Adhikarana atha vraNavibhaktiparij~jAnIyo nAmaikonatriMsho~adhyAyaH - pratij~jA (1) · Śloka 1
athātō vraṇavibhaktiparijñānīyannāmādhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातो व्रणविभक्तिपरिज्ञानीयन्नामाध्यायं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
nijapradhānānāṁ cikitsitamuktamāgantupradhānānāmavasarō'taḥ śalyatantramārabhyatē| sarvasya ca śalyasya vraṇaphalatvād vraṇa ēvādau vicāryatē| vraṇsya tu svarūpajñānē hētvādikaṁ vaktuṁ na pāryatē| tacca svarūpaṁ sāmānyataḥ prasiddhyaiva jñāyatē| viśēṣē tvāgamō'pēkṣyatē| atō vraṇavibhāgaparijñānārthamadhyāya ārabhyatē| athētyādi pūrvavad vyākhyēyam| vraṇanaṁ jñātuṁ nirūpyatē||1||
Adhikarana vraNaniruktiH (2) · Śloka 2
yāvadāyurvr̥ṇītē vivr̥ṇōti vā śarīramiti vraṇaḥ||2||
View original
यावदायुर्वृणीते विवृणोति वा शरीरमिति व्रणः||२||
yāvadityādi| yāvadāyurāyuṣō'ntaṁ yāvaccharīraṁ vr̥ṇītē vivr̥ṇōti vā'tō vraṇaḥ| vr̥ṇīta iti vr̥ṅ sambhaktāvityasya rūpam| sambhaktiḥ prārthanā| vivr̥ṇōti prakaṭayati sāśayatvātprārthayatē||2||
Adhikarana nijAgantuBedau (3) · Śloka 3
sa ca dvividhō nija āgantuśca|
tatra nijō dōṣasamutthaḥ|
āgantuḥ śastrānuśastrōpalalaguḍanakhadaśanaviṣāṇaviṣāruṣkarādinimittaḥ|
sō'pi punarvātādibhiradhiṣṭhitō nijatāṁ labhatē||3||
View original
स च द्विविधो निज आगन्तुश्च|
तत्र निजो दोषसमुत्थः|
आगन्तुः शस्त्रानुशस्त्रोपललगुडनखदशनविषाणविषारुष्करादिनिमित्तः|
सोऽपि पुनर्वातादिभिरधिष्ठितो निजतां लभते||३||
sa ca vraṇō nijāgantubhēdēna dvividhaḥ| tatra yō dōṣanimittō vātādikōpahētuḥ sa nijaḥ| āgantuḥ śastrādinimittaḥ| ādigrahaṇēnāśēṣāṇāṁ kṣatakarāṇāṁ grahaṇam| sō'pyāgantuvraṇō yadā vātādyadhiṣṭhānatāṁ prāpnōti tadā nijasaṁjñāmēva labhatē||3||
Adhikarana shuddhaduShTavraNau (4) · Śloka 4
punaśca dvēdhā vraṇō duṣṭaḥ śuddhaśca|
tatra dōṣadūṣitō duṣṭaḥ||4||
View original
पुनश्च द्वेधा व्रणो दुष्टः शुद्धश्च|
तत्र दोषदूषितो दुष्टः||४||
punaranyēna prakārēṇa dvēdhā dvābhyāṁ prakārābhyāṁ vraṇō bhavati| ēkō duṣṭavraṇō dvitīyaḥ śuddhavraṇaḥ pūrvōktē ca dvayē'pyētad dvayaṁ sambhavati| nanu duṣṭaḥ ka ucyata ityāha-tatrēti| tatra dvayōrmadhyē sa duṣṭō vijñēyō yō dōṣairadhiṣṭhitaḥ||4||
Adhikarana duShTavraNasAmAnyalakShaNam (5) · Śloka 5
tasya sāmānyaliṅgamatisaṁvr̥tavivr̥tatvamatimr̥dukaṭhinatā'tyutsādāvasādāvatiśītōṣṇabhāvō'tiraktakr̥ṣṇapāṇḍutā pūtīmāṁsasirāsnāyupraticchannatvaṁ pūtīpūyāsrāvaḥ sōtsaṅgitā dāhapākakaṇḍūśvayathuvēdanāsaṁrambhapiṭakōpadravōpadrutatvaṁ dīrghakālānubandhaśca||5||
View original
