Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō'pasmāracikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातोऽपस्मारचिकित्सितं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
ādyutpattāvunmādēna sahōtpannatvādunmādamanu apasmāracikitsitamucyatē||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
smr̥tērapagamaṁ prāhurapasmāraṁ bhiṣagvidaḥ|
tamaḥpravēśaṁ bībhatsacēṣṭaṁ dhīsattvasamplavāt||3||
View original
स्मृतेरपगमं प्राहुरपस्मारं भिषग्विदः|
तमःप्रवेशं बीभत्सचेष्टं धीसत्त्वसम्प्लवात्||३||
smr̥tērapagama ityādinā'pasmārasañjñāṁ vyutpādayannapasmārasvarūpamāha| smr̥tērapagamamēva viśinaṣṭi- tamaḥpravēśamiti| bībhatsacēṣṭamiti tamaḥpravēśēna jñānābhāvatvādbībhatsacēṣṭā phēnavamanāṅgavikṣēpaṇādikā yasminnupagatē taṁ bībhatsacēṣṭam| bībhatsacēṣṭē smr̥tyapagamādau ca hētumāha- dhīsattvasamplavāditi| samplavaḥ vibhramaḥ, svarūpānyathātvamiti yāvat||3||
Adhikarana 3 (4-5) · Śloka 5
vibhrāntabahudōṣāṇāmahitāśucibhōjanāt |
rajastamōbhyāṁ vihatē sattvē dōṣāvr̥tē hr̥di||4||
cintākāmabhayakrōdhaśōkōdvēgādibhistathā|
manasyabhihatē nr̥̄ṇāmapasmāraḥ pravartatē||5||
View original
विभ्रान्तबहुदोषाणामहिताशुचिभोजनात् |
रजस्तमोभ्यां विहते सत्त्वे दोषावृते हृदि||४||
चिन्ताकामभयक्रोधशोकोद्वेगादिभिस्तथा|
मनस्यभिहते नॄणामपस्मारः प्रवर्तते||५||
yādr̥śānāmapasmārō bhavati tānāha- vibhrāntētyādi| vibhrāntā unmārgagāminō bahavaśca dōṣā yēṣāṁ tēṣāṁ vibhrāntabahudōṣāṇām| vihatē sattvē iti sattvākhyaguṇē vihatē; natu sattvaśabdēna mana ucyatē, tasya ‘manasyabhihatē’ ityanēna grahaṇaṁ kariṣyati||4-5||
Adhikarana 4 (6-7) · Śloka 8
dhamanībhiḥ śritā dōṣā hr̥dayaṁ pīḍayanti hi|
sampīḍyamānō vyathatē mūḍhō bhrāntēna cētasā||6||
paśyatyasanti rūpāṇi patati prasphuratyapi|
jihvākṣibhrūḥ sravallālō hastau pādau ca vikṣipan||7||
dōṣavēgē ca vigatē suptavat pratibuddhyatē|8|
View original
धमनीभिः श्रिता दोषा हृदयं पीडयन्ति हि|
सम्पीड्यमानो व्यथते मूढो भ्रान्तेन चेतसा||६||
पश्यत्यसन्ति रूपाणि पतति प्रस्फुरत्यपि|
जिह्वाक्षिभ्रूः स्रवल्लालो हस्तौ पादौ च विक्षिपन्||७||
दोषवेगे च विगते सुप्तवत् प्रतिबुद्ध्यते|८|
dhamanībhiriti yadyapi sāmānyēnōktaṁ, tathā'pi hr̥dayapīḍāyōgyatayā hr̥dayāśritā ēva dhamanyō viśēṣēṇa gr̥hyantē| atra ca vātādīnāṁ prakōpē pr̥thak pr̥thak hēturnōktaḥ, tasyōnmādasādhāraṇatvēna labdhatvāt| uktaṁ hi- “yaccōpadēkṣyatē kiñcidapasmāracikitsitē| unmādē tacca kartavyaṁ sāmānyāddhētudūṣyayōḥ” (ci.a.9) iti| yastvapasmārasya viśiṣṭō hēturunmādāt sa “ahitāśubhōjanāt” ityādinōkta ēva||6-7||-
Adhikarana 5 (8-13) · Śloka 13
