Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō gulmacikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातो गुल्मचिकित्सितं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
nidānōktakramānurōdhādraktapittamanu gulmacikitsitaṁ brūtē||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
sarvaprajānāṁ pitr̥vaccharaṇyaḥ punarvasurbhūtabhaviṣyadīśaḥ|
cikitsitaṁ gulmanibarhaṇārthaṁ prōvāca siddhaṁ vadatāṁ variṣṭhaḥ||3||
View original
सर्वप्रजानां पितृवच्छरण्यः पुनर्वसुर्भूतभविष्यदीशः|
चिकित्सितं गुल्मनिबर्हणार्थं प्रोवाच सिद्धं वदतां वरिष्ठः||३||
sarvaprajānāmityādinā gurōḥ stutirdharmajanakatayā tathōttaragranthaśraddhēyatayā| bhūtē bhaviṣyē cāvyāhatajñānatayā prabhurēva bhavatīti bhūtabhaviṣyadīśaḥ| siddhamiti sādhyāvyabhicāri sarvamēva cikitsitaṁ yadyapi siddhamēva vaktavyaṁ, tathā'pyatra prakaraṇē stutyarthaṁ siddhapadaṁ jñēyam||3||
Adhikarana 3 (4-5) · Śloka 5
viṭślēṣmapittātiparisravādvā tairēva vr̥ddhaiḥ paripīḍanādvā|
vēgairudīrṇairvihatairadhō vā bāhyabhighātairatipīḍanairvā||4||
rūkṣānnapānairatisēvitairvā śōkēna mithyāpratikarmaṇā vā|
vicēṣṭitairvā viṣamātimātraiḥ kōṣṭhē prakōpaṁ samupaiti vāyuḥ||5||
View original
विट्श्लेष्मपित्तातिपरिस्रवाद्वा तैरेव वृद्धैः परिपीडनाद्वा|
वेगैरुदीर्णैर्विहतैरधो वा बाह्यभिघातैरतिपीडनैर्वा||४||
रूक्षान्नपानैरतिसेवितैर्वा शोकेन मिथ्याप्रतिकर्मणा वा|
विचेष्टितैर्वा विषमातिमात्रैः कोष्ठे प्रकोपं समुपैति वायुः||५||
atra yadyapi nidānē ēva gulmasya hētulakṣaṇānyuktani, tathā'pi prakaraṇavaśāt punastānyabhidhīyantē; nidānōktādviśēṣaśca kaściducyatē| nidānē vāyōrēva kōpēna vr̥ddhērhētubhirāvaraṇamuktam, atipīḍanairvētyanēna tadēvōcyatē| tairēvēti viṭślēṣmapittaiḥ| mithyāpratikarma mithyākr̥taṁ vamanādikaṁ pañcakarma||4-5||
Adhikarana 4 (6-7) · Śloka 7
kaphaṁ ca pittaṁ ca sa duṣṭavāyuruddhūya mārgān vinibaddhya tābhyām|
hr̥nnābhipārśvōdarabastiśūlaṁ karōtyathō yāti na baddhamārgaḥ||6||
pakvāśayē pittakaphāśayē vā sthitaḥ svatantraḥ parasaṁśrayō vā|
sparśōpalabhyaḥ paripiṇḍitatvādgulmō yathādōṣamupaiti nāma||7||
View original
कफं च पित्तं च स दुष्टवायुरुद्धूय मार्गान् विनिबद्ध्य ताभ्याम्|
हृन्नाभिपार्श्वोदरबस्तिशूलं करोत्यथो याति न बद्धमार्गः||६||
पक्वाशये पित्तकफाशये वा स्थितः स्वतन्त्रः परसंश्रयो वा|
स्पर्शोपलभ्यः परिपिण्डितत्वाद्गुल्मो यथादोषमुपैति नाम||७||
kaphaṁ ca pittaṁ cētyādinā samprāptimāha| iyaṁ ca śōṇitajagulmavyatiriktānāṁ caturṇāṁ samprāptiḥ| tatra kaphaṁ ca pittaṁ cēti kadācit pittaṁ kadācit kaphaḥ| tatra kaphajē svatantrō vr̥ddhaḥ kaphaḥ, pittajē svahētuvr̥ddhaṁ svatantraṁ pittaṁ, sannipātē ca yathōktaguṇau pittakaphau, uddhūya vāyuḥ gulmaṁ karōti; vātagulmē tu svatantraḥ prakupitō vāyuḥ prakr̥tisthau pittakaphāvuddhūya gulmaṁ karōtīti jñēyam| mārgāniti ūrdhvādhastiryaṅmārgān| adhō na yātīti atra cakārō luptanirdiṣṭaḥ; tēnōrdhvaṁ na yāti tiryak ca na yātīti jñēyam| kiṁvā vāyōḥ kōṣṭhasyādhōgamanamēva prāyō bhavati, tēna tanniṣēdhaḥ sākṣāduktaḥ, itaramārgagamananiṣēdhastu samānanyāyatayā labhyatē| pakvāśayē iti pittāśayāmāśayayōradhōbhāgē ēva| svatantra iti vātagulmē, parasaṁśraya iti pakvāśayē| pittakaphāśayayōḥ kaphajaḥ paittikō nicayagulmaśca parasaṁśrayō bhavatīti jñēyam| paripiṇḍitatvādgulma ityanēna yathā ajñā api latāsamūhādau saṅghātēnāvasthitē ‘gulma’ iti vyapadiśanti, tathēhāpi saṅghātēnāvasthānādgulmētyabhidhānaṁ prāpnōti| yathādōṣamiti yathōlbaṇaṁ dōṣam| nāmēti ca sañjñā; vātajō'yaṁ, pittajō'yamityādikā||6-7||
Adhikarana 5 (8) · Śloka 8
bastau ca nābhyāṁ hr̥di pārśvayōrvā sthānāni gulmasya bhavanti pañca|8|
View original
बस्तौ च नाभ्यां हृदि पार्श्वयोर्वा स्थानानि गुल्मस्य भवन्ति पञ्च|८|
gulmasthānānyāha- bastāvityādi| bastau nābhyāṁ hr̥di pārśvayōrvā gulmasya pañca sthānāni bhavanti| yadyapi bastyādīni pañcaiva, tathā'pi pañcagrahaṇamadhikasthānaniṣēdhārtham| raudhirasyāpi gulmasya garbhāśayapārśvasthitatvēna pārśvē ēvāśayē bhavataḥ| anyē tu raudhiravyatiriktānāmētat pañcasthānatvaṁ, raudhirasya tu garbhāśaya ēva viśiṣṭaṁ sthānaṁ bhavati|8|
Adhikarana 6 (8-11) · Śloka 11
pañcātmakasya prabhavaṁ tu tasya vakṣyāmi liṅgāni cikitsitaṁ ca||8||
rūkṣānnapānaṁ viṣamātimātraṁ vicēṣṭitaṁ vēgavinigrahaśca|
śōkō'bhighātō'timalakṣayaśca nirannatā cānilagulmahētuḥ||9||
yaḥ sthānasaṁsthānarujāṁ vikalpaṁ viḍvātasaṅgaṁ galavaktraśōṣam|
śyāvāruṇatvaṁ śiśirajvaraṁ ca hr̥tkukṣipārśvāṁsaśirōrujaṁ ca||10||
karōti jīrṇē'bhyadhikaṁ prakōpaṁ bhuktē mr̥dutvaṁ samupaiti yaśca|
vātāt sa gulmō na ca tatra rūkṣaṁ kaṣāyatiktaṁ kaṭu cōpaśētē||11||
View original
पञ्चात्मकस्य प्रभवं तु तस्य वक्ष्यामि लिङ्गानि चिकित्सितं च||८||
रूक्षान्नपानं विषमातिमात्रं विचेष्टितं वेगविनिग्रहश्च|
शोकोऽभिघातोऽतिमलक्षयश्च निरन्नता चानिलगुल्महेतुः||९||
यः स्थानसंस्थानरुजां विकल्पं विड्वातसङ्गं गलवक्त्रशोषम्|
श्यावारुणत्वं शिशिरज्वरं च हृत्कुक्षिपार्श्वांसशिरोरुजं च||१०||
करोति जीर्णेऽभ्यधिकं प्रकोपं भुक्ते मृदुत्वं समुपैति यश्च|
वातात् स गुल्मो न च तत्र रूक्षं कषायतिक्तं कटु चोपशेते||११||
samprati pr̥thaktvēna hētuliṅgacikitsābhidhānaṁ pratijānītē- pañcātmakasyētyādi| pañcātmakasya pañcasvarūpasya| prabhavatyasmāditi prabhavaḥ kāraṇaṁ; kāraṇāni pañca vātapittakaphasannipātarūpāṇi| tiṣṭhatyasminniti sthānaṁ bastyādi, saṁsthānamākr̥tiḥ, rujā pīḍā, ēṣāṁ vikalpaḥ kṣaṇē kṣaṇē'nyathātvam| śiśirajvaraḥ śītajvaraḥ| karōtīti pūrvēṇa sambadhyatē| jīrṇē'bhyadhikaṁ prakōpaṁ samupaiti yaśca| na cōpaśētē iti na sukhaṁ janayati||8-11||
Adhikarana 7 (12-13) · Śloka 13
kaṭvamlatīkṣṇōṣṇavidāhirūkṣakrōdhātimadyārkahutāśasēvā|
āmābhighātō rudhiraṁ ca duṣṭaṁ paittasya gulmasya nimittamuktam||12||
jvaraḥ pipāsā vadanāṅgarāgaḥ śūlaṁ mahajjīryati bhōjanē ca|
svēdō vidāhō vraṇavacca gulmaḥ sparśāsahaḥ paittikagulmarūpam||13||
View original
कट्वम्लतीक्ष्णोष्णविदाहिरूक्षक्रोधातिमद्यार्कहुताशसेवा|
आमाभिघातो रुधिरं च दुष्टं पैत्तस्य गुल्मस्य निमित्तमुक्तम्||१२||
ज्वरः पिपासा वदनाङ्गरागः शूलं महज्जीर्यति भोजने च|
स्वेदो विदाहो व्रणवच्च गुल्मः स्पर्शासहः पैत्तिकगुल्मरूपम्||१३||
kaṭvamlētyādinā pittagulmamāha| āmābhighātaśabdēnāmābhighātaḥ pittajanakō jñēyaḥ| rudhiraṁ ca duṣṭamityanēna duṣṭādrudhirānmalabhūtasya pittasya janma darśayati||12-13||
Adhikarana 8 (14) · Śloka 14
śītaṁ guru snigdhamacēṣṭanaṁ ca sampūraṇaṁ prasvapanaṁ divā ca|
gulmasya hētuḥ kaphasambhavasya sarvastu diṣṭō nicayātmakasya||14||
View original
शीतं गुरु स्निग्धमचेष्टनं च सम्पूरणं प्रस्वपनं दिवा च|
गुल्मस्य हेतुः कफसम्भवस्य सर्वस्तु दिष्टो निचयात्मकस्य||१४||
śītamityādinā kaphagulmahētulakṣaṇakathanam| atrāntarē hētutrayakathanāvasānē dōṣatrayamēlakasya kāryamāha- sarvastu diṣṭō nicayātmakasyēti|- nicayātmakaḥ sānnipātikaḥ| sānnipātikaśca nicayarūpagulmajanmatayā vyapadēśēna vikr̥tiviṣamasamavāyāt saṁyōgamahimnā ca darśayati||14||
Adhikarana 9 (15) · Śloka 15
staimityaśītajvaragātrasādahr̥llāsakāsārucigauravāṇi|
śaityaṁ rugalpā kaṭhinōnnatatvaṁ gulmasya rūpāṇi kaphātmakasya||15||
View original
स्तैमित्यशीतज्वरगात्रसादहृल्लासकासारुचिगौरवाणि|
शैत्यं रुगल्पा कठिनोन्नतत्वं गुल्मस्य रूपाणि कफात्मकस्य||१५||
autpādikaṁ nicayagulmamabhidhāya prakr̥taślēṣmagulmalakṣaṇamāha- staimityētyādi||15||
Adhikarana 10 (16) · Śloka 16
nimittaliṅgānyupalabhya gulmē dvidōṣajē dōṣabalābalaṁ ca|