तस्य सामान्यलिङ्गमतिसंवृतविवृतत्वमतिमृदुकठिनताऽत्युत्सादावसादावतिशीतोष्णभावोऽतिरक्तकृष्णपाण्डुता पूतीमांससिरास्नायुप्रतिच्छन्नत्वं पूतीपूयास्रावः सोत्सङ्गिता दाहपाककण्डूश्वयथुवेदनासंरम्भपिटकोपद्रवोपद्रुतत्वं दीर्घकालानुबन्धश्च||५||
athaṁ sa jñāyata ityāha-tasyēti| tasya duṣṭasya sāmānyaliṅgaṁ vātādidōṣānapēkṣaṁ lakṣaṇam| kimityāha-atisaṁvr̥tamityādi| atisaṁvr̥tatvaṁ vā'tivivr̥tatvaṁ vā atimr̥dutā vā'tikaṭhinatā vā atyutsannatvaṁ vā'tyavasannatvaṁ vā atiśītatā vā'tyuṣṇatā vā atiraktavarṇatā vā'tikārṣṇyaṁ vā'tipāṇḍutvaṁ vā pūtībhiḥ klinnairmāṁsādibhirvraṇasya praticchannatvamāvr̥tatvaṁ pūtēḥ pūyasya pakvadōṣasyā''srāva sōtsaṅgitā baddhapīvatvaṁ dāhadyupadravōpadrutatvaṁ vraṇasya dīrghakālānubandhaścēti duṣṭavraṇasya sāmānyalakṣaṇam| (utsaṅgitā sāśayatvaṁ dūrvāvatpākasyāntardūragatirityarthaḥ )||5||
Adhikarana duShTavraNaBedAH (6) · Śloka 6
viśēṣatastu pañcadaśadhā bhidyatē||6||
View original
विशेषतस्तु पञ्चदशधा भिद्यते||६||
viśēṣatastu vātādibhiḥ saraktaiḥ pañcadaśadhā duṣṭavraṇō bhidyatē| raktaṁ vātādiduṣṭamēva viśēṣāntarēṇa rōgakartr̥tvādadōṣō'pi vātādisamakakṣyatā gr̥hyatē| tatra vātēna pittēna kaphēna raktēna vātapittābhyāṁ vātakaphābhyāṁ pittakaphābhyāṁ vātaraktābhyāṁ pittaraktābhyāṁ kapharaktābhyāṁ vātapittakaphairvātapittaraktairvātakapharaktaḥ pittakapharaktairvātapittakapharaktairiti pañcadaśa bhēdāḥ||6||
Adhikarana vAtaduShTavraNalakShaNam (7) · Śloka 7
tatra śyāvō'ruṇaḥ kr̥ṣṇō bhasmāsthikapōtagalānyatamavarṇō vā dadhimastukṣārāmbumāṁsadhāvanapulākōdakanibhālpasrāvō rūkṣaścaṭacaṭāyamānaśīlō'kasmādvividhaśūlasphuraṇāyāmatōdabhēdasvāpabahulō nirmāṁsaśca vātāt||7||
View original
तत्र श्यावोऽरुणः कृष्णो भस्मास्थिकपोतगलान्यतमवर्णो वा दधिमस्तुक्षाराम्बुमांसधावनपुलाकोदकनिभाल्पस्रावो रूक्षश्चटचटायमानशीलोऽकस्माद्विविधशूलस्फुरणायामतोदभेदस्वापबहुलो निर्मांसश्च वातात्||७||
tatra śyāvādisvarūpō vraṇō vātād bhavati| varṇādivastudharmō vraṇasya| śūlādi sambhavādāśrayē vijñēyaḥ| śyāvō'ruṇō vā kr̥ṣṇō vā bhasmādicatuṣṭyānyatamavarṇō vā dadhimastvādyanyatamavarṇō'lpasrāvādimāṁśca ||7||
Adhikarana pittaduShTavraNalakShaNam (8) · Śloka 8
kṣiprajaḥ pītanīlaharitakr̥ṣṇakapilapiṅgalō gōmūtrabhasmaśaṅkhakiṁśukōdakamārdvīkatailābhōṣṇabhūriklēdō dāhōṣājvararāgapākāvadaraṇadhūmāyanānvitaḥ kṣārōkṣitakṣatōpamavēdanaḥ piṭakājuṣṭaśca pittāt||8||
View original
क्षिप्रजः पीतनीलहरितकृष्णकपिलपिङ्गलो गोमूत्रभस्मशङ्खकिंशुकोदकमार्द्वीकतैलाभोष्णभूरिक्लेदो दाहोषाज्वररागपाकावदरणधूमायनान्वितः क्षारोक्षितक्षतोपमवेदनः पिटकाजुष्टश्च पित्तात्||८||
kṣiprajatvādirūpō vraṇaḥ pittād bhavati| gōmūtrādyanyatamasadr̥śōṣṇabhūriklēdō dāhādyanvitaḥ kṣārasiktakṣatasamavēdanaḥ piṭakānvitaśca||8||