pr̥thagdōṣaiḥ samastaiśca vakṣyatē sa caturvidhaḥ||8||
kampatē pradaśēddantān phēnōdvāmī śvasityapi|
paruṣāruṇakr̥ṣṇāni paśyēdrūpāṇi cānilāt||9||
pītaphēnāṅgavaktrākṣaḥ pītāsr̥grūpadarśanaḥ|
satr̥ṣṇōṣṇānalavyāptalōkadarśī ca paittikaḥ||10||
śuklaphēnāṅgavaktrākṣaḥ śītō hr̥ṣṭāṅgajō guruḥ|
paśyañchuklāni rūpāṇi ślaiṣmikō mucyatē cirāt||11||
sarvairētaiḥ samastaistu liṅgairjñēyastridōṣajaḥ|
apasmāraḥ sa cāsādhyō yaḥ kṣīṇasyānavaśca yaḥ||12||
pakṣādvā dvādaśāhādvā māsādvā kupitā malāḥ|
apasmārāya kurvanti vēgaṁ kiñcidathāntaram||13||
View original
पृथग्दोषैः समस्तैश्च वक्ष्यते स चतुर्विधः||८||
कम्पते प्रदशेद्दन्तान् फेनोद्वामी श्वसित्यपि|
परुषारुणकृष्णानि पश्येद्रूपाणि चानिलात्||९||
पीतफेनाङ्गवक्त्राक्षः पीतासृग्रूपदर्शनः|
सतृष्णोष्णानलव्याप्तलोकदर्शी च पैत्तिकः||१०||
शुक्लफेनाङ्गवक्त्राक्षः शीतो हृष्टाङ्गजो गुरुः|
पश्यञ्छुक्लानि रूपाणि श्लैष्मिको मुच्यते चिरात्||११||
सर्वैरेतैः समस्तैस्तु लिङ्गैर्ज्ञेयस्त्रिदोषजः|
अपस्मारः स चासाध्यो यः क्षीणस्यानवश्च यः||१२||
पक्षाद्वा द्वादशाहाद्वा मासाद्वा कुपिता मलाः|
अपस्माराय कुर्वन्ति वेगं किञ्चिदथान्तरम्||१३||
pr̥thagityādinā caturvidhāpasmāralakṣaṇamāha| pītāsr̥grūpadarśana iti pītalōhitarūpadarśī| satr̥ṣṇōṣṇētyādi satr̥ṣṇōṣṇaścāsāvanalavyāptalōkadarśī cēti samāsaḥ| śuklētyādinā ślaiṣmika ucyatē| hr̥ṣṭāṅgajaḥ hr̥ṣṭarōmā| cirāditi vacanēna vātapittayōracirēṇa mōkṣaṁ sūcayati| kṣīṇasyānavaśca yaḥ sa ēkadōṣajō'pyasādhya iti bhāvaḥ| pakṣādvētyādau vyutkramya vēgakālanirdēśēna uktakālādūrdhvamarvāgapi cāpasmāravēgō bhavatīti sūcayati| kiñcidathāntaramiti kiñcitkālāntaraṁ vēgaṁ kurvanti, stōkakālāntaramiti yāvat||8-13||
Adhikarana 6 (14-15) · Śloka 15
tairāvr̥tānāṁ hr̥tsrōtōmanasāṁ samprabōdhanam|
tīkṣṇairādau bhiṣak kuryāt karmabhirvamanādibhiḥ||14||
vātikaṁ bastibhūyiṣṭhaiḥ paittaṁ prāyō virēcanaiḥ|
ślaiṣmikaṁ vamanaprāyairapasmāramupācarēt||15||
View original
तैरावृतानां हृत्स्रोतोमनसां सम्प्रबोधनम्|
तीक्ष्णैरादौ भिषक् कुर्यात् कर्मभिर्वमनादिभिः||१४||
वातिकं बस्तिभूयिष्ठैः पैत्तं प्रायो विरेचनैः|
श्लैष्मिकं वमनप्रायैरपस्मारमुपाचरेत्||१५||
tairityādinā cikitsāmāha| prabōdhanamiti dōṣavirahitatvēna samyaksvavyāpārakaram| prāya ityādau prāyaḥśabdō viśēṣārthaḥ; tēnānyā'pi bhavati sūcitā||14-15||
Adhikarana 7 (16-17) · Śloka 17
sarvataḥ suviśuddhasya samyagāśvāsitasya ca|
apasmāravimōkṣārthaṁ yōgān saṁśamanāñchr̥ṇu||16||
gōśakr̥drasadadhyamlakṣīramūtraiḥ samairghr̥tam|
siddhaṁ pibēdapasmārakāmalājvaranāśanam||17||
iti pañcagavyaṁ ghr̥tam|
View original
सर्वतः सुविशुद्धस्य सम्यगाश्वासितस्य च|
अपस्मारविमोक्षार्थं योगान् संशमनाञ्छृणु||१६||