vyāmiśraliṅgānaparāṁstu gulmāṁstrīnādiśēdauṣadhakalpanārtham||16||
View original
निमित्तलिङ्गान्युपलभ्य गुल्मे द्विदोषजे दोषबलाबलं च|
व्यामिश्रलिङ्गानपरांस्तु गुल्मांस्त्रीनादिशेदौषधकल्पनार्थम्||१६||
dvidōṣajagulmahētuliṅgātidēśārthamāha- nimittētyādi| dōṣabalābalaṁ cētyanēnaikōlbaṇaṁ dvandvaṁ grāhayati| trīniti ca vātapittaja-pittakaphaja-vātaślēṣmajān| auṣadhakalpanārthamityanēna prakr̥tisamasamavāyatvāt svavilakṣaṇakāryākartr̥tayā pratyēkadōṣē dvandvajagulmā abhiniviṣṭā ēva, pratyēkōktacikitsāmēlakēna cikitsyā ityētanmātrōpadarśanārthaṁ tēṣāmabhidhānam| ētēnāṣṭōttarīyōktapañcasaṅkhyāvirōdhō'pi na bhavati, dvāndvikagulmabhēdasyāprayōjakatvāt; sannipātagulmē tu pratyēkadōṣajalakṣaṇādatiriktāni lakṣaṇāni tatprabhāvaścāsādhyatvādirvaktavya ēvēti yuktaṁ tasya bhēdēnōpādānam| jvarē'pi dvandvajvarāṇāṁ pr̥thaglakṣaṇayōgēna dvāndvikatvaṁ yuktamiti jñēyam||16||
Adhikarana 11 (17) · Śloka 17
mahārujaṁ dāhaparītamaśmavadghanōnnataṁ śīghravidāhi dāruṇam|
manaḥśarīrāgnibalāpahāriṇaṁ tridōṣajaṁ gulmamasādhyamādiśēt||17||
View original
महारुजं दाहपरीतमश्मवद्घनोन्नतं शीघ्रविदाहि दारुणम्|
मनःशरीराग्निबलापहारिणं त्रिदोषजं गुल्ममसाध्यमादिशेत्||१७||
mahārujamityādinā sannipātajalakṣaṇānyāha| kēcidētallakṣaṇavyatiriktalakṣaṇastu yaḥ pratyēkadōṣajōktasaṁsargamātralakṣaṇaḥ prakr̥tisamavāyasannipātajanyaḥ sa sādhya ēva gulma iti vadanti||17||
Adhikarana 12 (18-19) · Śloka 19
r̥tāvanāhāratayā bhayēna virūkṣaṇairvēgavinigrahaiśca|
saṁstambhanōllēkhanayōnidōṣairgulmaḥ striyaṁ raktabhavō'bhyupaiti||18||
yaḥ spandatē piṇḍita ēva nāṅgaiścirāt saśūlaḥ samagarbhaliṅgaḥ|
sa raudhiraḥ strībhava ēva gulmō māsē vyatītē daśamē cikitsyaḥ||19||
View original
ऋतावनाहारतया भयेन विरूक्षणैर्वेगविनिग्रहैश्च|
संस्तम्भनोल्लेखनयोनिदोषैर्गुल्मः स्त्रियं रक्तभवोऽभ्युपैति||१८||
यः स्पन्दते पिण्डित एव नाङ्गैश्चिरात् सशूलः समगर्भलिङ्गः|
स रौधिरः स्त्रीभव एव गुल्मो मासे व्यतीते दशमे चिकित्स्यः||१९||
r̥tāvityādinā śōṇitagulmamāha| r̥tāviti puṣpadarśanakālē| striyamityanēna kumārīmativr̥ddhāṁ ca niṣēdhayati| piṇḍita ēvēti garbhastvaṅgaiḥ spandatē| samagarbhaliṅga iti stanapīnatvādi garbhasamānaṁ liṅgaṁ bhavati| strībhava ēvēti anēna puruṣasya raktagulmōtpattiṁ niṣēdhayati| māsē vyatītē daśamē cikitsya iti prabhāvāddaśamamāsātikramē ēvāsya sukhā cikitsā bhavati, arvāk cikitsāyāṁ tu śōṇitātisrutigarbhāśayōpaghātādi syāt| yaducyatē- garbhasamānaliṅgatvēnāsya daśamamāsādūrdhvaṁ rudhiragulmāvadhāraṇaṁ bhavati, tēnārvākcikitsā'tra nōktēti; tanna, daśamamāsātikramē'pi garbhāvasthānadarśanāt| uktaṁ hi- “puṣṭō yadā varṣagaṇairapi syāt” (śā.a.2) tathā sampiṇḍitatvaṁ garbhalakṣaṇādviruddhalakṣaṇamuktaṁ; tēna daśamamāsādarvāgapi śōṇitagulmāvadhāraṇaṁ bhavatyēva; tasmāt pūrvōktamēva sādhu||18-19||
Adhikarana 13 (20-26) · Śloka 26
kriyākramamataḥ siddhaṁ gulmināṁ gulmanāśanam|
pravakṣyāmyata ūrdhvaṁ ca yōgān gulmanibarhaṇān||20||
rūkṣavyāyāmajaṁ gulmaṁ vātikaṁ tīvravēdanam|
baddhaviṇmārutaṁ snēhairāditaḥ samupācarēt||21||
bhōjanābhyañjanaiḥ pānairnirūhaiḥ sānuvāsanaiḥ|
snigdhasya bhiṣajā svēdaḥ kartavyō gulmaśāntayē||22||
srōtasāṁ mārdavaṁ kr̥tvā jitvā mārutamulbaṇam|
bhittvā vibandhaṁ snigdhasya svēdō gulmamapōhati||23||
snēhapānaṁ hitaṁ gulmē viśēṣēṇōrdhvanābhijē|
pakvāśayagatē bastirubhayaṁ jaṭharāśrayē||24||
dīptē'gnau vātikē gulmē vibandhē'nilavarcasōḥ|
br̥ṁhaṇānyannapānāni snigdhōṣṇāni prayōjayēt||25||
punaḥ punaḥ snēhapānaṁ nirūhāḥ sānuvāsanāḥ|
prayōjyā vātagulmēṣu kaphapittānurakṣiṇā||26||
View original
क्रियाक्रममतः सिद्धं गुल्मिनां गुल्मनाशनम्|
प्रवक्ष्याम्यत ऊर्ध्वं च योगान् गुल्मनिबर्हणान्||२०||
रूक्षव्यायामजं गुल्मं वातिकं तीव्रवेदनम्|
बद्धविण्मारुतं स्नेहैरादितः समुपाचरेत्||२१||
भोजनाभ्यञ्जनैः पानैर्निरूहैः सानुवासनैः|
स्निग्धस्य भिषजा स्वेदः कर्तव्यो गुल्मशान्तये||२२||
स्रोतसां मार्दवं कृत्वा जित्वा मारुतमुल्बणम्|
भित्त्वा विबन्धं स्निग्धस्य स्वेदो गुल्ममपोहति||२३||
स्नेहपानं हितं गुल्मे विशेषेणोर्ध्वनाभिजे|
पक्वाशयगते बस्तिरुभयं जठराश्रये||२४||
दीप्तेऽग्नौ वातिके गुल्मे विबन्धेऽनिलवर्चसोः|
बृंहणान्यन्नपानानि स्निग्धोष्णानि प्रयोजयेत्||२५||
पुनः पुनः स्नेहपानं निरूहाः सानुवासनाः|
प्रयोज्या वातगुल्मेषु कफपित्तानुरक्षिणा||२६||
ata ūrdhvamiti kriyākramābhidhānāduttaram| snēhairiti caturbhirapi snēhaiḥ| snēhōpayōgānāha- bhōjanētyādi| viśēṣēṇēti vacanēna na sarvaṁ sarvatra; viśēṣatastu snēhapānaṁ nābhērūrdhvaṁ jātē gulmē| pakvāśayagata iti pakvāśayasaṅgatādhōbhāgē| bastiriti nirūhō'nuvāsanaṁ ca| jaṭharāśraya iti nābhigatē nābhipārśvagatē ca| ubhayamiti nirūhasnēhabastī| vātagulmēṣviti vacanādvātapradhānēṣu gulmēṣvapi yathōktaṁ kartavyaṁ darśayati| uktaṁ hi “gulmināmanilaśāntirupāyaiḥ” (ni.a.3) ityādi| kaphapittānurakṣiṇēti tathā snēhaḥ kartavyō yathā kaphapittē na vardhētē||20-26||
Adhikarana 14 (27-28) · Śloka 28
kaphō vātē jitaprāyē pittaṁ śōṇitamēva vā|
yadi kupyati vā tasya kriyamāṇē cikitsitē||27||
yathōlbaṇasya dōṣasya tatra kāryaṁ bhiṣagjitam|
ādāvantē ca madhyē ca mārutaṁ parirakṣatā||28||
View original
कफो वाते जितप्राये पित्तं शोणितमेव वा|
यदि कुप्यति वा तस्य क्रियमाणे चिकित्सिते||२७||
यथोल्बणस्य दोषस्य तत्र कार्यं भिषग्जितम्|
आदावन्ते च मध्ये च मारुतं परिरक्षता||२८||
vātacikitsayā vr̥ddhakaphapittaraktacikitsāmāha- kaphō vātē ityādi| jitaprāya iti vacanāt kaphādyavr̥ddhyā vātō yathā jitaprāyō bhavati tathā vātacikitsā kāryā| yathōlbaṇasyēti vātacikitsayā ya ulbaṇō dōṣō bhavati kaphādiḥ, tasya cikitsā kartavyā| tasyāmapi cikitsāyāṁ vātavr̥ddhiryathā na bhavati tathā kartavyamiti darśayannāha- ādāvityādi||27-28||
Adhikarana 15 (29-31) · Śloka 31
vātagulmē kaphō vr̥ddhō hatvā'gnimaruciṁ yadi|
hr̥llāsaṁ gauravaṁ tandrāṁ janayēdullikhēttu tam||29||
śūlānāhavibandhēṣu gulmē vātakaphōlbaṇē|
vartayō guṭikāścūrṇaṁ kaphavātaharaṁ hitam||30||
pittaṁ vā yadi saṁvr̥ddhaṁ santāpaṁ vātagulminaḥ|
kuryādvirēcyaḥ sa bhavēt sasnēhairānulōmikaiḥ||31||
View original
वातगुल्मे कफो वृद्धो हत्वाऽग्निमरुचिं यदि|
हृल्लासं गौरवं तन्द्रां जनयेदुल्लिखेत्तु तम्||२९||
शूलानाहविबन्धेषु गुल्मे वातकफोल्बणे|
वर्तयो गुटिकाश्चूर्णं कफवातहरं हितम्||३०||
पित्तं वा यदि संवृद्धं सन्तापं वातगुल्मिनः|
कुर्याद्विरेच्यः स भवेत् सस्नेहैरानुलोमिकैः||३१||
gulmē yadyapi vamanaṁ niṣiddhaṁ, tathā'pyavasthāyāṁ vamanaṁ tadapavādarūpaṁ darśayannāha- vātagulma ityādi| vartaya iti phalavartayaḥ| ānulaumikairiti vacanēna tīvravirēcanaṁ vātakōpanaṁ niṣēdhayati||29-31||
Adhikarana 16 (32) · Śloka 32
gulmō yadyanilādīnāṁ kr̥tē samyagbhiṣagjitē|
na praśāmyati raktasya sō'vasēkāt praśāmyati||32||
View original
गुल्मो यद्यनिलादीनां कृते सम्यग्भिषग्जिते|
न प्रशाम्यति रक्तस्य सोऽवसेकात् प्रशाम्यति||३२||
raktasrāvaṇaṁ gulmapradēśē ēva śr̥ṅgādinā, raktādhiṣṭhānatvādgulmasya; bāhusirāvyadhēna raktasrāvaṇaṁ gulmasyētaracikitsayā'praśamē jñēyam| raktādhiṣṭhānatvaṁ ca gulmapākaprastāvē darśanīyam||32||
Adhikarana 17 (33-35) · Śloka 35
snigdhōṣṇēnōditē gulmē paittikē sraṁsanaṁ hitam|
rūkṣōṣṇēna tu sambhūtē sarpiḥ praśamanaṁ param||33||
pittaṁ vā pittagulmaṁ vā jñātvā pakvāśayasthitam|
kālavinnirharēt sadyaḥ satiktaiḥ kṣīrabastibhiḥ||34||
payasā vā sukhōṣṇēna satiktēna virēcayēt|