Adhikarana kaPaduShTavraNalakShaNam (9) · Śloka 9
snigdhaḥ sthūlauṣṭhaḥ pāṇḍuścaṇḍakaṇḍūrnavanītavasāmajjapiṣṭatilanārikēlāmbusadr̥śaśvētaśītabahalapicchilaklēdaḥ svāpastambhastaimityagauravōpadēhayuktaḥ sirāsnāyujālāvatatō mandavēdanaḥ kaṭhinaśca kaphāt||9||
View original
स्निग्धः स्थूलौष्ठः पाण्डुश्चण्डकण्डूर्नवनीतवसामज्जपिष्टतिलनारिकेलाम्बुसदृशश्वेतशीतबहलपिच्छिलक्लेदः स्वापस्तम्भस्तैमित्यगौरवोपदेहयुक्तः सिरास्नायुजालावततो मन्दवेदनः कठिनश्च कफात्||९||
snigdhatvādirūpō vraṇaḥ kaphād bhavati| snigdhau sthūlau cōṣṭhau pālī yasya vraṇasyaḥ sa yathōktaḥ caṇḍātitīkṣṇā kaṇḍūryasmin vraṇē sa tathōktaḥ| navanītādisadr̥śaḥ śvētādiguṇaḥ klēdaḥ srāvō yasmin vraṇē sa tathōktaḥ| svāpādiyuktaḥ sirādyavatatō mandavēdanaḥ kaṭhinaśca| avatatō vyāptaḥ||9||
Adhikarana raktaduShTavraNalakShaNam (10) · Śloka 10
pravālaraktaḥ kr̥ṣṇasphōṭapiṭakājālōpacitō vājisthānagandhiḥ|
saraktapūyasrāvī pittaliṅgaśca raktāt||10||
View original
प्रवालरक्तः कृष्णस्फोटपिटकाजालोपचितो वाजिस्थानगन्धिः|
सरक्तपूयस्रावी पित्तलिङ्गश्च रक्तात्||१०||
pravālaraktatvādiguṇō raktād bhavati| pravālavadvidrumavadraktō lōhitaḥ| kr̥ṣṇaiḥ sphōṭaiḥ piṭakājālairupacitō vyāptaḥ vājisthānamaśvaśālā tatsamagandhaḥ pittaliṅgaḥ pittavraṇalakṣaṇaḥ||10||
Adhikarana saMsargAdiduShTavraNalakShaNam (11) · Śloka 11
yathāsvaliṅgasaṅkarē dvābhyāṁ tribhiḥ sarvaiśca duṣṭaṁ vidyāt|
api ca-ghr̥tamaṇḍābhō matsyadhāvanagandhirmr̥duvisarpī kr̥ṣṇōṣṇapūyaśca pittaraktābhyām||11||
View original
यथास्वलिङ्गसङ्करे द्वाभ्यां त्रिभिः सर्वैश्च दुष्टं विद्यात्|
अपि च-घृतमण्डाभो मत्स्यधावनगन्धिर्मृदुविसर्पी कृष्णोष्णपूयश्च पित्तरक्ताभ्याम्||११||
yathāsvaliṅgasaṅkarē lakṣaṇasaṅkarē saṁsargajō vraṇaḥ| api cēti pittaraktāyāṁ dvisaṁyōga uktō'pyadhikasamuccayē| ghr̥tamaṇḍābhatvādiyuktō vraṇaḥ pittaraktābhyāṁ bhavati| ghr̥tamaṇḍābhō varṇasnigdhatvābhyāmiti pañcadaśabhēdasya duṣṭavraṇasya lakṣaṇamuktam||11||
Adhikarana shuddhavraNalakShaNam (12) · Śloka 12
vātādibhirēva ca vraṇasyānadhiṣṭhānaṁ śuddhiḥ|
tatra yathōktaduṣṭaliṅgābhāvāt saṁrambharahitatvaṁ jihvāvarṇatā ślakṣṇatvaṁ nīrujatvaṁ nirāsrāvatā śyāvaparyantatvaṁ samauṣṭhamadhyatā kiñcidunnatamadhyatā vā||12||
View original
वातादिभिरेव च व्रणस्यानधिष्ठानं शुद्धिः|
तत्र यथोक्तदुष्टलिङ्गाभावात् संरम्भरहितत्वं जिह्वावर्णता श्लक्ष्णत्वं नीरुजत्वं निरास्रावता श्यावपर्यन्तत्वं समौष्ठमध्यता किञ्चिदुन्नतमध्यता वा||१२||
vraṇasya vātādibhiranadhiṣṭhānaṁ śuddhiḥ| tatra viśuddhē vraṇē yathōktānāṁ sāmānyēna viśēṣēṇa cōktānāṁ duṣṭavraṇaliṅgānāmabhāvāddhētōḥ svābhāvikaṁ saṁrambharahitatvādikaṁ bhavati| saṁrambhō vēdanāviśēṣaḥ||12||