गोशकृद्रसदध्यम्लक्षीरमूत्रैः समैर्घृतम्|
सिद्धं पिबेदपस्मारकामलाज्वरनाशनम्||१७||
इति पञ्चगव्यं घृतम्|
āśvāsitasyēti āpyāyitabalasya| gōśakr̥dityādau dadhyādibhirapi gōśabdō yōjyaḥ; tēna pañcagavyamidamalpaṁ bhavati| sāmyaṁ cātra gōśakr̥drasādīnāṁ paribhāṣāsiddhamapi spaṣṭārthamucyatē||16-17||
Adhikarana 8 (18-24) · Śloka 24
dvē pañcamūlyau triphalā rajanyau kuṭajatvacam|
saptaparṇamapāmārgaṁ nīlinīṁ kaṭurōhiṇīm||18||
śampākaṁ phalgumūlaṁ ca pauṣkaraṁ sadurālabham|
dvipalāni jaladrōṇē paktvā pādāvaśēṣitē||19||
bhārgīṁ pāṭhāṁ trikaṭukaṁ trivr̥tāṁ niculāni ca|
śrēyasīmāḍhakīṁ mūrvāṁ dantīṁ bhūnimbacitrakau||20||
dvē sārivē rōhiṣaṁ ca bhūtīkaṁ madayantikām|
kṣipētpiṣṭvā'kṣamātrāṇi tēna prasthaṁ ghr̥tāt pacēt||21||
gōśakr̥drasadadhyamlakṣīramūtraiśca tatsamaiḥ|
pañcagavyamiti khyātaṁ mahattadamr̥tōpamam||22||
apasmārē tathōnmādē śvayathāvudarēṣu ca|
gulmārśaḥpāṇḍurōgēṣu kāmalāyāṁ halīmakē||23||
śasyatē ghr̥tamētattu prayōktavyaṁ dinē dinē|
alakṣmīgraharōgaghnaṁ cāturthakavināśanam||24||
iti mahāpañcagavyaṁ ghr̥tam|
View original
द्वे पञ्चमूल्यौ त्रिफला रजन्यौ कुटजत्वचम्|
सप्तपर्णमपामार्गं नीलिनीं कटुरोहिणीम्||१८||
शम्पाकं फल्गुमूलं च पौष्करं सदुरालभम्|
द्विपलानि जलद्रोणे पक्त्वा पादावशेषिते||१९||
भार्गीं पाठां त्रिकटुकं त्रिवृतां निचुलानि च|
श्रेयसीमाढकीं मूर्वां दन्तीं भूनिम्बचित्रकौ||२०||
द्वे सारिवे रोहिषं च भूतीकं मदयन्तिकाम्|
क्षिपेत्पिष्ट्वाऽक्षमात्राणि तेन प्रस्थं घृतात् पचेत्||२१||
गोशकृद्रसदध्यम्लक्षीरमूत्रैश्च तत्समैः|
पञ्चगव्यमिति ख्यातं महत्तदमृतोपमम्||२२||
अपस्मारे तथोन्मादे श्वयथावुदरेषु च|
गुल्मार्शःपाण्डुरोगेषु कामलायां हलीमके||२३||
शस्यते घृतमेतत्तु प्रयोक्तव्यं दिने दिने|
अलक्ष्मीग्रहरोगघ्नं चातुर्थकविनाशनम्||२४||
इति महापञ्चगव्यं घृतम्|
dvē pañcamūlyāvityādau nirdiṣṭaṁ pañcamūladvayaṁ daśamūlākhyaṁ grāhyam| nīlinī nīlikā| śampāka āragvadhaḥ| phalguḥ kāṣṭhōdumbarikā| dvipalatvaṁ yathā pratyēkaṁ daśamūlyādīnāṁ tatpratipāditamēvōnmādē| niculō hijjalaḥ| śrēyasī hastipippalī| dvē sārivē iti śyāmalatā'nantamūlī ca||18-24||
Adhikarana 9 (25-27) · Śloka 27
brāhmīrasavacākuṣṭhaśaṅkhapuṣpībhirēva ca|
purāṇaṁ ghr̥tamunmādālakṣmyapasmārapāpanut||25||
ghr̥taṁ saindhavahiṅgubhyāṁ vārṣē bāstē caturguṇē|
mūtrē siddhamapasmārahr̥dgrahāmayanāśanam||26||
vacāśampākakaiṭaryavayaḥsthāhiṅgucōrakaiḥ|
siddhaṁ palaṅkaṣāyuktairvātaślēṣmātmakē ghr̥tam||27||
View original
ब्राह्मीरसवचाकुष्ठशङ्खपुष्पीभिरेव च|
पुराणं घृतमुन्मादालक्ष्म्यपस्मारपापनुत्||२५||
घृतं सैन्धवहिङ्गुभ्यां वार्षे बास्ते चतुर्गुणे|