bhiṣagagnibalāpēkṣī sarpiṣā tailvakēna vā||35||
View original
स्निग्धोष्णेनोदिते गुल्मे पैत्तिके स्रंसनं हितम्|
रूक्षोष्णेन तु सम्भूते सर्पिः प्रशमनं परम्||३३||
पित्तं वा पित्तगुल्मं वा ज्ञात्वा पक्वाशयस्थितम्|
कालविन्निर्हरेत् सद्यः सतिक्तैः क्षीरबस्तिभिः||३४||
पयसा वा सुखोष्णेन सतिक्तेन विरेचयेत्|
भिषगग्निबलापेक्षी सर्पिषा तैल्वकेन वा||३५||
rūkṣōṣṇēna tu sambhūtē paittikē iti yōjyam| rūkṣōṣṇatayaiva pittaṁ vr̥ddhaṁ bhavati| tailvakaṁ sarpirudarē vaktavyama||33-35||
Adhikarana 18 (36-37) · Śloka 37
tr̥ṣṇājvaraparīdāhaśūlasvēdāgnimārdavē|
gulmināmarucau cāpi raktamēvāvasēcayēt||36||
chinnamūlā vidahyantē na gulmā yānti ca kṣayam|
raktaṁ hi vyamlatāṁ yāti, tacca nāsti na cāsti ruk||37||
View original
तृष्णाज्वरपरीदाहशूलस्वेदाग्निमार्दवे|
गुल्मिनामरुचौ चापि रक्तमेवावसेचयेत्||३६||
छिन्नमूला विदह्यन्ते न गुल्मा यान्ति च क्षयम्|
रक्तं हि व्यम्लतां याति, तच्च नास्ति न चास्ति रुक्||३७||
tr̥ṣṇājvarētyādinā gulmavidāhē upakramamāha| raktāvasēcanaṁ kr̥taṁ cēcchinnamūlā gulmā na vidahyantē; chinnamūlā iti cchinnaśōṇitā ityarthaḥ| chinnamūlatvamēva sphōrayati- raktaṁ hītyādi| vyamlatāṁ vidāham| tacca nāstīti śōṇitamavasēkānnāstītyarthaḥ| tasya raktasyābhāvādrugapi nāsti||36-37||
Adhikarana 19 (38) · Śloka 38
hr̥tadōṣaṁ parimlānaṁ jāṅgalaistarpitaṁ rasaiḥ|
samāśvastaṁ saśēṣārtiṁ sarpirabhyāsayēt punaḥ||38||
View original
हृतदोषं परिम्लानं जाङ्गलैस्तर्पितं रसैः|
समाश्वस्तं सशेषार्तिं सर्पिरभ्यासयेत् पुनः||३८||
hr̥tadōṣamiti śōṇitāvasēkēna hr̥tadōṣaṁ, parimlānamiti kṣīṇakāyam||38||
Adhikarana 20 (39) · Śloka 39
raktapittātivr̥ddhatvāt kriyāmanupalabhya ca|
yadi gulmō vidahyēta śastraṁ tatra bhiṣagjitam||39||
View original
रक्तपित्तातिवृद्धत्वात् क्रियामनुपलभ्य च|
यदि गुल्मो विदह्येत शस्त्रं तत्र भिषग्जितम्||३९||
kriyāmiti śōṇitāvasēkarūpāṁ kriyām| vidahyēta pacyatē||39||
Adhikarana 21 (40) · Śloka 40
guruḥ kaṭhinasaṁsthānō gūḍhamāṁsāntarāśrayaḥ|
avivarṇaḥ sthiraścaiva hyapakvō gulma ucyatē||40||
View original
गुरुः कठिनसंस्थानो गूढमांसान्तराश्रयः|
अविवर्णः स्थिरश्चैव ह्यपक्वो गुल्म उच्यते||४०||
guruḥ kaṭhinētyādinā'pakvapacyamānapakvagulmalakṣaṇamāha| gūḍhamāṁsaścāsau antarāśrayaścēti gūḍhamāṁsāntarāśrayaḥ| sthira iti unnataḥ||40||
Adhikarana 22 (41) · Śloka 41
dāhaśūlārtisaṅkṣōbhasvapnanāśāratijvaraiḥ|
vidahyamānaṁ jānīyādgulmaṁ tamupanāhayēt||41||
View original
दाहशूलार्तिसङ्क्षोभस्वप्ननाशारतिज्वरैः|
विदह्यमानं जानीयाद्गुल्मं तमुपनाहयेत्||४१||
tamupanāhayēditi uṣṇadravyakr̥taṁ lēpaṁ pācanārthaṁ dadyādityarthaḥ||41||
Adhikarana 23 (42-45) · Śloka 45
vidāhalakṣaṇē gulmē bahistuṅgē samunnatē|
śyāvē saraktaparyantē saṁsparśē bastisannibhē||42||
nipīḍitōnnatē stabdhē suptē tatpārśvapīḍanāt|
tatraiva piṇḍitē śūlē sampakvaṁ gulmamādiśēt||43||
tatra dhānvantarīyāṇāmadhikāraḥ kriyāvidhau|
vaidyānāṁ kr̥tayōgyānāṁ vyadhaśōdhanarōpaṇē||44||
antarbhāgasya cāpyētat pacyamānasya lakṣaṇam|
hr̥tkrōḍaśūnatā'ntaḥsthē bahiḥsthē pārśvanirgatiḥ||45||
View original
विदाहलक्षणे गुल्मे बहिस्तुङ्गे समुन्नते|
श्यावे सरक्तपर्यन्ते संस्पर्शे बस्तिसन्निभे||४२||
निपीडितोन्नते स्तब्धे सुप्ते तत्पार्श्वपीडनात्|
तत्रैव पिण्डिते शूले सम्पक्वं गुल्ममादिशेत्||४३||
तत्र धान्वन्तरीयाणामधिकारः क्रियाविधौ|
वैद्यानां कृतयोग्यानां व्यधशोधनरोपणे||४४||
अन्तर्भागस्य चाप्येतत् पच्यमानस्य लक्षणम्|
हृत्क्रोडशूनताऽन्तःस्थे बहिःस्थे पार्श्वनिर्गतिः||४५||
vidāhalakṣaṇē iti dāhādiṣvityarthaḥ| bahistuṅgē iti bāhyata unnatē| samunnatē iti samatvēnōnnatē, na nimnōccavibhāgēna| nipīḍitānantaramunnatē nipīḍitōnnatē| stabdhē iti vartulē| suptē iti mandavēdanē ityarthaḥ| dhānvantarīyāṇāmiti dhanvantaritantrādhyāyināṁ śalyavidāmityarthaḥ| kr̥tā śastrakarmaṇi yōgyā yaistē kr̥tayōgyāḥ| gulmasya ca pākaḥ suśrutē niṣiddhaḥ- “sa yasmādātmani cayaṁ gacchatyapsviva budbudaḥ| antaḥsarati yasmācca na pākamupnayātyataḥ” (u.taṁ.a.42) iti; tathā'pīha kr̥tavāstuparigrahasya gulmasya pāka ucyatē, yastu akr̥tavāstuparigrahaḥ sa na pacyata itīhāpyanumataṁ; yastu kr̥tavāstuparigrahatayā pacyata iti ucyatē tasya vidradhitvēna pākō jāyata iti sañjñāmātrēṇa visaṁvādaḥ| antarbhāgasyēti kōṣṭhamadhyasthitasya| yadyapi sarva ēva gulmaḥ kōṣṭhasthastathā'pīha yō bahirunnataścitō na bhavati sa iha tatsthō'bhiprētaḥ| hr̥tkrōḍaśūnatā'ntaḥsthē iti antaḥsthapākē hr̥tkrōḍasya śūnatā bhavati; bahiḥsthē pārśvanirgatiḥ, pārśvanirgatirgulma ēva dr̥śyatē| kēcittu ślōkamēnaṁ na paṭhanti||42-45||
Adhikarana 24 (46-47) · Śloka 48
pakvaḥ srōtāṁsi saṅklēdya vrajatyūrdhvamadhō'pi vā|
svayampravr̥ttaṁ taṁ dōṣamupēkṣēta hitāśanaiḥ ||46||
daśāhaṁ dvādaśāhaṁ vā rakṣan bhiṣagupadravān|
ata ūrdhvaṁ hitaṁ pānaṁ sarpiṣaḥ saviśōdhanam||47||
śuddhasya tiktaṁ sakṣaudraṁ prayōgē sarpiriṣyatē|48|
View original
पक्वः स्रोतांसि सङ्क्लेद्य व्रजत्यूर्ध्वमधोऽपि वा|
स्वयम्प्रवृत्तं तं दोषमुपेक्षेत हिताशनैः ||४६||
दशाहं द्वादशाहं वा रक्षन् भिषगुपद्रवान्|
अत ऊर्ध्वं हितं पानं सर्पिषः सविशोधनम्||४७||
शुद्धस्य तिक्तं सक्षौद्रं प्रयोगे सर्पिरिष्यते|४८|
vrajatyūrdhvamiti saśabdēnāntaḥsthēnābhiprētaḥ| upēkṣēta hitāśanairiti hitāśanastiṣṭhēt na kiñcidbhēṣajaṁ kuryāt| rakṣannupadravāniti upadravēbhyō jvarādibhyō rakṣannityarthaḥ| saviśōdhanamiti viśēṣēṇa śōdhanaṁ sarpiḥpānam| tiktamiti tiktadravyasādhitam||46-47||-
Adhikarana 25 (48-55) · Śloka 56
śītalairgurubhiḥ snigdhairgulmē jātē kaphātmakē||48||
avamyasyālpakāyāgnēḥ kuryāllaṅghanamāditaḥ|
mandō'gnirvēdanā mandā gurustimitakōṣṭhatā||49||
sōtklēśā cāruciryasya sa gulmī vamanōpagaḥ|
uṣṇairēvōpacaryaśca kr̥tē vamanalaṅghanē||50||
yōjyaścāhārasaṁsargō bhēṣajaiḥ kaṭutiktakaiḥ|
sānāhaṁ savibandhaṁ ca gulmaṁ kaṭhinamunnatam||51||
dr̥ṣṭvā''dau svēdayēdyuktyā svinnaṁ ca vilayēdbhiṣak|
laṅghanōllēkhanē svēdē kr̥tē'gnau sampradhukṣitē||52||
kaphagulmī pibēt kālē sakṣārakaṭukaṁ ghr̥tam|
sthānādapasr̥taṁ jñātvā kaphagulmaṁ virēcanaiḥ||53||
sasnēhairbastibhirvā'pi śōdhayēddāśamūlikaiḥ|
mandē'gnāvanilē mūḍhē jñātvā sasnēhamāśayam||54||
guṭikācūrṇaniryūhāḥ prayōjyāḥ kaphagulminām|
kr̥tamūlaṁ mahāvāstuṁ kaṭhinaṁ stimitaṁ gurum||55||
jayētkaphakr̥taṁ gulmaṁ kṣārāriṣṭāgnikarmabhiḥ|56|
View original
शीतलैर्गुरुभिः स्निग्धैर्गुल्मे जाते कफात्मके||४८||
अवम्यस्याल्पकायाग्नेः कुर्याल्लङ्घनमादितः|
मन्दोऽग्निर्वेदना मन्दा गुरुस्तिमितकोष्ठता||४९||
सोत्क्लेशा चारुचिर्यस्य स गुल्मी वमनोपगः|
उष्णैरेवोपचर्यश्च कृते वमनलङ्घने||५०||
योज्यश्चाहारसंसर्गो भेषजैः कटुतिक्तकैः|
सानाहं सविबन्धं च गुल्मं कठिनमुन्नतम्||५१||
दृष्ट्वाऽऽदौ स्वेदयेद्युक्त्या स्विन्नं च विलयेद्भिषक्|
लङ्घनोल्लेखने स्वेदे कृतेऽग्नौ सम्प्रधुक्षिते||५२||
कफगुल्मी पिबेत् काले सक्षारकटुकं घृतम्|
स्थानादपसृतं ज्ञात्वा कफगुल्मं विरेचनैः||५३||
सस्नेहैर्बस्तिभिर्वाऽपि शोधयेद्दाशमूलिकैः|
मन्देऽग्नावनिले मूढे ज्ञात्वा सस्नेहमाशयम्||५४||
गुटिकाचूर्णनिर्यूहाः प्रयोज्याः कफगुल्मिनाम्|
कृतमूलं महावास्तुं कठिनं स्तिमितं गुरुम्||५५||
जयेत्कफकृतं गुल्मं क्षारारिष्टाग्निकर्मभिः|५६|
śītalairityādinā kaphagulmamanusr̥tya cikitsākramamāha| sakṣārakaṭukamiti kṣārakaṭudravyasādhitam| apasr̥tamiti calitam| dāśamūlikairiti daśamūlakr̥tabastayō bastisūtrīyē (si.a.3) vaktavyāḥ| mūḍhē iti sammūrcchitē, āvr̥tē iti yāvat| guṭikācūrṇaniryūhā iti vaktavyā guṭikādayaḥ| kṣārāriṣṭāgnikarmabhirityatra kṣārasyātrāprastutayā śalyatantrē ēva tāvadvistarēṇābhidhānam, atrāpi ca grahaṇyadhyāyē kṣārā vaktavyāḥ; agnikarmātrāpi saṅkṣēpēṇa gulmasthānē vaktavyaṁ, parādhikārē vistārānabhidhānāt||48-55||-
