḥ|| 16||
Adhikarana svaguptAdicUrNam (17) · Śloka 17
svaguptā kṣīrakākōlī vidārī jīvakadvayam|
tilāḥ suluñcitāḥ bhr̥ṣṭāḥ śarkarājyamadhuplutam|
taccūrṇaṁ prasr̥taṁ līḍhvā gacchati pramadāśatam||17||
View original
स्वगुप्ता क्षीरकाकोली विदारी जीवकद्वयम्|
तिलाः सुलुञ्चिताः भृष्टाः शर्कराज्यमधुप्लुतम्|
तच्चूर्णं प्रसृतं लीढ्वा गच्छति प्रमदाशतम्||१७||
svaguptādikaṁ suluñcitāstyājitatvacō bhr̥ṣṭastilāścētyantamētaccharkarādyāplutañcūrṇantasya prasr̥taṁ paladvayaṁ pramadāśataṁ gacchati||17||
Adhikarana mAShacUrNalehaH (18) · Śloka 18
prasr̥taṁ māṣacūrṇasya dhātrīsvarasabhāvitam|
vidārīrajasō vāpi lihan madhughr̥tadgutam|
kṣīrānupaścaṭakavaddaśakr̥tvō vrajēt striyaḥ||18||
View original
प्रसृतं माषचूर्णस्य धात्रीस्वरसभावितम्|
विदारीरजसो वापि लिहन् मधुघृतद्गुतम्|
क्षीरानुपश्चटकवद्दशकृत्वो व्रजेत् स्त्रियः||१८||
māṣacūrṇasya va vidārīcūrṇasya vā prasr̥taṁ dhātrīrasēna bhāvitaṁ madhughr̥tābhyāṁ lihan kṣīrānupaḥ san daśakr̥tvō daśavārān caṭakavat striyō vrajēt|| 18||
Adhikarana vidArIcUrNalehaH (19) · Śloka 19
cūrṇaṁ vidāryā bahuśaḥ svarasēnaiva bhāvitam|
kṣaudrasarpiryutaṁ līḍhvā pramadā daśa gacchati||19||
View original
चूर्णं विदार्या बहुशः स्वरसेनैव भावितम्|
क्षौद्रसर्पिर्युतं लीढ्वा प्रमदा दश गच्छति||१९||
vidārīcūrṇalēhaḥ subōdhaḥ| bahuśō anēkaśaḥ| svarasēna vidārī svarasēna|| 19||
Adhikarana kRuShNAdicUrNalehaH (20) · Śloka 20
kr̥ṣṇā dhātrīphalarajaḥ svarasēnaiva bhāvitam|
śarkarāmadhusarpirbhirlīḍhvā yō'nu payaḥ pibēt|
sa narō'śītivarṣō'pi yuvēva parihr̥ṣyati||20||
View original
कृष्णा धात्रीफलरजः स्वरसेनैव भावितम्|
शर्करामधुसर्पिर्भिर्लीढ्वा योऽनु पयः पिबेत्|
स नरोऽशीतिवर्षोऽपि युवेव परिहृष्यति||२०||
kr̥ṣṇāphalānāṁ dhātrīphalānāñca cūrṇaṁ svarasēna kr̥ṣṇādhātrīphalarasēna subhāvitaṁ sat śarkarādibhirlīḍhvā yaḥ payō'nupibēt sō'śītivarṣō'pi yuvēva paraṁ harṣaṁ prāpnōti|| 20||
Adhikarana madhuyaShTIkarShaprayogaH (21) · Śloka 21
karṣaṁ madhukacūrṇays ghr̥takṣaudrasamanvitam|
payō'nupānaṁ yō lihyānnityavēgaḥ sa nā bhavēt||21||
View original
कर्षं मधुकचूर्णय्स् घृतक्षौद्रसमन्वितम्|
पयोऽनुपानं यो लिह्यान्नित्यवेगः स ना भवेत्||२१||
madhuyaṣṭī karṣaprayōgaḥ subōdhaḥ| nā puruṣaḥ| nityavēgaḥ sadā vēgavān|| 21||
Adhikarana kulIrashRu~ggIkalkaH (22) · Śloka 22
kulīraśr̥ṅgyā yaḥ kalkamālōḍya payasā pibēt|
sitāghr̥tapayō'nnāśī sa nārīṣu vr̥ṣāyatē||22||
View original
कुलीरशृङ्ग्या यः कल्कमालोड्य पयसा पिबेत्|
सिताघृतपयोऽन्नाशी स नारीषु वृषायते||२२||
karkaṭāśr̥ṅgyāḥ kalkasya payasā prayōgē yaḥ sitādibhirannamaśnāti sa nārīṣu vr̥ṣa ivācarati|| 22||
Adhikarana dhAnyamASharasAdiprayogaH (23) · Śloka 23
dhānyamāṣarasaḥ kṣīraṁ kṣaudramikṣurasō ghr̥tam|
dvimēdā jīvakayugakvāthaścaikatra yōjitaḥ|
pītaḥ karōti puruṣaṁ pramadāśatagāminam||23||
View original
धान्यमाषरसः क्षीरं क्षौद्रमिक्षुरसो घृतम्|
द्विमेदा जीवकयुगक्वाथश्चैकत्र योजितः|
पीतः करोति पुरुषं प्रमदाशतगामिनम्||२३||
dhānyamāṣayōrēkō rasaḥ tatsamāni pratyēkaṁ pañca kṣīrādīni| ēkatra yōjitō miśrīkr̥taḥ pītaḥ puruṣaṁ pramadāśatagāminaṁ karōti|| 23||
Adhikarana BallAtakashRutakShIram (24) · Śloka 24
bhalātakaiścaturbhistu dugdhasyārddhāḍhakaṁ pacēt|
pītaṁ karōti vr̥ṣatāṁ sujīrṇasyāpi dēhinaḥ||24||
View original
भलातकैश्चतुर्भिस्तु दुग्धस्यार्द्धाढकं पचेत्|
पीतं करोति वृषतां सुजीर्णस्यापि देहिनः||२४||
bhallātakaṣr̥takṣīraṁ subōdham| dugdhasyārddhāḍhakaṁcatuḥṣaṣṭipalāni| sujīrṇasya suvr̥ddhasyāpi (bhallātakasyāruṣkarasya majjā)|| 24||
Adhikarana svaya~gguptekShurakAdicUrNayogAH (25) · Śloka 25
svayaṅguptēkṣurakayōrbījacūrṇaṁ saśarkaram|
dhārōṣṇēna naraḥ pītvā payasā rāsabhāyatē|
uccaṭācūrṇamapyēnaṁ śatāvaryāśca yōjayēt||25||
View original
स्वयङ्गुप्तेक्षुरकयोर्बीजचूर्णं सशर्करम्|
धारोष्णेन नरः पीत्वा पयसा रासभायते|
उच्चटाचूर्णमप्येनं शतावर्याश्च योजयेत्||२५||
svayaṅguptēkṣurakayōradhyaṇḍakōkilākṣakayōrbījasya cūrṇaṁ śarkarā sahitaṁ dhārōṣṇēna payasā pītvā narō rāsabhāyatē rāsabha ivācarati| subōdham| uccaṭā prasiddhā (mahāmustā)|| 25||
Adhikarana sUpyaparNyAdikShIrayogau (26) · Śloka 26
sūpyaparṇī dvikākōlī jīvakarṣabhakaiḥ śr̥tam|
laghunā pañcamūlēna dvikākōlīyutēna vā|
payō'tivr̥ṣyamabhyasya vr̥ddhō'pi taruṇāyatē||26||
View original
सूप्यपर्णी द्विकाकोली जीवकर्षभकैः शृतम्|
लघुना पञ्चमूलेन द्विकाकोलीयुतेन वा|
पयोऽतिवृष्यमभ्यस्य वृद्धोऽपि तरुणायते||२६||
sūpyaparṇyādibhiḥ r̥ṣabhakāntaiḥ śr̥taṁ paya ēkaḥ prayōgaḥ| hrasvapañcamūlēna kākōlīdvayayutēna dvitīyaḥ|| 26||
Adhikarana kShIriNyAdipuMsavanayogAH (27) · Śloka 27
kṣīriṇī ca śvadaṁṣṭrā ca phāṇitaṁ śarkarā madhu|
gr̥ṣṭikṣīraṁ navaṁ sarpirētat puṁsavanaṁ param||27||
View original
क्षीरिणी च श्वदंष्ट्रा च फाणितं शर्करा मधु|
गृष्टिक्षीरं नवं सर्पिरेतत् पुंसवनं परम्||२७||
kṣīriṇyādikaṁ puruṣēṇōpayuktaṁ paraṁ puṁsavanam| kṣīriṇī payasyā||27||
Adhikarana ashvatyaPalAdivRuShyayogaH (28) · Śloka 28
aśvatthaphalamūlatvakśr̥ṅgasiddhaṁ payō naraḥ|
pītvā saśarkaraṁ śītaṁ kuliṅga iva hr̥ṣyati||28||
View original
अश्वत्थफलमूलत्वक्शृङ्गसिद्धं पयो नरः|
पीत्वा सशर्करं शीतं कुलिङ्ग इव हृष्यति||२८||
aśvatthaphalādicatuṣṭayēna siddhaṁ payaḥ pītvā kuliṅgavaddhr̥ṣyati|| 28||
Adhikarana payasyAsiddhaM payaH (29) · Śloka 29
payaḥ payasyayā siddhaṁ śukrakr̥tsājyamākṣikam||29||
View original
पयः पयस्यया सिद्धं शुक्रकृत्साज्यमाक्षिकम्||२९||
payasyayā siddhapayaḥ prayōgō vyākhyāsyāmaḥ|| 29||
Adhikarana shatAvarIghRutayogau (30) · Śloka 30
śatāvarīkalkarasē payō daśaguṇaṁ ghr̥tam|
śr̥taṁ sapippalīkṣaudraśarkaraṁ vr̥ṣyamuttamam|
śatāvarīrasaprasthaṁ kṣīraprasthacatuṣṭayam|
prasthaṁ ghr̥tasya śuktyaṁśaṁ drākṣāmāṁsīparūṣakam|
jīvakarṣabhayaṣṭyāhvabalāmēdākaśērukam|
priyālabījaṁ kākōlīyugmaṁ caikatra pācayēt|
pakvapūtē kṣipēccāsmin kuḍavāṁśāṁ sitōpalām|
gr̥ṣṭikśīrānupaḥ prāśya tannārīṣu vr̥ṣāyatē|
vijayēta ca vātāsraṁ pittāsrōraḥ kṣatakṣayān||30||
View original
शतावरीकल्करसे पयो दशगुणं घृतम्|
शृतं सपिप्पलीक्षौद्रशर्करं वृष्यमुत्तमम्|
शतावरीरसप्रस्थं क्षीरप्रस्थचतुष्टयम्|
प्रस्थं घृतस्य शुक्त्यंशं द्राक्षामांसीपरूषकम्|
जीवकर्षभयष्ट्याह्वबलामेदाकशेरुकम्|
प्रियालबीजं काकोलीयुग्मं चैकत्र पाचयेत्|
पक्वपूते क्षिपेच्चास्मिन् कुडवांशां सितोपलाम्|
गृष्टिक्शीरानुपः प्राश्य तन्नारीषु वृषायते|
विजयेत च वातास्रं पित्तास्रोरः क्षतक्षयान्||३०||
śatāvarīghr̥tē ghr̥tāddaśaguṇaṁ payaḥ pippalyādikaṁ siddhē dēyam| dvitīyē śatāvarīrasaprasthādyē drākṣādikaṁ śuktyaṁśamarddhapalaṁ caikasmin bhājanē kr̥tvā pācayēdētacca ghr̥taṁ vātāsrādikañca jayēt|| 30||
Adhikarana jIvAkAdighRutam (31) · Śloka 31
jīvakakṣīrakākōlīsthirāhaṁsapadīghanaiḥ|
ṣaṭīkṣugaṇḍikāyaṣṭīmr̥ṇālaiḥ kārṣikaiḥ pacēt|
ghr̥taprasthaṁ daśaguṇē kṣīrē tad balapuṣṭikr̥t|
vandhyānāṁ putrajananaṁ śukravarddhanaśōdhanam||31||
View original
जीवकक्षीरकाकोलीस्थिराहंसपदीघनैः|
षटीक्षुगण्डिकायष्टीमृणालैः कार्षिकैः पचेत्|
घृतप्रस्थं दशगुणे क्षीरे तद् बलपुष्टिकृत्|
वन्ध्यानां पुत्रजननं शुक्रवर्द्धनशोधनम्||३१||
jīvakādighr̥taṁ subōdham| haṁsapadī bisagranthyākhyā, kārṣikaṁ karṣapramāṇam, ghr̥tāddaśaguṇaṁ kṣīram, vandhyānāmaprajānām| śukravarddhanaṁ śukraśōdhanaṁ ca|| 31||
Adhikarana svaya~gguptAdimodakaH (32) · Śloka 32
jalāḍhakē svayaṅguptāmūlāt pañcapalaṁ pacēt|
pādaśēṣē ca sñcūrṇya kuḍavāṁśāḥ pr̥thakṣipēt|
svaguptāmūlagōdhūmamāṣēkṣurakapippaliḥ|
sapriyālaphalakṣaudrāḥ prasthārddhaṁ navasarpiṣaḥ|
sitōpalātulāpādaṁ kuryāttān mōdakāṁstataḥ|
mōdakaṁ bhakṣayitvaikaṁ ṣaṣṭiṁ vrajati yōṣitām||32||
View original
जलाढके स्वयङ्गुप्तामूलात् पञ्चपलं पचेत्|
पादशेषे च स्ञ्चूर्ण्य कुडवांशाः पृथक्षिपेत्|
स्वगुप्तामूलगोधूममाषेक्षुरकपिप्पलिः|
सप्रियालफलक्षौद्राः प्रस्थार्द्धं नवसर्पिषः|
सितोपलातुलापादं कुर्यात्तान् मोदकांस्ततः|
मोदकं भक्षयित्वैकं षष्टिं व्रजति योषिताम्||३२||
ātmaguptāmūlāt pañcapalaṁ jalasyāḍhakē aṣṭāviṁśatyadhikē palaśatē pacēt| tamin pādaśēṣē svaguptādikaṁ kuḍavāṁśaṁ pr̥thavikṣapēt| svaguptādīnāṁ kuḍavaścatvāri palāni| kṣaudrasya kuḍavō'ṣṭau palāni| navasarpiṣaḥ prasthārddhaṁ ṣōḍaśapalāni| sitōpalāyāstulāpādaḥ pañcaviṁśatipalāni| pratyahamēkasya mōdakasya bhakṣaṇam||32||
Adhikarana bRuhatyAdistilashaShkulikA (33) · Śloka 33
palāṁśān br̥hatīvyāghrīpr̥śniparṇītrikaṇṭakān|
dvayāḍhakēnāmbhasā paktvā pādaśēṣē rasē sthitē|
palāni kṣīrakākōlyāḥ pañca māgadhikāpalam|
svaguptāphalamūlānāṁ māṣāṇāmikṣurarasya ca|
vidāryā madhunaścātra kuḍavaṁ kuḍavaṁ kṣipēt|
pr̥thagdvau mudgatilayōrghr̥tē śaṣkulikāstataḥ|
pacēdēkāṁ tataḥ prāśya śataṁ vrajati yōṣitām||33||
View original
पलांशान् बृहतीव्याघ्रीपृश्निपर्णीत्रिकण्टकान्|
द्वयाढकेनाम्भसा पक्त्वा पादशेषे रसे स्थिते|
पलानि क्षीरकाकोल्याः पञ्च मागधिकापलम्|
स्वगुप्ताफलमूलानां माषाणामिक्षुररस्य च|
विदार्या मधुनश्चात्र कुडवं कुडवं क्षिपेत्|
पृथग्द्वौ मुद्गतिलयोर्घृते शष्कुलिकास्ततः|
पचेदेकां ततः प्राश्य शतं व्रजति योषिताम्||३३||
palāṁśāniti| br̥hatyādibhistilaśaṣkulikā subōdhā| kṣīrakākōlyāḥ pañca palāni| svaguptāmūlādīnāṁ pratyēkaṁ kuḍavaḥ| madhunaḥ kuḍavō vidāryād dviguṇaḥ| mudgasya dvau kuḍavau tilasya dvāviti pr̥thagaryaḥ|| 33||
Adhikarana svaguptAmUlakRutabhakShyAH (34) · Śloka 34
svaguptāmūlacūrṇēna drutēna payasā kr̥tāḥ|
ghr̥tē saśarkarākṣaudrā bhakṣyā vēgaśatapradāḥ||34||
View original
स्वगुप्तामूलचूर्णेन द्रुतेन पयसा कृताः|
घृते सशर्कराक्षौद्रा भक्ष्या वेगशतप्रदाः||३४||
payasā drutēna svaguptāmūlacūrṇēna ghr̥tē saṁskr̥tāḥ saśarkarākṣaudrā bhakṣyā vēgaśatapradāḥ|| 34||
Adhikarana mAShAtmaguptAdipUpalikAH (35) · Śloka 35
māṣātmaguptā gōdhūmaśāliṣaṣṭikapaiṣṭīkān|
śarkarāyā vidāryāśca cūrṇānīkṣurakasya ca|
saṁyōjya kṣīrasarpirbhyāṁ ghr̥tē pūpalikāḥ pacēt|
payō'nupānāstāḥ śīghraṁ kurvanti vr̥ṣatāṁ param||35||
View original
माषात्मगुप्ता गोधूमशालिषष्टिकपैष्टीकान्|
शर्कराया विदार्याश्च चूर्णानीक्षुरकस्य च|
संयोज्य क्षीरसर्पिर्भ्यां घृते पूपलिकाः पचेत्|
पयोऽनुपानास्ताः शीघ्रं कुर्वन्ति वृषतां परम्||३५||
māṣātmaguptā gōdhūmādipaiṣṭikān śarkarādicūrṇāni ca kṣīraghr̥tābhyāmālōḍya ghr̥tē vaṭakavat pūpalikāḥ pacēt| subōdham|| 35||
Adhikarana mAShatilAdishaShkulikAH (36) · Śloka 36
cūrṇaṁ māṣāttilācchālōrvidāryāśca sasaindhavam|
rasēna puṇḍrakasyēkṣōḥ plutaṁ vārāhamēdasi|
paktvā śuṣkulikāḥ khādannārōhēt ṣaṣṭimaṅganāḥ||36||
View original
चूर्णं माषात्तिलाच्छालोर्विदार्याश्च ससैन्धवम्|
रसेन पुण्ड्रकस्येक्षोः प्लुतं वाराहमेदसि|
पक्त्वा शुष्कुलिकाः खादन्नारोहेत् षष्टिमङ्गनाः||३६||
