Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō'tīsāracikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातोऽतीसारचिकित्सितं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
agnibalahānisāmānyād grahaṇīdōṣacikitsitamanu atīsāracikitsitē vaktavyē upōdghātāyātaiḥ pāṇḍurōgādibhirvyavadhānaṁ kr̥taṁ, samprati tu yathōktōpōdghātāyātapāṇḍurōgādīnabhidhāya prakr̥tamēvātīsāracikitsitamucyatē||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
bhagavantaṁ khalvātrēyaṁ kr̥tāhnikaṁ hutāgnihōtramāsīnamr̥ṣigaṇaparivr̥tamuttarē himavataḥ pārśvē vinayādupētyābhivādya cāgnivēśa uvāca- bhagavan! atīsārasya prāgutpattinimittalakṣaṇōpaśamanāni prajānugrahārthamākhyātumarhasīti||3||
View original
भगवन्तं खल्वात्रेयं कृताह्निकं हुताग्निहोत्रमासीनमृषिगणपरिवृतमुत्तरे हिमवतः पार्श्वे विनयादुपेत्याभिवाद्य चाग्निवेश उवाच- भगवन्! अतीसारस्य प्रागुत्पत्तिनिमित्तलक्षणोपशमनानि प्रजानुग्रहार्थमाख्यातुमर्हसीति||३||
prāgutpattiriti prākkālōtpattiḥ||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
atha bhagavān punarvasurātrēyastadagnivēśavacanamanuniśamyōvāca- śrūyatāmagnivēśa! sarvamētadakhilēna vyākhyāyamānam|
ādikālē khalu yajñēṣu paśavaḥ samālabhanīyā babhūvurnālambhāya prakriyantē sma|
tatō dakṣayajñaṁ pratyavarakālaṁ manōḥ putrāṇāṁ nariṣyannābhāgēkṣvākunr̥gaśaryātyādīnāṁ kratuṣu paśūnāmēvābhyanujñānāt paśavaḥ prōkṣaṇamavāpuḥ|
ataśca pratyavarakālaṁ pr̥ṣadhrēṇa dīrghasatrēṇa yajatā paśūnāmalābhādgavāmālambhaḥ pravartitaḥ|
taṁ dr̥ṣṭvā pravyathitā bhūtagaṇāḥ, tēṣāṁ cōpayōgādupākr̥tānāṁ gavāṁ gauravādauṣṇyādasātmyatvādaśastōpayōgāccōpahatāgnīnāmupahatamanasāṁ cātīsāraḥ pūrvamutpannaḥ pr̥ṣadhrayajñē||4||
View original
अथ भगवान् पुनर्वसुरात्रेयस्तदग्निवेशवचनमनुनिशम्योवाच- श्रूयतामग्निवेश! सर्वमेतदखिलेन व्याख्यायमानम्|
आदिकाले खलु यज्ञेषु पशवः समालभनीया बभूवुर्नालम्भाय प्रक्रियन्ते स्म|
ततो दक्षयज्ञं प्रत्यवरकालं मनोः पुत्राणां नरिष्यन्नाभागेक्ष्वाकुनृगशर्यात्यादीनां क्रतुषु पशूनामेवाभ्यनुज्ञानात् पशवः प्रोक्षणमवापुः|
अतश्च प्रत्यवरकालं पृषध्रेण दीर्घसत्रेण यजता पशूनामलाभाद्गवामालम्भः प्रवर्तितः|
तं दृष्ट्वा प्रव्यथिता भूतगणाः, तेषां चोपयोगादुपाकृतानां गवां गौरवादौष्ण्यादसात्म्यत्वादशस्तोपयोगाच्चोपहताग्नीनामुपहतमनसां चातीसारः पूर्वमुत्पन्नः पृषध्रयज्ञे||४||
ādikālē iti kr̥tayugē| samālabhanīyā iti mantrēṇa abhimantryaiva parityājyā babhūvuḥ; na ālambhārthaṁ prakriyantē sma iti ālambhāya māraṇāya na prakriyantē sma na saṁskriyantē sma ityarthaḥ| nariṣyannābhāgādimanuputrēṣvēkamēva manuputramudāhārya yadyādiśabdaḥ kriyatē tadā tēṣāṁ kvacidanyatra samudāyēna pāṭhāt buddhibhramaḥ syāt, tēna sākṣājjñānārthaṁ katipayē paṭhitāḥ; apaṭhitāścādiśabdēna prakāravācinā itihāsajñānārthaṁ purāṇēṣūnnēyāḥ| paśūnāmabhyanujñānāditi paśūnāmēva prēraṇayā; prēraṇā caiṣāṁ viśiṣṭāpūrvōtpādārthamēvōcyatē āgamēṣu- ‘kratvarthahiṁsāyāṁ vadhakavadhyayōrubhayōrapi mahatpuṇyamutpadyatē’ iti; kiṁvā paśūnāmēvābhyanujñānāditi vēdē paśūnāṁ vadhyatvēnābhyanujñānāt| prōkṣaṇamiti vidhipūrvakaṁ māraṇam| pr̥ṣadhraḥ rājaviśēṣaḥ| dīrghasatrēṇēti dīrghakālanirvartyēna| vyathitā iti adr̥ṣṭapūrvaṁ gavāṁ vadhaṁ dr̥ṣṭvā duḥkhitāḥ santaḥ| upākr̥tānāmiti abhimantrya hatānām| uktaṁ hi- “upākr̥taḥ paśurasau yō'bhimantrya kratau hataḥ” iti| anēna ca prāgutpattinidarśanēna mānasōpaghātō gurvādisēvā cātīsārakāraṇaṁ bhavatītyupadarśyatē||4||
Adhikarana 4 (5) · Śloka 5
athāvarakālaṁ vātalasya vātātapavyāyāmātimātraniṣēviṇō rūkṣālpapramitāśinastīkṣṇamadyavyavāyanityasyōdāvartayataśca vēgān vāyuḥ prakōpamāpadyatē, paktā cōpahanyatē; sa vāyuḥ kupitō'gnāvupahatē mūtrasvēdau purīṣāśayamupahr̥tya, tābhyāṁ purīṣaṁ dravīkr̥tya, atīsārāya prakalpatē|
tasya rūpāṇi- vijjalamāmaṁ viplutamavasādi rūkṣaṁ dravaṁ saśūlamāmagandhamīṣacchabdamaśabdaṁ vā vibaddhamūtravātamatisāryatē purīṣaṁ, vāyuścāntaḥkōṣṭhē saśabdaśūlastiryak carati vibaddha ityāmātisārō vātāt|
pakvaṁ vā vibaddhamalpālpaṁ saśabdaṁ saśūlaphēnapicchāparikartikaṁ hr̥ṣṭarōmā viniḥśvasañ śuṣkamukhaḥ kaṭyūrutrikajānupr̥ṣṭhapārśvaśūlī bhraṣṭagudō muhurmuhurvigrathitamupavēśyatē purīṣaṁ vātāt; tamāhuranugrathitamityēkē, vātānugrathitavarcastvāt||5||
View original
अथावरकालं वातलस्य वातातपव्यायामातिमात्रनिषेविणो रूक्षाल्पप्रमिताशिनस्तीक्ष्णमद्यव्यवायनित्यस्योदावर्तयतश्च वेगान् वायुः प्रकोपमापद्यते, पक्ता चोपहन्यते; स वायुः कुपितोऽग्नावुपहते मूत्रस्वेदौ पुरीषाशयमुपहृत्य, ताभ्यां पुरीषं द्रवीकृत्य, अतीसाराय प्रकल्पते|
तस्य रूपाणि- विज्जलमामं विप्लुतमवसादि रूक्षं द्रवं सशूलमामगन्धमीषच्छब्दमशब्दं वा विबद्धमूत्रवातमतिसार्यते पुरीषं, वायुश्चान्तःकोष्ठे सशब्दशूलस्तिर्यक् चरति विबद्ध इत्यामातिसारो वातात्|
पक्वं वा विबद्धमल्पाल्पं सशब्दं सशूलफेनपिच्छापरिकर्तिकं हृष्टरोमा विनिःश्वसञ् शुष्कमुखः कट्यूरुत्रिकजानुपृष्ठपार्श्वशूली भ्रष्टगुदो मुहुर्मुहुर्विग्रथितमुपवेश्यते पुरीषं वातात्; तमाहुरनुग्रथितमित्येके, वातानुग्रथितवर्चस्त्वात्||५||
athētyādinā vātātīsārādīnāṁ pr̥thaṅnimittalakṣaṇē brūtē| vātalasyētyanēna vātaprakr̥tiṁ prāpya vātātapādīnāṁ vātātīsārajananē sāmarthyātiśayō darśyatē; tēnānyaprakr̥tērapi vātātapādayō'tīsārasya kāraṇaṁ bhavantīti jñēyam| ēvaṁ pittalaślēṣmalaśabdayōrapi tātparyaṁ vyākhyēyam| pramitāśanam atītakālāśanam| vēgānudāvartayata iti udvr̥ttamāvartayatō vēgānityarthaḥ| purīṣāśayamupahr̥tyēti pakvāśayaṁ nītvā| tābhyāmiti mūtrasvēdābhyām| tasya rūpāṇītyādinā āmavātātīsāralakṣaṇamāha| āmamiti āmānugatam | viplutamiti prasaraṇaśīlam| avasādīti bhūmau patitaṁ līnaṁ bhavati| pakvaṁ vētyādinā pakvavātātisāramāha| viniḥśvasinniti śabdaṁ kurvan| tamāhuranugrathitamiti vigrathitapurīṣātisārāvasthāṁ prāptaṁ vātātisāram| vātagrathitavarcastvādityanēna yatra pakvavātātisārē'pi vātānugrathitavarcastvaṁ na bhavati nāsāvanugrathitasañjña iti darśayati||5||
Adhikarana 5 (6) · Śloka 6
pittalasya punaramlalavaṇakaṭukakṣārōṣṇatīkṣṇātimātraniṣēviṇaḥ pratatāgnisūryasantāpōṣṇamārutōpahatagātrasya krōdhērṣyābahulasya pittaṁ prakōpamāpadyatē|
tat prakupitaṁ dravatvādūṣmāṇamupahatya purīṣāśayavisr̥tamauṣṇyād dravatvāt saratvācca bhittvā purīṣamatisārāya prakalpatē|
tasya rūpāṇi- hāridraṁ haritaṁ nīlaṁ kr̥ṣṇaṁ raktapittōpahitamatidurgandhamatisāryatē purīṣaṁ, tr̥ṣṇādāhasvēdamūrcchāśūlabradhnasantāpapākaparīta iti pittātisāraḥ||6||