Adhikarana 26 (56-59) · Śloka 60
dōṣaprakr̥tigulmartuyōgaṁ buddhvā kaphōlbaṇē||56||
baladōṣapramāṇajñaḥ kṣāraṁ gulmē prayōjayēt|
ēkāntaraṁ dvyantaraṁ vā tryahaṁ viśramya vā punaḥ||57||
śarīrabaladōṣāṇāṁ vr̥ddhikṣapaṇakōvidaḥ|
ślēṣmāṇaṁ madhuraṁ snigdhaṁ māṁsakṣīraghr̥tāśinaḥ||58||
chittvā chittvā''śayāt kṣāraḥ kṣaratvāta kṣārayatyadhaḥ|
mandē'gnāvarucau sātmyē madyē sasnēhamaśnatām||59||
prayōjyā mārgaśuddhyarthamariṣṭāḥ kaphagulminām|60|
View original
दोषप्रकृतिगुल्मर्तुयोगं बुद्ध्वा कफोल्बणे||५६||
बलदोषप्रमाणज्ञः क्षारं गुल्मे प्रयोजयेत्|
एकान्तरं द्व्यन्तरं वा त्र्यहं विश्रम्य वा पुनः||५७||
शरीरबलदोषाणां वृद्धिक्षपणकोविदः|
श्लेष्माणं मधुरं स्निग्धं मांसक्षीरघृताशिनः||५८||
छित्त्वा छित्त्वाऽऽशयात् क्षारः क्षरत्वात क्षारयत्यधः|
मन्देऽग्नावरुचौ सात्म्ये मद्ये सस्नेहमश्नताम्||५९||
प्रयोज्या मार्गशुद्ध्यर्थमरिष्टाः कफगुल्मिनाम्|६०|
kṣārasya mahātyayatvēna dōṣādijñānapūrvikāmantarā'ntarā pravr̥ttimāha- dōṣētyādi| tatra kṣārānuguṇō dōṣaḥ kaphaḥ, prakr̥tiḥ ślaiṣmikī, gulmaśca sthiraḥ, r̥turhēmantaḥ śiśirō vā| ēkāntaramityādi| dōṣādiṣu sarvēṣu kṣārānuguṇēṣvēkāntaraṁ viśramya, anyatamānuguṇyē dvyantaraṁ tryahaṁ vā viśramya; baladōṣāpēkṣayā vā vikalpaḥ| śarīrabaladōṣāṇāṁ vr̥ddhikṣapaṇakōvida iti śarīrabalavr̥ddhau dōṣasya ca kṣapaṇē paṇḍitaḥ| māṁsakṣīraghr̥tāśina ityanēna māṁsādibhōjanēna kṣāraprayōgē śarīrabalarakṣā kartavyēti darśayati||56-59||-
Adhikarana 27 (60-63) · Śloka 64
laṅghanōllēkhanaiḥ svēdaiḥ sarpiḥpānairvirēcanaiḥ||60||
bastibhirguṭikācūrṇakṣārāriṣṭagaṇairapi|
ślaiṣmikaḥ kr̥tamūlatvādyasya gulmō na śāmyati||61||
tasya dāhō hr̥tē raktē śaralōhādibhirhitaḥ|
auṣṇyāttaikṣṇyācca śamayēdagnirgulmē kaphānilau||62||
tayōḥ śamācca saṅghātō gulmasya vinivartatē|
dāhē dhānvantarīyāṇāmatrāpi bhiṣajāṁ balam||63||
kṣāraprayōgē bhiṣajāṁ kṣāratantravidāṁ balam|64|
View original
लङ्घनोल्लेखनैः स्वेदैः सर्पिःपानैर्विरेचनैः||६०||
बस्तिभिर्गुटिकाचूर्णक्षारारिष्टगणैरपि|
श्लैष्मिकः कृतमूलत्वाद्यस्य गुल्मो न शाम्यति||६१||
तस्य दाहो हृते रक्ते शरलोहादिभिर्हितः|
औष्ण्यात्तैक्ष्ण्याच्च शमयेदग्निर्गुल्मे कफानिलौ||६२||
तयोः शमाच्च सङ्घातो गुल्मस्य विनिवर्तते|
दाहे धान्वन्तरीयाणामत्रापि भिषजां बलम्||६३||
क्षारप्रयोगे भिषजां क्षारतन्त्रविदां बलम्|६४|
śaralōhādibhirityanēna rūkṣadāhaṁ darśayati| dāhaśca gulmadēśē ēva kartavyaḥ| dāhakṣārayōḥ parādhikāratvēna parabalasyābhiprēyastvaṁ, tēna tatparēṇaiva dāhakṣārayōgamāha- dāha ityādi| kṣāratantrasyāṣṭāṅgē pr̥thaganabhidhānācchalyatantramēvānuśastrakṣāravidhāyakaṁ kṣāratantramucyatē||60-63||-
Adhikarana 28 (64) · Śloka 64
vyāmiśradōṣē vyāmiśra ēṣa ēva kriyākramaḥ||64||
View original
व्यामिश्रदोषे व्यामिश्र एष एव क्रियाक्रमः||६४||
vyāmiśradōṣē iti saṁsargajē sannipātajē ca vyāmiśraḥ||64||
Adhikarana 29 (65) · Śloka 65
siddhānataḥ pravakṣyāmi yōgān gulmanibarhaṇān|
tryūṣaṇatriphalādhānyaviḍaṅgacavyacitrakaiḥ||65||
kalkīkr̥tairghr̥taṁ siddhaṁ sakṣīraṁ vātagulmanut|
iti tryūṣaṇādighr̥tam|
View original
सिद्धानतः प्रवक्ष्यामि योगान् गुल्मनिबर्हणान्|
त्र्यूषणत्रिफलाधान्यविडङ्गचव्यचित्रकैः||६५||
कल्कीकृतैर्घृतं सिद्धं सक्षीरं वातगुल्मनुत्|
इति त्र्यूषणादिघृतम्|
samprati siddhān yōgānāha- siddhānityādi| siddhāniti vakṣyamāṇayōgastutiḥ śiṣyapravartikā| tryūṣaṇādyē dravāntarānabhidhānāt kṣīramēva caturguṇaṁ bhavati||65||-
Adhikarana 30 (66-68) · Śloka 68
ēta ēva ca kalkāḥ syuḥ kaṣāyaḥ pāñcamūlikaḥ ||66||
dvipañcamūlikō vā'pi tadghr̥taṁ gulmanut param|
iti tryūṣaṇādighr̥tamaparam|
(ṣaṭpalaṁ vā pibēt sarpiryaduktaṁ rājayakṣmaṇi)||67||
prasannayā vā kṣīrārthaṁ surayā dāḍimēna vā|
dadhnaḥ sarēṇa vā kāryaṁ ghr̥taṁ mārutagulmanut||68||
View original
एत एव च कल्काः स्युः कषायः पाञ्चमूलिकः ||६६||
द्विपञ्चमूलिको वाऽपि तद्घृतं गुल्मनुत् परम्|
इति त्र्यूषणादिघृतमपरम्|
(षट्पलं वा पिबेत् सर्पिर्यदुक्तं राजयक्ष्मणि)||६७||
प्रसन्नया वा क्षीरार्थं सुरया दाडिमेन वा|
दध्नः सरेण वा कार्यं घृतं मारुतगुल्मनुत्||६८||
ēta ēvēti tryūṣaṇētyādyuktāḥ| prasannā madyaviśēṣaḥ| kṣīrārthamiti kṣīrasthānē prasannā dēyā, ēvaṁ svarasādibhirapi kṣīrārthō vyākhyēyaḥ||66-68||
Adhikarana 31 (69-70) · Śloka 70
hiṅgusauvarcalājājībiḍadāḍimadīpyakaiḥ|
puṣkaravyōṣadhanyākavētasakṣāracitrakaiḥ||69||
śaṭīvacājagandhailāsurasaiśca vipācitam|
śūlānāhaharaṁ sarpirdadhnā cānilagulminām||70||
iti hiṅgusauvarcalādyaṁ ghr̥tam|
View original
हिङ्गुसौवर्चलाजाजीबिडदाडिमदीप्यकैः|
पुष्करव्योषधन्याकवेतसक्षारचित्रकैः||६९||
शटीवचाजगन्धैलासुरसैश्च विपाचितम्|
शूलानाहहरं सर्पिर्दध्ना चानिलगुल्मिनाम्||७०||
इति हिङ्गुसौवर्चलाद्यं घृतम्|
hiṅgvādyē hiṅgvādīnāṁ kalkaḥ; dadhi caturguṇaṁ, dravatvāt||69-70||
Adhikarana 32 (71-73) · Śloka 73
hapuṣāvyōṣapr̥thvīkācavyacitrakasaindhavaiḥ|
sājājīpippalīmūladīpyakairvipacēdghr̥tam||71||
sakōlamūlakarasaṁ sakṣīradadhidāḍimam|
tat paraṁ vātagulmaghnaṁ śūlānāhavimōkṣaṇam||72||
yōnyarśōgrahaṇīdōṣaśvāsakāsārucijvarān|
bastihr̥tpārśvaśūlaṁ ca ghr̥tamētadvyapōhati||73||
iti hapuṣādyaṁ ghr̥tam|
View original
हपुषाव्योषपृथ्वीकाचव्यचित्रकसैन्धवैः|
साजाजीपिप्पलीमूलदीप्यकैर्विपचेद्घृतम्||७१||
सकोलमूलकरसं सक्षीरदधिदाडिमम्|
तत् परं वातगुल्मघ्नं शूलानाहविमोक्षणम्||७२||
योन्यर्शोग्रहणीदोषश्वासकासारुचिज्वरान्|
बस्तिहृत्पार्श्वशूलं च घृतमेतद्व्यपोहति||७३||
इति हपुषाद्यं घृतम्|
hapuṣādikalkaḥ, kōlarasādīni pañcadravāṇi snēhasamāni, “pañcaprabhr̥ti yatra syurdravāṇi snēhasaṁvidhau| tatra snēhasamāni” iti vacanāt; dāḍimasyāpi rasāntarasānnidhyāddrava ēva grāhyaḥ; uktaṁ hi viśvāmitrē- “pr̥thvīkājīrakavyōṣahapuṣājājisaindhavaiḥ| sacavyapippalīmūlarvahnidīpyakasaṁyutaiḥ|| dāḍimakōlamūlānāṁ rasē dadhni payasyapi| siddhaṁ ghr̥taṁ jayēdgulmaṁ vahnisandīpanaṁ param” iti||71-73||
Adhikarana 33 (74-75) · Śloka 75
pippalyā picuradhyardhō dāḍimāddvipalaṁ palam|
dhānyātpañca ghr̥tācchuṇṭhyāḥ karṣaḥ kṣīraṁ caturguṇam||74||
siddhamētairghr̥taṁ sadyō vātagulmaṁ vyapōhati|
yōniśūlaṁ śiraḥśūlamarśāṁsi viṣamajvaram||75||
iti pippalyādyaṁ ghr̥tam|
View original
पिप्पल्या पिचुरध्यर्धो दाडिमाद्द्विपलं पलम्|
धान्यात्पञ्च घृताच्छुण्ठ्याः कर्षः क्षीरं चतुर्गुणम्||७४||
सिद्धमेतैर्घृतं सद्यो वातगुल्मं व्यपोहति|
योनिशूलं शिरःशूलमर्शांसि विषमज्वरम्||७५||
इति पिप्पल्याद्यं घृतम्|
picuḥ karṣaḥ, tēnādhyardhapicuriti sārdhaḥ karṣaḥ| atra ca ghr̥tē klkabhūyastvaṁ bhavannapi kalpanīyaṁ, vacanādēva| uktaṁ hi nyāyavidbhiḥ- “nirdēśaḥ śrūyatē nūnaṁ dravyāṇāṁ yatra yādr̥śaḥ| tasmin sa saṁvidhātavyaḥ śabdābhāvē prasiddhitaḥ” iti| atra punarghr̥taṁ siddhamiti pippalyādīnāṁ lēhatvēna prayōganirāsārthaṁ ghr̥tasādhanārthaṁ cōktam||74-75||
Adhikarana 34 (76-78) · Śloka 78
ghr̥tānāmauṣadhagaṇā ya ētē parikīrtitāḥ|
tē cūrṇayōgā vartyastāḥ kaṣāyāstē ca gulminām||76||
kōladāḍimagharmāmbusurāmaṇḍāmlakāñjikaiḥ|
śūlānāhaharī pēyā bījapūrarasēna vā||77||
cūrṇāni mātuluṅgasya bhāvitāni rasēna vā|
kuryādvartīḥ saguṭikā gulmānāhārtiśāntayē||78||
View original
घृतानामौषधगणा य एते परिकीर्तिताः|
ते चूर्णयोगा वर्त्यस्ताः कषायास्ते च गुल्मिनाम्||७६||
कोलदाडिमघर्माम्बुसुरामण्डाम्लकाञ्जिकैः|
शूलानाहहरी पेया बीजपूररसेन वा||७७||
चूर्णानि मातुलुङ्गस्य भावितानि रसेन वा|
कुर्याद्वर्तीः सगुटिका गुल्मानाहार्तिशान्तये||७८||
ghr̥tōktabhēṣajānāṁ cūrṇādiṣvapi prayōgamāha- ghr̥tānāmityādi| vartya iti phalavartyaḥ| uktadravyāṇāṁ cūrṇatvē kr̥tē'nupānārthaṁ dravāṇyāha- kōlētyādi| kaṣāyakaraṇapakṣē viśēṣavidhānānuktēḥ sāmānyavidhinaiva kaṣāyakaraṇaṁ jñēyam||76-78||
Adhikarana 35 (79-84) · Śloka 84
hiṅgu trikaṭukaṁ pāṭhāṁ hapuṣāmabhayāṁ śaṭīm|
ajamōdājagandhē ca tintiḍīkāmlavētasau||79||
dāḍimaṁ puṣkaraṁ dhānyamajājīṁ citrakaṁ vacām|
dvau kṣārau lavaṇē dvē ca cavyaṁ caikatra cūrṇayēt||80||
cūrṇamētat prayōktavyamannapānēṣvanatyayam|
prāgbhaktamathavā pēyaṁ madyēnōṣṇōdakēna vā||81||
pārśvahr̥dbastiśūlēṣu gulmē vātakaphātmakē|
ānāhē mūtrakr̥cchrē ca śūlē ca gudayōnijē ||82||
grahaṇyarśōvikārēṣu plīhni pāṇḍvāmayē'rucau|
urōvibandhē hikkāyāṁ kāsē śvāsē galagrahē||83||
bhāvitaṁ mātuluṅgasya cūrṇamētadrasēna vā|
bahuśō guṭikāḥ kāryāḥ kārmukāḥ syustatō'dhikam||84||
iti hiṅgvādicūrṇaṁ guṭikā ca|
View original
हिङ्गु त्रिकटुकं पाठां हपुषामभयां शटीम्|
अजमोदाजगन्धे च तिन्तिडीकाम्लवेतसौ||७९||
दाडिमं पुष्करं धान्यमजाजीं चित्रकं वचाम्|
द्वौ क्षारौ लवणे द्वे च चव्यं चैकत्र चूर्णयेत्||८०||
चूर्णमेतत् प्रयोक्तव्यमन्नपानेष्वनत्ययम्|
प्राग्भक्तमथवा पेयं मद्येनोष्णोदकेन वा||८१||
पार्श्वहृद्बस्तिशूलेषु गुल्मे वातकफात्मके|
आनाहे मूत्रकृच्छ्रे च शूले च गुदयोनिजे ||८२||
ग्रहण्यर्शोविकारेषु प्लीह्नि पाण्ड्वामयेऽरुचौ|
उरोविबन्धे हिक्कायां कासे श्वासे गलग्रहे||८३||
भावितं मातुलुङ्गस्य चूर्णमेतद्रसेन वा|
बहुशो गुटिकाः कार्याः कार्मुकाः स्युस्ततोऽधिकम्||८४||
इति हिङ्ग्वादिचूर्णं गुटिका च|
hiṅgvādau ajamōdādīni khyātāni| dvau kṣārau sarjikāyāvaśūkajau| prāgbhaktamiti bhōjanasya prāk; pariṇāmēna vā yathā bhōjanāt pratyāsannaṁ bhavati| bahuśa iti saptāhaṁ, “saptāhaṁ tēna bhāvanā” iti vacanāt| kārmukā iti karmaṇi samarthāḥ||79-84||
Adhikarana 36 (85-93) · Śloka 93
mātuluṅgarasō hiṅgu dāḍimaṁ biḍasaindhavē|
surāmaṇḍēna pātavyaṁ vātagulmarujāpaham||85||
śaṭīpuṣkarahiṅgvamlavētasakṣāracitrakān|
dhānyakaṁ ca yavānīṁ ca viḍaṅgaṁ saindhavaṁ vacām||86||
sacavyapippalīmūlāmajagandhāṁ sadāḍimām|
ajājīṁ cājamōdāṁ ca cūrṇaṁ kr̥tvā prayōjayēt||87||
rasēna mātuluṅgasya madhuśuktēna vā punaḥ|
bhāvitaṁ guṭikāṁ kr̥tvā supiṣṭāṁ kōlasammitām||88||
gulmaṁ plīhānamānāhaṁ śvāsaṁ kāsamarōcakam|
hikkāṁ hr̥drōgamarśāṁsi vividhāṁ śirasō rujam||89||
pāṇḍvāmayaṁ kaphōtklēśaṁ sarvajāṁ ca pravāhikām|
pārśvahr̥dbastiśūlaṁ ca guṭikaiṣā vyapōhati||90||
nāgarārdhapalaṁ piṣṭvā dvē palē luñcitasya ca|
tilasyaikaṁ guḍapalaṁ kṣīrēṇōṣṇēna nā pibēt||91||
vātagulmamudāvartaṁ yōniśūlaṁ ca nāśayēt|
pibēdēraṇḍajaṁ tailaṁ vāruṇīmaṇḍamiśritam||92||
tadēva tailaṁ payasā vātagulmī pibēnnaraḥ|
ślēṣmaṇyanubalē pūrvaṁ hitaṁ pittānugē param||93||
View original
मातुलुङ्गरसो हिङ्गु दाडिमं बिडसैन्धवे|
सुरामण्डेन पातव्यं वातगुल्मरुजापहम्||८५||
शटीपुष्करहिङ्ग्वम्लवेतसक्षारचित्रकान्|
धान्यकं च यवानीं च विडङ्गं सैन्धवं वचाम्||८६||
सचव्यपिप्पलीमूलामजगन्धां सदाडिमाम्|
अजाजीं चाजमोदां च चूर्णं कृत्वा प्रयोजयेत्||८७||
रसेन मातुलुङ्गस्य मधुशुक्तेन वा पुनः|
भावितं गुटिकां कृत्वा सुपिष्टां कोलसम्मिताम्||८८||
गुल्मं प्लीहानमानाहं श्वासं कासमरोचकम्|
हिक्कां हृद्रोगमर्शांसि विविधां शिरसो रुजम्||८९||
पाण्ड्वामयं कफोत्क्लेशं सर्वजां च प्रवाहिकाम्|
पार्श्वहृद्बस्तिशूलं च गुटिकैषा व्यपोहति||९०||
नागरार्धपलं पिष्ट्वा द्वे पले लुञ्चितस्य च|
तिलस्यैकं गुडपलं क्षीरेणोष्णेन ना पिबेत्||९१||
वातगुल्ममुदावर्तं योनिशूलं च नाशयेत्|
पिबेदेरण्डजं तैलं वारुणीमण्डमिश्रितम्||९२||
तदेव तैलं पयसा वातगुल्मी पिबेन्नरः|
श्लेष्मण्यनुबले पूर्वं हितं पित्तानुगे परम्||९३||
luñcitasyēti nistuṣīkr̥tasya| atra cauṣadhayōgō vyādhimahimnaiva bhavatīti jñēyam| pūrvamiti pūrvayōgōktamēraṇḍatailam| paramiti uttarayōgōktamēraṇḍatailaṁ payōyuktaṁ pāyayēdityarthaḥ||85-93||
Adhikarana 37 (94-95) · Śloka 95
sādhayēcchuddhaśuṣkasya laśunasya catuṣpalam|
kṣīrōdakē'ṣṭaguṇitē kṣīraśēṣaṁ ca nā pibēt||94||
vātagulmamudāvartaṁ gr̥dhrasīṁ viṣamajvaram|
hr̥drōgaṁ vidradhiṁ śōthaṁ sādhayatyāśu tatpayaḥ||95||
iti laśunakṣīram|
View original
साधयेच्छुद्धशुष्कस्य लशुनस्य चतुष्पलम्|
क्षीरोदकेऽष्टगुणिते क्षीरशेषं च ना पिबेत्||९४||
वातगुल्ममुदावर्तं गृध्रसीं विषमज्वरम्|
हृद्रोगं विद्रधिं शोथं साधयत्याशु तत्पयः||९५||
इति लशुनक्षीरम्|
sādhayēdityādau śuddhaśuṣkasya nistuṣīkr̥tasya āpūrṇavīryasya ca kṣīrōdakē'ṣṭaguṇitē ityatra “bhāgē'nuktē samānaṁ” iti vacanāt kṣīraṁ caturguṇaṁ (ṣōḍaśapalāni) jalaṁ ca caturguṇamiti militvā'ṣṭaguṇitaṁ kṣīrāvaśiṣṭaṁ sādhayēt; gulmasya bahubhēṣajasādhyatayā ṣōḍaśapalakṣīramānaṁ na dōṣāvahaṁ bhavati| kṣīrarasōnayōśca yadyapi sahōpayōgō viruddhaḥ, tathā'pi vyādhimahimnā maharṣivacanādavivādaḥ||94-95||
Adhikarana 38 (96) · Śloka 96
tailaṁ prasannā gōmūtramāranālaṁ yavāgrajam|
gulmaṁ jaṭharamānāhaṁ pītamēkatra sādhayēt||96||
iti tailapañcakam|
View original
तैलं प्रसन्ना गोमूत्रमारनालं यवाग्रजम्|
गुल्मं जठरमानाहं पीतमेकत्र साधयेत्||९६||
इति तैलपञ्चकम्|
tailaṁ prasannētyādau yaugikatvājjatūkarṇasaṁvādāccairaṇḍatailaṁ jñēyam| uktaṁ hi- “āranālamūtrakṣāraiḥ saṁyōjya tailamairaṇḍam” ityādi||96||
Adhikarana 39 (97) · Śloka 97
pañcamūlīkaṣāyēṇa sakṣārēṇa śilājatu|
pibēttasya prayōgēṇa vātagulmāt pramucyatē||97||
iti śilājatuprayōgaḥ|
View original
पञ्चमूलीकषायेण सक्षारेण शिलाजतु|
पिबेत्तस्य प्रयोगेण वातगुल्मात् प्रमुच्यते||९७||
इति शिलाजतुप्रयोगः|
pañcamūlītyatra prathamakalpanayā śālaparṇyādipañcamūlīgrahaṇaṁ jñēyam||97||
Adhikarana 40 (98) · Śloka 98
vāṭyaṁ pippalīyūṣēṇa mūlakānāṁ rasēna vā|
bhuktvā snigdhamudāvartādvātagulmādvimucyatē||98||
View original
वाट्यं पिप्पलीयूषेण मूलकानां रसेन वा|
भुक्त्वा स्निग्धमुदावर्ताद्वातगुल्माद्विमुच्यते||९८||
pippalīpradhānō yūṣaḥ pippalīyūṣaḥ||98||
Adhikarana 41 (99-101) · Śloka 102
śūlānāhavibandhārtaṁ svēdayēdvātagulminam|
svēdaiḥ svēdavidhāvuktairnāḍīprastarasaṅkaraiḥ||99||
bastikarma paraṁ vidyādgulmaghnaṁ taddhi mārutam|
svē sthānē prathamaṁ jitvā sadyō gulmamapōhati||100||
tasmādabhīkṣṇaśō gulmā nirūhaiḥ sānuvāsanaiḥ|
prayujyamānaiḥ śāmyanti vātapittakaphātmakāḥ||101||
gulmaghnā vividhā diṣṭāḥ siddhāḥ siddhiṣu bastayaḥ|102|
View original
शूलानाहविबन्धार्तं स्वेदयेद्वातगुल्मिनम्|
स्वेदैः स्वेदविधावुक्तैर्नाडीप्रस्तरसङ्करैः||९९||
बस्तिकर्म परं विद्याद्गुल्मघ्नं तद्धि मारुतम्|
स्वे स्थाने प्रथमं जित्वा सद्यो गुल्ममपोहति||१००||
तस्मादभीक्ष्णशो गुल्मा निरूहैः सानुवासनैः|
प्रयुज्यमानैः शाम्यन्ति वातपित्तकफात्मकाः||१०१||
गुल्मघ्ना विविधा दिष्टाः सिद्धाः सिद्धिषु बस्तयः|१०२|
nāḍīprastarasaṅkarairityanēna gulmē svēdāntarasyāyaugikatvaṁ sūcayati||99-101||-
Adhikarana 42 (102-104) · Śloka 104
gulmaghnāni ca tailāni vakṣyantē vātarōgikē||102||
tāni mārutajē gulmē pānābhyaṅgānuvāsanaiḥ|
prayuktānyāśu sidhyanti tailaṁ hyanilajitparam ||103||
nīlinīcūrṇasaṁyuktaṁ pūrvōktaṁ ghr̥tamēva|
samalāya pradātavyaṁ śōdhanaṁ vātagulminē||104||
View original
गुल्मघ्नानि च तैलानि वक्ष्यन्ते वातरोगिके||१०२||
तानि मारुतजे गुल्मे पानाभ्यङ्गानुवासनैः|
प्रयुक्तान्याशु सिध्यन्ति तैलं ह्यनिलजित्परम् ||१०३||
नीलिनीचूर्णसंयुक्तं पूर्वोक्तं घृतमेव|
समलाय प्रदातव्यं शोधनं वातगुल्मिने||१०४||