मूत्रे सिद्धमपस्मारहृद्ग्रहामयनाशनम्||२६||
वचाशम्पाककैटर्यवयःस्थाहिङ्गुचोरकैः|
सिद्धं पलङ्कषायुक्तैर्वातश्लेष्मात्मके घृतम्||२७||
brāhmītyādau purāṇamiti ghr̥taviśēṣaṇaṁ, tēna purāṇaṁ ghr̥tamatra sādhyaṁ bhavati| vārṣē bāstē iti vr̥ṣacchāgabhavē mūtrē| atra ca yadyapi “strīṇāṁ tīkṣṇaṁ gavāṁ mūtraṁ na tu puṁsāṁ tathāvidham| pittāṁśikāstriyō yasmāt saumyāstu puruṣā smr̥tā” ityanēna striyā mūtraṁ praśastamuktaṁ, tathā'pīha viśēṣaparigrahāt puṁlliṅgayōrēva mūtraṁ yaugikamiti| kaiṭaryaḥ pārvatō nimbaḥ| vayaḥsthā guḍūcī| vātaślēṣmātakē iti dvandvāpasmārānirdēśādvātātmakē ślēṣmātmakē cēti jñēyam; anyē tu gulmavadanuktamapi prakr̥tisamasamavāyārabdhadvandvajaṁ ‘vātaślēṣmātmakē’ ityanēna sūcitamapasmāraṁ vadanti||25-27||
Adhikarana 10 (28-31) · Śloka 31
tailaprasthaṁ ghr̥taprasthaṁ jīvanīyaiḥ palōnmitaiḥ|
kṣīradrōṇē pacēt siddhamapasmāravināśanam||28||
kaṁsē kṣīrēkṣurasayōḥ kāśmaryē'ṣṭaguṇē rasē|
kārṣikairjīvanīyaiśca ghr̥taprasthaṁ vipācayēt||29||
vātapittōdbhavaṁ kṣipramapasmāraṁ niyacchati|
tadvat kāśavidārīkṣukuśakvāthaśr̥taṁ ghr̥tam||30||
madhukadvipalē kalkē drōṇē cāmalakīrasāt|
tadvat siddhō ghr̥taprasthaḥ pittāpasmārabhēṣajam||31||
View original
तैलप्रस्थं घृतप्रस्थं जीवनीयैः पलोन्मितैः|
क्षीरद्रोणे पचेत् सिद्धमपस्मारविनाशनम्||२८||
कंसे क्षीरेक्षुरसयोः काश्मर्येऽष्टगुणे रसे|
कार्षिकैर्जीवनीयैश्च घृतप्रस्थं विपाचयेत्||२९||
वातपित्तोद्भवं क्षिप्रमपस्मारं नियच्छति|
तद्वत् काशविदारीक्षुकुशक्वाथशृतं घृतम्||३०||
मधुकद्विपले कल्के द्रोणे चामलकीरसात्|
तद्वत् सिद्धो घृतप्रस्थः पित्तापस्मारभेषजम्||३१||
tailaprasthamityādau palōnmitaiḥ kalkairiti bhavati, dravasthānē kṣīrasyaiva vidyamānatvāt| kaṁsē iti āḍhakē| kāśmaryē iti gambhārībhavē| rasē iti kvāthē| tadvadityanēna pūrvayōgaphalaśrutiṁ darśayati| tadvatsiddhō ghr̥taprasthaḥ ityanēna pūrvayōgōktaṁ ‘kṣipraṁ’ ityākarṣati, tēna kṣipraṁ pittāpasmārabhēṣajaṁ bhavatīti phalati||28-31||
Adhikarana 11 (32-33) · Śloka 33
abhyaṅgaḥ sārṣapaṁ tailaṁ bastamūtrē caturguṇē|
siddhaṁ syādgōśakr̥nmūtraiḥ snānōtsādanamēva ca||32||
kaṭabhīnimbakaṭvaṅgamadhuśigrutvacāṁ rasē|
siddhaṁ mūtrasamaṁ tailamabhyaṅgārthē praśasyatē||33||
View original
अभ्यङ्गः सार्षपं तैलं बस्तमूत्रे चतुर्गुणे|
सिद्धं स्याद्गोशकृन्मूत्रैः स्नानोत्सादनमेव च||३२||
कटभीनिम्बकट्वङ्गमधुशिग्रुत्वचां रसे|
सिद्धं मूत्रसमं तैलमभ्यङ्गार्थे प्रशस्यते||३३||
abhyaṅga ityādinā'kalkamēva tailaṁ paktavyam| gōśakr̥dityādau gōśakr̥tōtsādanaṁ, gōmūtrēṇa ca yōgyatayā snānam| kaṭabhītyādau kaṭabhyādīnāṁ caturṇāmapi tvacaṁ gr̥hītvā kvāthaḥ snēhatriguṇaḥ kartavyaḥ, caturthastu mūtrabhāgēnaiva snēhasamēna pūryatē||32-33||