Adhikarana aShTau vraNASayAH (13) · Śloka 13
tvaḍmāṁsasirāsnāyusandhyasthikōṣṭhamarmāṇyaṣṭau vraṇāśayaḥ|
āśayaviśēṣāccā''srāvaviśēṣaḥ||13||
View original
त्वड्मांससिरास्नायुसन्ध्यस्थिकोष्ठमर्माण्यष्टौ व्रणाशयः|
आशयविशेषाच्चाऽऽस्रावविशेषः||१३||
tasya ca vraṇasya tvagādīnyaṣṭāvāśayāḥ| āśayaviśēṣācca vraṇasyā''srāvaviśēṣāḥ ||13||
Adhikarana tvaggatasyAsrAvaviSeShaH (14) · Śloka 14
tatra ghr̥ṣṭāsu vā tvakṣu sphōṭēṣu vā bhinnēṣu salilaprakāśō bhavatyāsrāvaḥ|
kiñcidvisraḥ pītāvabhāsaśca||14||
View original
तत्र घृष्टासु वा त्वक्षु स्फोटेषु वा भिन्नेषु सलिलप्रकाशो भवत्यास्रावः|
किञ्चिद्विस्रः पीतावभासश्च||१४||
tatrētyādinā āsrāvaviśēṣā ucyantē| ghr̥ṣṭāsu bhinnāsu vā śastrādyāgantunā| sphōṭēṣu vā bhinnēṣviti nijē||14||
Adhikarana mAMsagatAsrAvavisheShaH (15) · Śloka 15
māṁsagataḥ sarpiḥprakāśō bahalaḥ picchilaśca||15||
View original
मांसगतः सर्पिःप्रकाशो बहलः पिच्छिलश्च||१५||
māṁsagatavraṇāsrāvaḥ sarpiḥpratīkāśō bahalō ghanaḥ picchilaśca||15||
Adhikarana sirAgatAsrAvavisheShaH (16) · Śloka 16
sirāgatastu sadyaśchinnāsu sirāsu raktātipravr̥ttiḥ|
pakvāsu ca tōyanāḍībhirivāmbhasaḥ pūyasyāgamanam|
sa ca tanurvicchinnaḥ picchilō'valambī śyāvaśca||16||
View original
सिरागतस्तु सद्यश्छिन्नासु सिरासु रक्तातिप्रवृत्तिः|
पक्वासु च तोयनाडीभिरिवाम्भसः पूयस्यागमनम्|
स च तनुर्विच्छिन्नः पिच्छिलोऽवलम्बी श्यावश्च||१६||
sirāgatastu sadyaśchinnāsu pakvāsu ca sirāsu raktātipravr̥ttyādilakṣaṇō bhavatyāsrāvaḥ||16||
Adhikarana snAvagatAsrAvaviSeShaH (17) · Śloka 17
snāvagataḥ snigdhō ghanaḥ siṅghāṇakapratimaḥ saraktaśca||17||
View original
स्नावगतः स्निग्धो घनः सिङ्घाणकप्रतिमः सरक्तश्च||१७||
snāvagata āsrāvaḥ snigdhatvādiguṇaḥ| siṅghāṇakapratimō nāsāsrāvasadr̥śaḥ||17||
Adhikarana sandhigatAsrAvaviSeShaH (18) · Śloka 18
sandhigataḥ samantāt prapīḍyamānō na pravartatē tathā''kuñcanaprasāraṇōnnamananamanapravāhaṇēṣu sravati picchilō'valambī sa phēnarudhirōnmiśraśca||18||
View original
सन्धिगतः समन्तात् प्रपीड्यमानो न प्रवर्तते तथाऽऽकुञ्चनप्रसारणोन्नमननमनप्रवाहणेषु स्रवति पिच्छिलोऽवलम्बी स फेनरुधिरोन्मिश्रश्च||१८||
sandhigataḥ samantāt prapīḍyamānō na pravartatē tathā''kuñcanaprasāraṇōnnamananamanapravāhaṇēṣu sravati picchilō'valambī sa phēnarudhirōnmiśraśca||18||
Adhikarana asthigatAsrAvavisheShaH (19) · Śloka 19
sandhigatastvāsrāvaḥ samantāt prapīḍyamānō na pravartatē tathā yathā''kuñjanaadiṣu sravati|
picchilādiguṇaśca bhavati|
