Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaśchardicikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातश्छर्दिचिकित्सितं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
śarīrē mārgadvayaṁ pradhānam- adhō gudam, ūrdhvaṁ ca mukhaṁ; tadadhōmārgātipravr̥ttadōṣamatīsāramabhidhāya, ūrdhvātidōṣapravr̥ttirūpā chardirucyatē, iti chardyadhyāyasambandhaḥ||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
yaśasvinaṁ brahmatapōdyutibhyāṁ jvalantamagnyarkasamaprabhāvam|
punarvasuṁ bhūtahitē niviṣṭaṁ papraccha śiṣyō'trijamagnivēśaḥ||3||
View original
यशस्विनं ब्रह्मतपोद्युतिभ्यां ज्वलन्तमग्न्यर्कसमप्रभावम्|
पुनर्वसुं भूतहिते निविष्टं पप्रच्छ शिष्योऽत्रिजमग्निवेशः||३||
brahmaṇaḥ tattvajñānasya tapasaśca dyutī brahmatapōdyutī, tābhyāṁ jvalantam||3||
Adhikarana 3 (4-5) · Śloka 5
yāśchardayaḥ pañca purā tvayōktā rōgādhikārē bhiṣajāṁ variṣṭha!|
tāsāṁ cikitsāṁ sanidānaliṅgāṁ yathāvadācakṣva nr̥ṇāṁ hitārtham||4||
tadagnivēśasya vacō niśamya prītō bhiṣakśrēṣṭha idaṁ jagāda|
yāśchardayaḥ pañca purā mayōktāstā vistarēṇa bruvatō nibōdha||5||
View original
याश्छर्दयः पञ्च पुरा त्वयोक्ता रोगाधिकारे भिषजां वरिष्ठ!|
तासां चिकित्सां सनिदानलिङ्गां यथावदाचक्ष्व नृणां हितार्थम्||४||
तदग्निवेशस्य वचो निशम्य प्रीतो भिषक्श्रेष्ठ इदं जगाद|
याश्छर्दयः पञ्च पुरा मयोक्तास्ता विस्तरेण ब्रुवतो निबोध||५||
rōgādhikārē iti aṣṭōdarīyē (sū.a.19)||4-5||
Adhikarana 4 (6) · Śloka 6
dōṣaiḥ pr̥thaktriprabhavāścatasrō dbiṣṭārthayōgādapi pañcamī syāt|6|
View original
दोषैः पृथक्त्रिप्रभवाश्चतस्रो द्बिष्टार्थयोगादपि पञ्चमी स्यात्|६|
pr̥thak vātādiṣu triṣu militēṣu ca prabhava utpattiryāsāṁ tāḥ pr̥thaktriprabhavāścatasraḥ| dviṣṭārthayōgādapītyatra dviṣṭaśabdēna pratīpāśucipūtyādayō'pi dvēṣyatayā gr̥hyantē| dviṣṭapratīpētyādau vakṣyamāṇadviṣṭārthacchardinidānē dviṣṭaśabdēna gōbalīvardanyāyāt pratipuruṣaniyatadviṣṭatvamucyatē, tēnēhōktārthaśabdēna pratipāditā chardirucyatē|6|
Adhikarana 5 (6) · Śloka 6
tāsāṁ hr̥dutklēśakaphaprasēkau dvēṣō'śanē caiva hi pūrvarūpam||6||
View original
तासां हृदुत्क्लेशकफप्रसेकौ द्वेषोऽशने चैव हि पूर्वरूपम्||६||
yadyapi hētvabhidhānapūrvakaṁ pūrvarūpābhidhānaṁ yujyatē, hētūttarakālabhāvitvādēva pūrvarūpasya; tathā'pyalpavaktavyatvāt tāsāmityādinā pūrvarūpamāha| pūrvarūpaṁ liṅgālpatvāducyatē, ēvamanyatrāpi sākṣātsūcitapūrvarūpābhidhānē jñēyam||6||
Adhikarana 6 (7-9) · Śloka 9
vyāyāmatīkṣṇauṣadhaśōkarōgabhayōpavāsādyatikarśitasya|
vāyurmahāsrōtasi sampravr̥ddha utklēśya dōṣāṁstata ūrdhvamasyan||7||