āśu sidhyantīti śīghraṁ gulmaṁ jayanti| tatra hētumāha- tailaṁ hyanilajit paramiti; yasmāttailaṁ vātajit tasmādvātagulmaṁ vātavikāraṁ śīghraṁ jayati| anyē tu tailaṁ tvanilajitvaraṁ nīlinīcūrṇasaṁyuktaṁ samalāya dātavyaṁ, tathā pūrvōktaṁ ca tryūṣaṇādyaṁ ghr̥taṁ nīlinīcūrṇasaṁyuktaṁ dātavyamiti yōjayanti| prathamavyākhyānē tu ghr̥tamēvētyanēna pūrvōktatryūṣaṇaghr̥tādikaṁ nīlinīcūrṇasaṁyuktaṁ dēyamityarthō jñēyaḥ||102-104||
Adhikarana 43 (105-109) · Śloka 109
nīlinītrivr̥tādantīpathyākampillakaiḥ saha|
śōdhanārthaṁ ghr̥taṁ dēyaṁ sabiḍakṣāranāgaram||105||
nīlinīṁ triphalāṁ rāsnāṁ balāṁ kaṭukarōhiṇīm|
pacēdviḍaṅgaṁ vyāghrīṁ ca palikāni jalāḍhakē||106||
tēna pādāvaśēṣēṇa ghr̥taprasthaṁ vipācayēt|
dadhnaḥ prasthēna saṁyōjya sudhākṣīrapalēna ca||107||
tatō ghr̥tapalaṁ dadyādyavāgūmaṇḍamiśritam|
jīrṇē samyagviriktaṁ ca bhōjayēdrasabhōjanam||108||
gulmakuṣṭhōdaravyaṅgaśōphapāṇḍvāmayajvarān|
śvitraṁ plīhānamunmādaṁ ghr̥tamētadvyapōhati||109||
iti nīlinyādyaṁ ghr̥tam|
View original
नीलिनीत्रिवृतादन्तीपथ्याकम्पिल्लकैः सह|
शोधनार्थं घृतं देयं सबिडक्षारनागरम्||१०५||
नीलिनीं त्रिफलां रास्नां बलां कटुकरोहिणीम्|
पचेद्विडङ्गं व्याघ्रीं च पलिकानि जलाढके||१०६||
तेन पादावशेषेण घृतप्रस्थं विपाचयेत्|
दध्नः प्रस्थेन संयोज्य सुधाक्षीरपलेन च||१०७||
ततो घृतपलं दद्याद्यवागूमण्डमिश्रितम्|
जीर्णे सम्यग्विरिक्तं च भोजयेद्रसभोजनम्||१०८||
गुल्मकुष्ठोदरव्यङ्गशोफपाण्ड्वामयज्वरान्|
श्वित्रं प्लीहानमुन्मादं घृतमेतद्व्यपोहति||१०९||
इति नीलिन्याद्यं घृतम्|
nīlinītyādau kalkō na śrūyatē, kalkābhāvē ca pākajñānaṁ nāsti, pākasya hi mr̥dvādinā traividhyamuktaṁ, tasmāt kalkānabhidhānē'pi pākajñānārthamapi kalkō dēyaḥ; sa ca kvāthadravyairēva yōgyatayā sānnidhyācca dēya iti vadanti| maivaṁ, vicitratvādghr̥tādisādhanaśaktēḥ yathōktē yathōktamēva paraṁ jñē(dē)yaṁ natvanuktaṁ kalpanīyaṁ; kalpanāyāṁ ca yuktirnāstyēva, yatō vinā'pi kalkadānaṁ kvāthādidravēṇa snēhapākō bhavatyēva, vinā'pi kalkaṁ snēhapākajñānasyōktatvāt; tasmādācāryēṇa yathōktaṁ tathaiva kāryam| atra viriktasya pēyādikramamautsargikaṁ bādhayitvā rasabhōjanaṁ prayōgasātmyatvāducyatē; yathā- āvartakīghr̥taviriktasya kāñjikakōdravānnabhōjanam (a. saṁ. ci. a. 21)||105-109||
Adhikarana 44 (110-113) · Śloka 113
kukkuṭāśca mayūrāśca tittirikrauñcavartakāḥ|
śālayō madirā sarpirvātagulmabhiṣagjitam||110||
hitamuṣṇaṁ dravaṁ snigdhaṁ bhōjanaṁ vātagulminām|
samaṇḍavāruṇīpānaṁ pakvaṁ vā dhānyakairjalam||111||
mandē'gnau vardhatē gulmō dīptē cāgnau praśāmyati|
tasmānnā nātisauhityaṁ kuryānnātivilaṅghanam||112||
sarvatra gulmē prathamaṁ snēhasvēdōpapāditē|
yā kriyā kriyatē siddhiṁ sā yāti na virūkṣitē||113||
View original
कुक्कुटाश्च मयूराश्च तित्तिरिक्रौञ्चवर्तकाः|
शालयो मदिरा सर्पिर्वातगुल्मभिषग्जितम्||११०||
हितमुष्णं द्रवं स्निग्धं भोजनं वातगुल्मिनाम्|
समण्डवारुणीपानं पक्वं वा धान्यकैर्जलम्||१११||
मन्देऽग्नौ वर्धते गुल्मो दीप्ते चाग्नौ प्रशाम्यति|
तस्मान्ना नातिसौहित्यं कुर्यान्नातिविलङ्घनम्||११२||
सर्वत्र गुल्मे प्रथमं स्नेहस्वेदोपपादिते|
या क्रिया क्रियते सिद्धिं सा याति न विरूक्षिते||११३||
kukkuṭētyādinā gulminē'nnapānaṁ vidhīyatē| atisauhityamatilaṅghanaṁ cōbhayōrapyagnivadhahētutayā varjitam| yaduktaṁ- “nābhōjanēna kāyāgnirdīpyatē nātibhōjanāt” (ci.a.15) ityādi||110-113||
Adhikarana 45 (114-117) · Śloka 117
bhiṣagātyayikaṁ buddhvā pittagulmamupācarēt|
vairēcanikasiddhēna sarpiṣā tiktakēna vā||114||
rōhiṇīkaṭukānimbamadhukatriphalātvacaḥ|
karṣāṁśāstrāyamāṇā ca paṭōlatrivr̥tōḥ palē||115||
dvē palē ca masūrāṇāṁ sādhyamaṣṭaguṇē'mbhasi|
śr̥tācchēṣaṁ ghr̥tasamaṁ sarpiṣaśca catuṣpalam||115||
pibēt sammūrcchitaṁ tēna gulmaḥ śāmyati paittikaḥ|
jvarastr̥ṣṇā ca śūlaṁ ca bhramō mūrcchā'rucistathā||117||
iti rōhiṇyādyaṁ ghr̥tam|
View original
भिषगात्ययिकं बुद्ध्वा पित्तगुल्ममुपाचरेत्|
वैरेचनिकसिद्धेन सर्पिषा तिक्तकेन वा||११४||
रोहिणीकटुकानिम्बमधुकत्रिफलात्वचः|
कर्षांशास्त्रायमाणा च पटोलत्रिवृतोः पले||११५||
द्वे पले च मसूराणां साध्यमष्टगुणेऽम्भसि|
शृताच्छेषं घृतसमं सर्पिषश्च चतुष्पलम्||११५||
पिबेत् सम्मूर्च्छितं तेन गुल्मः शाम्यति पैत्तिकः|
ज्वरस्तृष्णा च शूलं च भ्रमो मूर्च्छाऽरुचिस्तथा||११७||
इति रोहिण्याद्यं घृतम्|
rōhiṇī kaṭukā kaṭurōhiṇī| karṣāṁśā iti karṣapramāṇāḥ| paṭōlatrivr̥tōḥ palē iti vacanāt pratyēkaṁ palam| aṣṭaguṇē iti ghr̥tādaṣṭaguṇē| ghr̥tasamamiti ghr̥taṁ catuṣpalamatrōktaṁ; tēna kvāthaghr̥tābhyāmaṣṭapalaṁ pēyam; aṣṭapalī ca mātrā gulmōktatvādēva bhavati| yaduktaṁ- “gulminaḥ sarpadaṣṭāśca visarpōpahatāśca yē| tēṣāṁ mātrā vinirdiṣṭā palānyaṣṭau viśēṣataḥ” iti||114-117||
Adhikarana 46 (118-121) · Śloka 121
jalē daśaguṇē sādhyaṁ trāyamāṇācatuṣpalam|
pañcabhāgasthitaṁ pūtaṁ kalkaiḥ saṁyōjya kārṣikaiḥ||118||
rōhiṇī kaṭukā mustā trāyamāṇā durālabhā|
kalkaistāmalakīvīrājīvantīcandanōtpalaiḥ||119||
rasasyāmalakānāṁ ca kṣīrasya ca ghr̥tasya ca|
palāni pr̥thagaṣṭāṣṭau dattvā samyagvipācayēt||120||
pittaraktabhavaṁ gulmaṁ vīsarpaṁ paittikaṁ jvaram|
hr̥drōgaṁ kāmalāṁ kuṣṭhaṁ hanyādētadghr̥tōttamam||121||
iti trāyamāṇādyaṁ ghr̥tam|
View original
जले दशगुणे साध्यं त्रायमाणाचतुष्पलम्|
पञ्चभागस्थितं पूतं कल्कैः संयोज्य कार्षिकैः||११८||
रोहिणी कटुका मुस्ता त्रायमाणा दुरालभा|
कल्कैस्तामलकीवीराजीवन्तीचन्दनोत्पलैः||११९||
रसस्यामलकानां च क्षीरस्य च घृतस्य च|
पलानि पृथगष्टाष्टौ दत्त्वा सम्यग्विपाचयेत्||१२०||
पित्तरक्तभवं गुल्मं वीसर्पं पैत्तिकं ज्वरम्|
हृद्रोगं कामलां कुष्ठं हन्यादेतद्घृतोत्तमम्||१२१||
इति त्रायमाणाद्यं घृतम्|
catuṣpalāyāṁ trāyamāṇāyāṁ daśaguṇaṁ jalaṁ catvāriṁśatpalāni dēyam| kalkairiti tāmalakyādikalkaiḥ, kaṭurōhiṇyādīnāṁ ca kalkairiti yōjanīyam||118-121||
Adhikarana 47 (122) · Śloka 122
rasēnāmalakēkṣūṇāṁ ghr̥tapādaṁ vipācayēt|
pathyāpadaṁ pibētsarpistatsiddhaṁ pittagulmanut||122||
ityāmalakādyaṁ ghr̥tam|
View original
रसेनामलकेक्षूणां घृतपादं विपाचयेत्|
पथ्यापदं पिबेत्सर्पिस्तत्सिद्धं पित्तगुल्मनुत्||१२२||
इत्यामलकाद्यं घृतम्|
ghr̥tapādamiti samuditāmalakēkṣurasāpēkṣayā ghr̥tasya pādikatvam| pathyāpādamityatra harītakyā gurutvēna ghr̥tāpēkṣayā pādatvēnāṣṭamō bhāgō bhavati; ēkē tu “yataśca pādanirdēśaścaturbhāgastatastu saḥ” (ka.a.12) iti vacanāccaturthamēva bhāgaṁ prasthē ghr̥tē'ṣṭapalarūpaṁ vadanti||122||
Adhikarana 48 (123-125) · Śloka 125
drākṣāṁ madhūkaṁ kharjūraṁ vidārīṁ saśatāvarīm|
parūṣakāṇi triphalāṁ sādhayētpalasammitam||123||
jalāḍhakē pādaśēṣē rasamāmalakasya ca|
ghr̥tamikṣurasaṁ kṣīramabhayākalkapādikam||124||
sādhayēttadghr̥taṁ siddhaṁ śarkarākṣaudrapādikam|
prayōgāt pittagulmaghnaṁ sarvapittavikāranut||125||
iti drākṣādyaṁ ghr̥tam|
View original
द्राक्षां मधूकं खर्जूरं विदारीं सशतावरीम्|
परूषकाणि त्रिफलां साधयेत्पलसम्मितम्||१२३||
जलाढके पादशेषे रसमामलकस्य च|
घृतमिक्षुरसं क्षीरमभयाकल्कपादिकम्||१२४||
साधयेत्तद्घृतं सिद्धं शर्कराक्षौद्रपादिकम्|
प्रयोगात् पित्तगुल्मघ्नं सर्वपित्तविकारनुत्||१२५||
इति द्राक्षाद्यं घृतम्|
drākṣāṁ madhūkamityādau kvāthaśēṣasya prasthasya sāhacaryādghr̥tādīnāmapi prasthamānatvam||123-125||
Adhikarana 49 (126-127) · Śloka 127
vr̥ṣaṁ samūlamāpōthya pacēdaṣṭaguṇē jalē|
śēṣē'ṣṭabhāgē tasyaiva puṣpakalkaṁ pradāpayēt||126||
tēna siddhaṁ ghr̥taṁ śītaṁ sakṣaudraṁ pittagulmanut|
raktapittajvaraśvāsakāsahr̥drōganāśanam||127||
iti vāsāghr̥tam|
View original
वृषं समूलमापोथ्य पचेदष्टगुणे जले|
शेषेऽष्टभागे तस्यैव पुष्पकल्कं प्रदापयेत्||१२६||