māṣādīnāṁ cūrṇaṁ lavaṇēna yuktaṁ puṇḍrēkṣurasēnālōḍya sūkaramēdasi śaṣkulikāḥ kāryāḥ| subōdham|| 36||
Adhikarana madhuraphalapUpalikAH (37) · Śloka 37
mukhapriyāṇāṁ snigdhānāṁ phalānāṁ madhurātmanām|
phalānāmātmaguptāyāḥ śālērmāṣāttilād ghr̥tāt|
mudgādgōdhūmataścāpi kuḍavaṁ kuḍavaṁ pr̥thak|
cūrṇitairnnistuṣaistaistu kṣīrēṇālōḍya marditaiḥ|
pakvāṁ pūpalikāṁ khādan strīṣu hr̥ṣyati vājivat||37||
View original
मुखप्रियाणां स्निग्धानां फलानां मधुरात्मनाम्|
फलानामात्मगुप्तायाः शालेर्माषात्तिलाद् घृतात्|
मुद्गाद्गोधूमतश्चापि कुडवं कुडवं पृथक्|
चूर्णितैर्न्निस्तुषैस्तैस्तु क्षीरेणालोड्य मर्दितैः|
पक्वां पूपलिकां खादन् स्त्रीषु हृष्यति वाजिवत्||३७||
mukhapriyālādiguṇānāṁ drākṣādīnāṁ phalānāmātmaguptāphalānāṁ śālyādīnāñca pratyēkaṁ kuḍavaḥ| ēbhirnnistuṣaiścūrṇīkr̥taiḥ kṣīrēṇālōḍya mardditaiḥ pūpalikāḥ kāryā|| 37||
Adhikarana rasAnupAnotkArikAprayogaH (38) · Śloka 38
śarkarāmāṣagōdhūmatugākṣīrīpayōghr̥taiḥ|
pakvāmutkārikāṁ khādētkr̥kavākurasānupaḥ|
māyūraṁ taittiraṁ hāṁsamēvamēva rasaṁ pibēt|
anēnāśva ivōdīrṇē balī liṅgaṁ samarpayēt||38||
View original
शर्करामाषगोधूमतुगाक्षीरीपयोघृतैः|
पक्वामुत्कारिकां खादेत्कृकवाकुरसानुपः|
मायूरं तैत्तिरं हांसमेवमेव रसं पिबेत्|
अनेनाश्व इवोदीर्णे बली लिङ्गं समर्पयेत्||३८||
śarkarādibhiḥ pakvāmutkārikāṁ kr̥kavākurasānupaḥ khādēt| kr̥kavākurasaḥ kukkuṭarasaḥ mayūrarasādyanyatamaṁ vā pibēt| liṅgaṁ mēḍhram|| 38||
Adhikarana varAhamAMsAdigulikA (39) · Śloka 39
piṣṭvā varāhamāṁsāni dattvā maricasaindhavē|
kōlavadgulikāḥ kr̥tvā taptē sarpiṣi varttayēt|
varttanastambhitāstāśca prakṣēpyāḥ kaukkuṭē rasē|
ghr̥tāḍhyē gandhapiśunē dadhidāḍimasārikē|
yathā na bhindyādgulikāstathā taṁ sādhayēdrasam|
taṁ pibanbhakṣayaṁstāśca balī bālēyavad vrajēt|
māṁsāni balayuktāni tathā'nyānyapi kalpayēt||39||
View original
पिष्ट्वा वराहमांसानि दत्त्वा मरिचसैन्धवे|
कोलवद्गुलिकाः कृत्वा तप्ते सर्पिषि वर्त्तयेत्|
वर्त्तनस्तम्भितास्ताश्च प्रक्षेप्याः कौक्कुटे रसे|
घृताढ्ये गन्धपिशुने दधिदाडिमसारिके|
यथा न भिन्द्याद्गुलिकास्तथा तं साधयेद्रसम्|
तं पिबन्भक्षयंस्ताश्च बली बालेयवद् व्रजेत्|
मांसानि बलयुक्तानि तथाऽन्यान्यपि कल्पयेत्||३९||
piṣṭvētyādi| sūkaramāṁsēna piṣṭēna maricasaindhavayuktēna kr̥tā gulikāstaptē ghr̥tē vartayēt manāgagnisantāpaṁ nayēt| tastēna varttanēna stambhitā gr̥hītakāṭhinyāḥ kaukkuṭē rasē prakṣēpyāḥ| tatastā rakṣayan sādhayēt| ghr̥tāḍhya ityādi rasaviśēṣaṇam| bālēyō rāsabhaḥ| kukkuṭavaccānyānyapi balayuktāni māṁsāni kalpayēt| (taptē sarpiṣi bharjayēt| 'bharjanastambhitāstāśca' iti carakapāṭhaḥ| vyākhyā-taptē sarpiṣi bharjjayēt| bharjjanastambhitāśca prakṣēpyāḥkaukkuṭē rasē ityasyāyamabhiprāyaḥ| sarpiṣā taptēna navanītāvasthāmatikrāntēna| navanītāvasthāyāṁ hi sāvaśēṣakālaśēyāvayavatvādamlānugataṁ prayōgē nēṣyatē| nanu sarpiṣītyuktē tadēva gamyatē kathaṁ punarnavanītāśaṅkēti| ucyatē-ācāryā navanītaṁ ghr̥taṁ jātamityasti navanītē ghr̥tavyapadēśaḥ| tasmāttadapanayanārthamiti vyākhyānayanti| tēna ca taptēna tāḥ saṁhatimāsādayanti| tathā na bhidyantē dravē kṣiptāḥ| dadhidāḍimasārika iti sārikē sāndrībhūta ityarthaḥ| dadhi dāḍimāmlamiṣyatē nānyacchuktādi tasya śukrakṣayahētutvēnāmnānāt| amlō'mlaṁ pacyatē amlaśca pākaḥ śukranāśanaḥ-iti jējjaṭaḥ)|| 39||
Adhikarana mAShA~gkurasiddho mAhiSharasaH (40) · Śloka 40
māṣānaṅkuritān śuddhān nistuṣān sājahāphalān|
ghr̥tāḍhyē māhirasē dadhidāḍimasārikē|
prakṣipya sādhayēdyuktyā dhānyajīrakanāgaraiḥ|
pītō bhuktaśca sa rasaḥ kurutē śukramakṣayam||40||
View original
माषानङ्कुरितान् शुद्धान् निस्तुषान् साजहाफलान्|
घृताढ्ये माहिरसे दधिदाडिमसारिके|
प्रक्षिप्य साधयेद्युक्त्या धान्यजीरकनागरैः|
पीतो भुक्तश्च स रसः कुरुते शुक्रमक्षयम्||४०||
aṅkuritatvādiyuktān māṣānajahāphalasaṁyuktān māhiṣamāṁsarasē ghr̥tabhūyiṣṭhē dadhidāḍimapradhānē prakṣipya sādhayēt| sa siddhō rasaḥ pītō bhuktaścākṣayaṁ śukraṁ kurutē| ajahā ātmaguptā| (kurutē, śukramakṣayamiti santānapravr̥ttyā akṣayamityupacaryatē- iti jējjaṭaḥ)|| 40||
Adhikarana haMsAdInAmaNDaprayogaH (41) · Śloka 41
haṁsabarhiṇadakṣāṇḍān bhr̥ṣṭāṁstaptēna sarpiṣā|
surānupānān yaḥ khādētsa tr̥ptastarpayētstriyaḥ||41||
View original
हंसबर्हिणदक्षाण्डान् भृष्टांस्तप्तेन सर्पिषा|
सुरानुपानान् यः खादेत्स तृप्तस्तर्पयेत्स्त्रियः||४१||
haṁsādīnāṁ prayēkasyāṇḍān taptēna sarpiṣā bhr̥ṣṭān surānupānān khādēt|| 41||
Adhikarana ArdramatsyamAMsAdiprayogaH (42) · Śloka 42
ārdrāṇi matsyamāṁsāni śapharīrvā subharjitāḥ|
taptē sarpiṣi yaḥ khādētsa gacchētstrīṣu na kṣayam||42||
View original
आर्द्राणि मत्स्यमांसानि शफरीर्वा सुभर्जिताः|
तप्ते सर्पिषि यः खादेत्स गच्छेत्स्त्रीषु न क्षयम्||४२||
ārdrāṇāṁ matsyamāṁsānāṁ śapharīmāṁsānāṁ ca ghr̥tabhr̥ṣṭānāṁ prayōgaḥ subōdhaḥ| śapharī rōhitaḥ| (matsyaśabdasya sāmānyavācitvē'pi rōhitasya grahaṇaṁ pradhānakalpanāśrayaṇāt rōhitō matsyānāmiti| iti jējjaṭaḥ)|| 42||
Adhikarana chAgarasasiddho rohitamatsyaprayogaH (43) · Śloka 43
ghr̥tabhr̥ṣṭān rasē chāgē rōhitān phalasārikē|
anupītarasān siddhānapatyārthī prayōjayēt||43||
View original
घृतभृष्टान् रसे छागे रोहितान् फलसारिके|
अनुपीतरसान् सिद्धानपत्यार्थी प्रयोजयेत्||४३||
rōhitān dāḍimādiphalapradhānē chāgē rasē siddhān ghr̥tabhr̥ṣṭān rasānupānayuktānapatyārthī prayōjayēt|| 43||
Adhikarana mAShabastANDAdiprayogAH (44) · Śloka 44
ghr̥taṁ māṣān sabastāṇḍān phalāmlē māhiṣē rasē|
svādau vā sādhayēt pūtaṁ tadrasaṁ bharjayēd ghr̥tē|
īṣallavaṇitaṁ yuktaṁ dhānyajīrakanāgaraiḥ|
pītaḥ sa vr̥ṣyō balyaśca br̥ṁhaṇaśca paraṁ rasaḥ||44||
View original
घृतं माषान् सबस्ताण्डान् फलाम्ले माहिषे रसे|
स्वादौ वा साधयेत् पूतं तद्रसं भर्जयेद् घृते|
ईषल्लवणितं युक्तं धान्यजीरकनागरैः|
पीतः स वृष्यो बल्यश्च बृंहणश्च परं रसः||४४||
ghr̥taṁ māṣān bastānāmaṇḍāṁśca māhiṣē dāḍimādiphalāmlē vā rasē svādāvēva vā na tvamlē sādhayēt| taṁ tathāvidhaṁ rasaṁ pūtamīṣallavaṇaṁ dhānyāmlādibhiryuktaṁ ghr̥tē bharjayēt| pītaḥ sa rasaḥ paraṁ vr̥ṣyādiguṇaḥ|| 44||
Adhikarana caTakAdirasaprayogAH (45) · Śloka 45
caṭakāṁstaittirē tadvattittirīn kaukkuṭē rasē|
kalpyēcchikhinō haṁsē haṁsān vā śikhijē rasē|
tr̥ptiṁ caṭakamāṁsānāṁ gatvā yō'nu payaḥ pibēt|
prabhūtakālasaṁruddhāḥ santarpayati yōṣitaḥ||45||
View original
चटकांस्तैत्तिरे तद्वत्तित्तिरीन् कौक्कुटे रसे|
कल्प्येच्छिखिनो हंसे हंसान् वा शिखिजे रसे|
तृप्तिं चटकमांसानां गत्वा योऽनु पयः पिबेत्|
प्रभूतकालसंरुद्धाः सन्तर्पयति योषितः||४५||
taittirē rasē caṭakāṁstadvaditi māhiṣarasavidhānēna kalpayēt| tadvadēvēti tittirīṇāṁ prayōgaḥ kaukkuṭē rasē| vyākhyāsamam| prabhūta kālasaṁruddhāḥ bahukālaṁ puruṣasaṁsargēṇa vinābhūtāḥ|| 45||
Adhikarana shUlyakukkuTaprayogaH (46) · Śloka 46
ghr̥ṭāḍhyaṁ kukkuṭaṁ śūlyaṁ śītaṁ khādēt samākṣikam|
pibēccānantaraṁ kṣīraṁ ya icchēcchukramakṣayam||46||
View original
घृटाढ्यं कुक्कुटं शूल्यं शीतं खादेत् समाक्षिकम्|
पिबेच्चानन्तरं क्षीरं य इच्छेच्छुक्रमक्षयम्||४६||
śūlē kukkuṭaṁ bahunā ghr̥tēna saṁskr̥tya śītīkr̥tya kṣaudrēṇa yuktaṁ khādēt| anantarañca kṣīraṁ pibēt| sa ēvaṁ kuryādyaḥ śukramakṣayamicchēt|| 46||
Adhikarana pipalyAdinA bastANDaprayogAH (47) · Śloka 47
pippalīlavaṇairyuktō bastāṇḍau kṣīrasarpiṣā|
sādhitau bhakṣayēdyastu sa gacchēt pramadāśatam|
bastāṇḍasiddhē gōdugdhē bhāvitānasakr̥ttilān|
yaḥ khādētsasitān gacchēt sa strīśatamapūrvavat||47||
View original
पिप्पलीलवणैर्युक्तो बस्ताण्डौ क्षीरसर्पिषा|
साधितौ भक्षयेद्यस्तु स गच्छेत् प्रमदाशतम्|
बस्ताण्डसिद्धे गोदुग्धे भावितानसकृत्तिलान्|
यः खादेत्ससितान् गच्छेत् स स्त्रीशतमपूर्ववत्||४७||
pippalyādinā chagalāṇḍavidhānaṁ subōdham| tathaiva chagalāṇḍasiddhagōkṣīrabhāvitānāṁ tilānāṁ prayōgaḥ|| 47||
Adhikarana mAShasUpena ShaShTikaudanaprayogaH (48) · Śloka 48
bhuktvā yō māṣasūpēna ghr̥tāḍhyaṁ ṣaṣṭikaudanam|
payaḥ pibati jāgartti kr̥tsnāṁ rātriṁ sa vēgavān||48||
View original
भुक्त्वा यो माषसूपेन घृताढ्यं षष्टिकौदनम्|
पयः पिबति जागर्त्ति कृत्स्नां रात्रिं स वेगवान्||४८||
bhuktvētyādi| yō ghr̥tāḍhyaṁ ghr̥tabhūyiṣṭhaṁ ṣaṣṭikānnaṁ māṣasūpēna saha bhuktvā payaḥ pibati sa vēgavān sakalāṁ rātriṁ jāgartti||48||
Adhikarana AtmaguptAdibhiH kShIrapAkaH (49) · Śloka 49
ātmaguptāphalaṁ māṣān kharjūrāṇi śatāvarīm|
śr̥ṅgāṭakāni mr̥dvīkāṁ pacēttat prasr̥tōnmitam|
kṣīraprasthaṁ jalaprasthamētat kṣīrāvaśēṣitam|
śucinā vāsasā pūtaṁ yōjayēt prasr̥taistribhiḥ|
śarkarāyāstugākṣīryāḥ sarpiṣō'bhinavasya ca|
tatpibētkṣaudrasaṁyuktaṁ bhuñjānaḥ ṣaṣṭikaudanam|
tathā jarāparītō'pi putraiḥ sa parivāryatē||49||
View original
आत्मगुप्ताफलं माषान् खर्जूराणि शतावरीम्|
शृङ्गाटकानि मृद्वीकां पचेत्तत् प्रसृतोन्मितम्|
क्षीरप्रस्थं जलप्रस्थमेतत् क्षीरावशेषितम्|
शुचिना वाससा पूतं योजयेत् प्रसृतैस्त्रिभिः|
शर्करायास्तुगाक्षीर्याः सर्पिषोऽभिनवस्य च|
तत्पिबेत्क्षौद्रसंयुक्तं भुञ्जानः षष्टिकौदनम्|
तथा जरापरीतोऽपि पुत्रैः स परिवार्यते||४९||
ātmaguptāphalādibhiḥ kṣīravidhānaṁ subōdham| śarkarādādīnāṁ pratyēkaṁ trayaḥ prasr̥tāḥ|| 49||
Adhikarana drAkShAdikShIrapAkaH (50) · Śloka 50
drākṣākharjūrakharjūrīmastakānyajahāphalam|
payasyābhīrumāṣāṁśca madhukāni ca sādhayēt|
tōyāḍhakē palāṁśāni pādaśēṣēṇa tēna ca|
kṣīraprasthaṁ pacētkṣīraśēṣēṇādyād ghr̥tānvitam|
ṣaṣṭikānnaṁ sitājyēna yōgō'yaṁ śukrakr̥tparam||50||
View original
द्राक्षाखर्जूरखर्जूरीमस्तकान्यजहाफलम्|
पयस्याभीरुमाषांश्च मधुकानि च साधयेत्|
तोयाढके पलांशानि पादशेषेण तेन च|
क्षीरप्रस्थं पचेत्क्षीरशेषेणाद्याद् घृतान्वितम्|
षष्टिकान्नं सिताज्येन योगोऽयं शुक्रकृत्परम्||५०||
drākṣādīnāṁ kvāthēna kṣīraprasthaṁ pacēt| kṣīraśēṣam| sitājyasahitēna tēna kṣīrēṇa ṣaṣṭikānnamadyāt| ajahā ātmaguptā||50||
Adhikarana jIvakAdighRutam (51) · Śloka 51
jīvakarṣabhakau mēdā jīvantī śrāvaṇīdvayam|
khārjūraṁ madhukaṁ drākṣāṁ vidārīṁ viśvabhēṣajam|
śr̥ṅgāṭakāni capalā navaṁ sarpiḥ payōjalam|
ghr̥tāvaśēṣitaṁ siddhaṁ śarkarāmākṣikānvitam|
ṣaṣṭikaudanasaṁyuktamupayōjyaṁ yathābalam|
taddr̥ṣyaṁ balakr̥dvarṇyaṁ kaṇḍyaṁ dēhasya br̥ṁhaṇam||51||
View original
जीवकर्षभकौ मेदा जीवन्ती श्रावणीद्वयम्|
खार्जूरं मधुकं द्राक्षां विदारीं विश्वभेषजम्|
शृङ्गाटकानि चपला नवं सर्पिः पयोजलम्|
घृतावशेषितं सिद्धं शर्करामाक्षिकान्वितम्|
षष्टिकौदनसंयुक्तमुपयोज्यं यथाबलम्|
तद्दृष्यं बलकृद्वर्ण्यं कण्ड्यं देहस्य बृंहणम्||५१||
jīvakādisiddhaṁ ghr̥taṁ śarkarāmākṣikasahitaṁ yathābalaṁ ṣaṣṭikānnamupayōjyaṁ vr̥ṣyādiguṇam|| 51||
Adhikarana gRuShTyAdikShIram (52) · Śloka 52
gr̥ṣṭirbaṣkayaṇī nīrugūrdhvaśr̥ṅgī catustanī|
sāndrasvādubahukṣīrā rūpaśīlasamanvitā|
ikṣubhirmāṣaparṇēna yā supuṣṭārjunēna vā|