āmāśayōtklēśakr̥tāṁ ca marma prapīḍayaṁśchardimudīrayēttu|
hr̥tpārśvapīḍāmukhaśōṣamūrdhanābhyartikāsasvarabhēdatōdaiḥ||8||
udgāraśabdaprabalaṁ saphēnaṁ vicchinnakr̥ṣṇaṁ tanukaṁ kaṣāyam|
kr̥cchrēṇa cālpaṁ mahatā ca vēgēnārtō'nilācchardayatīha duḥkham||9||
View original
व्यायामतीक्ष्णौषधशोकरोगभयोपवासाद्यतिकर्शितस्य|
वायुर्महास्रोतसि सम्प्रवृद्ध उत्क्लेश्य दोषांस्तत ऊर्ध्वमस्यन्||७||
आमाशयोत्क्लेशकृतां च मर्म प्रपीडयंश्छर्दिमुदीरयेत्तु|
हृत्पार्श्वपीडामुखशोषमूर्धनाभ्यर्तिकासस्वरभेदतोदैः||८||
उद्गारशब्दप्रबलं सफेनं विच्छिन्नकृष्णं तनुकं कषायम्|
कृच्छ्रेण चाल्पं महता च वेगेनार्तोऽनिलाच्छर्दयतीह दुःखम्||९||
vyāyāmētyādinā vātajāyā hētulakṣaṇē prāha| mahāsrōtasīti kōṣṭhē| dōṣāniti bahuvacanaṁ bahūnāmutklēśanīyānāṁ vidyamānatvāt tathā raktādērapi chardyādau dōṣaśabdēnābhidhānāt| ūrdhvakṣēpaṇamāmāśayōtklēśēnōdīritō vāyurēva karōti| kiṁvā āmāśayōdvēgakr̥tāniti dvitīyābahuvacanaṁ dōṣānityasya viśēṣaṇam| marmēti hr̥dayam| kaṣāyamiti kaṣāyarasaṁ kaṣāyavarṇaṁ vā||7-9||
Adhikarana 7 (10-11) · Śloka 11
ajīrṇakaṭvamlavidāhyaśītairāmāśayē pittamudīrṇavēgam|
rasāyanībhirvisr̥taṁ prapīḍya marmōrdhvamāgamya vamiṁ karōti||10||
mūrcchāpipāsāmukhaśōṣamūrdhatālvakṣisantāpatamōbhramārtaḥ|
pītaṁ bhr̥śōṣṇaṁ haritaṁ satiktaṁ dhūmraṁ ca pittēna vamēt sadāham||11||
View original
अजीर्णकट्वम्लविदाह्यशीतैरामाशये पित्तमुदीर्णवेगम्|
रसायनीभिर्विसृतं प्रपीड्य मर्मोर्ध्वमागम्य वमिं करोति||१०||
मूर्च्छापिपासामुखशोषमूर्धताल्वक्षिसन्तापतमोभ्रमार्तः|
पीतं भृशोष्णं हरितं सतिक्तं धूम्रं च पित्तेन वमेत् सदाहम्||११||
ajīrṇētyādinā pittajāyā hētulakṣaṇē brūtē| ajīrṇēti ajīrṇē bhōjanam| rasāyanībhiriti srōtōbhiḥ| mūrdhētyādi santāpēna sambadhyatē| dhūmraṁ dhūmravarṇam||10-11||
Adhikarana 8 (12-13) · Śloka 13
snigdhātigurvāmavidāhibhōjyaiḥ svapnādibhiścaiva kaphō'tivr̥ddhaḥ|
uraḥ śirō marma rasāyanīśca sarvāḥ samāvr̥tya vamiṁ karōti||12||
tandrāsyamādhuryakaphaprasēkasantōṣanidrārucigauravārtaḥ|
snigdhaṁ ghanaṁ svādu kaphādviśuddhaṁ salōmaharṣō'lparujaṁ vamēttu||13||
View original
स्निग्धातिगुर्वामविदाहिभोज्यैः स्वप्नादिभिश्चैव कफोऽतिवृद्धः|
उरः शिरो मर्म रसायनीश्च सर्वाः समावृत्य वमिं करोति||१२||
तन्द्रास्यमाधुर्यकफप्रसेकसन्तोषनिद्रारुचिगौरवार्तः|
स्निग्धं घनं स्वादु कफाद्विशुद्धं सलोमहर्षोऽल्परुजं वमेत्तु||१३||
snigdhētyādinā kaphajāmāha| santōṣō'tra tr̥ptiḥ, anyē tu santōṣō mānasa ēvātra vyādhiprabhāvādbhavati| alparujamiti kriyāviśēṣaṇam||12-13||
Adhikarana 9 (14-15) · Śloka 15
samaśnataḥ sarvarasān prasaktamāmapradōṣartuviparyayaiśca|