Adhikarana 12 (34-36) · Śloka 36
palaṅkaṣāvacāpathyāvr̥ścikālyarkasarṣapaiḥ|
jaṭilāpūtanākēśīnākulīhiṅgucōrakaiḥ||34||
laśunātirasācitrākuṣṭhairviḍbhiśca pakṣiṇām|
māṁsāśināṁ yathālābhaṁ bastamūtrē caturguṇē||35||
siddhamabhyañjanaṁ tailamapasmāravināśanam|
ētaiścaivauṣadhaiḥ kāryaṁ dhūpanaṁ sapralēpanam||36||
View original
पलङ्कषावचापथ्यावृश्चिकाल्यर्कसर्षपैः|
जटिलापूतनाकेशीनाकुलीहिङ्गुचोरकैः||३४||
लशुनातिरसाचित्राकुष्ठैर्विड्भिश्च पक्षिणाम्|
मांसाशिनां यथालाभं बस्तमूत्रे चतुर्गुणे||३५||
सिद्धमभ्यञ्जनं तैलमपस्मारविनाशनम्|
एतैश्चैवौषधैः कार्यं धूपनं सप्रलेपनम्||३६||
palaṅkaṣētyādau pūtanāpūrvā yā kēśī pūtanākēśī gōlōmītyarthaḥ| tathā hi jatūkarṇē pūtanākēśītyatra gōlōmī paṭhyatē| uktaṁ hi- “vr̥ścikālīpathyāgōlōmīnākulīlasunakuṣṭhaiḥ, sarṣapajaṭilācōrakahiṅguvacāmadhukacitrakārkaiḥ, māṁsādapakṣipurīṣairbastamūtrē śr̥tairētadabhyaṅgē” iti| atirasā jalajaṁ yaṣṭīmadhu||34-36||
Adhikarana 13 (37-38) · Śloka 38
pippalīṁ lavaṇaṁ citrāṁ hiṅgu hiṅguśivāṭikām|
kākōlīṁ sarṣapān kākanāsāṁ kaiṭaryacandanē||37||
śunaḥskandhāsthinakharān parśukāṁ cēti pēṣayēt|
bastamūtrēṇa puṣyarkṣē pradēhaḥ syāt sadhūpanaḥ||38||
View original
पिप्पलीं लवणं चित्रां हिङ्गु हिङ्गुशिवाटिकाम्|
काकोलीं सर्षपान् काकनासां कैटर्यचन्दने||३७||
शुनःस्कन्धास्थिनखरान् पर्शुकां चेति पेषयेत्|
बस्तमूत्रेण पुष्यर्क्षे प्रदेहः स्यात् सधूपनः||३८||
citrā dantī| hiṅguśivāṭikā vaṁśapatrikā| skandhāsthīti skandhasyāsthi| puṣyarkṣapēṣaṇēna nakṣatrayōgakr̥taṁ saṁskāramupadiśati||37-38||
Adhikarana 14 (39-40) · Śloka 40
apētarākṣasīkuṣṭhapūtanākēśicōrakaiḥ|
utsādanaṁ mūtrapiṣṭairmūtrairēvāvasēcanam||39||
jalaukaḥśakr̥tā tadvaddagdhairvā bastarōmabhiḥ|
kharāsthibhirhastinakhaistathā gōpucchalōmabhiḥ||40||
View original
अपेतराक्षसीकुष्ठपूतनाकेशिचोरकैः|
उत्सादनं मूत्रपिष्टैर्मूत्रैरेवावसेचनम्||३९||
जलौकःशकृता तद्वद्दग्धैर्वा बस्तरोमभिः|
खरास्थिभिर्हस्तिनखैस्तथा गोपुच्छलोमभिः||४०||
apētarākṣasīsvarasaḥ| jalaukaḥśakr̥tētyādau tadvaditi utsādanam||39-40||
Adhikarana 15 (41-45) · Śloka 45
kapilānāṁ gavāṁ mūtraṁ nāvanaṁ paramaṁ hitam|
śvaśr̥gālabiḍālānāṁ siṁhādīnāṁ ca śasyatē||41||
bhārgī vacā nāgadantī śvētā śvētā viṣāṇikā|
jyōtiṣmatī nāgadantī pādōktā mūtrapēṣitāḥ||42||
yōgāstrayō'taḥ ṣaḍ bindūn pañca vā nāvayēdbhiṣak|
triphalāvyōṣapītadruyavakṣāraphaṇijjhakaiḥ||43||
śyāmāpāmārgakārañjaphalairmūtrē'tha bastajē|
sādhitaṁ nāvanaṁ tailamapasmāravināśanam||44||
pippalī vr̥ścikālī ca kuṣṭhaṁ ca lavaṇāni ca|
bhārgī ca cūrṇitaṁ nastaḥ kāryaṁ pradhamanaṁ param||45||