tatkṣīraṁ sasitākṣaudraghr̥taṁ putryaṁ ratipradam||52||
View original
गृष्टिर्बष्कयणी नीरुगूर्ध्वशृङ्गी चतुस्तनी|
सान्द्रस्वादुबहुक्षीरा रूपशीलसमन्विता|
इक्षुभिर्माषपर्णेन या सुपुष्टार्जुनेन वा|
तत्क्षीरं ससिताक्षौद्रघृतं पुत्र्यं रतिप्रदम्||५२||
guṣṭitvādiguṇayuktāyā ikṣvādinā supuṣṭāyāḥ gōḥ kṣīraṁ sitādisahitaṁ pītaṁ putrīyaṁ ratipradaṁ ca| gr̥ṣṭiḥ prathamaprasavā| baṣkayaṇyanavaprasūtā| (gr̥ṣṭirēkavāraprasūtā tasyā upacitadhātutvāt payō'pi kāraṇānuvidhānāt tadvadēva bhavati| puṣṭaghṇaṁ caitat jñāpayati| sātmyēnōpacitāyāḥ kṣīramapi jyāyastāmāvahati| catustanyādibhirviśēṣaṇaiḥ kṣīramapi tristanatvaviśālatvaviśaṅkaṭatvādayō gavāṁ dōṣā iti| ēvaṁvidhā maṅgalyā catustanyādiyuktēti| ēvaṁvidhāyāḥ payaḥprabhāvād vr̥ṣyatāmāsādayati| māṣaparṇēnētyatra parṇagrahaṇēnaitajjñāpayati| śuṣkāḥ stambavantō na phalānīti| tānyasātmyāni prāyaśō gavāṁ tr̥ṇaparṇōcitatvāt| tasmāt māṣaparṇēnētyucyatē| anyatr̥ṇaparṇapuṣṭāyā api kṣīraṁ vr̥ṣyamucyatē| māṣāparṇādibhirvr̥ṣyaiḥ puṣṭāyā nitarāṁ vr̥ṣatvamāpādayati| anyē tvanyathā kṣīratrayamiti varṇayanti| ikṣvādāyā māṣaparṇādāyā arjunādāyāścēti-iti jējjaṭaḥ)|| 52||
Adhikarana gRuShTyAdikShIraprayogaH prathamaH prayogaH (53) · Śloka 53
śukralairjīvanīyākhyairbr̥haṇairbalavarddhanaḥ|
vayasaḥ sthāpanaiścaitatpayaḥsiddhaṁ pr̥thakpr̥thak|
yuktaṁ gōdhūmacūrṇēna saghr̥takṣaudraśarkaram|
paryāyēṇōpayōktavyamicchatā śukramakṣayam||53||
View original
शुक्रलैर्जीवनीयाख्यैर्बृहणैर्बलवर्द्धनः|
वयसः स्थापनैश्चैतत्पयःसिद्धं पृथक्पृथक्|
युक्तं गोधूमचूर्णेन सघृतक्षौद्रशर्करम्|
पर्यायेणोपयोक्तव्यमिच्छता शुक्रमक्षयम्||५३||
gōrggr̥ṣṭyādiguṇayuktāyāścaitat payaḥ śukralaiḥ śukravarddhanairmahākaṣāyasaṁgrahādhyāyapaṭhitairmēdākākōlīdvayādibhiḥ jīvanīyākhyairjīvantīkākōlyādibhiḥ| br̥ṁhaṇairvāṭyābalādibhiḥ| vayasaḥ sthāpanaismr̥tāpathyādibhiśca pr̥thakpr̥thaksiddhamanantarañca gōdhūmacūrṇēna ghr̥tādibhiśca yuktaṁ paryāyēṇēti kramēṇōpayōktavyamakṣayaṁ śukramicchatā puṁsā||53||
Adhikarana dvitIyaH prayogaH (54) · Śloka 54
mēdāṁ payasyāṁ jīvantīṁ vidārīṁ kaṇṭakārikām|
māṣān śvadaṁṣṭrāṁ kṣīrikāṁ gōdhūmān śāliṣaṣṭikān|
tatkṣīrē'rddhōdakē siddhān kārṣikānāḍhakōnmitē|
visarjayētpayaśśēṣaṁ tatpūtaṁ kṣaudrasarpiṣā|
sitayā ca yutaṁ pītvā vr̥ddhō'pi taruṇāyatē||54||
View original
मेदां पयस्यां जीवन्तीं विदारीं कण्टकारिकाम्|
माषान् श्वदंष्ट्रां क्षीरिकां गोधूमान् शालिषष्टिकान्|
तत्क्षीरेऽर्द्धोदके सिद्धान् कार्षिकानाढकोन्मिते|
विसर्जयेत्पयश्शेषं तत्पूतं क्षौद्रसर्पिषा|
सितया च युतं पीत्वा वृद्धोऽपि तरुणायते||५४||
tatkṣīrē tasyā gr̥ṣṭyādiguṇayuktāyā gōḥ kṣīrē āḍhakōnmitē arddhōdakē udakasyārddhēna yuktē mēdādīn karṣāśān datvā siddhān payaśśēṣaṁ kr̥tvā tān visarjayēt| tataḥ pūtaṁ tatkṣīraṁ kṣaudrādiyuktaṁ pītvā vr̥ddhō'tītasaptativarṣō'pi taruṇāyatē taruṇa ivācarati||54||
Adhikarana tRutIyaH prayogaH (55) · Śloka 55
maṇḍalairjātarūpasya sutaptaistatpayaḥ śr̥tam|
siddhaṁ puṁsavanaṁ vr̥ṣyaṁ sasitāghr̥tamākṣikam|
rūpyāyastāmrasīsānāmayamēva pr̥thagvidhiḥ||55||
View original
मण्डलैर्जातरूपस्य सुतप्तैस्तत्पयः शृतम्|
सिद्धं पुंसवनं वृष्यं ससिताघृतमाक्षिकम्|
रूप्यायस्ताम्रसीसानामयमेव पृथग्विधिः||५५||
tatpayastasyā gr̥ṣṭyādiguṇayuktāyā gōḥ payaḥ sutaptaiḥ suvarṇasya patraiḥ śr̥tam| siddhamityādi subōdham| suvarṇavadrūpyānānāmapi caturṇāmanyatamasya vidhiḥ| (jātarūpasya suvarṇasya śuddhasyētyarthaḥ| maṇḍalaiḥ patraiḥ śr̥tasya payasō viśiṣṭaśaktyutpādaḥ| tatpayastasyā ēvēkṣvādipuṣṭāyāḥ-iti jējjaṭaḥ)|| 55||
Adhikarana pippalIprayogaH (56) · Śloka 56
cūrṇitāḥ pippalīstriṁśat prakuñcē tailasarpiṣōḥ|
bhr̥ṣṭāḥ saśarkarākṣaudrāḥ kṣīrēṇālōḍitāḥ pibēt|
aśnaṁśca ṣaṣṭikaṁ kṣīrasarpibhyāṁ vājivadbhavēt||56||
View original
चूर्णिताः पिप्पलीस्त्रिंशत् प्रकुञ्चे तैलसर्पिषोः|
भृष्टाः सशर्कराक्षौद्राः क्षीरेणालोडिताः पिबेत्|
अश्नंश्च षष्टिकं क्षीरसर्पिभ्यां वाजिवद्भवेत्||५६||
tailaghr̥tayōḥ prakuñcē bhr̥ṣṭāsya triṁśat pippalīcūrṇasya śarkarākṣaudrasahitasya kṣīrēṇa pānaṁ ṣaṣṭikānnasya ca kṣīrasarpirbhyāmaśanaṁ vājīkaraṇam|| 56||
Adhikarana payasA ShaShTikaudanaprayogaH (57) · Śloka 57
candrāṁśuśubhram payasā ghr̥tāḍhyaṁ ṣaṣṭikaudanam|
śarkarāmadhusaṁyuktaṁ bhuñjānō nā vr̥ṣāyatē||57||
View original
चन्द्रांशुशुभ्रम् पयसा घृताढ्यं षष्टिकौदनम्|
शर्करामधुसंयुक्तं भुञ्जानो ना वृषायते||५७||
candrāṁśuvacchubhraṁ ṣaṣṭikasyaudanaṁ ghr̥tabhūyiṣṭhaṁ śarkarāmadhuyuktaṁ kṣīrēṇa bhuñjānō vr̥ṣāyatē| nā puruṣaḥ| ('candrāṁśukalapami'ti carakapāṭhaḥ) ṣaṣṭikaudanasya candrāṁśukalpatvaṁ tasyāpyapētakaṇamalasyākhaṇḍitadhautasya jñāpanārtham| anyē tu gauraṣaṣṭikasya pravaratvāttadviśēṣaṇārthaṁ candrāṁśukalapamiti sādr̥śyānna kalpanēnēti-iti jējjaṭaḥ)|| 57||
Adhikarana dadhnaH sareNa ShaShTikaudanaprayogaH (58) · Śloka 58
dadhnaḥ sarēṇa saghr̥tō bhakṣitaḥ ṣaṣṭikaudanaḥ|
sailātugōṣaṇakṣaudraḥ śarkarāḍhyēna śukrakr̥t||58||
View original
दध्नः सरेण सघृतो भक्षितः षष्टिकौदनः|
सैलातुगोषणक्षौद्रः शर्कराढ्येन शुक्रकृत्||५८||
śarkarābhūyiṣṭhēna dadhnaḥ sarēṇailādiyuktaḥ ṣaṣṭikaudanō bhakṣitaḥ śukrakr̥dbhavati| ūṣaṇaṁ maricam| dadhnaḥ saraṁ śaraccandrasannibhaṁ dōṣavarjitam| śarkarākṣaudramaricaistugākṣīryā ca buddhimān|| yuktyā yuktaṁ susūkṣmailaṁ nāvē kumbhē śucau paṭē| mārjitaṁ prakṣipēcchītē ghr̥tāḍhyē ṣaṣṭikaudanaṁ|| pibēnmātrāṁ rasālāyāstaṁ bhuktvā ṣaṣṭikaudanam| varṇasvarabalōpētaḥ pumāṁstēna vr̥ṣāyatē|| iti carakē| dadhnaḥ saramityādi| ṣaṣṭikaudanaṁ bhuktvā rasālāyā mātrāṁ pibēt| rasālānāma dadhiśarkarayā saha paṭamr̥ditaṁ ca caturjātakakarpūramātrayā yuktaṁ lōkē rasālētyucyatē-iti jējjaṭaḥ|| 58||
Adhikarana vRuShyau pAdalepau (59) · Śloka 59
adhyaṇḍāmārṣabhīṁ caiva svayaṅguptāphalāni ca|
pādalēpaṁ naraḥ kr̥tvā niśi vēgairna hīyatē|
varṣābhūmūlamr̥dvīkāsvayaṅguptāphalāni ca|
siddhaścaraṇalēpō'yaṁ bhuvaṁ padbhyāṁ tu na spr̥śēt||59||
View original
अध्यण्डामार्षभीं चैव स्वयङ्गुप्ताफलानि च|
पादलेपं नरः कृत्वा निशि वेगैर्न हीयते|
वर्षाभूमूलमृद्वीकास्वयङ्गुप्ताफलानि च|
सिद्धश्चरणलेपोऽयं भुवं पद्भ्यां तु न स्पृशेत्||५९||
adhyaṇḍādibhiḥ pādalēpō vājīkaraṇaḥ| (ni) adhyaṇḍēkṣurakastailakaṇṭakaḥ kōkilākṣakaḥ| ārṣabhī r̥ṣabhakākhyā| svayaṅguptā ātmaguptā| saiva kapikacchūḥ| varṣābhvādibhiścaraṇalēpaḥ siddhō'pratihataḥ| asmin kr̥tē padbhayāṁ bhuvaṁ na spr̥śēt|| 59||
Adhikarana nityavRuShyANi (60) · Śloka 60
ghr̥takṣīrāśanō nityaṁ nirvyādhirnityagō yuvā|
saṅkalpapravaṇō nityaṁ naraḥ strīṣu vr̥ṣāyatē||60||
View original
घृतक्षीराशनो नित्यं निर्व्याधिर्नित्यगो युवा|
सङ्कल्पप्रवणो नित्यं नरः स्त्रीषु वृषायते||६०||
ghr̥takṣīrāśana iti| nityaṁ ghr̥takṣīrāśanatvādiyuktō naraḥ strīṣu nityaṁ vr̥ṣāyatē| nityagō yaḥ sadaiva striyaṁ yāti| (saṅkalpapravaṇaḥ kālānudhyānābhimukhaḥ saṅkalpapravaṇastannityaḥ| naragrahaṇaṁ kiṁ strīṣu vr̥ṣāyata ityuktē gamyata ēva| tathā strīgrahaṇañca tatraiva vr̥ṣāyatē nānyatrēti strīgrahaṇamapi vyartham| ucyatē naragrahaṇaṁ napuṁsakamityētajjñāpayati| strīgrahaṇañca sāmānyēnaiva strīti pravartatē-iti jējjaṭaḥ)|| 60||
Adhikarana vRuShyANi BakShyapeyAdIni (61) · Śloka 61
ātmaguptāphalaṁmāṣā gōdhūmaḥ śāliṣaṣṭikam|
ikṣurikṣurakaḥ kṣīraṁ kṣaudraṁ drākṣā sitōpalā|
uccaṭā śaramūlāni vidārī saśatāvarī|
jīvanīyāni kharjūraṁ mōcacōcaphalāni ca|
ēbhirbhakṣyāṇi pēyāni lēhyāni ca ghr̥tāni ca|
nityamāsēvamānasya strīṣu harṣō vivarddhatē||61||
View original
आत्मगुप्ताफलंमाषा गोधूमः शालिषष्टिकम्|
इक्षुरिक्षुरकः क्षीरं क्षौद्रं द्राक्षा सितोपला|
उच्चटा शरमूलानि विदारी सशतावरी|
जीवनीयानि खर्जूरं मोचचोचफलानि च|
एभिर्भक्ष्याणि पेयानि लेह्यानि च घृतानि च|
नित्यमासेवमानस्य स्त्रीषु हर्षो विवर्द्धते||६१||
ātmaguptāphalādibhiḥ kr̥tāni bhakṣyādīni sadā sēvamānasya strīṣu viṣayē harṣō vivarddhatē| ikṣurakaḥ kōkilākṣakaḥ, uccaṭā prasiddhā mahāmustā, śvētadurvārikā svalpaviṭapaḥ 'prāyaśō nadītīrē dr̥ṣyatē' iti suśrutaṭīkā| 'cūḍālā cakralōccaṭā' ityamaraḥ||61||
Adhikarana kShipravRuShyAH bastayaH (62) · Śloka 62
jīvanīyaghr̥takṣīramadhutailasitārasaiḥ|
rasakṣīrāśinaḥ kṣipraṁ vr̥ṣaṁ kurvanti bastayaḥ||62||
View original
जीवनीयघृतक्षीरमधुतैलसितारसैः|
रसक्षीराशिनः क्षिप्रं वृषं कुर्वन्ति बस्तयः||६२||
jīvanīyādibhiḥ kr̥tā bastayō rasakṣīrāśinaṁ naraṁ kṣipraṁ vr̥ṣaṁ kurvanti|| 62||
Adhikarana putrIyAH bastayaH (63) · Śloka 63
siddhabastivikalpōktān balaśuklasutapradān|
yuñjīta bastīn putrārthī putrakāmōditaṁ ca yat||63||
View original
सिद्धबस्तिविकल्पोक्तान् बलशुक्लसुतप्रदान्|
युञ्जीत बस्तीन् पुत्रार्थी पुत्रकामोदितं च यत्||६३||
yastu putrārthī sa siddhabastikalpādhyāyōktān balādipradān bastīn yuñjīta| tathā yadapi kiñcit putrakāmīyē śārīra uktaṁ tadapi yuñjīta|| 63||
Adhikarana uktAnuktavAjIkaraNasaMgrahaH (64) · Śloka 64
yatkiñcinmadhuraṁ snigdhaṁ br̥ṁhaṇaṁ balavarddhanam|
manasō harṣaṇaṁ yacca tatsarvaṁ vr̥ṣyamucyatē|
dravyairēvazṁvidhaistasmād bhāvitaḥ pramadāṁ vrajēt|
ātmavēgēna cōdīrṇaḥ strīguṇaiśca praharṣitaḥ||64||
View original
यत्किञ्चिन्मधुरं स्निग्धं बृंहणं बलवर्द्धनम्|
मनसो हर्षणं यच्च तत्सर्वं वृष्यमुच्यते|
द्रव्यैरेवZंविधैस्तस्माद् भावितः प्रमदां व्रजेत्|
आत्मवेगेन चोदीर्णः स्त्रीगुणैश्च प्रहर्षितः||६४||
idānīmuktānuktavājīkaraṇasaṁgrahāyāha-yadityādi| yacca kiñcinmādhuryādiguṇaṁ vastu yacca manasō harṣaṇaṁ tatsarvaṁ vr̥ṣyamucyatē| (nanu dadhyādīnyamlatvē'pi śukrajananāni madhvādīni rūkṣāṇyapi| atō yatkiñcinmadhurādyētadvirōdhīti| ucyatē-prabhāvāt| dadhimadhvādīnyimlarūkṣāṇyapi vājīkaraṇāni| na kēvalaṁ guṇaprabhāvādēva dravyāṇi kāraṇāni, kintu prabhāvādapi| dravyaprabhāvaścānityaḥ śāstraikasamadhigamya ēvēti na kaścidvirōdha iti-jējjaṭaḥ)| tasmādēvaṁvidhairmadhurādiguṇairdravyairbhāvita utpannasaṁskāraḥ sannātmavēgēna ca puruṣasadbhāvakr̥tēnōdīrṇa utsiktaḥ strīguṇaiśca rūpacēṣṭādibhiḥ praharṣitaḥ pramadāṁ vrajēt| (dravyairityādi| atra bhāvitagrahaṇēnaitat jñāpayati yāvat sarvātmanānvitaṁ dēhē dravyaṁ syāttāvat gantavyaṁ na prayōgāntaramēvēti| nanu cātmavēgēna cōdīrṇa iti vyarthaḥ| na hi paravēgēnōdīrṇatā sambhavati| ucyatē| ayamabhiprāyaḥ yāvadicchayōdbhūtavēgaḥ parāṁ harṣakāṣṭhāmāruḍhastāvat pramadāṁ vrajēt| uktaṁ ca nānudbhūtavēga iti| strīguṇaiśca praharṣitō hāvabhāvasaṁvāhanādibhirityarthaḥ-iti jējjaṭaḥ)|| 64||
Adhikarana striyAH vRuShyatvam (65) · Śloka 65
iṣṭā hyēkaikaśō'pyarthā harṣaprītikarāḥ param|
kiṁ punaḥ strīśarīrē yē saṅghātēna pratiṣṭhitāḥ||65||
View original