sarvē prakōpaṁ yugapat prapannāśchardiṁ tridōṣāṁ janayanti dōṣāḥ||14||
śūlāvipākārucidāhatr̥ṣṇāśvāsapramōhaprabalā prasaktam|
chardistridōṣāllavaṇāmlanīlasāndrōṣṇaraktaṁ vamatāṁ nr̥ṇāṁ syāt||15||
View original
समश्नतः सर्वरसान् प्रसक्तमामप्रदोषर्तुविपर्ययैश्च|
सर्वे प्रकोपं युगपत् प्रपन्नाश्छर्दिं त्रिदोषां जनयन्ति दोषाः||१४||
शूलाविपाकारुचिदाहतृष्णाश्वासप्रमोहप्रबला प्रसक्तम्|
छर्दिस्त्रिदोषाल्लवणाम्लनीलसान्द्रोष्णरक्तं वमतां नृणां स्यात्||१५||
samaśnata ityādinā tridōṣajāmāha| samaśnataḥ sarvarasāniti pathyāpathyamēlakarūpatayā bhajataḥ, uktaṁ hi- “pathyāpathyamihaikatra bhuktaṁ samaśanaṁ matam” (ci.a.15) ityatra; na tu sarvarasān bhuñjānasyētyarthaḥ; sarvarasabhōjanaṁ hi pathyamēva, tēnēha tasya tridōṣakartr̥tvaṁ na syāt| prasaktamiti nirantaram| āmasya pradōṣaḥ āmapradōṣaḥ||14-15||
Adhikarana 10 (16-17) · Śloka 17
viṭsvēdamūtrāmbuvahāni vāyuḥ srōtāṁsi saṁrudhya yadōrdhvamēti|
utsannadōṣasya samācitaṁ taṁ dōṣaṁ samuddhūya narasya kōṣṭhāt||16||
viṇmūtrayōstat samavarṇagandhaṁ tr̥ṭśvāsahikkārtiyutaṁ prasaktam|
pracchardayēdduṣṭamihātivēgāttayā'rditaścāśu vināśamēti||17||
View original
विट्स्वेदमूत्राम्बुवहानि वायुः स्रोतांसि संरुध्य यदोर्ध्वमेति|
उत्सन्नदोषस्य समाचितं तं दोषं समुद्धूय नरस्य कोष्ठात्||१६||
विण्मूत्रयोस्तत् समवर्णगन्धं तृट्श्वासहिक्कार्तियुतं प्रसक्तम्|
प्रच्छर्दयेद्दुष्टमिहातिवेगात्तयाऽर्दितश्चाशु विनाशमेति||१७||
viṭsvēdētyādinā upadravayuktāṁ chardimupadravādasādhyāmāha| viṇmūtrayōstatsamagandhavarṇaṁ chardayatīti vāyunā viṇmūtrasrōtasāṁ dūṣitatvājjñēyam||16-17||
Adhikarana 11 (18) · Śloka 18
dviṣṭapratīpāśucipūtyamēdhyabībhatsagandhāśanadarśanaiśca|
yacchardayēttaptamanā manōdhnairdviṣṭārthasaṁyōgabhavā matā sā||18||
View original
द्विष्टप्रतीपाशुचिपूत्यमेध्यबीभत्सगन्धाशनदर्शनैश्च|
यच्छर्दयेत्तप्तमना मनोध्नैर्द्विष्टार्थसंयोगभवा मता सा||१८||
dviṣṭētyādinā dviṣṭārthajāmāha| dviṣṭādayō gandhēnāśanēna darśanēna ca yathāyōgyatayā sambadhyantē| aśanaṁ bhakṣaṇam| dviṣṭaṁ pratipuruṣāprītijanakaṁ, pratīpaṁ vacādi, kēcit pratīpaṁ vātamāhuḥ, aśuci ucchiṣṭādi, amēdhyaṁ malinaṁ, bībhatsaṁ jugupsitam| manōghnairityanēna dviṣṭādīnāṁ madhyē yatkiñcit aśucyādi yaṁ puruṣaṁ prāpya manōghnaṁ na bhavati taṁ prati tacchardikārakaṁ na bhavati, manō'nupaghātakatvāditi sūcayati||18||
Adhikarana 12 (19) · Śloka 19
kṣīṇasya yā chardiratipravr̥ddhā sōpadravā śōṇitapūyayuktā|
sacandrikāṁ tāṁ pravadantyasādhyāṁ sādhyāṁ cikitsēdanupadravāṁ ca||19||
View original