View original
कपिलानां गवां मूत्रं नावनं परमं हितम्|
श्वशृगालबिडालानां सिंहादीनां च शस्यते||४१||
भार्गी वचा नागदन्ती श्वेता श्वेता विषाणिका|
ज्योतिष्मती नागदन्ती पादोक्ता मूत्रपेषिताः||४२||
योगास्त्रयोऽतः षड् बिन्दून् पञ्च वा नावयेद्भिषक्|
त्रिफलाव्योषपीतद्रुयवक्षारफणिज्झकैः||४३||
श्यामापामार्गकारञ्जफलैर्मूत्रेऽथ बस्तजे|
साधितं नावनं तैलमपस्मारविनाशनम्||४४||
पिप्पली वृश्चिकाली च कुष्ठं च लवणानि च|
भार्गी च चूर्णितं नस्तः कार्यं प्रधमनं परम्||४५||
kapilānāṁ gavāṁ mūtrē viśēṣakarī śaktirbhavatīti āptavacanādunnīyatē| siṁhādīnāṁ ca śasyatē ityatra mūtramiti yōjyam| bhārgītyādau nāgadantī kāṣṭhapāṭalā| śvētā śvētāparājitā śvētasyandā| śvētā viṣāṇikā śatāvarī| triphalētyādau pītadru dēvadāru| lavaṇāni saindhavādīni pañca, kiṁvā lavaṇavargōktāni sarvāṇyēva yathālābhaṁ grāhyāṇi||41-45||
Adhikarana 16 (46-49) · Śloka 49
kāyasthāṁ śāradānmudgānmustōśīrayavāṁstathā|
savyōṣān bastamūtrēṇa piṣṭvā vartīḥ prakalpayēt||46||
apasmārē tathōnmādē sarpadaṣṭē garārditē|
viṣapītē jalamr̥tē caitāḥ syuramr̥tōpamāḥ||47||
mustaṁ vayaḥsthāṁ triphalāṁ kāyasthāṁ hiṅgu śādvalam|
vyōṣaṁ māṣān yavānmūtrairbāstamaiṣārṣabhaistribhiḥ||48||
piṣṭvā kr̥tvā ca tāṁ vartimapasmārē prayōjayēt|
kilāsē ca tathōnmādē jvarēṣu viṣamēṣu ca||49||
View original
कायस्थां शारदान्मुद्गान्मुस्तोशीरयवांस्तथा|
सव्योषान् बस्तमूत्रेण पिष्ट्वा वर्तीः प्रकल्पयेत्||४६||
अपस्मारे तथोन्मादे सर्पदष्टे गरार्दिते|
विषपीते जलमृते चैताः स्युरमृतोपमाः||४७||
मुस्तं वयःस्थां त्रिफलां कायस्थां हिङ्गु शाद्वलम्|
व्योषं माषान् यवान्मूत्रैर्बास्तमैषार्षभैस्त्रिभिः||४८||
पिष्ट्वा कृत्वा च तां वर्तिमपस्मारे प्रयोजयेत्|
किलासे च तथोन्मादे ज्वरेषु विषमेषु च||४९||
kāyasthāmityādau śāradānmudgāniti haritamudgān, tē hi prāyaḥ śaradi bhavanti| vartiḥ nētrāñjanavartiḥ| viṣapītē iti pītaviṣē| jalamajjanēna mr̥ta iva iti jalamr̥taḥ, tasya lakṣaṇaṁ- “viṣṭabdhapāyumūrdhākṣamādhmātōdaramēhanam| vidyājjalamr̥taṁ jantuṁ śītapādakarānanam” iti| bāstamaiṣārṣabhairiti chāgamēṣavr̥ṣabhasambhavaiḥ||46-49||
Adhikarana 17 (50-52) · Śloka 52
puṣyōddhr̥taṁ śunaḥ pittamapasmāraghnamañjanam|
tadēva sarpiṣā yuktaṁ dhūpanaṁ paramaṁ matam||50||
nakulōlūkamārjāragr̥dhrakīṭāhikākajaiḥ|
tuṇḍaiḥ pakṣaiḥ purīṣaiśca dhūpanaṁ kārayēdbhiṣak||51||
ābhiḥ kriyābhiḥ siddhābhirhr̥dayaṁ samprabudhyatē|
srōtāṁsi cāpi śudhyanti tataḥ sañjñāṁ sa vindati||52||
View original
पुष्योद्धृतं शुनः पित्तमपस्मारघ्नमञ्जनम्|
तदेव सर्पिषा युक्तं धूपनं परमं मतम्||५०||
नकुलोलूकमार्जारगृध्रकीटाहिकाकजैः|
तुण्डैः पक्षैः पुरीषैश्च धूपनं कारयेद्भिषक्||५१||