इष्टा ह्येकैकशोऽप्यर्था हर्षप्रीतिकराः परम्|
किं पुनः स्त्रीशरीरे ये सङ्घातेन प्रतिष्ठिताः||६५||
arthāḥ śabdādayō viṣayā ya iṣṭāstē niyatamēkaikaśaḥ pr̥thagbhāvēnāpi sthitāḥ paraṁ harṣaprītikarā bhavanti| kiṁ punaryē strīśarīrē saṅghātēna yugapatpatpratiṣṭhitāḥ| (sarvavājīkaraṇēbhyō'pi stryaiva vājīkaraṇamutkr̥ṣṭāmānandahētutvādityāha-iṣṭā hyēkaikaśa ityādi| ēkaikaśō'pyarthā viṣayāḥ śabdādaya iṣṭāḥ, paraṁ harṣaprītikarā bhavanti| ēvamarthānāṁ pratyēkaṁ harṣaprītikaraṇē sāmarthyaṁ kiṁ punaḥ strīśarīrē yē saṅghātēna pratiṣṭhitāḥ| nanu strīgrahaṇēna paryāptatvāt śarīragrahaṇaṁ kim ? ucyatē| ēkadēśānāmātmamanasāñca vyāvarttanārtham| ātmanyapi kēcidvyayavasthitā manasyapi kēcit| tasmāccharīrē yē pratiṣṭhitā ityarthaḥ| kiñca guṇaguṇinōranyatvaṁ cānēna prakāśitaṁ bhavati-iti jējjaṭaḥ)|| 65||
Adhikarana guNotkarShe hetuBedaH (66) · Śloka 66
rucibhēdēna lōkasya daivayōgācca yōṣitām|
taṁ taṁ prāpya vivarddhantē naraṁ rūpādayō guṇāḥ||66||
View original
रुचिभेदेन लोकस्य दैवयोगाच्च योषिताम्|
तं तं प्राप्य विवर्द्धन्ते नरं रूपादयो गुणाः||६६||
rucibhēdēnētyādi| tathā rūpādayō yōṣitāṁ yē guṇāstē taṁ taṁ viśiṣṭaṁ naraṁ prāpya vivarddhantē| ya ēvaikasya na kiñcidapyanurūpāsta ēvāparasyāparimēyā iti bhavanti| asya ca rāgavirāgasya hēturlōkānāṁ rucibhēdēna bhinnarucitvam| tacca svabhāvāt| tathā daivayōgataḥ yasya tathāvidhamadr̥ṣṭaṁ bhavatyētadāhitamanōbhiḥ sutarāṁ vicāryam| na kiñcit kalpitaṁ taditi kiñcidapi pratibhāti|| 66||
Adhikarana vRuShyatamA strI (67) · Śloka 67
tasmādyā yasya hr̥dayaṁ viśatīva varāṅganā|
tulyasvabhāvā yā hārimr̥jārūpaguṇānvitā|
pāśabhūtairvahantyaṅgairlāvaṇyamiva murtimat|
ālapantyamr̥tēnēva yā gātrāṇi niṣiñcati|
pibantīva ca paśyantī spr̥śantī limpatīva yā|
nityamutsavabhūtā yā yā samānamanaḥśayā|
nayatyutsukatāṁ cētō nityaṁ sannihitāpi yā|
yayā viyuktō nistrīkamaratirmanyatē jagat|
pragalbhā ratisaṁgrāmē svasthā lajjāmayī ca yā|
bahuśō'pi ca yāṁ gatvā tatpūrvamiva gacchati|
caritairnirvikārāyā vikārairiva nirmitā|
kāntānuvr̥tti paramā sā strī vr̥ṣyatamā matā||67||
View original
तस्माद्या यस्य हृदयं विशतीव वराङ्गना|
तुल्यस्वभावा या हारिमृजारूपगुणान्विता|
पाशभूतैर्वहन्त्यङ्गैर्लावण्यमिव मुर्तिमत्|
आलपन्त्यमृतेनेव या गात्राणि निषिञ्चति|
पिबन्तीव च पश्यन्ती स्पृशन्ती लिम्पतीव या|
नित्यमुत्सवभूता या या समानमनःशया|
नयत्युत्सुकतां चेतो नित्यं सन्निहितापि या|
यया वियुक्तो निस्त्रीकमरतिर्मन्यते जगत्|
प्रगल्भा रतिसंग्रामे स्वस्था लज्जामयी च या|
बहुशोऽपि च यां गत्वा तत्पूर्वमिव गच्छति|
चरितैर्निर्विकाराया विकारैरिव निर्मिता|
कान्तानुवृत्ति परमा सा स्त्री वृष्यतमा मता||६७||
yata ēvaṁ tasmādyā varāṅganā yasya hr̥dayaṁ svaśarīrāntaḥpriyatayā viśatīva sā vr̥ṣyatamā matēti sambandhaḥ| tulyasvabhāvētyādērēṣa ēva sambandhaḥ| yā tulyasvabhāvā hārimr̥jādyanvitā ca hārimr̥jā manōharā snānādibhiḥ| pāśabhūtaissarvākarṣaṇayōgyairaṅgairyuktā mūrtimadivalāvaṇyaṁ vahantī| yā cālapantī gātrāṇyamr̥tēna niṣiñcatīva| yā ca paśyantī pibantīva spr̥śantī limpantīva| yā ca nityamutsavabhūtā sadā hr̥dayānandakarī| yā samānamanaḥśayā tulyakālōdbhavasuratāvasānā (sadaiva tulyakāmā-iti jējjaṭaḥ)| yā nityaṁ sannihitā samīpasthitāpi cēta utsukatāṁ nayati| utsukatā sōtkaṇṭhatvam| yayā viyuktō viprayuktō'ratiḥ san sarvaṁ jaggannistrīkamēva manyatē| yā ratisaṁgrāmē pragalbhā samarthā| svasthā nivr̥ttaratisaṁgrāmā lajjāmayīva| yāṁ ca bahuśō'pi gatvā puruṣō'tr̥ptaḥ san prathamamiva gacchati| yā ca caritairvyavahāracēṣṭādibhirnirvikārā| śr̥ṅgāracēṣsṭāsu punarvikārairiva nirmitā| kāntasyacintānuvr̥ttipradhānā| saivambhūtā vr̥ṣyatamā matābhiprētā| (yā yasya hr̥dayamityādau bahuśō yāyēti bahutvam| ucyatē-pr̥thagapi vr̥ṣyā, dvitrādibhirvr̥ṣyatarā, sarvairvr̥ṣyatamētyasyārthasya prāpaṇārthaṁ yāyēti bahutvam| saurupyamēkamēva paryāptō guṇaḥ prathamaṁ yauvanamatra dvitīyaśca parigr̥hyatē| lakṣaṇairbāhyairāntarairvidyāvinayādibhiśca yānvitā sā matābhiprētā vr̥ṣyatamēti| iti jējjaṭaḥ)|| 67||
Adhikarana apare vRuShyaBAvAH (68) · Śloka 68
abhyañjanōdvartanasēkagandha srakcitravastrābharaṇaprakārāḥ|
sugandhipuṣpōtkararēṇukīrṇā mr̥durmanōjñā vipulā ca śayyā|
prājñā kalājñāvaśagā vinītāḥ priyaṁvadāḥ prītikarā vayasyāḥ|
visrambhasattvaprakr̥tikriyaikyā ccharīramātrēṇa pr̥thaktvabhūtāḥ|
kāntāvanāntāḥ parapuṣṭaghuṣṭā ramyāḥ sravantyaḥ satataṁ sravantyaḥ|
madyaṁ madāmōdakaraṁ viśēṣā ddhr̥dyā prasannā surabhiḥ prasannā|
śakāṅganāgaṇḍatalābhipāṇḍu tāmbūlapatraṁ parivāraśōbhi|
prasādhanaṁ strīmukhapaṅkajānāṁ yadāyudhaṁ mūrttimivātmajasya|
himācalōddhūnitadugdhasindhu samudbhavat phēnacayāvadātam|
saudhaṁ sudhā śubhratarā karāśca candrasya kurvanti paraṁ vr̥ṣatvam||68||
View original
अभ्यञ्जनोद्वर्तनसेकगन्ध स्रक्चित्रवस्त्राभरणप्रकाराः|
सुगन्धिपुष्पोत्कररेणुकीर्णा मृदुर्मनोज्ञा विपुला च शय्या|
प्राज्ञा कलाज्ञावशगा विनीताः प्रियंवदाः प्रीतिकरा वयस्याः|
विस्रम्भसत्त्वप्रकृतिक्रियैक्या च्छरीरमात्रेण पृथक्त्वभूताः|
कान्तावनान्ताः परपुष्टघुष्टा रम्याः स्रवन्त्यः सततं स्रवन्त्यः|
मद्यं मदामोदकरं विशेषा द्धृद्या प्रसन्ना सुरभिः प्रसन्ना|
शकाङ्गनागण्डतलाभिपाण्डु ताम्बूलपत्रं परिवारशोभि|
प्रसाधनं स्त्रीमुखपङ्कजानां यदायुधं मूर्त्तिमिवात्मजस्य|
हिमाचलोद्धूनितदुग्धसिन्धु समुद्भवत् फेनचयावदातम्|
सौधं सुधा शुभ्रतरा कराश्च चन्द्रस्य कुर्वन्ति परं वृषत्वम्||६८||
aparē amī bhāvāḥ paraṁ vr̥ṣatvaṁ kurvantītyāha-abhyañjanētyādi| abhyañjanādayō nānāvidhāḥ prakārāḥ| tathā mr̥dvādiguṇā śayyā, kimbhūtā śōbhanasya puṣpaprakarasya rēṇubhiḥ kīrṇā| tathā vayasyāḥ| prājñatvādiguṇāḥ| kalāścatuḥṣaṣṭiḥ kāmatantraprasiddhāḥ tajjñāḥ visrambhādīnāmaikyācchārīramātrēṇa pr̥thagbhūtāḥ| tathā vanāntāḥ kāntā manōramāḥ| tathā sravantyō nadyaḥ satatamavicchēdēna sravantyō vahantyaḥ| tathā tanmadyaṁ yanmadaṁ karōtyāmōdañca| āmōdaḥ saurabham| madyēbhyaśca viśēṣāt prasannā surā| kimbhūtā hr̥dyā hr̥dayaprītidāyinī| surabhiḥ saurabhyayuktā prasannā svacchā ca| tathā tāmbūlapatram| kiṁbhūtam| śakāṅganānāṁ yadgaṇḍatalaṁ gaṇḍapradēśaṁ tadvadabhipāṇḍu tathā yattāmbūlapatraṁ parivārēṇa pūgakṣārakarpūrādinā śōbhatē| anyacca kimbhūtaṁ strīṇāṁ yāni mukhapaṅkajāni tēṣāṁ prasādhanaṁ maṇḍanaṁ yatparivāraśōbhi tadātmajasya kāmasya mūrttimadivāyudhaṁ vijayahētutvāt| tathā saudhaṁ harmyapr̥ṣṭhamapi vr̥ṣatvaṁ karōti| kimbhūtamāha-himācalēna tuṣāragiriṇā udbhūnitaḥ śōdhitō yō dugdhasindhustata udbhūtō yaḥ phēnānāṁ cayō nicayastadvadavadātaṁ śuklam| tathā sudhātaḥ śubhratarā atyantaśuklā yē candrasya karāstē ca paraṁ vr̥ṣatvaṁ kurvanti|| 68||
Adhikarana ratAvAsanAntaram (69) · Śloka 69
bandhēna pūrvōpahitēna puṁsaḥ khinnasya vr̥ttiḥ karaṇāntarēṇa|
saṁvāhanaṁ sparśasukhaiḥ karaiśca karōtyapūrvāmiva manmathēcchām||69||
View original
बन्धेन पूर्वोपहितेन पुंसः खिन्नस्य वृत्तिः करणान्तरेण|
संवाहनं स्पर्शसुखैः करैश्च करोत्यपूर्वामिव मन्मथेच्छाम्||६९||
tathā bandhēna ratau saṁvēśanaprakārēṇaikēna khinnasya puṁsō'nyēna karaṇēna vr̥ttiryā sā'pūrvāmiva manmathēcchāṁ karōti| tasyaiva bandhakhinnasya sparśasukhaiḥ kāntākaraiḥ saṁvāhanamapūrvāṁ manmathēcchāṁ karōti|| 69||
Adhikarana raticeShTAj~jAnamahattvam (70) · Śloka 70
prāyōgikādhikaraṇōditacitracēṣṭā saṁśīlanōdbhavadanalparasārdracittaḥ|
vr̥ṣyōpayōgaparibr̥ṁhitadēhadhātu rnārīmanāṁsi vaśamānayati prasahya|
tasmānnityaṁ strīṣu vāñchan priyatvaṁ vr̥ṣyairyōgairjātakāmō'pi kāmī|
sattvaṁ sātmyaṁ dēśakālau ca budhvā cātuṣṣaṣṭē cēṣṭitē vyāpriyēta||70||
View original
प्रायोगिकाधिकरणोदितचित्रचेष्टा संशीलनोद्भवदनल्परसार्द्रचित्तः|
वृष्योपयोगपरिबृंहितदेहधातु र्नारीमनांसि वशमानयति प्रसह्य|
तस्मान्नित्यं स्त्रीषु वाञ्छन् प्रियत्वं वृष्यैर्योगैर्जातकामोऽपि कामी|
सत्त्वं सात्म्यं देशकालौ च बुध्वा चातुष्षष्टे चेष्टिते व्याप्रियेत||७०||
tathā ēvambhūtaḥ puruṣō nārīmanāṁsi strīcittāni prasahyā''kramya vaśamānayati| kimbhūta āha-prāyōgikākhyē'dhikaraṇē kāmaśāstrē yā vicitrāścēṣṭāstāsāṁ śīlanāt bhavēdyō'nalpō rasaḥ sukhākhyastēnārdraṁ cittaṁ yasya sa tathōktaḥ| tathā vr̥ṣyāṇāmāhārādīnāmupayōgēna paribr̥ṁhitā dēhadhātavō yasyēti| tasmādyata ēvaṁ tataḥ kāmī vr̥ṣyairyōgairjātakāmō'pi strīṣu priyatvaṁ vāñchan sattvādikaṁ budhvā vātsyāyanōktāyāḥ sāmprayōgikāyāḥ nakharadanādibhēdēna cātuṣṣaṣṭē cēṣṭitē vyāpriyēta|| 70||
Adhikarana ratAtishayaprashaMsA (71) · Śloka 71
valayasvanasaṅkulamuṣṭirava dviguṇīkr̥tamēkhalikāninadaḥ|
calanūpuraśabdayutō'pi muhuḥ śamamāvahatē na ratātiśayaḥ||71||
View original
वलयस्वनसङ्कुलमुष्टिरव द्विगुणीकृतमेखलिकानिनदः|
चलनूपुरशब्दयुतोऽपि मुहुः शममावहते न रतातिशयः||७१||
valayasvanādiyuktō ratātiśayō muhurapi sēvyamānō na śamamāvahatē|| 71||
Adhikarana kAmavardhanAni (72) · Śloka 72
sarvārthasiddhiḥ prathamō'nurāgaḥ śr̥ṅgāragāndharvakathāviśēṣāḥ|
sītkāragarbham hasitaṁ sahāvaṁ chinnākṣaram vibhramavacca gītam|
savyājasandarśitacārugātraṁ vr̥ttaṁ priyāṇāmavalōkitañca|
cūtāṅkuraṁ puṣpaphalaṁ yathartuvidyutvadudyōtitagarjitāni|
vihaṅgabhr̥ṅgastanitānuyātaṁ strīkūjitaṁ bhūṣaṇaśiñjitāni|
kālē yathāsvaṁ vapuṣaśca śuddhiḥ saṅkalpayōnērdhuramudvahanti||72||
View original
सर्वार्थसिद्धिः प्रथमोऽनुरागः शृङ्गारगान्धर्वकथाविशेषाः|
सीत्कारगर्भम् हसितं सहावं छिन्नाक्षरम् विभ्रमवच्च गीतम्|
सव्याजसन्दर्शितचारुगात्रं वृत्तं प्रियाणामवलोकितञ्च|
चूताङ्कुरं पुष्पफलं यथर्तुविद्युत्वदुद्योतितगर्जितानि|
विहङ्गभृङ्गस्तनितानुयातं स्त्रीकूजितं भूषणशिञ्जितानि|
काले यथास्वं वपुषश्च शुद्धिः सङ्कल्पयोनेर्धुरमुद्वहन्ति||७२||
sarvārthasiddhyādīni saṅkalpayōnēḥ kāmasya dhuramudvahanti| sarvēṣāmarthānāmiṣṭānāṁ siddhiḥ sītkāragarbhaṁ hasitamityadēḥ priyāṇāmiti sambadhyatē| tathā sahāvaṁ hāvēna yuktaṁ anurāgabhāvasūcakō dr̥ṣṭyādivikārō hāvaḥ| tathā gītaṁ chinnākṣaraṁ dhvaniprayōgabāhulyāt| tathā vibhramavat vibhramō'tra vilāsa ēva tasya lakṣaṇam-sthānāsanaśayanānāṁ hastabhrūnētrakarmaṇāṁ caiva| utpadyatē viśēṣō yaḥ śliṣṭaḥ sa tu vilāsaḥ syāditi| tathā tāsāmēva vr̥ttam| kimbhūtamāha-savyājaṁ kr̥tvā sandarśitaṁ cārugātraṁ yasmin| tathā tāsāmēvāvalōkitam| yathartu cūtāṅkurādīn| vidyutvān balāhakaḥ tadudyōtitāni garjitāni| strīṇāṁ ratisamayē kūjitaṁ pārāvatādivihaṅgamastanitēna bhramarastanitēna cānugatam| yathāsvam kāla iti śrāvaṇa ityādinā sūtrōktaprakārēṇa| vapuṣō vamanādinā śuddhiśca|| 72||
Adhikarana shodhanapUrvameva vRuShyayogopayogaH (73) · Śloka 73
srōtassu śuddhēṣvamalē śarīrē vr̥ṣyaṁ yadādyaṁ mitamatti kālē|