क्षीणस्य या छर्दिरतिप्रवृद्धा सोपद्रवा शोणितपूययुक्ता|
सचन्द्रिकां तां प्रवदन्त्यसाध्यां साध्यां चिकित्सेदनुपद्रवां च||१९||
asādhyalakṣaṇayuktāṁ chardiṁ parityāgārthamāha- kṣīṇasyētyādi| atipravr̥ddhēti sadā'nubaddhā| sōpadravētyatra viṭsvēdētyādinā rōgōpadravā jñēyāḥ| sacandrikāmiti dhātusnēhamaṇḍalākārayuktām ||19||
Adhikarana 13 (20-22) · Śloka 22
āmāśayōtklēśabhavā hi sarvāśchardyō matā laṅghanamēva tasmāt|
prākkārayēnmārutajāṁ vimucya saṁśōdhanaṁ vā kaphapittahāri||20||
cūrṇāni lihyānmadhunā'bhayānāṁ hr̥dyāni vā yāni virēcanāni|
madyaiḥ payōbhiśca yutāni yuktyā nayantyadhō dōṣamudīrṇamūrdhvam||21||
vallīphalādyairvamanaṁ pibēdvā yō durbalastaṁ śamanaiścikitsēt|
rasairmanōjñairlaghubhirviśuṣkairbhakṣyaiḥ sabhōjyairvividhaiśca pānaiḥ||22||
View original
आमाशयोत्क्लेशभवा हि सर्वाश्छर्द्यो मता लङ्घनमेव तस्मात्|
प्राक्कारयेन्मारुतजां विमुच्य संशोधनं वा कफपित्तहारि||२०||
चूर्णानि लिह्यान्मधुनाऽभयानां हृद्यानि वा यानि विरेचनानि|
मद्यैः पयोभिश्च युतानि युक्त्या नयन्त्यधो दोषमुदीर्णमूर्ध्वम्||२१||
वल्लीफलाद्यैर्वमनं पिबेद्वा यो दुर्बलस्तं शमनैश्चिकित्सेत्|
रसैर्मनोज्ञैर्लघुभिर्विशुष्कैर्भक्ष्यैः सभोज्यैर्विविधैश्च पानैः||२२||
āmāśayētyādinā sādhyānāṁ cikitsāmāha| yasmādāmāśayōtklēśāt sarvāśchardayō bhavanti, āmāśayōtthē ca rōgē laṅghanādi kaphaharaṁ bhēṣajaṁ yuktaṁ, tasmāllaṅghanamēva kartavyamiti bhāvaḥ| laṅghanamalpadōṣaviṣayaṁ, śōdhanaṁ ca bahudōṣaviṣayamiti vyavasthā| saṁśōdhanaśabdēna cēha virēcanavamanē api gr̥hyētē; anyē tvatra saṁśōdhanaśabdēna pratimārgaharaṇatayā atyarthahitaṁ virēcanamēva varṇayanti| saṁśōdhanayōgānāha- cūrṇānītyādi| phalādyairiti phalāni jīmūtēkṣvākuprabhr̥tīni phalamātrāsiddhi (si.a.11) paṭhitāni, taiḥ| śamanairiti dōṣanibarhaṇaṁ vinā dōṣasāmyakaraiḥ; uktaṁ hi puṣkalāvatē- “na śōdhayati yaddōṣān samānnōdīrayatyapi| samīkarōti viṣamāṁstat saṁśamanamucyatē” iti||20-22||
Adhikarana 14 (23-25) · Śloka 25
susaṁskr̥tāstittiribarhilāvarasā vyapōhantyanilapravr̥ttām|
chardiṁ tathā kōlakulatthadhānyabilvādimūlāmlayavaiśca yūṣaḥ||23||
vātātmikāyāṁ hr̥dayadravārtō naraḥ pibēt saindhavavaddhr̥taṁ tu|
siddhaṁ tathā dhānyakanāgarābhyāṁ dadhnā ca tōyēna ca dāḍimasya||24||
vyōṣēṇa yuktāṁ lavaṇaistribhiśca ghr̥tasya mātrāmathavā vidadhyāt|
snigdhāni hr̥dyāni ca bhōjanāni rasaiḥ sayūṣairdadhidāḍimāmlaiḥ||25||
View original
सुसंस्कृतास्तित्तिरिबर्हिलावरसा व्यपोहन्त्यनिलप्रवृत्ताम्|
छर्दिं तथा कोलकुलत्थधान्यबिल्वादिमूलाम्लयवैश्च यूषः||२३||
वातात्मिकायां हृदयद्रवार्तो नरः पिबेत् सैन्धववद्धृतं तु|