तेन सिद्धं घृतं शीतं सक्षौद्रं पित्तगुल्मनुत्|
रक्तपित्तज्वरश्वासकासहृद्रोगनाशनम्||१२७||
इति वासाघृतम्|
vr̥ṣaṁ samūlamityādau kvāthasyāṣṭaguṇajaladānē'ṣṭabhāgaśēṣatvamiti raktapittōktavāsāghr̥tādviśēṣaḥ| tatra hi sāmānyaparibhāṣayā vr̥ṣāccaturguṇaṁ jalaṁ caturbhāgāvaśiṣṭaṁ ca gr̥hyatē| tēna prayōgāntaratvādraktapittōktavāsāghr̥tātidēśō na kr̥taḥ| sakṣaudramityanēna prakṣēpanyāyāt pādikatvaṁ madhunaḥ||126-127||
Adhikarana 50 (128-129) · Śloka 129
dvipalaṁ trāyamāṇāyā jaladviprasthasādhitam|
aṣṭabhāgasthitaṁ pūtaṁ kōṣṇaṁ kṣīrasamaṁ pibēt||128||
pibēdupari tasyōṣṇaṁ kṣīramēva yathābalam|
tēna nirhr̥tadōṣasya gulmaḥ śāmyati paittikaḥ||129||
View original
द्विपलं त्रायमाणाया जलद्विप्रस्थसाधितम्|
अष्टभागस्थितं पूतं कोष्णं क्षीरसमं पिबेत्||१२८||
पिबेदुपरि तस्योष्णं क्षीरमेव यथाबलम्|
तेन निर्हृतदोषस्य गुल्मः शाम्यति पैत्तिकः||१२९||
yathābalamiti yathā virēcanātiyōgō na bhavati||128-129||
Adhikarana 51 (130) · Śloka 130
drākṣābhayārasaṁ gulmē paittikē saguḍaṁ pibēt|
lihyātkampillakaṁ vā'pi virēkārthaṁ madhudravam||130||
View original
द्राक्षाभयारसं गुल्मे पैत्तिके सगुडं पिबेत्|
लिह्यात्कम्पिल्लकं वाऽपि विरेकार्थं मधुद्रवम्||१३०||
kampillakaṁ guṇḍārōcanikām||130||
Adhikarana 52 (131) · Śloka 131
dāhapraśamanō'bhyaṅgaḥ sarpiṣā pittagulminām|
candanādyēna tailēna tailēna madhukasya vā||131||
View original
दाहप्रशमनोऽभ्यङ्गः सर्पिषा पित्तगुल्मिनाम्|
चन्दनाद्येन तैलेन तैलेन मधुकस्य वा||१३१||
tailēna madhukasya vēti madhukasādhitēna tailēna||131||
Adhikarana 53 (132-136) · Śloka 136
yē ca pittajvaraharāḥ satiktāḥ kṣīrabastayaḥ|
hitāstē pittagulmibhyō vakṣyantē yē ca siddhiṣu||132||
śālayō jāṅgalaṁ māṁsaṁ gavyājē payasī ghr̥tam|
kharjūrāmalakaṁ drākṣāṁ dāḍimaṁ saparūṣakam||133||
āhārārthaṁ prayōktavyaṁ pānārthaṁ salilaṁ śr̥tam|
balāvidārīgandhādyaiḥ pittagulmacikitsitam||134||
āmānvayē pittagulmē sāmē vā kaphavātikē|
yavāgūbhiḥ khaḍairyūṣaiḥ sandhukṣyō'gnirvilaṅghitē||135||
śamaprakōpau dōṣāṇāṁ sarvēṣāmagnisaṁśritau|
tasmādagniṁ sadā rakṣēnnidānāni ca varjayēt||136||
View original
ये च पित्तज्वरहराः सतिक्ताः क्षीरबस्तयः|
हितास्ते पित्तगुल्मिभ्यो वक्ष्यन्ते ये च सिद्धिषु||१३२||
शालयो जाङ्गलं मांसं गव्याजे पयसी घृतम्|
खर्जूरामलकं द्राक्षां दाडिमं सपरूषकम्||१३३||
आहारार्थं प्रयोक्तव्यं पानार्थं सलिलं शृतम्|
बलाविदारीगन्धाद्यैः पित्तगुल्मचिकित्सितम्||१३४||
आमान्वये पित्तगुल्मे सामे वा कफवातिके|
यवागूभिः खडैर्यूषैः सन्धुक्ष्योऽग्निर्विलङ्घिते||१३५||
शमप्रकोपौ दोषाणां सर्वेषामग्निसंश्रितौ|
तस्मादग्निं सदा रक्षेन्निदानानि च वर्जयेत्||१३६||
yē ca pittajvaraharā ityādau yadyapi pittajvaraharatvēna sākṣādbastayō nōktāḥ, tathā'pi paṭōlādaya ēva yē tiktā bastaya uktāsta ēva pittajvaraharā bhavantīti kr̥tvēhōktaṁ- pittajvaraharā iti| pittaharā yē ca siddhau vaktavyāstē'pyatra jñēyāḥ||132-136||
Adhikarana 54 (137-141) · Śloka 141
vamanaṁ vamanārhāya pradadyāt kaphagulminē|
snigdhasvinnaśarīrāya gulmē śaithilyamāgatē||137||
parivēṣṭya pradīptāṁstu balvajānathavā kuśān|
bhiṣakkumbhē samāvāpya gulmaṁ ghaṭamukhē nyasēt||138||
saṅgr̥hītō yadā gulmastadā ghaṭamathōddharēt|
vastrāntaraṁ tataḥ kr̥tvā bhindyādgulmaṁ pramāṇavit||139||
vimārgājapadādarśairyathālābhaṁ prapīḍayēt|
mr̥dnīyādgulmamēvaikaṁ na tvantrahr̥dayaṁ spr̥śēt||140||
tilairaṇḍātasībījasarṣapaiḥ parilipya ca|
ślēṣmagulmamayaḥpātraiḥ sukhōṣṇaiḥ svēdayēdbhiṣak||141||
View original
वमनं वमनार्हाय प्रदद्यात् कफगुल्मिने|
स्निग्धस्विन्नशरीराय गुल्मे शैथिल्यमागते||१३७||
परिवेष्ट्य प्रदीप्तांस्तु बल्वजानथवा कुशान्|
भिषक्कुम्भे समावाप्य गुल्मं घटमुखे न्यसेत्||१३८||
सङ्गृहीतो यदा गुल्मस्तदा घटमथोद्धरेत्|
वस्त्रान्तरं ततः कृत्वा भिन्द्याद्गुल्मं प्रमाणवित्||१३९||
विमार्गाजपदादर्शैर्यथालाभं प्रपीडयेत्|
मृद्नीयाद्गुल्ममेवैकं न त्वन्त्रहृदयं स्पृशेत्||१४०||
तिलैरण्डातसीबीजसर्षपैः परिलिप्य च|
श्लेष्मगुल्ममयःपात्रैः सुखोष्णैः स्वेदयेद्भिषक्||१४१||
śaithilyamāgata iti śithiladōṣatayā śastranirhāryadōṣatāmāpannē gulmē taṁ ghaṭamukhē nyasēt| ghaṭamanthanayantrēṇa samyaggr̥hītvā prapīḍayēd bhindyāditi yōjanā| antrahr̥dayasya tyāgaḥ sphuṭanādibhayāt||137-141||
Adhikarana 55 (142-146) · Śloka 146
savyōṣakṣāralavaṇaṁ daśamūlīśr̥taṁ ghr̥tam|
kaphagulmaṁ jayatyāśu sahiṅgubiḍadāḍimam||142||
iti daśamūlīghr̥tam|
bhallātakānāṁ dvipalaṁ pañcamūlaṁ palōnmitam|
sādhyaṁ vidārīgandhādyamāpōthya salilāḍhakē||143||
pādaśēṣē rasē tasmin pippalīṁ nāgaraṁ vacām|
viḍaṅgaṁ saindhavaṁ hiṅgu yāvaśūkaṁ biḍaṁ śaṭīm||144||
citrakaṁ madhukaṁ rāsnāṁ piṣṭvā karṣasamaṁ bhiṣak|
prasthaṁ ca payasō dattvā ghr̥taprasthaṁ vipācayēt||145||
ētadbhallātakaghr̥taṁ kaphagulmaharaṁ param|
plīhapāṇḍvāmayaśvāsagrahaṇīrōgakāsanut||146||
iti bhallātakādyaṁ ghr̥tam|
View original
सव्योषक्षारलवणं दशमूलीशृतं घृतम्|
कफगुल्मं जयत्याशु सहिङ्गुबिडदाडिमम्||१४२||
इति दशमूलीघृतम्|
भल्लातकानां द्विपलं पञ्चमूलं पलोन्मितम्|
साध्यं विदारीगन्धाद्यमापोथ्य सलिलाढके||१४३||
पादशेषे रसे तस्मिन् पिप्पलीं नागरं वचाम्|
विडङ्गं सैन्धवं हिङ्गु यावशूकं बिडं शटीम्||१४४||
चित्रकं मधुकं रास्नां पिष्ट्वा कर्षसमं भिषक्|
प्रस्थं च पयसो दत्त्वा घृतप्रस्थं विपाचयेत्||१४५||
एतद्भल्लातकघृतं कफगुल्महरं परम्|
प्लीहपाण्ड्वामयश्वासग्रहणीरोगकासनुत्||१४६||
इति भल्लातकाद्यं घृतम्|
savyōṣētyādau daśamūlasya kvāthē vyōṣādīnāṁ śēṣāṇāṁ kalkaiḥ sādhitaṁ ghr̥taṁ kaphagulmaṁ jayatītyarthaḥ||142-146||
Adhikarana 56 (147-148) · Śloka 148
pippalīpippalīmūlacavyacitrakanāgaraiḥ|
palikaiḥ sayavakṣārairghr̥taprasthaṁ vipācayēt||147||
kṣīraprasthaṁ ca tat sarpihanti gulmaṁ kaphātmakam|
grahaṇīpāṇḍurōgaghnaṁ plīhakāsajvarāpaham||148||
iti kṣīraṣaṭpalakaṁ ghr̥tam|
View original
पिप्पलीपिप्पलीमूलचव्यचित्रकनागरैः|
पलिकैः सयवक्षारैर्घृतप्रस्थं विपाचयेत्||१४७||
क्षीरप्रस्थं च तत् सर्पिहन्ति गुल्मं कफात्मकम्|
ग्रहणीपाण्डुरोगघ्नं प्लीहकासज्वरापहम्||१४८||
इति क्षीरषट्पलकं घृतम्|
pippalyādyuktaṁ ṣaṭpalaṁ ghr̥taṁ samēnaiva dugdhēna śrapaṇīyam| “caturguṇē dravē sādhyaṁ” iti vacanādatra triguṇaṁ jalaṁ jñēyam||147-148||
Adhikarana 57 (149-151) · Śloka 151
trivr̥tāṁ triphalāṁ dantīṁ daśamūlaṁ palōnmitam|
jalē caturguṇē paktvā caturbhāgasthitaṁ rasam||149||
sarpirēraṇḍajaṁ tailaṁ kṣīraṁ caikatra sādhayēt|
sa siddhō miśrakasnēhaḥ sakṣaudraḥ kaphagulmanut||150||
kaphavātavibandhēṣu kuṣṭhaplīhōdarēṣu ca|
prayōjyō miśrakaḥ snēhō yōniśūlēṣu cādhikam||151||
iti miśrakaḥ snēhaḥ|
View original
त्रिवृतां त्रिफलां दन्तीं दशमूलं पलोन्मितम्|
जले चतुर्गुणे पक्त्वा चतुर्भागस्थितं रसम्||१४९||
सर्पिरेरण्डजं तैलं क्षीरं चैकत्र साधयेत्|
स सिद्धो मिश्रकस्नेहः सक्षौद्रः कफगुल्मनुत्||१५०||
कफवातविबन्धेषु कुष्ठप्लीहोदरेषु च|
प्रयोज्यो मिश्रकः स्नेहो योनिशूलेषु चाधिकम्||१५१||
इति मिश्रकः स्नेहः|
trivr̥tāmityādau pañcadaśapalāni kvāthyāni; tatra caturguṇaṁ jalaṁ dēyaṁ, palōllēkhavihitatvāt ṣaṣṭipalāni bhavanti; kṣīramapi sāhacaryāt pañcadaśapalam; ētadubhayadravapādaḥ snēhō'tra paktavyaḥ| kiṁvā “snēhasamaṁ kṣīraṁ” iti vacanāt snēhasamēna kṣīrēṇa kvāthēna ca pañcadaśapalēna pañcapalaḥ snēhō dravapādikaḥ kartavyaḥ| jatūkarṇābhiprāyāttu trivr̥tādipañcadaśapalē prasthamānōllēkhēna prasthacatuṣṭayaṁ jalasya dēyam| yatastēna sāmānyēnaivōktaṁ- “trivr̥tādantītriphalādaśamūlaiḥ samairurubūkatailaṁ sarpiśca śr̥taṁ payasā samamudāvartaśūlādau” iti||149-151||