vr̥ṣāyatē tēna paraṁ manuṣya stad br̥ṁhaṇaṁ dēhabalapradaṁ ca|
tasmāt purā śōdhanamēva kāryaṁ balānurūpaṁ na ca vr̥ṣyayōgāḥ|
sidhyanti dēhē kaluṣē prayuktāḥ kliṣṭē yathā vāsasi rāgayōgāḥ||73||
View original
स्रोतस्सु शुद्धेष्वमले शरीरे वृष्यं यदाद्यं मितमत्ति काले|
वृषायते तेन परं मनुष्य स्तद् बृंहणं देहबलप्रदं च|
तस्मात् पुरा शोधनमेव कार्यं बलानुरूपं न च वृष्ययोगाः|
सिध्यन्ति देहे कलुषे प्रयुक्ताः क्लिष्टे यथा वाससि रागयोगाः||७३||
srōtassu vamanādikarmaṇā śuddhēṣu satsu śarīrē ca nirmalē kālē cāhārayōgyē manuṣyō yadādyaṁ bhōjyaṁ vr̥ṣyaṁ mitaṁ parimitaṁ cātti bhuṅktē tēnādyēna sa paraṁ vr̥ṣāyatē| tadādyaṁ br̥ṁhaṇaṁ dēhabalapradaṁ cēti nirvyūḍhastantrakarturabhimatō'rthaḥ| tasmādityādi| yasmādēvaṁ tasmātpurā pūrvaṁ balānurūpaṁ śōdhanamēva kāryam| kliṣṭē vāsasi yathā rāgayōgā na sidhyanti tathā kaluṣē dēhē vr̥ṣyayōgāḥ|| 73||
Adhikarana AgamAnusArameva varttitavyam (74) · Śloka 74
upadiṣṭē vicitrē'smin vaktavyārthānurōdhataḥ|
karttavyamēva karttavyaṁ prāṇābādhē'pi nētarat||74||
View original
उपदिष्टे विचित्रेऽस्मिन् वक्तव्यार्थानुरोधतः|
कर्त्तव्यमेव कर्त्तव्यं प्राणाबाधेऽपि नेतरत्||७४||
upadiṣṭē ityādinā tantrārthō nirākārākāṅkṣī kriyatē asmin viṣayē nānārūpē strīsaṁyōgavaśīkaraṇavadhōpāyādikē vaktavyārthānurōdhādupadiṣṭē sati yadāgamādibhiḥ karttavyaṁ karaṇīyamityābhāti tadēva karttavyaṁ kāryaṁ|| 74||
Adhikarana shAstropadeshavyavasthA (75) · Śloka 75
ētatsvarūpaṁ śāstrasya yadvyāpitvēna varṇyatē|
spr̥śati nyūnatādōṣō mahānavyāpini dhruvam|
vīryahīnairasampūrṇaiḥ prayōgairapi bhūṣitam|
arthānatantrayattantraṁ tantratāmāpnuyātkatham|
haṁsabarhiṇadakṣāṇḍā yadyapyatyarthaśukralāḥ|
munayaḥ sadayā brūyustānyōgēṣvanyathā katham|
kathaṁ vā sarva ēvaitē yōgā rāgāgnidīpanāḥ|
kliṣṭasaṅkalpajananāḥ prōktāḥ saṁsāravarddhanāḥ|
trikāladarśibhirdirvyaiḥ sattvadōṣavivarjitaiḥ|
pūrvācāryaiḥ kr̥taṁ vartma kō laṅghayitumarhati|
prakāntē sarvathā sarvamuktaṁ bhavati sūditam|
na hi lēśābhidhānēna labhyaḥ sarvārthasaṁgrahaḥ|
tathā ca garddabhīkṣīraṁ māṁsamaśvaśvahastinām|
mahāsāgaratōyaṁ ca prōktaṁ nirupayōgyapi||75||
View original
एतत्स्वरूपं शास्त्रस्य यद्व्यापित्वेन वर्ण्यते|
स्पृशति न्यूनतादोषो महानव्यापिनि ध्रुवम्|
वीर्यहीनैरसम्पूर्णैः प्रयोगैरपि भूषितम्|
अर्थानतन्त्रयत्तन्त्रं तन्त्रतामाप्नुयात्कथम्|
हंसबर्हिणदक्षाण्डा यद्यप्यत्यर्थशुक्रलाः|
मुनयः सदया ब्रूयुस्तान्योगेष्वन्यथा कथम्|
कथं वा सर्व एवैते योगा रागाग्निदीपनाः|
क्लिष्टसङ्कल्पजननाः प्रोक्ताः संसारवर्द्धनाः|
त्रिकालदर्शिभिर्दिर्व्यैः सत्त्वदोषविवर्जितैः|
पूर्वाचार्यैः कृतं वर्त्म को लङ्घयितुमर्हति|
प्रकान्ते सर्वथा सर्वमुक्तं भवति सूदितम्|
न हि लेशाभिधानेन लभ्यः सर्वार्थसंग्रहः|
तथा च गर्द्दभीक्षीरं मांसमश्वश्वहस्तिनाम्|
महासागरतोयं च प्रोक्तं निरुपयोग्यपि||७५||
akarttavyasyōpadēśē vaktavyārthānurōdhō yō hēturuktaḥ sa ēvaitat svarūpamityādinā vyavasthāpyatē| śāstrasya hyētat svarūpaṁ yacchāsraṁ vyāpitvēna varṇyatē| avyāpini tu śāstrē dhr̥vamavaśyaṁ nyūnatādōṣō mahān spr̥śati| vīryahīnairasampūrṇaiśca prayōgairarthāttantravibhūṣaṇē hētubhūtairvibhūṣitairapi tantramarthānayattantratāmāpnuyāt| ēṣā hi tantrasya tantratā yā tantritānāmarthānāmananyāpēkṣitā| anyathēti yadyapi kaścitryūnatādōṣaḥ parihāryō na syāttataḥ sadayāḥ sudūraṁ tyaktaprāṇihiṁsāḥ kathamiva haṁsādyaṇḍān prayōgēṣu brūyuḥ| yadi ca nyūnatādōṣaḥ parihāryō na syāttataḥ kathaṁ vaitē yōgā rāgāgnērdīpanā uttējanānanirvāpaṇaḥ sarva ēva kāmasyōddīpanāḥ prayōjitāḥ kliṣṭasya ca saṅkalpasya jananāḥ yatnajēyasya ca saṁsārasya varddhanāḥ prōktāḥ| ētacca vartma trikāladarśibhiḥ pūrvācāryaiḥ kr̥taṁ kō'smādirlaṅghayitumatikramitumarhati| darśanaṁ darśaḥ trikālē bhūtabhaviṣyadvarttamānākhyē kālē darśō yēṣāṁ taiḥ| divi bhavā divyaistaiḥ| yathā sattvadōṣā rāgadvēṣādayaḥ tadvirjitairācāryaiḥ| sarvathā prakrāntē sarvaprakāraṁ vaktumārabdhē sati sarvamēvōktaṁ sūditaṁ bhavati| na tu lēśōktam| ētadēvōcyatē-na hītyādinā| lēśābhidhānēna stōkōktyā sarvēṣāmarthānāṁ saṁgrahō na labhyō bhavati| tathā ca garddabhīkṣīrādikaṁ nirupayōgyapi prayōktavyamēva|| 75||
Adhikarana shAstrasya nirdoShatApratipAdanam tatra vyApitvam (76) · Śloka 76
adyatvē'pi viśēṣēṇa bhūritantrārthasaṁgrahāt|
saṁgrahādyanna budhyēta tajjñānamatidurlabham|
yathā pratijñātamitikramēṇa vēdō'yamaṣṭāṅganidhērnnibaddhaḥ|
abhyasyatō mārgamivāryasatyaṁ sañjāyatē svarthaparārthasiddhiḥ||76||
View original
अद्यत्वेऽपि विशेषेण भूरितन्त्रार्थसंग्रहात्|
संग्रहाद्यन्न बुध्येत तज्ज्ञानमतिदुर्लभम्|
यथा प्रतिज्ञातमितिक्रमेण वेदोऽयमष्टाङ्गनिधेर्न्निबद्धः|
अभ्यस्यतो मार्गमिवार्यसत्यं सञ्जायते स्वर्थपरार्थसिद्धिः||७६||
tasmāt nyūnatādōṣaṁ parihr̥tyāsya tantrasya vyāpitvamucyatē-adyatvē sāmpratikatvē'pi saṁgrahādasmāttantrādyanna budhyēta tajjñānamatidurlabham| ēvaṁvidhasyānyasyōpāyasyābhāvāt| kimbhūtāt saṁgrahādityāha-bhūritantrārthasaṁgrahāt| prabhūtānāṁ tantrāṇāṁ sambandhinō'rthasya saṁgrahādēkatrāvasthāpanāt| yathēti| pūrvaṁ yathā pratijñātaṁ tathā kramēṇāṣṭāṅganidhērvēdō'yamiti nibaddhaḥ| yaṁ nibandhamabhyasyataḥ puṁsastathā svārthaparārthayōḥ siddhiḥ sañjāyatē yathā mārgākhyamāryasatyamabhyasyataścatvāryapatyāni duḥkhaṁ samudāyō nirōdhō mārgaścēti saugataprasiddhalakṣaṇāni| ēvañca pūrvaṁ pratijñātam sarvatantrāṇyataḥ prāyaḥ saṁhr̥tyāṣṭāṅgasaṁgrahaḥ| asthānavistarākṣēpa punaruktādivarjitaḥ|| hētuliṅgauṣadhaskandhatrayamātranibandhanaḥ| vinigūḍhārthatattvānāṁ pradēśānāṁ prakāśakaḥ|| svānyatantravirōdhānāṁ bhūyiṣṭhaṁ vinivarttakaḥ| yugānurūpasandarbhō vibhāgēna kariṣyatē|| iti|| 76||
Adhikarana vividhaguNavattvam (77) · Śloka 77
pitāmahamukhōdgīrṇamityāyurvēdavāṅmayam|
jīvitārōgyadharmārthasukhagauravakīrtikr̥t|
alaṁkr̥taṁ yuktipadaiḥ sadratnairiva kāñcanam|
ṣaṭtriṁśatārthadurgēṣu bhiṣajāṁ saṁkramairiva||77||
View original
पितामहमुखोद्गीर्णमित्यायुर्वेदवाङ्मयम्|
जीवितारोग्यधर्मार्थसुखगौरवकीर्तिकृत्|
अलंकृतं युक्तिपदैः सद्रत्नैरिव काञ्चनम्|
षट्त्रिंशतार्थदुर्गेषु भिषजां संक्रमैरिव||७७||
pitāmaha ityādi| ityanēna prakārēṇāyurvēdavāṅmayaṁ pitāmahasya brahmaṇō mukhādudgīrṇaṁ jīvitādikr̥tsvarūpaṁ ṣaṭtriṁśatā yuktipadairyuktisthānairalaṁkr̥taṁ tathā yathā sadratnaiḥ kāñcanaṁ suvarṇamalaṁkriyatē| ṣaṭtriṁśatā yuktipadairiti saṁkhyāsaṁkhyēyayōravyatirēkāpēkṣayā nirdēśaḥ| kimbhūtairyuktipadairityāha-bhiṣajāmarthadurgēṣu saṁkramairiva sthitaiḥ| yathā hi durgā gajādiguptāḥ parairadhigantumaśakyāḥ saṁkramaiḥ sētubhiḥ śakyā bhavanti tadvadyē'rthā bhiṣajāmagamyāstē yuktipadairjñātairgamyā bhavanti|| 77||
Adhikarana tantrayuktayaH (78) · Śloka 78
tatrādhikaraṇaṁ yōgō hētvarthō'rthaḥ padasya ca|
pradēśōddēśanirdēśavākyaśēṣāḥ prayōjanam|
upadēśāpadēśātidēśārthāpattinirṇayāḥ|
prasaṅgaikāntanaikāntāḥ sāpavargō viparyayaḥ|
pūrvapakṣavidhānānumatavyākhyānasaṁśayāḥ|
nidarśanaṁ nirvacanaṁ niyōgō'tha vikalpanam|
pratyutsārastathōddhāraḥ sambhavastantrayuktayaḥ||78||
View original
तत्राधिकरणं योगो हेत्वर्थोऽर्थः पदस्य च|
प्रदेशोद्देशनिर्देशवाक्यशेषाः प्रयोजनम्|
उपदेशापदेशातिदेशार्थापत्तिनिर्णयाः|
प्रसङ्गैकान्तनैकान्ताः सापवर्गो विपर्ययः|
पूर्वपक्षविधानानुमतव्याख्यानसंशयाः|
निदर्शनं निर्वचनं नियोगोऽथ विकल्पनम्|
प्रत्युत्सारस्तथोद्धारः सम्भवस्तन्त्रयुक्तयः||७८||
tatrētyādinā yuktayaḥ ucyantē| vākyārthānāṁ yōjanaṁ yuktiḥ yābhiryōjanābhirvinā tantramasambaddhaṁ bhavati| kā yuktayaḥ ? tatra tēṣvadhikaraṇaṁ nāma adhikaraṇaṁ prastāvaḥ sāmānyēnōktamapyarthajātaṁ yadbalādviśēṣē'vāsthāpyatē tadadhikaraṇam| yathā saptāhādauṣadhaṁ kēcidāhuranyē daśāhata iti vākyārthaḥ sāmānyēna pravr̥ttō'dhikaraṇavaśājjvarākhyē viśēṣē'vasthāpyatē|| 1|| yōgō nāma yōgaḥ sambandhaḥ| sa ca padārthayōrvākyārthayōrvā| tatra padārthayōḥ sādhyasādhanabhāvēna| yathā rāgādirōgā ityādau samūlā ityasyāpāstā ityanēna| vākyārthayōryathā 'jīrṇājīrṇaviśaṅkāyāṁ punaruṣṇōdakaṁ pibēdi'tyasya 'tēnōdgāraviśuddhiḥ syāttataśca laghutā ruciri'tyanēna|| 2|| hētvarthō nāma yadēkatrōcyamānamanyatrāpi tathaivōpayujyatē| yathā tatraikaikatra śākhāyāmityādyavēdhyōktyāśēṣā vēdhyā iti gamyatē| padārthō nāma padēnārthō'vagamyatē| yathā gurvādayō guṇaśabdādavagamyantē|| 4|| pradēśō nāma yatraikadēśasyōcyamānasyārthasya prasādādanucyamānō'pi tacchēṣa āpadyatē saḥ pradēśaḥ| yathā kukūlādipākakramēṇa lāghavātiśayō'pūpānāmucyamānānāṁ prasādānanucyamānānyapi kr̥tānnāni tathāvagamyantē|| 5|| uddēśō nāma yatrārthanāṁ śabdamātrēṇaiva kīrtanamuddēśaḥ| hrasvadīrghā ityādayō'ṣṭau nētradōṣā iti śabdamātrēṇāṣṭau kīrtitāḥ|| 6|| nirdēśō nāma yacchabdamātrēṇa nirdiṣṭānāṁ svarūpaviśēṣapradarśanāya punaḥ kīrtanaṁ nirdēśaḥ| yathā bastivyāpadi drutōtkṣipta ityādikamuddiśya tēṣu dōṣaṁ pradarśayitumanucchvāsya tu baddha ityucyatē|| 7|| vākyaśēṣō nāma yasmin vākyē ēkadēśaḥ śiṣyatē vyākhyākālē tvanucyamānō'pyāpatati sa vākyaśēṣaḥ| yathā rōgastu dōṣavaiṣamyaṁ dōṣasāmyamarōgatā ityatra ucyata iti vākyaśēṣaḥ|| 8|| prayōjanaṁ nāma yatsampādayituṁ kriyā hyārabhatē tatprayōjanam| yathā sadōṣēṣu dōṣaśēṣapācanamagnisandhukṣaṇaṁ ca sampādayitumauṣadhapānamārabhyatē|| 9|| upadēśō nāma śuddhasyāptavacanasya kīrttanamupadēśaḥ| yathā garbhastu mātuḥ pr̥ṣṭhābhimukhō lalāṭē kr̥tāñjaliḥ saṅkucitāṅga ityēvamādiḥ|| apadēśō nāma pratijñānasya sādhanahēturapadēśaḥ| yathā ahitāyōttarōttaraṁ duṣṭā vātādaya ityasyāṁ pratijñāyāṁ duṣpariharatvāditi hētuḥ|| atidēśō nāma anyasambandhināṁ dharmāṇāmanyatrāvasthāpanamatidēśaḥ| yathā pālakyāsambandhināṁ dharmāṇāṁ cuccāvasthāpanam|| 12|| arthāpattirnāma yadēkasminnarthaṁ ucyamānē anuktasyāpyarthasya balādāgamanaṁ sārthāpattiḥ| yathā pakvē jalē jīrṇē'pyāmaṁ na pēyamityucyamānē ābhōjanādityanucyamānasyāpi sāmarthyādāgamanam| nirṇayō nāma uddiṣṭānāmarthānāmanuddiṣṭēna nirākāṅkṣatvāpādanaṁ nirṇayaḥ| yathā vartmarōgavijñānīyōktānāṁ rōgāṇāṁ vartmarōgapratiṣēdhanirākātvāpādanam|| 14|| prasaṅgō nāma yadaprākariṇakasyāpi vastunaḥ kiñcit sambandhēna yatkīrtanaṁ sa hi prasaṅgaḥ| yathā vamanaprastāvē dhūmāntaiḥ prāyaḥ sarvairityādēraprākaraṇikasya kīrttanam|| 15|| ēkāntō nāma yatpakṣāntaravyāvarttakaṁ tadēkāntaḥ| yathā dōṣahētujatvōktērnijatvaṁ na kadācidapi bāhyahētujaṁ vyāpnōti|| 16|| naikāntō nāma yaducyamānamapyavaśyambhāvitvēnāniyataṁ sa naikāntaḥ| yathā jvarastu jātaḥ ṣaḍrātrādaśvinīṣu nivarttata ityētaduktamapyavaśyambhāvitvēnāniyatam|| 17|| apavargō nāma sāmānyōktyanupraviṣṭasya viśēṣēṇākarṣaṇaṁ sō'pavargaḥ| yathā madhuraṁ ślēṣmalamityuktāvanupraviṣṭēṣu jīrṇaśālyādiṣu śabdēnākarṣaṇam|| 18|| viparyayō nāma uktasyānyathābhāvō viparyayaḥ| yathā nidānōktānāmanupaśayō bhavati tadviparītānāṁ cōpaśayaḥ|| 19|| pūrvapakṣō nāma parapratijñātānupapattipradarśanaparō vākyasamudāyaḥ pūrvapakṣaḥ yathā ṣaḍrasavādinaṁ pratyanēkarasapratipādakāni vākyāni|| vidhānaṁ nāma tantrasya kartrā viśiṣṭā yā padādiracanā kr̥tā tadvidhānam| yathā sarvavirōdhaparijñānādvyavahārōcchittirmā bhūdityabhiprāyēṇōktaṁ na ca tadvijñānamēkāntabhadrakamiti|| 21|| anumataṁ nāma parapakṣasya bhinnasyāpyaṅgīkaraṇamanumatam| yathā bastividhānē kalpanāyā matēṣu dōṣauṣadhādi balataḥ sarvamētatpramāṇayēdityaṅgīkaraṇam|| 22|| vyākhyānaṁ nāma saṅkṣēpēṇōktasyā vistarēṇākhyānaṁ vyākhyānam| yathā sarvarōganidānē tasyōpalabdhirnidānādibhiriti saṅkṣēpēṇōktasya tasyētyādinā vistarēṇākhyānam| athavā sphuṭaiḥ śabdairanabhihitaṁ gurupāramparyakramāgatam|| 23|| saṁśayō nāma viruddhānāṁ pakṣāṇāmaniścayaḥ saṁśayaḥ| yathā viṣavēgasambhavapakṣēṣu|| 24|| atītāpēkṣā nāma yatrātītaṁ padamapēkṣya sambandhārthatā bhavati sā'tītāpēkṣā| yathā svēdyādayaḥ snēhyā ityuktēna tvatimandāgnirityādēḥ snēhyā ityapēkṣatē| yathā ca jvarē laṅghanaṁ kurvītēti sūtrōktaṁ laṅghanamapēkṣatē|| 25|| anāgatāpēkṣā nāma yatrānāgatēnā'rthēna sambandhitā bhavati sānāgatāpēkṣā| yathā tatō nāvanagaṇḍūṣētyādinā dinacaryāyāṁ nasyādi vidhayō'pēkṣyantē|| 26|| svasaṁjñā nāma yā svatantrē ēvamanyasmiñchāstrē na śrūyatē sā svasaṁjñā| yathā 'āpānō' 'jēntāka' ityēvamādi|| 27|| ūhyaṁ nāma yad bhiṣajā svaprajñayā śabdēnānuktamapi vyavathāpyatē tadhyam| yathā dravyaṁ jahyādayaugikamiti yanna yaugikaṁ tacchabdēna nōktamapi prajñayā vyavasthāpyatē|| 28|| samuccayō nāma ēkasmin vihitē tadavirōdhēna tatraiva dvitīyasya vidhānaṁ samuccayaḥ| yathā vātasyōpakramaḥ snēhaḥ svēda ityādi| nidarśanaṁ nāma sādhyasyaikadēśō dr̥ṣṭāntō nidarśanam| yathā āmadōṣēṣu trividhēṣu laṅghanapācanaśōdhanāni druṣṭāntaḥ| (ēvamanyānapi vyādhīn svanidanaviparyayāt cikitsēdityādiḥ)|| 30|| nirvacanaṁ nāma saṁjñayōktasya tadarthēna yōjanaṁ nirvacanam| yathā sūcībhiriva gātrāṇi bhidyatīti visūcikā|| 31|| niyōgō nāma kriyāṇāṁ vyāpārāṇāṁ niyōgaḥ| yathā bhavatā svēdamūrcchāparītēnāpi naiṣā piṇḍikā vimōktavyēti|| 32|| vikalpō nāma kramēṇa yaugapadyēna vā sambhavināṁ pakṣāṇāṁ kīrttanam| yathā kurvīta laṅghanaṁ prāgrūpēṣu jvarādau vā||33|| pratyutsārō nāma yatrōpapattiṁ darśayantaḥ parasparamatāni nivārayanti| yathā garbhiṇī aṣṭamē māsi kṣīrayavāgūṁ sarpiṣmatīṁ pibēt| nēti khaṇḍakāpyaḥ garbhasya paiṅgalyābādhabhayāt| astu paiṅgalyābādhastathāpyēvaṁ kurvatī nīrujaṁ balavarṇāyupētamapatyaṁ janayatīti bhagavānātrēyaḥ||34|| uddhārō nāma yacchāstrē cōdyasya samādhānam| yathā citrakarmaguṇakr̥t guruṇōktō bastirityādi yāvat sarvataḥ kathamapōhati dōṣāniti cōdyasya stimitamārutavaśyamētadityādi samādhānam|| 35|| sambhavō nāma kimapyanyatrādarśanādyēna niyamēna sthāpyatē sa sambhavaḥ| yathā sarvarōgēṣu hētuliṅgauṣadhādīnāṁ sāmānyēnōktau vātādiviśēṣēṇāvasthāpanaṁ sambhavaprasādāllabhyam|| 36|| ēvaṁ tantrayuktayaḥ| yadyapi bhaṭṭārakaprasthānēna ca paripraśnavyākaraṇavyukrāntābhidhānahētvākhyāścatasrō'vaśiṣyantē tathāpi ācāryēṇa tantrēṇānibaddhā ityatra nōcyantē| athavā uktāsvēvāntarbhāvyāḥ| athavā tantrayuktitatvamēva tāsāṁ nāṅgīkriyatē| tatra cāgnyatiyōgōktau vātādiviśēṣēṇāvasthāpanaṁ sambhavaprasādāllabhyamēvamādyuktam|| 78||
Adhikarana tantrayuktimahattvam (79) · Śloka 79
sarasaḥ suptapadmasya ravidīdhitayō yathā|
yathā gr̥hasya dīpābhāstathā tantrasya yuktayaḥ|
adhīyānō'pi tantrāṇi tantrayuktyavicakṣaṇaḥ|
nādhigacchati tantrārthamarthaṁ bhāgyakṣayē yathā|
vākyārthayōjanādētā yuktayastviṣṭasiddhidāḥ|
asadvādiprayuktānāṁ vākyānāṁ pratiṣēdhakāḥ|
līnavyatyāsalēśōktigaditānāṁ prakāśakāḥ|
vākyanyāyōdadhēḥ sāraṁ gr̥hītvaivaṁ vyavasthitāḥ||79||
View original
सरसः सुप्तपद्मस्य रविदीधितयो यथा|
यथा गृहस्य दीपाभास्तथा तन्त्रस्य युक्तयः|
अधीयानोऽपि तन्त्राणि तन्त्रयुक्त्यविचक्षणः|
नाधिगच्छति तन्त्रार्थमर्थं भाग्यक्षये यथा|
वाक्यार्थयोजनादेता युक्तयस्त्विष्टसिद्धिदाः|
असद्वादिप्रयुक्तानां वाक्यानां प्रतिषेधकाः|
लीनव्यत्यासलेशोक्तिगदितानां प्रकाशकाः|
वाक्यन्यायोदधेः सारं गृहीत्वैवं व्यवस्थिताः||७९||
sarasa ityādi subōdham| tantrayuktyavicakṣaṇaḥ ētāsu ṣaṭtriṁśattantrayuktiṣvasamarthastantrārthaṁ nādhigacchati na prāpnōti yathā bhāgyakṣayē dhanam| ētā yuktayō vākyārthayōjanāddhētōḥ svēṣṭasiddhiṁ dadati| yāni cāsadvādināmarthāsambandhapradarśaparāṇi vākyāni tēṣāṁ pratiṣēdhakāḥ| līnagaditānāṁ vyatyāsagaditānāṁ lēśagaditānāmuktigaditānāñca prakāśakāḥ| līnaṁ tadyatsphuṭaṁ vaktuṁ na pāryatē| vyatyāsaḥ parasparavivarttanam| lēśō'śēna sparśaḥ| uktirvacanabhaṅgiḥ| ētāśca yuktayō vākyanyāyōdadhērasaṁkhyaprakārasambhavinō gēyasyēva jātayaḥ sāraṁ gr̥hītvā ēvaṁ vyavasthitāḥ| padārthayōjanāstu vyutpannānāṁ prasiddhā ēvētyata ācāryēṇa nōktāḥ| tāsu ca tatra bhavatō harēḥ ślōkau- saṁsargō viprayōgaśca sāhacaryaṁ virōdhitā| arthaḥ prakaraṇaṁ liṅgaṁ śabdasyānyasya sannidhiḥ|| sāmarthyamaucitiḥ dēśaḥ kālō vyaktiḥ svarādayaḥ| śabdārthasyānavacchēdē viśēṣasmr̥tihētavaḥ|| iti| anayōrarthaḥ yēṣāṁ pakṣē anēkō gōśabdō vāgādiviṣayastēṣāṁ viśēṣāvacchēdē saṁsargādīni hētavaḥ| yēṣāmapyēka ēva gōśabdō vāgādyanēkaviṣayābhidhānō'nēkaśaktiyuktastēṣāmapi śakyanavacchēdē viśēṣasmr̥tihētavaḥ| tatra saṁsargō yathā-dhēnurānīyatāmityatra sarvatra pratyagraprasavābhidhāyitvāddhātvārthasandēhē saṁvatsatarētyādinōktaḥ kiśōratarādyanyatamasaṁsargaḥ sandēhavicchēdē hētuḥ| kvacidviprayōgaḥ, yathā karabharahitā dhēnurānīyatāmityuktē yaiva nirjātakarasambandhā dhēnuḥ saiva karabharahitā'nīyatē anyasyāstu karabharahitatvāvyabhicārādviśēṣaṇaṁ nōpapadyatē| kvacitsāhacaryam, yathā śilā ānīyatāṁ gandhadravyāṇi cētyatra pēṣaṇaśilaivānīyatē| yathā rāmalakṣmaṇāvityatra rāmō dāśarathirēvōcyatē| kvacidvirōdhaḥ, yathā rāmārjunāvityatrārjunaḥ kārtavīrya ēva| kvacidartham, yathā gōpālakamānayētyadhyāpayētyatrārthādyasyādhyāpanaṁ sambhavati sa nāmnā gōpālaka ānīyatē na gavāṁ pātā| kvacitprakaraṇam, yathā bhōjyāṅgēṣvamlādiśabdakēṣūpasaṁhnimāṇēṣvētāvaducyēd saindhavamānayēti uktē ca pradīyatē lavaṇaṁ na cāśvādikam| kvacilliṅgam yathā aktāḥ śarkarā upanayētyasmin vākyē kasyāpyañjanadravyasya sambhavē tējō vai ghr̥tamityasmin vākyāntarē dr̥ṣṭāt liṅgāt ghr̥tasādhitatvaṁ śarkarādyuṭikāyā ajikriyayā nirddhāryatē| kvacicchabdāntarasannidhiḥ; yathā'rjunaḥ kārtavīryaḥ rāmō jāmadagnya iti| kvacit sāmarthyam, yathā anudarā kanyētyudaraviśēṣapratiṣēdhō gamyatē| abhirūpāya kanyā dīyatāmityatra cābhirūpatamāyēti gamyatē| kvacidaucitī; tathā ca kēṣāñcit prayōktr̥ṇāmaucityācchabdasya nindāpraśaṁsādyabhidhāyitvaṁ gamyatē| yathā bhadramukhēti dasyurākṣasādau| yathā vaṇijō vārāṇasījitvarā iti ca vadanti| kvaciddēśaḥ, yasyaiva śabdasya kvaciddēśē ninditavācitvaṁ tasyaivānyatra praśaṁsāvācitvaṁ prasiddhyaivaṁ rūpam| kvacit kālaḥ; yathā pūrvāhṇē pacyatāmityuktē viśiṣṭasādhanaiśca viklittirgamyatē sā ca viśiṣṭasādhanādivācamagr̥hītvā pacanaviśēṣavagatiḥ| rātrau tu nidrākṣayō gamyatē| kvacidvyaktiḥ; yathā pu~ṁliṅgō dharmaśabda ātmaguṇaṁ vakti napuṁsakastu yajñam| kvacit svarādayaḥ; yathā asthaṇḍilēṣvityatra pūrvapadaprakr̥tisādhāraṇatatpuruṣāvagatirasthaṇḍilēṣvityatra cāntōdāttēna bahuvrīhiḥ| ādigrahaṇāt kvacidvibhaktiḥ; yathā arddhamarddhaḥ arddhamiti dvitīyayā karma pratīyatē| arddha iti prātipadikārthamātram| kvacittaddhitaḥ;, yathā dāttaḥ kūpa ityatra taddhitē na vipāśāta uttarakūlabhavatvam| dakṣiṇakūlabhavatvaṁ na kūpasyēti spaṣṭam| kvacidvyañjanam, yathā susiktamityatra ṣatvasya bhāvābhāvābhyāṁ suśabdasyōpasargatvaṁ karmapravacanīyatvaṁ ca gamyatē| ēvamanēkamapyūhyamiti ślōkārthaḥ|| 79||
Adhikarana mantravatprayogaH (80) · Śloka 80
ētadāgamasiddhatvāt pratyakṣaphaladarśanāt|
prayōjyaṁ mantravattantraṁ tantrajñānaviśāradaiḥ||80||
View original
एतदागमसिद्धत्वात् प्रत्यक्षफलदर्शनात्|
प्रयोज्यं मन्त्रवत्तन्त्रं तन्त्रज्ञानविशारदैः||८०||
ētaditi| ētacca tantraṁ tantrajñānaviśāradairmantravat samprayōktavyaṁ nātra phalābhāvaśaṅkā kāryētyarthaḥ| kuta ityāha-āgamasiddhatvāt| āgama ēvāsmin pramāṇam| pratyakṣaphaladarśanamadhikaṁ pramāṇam|| 80||
Adhikarana aupamyena shreyaskaratvanirdeshaH (81) · Śloka 81
pitāmahēna lōkasya smr̥tvā tadidamavyayam|
akālamr̥tyurakṣārthamalauhaṁ varma nirmitam|
sujñātamētadamr̥taṁ svasthāsvasthasukhāspadam|
yathēpsitaphalāśēṣapuruṣārthaprasādhanam|
idaṁ śāstramadr̥ṣṭīnāmēvamālōkakāryapi|
maṇḍalaṁ bhāskarasyēva na prakāśāya jāyatē||81||
View original
पितामहेन लोकस्य स्मृत्वा तदिदमव्ययम्|
अकालमृत्युरक्षार्थमलौहं वर्म निर्मितम्|
सुज्ञातमेतदमृतं स्वस्थास्वस्थसुखास्पदम्|
यथेप्सितफलाशेषपुरुषार्थप्रसाधनम्|
इदं शास्त्रमदृष्टीनामेवमालोककार्यपि|
मण्डलं भास्करस्येव न प्रकाशाय जायते||८१||
pitāmahēnētyādi| vyākhyāsamam| pitāmahēna brahmaṇā alauhaṁ varma nirmitaṁ śastrēṇa vinā kāritam| sujñātaṁ sākalyēna jñātamētattantramr̥taṁ svasthānāmasvasthānāṁ ca sukhasyāspadaṁ sthānam| īpsitaphalāvāptikramēṇāśēṣasya puruṣārthasya prasādhanam| idañca śāstramēvamālōkakāryapi adr̥ṣṭīnāmabuddhimatāṁ prakāśāya na jāyatē| yathā adr̥ṣṭīnāmacakṣuṣāṁ bhāskarasyādityamaṇdalam||81||
Adhikarana prAj~jAj~jayoH shastrAdivadubhayathA kAryakaratvam (82) · Śloka 82
dhruvaṁ vaidyēṣu kalyāṇamāyurvēdānusāriṣu|
itarēṣvitaracchātraviṣajvalanakarmasu||82||
View original
ध्रुवं वैद्येषु कल्याणमायुर्वेदानुसारिषु|
इतरेष्वितरच्छात्रविषज्वलनकर्मसु||८२||
āyurvēdānusāriṣu vaidyēṣu dhruvamavaśyaṁ kalyāṇamubhayalōkaśrēyaḥ| itarēṣvityāyurvēdānanusāriṣu itaradityavaśyamakalyāṇam| kimbhūtēṣvityāha-śastraviṣajvalanakarmasu śāstraviṣāgnirūpaṁ māraṇātmakatvāt karma yēṣāmiti|| 82||
Adhikarana aj~jasya shastrAdito~api ghAtakatvam (83) · Śloka 83
kuryāt prayuktaṁ śastrādi saśēṣamapi rōgiṇam|
na tvēvaṁ bhēṣajaṁ mōhādanālōcitayōjitam||83||
View original
कुर्यात् प्रयुक्तं शस्त्रादि सशेषमपि रोगिणम्|
न त्वेवं भेषजं मोहादनालोचितयोजितम्||८३||
kuryādityādi| śastrādi śatruṇā prayuktakṁ saśēṣamapi rōgiṇaṁ kuryāt| yat punarbhēṣajamanālōcitayōjitamanālōcitamēva mōhādyōjitaṁ tanna tvēvaṁ saśēṣaṁ kuryāt|| 83||
Adhikarana dauShauShadhAdInAmavekShaNaM kAryam (84) · Śloka 84
sadā dōṣauṣadhādīni vīkṣya dvādaśatattvataḥ|