सिद्धं तथा धान्यकनागराभ्यां दध्ना च तोयेन च दाडिमस्य||२४||
व्योषेण युक्तां लवणैस्त्रिभिश्च घृतस्य मात्रामथवा विदध्यात्|
स्निग्धानि हृद्यानि च भोजनानि रसैः सयूषैर्दधिदाडिमाम्लैः||२५||
susaṁskr̥tā ityādinā vaiśēṣikī vātajācikitsōcyatē| hr̥dayadrava iti pariśrāntasyēva hr̥dayakṣōbhaḥ| saindhavavaditi saindhavaprakṣēpaṁ; kēcit saindhavavat siddhamiti yōjayanti| tōyēna ca dāḍimasyēti dāḍimarasēna| vyōṣēṇētyādau vyōṣādīnāṁ pēyaghr̥tamātrāyāṁ prakṣēpyatvam||23-25||
Adhikarana 15 (26-33) · Śloka 33
pittātmikāyāmanulōmanārthaṁ drākṣāvidārīkṣurasaistrivr̥t syāt|
kaphāśayasthaṁ tvatimātravr̥ddhaṁ pittaṁ harēt svādubhirūrdhvamēva||26||
śuddhāya kālē madhuśarkarābhyāṁ lājaiśca manthaṁ yadi vā'pi pēyām|
pradāpayēnmudgarasēna vā'pi śālyōdanaṁ jāṅgalajai rasairvā||27||
sitōpalāmākṣikapippalībhiḥ kulmāṣalājāyavasaktugr̥ñjān|
kharjūramāṁsānyatha nārikēlaṁ drākṣāmathō vā badarāṇi lihyāt||28||
srōtōjalājōtpalakōlamajjacūrṇāni lihyānmadhunā'bhayāṁ ca|
kōlāsthimajjāñjanamakṣikāviḍlājāsitāmāgadhikākaṇān vā||29||
drākṣārasaṁ vā'pi pibēt suśītaṁ mr̥dbhr̥ṣṭalōṣṭaprabhavaṁ jalaṁ vā|
jambvāmrayōḥ pallavajaṁ kaṣāyaṁ pibēt suśītaṁ madhusaṁyutaṁ vā||30||
niśi sthitaṁ vāri samudgakr̥ṣṇaṁ sōśīradhānyaṁ caṇakōdakaṁ vā|
gavēdhukāmūlajalaṁ guḍūcyā jalaṁ pibēdikṣurasaṁ payō vā||31||
sēvyaṁ pibēt kāñcanagairikaṁ vā sabālakaṁ taṇḍuladhāvanēna|
dhātrīrasēnōttamacandanaṁ vā tr̥ṣṇāvamighnāni samākṣikāṇi||32||
kalkaṁ tathā candanacavyamāṁsīdrākṣōttamābālakagairikāṇām|
śītāmbunā gairikaśālicūrṇaṁ mūrvāṁ tathā taṇḍuladhāvanēna||33||
View original
पित्तात्मिकायामनुलोमनार्थं द्राक्षाविदारीक्षुरसैस्त्रिवृत् स्यात्|
कफाशयस्थं त्वतिमात्रवृद्धं पित्तं हरेत् स्वादुभिरूर्ध्वमेव||२६||
शुद्धाय काले मधुशर्कराभ्यां लाजैश्च मन्थं यदि वाऽपि पेयाम्|
प्रदापयेन्मुद्गरसेन वाऽपि शाल्योदनं जाङ्गलजै रसैर्वा||२७||
सितोपलामाक्षिकपिप्पलीभिः कुल्माषलाजायवसक्तुगृञ्जान्|
खर्जूरमांसान्यथ नारिकेलं द्राक्षामथो वा बदराणि लिह्यात्||२८||
स्रोतोजलाजोत्पलकोलमज्जचूर्णानि लिह्यान्मधुनाऽभयां च|
कोलास्थिमज्जाञ्जनमक्षिकाविड्लाजासितामागधिकाकणान् वा||२९||
द्राक्षारसं वाऽपि पिबेत् सुशीतं मृद्भृष्टलोष्टप्रभवं जलं वा|
जम्ब्वाम्रयोः पल्लवजं कषायं पिबेत् सुशीतं मधुसंयुतं वा||३०||
निशि स्थितं वारि समुद्गकृष्णं सोशीरधान्यं चणकोदकं वा|
गवेधुकामूलजलं गुडूच्या जलं पिबेदिक्षुरसं पयो वा||३१||
सेव्यं पिबेत् काञ्चनगैरिकं वा सबालकं तण्डुलधावनेन|
धात्रीरसेनोत्तमचन्दनं वा तृष्णावमिघ्नानि समाक्षिकाणि||३२||
कल्कं तथा चन्दनचव्यमांसीद्राक्षोत्तमाबालकगैरिकाणाम्|