View original
पित्तलस्य पुनरम्ललवणकटुकक्षारोष्णतीक्ष्णातिमात्रनिषेविणः प्रतताग्निसूर्यसन्तापोष्णमारुतोपहतगात्रस्य क्रोधेर्ष्याबहुलस्य पित्तं प्रकोपमापद्यते|
तत् प्रकुपितं द्रवत्वादूष्माणमुपहत्य पुरीषाशयविसृतमौष्ण्याद् द्रवत्वात् सरत्वाच्च भित्त्वा पुरीषमतिसाराय प्रकल्पते|
तस्य रूपाणि- हारिद्रं हरितं नीलं कृष्णं रक्तपित्तोपहितमतिदुर्गन्धमतिसार्यते पुरीषं, तृष्णादाहस्वेदमूर्च्छाशूलब्रध्नसन्तापपाकपरीत इति पित्तातिसारः||६||
pittalasyētyādinā pittātisāramāha| dravatvādūṣmāṇamupahatyēti yadyapi pittamuṣṇamagnēḥ samānatayā vardhakaṁ bhavatīti yujyatē, tathā'pi dravatvādūṣmāṇamagnirūpaṁ hantītyarthaḥ| purīṣāśayavisr̥tamiti purīṣāśayagataṁ pittam| bradhnaḥ gudaḥ||6||
Adhikarana 6 (7) · Śloka 7
ślēṣmalasya tu gurumadhuraśītasnigdhōpasēvinaḥ sampūrakasyācintayatō divāsvapnaparasyālasasya ślēṣmā prakōpamāpadyatē|
sa svabhāvād gurumadhuraśītasnigdhaḥ srastō'gnimupahatya saumyasvabhāvāt purīṣāśayamupahatyōpaklēdya purīṣamatisārāya kalpatē|
tasya rūpāṇi- snigdhaṁ śvētaṁ picchilaṁ tantumadāmaṁ guru durgandhaṁ ślēṣmōpahitamanubaddhaśūlamalpālpamabhīkṣṇamatisāryatē sapravāhikaṁ, gurūdaragudabastivaṅkṣaṇadēśaḥ kr̥tē'pyakr̥tasañjñaḥ salōmaharṣaḥ sōtklēśō nidrālasyaparītaḥ sadanō'nnadvēṣī cēti ślēṣmātisāraḥ||7||
View original
श्लेष्मलस्य तु गुरुमधुरशीतस्निग्धोपसेविनः सम्पूरकस्याचिन्तयतो दिवास्वप्नपरस्यालसस्य श्लेष्मा प्रकोपमापद्यते|
स स्वभावाद् गुरुमधुरशीतस्निग्धः स्रस्तोऽग्निमुपहत्य सौम्यस्वभावात् पुरीषाशयमुपहत्योपक्लेद्य पुरीषमतिसाराय कल्पते|
तस्य रूपाणि- स्निग्धं श्वेतं पिच्छिलं तन्तुमदामं गुरु दुर्गन्धं श्लेष्मोपहितमनुबद्धशूलमल्पाल्पमभीक्ष्णमतिसार्यते सप्रवाहिकं, गुरूदरगुदबस्तिवङ्क्षणदेशः कृतेऽप्यकृतसञ्ज्ञः सलोमहर्षः सोत्क्लेशो निद्रालस्यपरीतः सदनोऽन्नद्वेषी चेति श्लेष्मातिसारः||७||
ślēṣmalasyētyādinā ślēṣmātisāramāha| sampūrakasyēti atimātrāśanaśīlasya| ślēṣmaṇō'gnyupaghātē hētumāha- saumyasvabhāvāditi; saumyasyāgnērviruddhatvādupaghātaṁ karōtīti yuktamēvēti bhāvaḥ| purīṣāśayamupahatyēti purīṣāśayaṁ gatvā, hantērgatihiṁsārthakatvādatra gatyarthatā; kiṁvā purīṣāśayaśabdēna sthānēna sthānina upacārāt purīṣamēvōcyatē, yathā- ‘mañcāḥ krōśanti’ itivat, tataśca purīṣamupahatyēti sambandhaḥ| kr̥tē'pyakr̥tasañjña iti kr̥tē'pi vēgē na vēgaṁ kr̥taṁ budhyata ityarthaḥ| atra ca pittātisārē ślēṣmātisārē ca sāmatālakṣaṇaṁ yadyapi nōktaṁ, tathā'pi sāmavātātīsārasambandhakr̥tavijjalatvāmagandhitvaprakārairlakṣaṇaistayōrapyāmātisārarūpā'vasthā jñēyaiva| tathāhi cikitsāvasarē ‘pittātisāraṁ punarnidānōpaśayākr̥tibhirāmānvayaṁ viditvā’ ityādinā''mātisārē pr̥thak cikitsāṁ vakṣyati, ślēṣmātisārē tu sāmē nirāmē ca rūkṣōṣṇādirūpā cikitsā samānaivēti kr̥tvā pr̥thagāmaślēṣmātīsāracikitsā nōktā; kṣārapāṇinā sarvātisārāṇāmēva sāmatā pr̥thaguktā; vacanaṁ hi- “vātātisāraḥ sāmaśca saśūlaḥ phēnilastanuḥ| śyāvaḥ saśabdō durgandhō vibaddhō'lpālpa ēva ca|| ēvaṁ pittakaphē sāmamatīsāraṁ vinirdiśēt” iti| atrāpi prāsr̥tayōgikāyāṁ siddhau (si.a.8) sarvadōṣāṇāmēvāmasambandhāt pr̥thagbhēdā uktāḥ||7||
Adhikarana 7 (8) · Śloka 8
atiśītasnigdharūkṣōṣṇagurukharakaṭhinaviṣamaviruddhāsātmyabhōjanādabhōjanāt kālātītabhōjanād yatkiñcidabhyavaharaṇāt praduṣṭamadyapānīyapānādatimadyapānādasaṁśōdhanāt pratikarmaṇāṁ viṣamagamanādanupacārājjvalanādityapavanasalilātisēvanādasvapnā- datisvapnādvēgavidhāraṇādr̥tuviparyayādayathābalamārambhādbhayaśōkacittōdvēgātiyōgāt kr̥miśōṣajvarārśōvikārātikarṣaṇādvā vyāpannāgnēstrayō dōṣāḥ prakupitā bhūya ēvāgnimupahatya pakvāśayamanupraviśyātīsāraṁ sarvadōṣaliṅgaṁ janayanti||8||
View original
अतिशीतस्निग्धरूक्षोष्णगुरुखरकठिनविषमविरुद्धासात्म्यभोजनादभोजनात् कालातीतभोजनाद् यत्किञ्चिदभ्यवहरणात् प्रदुष्टमद्यपानीयपानादतिमद्यपानादसंशोधनात् प्रतिकर्मणां विषमगमनादनुपचाराज्ज्वलनादित्यपवनसलिलातिसेवनादस्वप्ना- दतिस्वप्नाद्वेगविधारणादृतुविपर्ययादयथाबलमारम्भाद्भयशोकचित्तोद्वेगातियोगात् कृमिशोषज्वरार्शोविकारातिकर्षणाद्वा व्यापन्नाग्नेस्त्रयो दोषाः प्रकुपिता भूय एवाग्निमुपहत्य पक्वाशयमनुप्रविश्यातीसारं सर्वदोषलिङ्गं जनयन्ति||८||
atiśītētyādinā tridōṣajātīsāramāha| atra ca śītādīnāṁ yathāsambhavaṁ vātādikartr̥tvaṁ jñēyaṁ; kiṁvā sarvēṣāmēva tridōṣakartr̥tvaṁ jñēyam| uktaṁ hi- “śamaprakōpau sarvēṣāṁ dōṣāṇāmagnisaṁśritau” (ci.a.5) iti| yatkiñcidabhyavaharaṇāditi pathyāpathyabhōjanāt| anupacārāditi pratikarmaṇāmēvāsamyagupacārādityarthaḥ| salilātisēvanādityatra avagāhādinā bāhyasēvanaṁ salilasyōcyatē, atipānaṁ tu prāgēvōktam| vyāpannāgnēriti vacanādyathōktahētūnāmagnivadhadvāraiva prāyastridōṣakartr̥tvaṁ darśayati||8||
Adhikarana 8 (9) · Śloka 9
api ca śōṇitādīn dhātūnatiprakr̥ṣṭaṁ dūṣayantō dhātudōṣasvabhāvakr̥tānatīsāravarṇānupadarśayanti|
tatra śōṇitādiṣu dhātuṣvatipraduṣṭēṣu hāridraharitanīlamāñjiṣṭhamāṁsadhāvanasannikāśaṁ raktaṁ kr̥ṣṇaṁ śvētaṁ varāhabhēdaḥsadr̥śamanubaddhavēdanamavēdanaṁ vā samāsavyatyāsādupavēśyatē śakr̥d grathitamāmaṁ sakr̥t, sakr̥dapi pakvamanatikṣīṇamāṁsaśōṇitabalō mandāgnirvihatamukharasaśca; tādr̥śamāturaṁ kr̥cchrasādhyaṁ vidyāt|
ēbhirvarṇairatisāryamāṇaṁ sōpadravamāturamasādhyō'yamiti pratyācakṣīta; tadyathā- pakvaśōṇitābhaṁ yakr̥tkhaṇḍōpamaṁ mēdōmāṁsōdakasannikāśaṁ dadhighr̥tamajjatailavasākṣīravēsavārābhamatinīlamatiraktamatikr̥ṣṇamudakamivācchaṁ punarmēcakābhamatisnigdhaṁ haritanīlakaṣāyavarṇaṁ karburamāvilaṁ picchilaṁ tantumadāmaṁ candrakōpagatamatikuṇapapūtipūyagandhyāmāmamatsyagandhi makṣikākāntaṁ kuthitabahudhātusrāvamalpapurīṣamapurīṣaṁ vā'tisāryamāṇaṁ tr̥ṣṇādāhajvarabhramatamakahikkāśvāsānubandhamativēdanamavēdanaṁ vā srastapakvagudaṁ patitagudavaliṁ muktanālamatikṣīṇabalamāṁsaśōṇitaṁ sarvaparvāsthiśūlinamarōcakāratipralāpasammōhaparītaṁ sahasōparatavikāramatisāriṇamacikitsyaṁ vidyāt; iti sannipātātisāraḥ||9||
View original
अपि च शोणितादीन् धातूनतिप्रकृष्टं दूषयन्तो धातुदोषस्वभावकृतानतीसारवर्णानुपदर्शयन्ति|
तत्र शोणितादिषु धातुष्वतिप्रदुष्टेषु हारिद्रहरितनीलमाञ्जिष्ठमांसधावनसन्निकाशं रक्तं कृष्णं श्वेतं वराहभेदःसदृशमनुबद्धवेदनमवेदनं वा समासव्यत्यासादुपवेश्यते शकृद् ग्रथितमामं सकृत्, सकृदपि पक्वमनतिक्षीणमांसशोणितबलो मन्दाग्निर्विहतमुखरसश्च; तादृशमातुरं कृच्छ्रसाध्यं विद्यात्|