kuryāccikitsitaṁ prājñō na yōgairēva kēvalaiḥ||84||
View original
सदा दोषौषधादीनि वीक्ष्य द्वादशतत्त्वतः|
कुर्याच्चिकित्सितं प्राज्ञो न योगैरेव केवलैः||८४||
tasmād dvādaśa dōṣauṣadhādīni dōṣadūṣyabalakālānalaprakr̥tivayaḥsattvasātmyāhārāvasthauṣadhāni tattvataḥ parīkṣya prājñaścikitsitaṁ kuryāt| na tu kēvalairēva yōgaiḥ|| 84||
Adhikarana kevalayogaprayoge doShaH (85) · Śloka 85
mātrādisamyagajñātvā yadr̥cchāpratipāditaḥ|
hinasti vyādhitaṁ yōgō ghr̥tamākṣikayōriva||85||
View original
मात्रादिसम्यगज्ञात्वा यदृच्छाप्रतिपादितः|
हिनस्ति व्याधितं योगो घृतमाक्षिकयोरिव||८५||
mātrētyādi| yōgaśca mātrākālasaṁyōgasaṁskārādikaṁ samyagajñātvā yadr̥cchayaiva pratipāditō vyādhitaṁ hinasti| yathā ghr̥tamākṣikayōḥ samayōgaḥ|| 85||
Adhikarana shAstratattvaj~jAnamevAvashyakam (86) · Śloka 86
dr̥ṣṭvā viṣē'pyamr̥tatāṁ ghr̥tādau māraṇātmatām|
śāstratattvaṁ na vijñāya sa durātmā cikitsati||86||
View original
दृष्ट्वा विषेऽप्यमृततां घृतादौ मारणात्मताम्|
शास्त्रतत्त्वं न विज्ञाय स दुरात्मा चिकित्सति||८६||
yaśca durātmā bhavati sō'vaśyaṁ śāstratattvaṁ vijñāya na cikitsati| viṣē māraṇātmakē'pi saṁyōgādivaśādamr̥tatāṁ dr̥ṣṭvā ghr̥tādau ca rasāyanē māraṇātmakatāṁ dr̥ṣṭvā|| 86||
Adhikarana aj~javaidyanindA (87) · Śloka 87
sugītaścaiṣa kasyāpi mahāślōkō mahātmanaḥ|
vaidyāścāśrutaśāstrārthāṁ mūrkhāśca prabhaviṣṇavaḥ|
akālamr̥tyavō hyētē vicaranti mahītalē|
lōbhayantyāturaṁ mūḍhā yē citraiḥ karmakauśalaiḥ|
tēbhyō rakṣētsadātmānamātmā yasmāt sudurlabhaḥ|
tē ghuṇākṣaravatkañciduttārya niyatāyuṣam|
ghnanti vaidyābhimānēna śatānyaniyatāyuṣām|
rōgārttasya viṣaṇṇasya yatnalabhyasukhāyuṣaḥ|
avaidyō nirghr̥ṇaḥ krūrō yaḥ karōti bhiṣagjitam|
pāpasya mr̥tyudūtasya durmatēstyaktadharmaṇaḥ|
narō narakapātī syāttasya sambhāṣaṇādapi|
atantrīkr̥tatantrārthāḥ śāstramātrōpajīvinaḥ|
rājñāṁ pramādādrāṣṭrāṇi caranti vyādhavr̥ttayaḥ|
tān kālapāśasadr̥śān varjayēcchāstradūṣakān|
sēvēta śamavijñānajñānapūrṇān bhiṣaktamān||87||
View original
सुगीतश्चैष कस्यापि महाश्लोको महात्मनः|
वैद्याश्चाश्रुतशास्त्रार्थां मूर्ख़ाश्च प्रभविष्णवः|
अकालमृत्यवो ह्येते विचरन्ति महीतले|
लोभयन्त्यातुरं मूढा ये चित्रैः कर्मकौशलैः|
तेभ्यो रक्षेत्सदात्मानमात्मा यस्मात् सुदुर्लभः|
ते ग़ुणाक्षरवत्कञ्चिदुत्तार्य नियतायुषम्|
ग़्नन्ति वैद्याभिमानेन शतान्यनियतायुषाम्|
रोगार्त्तस्य विषण्णस्य यत्नलभ्यसुख़ायुषः|
अवैद्यो निर्ग़ृणः क्रूरो यः करोति भिषग्जितम्|
पापस्य मृत्युदूतस्य दुर्मतेस्त्यक्तधर्मणः|
नरो नरकपाती स्यात्तस्य सम्भाषणादपि|
अतन्त्रीकृततन्त्रार्थाः शास्त्रमात्रोपजीविनः|
राज्ञां प्रमादाद्राष्ट्राणि चरन्ति व्याधवृत्तयः|
तान् कालपाशसदृशान् वर्जयेच्छास्त्रदूषकान्|
सेवेत शमविज्ञानज्ञानपूर्णान् भिषक्तमान्||८७||
sugīta ityādi| vyākhyāsamam| yē mūḍhā nānāvidhaiḥ karmakauśalairāturaṁ lōbhayanti tēbhya ātmānaṁ sadā rakṣēt yasmādātmā sudurlabhaḥ| tē mūḍhāḥ kañcinniyatāyuṣaṁ ghuṇākṣaravatkākatālīyaduttārya bhiṣajamātmānaṁ manyamānā aniyatāyuṣāṁ śatāni ghnanti hiṁsanti| ghuṇaiḥ kr̥mibhirbhakṣitē kāṣṭhē yānyakṣarāṇi dr̥śyantē tāni tairbuddhipūrvaṁ na kriyantē| viṣaṇṇatvādiyuktasya rōgārttasya avaidya yō nirghuṇaḥ krūratvāt bhēṣajaṁ karōti tasya pāpādirūpasya sambhāṣaṇādapi narō narakapātī syāt| yaistantrārthō na tantrīkr̥taḥ samyak tantrayitvā buddhau na nivēśitaḥ tē vyādhavr̥ttayō mr̥gamārakā rājñāṁ prāmādādrāṣṭrāṇi caranti| yadi punā rājanaḥ pramattā na bhavanti tataḥ kathamiva carituṁ labhantē| tān kālapāśasadr̥śatvādiyuktān varjayēt prājñaḥ| śamādipūrṇāṁśca bhiṣaktamān sēvēta|| 87||
Adhikarana prANAcAryaM pUjayet (88) · Śloka 88
annapānāni pathyāni vyādhinirghātamauṣadham|
rasāyanāni vr̥ṣYāṇi prāpyantē vaidyasaṁśrayāt|
arājakā yathā dēśā bharttr̥hīnā yathā gr̥hāḥ|
āturādyāstathā pādāḥ śōcyā vaidyānadhiṣṭhitāḥ|
prāṇācāryaṁ budhastasmāddayāluṁ vijitēndriyam|
aśvināviva dēvēndraḥ pūjayēdādr̥taḥ sadā||88||
View original
अन्नपानानि पथ्यानि व्याधिनिर्घातमौषधम्|
रसायनानि वृष्य़ाणि प्राप्यन्ते वैद्यसंश्रयात्|
अराजका यथा देशा भर्त्तृहीना यथा गृहाः|
आतुराद्यास्तथा पादाः शोच्या वैद्यानधिष्ठिताः|
प्राणाचार्यं बुधस्तस्माद्दयालुं विजितेन्द्रियम्|
अश्विनाविव देवेन्द्रः पूजयेदादृतः सदा||८८||
pathyānyannapānādīni sādhuvaidyasaṁśrayāt prāpyantē| arājakā ityādi vyākhyāsamam| yata ēvaṁ tasmāt budhaḥ prājñō dayālutvādiyuktaṁ prāṇācāryamādr̥taḥ san sadā pūjayēdyathā dēvēndra aśvinau pūjayatīti|| 88||
Adhikarana ashvinoH praBAvakIrtanam (89) · Śloka 89
yajñasya hi śiraschinnamaśvibhyāṁ sandhitaṁ punaḥ|
pātitā daśanāḥ pūṣṇō bhagasya ca vilōcanē|
rājayakṣmārdditaścandrastābhyāmēva cikitsitaḥ|
sōmānnipatitō vajrī bhujastambhē ca dāruṇē|
bhārgavaścyavanaḥ kāmī vr̥ddhaḥ san vikr̥tiṁ gataḥ|
vīryavarṇabalōpētaḥ kr̥tastābhyāṁ punaryuvā|
ēbhiścānyaiśca bahubhiḥ karmabhirbhiṣaguttamau|
babhūvaturbhr̥śaṁ pūjyāvindrādīnāṁ mahātmanām|
aśvibhyāṁ sahitaḥ sōmaṁ prātaḥ pibati vāsavaḥ|
sautrāmaṇyāṁ ca bhagavānaśvibhyāṁ saha mōdatē|
aśvinōḥ kalpyatē bhāgō yajñēṣu brāhmaṇairapi|
aśvināvagnirindraśca vēdēṣu sutarāṁ stutāḥ|
vaidyāvityaśvinau tasmāt pūjyētē vibudhairapi|
ajarairamarairnityaṁ sukhitairēvamādr̥taiḥ|
vyādhimr̥tyujarāgrastairduḥkhaprāyaiḥ sukhārthibhiḥ|
kiṁ punarbhiṣajō martyaiḥ pūjyāḥ syurnātiśaktitaḥ||89||
View original
यज्ञस्य हि शिरस्छिन्नमश्विभ्यां सन्धितं पुनः|
पातिता दशनाः पूष्णो भगस्य च विलोचने|
राजयक्ष्मार्द्दितश्चन्द्रस्ताभ्यामेव चिकित्सितः|
सोमान्निपतितो वज्री भुजस्तम्भे च दारुणे|
भार्गवश्च्यवनः कामी वृद्धः सन् विकृतिं गतः|
वीर्यवर्णबलोपेतः कृतस्ताभ्यां पुनर्युवा|
एभिश्चान्यैश्च बहुभिः कर्मभिर्भिषगुत्तमौ|
बभूवतुर्भृशं पूज्याविन्द्रादीनां महात्मनाम्|
अश्विभ्यां सहितः सोमं प्रातः पिबति वासवः|
सौत्रामण्यां च भगवानश्विभ्यां सह मोदते|
अश्विनोः कल्प्यते भागो यज्ञेषु ब्राह्मणैरपि|
अश्विनावग्निरिन्द्रश्च वेदेषु सुतरां स्तुताः|
वैद्यावित्यश्विनौ तस्मात् पूज्येते विबुधैरपि|
अजरैरमरैर्नित्यं सुखितैरेवमादृतैः|
व्याधिमृत्युजराग्रस्तैर्दुःखप्रायैः सुखार्थिभिः|
किं पुनर्भिषजो मर्त्यैः पूज्याः स्युर्नातिशक्तितः||८९||
yajñasyētyādinētihāsēnāśvinōḥ prabhāvakīrtanam| vyākhyāsamam| bhiṣaguttamāvaśvinau mahātmānāvindrādīnāṁ bhr̥śaṁ pūjyau babhūvatuḥ| tasmādvibudhairddaivairapyaśvinau vaidyaviti pūjyētē| kimbhūtaivibudhairityāha ajarairityādi ēvaṅguṇairapi| kiṁ punarmatyairmānuṣaistatrāpi vyādhyādigrastairbhiṣajō yathāśaktitō na pūjyāḥ syuḥ| (yajñasyētyādi| yajñō brahmā| indraḥ sōmānnipatitaḥ sōmamatīva pītvā'tivirēcita ityarthaḥ| ētairanyaiśca karmabhirbhiṣaguttamāvaśvinau mahātmanāvindrādīnāṁ bhr̥śaṁ pūjyau babhūvatuḥ| prātaḥ prātassavanē śakra aśvibhyāṁ sahitaḥ sōmaṁ pibati| sautrāmaṇyāṁ ca sahāśvibhyāṁ śakrō mōdatē| dēvairapyaśvainau pūjyētē bhiṣaguttamāviti| kiṁ punarmattyairvyādhyādigrastairbhiṣajō nātiśaktitaḥ pūjyāḥ syuryathāśaktipūjyāḥ-iti jējjaṭaḥ)||89||
Adhikarana prANAcAryanirvacanam (90) · Śloka 90
śīlavān matimān yuktō dvijātirvēdapāragaḥ|
prāṇibhiḥ pitr̥vatpūjyaḥ prāṇācāryaḥ sa hi smr̥taḥ||90||
View original
शीलवान् मतिमान् युक्तो द्विजातिर्वेदपारगः|
प्राणिभिः पितृवत्पूज्यः प्राणाचार्यः स हि स्मृतः||९०||
śīlavatvādimān vaidyaḥ prāṇibhiḥ pitr̥vat pūjyaḥ, sa hi prāṇācāryaḥ smr̥tō nānyaḥ| (sa ca bhiṣak śīlavatvādiyuktō vēdapāraṅgatō guruvatprāṇibhiḥ pūjyaḥ prāṇācāryō yatō'sāviti-iti jējjaṭaḥ)|| 90||
Adhikarana vidyayA eva vaidyattvam (91) · Śloka 91
vidyāsamāptau bhiṣajāṁ dvitīyā jātirucyatē|
na vaidyō vaidyaśabdaṁ hi labhatē pūrvajanmanā|
vidyāsamāptāvārṣam vā brāhmaṁ vā bhiṣajāṁ dhruvam|
sattvamāviśati jñānāttēna vaidyō dvijaḥ smr̥taḥ||91||
View original
विद्यासमाप्तौ भिषजां द्वितीया जातिरुच्यते|
न वैद्यो वैद्यशब्दं हि लभते पूर्वजन्मना|
विद्यासमाप्तावार्षम् वा ब्राह्मं वा भिषजां ध्रुवम्|
सत्त्वमाविशति ज्ञानात्तेन वैद्यो द्विजः स्मृतः||९१||
vidyāsamaptāvityadi vyākhyāsamam| ārṣaṁ vā brāhmaṁ vā sattvaṁ karttr̥ vidyāsamāptau bhiṣajaṁ karmabhūtamāviśati| (idaṁ cāparamapacitikāraṇam| vidyāsamāptāvityādi| ētaduktaṁ bhavati| vaidyō na dvijaḥ; api tu vidyāsamāptau vaidyaśabdāVbhiniṣpattiḥ| tasyāṁ ca satyāṁ jñānōdayaḥ| tatō brāhmaṁ sattvamārṣaṁ vā dhruvamavaśyaṁ jñānādāviśati| tasmādvaidyō dvitīya iva jātō bhavati vaidyaśabdalābhāt| uktañca-yasyāṁ yasyāmavasthāyāṁ varttatē tasyāṁ tasyāṁ jāta ityupacaryatē| tēna dvijātīya vaidyajātirbhavatīti| nanu ca vidyāsamāptāvityanēnaiva ca paryāptatvāt jñānagrahaṇaṁ kim? ucyatē| ya ēva vidyāsamāptau jñānavān na pustakasthānīyaḥ taṁ brāhmasattvamārṣaṁ vā viśati| nanu ca brāhmaṁ vārṣaṁ vēti kasmādvikalpaḥ ēkasyaiva kasmātra niyamaḥ kr̥taḥ ? ucyatē| brāhmaṇasya vēdārthaparijñānādāyurvēdārthaparijñānāt brahmasattvānupravēśasāṁsiddhikatvācca brahmasattvamāviśati vaiśyamārṣamiti yathāsaṅkhyēna pratyētavyamiti| manunā'pyuktam- 'vaidyastu vaiśyō vā brāhmaṇō'pi vā ucyatē'syāpyanyasattva prāpaṇārthamathāpi vā' iti-iti jējjaṭaḥ)|| 91||
Adhikarana prANAcAryaM prati lokakarttavyam (92) · Śloka 92
nāvadhyāyēnna cākrōśēdahitaṁ na samācarēt|
prāṇācāryaṁ budhaḥ kaścidicchēnnāyuranaśvaram||92||
View original
नावध्यायेन्न चाक्रोशेदहितं न समाचरेत्|
प्राणाचार्यं बुधः कश्चिदिच्छेन्नायुरनश्वरम्||९२||
taṁ ca budhaḥ āyuranaśvaramicchan nāvadhyāyēt| avadhyānamahitakalpanam| na cākrōśēt prāṇācāryam| (abhidhyānamahitacintanamiti jējjaṭaḥ)|| 92||
Adhikarana vaidyasya AturAn prati karttavyam (93) · Śloka 93
bhiṣagapyāturānsarvān svasutāniva yatnavān ābādhēbhyō'bhisaṁrakṣēt jñānaṁ dharmamanusmaran|
kurvatē yē tu vr̥ttyarthaṁ cikitsāpaṇyavikrayam|
tē hitvā kāñcanaṁ rāśiṁ pāṁsurāśimupāsatē|
rōgākhyāndāruṇānpāśānantakāntikakarṣiṇaḥ|
yaśchitvā yacchati prāṇāndātā nāstyēva tatsamaḥ|
na jīvitapradānāddhi dānamanyadviśiṣyatē|
tasmādupācarēt svēna svēna niḥsvatapasvinaḥ||93||
View original
भिषगप्यातुरान्सर्वान् स्वसुतानिव यत्नवान् आबाधेभ्योऽभिसंरक्षेत् ज्ञानं धर्ममनुस्मरन्|
कुर्वते ये तु वृत्त्यर्थं चिकित्सापण्यविक्रयम्|
ते हित्वा काञ्चनं राशिं पांसुराशिमुपासते|
रोगाख्यान्दारुणान्पाशानन्तकान्तिककर्षिणः|
यश्छित्वा यच्छति प्राणान्दाता नास्त्येव तत्समः|
न जीवितप्रदानाद्धि दानमन्यद्विशिष्यते|
तस्मादुपाचरेत् स्वेन स्वेन निःस्वतपस्विनः||९३||