शीताम्बुना गैरिकशालिचूर्णं मूर्वां तथा तण्डुलधावनेन||३३||
kaphāśayasthamiti kaphasthānamāmāśayōrdhvabhāgō vakṣaḥ, tatstham| harēdūrdhvamēvēti vamanēnaiva harēt| yadi vā'pi pēyāmiti mandāgniṁ pratta pēyā jñēyā| kulmāṣā utsinnayavapiṣṭakr̥tā bhakṣyāḥ; pāriyātrāstu mudgānmasūrānutsvinnamr̥ditān kulmāṣānāhuḥ| gr̥ñjaḥ samaṇḍō yavaudanaḥ| kharjūramāṁsānīti kharjūraphalasasyāni | kharjūrētyādau lihyādityatra ‘sitōpalāmākṣikapippalībhiḥ’ ityanuvartanīyam| srōtōja srōtōñjanam| kōlamajjā kōlābhyantaram| abhayāṁ vētyatrāpi ‘madhunā lihyāt’ iti sambadhyatē| kōlāsthītyādāvapi ‘madhunā lihyāt’ ityanuvartatē| mr̥dbhr̥ṣṭalōṣṭaprabhavaṁ jalaṁ vēti mr̥nmayalōṣṭanirvāpaṇabhavaṁ jalamityarthaḥ| samudgakr̥ṣṇaṁ pippalīmudgasahitam| niśi sthitamityādau sōṣīradhānyamiti dvitīyaḥ, caṇakōdakaṁ vēti tr̥tīyō yōgaḥ| tathā gavēdhukādiyōgadvayē'pi śītakaṣāyavidhirjñēyaḥ| kāñcanagairikamiti gairikaṁ dākṣiṇātyaprasiddhaṁ kāñcanavarṇam| sabālakaṁ taṇḍuladhāvanēnēti vidhānaṁ ‘sēvyaṁ pibēt’ ityanēna tathā ‘kāñcanagairikaṁ vā’ ityanēna ca dvitīyayōgēna sambadhyatē| drākṣōttamā gōstanī drākṣētyarthaḥ| uttamacandanaṁ dhavalacandanam||26-33||
Adhikarana 16 (34-39) · Śloka 39
kaphātmikāyāṁ vamanaṁ praśastaṁ sapippalīsarṣapanimbatōyaiḥ|
piṇḍītakaiḥ saindhavasamprayuktairvamyāṁ kaphāmāśayaśōdhanārtham||34||
gōdhūmaśālīn sayavān purāṇān yūṣaiḥ paṭōlāmr̥tacitrakāṇām|
vyōṣasya nimbasya ca takrasiddhairyūṣaiḥ phalāmlaiḥ kaṭubhistathā'dyāt||35||
rasāṁśca śūlyāni ca jāṅgalānāṁ māṁsāni jīrṇānmadhusīdhvariṣṭān|
rāgāṁstathā ṣāḍavapānakāni drākṣākapitthaiḥ phalapūrakaiśca||36||
mudgānmasūrāṁścaṇakān kalāyān bhr̥ṣṭān yutānnāgaramākṣikābhyām|
lihyāttathaiva triphalāviḍaṅgacūrṇaṁ viḍaṅgaplavayōrathō vā||37||
sajāmbavaṁ vā badarāmlacūrṇaṁ mustāyutāṁ karkaṭakasya śr̥ṅgīm|
durālabhāṁ vā madhusamprayuktāṁ lihyāt kaphacchardivinigrahārtham||38||
manaḥśilāyāḥ phalapūrakasya rasaiḥ kapitthasya ca pippalīnām|
kṣaudrēṇa cūrṇaṁ maricaiśca yuktaṁ lihañjayēcchardimudīrṇavēgām||39||
View original
कफात्मिकायां वमनं प्रशस्तं सपिप्पलीसर्षपनिम्बतोयैः|
पिण्डीतकैः सैन्धवसम्प्रयुक्तैर्वम्यां कफामाशयशोधनार्थम्||३४||
गोधूमशालीन् सयवान् पुराणान् यूषैः पटोलामृतचित्रकाणाम्|
व्योषस्य निम्बस्य च तक्रसिद्धैर्यूषैः फलाम्लैः कटुभिस्तथाऽद्यात्||३५||
रसांश्च शूल्यानि च जाङ्गलानां मांसानि जीर्णान्मधुसीध्वरिष्टान्|
रागांस्तथा षाडवपानकानि द्राक्षाकपित्थैः फलपूरकैश्च||३६||
मुद्गान्मसूरांश्चणकान् कलायान् भृष्टान् युतान्नागरमाक्षिकाभ्याम्|
लिह्यात्तथैव त्रिफलाविडङ्गचूर्णं विडङ्गप्लवयोरथो वा||३७||