एभिर्वर्णैरतिसार्यमाणं सोपद्रवमातुरमसाध्योऽयमिति प्रत्याचक्षीत; तद्यथा- पक्वशोणिताभं यकृत्खण्डोपमं मेदोमांसोदकसन्निकाशं दधिघृतमज्जतैलवसाक्षीरवेसवाराभमतिनीलमतिरक्तमतिकृष्णमुदकमिवाच्छं पुनर्मेचकाभमतिस्निग्धं हरितनीलकषायवर्णं कर्बुरमाविलं पिच्छिलं तन्तुमदामं चन्द्रकोपगतमतिकुणपपूतिपूयगन्ध्यामाममत्स्यगन्धि मक्षिकाकान्तं कुथितबहुधातुस्रावमल्पपुरीषमपुरीषं वाऽतिसार्यमाणं तृष्णादाहज्वरभ्रमतमकहिक्काश्वासानुबन्धमतिवेदनमवेदनं वा स्रस्तपक्वगुदं पतितगुदवलिं मुक्तनालमतिक्षीणबलमांसशोणितं सर्वपर्वास्थिशूलिनमरोचकारतिप्रलापसम्मोहपरीतं सहसोपरतविकारमतिसारिणमचिकित्स्यं विद्यात्; इति सन्निपातातिसारः||९||
apicētyādinā vikr̥tiviṣamasamavāyārabdhatridōṣajalakṣaṇamāha| atiprakr̥ṣṭaṁ pradūṣayanta iti atiprakr̥ṣṭaṁ yathā bhavati tathā pradūṣayanta ityarthaḥ| māṁsadhāvanaṁ māṁsaprakṣālanōdakam| samāsavyatyāsādupavēśyata iti samāsaḥ yathōktalakṣaṇānāṁ mēlakaḥ, vyatyāsaḥ amēlakaḥ| sakr̥diti kadācit| vigatarasaṁ mukhaṁ yasya sa virasamukhaḥ| ēbhiḥ vakṣyamāṇaiḥ| vēsavārābhaṁ vēsavārasadr̥śaṁ; tallakṣaṇaṁ ca “nirasthi piśitaṁ piṣṭaṁ” (su.sū.a.46) ityādinōktam| mēcakābhamiti snigdhakr̥ṣṇam| makṣikākāntamiti makṣikāpriyaṁ, ‘makṣikākrāntaṁ’ iti pāṭhē pakṣikāparītamityarthaḥ| tr̥ṣṇētyādinā sōpadravamityanēna sūcitānupadravānāha| muktanālamiti muktagudam| sahasōparatavikāratvaṁ yadyapi riṣṭē saṁśayitamaraṇamuktaṁ, tathā'pīhātīsāraṁ prāpya niścitamaraṇajñāpakatayōcyatē||9||
Adhikarana 9 (10) · Śloka 10
tamasādhyatāmasamprāptaṁ cikitsēd yathāpradhānōpakramēṇa hētūpaśayadōṣaviśēṣaparīkṣayā cēti||10||
View original
तमसाध्यतामसम्प्राप्तं चिकित्सेद् यथाप्रधानोपक्रमेण हेतूपशयदोषविशेषपरीक्षया चेति||१०||
yathāpradhānōpakramēṇēti dōṣatrayē yaḥ pradhānō bhavati tasyōpakramēṇētyarthaḥ| hētvādiparīkṣā cēhōttarakālabhāvinī, tēnātra viśiṣṭā cikitsaivōcyatē||10||
Adhikarana 10 (11) · Śloka 11
āgantū dvāvatīsārau mānasau bhayaśōkajau|
tattayōrlakṣaṇaṁ vāyōryadatīsāralakṣaṇam||11||
View original
आगन्तू द्वावतीसारौ मानसौ भयशोकजौ|
तत्तयोर्लक्षणं वायोर्यदतीसारलक्षणम्||११||
āgantū ityādinā bhayaśōkajāvatīsārau prāha| āgantū iti āgantuhētujanitabhayaśōkajau| mānasāviti mānasadōṣabhayaśōkajanitau| ētēna mānasatvamāgantutvaṁ cānayōrna virōdhi bhavati| anayōrlakṣaṇamatidēśēnāha- tattayōrlakṣaṇamityādinā||11||
Adhikarana 11 (12-13) · Śloka 13
mārutō bhayaśōkābhyāṁ śīghraṁ hi parikupyati|
tayōḥ kriyā vātaharī harṣaṇāśvāsanāni ca||12||
ityuktāḥ ṣaḍatīsārāḥ, sādhyānāṁ sādhanaṁ tvataḥ|
pravakṣyāmyanupūrvēṇa yathāvattannibōdhata||13||
View original
मारुतो भयशोकाभ्यां शीघ्रं हि परिकुप्यति|
तयोः क्रिया वातहरी हर्षणाश्वासनानि च||१२||
इत्युक्ताः षडतीसाराः, साध्यानां साधनं त्वतः|
प्रवक्ष्याम्यनुपूर्वेण यथावत्तन्निबोधत||१३||
kasmāt punarvātātisāralakṣaṇamanayōrbhavatītyāha- māruta ityādi| yasmād bhayaśōkajanitō'tra mārutaḥ kāraṇaṁ bhavati, tasmādvātātīsāralakṣaṇāni bhavantīti yuktamityarthaḥ| na cānayōrvātajanyatvēna vātajalakṣaṇayuktatvēna vātajēnaiva grahaṇamastviti vācyaṁ; yatō'nayōrvātajādbhinnā'pi cikitsā bhaviṣyati harṣaṇāśvāsanarūpā, cikitsābhēdārthamēva vyādhīnāṁ bhēdō'bhidhīyatē| kiñca, lakṣaṇabhēdō'pyatra ‘mārutaḥ śīghraṁ hi parikupyati’ ityanēnōktaḥ| yatō bhayaśōkajē'tīsārē śīghrakārī vāyurbhavatīti śīghraṁ kupyatīti padēnōcyatē; tēna nidānānantaraṁ jhaṭiti utpāda ēvātra viśiṣṭamapi lakṣaṇam| sannipātātisārē bhayaśōkau kāraṇatvēnōktau, tau hi hētvantarasahitau tatra kāraṇaṁ bhavata iti naikakāraṇatā tridōṣajabhayaśōkajānām| bhayaśōkajayōśca yadyapi tulyaṁ lakṣaṇamihōktaṁ, tathā'pi cikitsābhēdāttayōrbhēda uktaḥ; tathāhi- bhayajē āśvāsanaṁ, śōkajē harṣaṇamiti cikitsābhēdaḥ| suśrutē tu- “taistairbhāvaiḥ śōcatō'lpāśanasya bāṣpōṣmā vai vahnimāviśya jantōḥ” (su.u.ta.a.40) ityādinā śōkajaḥ prabandhēnōktaḥ, sa ihōktaśōkajādanya ēva viśiṣṭahētujanyaḥ, iha tvasau sānnipātikē'varuddhō jñēyaḥ| tathāhi- tatra bāṣpōṣmaṇō'pi kāraṇatvamuktaṁ, tēna śōkānaśanatō vāyuḥ bāṣpōṣmaṇā ca pittakaphāvapi tatra kāraṇatvēna darśitau, ata ēva ca tasyāsādhyatvamapi tatrōktam; atrāpi ca tridōṣajē śōkō'pi kāraṇatvēnōktaḥ| yastu suśrutē “annājīrṇāt pradrutāḥ” (su.u.ta.a.40) ityādinā'jīrṇajaḥ pr̥thaguktaḥ, tasyēhōktatridōṣajē'varōdhō vyakta ēva; yatastatraiva ‘dōṣāḥ’ iti bahuvacanēna annājīrṇasya tridōṣakāraṇatvamuktaṁ, ihāpi ca ‘vyāpannē'gnau’ ityanēna agnimāndyajanitājīrṇasya tridōṣajātisārē kāraṇatvamuktamēva; tēna suśrutōktasarvātisārāvarōdhō'tra jñēyaḥ||12-13||
Adhikarana 12 (14-19) · Śloka 19
dōṣāḥ sannicitā yasya vidagdhāhāramūrcchitāḥ|
atīsārāya kalpantē bhūyastān sampravartayēt||14||
na tu saṅgrahaṇaṁ dēyaṁ pūrvamāmātisāriṇē|
vibadhyamānāḥ prāgdōṣā janayantyāmayān bahūn||15||
daṇḍakālasakādhmānagrahaṇyarśōgadāṁstathā|
śōthapāṇḍvāmayaplīhakuṣṭhagulmōdarajvarān||16||
tasmādupēkṣētōtkliṣṭān vartamānān svayaṁ malān|
kr̥cchraṁ vā vahatāṁ dadyādabhayāṁ sampravartinīm||17||
tayā pravāhitē dōṣē praśāmyatyudarāmayaḥ|
jāyatē dēhalaghutā jaṭharāgniśca vardhatē||18||
pramathyāṁ madhyadōṣāṇāṁ dadyāddīpanapācanīm|
laṅghanaṁ cālpadōṣāṇāṁ praśastamatisāriṇām||19||
View original
दोषाः सन्निचिता यस्य विदग्धाहारमूर्च्छिताः|
अतीसाराय कल्पन्ते भूयस्तान् सम्प्रवर्तयेत्||१४||
न तु सङ्ग्रहणं देयं पूर्वमामातिसारिणे|
विबध्यमानाः प्राग्दोषा जनयन्त्यामयान् बहून्||१५||
दण्डकालसकाध्मानग्रहण्यर्शोगदांस्तथा|
शोथपाण्ड्वामयप्लीहकुष्ठगुल्मोदरज्वरान्||१६||
तस्मादुपेक्षेतोत्क्लिष्टान् वर्तमानान् स्वयं मलान्|
कृच्छ्रं वा वहतां दद्यादभयां सम्प्रवर्तिनीम्||१७||
तया प्रवाहिते दोषे प्रशाम्यत्युदरामयः|
जायते देहलघुता जठराग्निश्च वर्धते||१८||
प्रमथ्यां मध्यदोषाणां दद्याद्दीपनपाचनीम्|
लङ्घनं चाल्पदोषाणां प्रशस्तमतिसारिणाम्||१९||