आभिः क्रियाभिः सिद्धाभिर्हृदयं सम्प्रबुध्यते|
स्रोतांसि चापि शुध्यन्ति ततः सञ्ज्ञां स विन्दति||५२||
puṣyōddhr̥tamiti puṣyanakṣatrē gr̥hītam| kīṭaḥ vr̥ścikādiḥ||50-52||
Adhikarana 18 (53) · Śloka 53
yasyānubandhastvāganturdōṣaliṅgādhikākr̥tiḥ|
dr̥śyēta tasya kāryaṁ syādāgantūnmādabhēṣajam||53||
View original
यस्यानुबन्धस्त्वागन्तुर्दोषलिङ्गाधिकाकृतिः|
दृश्येत तस्य कार्यं स्यादागन्तून्मादभेषजम्||५३||
sampratyapasmārē sūtrēṇānubandhaliṅgacikitsāmāha- yasyētyādi| dōṣaliṅgādhikākr̥tiriti apasmārōktadōṣaliṅgēbhyō'dhikā''gantūnmādasadr̥śī ākr̥tiryasya sa tathā; tēnāgantuliṅgaṁ dōṣajēṣu bhavati, naca dōṣaliṅgaṁ vinā''gantuliṅgatā sambhavati; tataścāgantvapasmāraḥ pr̥thaṅ na bhavati, kintu dōṣajasyānubandharūpaḥ paścātkālīnaḥ sa āgantuḥ; tēna “catvārō'pasmārāḥ” (sū.a.19) iti yaduktaṁ tasyāganturanubandhō bhavatyēva kadāciditi| anēnānubandharūpataiva bhūtāpasmārē darśitā; na tūnmādavat svātantryēṇa kartavyaṁ bhūtānām| anyatrāpyuktam- “apasmārō mahāvyādhiḥ sa syāddōṣata ēva tu” iti| anyē tu bhīmadantādayaḥ svatantrāgantvapasmāralakṣaṇacikitsānirdēśārthamatra granthaṁ varṇayanti; na saṅkhyāniyamaśca dōṣajāpasmārāṇāmēvaṁ bhavati||53||
Adhikarana 19 (54-63) · Śloka 63
anantaramuvācēdamagnivēśaḥ kr̥tāñjaliḥ|
bhagavan! prāk samuddiṣṭaḥ ślōkasthānē mahāgadaḥ||54||
atattvābhinivēśō yastaddhētvākr̥tibhēṣajam|
tatra nōktamataḥ śrōtumicchāmi tadihōcyatām||55||
śuśrūṣavē vacaḥ śrutvā śiṣyāyāha punarvasuḥ|
mahāgadaṁ saumya! śr̥ṇu sahētvākr̥tibhēṣajam||56||
malināhāraśīlasya vēgān prāptānnigr̥hṇataḥ|
śītōṣṇasnigdharūkṣādyairhētubhiścātisēvitaiḥ||57||
hr̥dayaṁ samupāśritya manōbuddhivahāḥ sirāḥ|
dōṣāḥ sandūṣya tiṣṭhanti rajōmōhāvr̥tātmanaḥ||58||
rajastamōbhyāṁ vr̥ddhābhyāṁ buddhau manasi cāvr̥tē|
hr̥dayē vyākulē dōṣairatha mūḍhō'lpacētanaḥ ||59||
viṣamāṁ kurutē buddhiṁ nityānityē hitāhitē|
atattvābhinivēśaṁ tamāhurāptā mahāgadam||60||
snēhasvēdōpapannaṁ taṁ saṁśōdhya vamanādibhiḥ|
kr̥tasaṁsarjanaṁ mēdhyairannapānairupācarēt||61||
brāhmīsvarasayuktaṁ yat pañcagavyamudāhr̥tam|
tat sēvyaṁ śaṅkhapuṣpī ca yacca mēdhyaṁ rasāyanam||62||
suhr̥daścānukūlāstaṁ svāptā dharmārthavādinaḥ|
saṁyōjayēyurvijñānadhairyasmr̥tisamādhibhiḥ ||63||
View original
अनन्तरमुवाचेदमग्निवेशः कृताञ्जलिः|
भगवन्! प्राक् समुद्दिष्टः श्लोकस्थाने महागदः||५४||
अतत्त्वाभिनिवेशो यस्तद्धेत्वाकृतिभेषजम्|
तत्र नोक्तमतः श्रोतुमिच्छामि तदिहोच्यताम्||५५||
शुश्रूषवे वचः श्रुत्वा शिष्यायाह पुनर्वसुः|
महागदं सौम्य! शृणु सहेत्वाकृतिभेषजम्||५६||
मलिनाहारशीलस्य वेगान् प्राप्तान्निगृह्णतः|