सजाम्बवं वा बदराम्लचूर्णं मुस्तायुतां कर्कटकस्य शृङ्गीम्|
दुरालभां वा मधुसम्प्रयुक्तां लिह्यात् कफच्छर्दिविनिग्रहार्थम्||३८||
मनःशिलायाः फलपूरकस्य रसैः कपित्थस्य च पिप्पलीनाम्|
क्षौद्रेण चूर्णं मरिचैश्च युक्तं लिहञ्जयेच्छर्दिमुदीर्णवेगाम्||३९||
samākṣikāṇīti paścāduktayōgatrayadravyāṇi samākṣikāṇi kartavyāni| piṇḍītakairiti madanaiḥ| kaphasyāmāśayasya ca śōdhanārthaṁ kaphāmāśayaśōdhanārtham| yadyapi gōdhūmayavau madhuratvayōgāt kaphakarau, tathā'pi purāṇatayā na kaphakarāviti kr̥tvā kaphacchardyāṁ vihitau| uktaṁ hi- “prāyaḥ ślēṣmalaṁ madhuramanyatra madhunaḥ purāṇācca śāliyavagōdhūmāt” (sū.a.27) iti| rāgāḥ kapitthādidravyakr̥tāḥ| manaḥśilāyāścūrṇaṁ maricaiśca yuktaṁ kṣaudrēṇa yutaṁ phalapūrakarasairlihan, tathā kapitthasya rasaiḥ pippalīnāṁ cūrṇaṁ maricaiśca yuktaṁ kṣaudrēṇa yutaṁ lihanniti yōjyam||34-39||
Adhikarana 17 (40) · Śloka 40
yaiṣā pr̥thaktvēna mayā kriyōktā tāṁ sannipātē'pi samasya buddhyā|
dōṣarturōgāgnibalānyavēkṣya prayōjayēcchāstravidapramattaḥ||40||
View original
यैषा पृथक्त्वेन मया क्रियोक्ता तां सन्निपातेऽपि समस्य बुद्ध्या|
दोषर्तुरोगाग्निबलान्यवेक्ष्य प्रयोजयेच्छास्त्रविदप्रमत्तः||४०||
yaiṣētyādinā sānnipātikyāścikitsōdhyatē| samasyēti ēkīkr̥tya| dōṣarturōgāgnibalānyavēkṣyēti dōṣādīnāṁ balaṁ vīkṣya yadbalavat tatpradhānā cikitsā kartavyā| rōgaḥ chardirēva||40||
Adhikarana 18 (41-44) · Śloka 44
manōbhighātē tu manōnukūlā vācaḥ samāśvāsanaharṣaṇāni|
lōkaprasiddhāḥ śrutayō vayasyāḥ śr̥ṅgārikāścaiva hitā vihārāḥ||41||
gandhā vicitrā manasō'nukūlā mr̥tpuṣpaśuktāmlaphalādikānām|
śākāni bhōjyānyatha pānakāni susaṁskr̥tāḥ ṣāḍavarāgalēhāḥ||42||
yūṣā rasāḥ kāmbalikā khaḍāśca māṁsāni dhānā vividhāśca bhakṣyāḥ|
phalāni mūlāni ca gandhavarṇarasairupētāni vamiṁ jayanti||43||
gandhaṁ rasaṁ sparśamathāpi śabdaṁ rūpaṁ ca yadyat priyamapyasātmyam|
tadēva dadyāt praśamāya tasyāstajjō hi rōgaḥ sukha ēva jētum||44||
View original
मनोभिघाते तु मनोनुकूला वाचः समाश्वासनहर्षणानि|
लोकप्रसिद्धाः श्रुतयो वयस्याः शृङ्गारिकाश्चैव हिता विहाराः||४१||
गन्धा विचित्रा मनसोऽनुकूला मृत्पुष्पशुक्ताम्लफलादिकानाम्|
शाकानि भोज्यान्यथ पानकानि सुसंस्कृताः षाडवरागलेहाः||४२||
यूषा रसाः काम्बलिका खडाश्च मांसानि धाना विविधाश्च भक्ष्याः|
फलानि मूलानि च गन्धवर्णरसैरुपेतानि वमिं जयन्ति||४३||
गन्धं रसं स्पर्शमथापि शब्दं रूपं च यद्यत् प्रियमप्यसात्म्यम्|
तदेव दद्यात् प्रशमाय तस्यास्तज्जो हि रोगः सुख एव जेतुम्||४४||