dōṣāḥ sannicitā ityādinā cikitsāmāha| vidagdhaśabdēnātrāpakvāhāravācinā caturvidhamapyāmaṁ, vidagdhaṁ, viṣṭabdhaṁ, rasaśēṣaṁ cājīrṇaṁ gr̥hyatē| sampravartayēdityanēna pravartamānasyōpēkṣayā pravartanaṁ, tathā stōkaṁ vahatāṁ virēcanayōgāt pravartanaṁ; yadvakṣyati- ‘kr̥cchraṁ vā vahatāṁ dadyādabhayāṁ sampravartinīm’ iti| na tu saṅgrahaṇaṁ pūrvaṁ dēyamāmātisāriṇē ityatra pūrvamiti viśēṣaṇēnōttarakālaṁ dēyamāmātīsārē saṅgrahaṇaṁ darśayati| prathamaṁ cāmātīsārasyōpēkṣayā virēcanadānēna pravartanamuktamiti virōdhē iyaṁ vyavasthā- yat pravr̥ddhē āmē balavati ca puruṣē pravartanamēva kartavyaṁ, yadā tu durbalaḥ pumān kṣīṇaścāmastadā prathamamupēkṣayā pravartanaṁ kr̥tvā saṅgrahaṇaṁ kartavyaṁ; tasyāṁ hyavasthāyāmasaṅgrahaṇē āturasya balabhraṁśānmaraṇamēva syāt| anyē tu pūrvaṁ saṅgrahaṇaṁ na dēyamiti pradhānamambaṣṭhāśālmalakuṭajatvagādisaṅgrahaṇaṁ na dēyaṁ, mustōdīcyādi tu pācanasaṅgrahaṇaṁ dēyamiti varṇayanti| iyaṁ cāmātisāracikitsā sarvāmātisārāṇāṁ sādhāraṇī jñēyā| kr̥cchraṁ vā vahatāmiti savibandhaṁ vahatām| pramathyāmiti pācanadīpanīyaṁ kaṣāyaṁ; pramathyāśabdō hi vr̥ddhaparamparayā pācanadīpanakaṣāyē vaidyakaśāstrē paribhāṣitaḥ śrūyatē; yathā- viḍaṅgakaṣāyaḥ śaikharikakaṣāyaśabdēna vaidyairucyatē| bahudōṣē pravartanaṁ, tathā madhyadōṣē pramathyōktā, alpadōṣē ca sāmē prathamakartavyamāha- laṅghanamityādi||14-19||
Adhikarana 13 (20-22) · Śloka 22
pippalī nāgaraṁ dhānyaṁ bhūtīkamabhayā vacā|
hrīvēraṁ bhadramustāni bilvaṁ nāgaradhānyakam||20||
pr̥śniparṇī śvadaṁṣṭrā ca samaṅgā kaṇṭakārikā|
tisraḥ pramathyā vihitāḥ ślōkārdhairatisāriṇām||21||
vacāprativiṣābhyāṁ vā mustaparpaṭakēna vā|
hrīvēraśr̥ṅgavērābhyāṁ pakvaṁ vā pāyayējjalam||22||
View original
पिप्पली नागरं धान्यं भूतीकमभया वचा|
ह्रीवेरं भद्रमुस्तानि बिल्वं नागरधान्यकम्||२०||
पृश्निपर्णी श्वदंष्ट्रा च समङ्गा कण्टकारिका|
तिस्रः प्रमथ्या विहिताः श्लोकार्धैरतिसारिणाम्||२१||
वचाप्रतिविषाभ्यां वा मुस्तपर्पटकेन वा|
ह्रीवेरशृङ्गवेराभ्यां पक्वं वा पाययेज्जलम्||२२||
tisraḥ pramathyā iti yathākramaṁ kaphapittavātēṣu vibhajya dēyā iti vadanti; tathā vacāprativiṣādivihitāni trīṇyapi jalāni kaphapittavātēṣu yathākramaṁ vadanti| ṣaḍaṅgavidhinā'tra jalasādhanaṁ jñēyam||20-22||
Adhikarana 14 (23-25) · Śloka 25
yuktē'nnakālē kṣutkṣāmaṁ laghūnyannāni bhōjayēt|
tathā sa śīghramāpnōti rucimagnibalaṁ balam||23||
takrēṇāvantisōmēna yavāgvā tarpaṇēna vā|
surayā madhunā cādau yathāsātmyamupācarēt||24||
yavāgūbhirvilēpībhiḥ khaḍairyūṣai rasaudanaiḥ|
dīpanagrāhisaṁyuktaiḥ kramaśca syādataḥ param||25||
View original
युक्तेऽन्नकाले क्षुत्क्षामं लघून्यन्नानि भोजयेत्|
तथा स शीघ्रमाप्नोति रुचिमग्निबलं बलम्||२३||
तक्रेणावन्तिसोमेन यवाग्वा तर्पणेन वा|
सुरया मधुना चादौ यथासात्म्यमुपाचरेत्||२४||
यवागूभिर्विलेपीभिः खडैर्यूषै रसौदनैः|
दीपनग्राहिसंयुक्तैः क्रमश्च स्यादतः परम्||२५||
yuktē'nnakālē iti samyagbubhukṣākālē| avantisōmaṁ kāñjikam| kāñjikatakradīnāṁ ca dravāṇāṁ tarpaṇālōḍanārthamihābhidhānam| yavāgūrviraladravā vilēpī bahusikthā ca;| dīpanagrāhigaṇau ṣaḍvirēcanaśatāśritīyōktau| ataḥ paramiti yavāgvādyupacārānantaram||23-25||
Adhikarana 15 (26-29) · Śloka 29
śālaparṇīṁ pr̥śniparṇīṁ br̥hatīṁ kaṇṭakārikām|
balāṁ śvadaṁṣṭrāṁ bilvāni pāṭhāṁ nāgaradhānyakam||26||
śaṭīṁ palāśaṁ hapuṣāṁ vacāṁ jīrakapippalīm|
yavānīṁ pippalīmūlaṁ citrakaṁ hastipippalīm||27||
vr̥kṣāmlaṁ dāḍimāmlaṁ ca sahiṅgu biḍasaindhavam|
prayōjayēdannapānē vidhinā sūpakalpitam||28||
vātaślēṣmaharō hyēṣa gaṇō dīpanapācanaḥ|
grāhī balyō rōcanaśca tasmācchastō'tisāriṇām||29||
View original
शालपर्णीं पृश्निपर्णीं बृहतीं कण्टकारिकाम्|
बलां श्वदंष्ट्रां बिल्वानि पाठां नागरधान्यकम्||२६||
शटीं पलाशं हपुषां वचां जीरकपिप्पलीम्|
यवानीं पिप्पलीमूलं चित्रकं हस्तिपिप्पलीम्||२७||
वृक्षाम्लं दाडिमाम्लं च सहिङ्गु बिडसैन्धवम्|
प्रयोजयेदन्नपाने विधिना सूपकल्पितम्||२८||
वातश्लेष्महरो ह्येष गणो दीपनपाचनः|
ग्राही बल्यो रोचनश्च तस्माच्छस्तोऽतिसारिणाम्||२९||
śāliparṇītyādinā yavāgvādisaṁskāradravyāṇyāha||26-29||
Adhikarana 16 (30-33) · Śloka 33
āmē pariṇatē yastu vibaddhamatisāryatē|
saśūlapicchamalpālpaṁ bahuśaḥ sapravāhikam||30||
yūṣēṇa mūlakānāṁ taṁ badarāṇāmathāpi vā|
upōdikāyāḥ kṣīriṇyā yavānyā vāstukasya vā||31||
suvarcalāyāścañcōrvā śākēnāvalgujasya vā|
śaṭyāḥ karkārukāṇāṁ vā jīvantyāścirbhaṭasya vā||32||
lōṇikāyāḥ sapāṭhāyāḥ śuṣkaśākēna vā punaḥ|
dadhidāḍimasiddhēna bahusnēhēna bhōjayēt||33||
View original
आमे परिणते यस्तु विबद्धमतिसार्यते|
सशूलपिच्छमल्पाल्पं बहुशः सप्रवाहिकम्||३०||
यूषेण मूलकानां तं बदराणामथापि वा|
उपोदिकायाः क्षीरिण्या यवान्या वास्तुकस्य वा||३१||
सुवर्चलायाश्चञ्चोर्वा शाकेनावल्गुजस्य वा|
शट्याः कर्कारुकाणां वा जीवन्त्याश्चिर्भटस्य वा||३२||
लोणिकायाः सपाठायाः शुष्कशाकेन वा पुनः|
दधिदाडिमसिद्धेन बहुस्नेहेन भोजयेत्||३३||
sapravāhikamityatra pravāhikālakṣaṇaṁ “vāyurvivr̥ddhō nicitaṁ balāsaṁ nudatyadhastādahitāśanasya| pravāhatō'lpaṁ bahuśō malāktaṁ pravāhikāṁ tāṁ pravadanti tajjñāḥ” (su.u.taṁ.a.40) ityanēna suśrutōktaṁ jñēyam| kṣīriṇī dugdhikā, suvarcalā sūryabhaktā, cañcuḥ nāḍīcaḥ, karkāruḥ kūṣmāṇḍabhēdaḥ, cirbhaṭaḥ karkaṭī, lōṇikā svanāmakhyātā; śuṣā kāsamardaḥ, rūkṣadēśajaṁ śākamityēkē||30-33||
Adhikarana 17 (34-41) · Śloka 41
kalkaḥ syādbālabilvānāṁ tilakalkaśca tatsamaḥ|
dadhnaḥ sarō'mlasnēhādyaḥ khaḍō hanyāt pravāhikām||34||
yavānāṁ mudgamāṣāṇāṁ śālīnāṁ ca tilasya ca|
kōlānāṁ bālabilvānāṁ dhānyayūṣaṁ prakalpayēt||35||
aikadhyaṁ yamakē bhr̥ṣṭaṁ dadhidāḍimasārikam|
varcaḥkṣayē śuṣkamukhaṁ śālyannaṁ tēna bhōjayēt||36||
dadhnaḥ saraṁ vā yamakē bhr̥ṣṭaṁ saguḍanāgaram|
surāṁ vā yamakē bhr̥ṣṭāṁ vyañjanārthē pradāpayēt||37||
phalāmlaṁ yamakē bhr̥ṣṭaṁ yūṣaṁ gr̥ñjanakasya vā|
lōpākarasamamlaṁ vā snigdhāmlaṁ kacchapasya vā||38||
barhitittiridakṣāṇāṁ vartakānāṁ tathā rasāḥ|
snigdhāmlāḥ śālayaścāgryā varcaḥkṣayarujāpahāḥ||39||
antarādhirasaṁ pūtvā raktaṁ mēṣasya cōbhayam|
pacēddāḍimasārāmlaṁ sadhānyasnēhanāgaram||40||
ōdanaṁ raktaśālīnāṁ tēnādyāt prapibēcca tat|
tathā varcaḥkṣayakr̥tairvyādhibhirvipramucyatē||41||
View original
कल्कः स्याद्बालबिल्वानां तिलकल्कश्च तत्समः|
दध्नः सरोऽम्लस्नेहाद्यः खडो हन्यात् प्रवाहिकाम्||३४||
यवानां मुद्गमाषाणां शालीनां च तिलस्य च|
कोलानां बालबिल्वानां धान्ययूषं प्रकल्पयेत्||३५||
ऐकध्यं यमके भृष्टं दधिदाडिमसारिकम्|
वर्चःक्षये शुष्कमुखं शाल्यन्नं तेन भोजयेत्||३६||
दध्नः सरं वा यमके भृष्टं सगुडनागरम्|
सुरां वा यमके भृष्टां व्यञ्जनार्थे प्रदापयेत्||३७||
फलाम्लं यमके भृष्टं यूषं गृञ्जनकस्य वा|
लोपाकरसमम्लं वा स्निग्धाम्लं कच्छपस्य वा||३८||
बर्हितित्तिरिदक्षाणां वर्तकानां तथा रसाः|
स्निग्धाम्लाः शालयश्चाग्र्या वर्चःक्षयरुजापहाः||३९||
अन्तराधिरसं पूत्वा रक्तं मेषस्य चोभयम्|
पचेद्दाडिमसाराम्लं सधान्यस्नेहनागरम्||४०||
ओदनं रक्तशालीनां तेनाद्यात् प्रपिबेच्च तत्|
तथा वर्चःक्षयकृतैर्व्याधिभिर्विप्रमुच्यते||४१||