sandhigatasrāvaḥ samantāt prapīḍyamānō na pravartatē tathā yathā''kuñcanādiṣu sravati|
picchilādi guṇaśca bhavati|
asthigata srāvaḥ viśēṣaḥ -asthi tvabhihataṁ sphuṭitaṁ bhinnaṁ dōṣāvadāritaṁ vā dōṣabhakṣitatvānnissāraṁ bhavati|
āsrāvaścātra majjamiśraḥ saru-dhiraḥ snigdhaśca||19||
View original
सन्धिगतस्त्वास्रावः समन्तात् प्रपीड्यमानो न प्रवर्तते तथा यथाऽऽकुञ्जनादिषु स्रवति|
पिच्छिलादिगुणश्च भवति|
सन्धिगतस्रावः समन्तात् प्रपीड्यमानो न प्रवर्तते तथा यथाऽऽकुञ्चनादिषु स्रवति|
पिच्छिलादि गुणश्च भवति|
अस्थिगत स्रावः विशेषः -अस्थि त्वभिहतं स्फुटितं भिन्नं दोषावदारितं वा दोषभक्षितत्वान्निस्सारं भवति|
आस्रावश्चात्र मज्जमिश्रः सरु-धिरः स्निग्धश्च||१९||
asthi tvabhihataṁ sphuṭitādiguṇaṁ bhavati| athavā dōṣāvadāritamasthi dōṣabhakṣitatvānnissāraṁ sārarahitaṁ bhavati| sārō majjā| atrētyasthyabhihatē dōṣāvadāritē ca| āsrāvaśca majjamiśritatvādiguṇaḥ|| 19||
Adhikarana koShThagatAsrAvaviSeShaH (20) · Śloka 20
kōṣṭhāśritastu vraṇō mūtrapurīṣarudhirapayōdakāni sravati||20||
View original
कोष्ठाश्रितस्तु व्रणो मूत्रपुरीषरुधिरपयोदकानि स्रवति||२०||
kōṣṭhāśritō vraṇastu mūtrapurīṣādīni sravati ||20||
Adhikarana marmagatAsrAvanirdeSaH (21) · Śloka 21
marmagatastu nōcyatē tvagādiṣvēvāruddhatvāt||21||
View original
मर्मगतस्तु नोच्यते त्वगादिष्वेवारुद्धत्वात्||२१||
marmagatastvāsrāvaḥ pr̥thaṅ nōcyatē tvagādyavaruddhatvānmarmaṇām| na hyanantaratvagādisaptakamapahāya marmaṇāṁ sambhavō'sti tēṣu cōktēṣūktānyēva||21||
Adhikarana sukhasAdhyavraNalakShaNam (22) · Śloka 22
tēṣu yathāpūrvaṁ sukhasādhyatvam|
tathā''yataścuturasrō vr̥ttastripuṭakaśca vraṇaḥ|
śēṣāstu vikr̥tākr̥tayō durupacārāḥ|
tē ca prāyaśō bhavantyāgantavaḥ|
svayaṁ vidīrṇāśca dōṣajā na tu vaidyakr̥tāḥ||22||
View original
तेषु यथापूर्वं सुखसाध्यत्वम्|
तथाऽऽयतश्चुतुरस्रो वृत्तस्त्रिपुटकश्च व्रणः|
शेषास्तु विकृताकृतयो दुरुपचाराः|
ते च प्रायशो भवन्त्यागन्तवः|
स्वयं विदीर्णाश्च दोषजा न तु वैद्यकृताः||२२||
tēṣu ca tvagādivraṇēṣu yathāpūrvaṁ sukhasādhyatvam| yō yasmātpūrvaḥ sa tasmāt sukhasādhyaḥ|tēna kōṣṭhavraṇādasthivraṇaḥ sukhasādhyaḥ| tatō'sthivraṇāt sandhivraṇa iti yathāpūrvaṁ vyākhyēyam| yaccā''yatacaturasrādirūpō vraṇaḥ sō'pi tathā sukhasādhyaḥ| ataḥ śēṣā yē vikr̥tākr̥tayastē tu durupacārāḥ| tē ca durupacārā āgantavaḥ prāyēṇa bhavanti| nijā api yē svayaṁ pākādinā vidīrṇā vikr̥tākr̥tayastē ca durupacārāḥ| na vaidyakr̥tā yē tu vikr̥tākr̥tayō'pi susādhyā bhavanti| vaidyō hi buddhipūrvakamēva prayōjanāpēkṣayā sukhasādhyāṁ tathāvidhāmākr̥tiṁ vidadhyāditi ||22||
Adhikarana vayasthAdInAM vraNAnAM sucikitsyatvantatra hetushca (23) · Śloka 23