bhiṣajāpi sarva āturāḥ svasutā iva pālyāḥ| yē manuṣyā vr̥tyarthaṁ cikitsāpaṇyasya vikrayaṁ kurvatē tē svarṇarāśiṁ tyaktvā pāṁsurāśimupāsatē sēvantē| kiñca, vaidyēna samō dātā nāsti| yō rōgākhyān dāruṇān pāśān chittvā prāṇān yacchati dadāti| kimbhūtān pāśān ? antakasya mr̥tyōrantikaṁ nikaṭaṁ yē karṣanti tān| na jīvitapradānādityādi vyākhyāsamam| jīvitapradānādanyaddānaṁ na viśiṣṭam| yasmādēvaṁ tasmānniḥsvān tapasvinaśca svēna svakīyēna svēna dhanēna vaidya upācarēt| parō bhūtadayā dharma iti mattvā cikitsitē| vartatē yaḥ sa siddhārthaḥ sukhamatyantamaśnutē|| iti carakaḥ| bhūtadayā ca parō dharma ēvaṁ jñātvā cikitsitē yō vartatē siddhārthaḥ sō'tyantaṁ sukhamaśnutē-iti jējjaṭaḥ|| 93||
Adhikarana cikitsitasAphalyam (94) · Śloka 94
sattvārthamīhamānasya vaidyasyaivaṁ mahāmatēḥ|
varttatē sannidhānēna niyataṁ siddhidēvatāḥ|
kvaciddharmaḥ kvacinmitraṁ kvacidarthaḥ kvacidyaśaḥ|
karmābhyāsaḥ kvaciccēti cikitsā nāsti niṣphalā|
nityamādaravān vaidyastasmādārttānupācarēt|
prāṇān sahātmanaḥ kīrttyā nihantyēṣāmanādarāt||94||
View original
सत्त्वार्थमीहमानस्य वैद्यस्यैवं महामतेः|
वर्त्तते सन्निधानेन नियतं सिद्धिदेवताः|
क्वचिद्धर्मः क्वचिन्मित्रं क्वचिदर्थः क्वचिद्यशः|
कर्माभ्यासः क्वचिच्चेति चिकित्सा नास्ति निष्फला|
नित्यमादरवान् वैद्यस्तस्मादार्त्तानुपाचरेत्|
प्राणान् सहात्मनः कीर्त्त्या निहन्त्येषामनादरात्||९४||
ēvaṁ sattvārthaṁ na tvātmārthamīhamānasya cēṣṭamānasya mahāmatērvaidyasya siddhyākhyā dēvatāḥ niyataṁ sannidhānēna varttantē| kvaciddharma ityādi vyākhyāsamam| ēṣāmarttānāṁ prāṇān nihantīti sambandhaḥ|| 94||
Adhikarana vaidyavRuttiH (95) · Śloka 95
sarvatra maitrī karuṇāturēṣu nirāmadēhēṣu nr̥ṣu pramōdaḥ|
manasyupēkṣāpakr̥tiṁ vrajatsu vaidyasya saddr̥ttamalaṁ tanōti|95|
View original
सर्वत्र मैत्री करुणातुरेषु निरामदेहेषु नृषु प्रमोदः|
मनस्युपेक्षापकृतिं व्रजत्सु वैद्यस्य सद्दृत्तमलं तनोति|९५|
sarvatra maitryādikaṁ vaidyasya sādhuvr̥ttaṁ paryāptaṁ vistārayati| āturaviṣayē karuṇā| nirāmadēhēṣu svasthēṣu pramōdaḥ|| 95||
Adhikarana karuNAmUrttervaidyasya nirupamattvam (96) · Śloka 95
sāmiṣēṇāpi cittēna jīvitōcchēdakāriṇaḥ|
yō nihantyāmayān vaidyaḥ sō'pi kēnōpamīyatām|
kimuta nirāmiṣēṇa manasā karuṇāmr̥dunā kr̥paṇaviśiṣṭayōḥ sadr̥śamādaramudvahatā|
atigurubōdhisattvacaritaṁ satataṁ vidadha cchamayati rōgajālamapi yō'tivirōdhamithaḥ||95||
View original
सामिषेणापि चित्तेन जीवितोच्छेदकारिणः|
यो निहन्त्यामयान् वैद्यः सोऽपि केनोपमीयताम्|
किमुत निरामिषेण मनसा करुणामृदुना कृपणविशिष्टयोः सदृशमादरमुद्वहता|
अतिगुरुबोधिसत्त्वचरितं सततं विदध च्छमयति रोगजालमपि योऽतिविरोधमिथः||९५||
yō vaidyaḥ sāmiṣēṇa salōbhēnāpi cittēna jīvitasyōcchēdakāriṇa āmayān nihanti sō'pi kēnōpamīyatām ? yō vaidyaḥ karuṇāmr̥dutvādiguṇēna manasā mithaḥ parasparamativirōdhi rōgajālaṁ śamayati saḥ kimuta? āmiṣaṁ bhōgyavastu, kr̥paṇaḥ kṣudraḥ, viśiṣṭaḥ kr̥paṇādanyaḥ| tayōrubhayōrapi samamādaramudvahatā| kimbhūtō vaidyaḥ? yaḥ sadaivātigurubōdhisattvānāṁ caritaṁ vidadhat|| 96||
Adhikarana ativirodharogajAlanidarshanam (97) · Śloka 97
dāhaḥ śūlaṁ tr̥ḍādhmānaṁ kṣutkṣāmatvamarōcakam|
kaḥ prākr̥tō jayēdrōgān nityamanyō'nyarōdhinaḥ||97||
View original
दाहः शूलं तृडाध्मानं क्षुत्क्षामत्वमरोचकम्|
कः प्राकृतो जयेद्रोगान् नित्यमन्योऽन्यरोधिनः||९७||
ativirōdha rōgajālamityētadēva dāhaḥ śūlamityādinā pradarśyatē-dāhētiśītā kriyā śūlē sā svalpāpi mahāvikārakarī| ēvaṁ tr̥̄ḍādiṣvapi yathāyathaṁ virōdhō vācyaḥ|| 97||
Adhikarana sadRushalakShaNe bhinnakramanidarshanam (98) · Śloka 98
mārutāmagrahōnmādamadān susadr̥śākr̥tīn|
kō jānīyāccikitsēdvā dūrabhinnakriyākramān||98||
View original
मारुतामग्रहोन्मादमदान् सुसदृशाकृतीन्|
को जानीयाच्चिकित्सेद्वा दूरभिन्नक्रियाक्रमान्||९८||
mārutādīṁśca susadr̥śalakṣaṇān sudūravibhinnakriyākramāṁśca kō vāliśō yathāvastu jānīyāt| jñātvā vā kaścikitsituṁ śaknuyāt|| 98||
Adhikarana ataH prANAcAryaM pUjayet (99) · Śloka 99
prāṇācāryaṁ vēdapāraṁ prayātaṁ buddhyā yuktaṁ pūjayēnnityamasmāt|
yasminyasya prāṇayātrānibaddhā tasmai yacchan kō dhanānāṁ dhanāyēt||99||
View original
प्राणाचार्यं वेदपारं प्रयातं बुद्ध्या युक्तं पूजयेन्नित्यमस्मात्|
यस्मिन्यस्य प्राणयात्रानिबद्धा तस्मै यच्छन् को धनानां धनायेत्||९९||
prāṇācāryamiti| asmāt kāraṇādāyurvēdapāraṅgataṁ budhyā yuktaṁ ca prāṇācāryaṁ nityamēva dhanadānādinā pūjayēt| yasya dhaninō prāṇācāryē sarvā prāṇayātrā nibaddhā sthitā tasminyacchan dhanāni kō mūḍhō dhanānāṁ dhanāyēd dhanāśāṁ kuryāt| dhanāyēdityaśanāyādisūtrē nipātyatē|| 99||
Adhikarana AyurvedatantraracanetihAsaH (100) · Śloka 100
āyurvēdaṁ ślōkalakṣēṇa pūrvaṁ brahmā''mnāsīdagnivēśādayastu|
kr̥tsnajñēyaprāptasārāḥ svatantrā stasyaikaikaṁ naikadhā'ṅgaṁ vitēnuḥ||100||
View original
आयुर्वेदं श्लोकलक्षेण पूर्वं ब्रह्माऽऽम्नासीदग्निवेशादयस्तु|
कृत्स्नज्ञेयप्राप्तसाराः स्वतन्त्रा स्तस्यैकैकं नैकधाऽङ्गं वितेनुः||१००||
pūrvaṁ brahmā ślōkānāṁ lakṣēṇāyurvēdamā''mnāsīt| tasmādagnivēśādayaḥ kr̥tsnajñēyaprāptasārāḥ svatantrāśca santastasyāyurvēdasya kāyabālādyaṅgamēkaikamanēkadhā vitēnuriti sthitam|| 100||
Adhikarana svetihAsanidarshanam (101) · Śloka 101
bhiṣagvarō vāgbhaṭa ityabhūnmē pitāmahō nāmadharō'smi yasya|
sutō'bhavattasya ca siṁhagupta stasyāpyahaṁ sindhuṣu labdhajanmā||101||
View original
भिषग्वरो वाग्भट इत्यभून्मे पितामहो नामधरोऽस्मि यस्य|
सुतोऽभवत्तस्य च सिंहगुप्त स्तस्याप्यहं सिन्धुषु लब्धजन्मा||१०१||
bhiṣagvara iti| mē tantrakartturvāgbhaṭanāmā pitāmahō bhiṣajāṁ jyēṣṭhō'bhūt| yasyāhamasmi nāmadharaḥ| tasya vāgbhaṭasya siṁhaguptanāmā sutō'bhavat| tasyāpi siṁhaguptasyāhaṁ sutaḥ sindhudēśē labdhajanmā|| 101||
Adhikarana svanirmitatantrasvarUpanidarshanam (102) · Śloka 102
samadhigamya gurōravalōkitāt gurutarācca pituḥ pratibhāṁ mayā|
subahubhēṣajaśāstravilōcanāt suvihita'ṅgavibhāgavinirṇayaḥ|
pūrvōktamēva vadatā kimivōditaṁ syā cchraddhālutuṣṭijananaṁ na bhavatyapūrvam|
saṅkṣiptasaṁśayitavistr̥taviprakīrṇaḥ kr̥tsnō'rtharāśiriti sādhu sa ēva dr̥ṣṭaḥ|
āyurvēdōdadhēḥ pāramapārasya prayāti kaḥ|
viśvavyādhyauṣadhijñānasārastvēṣa samuccitaḥ||102||
View original
समधिगम्य गुरोरवलोकितात् गुरुतराच्च पितुः प्रतिभां मया|
सुबहुभेषजशास्त्रविलोचनात् सुविहितऽङ्गविभागविनिर्णयः|
पूर्वोक्तमेव वदता किमिवोदितं स्या च्छ्रद्धालुतुष्टिजननं न भवत्यपूर्वम्|
सङ्क्षिप्तसंशयितविस्तृतविप्रकीर्णः कृत्स्नोऽर्थराशिरिति साधु स एव दृष्टः|
आयुर्वेदोदधेः पारमपारस्य प्रयाति कः|
विश्वव्याध्यौषधिज्ञानसारस्त्वेष समुच्चितः||१०२||
samadhigamya iti| mayā ca agnivēśādikr̥tāyurvēdāṅgavibhāgaviniścayō racitaḥ| kathamityatrāha-avalōkitākhyādādigurōḥ pratibhāṁ buddhivikāsaṁ samadhigamya| na kēvalaṁ tasmādēva gurōryāvat gurutarācca pituḥ| kimbhūtāt piturāha-subahubhēṣajaṁ yacchāstraṁ tadēvāśōṣārthaparijñānahētutvādvilōcanaṁ yasya| mayā ca sa ēvāgnivēśādipraṇītō'rtharāśiḥ kr̥tsnaḥ sarvaḥ sādhu kr̥tvā ca dr̥ṣṭō nibaddhaḥ| yataḥ pūrvōditamaviśiṣṭamēva vadatā na kiñciduditaṁ bhavati| atyantāpūrvaṁ cōcyamānaṁ śraddhālūnāṁ tuṣṭijananaṁ na bhavatyataḥ sa ēva sādhu dr̥ṣṭaḥ| yatastēṣāmagnivēśādīnāmartharāśiḥ saṅkṣiptasaṁśayitatvādidōṣayuktaḥ atathābhūtō'pi pratibhātyataḥ sa ēva mayā sādhu dr̥ṣṭaḥ| ēṣa cāsmattantrō viśvasya jagatō vyādhīnāmauṣadhānāṁ ca sāra utkr̥ṣṭō bhāgaḥ samuccitaḥ| kr̥tnasya tvāyurvēdasāgarasyāpārasyānantasya kaḥ pāraṁ prayāti|| 102||
Adhikarana AtmatantropAdeyatAnidarshanam (103) · Śloka 103
smr̥tvēdamuditaṁ pūrvaṁ śrutvēdānīṁ dvayōḥ punaḥ|
smarttuḥ śrōtuśca sutarāṁ śraddhātuṁ kasya yujyatē|
athavā śrutamapyētat smartturēva kramāgatam|
abhidhātr̥viśēṣēṇa kiṁ tathāpi prayōjanam|
ūrdhvamēti madanaṁ trivr̥tādhō- vastumātraka iti pratipādyē|
madvidhō yadi vadēdathavā'triḥ kathyatāṁ ka iva karmāṇi bhēdaḥ|
sādhvasādhviti vivēkaviyuktō lōkapaṅktikr̥tabhaktiviśēṣaḥ|
bāliśō bhavati nō khalu vidvān sūkta ēva ramatē matirasya||103||
View original
स्मृत्वेदमुदितं पूर्वं श्रुत्वेदानीं द्वयोः पुनः|
स्मर्त्तुः श्रोतुश्च सुतरां श्रद्धातुं कस्य युज्यते|
अथवा श्रुतमप्येतत् स्मर्त्तुरेव क्रमागतम्|
अभिधातृविशेषेण किं तथापि प्रयोजनम्|
ऊर्ध्वमेति मदनं त्रिवृताधो- वस्तुमात्रक इति प्रतिपाद्ये|
मद्विधो यदि वदेदथवाऽत्रिः कथ्यतां क इव कर्माणि भेदः|
साध्वसाध्विति विवेकवियुक्तो लोकपङ्क्तिकृतभक्तिविशेषः|
बालिशो भवति नो खलु विद्वान् सूक्त एव रमते मतिरस्य||१०३||
smr̥tvētyādinā ātmatantrasyōpādēyatāmācaṣṭē| idaṁ cārthajātamēkēna brahmādinā smr̥tvōditaṁ pūrvakālē cōditam| anyēna tvasmadādinā śrutvōditamuktaṁ samprati cōktam| ētayōrubhayōḥ kasya śraddhātuṁ yujyatē| asākṣātkaratvē samē ēkasyōpari kaḥ pakṣapātaḥ| athavā ubhayōḥ śraddhātuṁ kasya yujyata iti kākvā yēna śrutvēdānīṁ cōktaṁ tasyaiva yuktaṁ na tvitarasya| yasmādyathānubhavāvasthāsmr̥tirddurupapādā| kasyāpi kālātikramāt saṁskārabhraṁśa iti| kaṇṭhōktyā tu sama-mēvānauddhatyēna śrutaṁ bhaviṣyatītyūrdhvamētītyādinā pradarśyatē| athaiva kaścidāha yadadyatanasya śrutaṁ tat smarturēva sambandhinaḥ kramādāyātam| tat smarturdōṣābhāvasūcanānmayā kr̥tē'pi bhramādivināśakhyāpanamēva| ēvamātmana ēva paramasādhutvaṁ varṇitaṁ bhavatīti| ēvamapi bhavatā kr̥tē'sminnaślīlādidōṣāśaṅkā syādityata āha abhidhatriti| abhidhātr̥viśēṣaṇa kiṁ prayōjanaṁ bhavati? prāmāṇikēna hyarthakriyābinivēṣṭavyā| atra cōrdhvamēti madanamityādau vastumātrē pratipādyē yadi madvidhō vadēdathavā'trirvadēt kathyatāṁ karmaṇi kō viśēṣaḥ? sādhvasādhviti vivēkarahitō lōkapaṅktyaivaikatra kr̥tabhaktiviśēṣō bāliśa ēvaivaṁ bhavati, na tu vidvān| asya tu viduṣaḥ pakṣapātēna vinā sūkta ēva matī ramatē|| 103||
Adhikarana samAptisUcakaM ma~ggalam (104-50) · Śloka 50
iti munivacanānāṁ jīvitōpāśrayāṇā mabhīlaṣitasamr̥ddhau kalpavr̥kṣōpamānām|
yaduditamiha puṇyaṁ kurvatō mē'nuvādaṁ bhavatu vigatarōgō nirvr̥tastēna lōkaḥ||104||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tā vaṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāmuttaratantrē vājīkaraṇa vidhirnāma pañcāśō'dhyāyaḥ||50||
View original
इति मुनिवचनानां जीवितोपाश्रयाणा मभीलषितसमृद्धौ कल्पवृक्षोपमानाम्|
यदुदितमिह पुण्यं कुर्वतो मेऽनुवादं भवतु विगतरोगो निर्वृतस्तेन लोकः||१०४||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृता वष्टाङ्गसंग्रहसंहितायामुत्तरतन्त्रे वाजीकरण विधिर्नाम पञ्चाशोऽध्यायः||५०||
ityētēna niśśēṣatantrōktaprakārēṇa munivacānānāmanuvacanaṁ kurvatō mama yat puṇyamuditaṁ sañjātaṁ tēna puṇyēna lōkō vigatarōgō nirvr̥taśca bhavatu| kimbhūtānāṁ munivacanānāmāha-jīvitasyāvāṣṭambhakānāṁ tathā kalpavr̥kṣasadr̥śānāmanabhilaṣitasamr̥ddhāviti|| 104|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyā maṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyā muttaratantrē pañcāśō'dhyāyaḥ ityaṣṭamaṁ vājīkaraṇamaṅgaṁ sampūrṇam