kalkaḥ syādityādinā khaḍaḥ| dhānyayūṣamiti dhānyapradhānaṁ yūṣaṁ yathōktamēva| yamakē iti ghr̥tatailē| dadhidāḍimasārābhyāṁ saṁskr̥taṁ dadhidāḍimasārikam| śālīnāṁ yadyapi baddhavarcastvamuktaṁ, tathā'pīha khaḍayūṣarasaviśēṣayuktānāṁ saṁyōgaśaktyā varcaḥkṣayē hitatvaṁ darśayannāha- snigdhāmlāḥ śālayaścāgryā varcaḥkṣayarujāpahā iti| tēnādyāt prapibēcca tamiti uktāntarādhirasādhikr̥tēna dravēṇa sandhīyādyāt pr̥thak ca dravaṁ pibēt| varcaḥkṣayakr̥taiḥ mukhaśōṣadaurbalyōdāvartādibhiḥ||34-41||
Adhikarana 18 (42-44) · Śloka 44
gudaniḥsaraṇē śūlē pānamamlasya sarpiṣaḥ|
praśasyatē nirāmāṇāmathavā'pyanuvāsanam||42||
cāṅgērīkōladadhyamlanāgarakṣārasaṁyutam|
ghr̥tamutkvathitaṁ pēyaṁ gudabhraṁśarujāpaham||43||
iti cāṅgērīghr̥tam|
sacavyapippalīmūlaṁ savyōṣaviḍadāḍimam|
pēyamamlaṁ ghr̥taṁ yuktyā sadhānyājājicitrakam||44||
iti gudabhraṁśē cavyādighr̥tam|
View original
गुदनिःसरणे शूले पानमम्लस्य सर्पिषः|
प्रशस्यते निरामाणामथवाऽप्यनुवासनम्||४२||
चाङ्गेरीकोलदध्यम्लनागरक्षारसंयुतम्|
घृतमुत्क्वथितं पेयं गुदभ्रंशरुजापहम्||४३||
इति चाङ्गेरीघृतम्|
सचव्यपिप्पलीमूलं सव्योषविडदाडिमम्|
पेयमम्लं घृतं युक्त्या सधान्याजाजिचित्रकम्||४४||
इति गुदभ्रंशे चव्यादिघृतम्|
sūtritamamlaghr̥tamāha- cāṅgērītyādi| atra cāṅgērīrasakōlarasadadhnāṁ dravatvaṁ, nāgarakṣārayōśca kalkatvam| pēyamamlaṁ ghr̥tamityatra amlārthamanantarōktamēva dravaṁ cāṅgērīsvarasādi dēyaṁ, cavyādayaśca daśa kalkāḥ; uktaṁ ca tantrāntarē- “pañcakōlaviḍājājīdhānyadāḍimavētasaiḥ| pacēdamlaṁ ghr̥taṁ tadvannāgarakṣārasaṁyutam” iti||42-44||
Adhikarana 19 (45) · Śloka 45
daśamūlōpasiddhaṁ vā sabilvamanuvāsanam|
śaṭīśatāhvābilvairvā vacayā citrakēṇa vā||45||
iti gudabhraṁśē'nuvāsanam|
View original
दशमूलोपसिद्धं वा सबिल्वमनुवासनम्|
शटीशताह्वाबिल्वैर्वा वचया चित्रकेण वा||४५||
इति गुदभ्रंशेऽनुवासनम्|
daśamūlōpasiddhamityādau anuvāsanamiti anuvāsanasnēhaḥ| atrānuvāsanē snēhastu prāyōdarśanāttailamēva; anyē tu ghr̥tasya prakrāntatvāddhr̥tamēvāhuḥ| śaṭītyādinā'pyanuvāsanasnēhatrayamucyatē||45||
Adhikarana 20 (46) · Śloka 46
stabdhabhraṣṭagudē pūrvaṁ snēhasvēdau prayōjayēt|
susvinnaṁ taṁ mr̥dūbhūtaṁ picunā sampravēśayēt||46||
View original
स्तब्धभ्रष्टगुदे पूर्वं स्नेहस्वेदौ प्रयोजयेत्|
सुस्विन्नं तं मृदूभूतं पिचुना सम्प्रवेशयेत्||४६||
picunā sampravēśayēditi picunā''cchāditaṁ pīḍayitvā pravēśayēt| picuḥ sthūlakarpaṭikā||46||
Adhikarana 21 (47-49) · Śloka 49
vibaddhavātavarcāstu bahuśūlapravāhikaḥ|
saraktapicchastr̥ṣṇārtaḥ kṣīrasauhityamarhati||47||
yamakasyōpari kṣīraṁ dhārōṣṇaṁ vā pibēnnaraḥ|
śr̥tamēraṇḍamūlēna bālabilvēna vā payaḥ ||48||
ēvaṁ kṣīraprayōgēṇa raktaṁ picchā ca śāmyati|
śūlaṁ pravāhikā caiva vibandhaścōpaśāmyati||49||
View original
विबद्धवातवर्चास्तु बहुशूलप्रवाहिकः|
सरक्तपिच्छस्तृष्णार्तः क्षीरसौहित्यमर्हति||४७||
यमकस्योपरि क्षीरं धारोष्णं वा पिबेन्नरः|
शृतमेरण्डमूलेन बालबिल्वेन वा पयः ||४८||
एवं क्षीरप्रयोगेण रक्तं पिच्छा च शाम्यति|
शूलं प्रवाहिका चैव विबन्धश्चोपशाम्यति||४९||
sauhityaṁ tr̥ptiḥ||47-49||
Adhikarana 22 (50) · Śloka 50
pittātisāraṁ punarnidānōpaśayākr̥tibhirāmānvayamupalabhya yathābalaṁ laṅghanapācanābhyāmupācarēt|
tr̥ṣyatastu mustaparpaṭakōśīrasārivācandanakirātatiktakōdīcyavāribhirupacāraḥ|
laṅghitasya cāhārakālē balātibalāsūrpaparṇīśālaparṇīpr̥śniparṇībr̥hatīkaṇṭakārikāśatāvarīśvadaṁṣṭrāniryūhasaṁyuktēna yathāsātmyaṁ yavāgūmaṇḍādinā tarpaṇādinā vā kramēṇōpacāraḥ|
mudgamasūraharēṇumakuṣṭhakāḍhakīyūṣairvā lāvakapiñjalaśaśahariṇaiṇakālapucchakarasairīṣadamlairanamlairvā kramaśō'gniṁ sandhukṣayēt|
anubandhē tvasya dīpanīyapācanīyōpaśamanīyasaṅgrahaṇīyān yōgān samprayōjayēditi||50||
View original
पित्तातिसारं पुनर्निदानोपशयाकृतिभिरामान्वयमुपलभ्य यथाबलं लङ्घनपाचनाभ्यामुपाचरेत्|
तृष्यतस्तु मुस्तपर्पटकोशीरसारिवाचन्दनकिराततिक्तकोदीच्यवारिभिरुपचारः|
लङ्घितस्य चाहारकाले बलातिबलासूर्पपर्णीशालपर्णीपृश्निपर्णीबृहतीकण्टकारिकाशतावरीश्वदंष्ट्रानिर्यूहसंयुक्तेन यथासात्म्यं यवागूमण्डादिना तर्पणादिना वा क्रमेणोपचारः|
मुद्गमसूरहरेणुमकुष्ठकाढकीयूषैर्वा लावकपिञ्जलशशहरिणैणकालपुच्छकरसैरीषदम्लैरनम्लैर्वा क्रमशोऽग्निं सन्धुक्षयेत्|
अनुबन्धे त्वस्य दीपनीयपाचनीयोपशमनीयसङ्ग्रहणीयान् योगान् सम्प्रयोजयेदिति||५०||
āmānvayamiti āmayuktam| laṅghanapācanābhyāmupācarēdityanēna yat pūrvamāmātisārē sāmānyavidhānamuktaṁ tadiha nānumanyatē; pittaṁ hi saraṁ, tatra ca pravartanē kriyamāṇē'tiyōgabhayaṁ syāditi bhāvaḥ| yattu virēcanamiha vaktavyaṁ tat sāmagrīviśēṣasampattāvēva| laṅghitasya cētyādau sūrpaparṇī mudgamāṣaparṇyau| nirvyūhaśabdēna ca ṣaḍaṅgavidhānasiddhaṁ jalamucyatē, yavāgvādisādhanē tasyaivādhikārāt| anubandhē tvasyēti pittātisārānubandhē| imāniti vakṣyamāṇān||50||
Adhikarana 23 (51-56) · Śloka 56
sakṣaudrātiviṣaṁ piṣṭvā vatsakasya phalatvacam|
pibēt pittātisāraghnaṁ taṇḍulōdakasaṁyutam||51||
kirātatiktakō mustaṁ vatsakaḥ sarasāñjanaḥ|
bilvaṁ dāruharidrā tvak hrībēraṁ sadurālabham||52||
candanaṁ ca mr̥ṇālaṁ ca nāgaraṁ lōdhramutpalam|
tilā mōcarasō lōdhraṁ samaṅgā kamalōtpalam||53||
utpalaṁ dhātakīpuṣpaṁ dāḍimatvaṅmahauṣadham|
kaṭphalaṁ nāgaraṁ pāṭhā jambvāmrāsthidurālabhāḥ||54||
yōgāḥ ṣaḍētē sakṣaudrāstaṇḍulōdakasaṁyutāḥ|
pēyāḥ pittātisāraghnāḥ ślōkārdhēna nidarśitāḥ||55||
jīrṇōṣadhānāṁ śasyantē yathāyōgaṁ prakalpitaiḥ|
rasaiḥ sāṅgrāhikairyuktāḥ purāṇā raktaśālayaḥ||56||
View original
सक्षौद्रातिविषं पिष्ट्वा वत्सकस्य फलत्वचम्|
पिबेत् पित्तातिसारघ्नं तण्डुलोदकसंयुतम्||५१||
किराततिक्तको मुस्तं वत्सकः सरसाञ्जनः|
बिल्वं दारुहरिद्रा त्वक् ह्रीबेरं सदुरालभम्||५२||
चन्दनं च मृणालं च नागरं लोध्रमुत्पलम्|
तिला मोचरसो लोध्रं समङ्गा कमलोत्पलम्||५३||
उत्पलं धातकीपुष्पं दाडिमत्वङ्महौषधम्|
कट्फलं नागरं पाठा जम्ब्वाम्रास्थिदुरालभाः||५४||
योगाः षडेते सक्षौद्रास्तण्डुलोदकसंयुताः|
पेयाः पित्तातिसारघ्नाः श्लोकार्धेन निदर्शिताः||५५||
जीर्णोषधानां शस्यन्ते यथायोगं प्रकल्पितैः|
रसैः साङ्ग्राहिकैर्युक्ताः पुराणा रक्तशालयः||५६||
phalatvacamiti phalaṁ ca tvak cēti phalatvacam| mr̥ṇālam uṣīram| samaṅgā khādirī; ‘varāhakrāntā’ ityanyē||51-56||
Adhikarana 24 (57-62) · Śloka 62
pittātisārō dīpāgnēḥ kṣipraṁ samupaśāmyati|
ajākṣīraprayōgēṇa balaṁ varṇaśca vardhatē||57||
bahudōṣasya dīptāgnēḥ saprāṇasya na tiṣṭhati|
paittikō yadyatīsāraḥ payasā taṁ virēcayēt||58||
palāśaphalaniryūhaṁ payasā saha pāyayēt|
tatō'nupāyayēt kōṣṇaṁ kṣīramēva yathābalam||59||