vayasthānāṁ dr̥ḍhānāṁ prāṇavatāṁ sattvavatāmātmavatāṁ dīptāgnīnāṁ ca vraṇāḥ sucikitsyāḥ|
tatra vayasthānāṁ pratyagradhātutvādāśu vraṇasaṁrōhō bhavati|
dr̥ḍhānāṁ sthirabahumāṁsatvācchastramavacāryamāṇaṁ sirāsnāyvādīn na prāpnōti|
prāṇavatāṁ vēdanāhāravihārayantraṇādibhirna glāniḥ|
sattvavatāṁ dāruṇairapi kriyāviśēṣairna vyathā bhavati|
ātmavatāṁ suniyamitāhāravihārādibhirupadēśairnānyathā bhavati|
dīptagnīnāmapraklinnadēhatvāt|
prakr̥titaścāpraklēdiśarīrāṇāṁ tadvidhayōśca dēśakālayōrāsrāvadaurgandhyābhāvādāśu viśuddhēna māṁsēnānupadravamāpūraṇam||23||
View original
वयस्थानां दृढानां प्राणवतां सत्त्ववतामात्मवतां दीप्ताग्नीनां च व्रणाः सुचिकित्स्याः|
तत्र वयस्थानां प्रत्यग्रधातुत्वादाशु व्रणसंरोहो भवति|
दृढानां स्थिरबहुमांसत्वाच्छस्त्रमवचार्यमाणं सिरास्नाय्वादीन् न प्राप्नोति|
प्राणवतां वेदनाहारविहारयन्त्रणादिभिर्न ग्लानिः|
सत्त्ववतां दारुणैरपि क्रियाविशेषैर्न व्यथा भवति|
आत्मवतां सुनियमिताहारविहारादिभिरुपदेशैर्नान्यथा भवति|
दीप्तग्नीनामप्रक्लिन्नदेहत्वात्|
प्रकृतितश्चाप्रक्लेदिशरीराणां तद्विधयोश्च देशकालयोरास्रावदौर्गन्ध्याभावादाशु विशुद्धेन मांसेनानुपद्रवमापूरणम्||२३||
vayasthādīnāmāśu vraṇasaṁrōhō bhavati| kuta ityāha-tatrētyādi| subōdham| dīptāgnīnāmapraklēditvaprasaṅgēnānirdiṣṭamapi svabhāvāpraklēditvamapraklēdidēśakālabhāvaścēti nirdiṣṭam||23||
Adhikarana vRuddhAdInAM vraNAnAM duScikistyatvantatra hetuSca (24) · Śloka 24
ēta ēva guṇā vr̥ddhakr̥śālpaprāṇābhīrumandāgnipraklēdidēhadēśakālēṣu viparītāḥ śiṣyōpanayanīyaṁ cēkṣēta||24||
View original
एत एव गुणा वृद्धकृशाल्पप्राणाभीरुमन्दाग्निप्रक्लेदिदेहदेशकालेषु विपरीताः शिष्योपनयनीयं चेक्षेत||२४||
ēta ēva cāśuvraṇasaṁrōhādayō vayasthādīnāṁ guṇā vr̥ddhādiṣu viparītā bhavanti| śiṣyōpanayanīyaṁ cādhyāyamīkṣēta sādhyatvaparijñānāyēti śēṣaḥ| (vr̥ddhānāmapratyagradhātutvāccirād vraṇasaṁrōhē bhavatītyādi viparītatvam)||24||
Adhikarana suKaropaNIyAH duHKaropaNIyASca vraNAH (25) · Śloka 25
tathā sphikpāyuprajananalalāṭagaṇḍauṣṭhapr̥ṣṭhakarṇaphalakōśōdarajatrumukhābhyantarasthāḥ sukharōpaṇīyāḥ|
viparītāstvakṣidantanāsā'pāṅgaśrōtranābhijaṭharasēvanīnitambapārśvakukṣivakṣaḥkakṣāstanasandhibhāgagatāḥ|
saphēnapūyaraktānilavāhinōntaḥśalyāścādhōbhāgāccōrdhvabhāganirvamanā rōmāntōpanakhamarmajaṅghāsthighrāṇāśritāśca|
bhagandaraścāntarmukhaḥ sēvanīkaṭyasthisaṁśritaḥ|
api ca-kuṣṭhināṁ viṣajuṣṭānāṁ śōṣiṇāṁ madhumēhinām|
vraṇāḥ kr̥cchrēṇa sidhyanti yēṣāñca syurvraṇē vraṇāḥ||25||
View original
तथा स्फिक्पायुप्रजननललाटगण्डौष्ठपृष्ठकर्णफलकोशोदरजत्रुमुखाभ्यन्तरस्थाः सुखरोपणीयाः|