शीतोष्णस्निग्धरूक्षाद्यैर्हेतुभिश्चातिसेवितैः||५७||
हृदयं समुपाश्रित्य मनोबुद्धिवहाः सिराः|
दोषाः सन्दूष्य तिष्ठन्ति रजोमोहावृतात्मनः||५८||
रजस्तमोभ्यां वृद्धाभ्यां बुद्धौ मनसि चावृते|
हृदये व्याकुले दोषैरथ मूढोऽल्पचेतनः ||५९||
विषमां कुरुते बुद्धिं नित्यानित्ये हिताहिते|
अतत्त्वाभिनिवेशं तमाहुराप्ता महागदम्||६०||
स्नेहस्वेदोपपन्नं तं संशोध्य वमनादिभिः|
कृतसंसर्जनं मेध्यैरन्नपानैरुपाचरेत्||६१||
ब्राह्मीस्वरसयुक्तं यत् पञ्चगव्यमुदाहृतम्|
तत् सेव्यं शङ्खपुष्पी च यच्च मेध्यं रसायनम्||६२||
सुहृदश्चानुकूलास्तं स्वाप्ता धर्मार्थवादिनः|
संयोजयेयुर्विज्ञानधैर्यस्मृतिसमाधिभिः ||६३||
asmin pradēśē saindhavāḥ kāśmīrāśca ‘bhagavan’ ityādinā'tattvābhinivēśasya lakṣaṇacikitsāgranthaṁ paṭhanti; sa cānārṣa iti vr̥ddhāḥ||54-63||
Adhikarana 20 (64-65) · Śloka 65
prayuñjyāttailalaśunaṁ payasā vā śatāvarīm|
brāhmīrasaṁ kuṣṭharasaṁ vacāṁ vā madhusaṁyutām||64||
duścikitsyō hyapasmāraścirakārī kr̥tāspadaḥ |
tasmādrasāyanairēnaṁ prāyaśaḥ samupācarēt||65||
View original
प्रयुञ्ज्यात्तैललशुनं पयसा वा शतावरीम्|
ब्राह्मीरसं कुष्ठरसं वचां वा मधुसंयुताम्||६४||
दुश्चिकित्स्यो ह्यपस्मारश्चिरकारी कृतास्पदः |
तस्माद्रसायनैरेनं प्रायशः समुपाचरेत्||६५||
tailalaśunādayaḥ pañca yōgāḥ| anēna cirakāriṇīṁ cikitsāṁ darśayati||64-65||
Adhikarana 21 (66) · Śloka 66
jalāgnidrumaśailēbhyō viṣamēbhyaśca taṁ sadā|
rakṣēdunmādinaṁ caiva sadyaḥ prāṇaharā hi tē||66||
View original
जलाग्निद्रुमशैलेभ्यो विषमेभ्यश्च तं सदा|
रक्षेदुन्मादिनं चैव सद्यः प्राणहरा हि ते||६६||
jalāgnītyādinā jalādisānnidhyē yadi vēgō bhavatyapasmārasya tadā maraṇamēva bhavatīti darśayati||66||
Adhikarana 22 (67-68) · Śloka 68
tatra ślōkau- hētuṁ kurvantyapasmāraṁ dōṣāḥ prakupitā yathā|
sāmānyataḥ pr̥thaktvācca liṅgaṁ tēṣāṁ ca bhēṣajam||67||
mahāgadasamutthānaṁ liṅgaṁ cōvāca sauṣadham|
munirvyāsasamāsābhyāmapasmāracikitsitē ||68||
View original
तत्र श्लोकौ- हेतुं कुर्वन्त्यपस्मारं दोषाः प्रकुपिता यथा|
सामान्यतः पृथक्त्वाच्च लिङ्गं तेषां च भेषजम्||६७||
महागदसमुत्थानं लिङ्गं चोवाच सौषधम्|
मुनिर्व्याससमासाभ्यामपस्मारचिकित्सिते ||६८||
saṅgrahē kurvantītyādinā samprāptiṁ gr̥hṇāti||67-68||
Adhikarana puShpikA · Śloka 10
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē'prāptē dr̥ḍhabalasampūritē cikitsāsthānē'pasmāracikitsitaṁ nāma daśamō'dhyāyaḥ||10||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृतेऽप्राप्ते दृढबलसम्पूरिते चिकित्सास्थानेऽपस्मारचिकित्सितं नाम दशमोऽध्यायः||१०||
iti śrīcakrapāṇidattakr̥tāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ cikitsāsthānē'pasmāracikitsitaṁ nāma daśamō'dhyāyaḥ||10||