pravāhitē tēna malē praśāmyatyudarāmayaḥ|
palāśavat prayōjyā vā trāyamāṇā viśōdhinī||60||
sāṁsargyāṁ kriyamāṇāyāṁ śūlaṁ yadyanuvartatē|
srutadōṣasya taṁ śīghraṁ yathāvadanuvāsayēt||61||
śatapuṣpāvarībhyāṁ ca payasā madhukēna ca|
tailapādaṁ ghr̥taṁ siddhaṁ sabilvamanuvāsanam||62||
View original
पित्तातिसारो दीपाग्नेः क्षिप्रं समुपशाम्यति|
अजाक्षीरप्रयोगेण बलं वर्णश्च वर्धते||५७||
बहुदोषस्य दीप्ताग्नेः सप्राणस्य न तिष्ठति|
पैत्तिको यद्यतीसारः पयसा तं विरेचयेत्||५८||
पलाशफलनिर्यूहं पयसा सह पाययेत्|
ततोऽनुपाययेत् कोष्णं क्षीरमेव यथाबलम्||५९||
प्रवाहिते तेन मले प्रशाम्यत्युदरामयः|
पलाशवत् प्रयोज्या वा त्रायमाणा विशोधिनी||६०||
सांसर्ग्यां क्रियमाणायां शूलं यद्यनुवर्तते|
स्रुतदोषस्य तं शीघ्रं यथावदनुवासयेत्||६१||
शतपुष्पावरीभ्यां च पयसा मधुकेन च|
तैलपादं घृतं सिद्धं सबिल्वमनुवासनम्||६२||
na tiṣṭhati na nivartatē| palāśavaditi uktapalāśaphalavidhānēna| sāṁsargyāmiti pēyādikramē| śatapuṣpētyādau varī śatāvarī| anuvāsanaṁ ‘dadyāt’ iti śēṣaḥ||57-62||
Adhikarana 25 (63-68) · Śloka 68
kr̥tānuvāsanasyāsya kr̥tasaṁsarjanasya ca|
vartatē yadyatīsāraḥ picchābastirataḥ param||63||
parivēṣṭya kuśairārdrairārdravr̥ntāni śālmalēḥ|
kr̥ṣṇamr̥ttikayā''lipya svēdayēdgōmayāgninā||64||
suśuṣkāṁ mr̥ttikāṁ jñātvā tāni vr̥ntāni śālmalēḥ|
śr̥tē payasi mr̥dnīyādāpōthyōlūkhalē tataḥ||65||
piṇḍaṁ muṣṭisamaṁ prasthē tat pūtaṁ tailasarpiṣōḥ|
snēhitaṁ mātrayā yuktaṁ kalkēna madhukasya ca||66||
bastimabhyaktagātrāya dadyāt pratyāgatē tataḥ|
snātvā bhuñjīta payasā jāṅgalānāṁ rasēna vā||67||
pittātisārajvaraśōthagulmajīrṇātisāragrahaṇīpradōṣān|
jayatyayaṁ śīghramatipravr̥ddhān virēcanāsthāpanayōśca bastiḥ ||68||
View original
कृतानुवासनस्यास्य कृतसंसर्जनस्य च|
वर्तते यद्यतीसारः पिच्छाबस्तिरतः परम्||६३||
परिवेष्ट्य कुशैरार्द्रैरार्द्रवृन्तानि शाल्मलेः|
कृष्णमृत्तिकयाऽऽलिप्य स्वेदयेद्गोमयाग्निना||६४||
सुशुष्कां मृत्तिकां ज्ञात्वा तानि वृन्तानि शाल्मलेः|
शृते पयसि मृद्नीयादापोथ्योलूखले ततः||६५||
पिण्डं मुष्टिसमं प्रस्थे तत् पूतं तैलसर्पिषोः|
स्नेहितं मात्रया युक्तं कल्केन मधुकस्य च||६६||
बस्तिमभ्यक्तगात्राय दद्यात् प्रत्यागते ततः|
स्नात्वा भुञ्जीत पयसा जाङ्गलानां रसेन वा||६७||
पित्तातिसारज्वरशोथगुल्मजीर्णातिसारग्रहणीप्रदोषान्|
जयत्ययं शीघ्रमतिप्रवृद्धान् विरेचनास्थापनयोश्च बस्तिः ||६८||
parivēṣṭyētyādinā picchābastimāha| śr̥tē payasītyatra pānīyamātrēṇaiva payaḥ śr̥taṁ jñēyam| prastha iti śr̥tē payasītyasya viśēṣaṇam| vr̥ntāni śālmalēḥ ulūkhalē āpōthya tata āpōthitāt piṇḍaṁ muṣṭisamaṁ śr̥tē prasthē payasi mr̥dnīyāditi yōjanā| mātrayēti vacanāt tailasarpiṣōratra tāvatī mātrā yāvatyā snēhanamātraṁ bhavati, tathā yaṣṭīmadhukalkasyāpi tāvatī mātrā yāvatyā ghanō bastirbhavati||63-68||
Adhikarana 26 (69-70) · Śloka 70
pittātisārī yastvētāṁ kriyāṁ muktvā niṣēvatē|
pittalānyannapānāni tasya pittaṁ mahābalam||69||
kuryādraktātisāraṁ tu raktamāśu pradūṣayēt|
tr̥ṣṇāṁ śūlaṁ vidāhaṁ ca gudapākaṁ ca dāruṇam||70||
View original
पित्तातिसारी यस्त्वेतां क्रियां मुक्त्वा निषेवते|
पित्तलान्यन्नपानानि तस्य पित्तं महाबलम्||६९||
कुर्याद्रक्तातिसारं तु रक्तमाशु प्रदूषयेत्|
तृष्णां शूलं विदाहं च गुदपाकं च दारुणम्||७०||
pittātisārītyādinā pittātisārasyaiva hētuviśēṣakr̥tāvasthābhēdarūpaṁ raktātisāraṁ darśayati| ayaṁ ca raktātisārō yadyapi pittātisārōttarakālabhāvitayēhōktaḥ, tathā'pi pittātiprakōpēṇa raktaduṣṭyā ca prathamamapi bhavatyēvāyaṁ dr̥ṣṭatvāditi jñēyam| tēnātrōtpattikramābhidhānamatantratam | yathā “pāṇḍurōgī tu yō'tyarthaṁ” (ci.a.16) ityādinōktakāmalōtpādē yathōktakramaṁ vinā'pi kāmalā bhavati| ēvamapi cāsya raktātīsārasya pittajanyatvāt paittikē ēvāvarōdhaḥ; tēna ṣaṭsaṅkhyā na vyāhanyatē| atīsārasya yat prasr̥tāyāṁ siddhau āmaraktaśakr̥tpittavātakaphānatīsārakārakānabhidhāyōktaṁ- “ṣaṇṇāmēṣāṁ dvisaṁsargāttriṁśadbhēdā bhavanti tē| kēvalaiḥ saha ṣaṭtriṁśat” (si.a.8) iti, tadapyatraiva ṣaṭkē'ntarbhāvanīyaṁ, tatra sūkṣmabhēdagaṇanayā sa bhēdaḥ kr̥ta ityavirōdhaḥ||69-70||
Adhikarana 27 (71-76) · Śloka 76
tatra cchāgaṁ payaḥ śastaṁ śītaṁ samadhuśarkaram|
pānārthaṁ bhōjanārthaṁ ca gudaprakṣālanē tathā||71||
ōdanaṁ raktaśālīnāṁ payasā tēna bhōjayēt|
rasaiḥ pārāvatādīnāṁ ghr̥tabhr̥ṣṭaiḥ saśarkaraiḥ||72||
śaśapakṣimr̥gāṇāṁ ca śītānāṁ dhanvacāriṇām|
rasairanamlaiḥ saghr̥tairbhōjayēttaṁ saśarkaraiḥ||73||
rudhiraṁ mārgamājaṁ vā ghr̥tabhr̥ṣṭaṁ praśasyatē|
kāśmaryaphalayūṣō vā kiñcidamlaḥ saśarkaraḥ||74||
nīlōtpalaṁ mōcarasaṁ samaṅgā padmakēśaram|
ajākṣīrayutaṁ dadyājjīrṇē ca payasaudanam||75||
durbalaṁ pāyayitvā vā tasyaivōpari bhōjayēt|
prāgbhaktaṁ navanītaṁ vā dadyāt samadhuśarkaram||76||
View original
तत्र च्छागं पयः शस्तं शीतं समधुशर्करम्|
पानार्थं भोजनार्थं च गुदप्रक्षालने तथा||७१||
ओदनं रक्तशालीनां पयसा तेन भोजयेत्|
रसैः पारावतादीनां घृतभृष्टैः सशर्करैः||७२||
शशपक्षिमृगाणां च शीतानां धन्वचारिणाम्|
रसैरनम्लैः सघृतैर्भोजयेत्तं सशर्करैः||७३||
रुधिरं मार्गमाजं वा घृतभृष्टं प्रशस्यते|
काश्मर्यफलयूषो वा किञ्चिदम्लः सशर्करः||७४||
नीलोत्पलं मोचरसं समङ्गा पद्मकेशरम्|
अजाक्षीरयुतं दद्याज्जीर्णे च पयसौदनम्||७५||
दुर्बलं पाययित्वा वा तस्यैवोपरि भोजयेत्|
प्राग्भक्तं नवनीतं वा दद्यात् समधुशर्करम्||७६||
tatra chāgamityādau vyañjanārthamiti bhōjyōpakaraṇārtham| payasā tēnēti chāgēna payasā| mr̥gasyēdaṁ mārgam, ajasyēdamājaṁ, rudhiramiti yōjanā||71-76||
Adhikarana 28 (77-79) · Śloka 79
prāśya kṣīrōtthitaṁ sarpiḥ kapiñjalarasāśanaḥ|
tryahādārōgyamāpnōti payasā kṣīrabhuk tathā||77||
pītvā śatāvarīkalkaṁ payasā kṣīrabhugjayēt|
raktātisāraṁ pītvā vā tayā siddhaṁ ghr̥taṁ naraḥ||78||
ghr̥taṁ yavāgūmaṇḍēna kuṭajasya phalaiḥ śr̥tam|
pēyaṁ tasyānu pātavyā pēyā raktōpaśāntayē||79||
View original
प्राश्य क्षीरोत्थितं सर्पिः कपिञ्जलरसाशनः|
त्र्यहादारोग्यमाप्नोति पयसा क्षीरभुक् तथा||७७||
पीत्वा शतावरीकल्कं पयसा क्षीरभुग्जयेत्|
रक्तातिसारं पीत्वा वा तया सिद्धं घृतं नरः||७८||
घृतं यवागूमण्डेन कुटजस्य फलैः शृतम्|
पेयं तस्यानु पातव्या पेया रक्तोपशान्तये||७९||
prāśyētyādau kṣīrōtthitaṁ sarpiḥ payasā prāśyēti sambandhaḥ| kapiñjalaḥ gauratittiriḥ| kṣīraṁ bhuṅktē iti kṣīrabhuk| tayēti śatāvaryā| yavāgūmaṇḍēna pēyamiti sambandhaḥ||77-79||
Adhikarana 29 (80-81) · Śloka 81
tvak ca dāruharidrāyāḥ kuṭajasya phalāni ca|
pippalī śr̥ṅgavēraṁ ca drākṣā kaṭukarōhiṇī||80||