विपरीतास्त्वक्षिदन्तनासाऽपाङ्गश्रोत्रनाभिजठरसेवनीनितम्बपार्श्वकुक्षिवक्षःकक्षास्तनसन्धिभागगताः|
सफेनपूयरक्तानिलवाहिनोन्तःशल्याश्चाधोभागाच्चोर्ध्वभागनिर्वमना रोमान्तोपनखमर्मजङ्घास्थिघ्राणाश्रिताश्च|
भगन्दरश्चान्तर्मुखः सेवनीकट्यस्थिसंश्रितः|
अपि च-कुष्ठिनां विषजुष्टानां शोषिणां मधुमेहिनाम्|
व्रणाः कृच्छ्रेण सिध्यन्ति येषाञ्च स्युर्व्रणे व्रणाः||२५||
sphigādisthā vraṇāḥ sukharōpaṇīyāḥ| akṣidantādigatāstu viparītā duḥkharōpaṇīyā ityarthaḥ| phalakōśō vr̥ṣaṇaḥ| yē ca vraṇāḥ saphēnapūyādivāhinō'ntaḥśalyāśca tē'pi duḥkharōpaṇīyāḥ| tathā yē'pi dēhasyādhōbhāgāvasthitā ūrdhvēna nirvamanti klēdaṁ dadati| tathā rōmāntādyāśritāśca| antarmukhō bhagandarō duḥkharōpaṇīyaḥ sēvanyādisaṁśritaśca| api cēti ślōkasamuccayē| kuṣṭhyādīnāṁ yē vraṇāstē kr̥cchrasādhyāḥ| (kuṣṭhināṁ tvaglasīkāsr̥gāmiṣadūṣaṇāt| viṣajuṣṭānāṁ sarvadhātudūṣaṇāt| śōṣiṇāṁ dhātuvahanābhāvādraktakṣayācca| madhumēhināṁ sarvadhātukṣayāduddhāvakāśatayā vā| yēṣāṁ puruṣāṇāmēvaṁvidhairhētubhirvraṇaprāyē śarīrē punarapi vraṇāḥ syustē vraṇāśca kr̥cchrasādhyāḥ||25||
Adhikarana yApyavraNAH (26) · Śloka 26
yāpyāstvavapāṭikā niruddhamaṇiruddhagudavraṇagranthiprabhr̥tayaḥ sarvāsthikṣataṁ ca||26||
View original
याप्यास्त्ववपाटिका निरुद्धमणिरुद्धगुदव्रणग्रन्थिप्रभृतयः सर्वास्थिक्षतं च||२६||
avapāṭikādayō guhyarōgē vakṣyamāṇalakṣaṇā yāpyāḥ||26||
Adhikarana asAdhyavraNAH (27) · Śloka 27
asādhyāḥ punarmāṁsapiṇḍavadudgatāḥ prasēkinōntaḥpūyā vēdanāvantaśca pāyuvaduddhr̥ttauṣṭhāḥ kaṭhinā gōśṟuṅgavadunnatamāṁsaprarōhā duṣṭaśōṇitāsrāviṇastanupicchalāsrāvasrāviṇō vā madhyōnnatāḥ samavasannasuṣiraparyantāḥ śaṇatūlavatsnāyujālavantō durdarśanā mēdōmajjavasāmastuluṅgasrāviṇaśca dōṣasamutthāḥ pītāsitā mūtrapurīṣavātavāhinaśca kōṣṭhasthāḥ raktārśayajāśca kṣārōdakasamāsrāvāḥ tathā''māśayajāḥ kalāyāmbhōnibhāsrāvāḥ pakvāśayajaśca tathāpulākōdakamiva sravantaḥ kṣīṇamāṁsānāṁ ca sarvatōgatayastvaṇumukhamāṁsabudbudavantaḥ saśbdavātavāhinaśca śiraḥkaṇṭhasthāḥ visarpajvarapipāsārōcakā'vipākakāsaśvāsātīsāracchardiyuktāḥ bhinnē ca śiraḥkapālē yatra mastuluṅgadarśanaṁ tridōṣaliṅgaprādurbhāvō vā syāditi|
bhavati cātra- snāyuklēdātsirācchēdādgāmbhīryātkr̥mibhakṣaṇāt|
asthibhēdāt saśalyatvāt saviṣatvādatarkitāt|
mithyābandhādatisnēhādraukṣyādrōmādighaṭṭanāt|
kṣōbhādaśuddhakōṣṭhatvātsauhityādatikarśanāt|
madyapānāddivāsvapnādvā yāmādrātrijāgarāt|
vraṇō mithyōpacārācca naiva sādhyō'pi sidhyati||27||
View original