manōbhidhātē iti manōvighātajacchardyām| lōkaprasiddhāḥ śrutaya iti laukikārthānugatā ākhyāyikētihāsāḥ| vihārāḥ krīḍāḥ| lēhā iti vyañjanarūpā lēhāḥ| rāgādīnāṁ lakṣaṇamasakr̥duktam| gandhavarṇarasairupētānīti praśastagandhādiyutāni| gandhamityādinā ātyayikacchardipraśamārthamasātmyadānamapyabhidhattē| praśamē hi tasyā iti gandhādīnāṁ priyāṇāmupayōgēna chardyāḥ praśamē sati, tajjō hi rōga iti gandhādīnāmasātmyajanitarōgō jētuṁ sukha ēva sukhōpāya ēva bhavati, mūlavyādhērmahātyayasya jitatvādityabhiprāyaḥ| ‘sukhamēva jētum’ iti pāṭhē sukhaṁ yathā bhavati tathā jētuṁ ‘pāryatē’ iti śēṣaḥ||41-44||
Adhikarana 19 (45) · Śloka 45
chardyutthitānāṁ ca cikitsitāt svāccikitsitaṁ kāryamupadravāṇām|
atipravr̥ttāsu virēcanasya karmātiyōgē vihitaṁ vidhēyam||45||
View original
छर्द्युत्थितानां च चिकित्सितात् स्वाच्चिकित्सितं कार्यमुपद्रवाणाम्|
अतिप्रवृत्तासु विरेचनस्य कर्मातियोगे विहितं विधेयम्||४५||
atipravr̥ttāsvityādi| atipravr̥ttāsu chardiṣu virēcanasyātiyōgē yatkarma vihitaṁ saṁśōdhanavyāpattisiddhau (si.a.6) tadiha vidhēyamityarthaḥ||45||
Adhikarana 20 (46-47) · Śloka 47
vamiprasaṅgāt pavanō'pyavaśyaṁ dhātukṣayāddhr̥ddhimupaiti tasmāt|
cirapravr̥ttāsvanilāpahāni kāryāṇyupastambhanabr̥ṁhaṇāni||46||
sarpirguḍāḥ kṣīravidhirghr̥tāni kalyāṇakatryūṣaṇajīvanāni|
vr̥ṣyāstathā māṁsarasāḥ salēhāściraprasaktāṁ ca vamiṁ jayanti||47||
View original
वमिप्रसङ्गात् पवनोऽप्यवश्यं धातुक्षयाद्धृद्धिमुपैति तस्मात्|
चिरप्रवृत्तास्वनिलापहानि कार्याण्युपस्तम्भनबृंहणानि||४६||
सर्पिर्गुडाः क्षीरविधिर्घृतानि कल्याणकत्र्यूषणजीवनानि|
वृष्यास्तथा मांसरसाः सलेहाश्चिरप्रसक्तां च वमिं जयन्ति||४७||
vamiprasaṅgāt chardyanubandhāt pavanasya vr̥ddhirbhavati; tatrōpastambhanaṁ chardīnāṁ pavanasya vā, br̥ṁhaṇaṁ dhātūnām| lēhāḥ cyavanaprāśādayaḥ||46-47||
Adhikarana 21 (48) · Śloka 48
tatra ślōkaḥ- hētuṁ saṅkhyāṁ lakṣaṇamupadravān sādhyatāṁ na yōgāṁśca|
chardīnāṁ praśamārthaṁ prāha cikitsitaṁ munivaryaḥ||48||
View original
तत्र श्लोकः- हेतुं सङ्ख्यां लक्षणमुपद्रवान् साध्यतां न योगांश्च|
छर्दीनां प्रशमार्थं प्राह चिकित्सितं मुनिवर्यः||४८||
hētumityādinā saṅgrahaḥ| upadravāniti viṭsvēdētyādinōktānupadravān| munivarya iti muniśrēṣṭhaḥ||48||
Adhikarana puShpikA · Śloka 20
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē'prāptē dr̥ḍhabalasampūritē cikitsāsthānē chardicikitsitaṁ nāma viṁśō'dhyāyaḥ||20||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृतेऽप्राप्ते दृढबलसम्पूरिते चिकित्सास्थाने छर्दिचिकित्सितं नाम विंशोऽध्यायः||२०||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ cikitsāsthānē chardicikitsitaṁ nāma viṁśō'dhyāyaḥ||20||