ṣaḍbhirētairghr̥taṁ siddhaṁ pēyāmaṇḍāvacāritam|
atīsāraṁ jayēcchīghraṁ tridōṣamapi dāruṇam||81||
View original
त्वक् च दारुहरिद्रायाः कुटजस्य फलानि च|
पिप्पली शृङ्गवेरं च द्राक्षा कटुकरोहिणी||८०||
षड्भिरेतैर्घृतं सिद्धं पेयामण्डावचारितम्|
अतीसारं जयेच्छीघ्रं त्रिदोषमपि दारुणम्||८१||
ṣaḍbhirētairitipadaṁ yathālābhaniṣēdhārtham||80-81||
Adhikarana 30 (82-84) · Śloka 84
kr̥ṣṇamr̥nmadhukaṁ śaṅkhaṁ rudhiraṁ taṇḍulōdakam|
pītamēkatra sakṣaudraṁ raktasaṅgrahaṇaṁ param||82||
pītaḥ priyaṅgukākalkaḥ sakṣaudrastaṇḍulāmbhasā|
raktasrāvaṁ jayēcchīghraṁ dhanvamāṁsarasāśinaḥ||83||
kalkastilānāṁ kr̥ṣṇānāṁ śarkarāpañcabhāgikaḥ|
ājēna payasā pītaḥ sadyō raktaṁ niyacchati||84||
View original
कृष्णमृन्मधुकं शङ्खं रुधिरं तण्डुलोदकम्|
पीतमेकत्र सक्षौद्रं रक्तसङ्ग्रहणं परम्||८२||
पीतः प्रियङ्गुकाकल्कः सक्षौद्रस्तण्डुलाम्भसा|
रक्तस्रावं जयेच्छीघ्रं धन्वमांसरसाशिनः||८३||
कल्कस्तिलानां कृष्णानां शर्करापञ्चभागिकः|
आजेन पयसा पीतः सद्यो रक्तं नियच्छति||८४||
kr̥ṣṇamr̥dityādau rudhiraṁ śōṇitaṁ, kēcit kuṅkumamāhuḥ| śarkarāpañcabhāgika iti atra śarkarāyāḥ pañcamēna bhāgēna kr̥ṣṇatiladānam; uktaṁ hi jatūkarṇē- “kr̥ṣṇatilāñ śarkarāpādikāñchāgīpayasā” iti||82-84||
Adhikarana 31 (85-86) · Śloka 86
palaṁ vatsakabījasya śrapayitvā rasaṁ pibēt|
yō rasāśī jayēcchīghraṁ sa paittaṁ jaṭharāmayam||85||
pītvā saśarkarākṣaudraṁ candanaṁ taṇḍulāmbhasā|
dāhatr̥ṣṇāpramēhēbhyō raktasrāvācca mucyatē||86||
View original
पलं वत्सकबीजस्य श्रपयित्वा रसं पिबेत्|
यो रसाशी जयेच्छीघ्रं स पैत्तं जठरामयम्||८५||
पीत्वा सशर्कराक्षौद्रं चन्दनं तण्डुलाम्भसा|
दाहतृष्णाप्रमेहेभ्यो रक्तस्रावाच्च मुच्यते||८६||
palamityādau rasamiti kvātham| rasāśīti māṁsarasēna bhuñjānaḥ||85-86||
Adhikarana 32 (87-88) · Śloka 88
gudō bahubhirutthānairyasya pittēna pacyatē|
sēcayēttaṁ suśītēna paṭōlamadhukāmbunā||87||
pañcavalkamadhūkānāṁ rasairikṣurasairghr̥taiḥ|
chāgairgavyaiḥ payōbhirvā śarkarākṣaudrasaṁyutaiḥ||88||
View original
गुदो बहुभिरुत्थानैर्यस्य पित्तेन पच्यते|
सेचयेत्तं सुशीतेन पटोलमधुकाम्बुना||८७||
पञ्चवल्कमधूकानां रसैरिक्षुरसैर्घृतैः|
छागैर्गव्यैः पयोभिर्वा शर्कराक्षौद्रसंयुतैः||८८||
kṣaudrasaṁyutairityantaṁ sēcayēdityanuvartatē||87-88||
Adhikarana 33 (89-92) · Śloka 93
prakṣālanānāṁ kalkairvā sasarpiṣkaiḥ pralēpayēt|
ēṣāṁ vā sukr̥taiścūrṇaistaṁ gudaṁ pratisārayēt||89||
dhātakīlōdhracūrṇairvā samāṁśaiḥ pratisārayēt|
tathā sravati nō raktaṁ gudaṁ taiḥ pratisāritam||90||
pakvatā praśamaṁ yāti vēdanā cōpaśāmyati|
yathōktaiḥ sēcanaiḥ śītaiḥ śōṇitē'tisravatyapi||91||
gudavaṅkṣaṇakaṭyūru sēcayēdghr̥tabhāvitam|
candanādyēna tailēna śatadhautēna sarpiṣā||92||
kārpāsasaṅgr̥hītēna sēcayēdgudavaṅkṣaṇam|93|
View original
प्रक्षालनानां कल्कैर्वा ससर्पिष्कैः प्रलेपयेत्|
एषां वा सुकृतैश्चूर्णैस्तं गुदं प्रतिसारयेत्||८९||
धातकीलोध्रचूर्णैर्वा समांशैः प्रतिसारयेत्|
तथा स्रवति नो रक्तं गुदं तैः प्रतिसारितम्||९०||
पक्वता प्रशमं याति वेदना चोपशाम्यति|
यथोक्तैः सेचनैः शीतैः शोणितेऽतिस्रवत्यपि||९१||
गुदवङ्क्षणकट्यूरु सेचयेद्घृतभावितम्|
चन्दनाद्येन तैलेन शतधौतेन सर्पिषा||९२||
कार्पाससङ्गृहीतेन सेचयेद्गुदवङ्क्षणम्|९३|
prakṣālanānāmiti prakṣālanārthamuktānāṁ paṭōlamadhukādīnām| pratisārayēt avacūrṇayēt||89-92||-
Adhikarana 34 (93-95) · Śloka 96
alpālpaṁ bahuśō raktaṁ saśūlamupavēśyatē||93||
yadā vāyurvibaddhaśca kr̥cchraṁ carati vā na vā|
picchābastiṁ tadā tasya yathōktamupakalpayēt||94||
prapauṇḍarīkasiddhēna sarpiṣā cānuvāsayēt|
prāyaśō durbalagudāścirakālātisāriṇaḥ||95||
tasmādabhīkṣṇaśastēṣāṁ gudē snēhaṁ prayōjayēt|96|
View original
अल्पाल्पं बहुशो रक्तं सशूलमुपवेश्यते||९३||
यदा वायुर्विबद्धश्च कृच्छ्रं चरति वा न वा|
पिच्छाबस्तिं तदा तस्य यथोक्तमुपकल्पयेत्||९४||
प्रपौण्डरीकसिद्धेन सर्पिषा चानुवासयेत्|
प्रायशो दुर्बलगुदाश्चिरकालातिसारिणः||९५||
तस्मादभीक्ष्णशस्तेषां गुदे स्नेहं प्रयोजयेत्|९६|
picchābastiṁ tadā tasya yathōktamiti atraiva ‘parivēṣṭya’ ityādigranthōktam| gudē snēhaṁ prayōjayēditi atra snēhabhāvitapicupraṇayanēna gudē snēhaprayōgamicchanti; anyē tu prakr̥tatvādanuvāsanēnaivātra prayōgamāhuḥ||93-95||-
Adhikarana 35 (96-100) · Śloka 101
pavanō'tipravr̥ttō hi svē sthānē labhatē'dhikam||96||
balaṁ tasya sapittasya jayārthē bastiruttamaḥ|
raktaṁ viṭsahitaṁ pūrvaṁ paścādvā yō'tisāryatē||97||
śatāvarīghr̥taṁ tasya lēhārthamupakalpayēt|
śarkarārdhāṁśikaṁ līḍhaṁ navanītaṁ navōddhr̥tam||98||
kṣaudrapādaṁ jayēcchīghraṁ taṁ vikāraṁ hitāśinaḥ|
nyagrōdhōdumbarāśvatthaśuṅgānāpōthya vāsayēt||99||
ahōrātraṁ jalē taptē ghr̥taṁ tēnāmbhasā pacēt|
tadardhaśarkarāyuktaṁ lihyāt sakṣaudrapādikam||100||
adhō vā yadi vā'pyūrdhvaṁ yasya raktaṁ pravartatē|101|
View original
पवनोऽतिप्रवृत्तो हि स्वे स्थाने लभतेऽधिकम्||९६||
बलं तस्य सपित्तस्य जयार्थे बस्तिरुत्तमः|
रक्तं विट्सहितं पूर्वं पश्चाद्वा योऽतिसार्यते||९७||
शतावरीघृतं तस्य लेहार्थमुपकल्पयेत्|
शर्करार्धांशिकं लीढं नवनीतं नवोद्धृतम्||९८||
क्षौद्रपादं जयेच्छीघ्रं तं विकारं हिताशिनः|
न्यग्रोधोदुम्बराश्वत्थशुङ्गानापोथ्य वासयेत्||९९||
अहोरात्रं जले तप्ते घृतं तेनाम्भसा पचेत्|
तदर्धशर्करायुक्तं लिह्यात् सक्षौद्रपादिकम्||१००||
अधो वा यदि वाऽप्यूर्ध्वं यस्य रक्तं प्रवर्तते|१०१|
svē sthānē iti pakvāśayakaṭyādau| bastiriti sāmānyavacanādanuvāsanaṁ nirūhaśca jñēyaḥ| śatāvarīghr̥tamiti “śatāvarīmūlatulāścatasraḥ” (ci.a.30) ityādinā yōnivyāpaduktaṁ śatāvarīghr̥tam| vikāramiti ‘raktaṁ saviṭ’ ityādinōktam||96-100||-
Adhikarana 36 (101) · Śloka 102
yastvēvaṁ durbalō mōhāt pittalānyēva sēvatē||101||
dāruṇaṁ sa valīpākaṁ prāpya śīghraṁ vipadyatē|102|
View original
यस्त्वेवं दुर्बलो मोहात् पित्तलान्येव सेवते||१०१||
दारुणं स वलीपाकं प्राप्य शीघ्रं विपद्यते|१०२|
valīpākamiti gudavalīpākam||101||-
Adhikarana 37 (102-103) · Śloka 104
ślēṣmātisārē prathamaṁ hitaṁ laṅghanapācanam||102||
yōjyaścāmātisāraghnō yathōktō dīpanō gaṇaḥ|
laṅghitasyānupūrvyāṁ ca kr̥tāyāṁ na nivartatē||103||
kaphajō yadyatīsāraḥ kaphaghnaistamupācarēt|104|
View original
श्लेष्मातिसारे प्रथमं हितं लङ्घनपाचनम्||१०२||
योज्यश्चामातिसारघ्नो यथोक्तो दीपनो गणः|
लङ्घितस्यानुपूर्व्यां च कृतायां न निवर्तते||१०३||
कफजो यद्यतीसारः कफघ्नैस्तमुपाचरेत्|१०४|
dīpanō gaṇa iti ‘śāliparṇī pr̥śniparṇī’ ityādinōktaḥ||102-103||-
Adhikarana 38 (104-112) · Śloka 113
bilvaṁ karkaṭikā mustamabhayā viśvabhēṣajam||104||