असाध्याः पुनर्मांसपिण्डवदुद्गताः प्रसेकिनोन्तःपूया वेदनावन्तश्च पायुवदुद्धृत्तौष्ठाः कठिना गोश्रृङ्गवदुन्नतमांसप्ररोहा दुष्टशोणितास्राविणस्तनुपिच्छलास्रावस्राविणो वा मध्योन्नताः समवसन्नसुषिरपर्यन्ताः शणतूलवत्स्नायुजालवन्तो दुर्दर्शना मेदोमज्जवसामस्तुलुङ्गस्राविणश्च दोषसमुत्थाः पीतासिता मूत्रपुरीषवातवाहिनश्च कोष्ठस्थाः रक्तार्शयजाश्च क्षारोदकसमास्रावाः तथाऽऽमाशयजाः कलायाम्भोनिभास्रावाः पक्वाशयजश्च तथापुलाकोदकमिव स्रवन्तः क्षीणमांसानां च सर्वतोगतयस्त्वणुमुखमांसबुद्बुदवन्तः सश्ब्दवातवाहिनश्च शिरःकण्ठस्थाः विसर्पज्वरपिपासारोचकाऽविपाककासश्वासातीसारच्छर्दियुक्ताः भिन्ने च शिरःकपाले यत्र मस्तुलुङ्गदर्शनं त्रिदोषलिङ्गप्रादुर्भावो वा स्यादिति|
भवति चात्र- स्नायुक्लेदात्सिराच्छेदाद्गाम्भीर्यात्कृमिभक्षणात्|
अस्थिभेदात् सशल्यत्वात् सविषत्वादतर्कितात्|
मिथ्याबन्धादतिस्नेहाद्रौक्ष्याद्रोमादिघट्टनात्|
क्षोभादशुद्धकोष्ठत्वात्सौहित्यादतिकर्शनात्|
मद्यपानाद्दिवास्वप्नाद्वा यामाद्रात्रिजागरात्|
व्रणो मिथ्योपचाराच्च नैव साध्योऽपि सिध्यति||२७||
asādhyamāṁsapiṇḍavadudgatā yē sandadhyustē| subōdham| tathā duṣṭaraktāsrāviṇō vā tanvādiguṇāsrāviṇō vā| śaṇatūlaṁ śaṇākhyasya sūkṣmarōma| durdarśanā yē snāyujālavantō draṣṭuṁ nārhanti| yē ca dōṣasamutthāḥ santō mēdaḥprabhr̥tivāhinaḥ| subōdham| kṣīṇamāṁsānāṁ puṁsāṁ sarvatō gatitvādiyuktāḥ, gatirnāḍī| mastuluṅgaḥ kapālapūraṇam| snāyuklēdāditō vraṇaḥ sādhyō'pi naiva sidhyatīti sambandhaḥ| atarkitādyathā viśēṣamanadhigatēḥ| rōmādītyādiśabdēna tr̥ṇapāṁsvādīnāṁ grahaṇam| (aśuddhakōṣṭhatvāt yathākālōditavamanādyabhāvēnāśuddhaḥ| sadōṣaḥ kōṣṭhō yasya tasya bhāvastasmāt| sauhityādatibhuktyā| atikarśanādanaśanāt| mithyōpacārāt śastrakarmavidhyuktōpacāravibhraṁśāt)||27||
Adhikarana rohadravaNalakShaNam (28-29) · Śloka 29
kapōtavarṇapratimā yasyāntāḥ klēdavarjitāḥ|
sthirāśca piṭakāvantō rōhatīti tamādiśēt||28||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tāvaṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāmuttaratantrē vraṇavibhaktiparijñānīyō nāmaikōnatriṁśō'dhyāyaḥ||29||
View original
कपोतवर्णप्रतिमा यस्यान्ताः क्लेदवर्जिताः|
स्थिराश्च पिटकावन्तो रोहतीति तमादिशेत्||२८||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतावष्टाङ्गसंग्रहसंहितायामुत्तरतन्त्रे व्रणविभक्तिपरिज्ञानीयो नामैकोनत्रिंशोऽध्यायः||२९||
kapōtavarṇapratimāparyantādirōhadvraṇalakṣaṇam| piṭakāvantaḥ budbudasaṅkōcaprāyāḥ| (yasya vraṇasyāntarmadhyaḥ paryantō vā kapōtavarṇapratimaḥ kapōtatulyavarṇaḥ klēdavarjitaḥ klēdarahitaḥ sthiraḥ sthiravraṇaḥ vr̥ddhikṣayarahita ityarthaḥ| yaḥ cipiṭakāvān cipiṭikāyuktaḥ cipiṭikā (arippuṇṇa iti bhāṣāyāṁ) tē vraṇaṁ rōhatīti nirdiśēt|| 28|| iti śrīmanmahāmahōpādhyāyēnduviracitāyāmaṣṭāṅgasaṁgrahavyākhyāyāṁ śaśilēkhāyāmuttaratantrē ēkōnatriṁśō'dhyāyaḥ