vacā viḍaṅgaṁ bhūtīkaṁ dhānyakaṁ dēvadāru ca|
kuṣṭhaṁ sātiviṣā pāṭhā cavyaṁ kaṭukarōhiṇī||105||
pippalī pippalīmūlaṁ citrakaṁ hastipippalī|
yōgāñchlōkārdhavihitāṁścaturastān prayōjayēt||106||
śr̥tāñchlēṣmātisārēṣu kāyāgnibalavardhanān|
ajājīmasitāṁ pāṭhāṁ nāgaraṁ maricāni ca||107||
dhātakīdviguṇaṁ dadyānmātuluṅgarasāplutam|
rasāñjanaṁ sātiviṣaṁ kuṭajasya phalāni ca||108||
dhātakīdviguṇaṁ dadyāt pātuṁ sakṣaudranāgaram|
dhātakī nāgaraṁ bilvaṁ lōdhraṁ padmasya kēśaram||109||
jambūtvaṅnāgaraṁ dhānyaṁ pāṭhā mōcarasō balā|
samaṅgā dhātakī bilvamadhyaṁ jambvāmrayōstvacaḥ||110||
kapitthāni viḍaṅgāni nāgaraṁ maricāni ca|
cāṅgērīkōlatakrāmlāṁścaturastān kaphōttarē||111||
ślōkārdhavihitān dadyāt sasnēhalavaṇān khaḍān|
kapitthamadhyaṁ līḍhvā tu savyōṣakṣaudraśarkaram||112||
kaṭphalaṁ madhuyuktaṁ vā mucyatē jaṭharāmayāt|113|
View original
बिल्वं कर्कटिका मुस्तमभया विश्वभेषजम्||१०४||
वचा विडङ्गं भूतीकं धान्यकं देवदारु च|
कुष्ठं सातिविषा पाठा चव्यं कटुकरोहिणी||१०५||
पिप्पली पिप्पलीमूलं चित्रकं हस्तिपिप्पली|
योगाञ्छ्लोकार्धविहितांश्चतुरस्तान् प्रयोजयेत्||१०६||
शृताञ्छ्लेष्मातिसारेषु कायाग्निबलवर्धनान्|
अजाजीमसितां पाठां नागरं मरिचानि च||१०७||
धातकीद्विगुणं दद्यान्मातुलुङ्गरसाप्लुतम्|
रसाञ्जनं सातिविषं कुटजस्य फलानि च||१०८||
धातकीद्विगुणं दद्यात् पातुं सक्षौद्रनागरम्|
धातकी नागरं बिल्वं लोध्रं पद्मस्य केशरम्||१०९||
जम्बूत्वङ्नागरं धान्यं पाठा मोचरसो बला|
समङ्गा धातकी बिल्वमध्यं जम्ब्वाम्रयोस्त्वचः||११०||
कपित्थानि विडङ्गानि नागरं मरिचानि च|
चाङ्गेरीकोलतक्राम्लांश्चतुरस्तान् कफोत्तरे||१११||
श्लोकार्धविहितान् दद्यात् सस्नेहलवणान् खडान्|
कपित्थमध्यं लीढ्वा तु सव्योषक्षौद्रशर्करम्||११२||
कट्फलं मधुयुक्तं वा मुच्यते जठरामयात्|११३|
kaphaghnaistamupācarēdityuktaṁ, tēna kaphaghnān bilvakarkaṭakētyādinā yōgānāha| dhātakīdviguṇamiti ēkadravyāpēkṣayā dviguṇayā dhātakyā yuktam| ajājīmityādau asitāmiti pippalīm| jatūkarṇē hyayaṁ yōgaḥ “pāṭhā'jājīvyōṣaphalapūraṁ dhātakīdviguṇam”| ityuktaḥ||104-112||-
Adhikarana 39 (113-116) · Śloka 116
kaṇāṁ madhuyutāṁ pītvā takraṁ pītvā sacitrakam||113||
jagdhvā vā bālabilvāni mucyatē jaṭharāmayāt|
bālabilvaṁ guḍaṁ tailaṁ pippalīṁ viśvabhēṣajam|
lihyādvātē pratihatē saśūlaḥ sapravāhikaḥ||114||
bhōjyaṁ mūlakaṣāyēṇa vātaghnaiścōpasēvanaiḥ|
vātātisāravihitairyūṣairmāṁsarasaiḥ khaḍaiḥ||115||
pūrvōktamamlasarpirvā ṣaṭpalaṁ vā yathābalam|
purāṇaṁ vā ghr̥taṁ dadyādyavāgūmaṇḍamiśritam||116||
View original
कणां मधुयुतां पीत्वा तक्रं पीत्वा सचित्रकम्||११३||
जग्ध्वा वा बालबिल्वानि मुच्यते जठरामयात्|
बालबिल्वं गुडं तैलं पिप्पलीं विश्वभेषजम्|
लिह्याद्वाते प्रतिहते सशूलः सप्रवाहिकः||११४||
भोज्यं मूलकषायेण वातघ्नैश्चोपसेवनैः|
वातातिसारविहितैर्यूषैर्मांसरसैः खडैः||११५||
पूर्वोक्तमम्लसर्पिर्वा षट्पलं वा यथाबलम्|
पुराणं वा घृतं दद्याद्यवागूमण्डमिश्रितम्||११६||
kaṇāṁ madhuyutāmityatra kaṇā pippalī; anyē ‘kaṇān’ iti paṭhanti, kaṇānityanēna ca ṣaṣṭikataṇḍulān grāhayanti| vātē pratihatē iti baddhē vātē| upasēvanairiti vyañjanaiḥ| pūrvōktamamlasarpiriti “cāṅgērīkōladadhyamlaṁ” ityādinōktam||113-116||
Adhikarana 40 (117-120) · Śloka 120
vātaślēṣmavibandhē vā kaphē vā'tisravatyapi|
śūlē pravāhikāyāṁ vā picchābastiṁ prayōjayēt||117||
pippalībilvakuṣṭhānāṁ śatāhvāvacayōrapi|
kalkaiḥ salavaṇairyuktaṁ pūrvōktaṁ sannidhāpayēt||118||
pratyāgatē sukhaṁ snātaṁ kr̥tāhāraṁ dinātyayē|
bilvatailēna matimānsukhōṣṇēnānuvāsayēt||119||
vacāntairathavā kalkaistailaṁ paktvā'nuvāsayēt|
bahuśaḥ kaphavātārtastathā sa labhatē sukham||120||
View original
वातश्लेष्मविबन्धे वा कफे वाऽतिस्रवत्यपि|
शूले प्रवाहिकायां वा पिच्छाबस्तिं प्रयोजयेत्||११७||
पिप्पलीबिल्वकुष्ठानां शताह्वावचयोरपि|
कल्कैः सलवणैर्युक्तं पूर्वोक्तं सन्निधापयेत्||११८||
प्रत्यागते सुखं स्नातं कृताहारं दिनात्यये|
बिल्वतैलेन मतिमान्सुखोष्णेनानुवासयेत्||११९||
वचान्तैरथवा कल्कैस्तैलं पक्त्वाऽनुवासयेत्|
बहुशः कफवातार्तस्तथा स लभते सुखम्||१२०||
picchābastiṁ prayōjayēditi yaduktaṁ tatra picchābastērviśēṣamāha- pippalītyādi| pūrvōktamiti atraiva pūrvōktaṁ picchābastiṁ pippalyādikalkairyuktaṁ, sannidhāpayēditi dāpayēt| bilvatailēnēti siddhau “daśamūlaṁ balā rāsnā” (si.a.4) ityādinā vakṣyamāṇabilvatailēna| vacāntairiti “pippalībilvakuṣṭhānāṁ śatāhvāvacayōrapi” ityatrōktairvacāntaiḥ||117-120||
Adhikarana 41 (121) · Śloka 121
svē sthānē mārutō'vaśyaṁ vardhatē kaphasaṅkṣayē|
sa vr̥ddhaḥ sahasā hanyāttasmāttaṁ tvarayā jayēt||121||
View original
स्वे स्थाने मारुतोऽवश्यं वर्धते कफसङ्क्षये|
स वृद्धः सहसा हन्यात्तस्मात्तं त्वरया जयेत्||१२१||
samprati sarvātisārēṣu pakvāśayavyāpakatvēna vāyuravaśyaṁ vr̥ddhō bhavati, sa cāśukāritayā tvarayā jētavya iti darśayannāha- svē sthānē ityādi| kaphasaṅkṣayādityanēna kaphasaṅkṣayē rūkṣaśarīratayā vāyuḥ kupyati, ślēṣmaśōṇitē vr̥ddhē tadupasnēhitaśarīrē vāyurnivr̥ttaprasarō bhavatīti||121||
Adhikarana 42 (122) · Śloka 122
vātasyānu jayēt pittaṁ, pittasyānu jayēt kapham|
trayāṇāṁ vā jayēt pūrvaṁ yō bhavēdbalavattamaḥ||122||
View original
वातस्यानु जयेत् पित्तं, पित्तस्यानु जयेत् कफम्|
त्रयाणां वा जयेत् पूर्वं यो भवेद्बलवत्तमः||१२२||
pūrvaṁ jvarādhyāyē sannipātacikitsāyā “kaphasthānānupūrvyā vā” (ci.a.3) ityanēna kaphapittavātānāṁ kramēṇa cikitsōktā atīsārē'pi tridōṣajē kadācit syādityāśaṅkyātra viśiṣṭaṁ kramamāha- vātasyānvityādi| ayaṁ ca kramō nirāmasannipātātisārē ēva jñēyaḥ; sāmē tu prathamamāmasyaiva cikitsitaṁ kartavyam| samatridōṣātisāracikitsākramabhidhāya viṣamatridōṣātisāracikitsākramamāha- trayāṇāmityādi||122||
Adhikarana 43 (123) · Śloka 123
tatra ślōkaḥ- prāgutpattinimittāni lakṣaṇaṁ sādhyatā na ca|
kriyā cāvasthikī siddhā nirdiṣṭā hyatisāriṇām||123||
View original
तत्र श्लोकः- प्रागुत्पत्तिनिमित्तानि लक्षणं साध्यता न च|
क्रिया चावस्थिकी सिद्धा निर्दिष्टा ह्यतिसारिणाम्||१२३||
prāgutpattītyādinā'dhyāyārthasaṅgrahaḥ||123||
Adhikarana puShpikA · Śloka 19
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē cikitsāsthānē'tisāracikitsitaṁ nāmaikōnaviṁśō'dhyāyaḥ||19||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृते चिकित्सास्थानेऽतिसारचिकित्सितं नामैकोनविंशोऽध्यायः||१९||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ cikitsāsthānē'tīsāracikitsitaṁ nāmaikōnaviṁśō'dhyāyaḥ||19||