Adhikarana 58 (152-153) · Śloka 153
yaduktaṁ vātagulmaghnaṁ sraṁsanaṁ nīlinīghr̥tam|
dviguṇaṁ tadvirēkārthaṁ prayōjyaṁ kaphagulminām||152||
sudhākṣīradravē cūrṇaṁ trivr̥tāyāḥ subhāvitam|
kārṣikaṁ madhusarpibhyāṁ līḍhvā sādhu viricyatē||153||
View original
यदुक्तं वातगुल्मघ्नं स्रंसनं नीलिनीघृतम्|
द्विगुणं तद्विरेकार्थं प्रयोज्यं कफगुल्मिनाम्||१५२||
सुधाक्षीरद्रवे चूर्णं त्रिवृतायाः सुभावितम्|
कार्षिकं मधुसर्पिभ्यां लीढ्वा साधु विरिच्यते||१५३||
dviguṇamiti dvipalapramāṇaṁ, tatra hi ghr̥tapalaṁ pēyamuktam||152-153||
Adhikarana 59 (154-160) · Śloka 160
jaladrōṇē vipaktavyā viṁśatiḥ pañca cābhayāḥ|
dantyāḥ palāni tāvanti citrakasya tathaiva ca||154||
aṣṭabhāgāvaśēṣaṁ tu rasaṁ pūtamadhikṣipēt|
dantīsamaṁ guḍaṁ pūtaṁ kṣipēttatrābhayāśca tāḥ||155||
tailārdhakuḍavaṁ caiva trivr̥tāyāścatuṣpalam|
cūrṇitaṁ palamēkaṁ tu pippalīviśvabhēṣajam||156||
tat sādhyaṁ lēhavacchītē tasmiṁstailasamaṁ madhu|
kṣipēccūrṇapalaṁ caikaṁ tvagēlāpatrakēśarāt||157||
tatō lēhapalaṁ līḍhvā jagdhvā caikāṁ harītakīm|
sukhaṁ viricyatē snigdhō dōṣaprasthamanāmayam||158||
gulmaṁ śvayathumarśāṁsi pāṇḍurōgamarōcakam|
hr̥drōgaṁ grahaṇīdōṣaṁ kāmalāṁ viṣamajvaram||159||
kuṣṭhaṁ plīhānamānāhamēṣā hanyupasēvitā|
niratyayaḥ kramaścāsyā dravō māṁsarasaudanaḥ||160||
iti dantīharītakī|
View original
जलद्रोणे विपक्तव्या विंशतिः पञ्च चाभयाः|
दन्त्याः पलानि तावन्ति चित्रकस्य तथैव च||१५४||
अष्टभागावशेषं तु रसं पूतमधिक्षिपेत्|
दन्तीसमं गुडं पूतं क्षिपेत्तत्राभयाश्च ताः||१५५||
तैलार्धकुडवं चैव त्रिवृतायाश्चतुष्पलम्|
चूर्णितं पलमेकं तु पिप्पलीविश्वभेषजम्||१५६||
तत् साध्यं लेहवच्छीते तस्मिंस्तैलसमं मधु|
क्षिपेच्चूर्णपलं चैकं त्वगेलापत्रकेशरात्||१५७||
ततो लेहपलं लीढ्वा जग्ध्वा चैकां हरीतकीम्|
सुखं विरिच्यते स्निग्धो दोषप्रस्थमनामयम्||१५८||
गुल्मं श्वयथुमर्शांसि पाण्डुरोगमरोचकम्|
हृद्रोगं ग्रहणीदोषं कामलां विषमज्वरम्||१५९||
कुष्ठं प्लीहानमानाहमेषा हन्युपसेविता|
निरत्ययः क्रमश्चास्या द्रवो मांसरसौदनः||१६०||
इति दन्तीहरीतकी|
tailārdhakuḍavamiti tailaṁ catuṣpalam| lēhavaditi lēhapākalakṣaṇēna paktavyamityarthaḥ| iha caturjātakānmilitāt palam| dōṣaprasthamiti sārdhatrayōdaśapalaṁ; uktaṁ hi bhōjēna- “vamanē ca virēkē ca tathā śōṇitamōkṣaṇē| sārdhatrayōdaśapalaṁ prasthamāhurmanīṣiṇaḥ” iti||154-160||
Adhikarana 60 (161-168) · Śloka 168
siddhāḥ siddhiṣu vakṣyantē nirūhāḥ kaphagulminām|
ariṣṭayōgāḥ siddhāśca grahaṇyarśaścikitsitē||161||
yaccūrṇaṁ guṭikā yāśca vihitā vātagulminām|
dviguṇakṣārahiṅgvamlavētasāstāḥ kaphē hitāḥ||162||
ya ēva grahaṇīdōṣē kṣārāstē kaphagulminām|
siddhā niratyayāḥ śastā dāhastvantē praśasyatē||163||
prapurāṇāni dhānyāni jāṅgalā mr̥gapakṣiṇaḥ|
kaulatthō mudgayūṣaśca pippalyā nāgarasya ca||164||
śuṣkamūlakayūṣaśca bilvasya varuṇasya ca|
cirabilvāṅkurāṇāṁ ca yavānyāścitrakasya ca||165||
bījapūrakahiṅgvamlavētasakṣāradāḍimaiḥ|
takrēṇa tailasarpirbhyāṁ vyañjanānyupakalpayēt||166||
pañcamūlīśr̥taṁ tōyaṁ purāṇaṁ vāruṇīrasam|
kaphagulmī pibētkālē jīrṇaṁ mādhvīkamēva vā||167||
yavānīcūrṇitaṁ takraṁ biḍēna lavaṇīkr̥tam|
pibēt sandīpanaṁ vātakaphamūtrānulōmanam ||168||
View original
सिद्धाः सिद्धिषु वक्ष्यन्ते निरूहाः कफगुल्मिनाम्|
अरिष्टयोगाः सिद्धाश्च ग्रहण्यर्शश्चिकित्सिते||१६१||
यच्चूर्णं गुटिका याश्च विहिता वातगुल्मिनाम्|
द्विगुणक्षारहिङ्ग्वम्लवेतसास्ताः कफे हिताः||१६२||
य एव ग्रहणीदोषे क्षारास्ते कफगुल्मिनाम्|
सिद्धा निरत्ययाः शस्ता दाहस्त्वन्ते प्रशस्यते||१६३||
प्रपुराणानि धान्यानि जाङ्गला मृगपक्षिणः|
कौलत्थो मुद्गयूषश्च पिप्पल्या नागरस्य च||१६४||
शुष्कमूलकयूषश्च बिल्वस्य वरुणस्य च|
चिरबिल्वाङ्कुराणां च यवान्याश्चित्रकस्य च||१६५||
बीजपूरकहिङ्ग्वम्लवेतसक्षारदाडिमैः|
तक्रेण तैलसर्पिर्भ्यां व्यञ्जनान्युपकल्पयेत्||१६६||
पञ्चमूलीशृतं तोयं पुराणं वारुणीरसम्|
कफगुल्मी पिबेत्काले जीर्णं माध्वीकमेव वा||१६७||
यवानीचूर्णितं तक्रं बिडेन लवणीकृतम्|
पिबेत् सन्दीपनं वातकफमूत्रानुलोमनम् ||१६८||
grahaṇyarśaścikitsitē nirdiṣṭā ityarthaḥ| dāhastvantē iti vacanēna dāhasya kriyāntarāsiddhāvantē ēva kartavyatāmāha||161-168||
Adhikarana 61 (169-171) · Śloka 171
sañcitaḥ kramaśō gulmō mahāvāstuparigrahaḥ|
kr̥tamūlaḥ sirānaddhō yadā kūrma ivōnnataḥ||169||
daurbalyārucihr̥llāsakāsavamyaratijvaraiḥ |
tr̥ṣṇātandrāpratiśyāyairyujyatē na sa sidhyati||170||
gr̥hītvā sajvaraśvāsaṁ vamyatīsārapīḍitam|
hr̥nnābhihastapādēṣu śōphaḥ karṣati gulminam||171||
View original
सञ्चितः क्रमशो गुल्मो महावास्तुपरिग्रहः|
कृतमूलः सिरानद्धो यदा कूर्म इवोन्नतः||१६९||
दौर्बल्यारुचिहृल्लासकासवम्यरतिज्वरैः |
तृष्णातन्द्राप्रतिश्यायैर्युज्यते न स सिध्यति||१७०||
गृहीत्वा सज्वरश्वासं वम्यतीसारपीडितम्|
हृन्नाभिहस्तपादेषु शोफः कर्षति गुल्मिनम्||१७१||
sañcita ityādinā kramādasādhyatāprāptaṁ gulmamāha| mahāvāstuparigraha iti bhūridēśavyāpakaḥ||169-171||
Adhikarana 62 (172-182) · Śloka 182
raudhirasya tu gulmasya garbhakālavyatikramē|
snigdhasvinnaśarīrāyai dadyāt snēhavirēcanam||172||
palāśakṣārapātrē dvē dvē pātrē tailasarpiṣōḥ|
gulmaśaithilyajananīṁ paktvā mātrāṁ prayōjayēt||173||
prabhidyēta na yadyēvaṁ dadyādyōniviśōdhanam |
kṣārēṇa yuktaṁ palalaṁ sudhākṣīrēṇa vā punaḥ||174||
ābhyāṁ vā bhāvitān dadyādyōnau kaṭukamatsyakān|
varāhamatsyapittābhyāṁ laktakān vā subhāvitān||175||
adhōharaiścōrdhvaharairbhāvitān vā samākṣikaiḥ|
kiṇvaṁ vā saguḍakṣāraṁ dadyādyōniviśōdhanam||176||
raktapittaharaṁ kṣāraṁ lēhayēnmadhusarpiṣā|
laśunaṁ madirāṁ tīkṣṇāṁ matsyāṁścāsyai pradāpayēt||177||
bastiṁ sakṣīragōmūtraṁ sakṣāraṁ dāśamūlikam|
adr̥śyamānē rudhirē dadyādgulmaprabhēdanam||178||
pravartamānē rudhirē dadyānmāṁsarasaudanam|
ghr̥tatailēna cābhyaṅgaṁ pānārthaṁ taruṇīṁ surām||179||
rudhirē'tipravr̥ttē tu raktapittaharīḥ kriyāḥ|
kāryā vātarugārtāyāḥ sarvā vātaharīḥ punaḥ||180||
ghr̥tatailāvasēkāṁśca tittirīṁścaraṇāyudhān|
surāṁ samaṇḍāṁ pūrvaṁ ca pānamamlasya sarpiṣaḥ||181||
prayōjayēduttaraṁ vā jīvanīyēna sarpiṣā|
atipravr̥ttē rudhirē satiktēnānuvāsanam||182||
View original
रौधिरस्य तु गुल्मस्य गर्भकालव्यतिक्रमे|
स्निग्धस्विन्नशरीरायै दद्यात् स्नेहविरेचनम्||१७२||
पलाशक्षारपात्रे द्वे द्वे पात्रे तैलसर्पिषोः|
गुल्मशैथिल्यजननीं पक्त्वा मात्रां प्रयोजयेत्||१७३||
प्रभिद्येत न यद्येवं दद्याद्योनिविशोधनम् |
क्षारेण युक्तं पललं सुधाक्षीरेण वा पुनः||१७४||
आभ्यां वा भावितान् दद्याद्योनौ कटुकमत्स्यकान्|
वराहमत्स्यपित्ताभ्यां लक्तकान् वा सुभावितान्||१७५||
अधोहरैश्चोर्ध्वहरैर्भावितान् वा समाक्षिकैः|
किण्वं वा सगुडक्षारं दद्याद्योनिविशोधनम्||१७६||
रक्तपित्तहरं क्षारं लेहयेन्मधुसर्पिषा|
लशुनं मदिरां तीक्ष्णां मत्स्यांश्चास्यै प्रदापयेत्||१७७||
बस्तिं सक्षीरगोमूत्रं सक्षारं दाशमूलिकम्|
अदृश्यमाने रुधिरे दद्याद्गुल्मप्रभेदनम्||१७८||
प्रवर्तमाने रुधिरे दद्यान्मांसरसौदनम्|
घृततैलेन चाभ्यङ्गं पानार्थं तरुणीं सुराम्||१७९||
रुधिरेऽतिप्रवृत्ते तु रक्तपित्तहरीः क्रियाः|
कार्या वातरुगार्तायाः सर्वा वातहरीः पुनः||१८०||
घृततैलावसेकांश्च तित्तिरींश्चरणायुधान्|
सुरां समण्डां पूर्वं च पानमम्लस्य सर्पिषः||१८१||
प्रयोजयेदुत्तरं वा जीवनीयेन सर्पिषा|
अतिप्रवृत्ते रुधिरे सतिक्तेनानुवासनम्||१८२||
garbhakālavyatikramē iti daśamamāsarūpasya garbhakālasya vyatikramē| kṣārapātrē iti kṣārōdakasyāḍhakadvayam| mātrāmiti yōgyapramāṇam| palalaṁ tilapiṣṭam| kṣāraścātra palāśakṣāra ēva, prakr̥tatvāt| tābhyāmiti kṣārasudhākṣīrābhyām| kaṭukamatsyaḥ śapharī śuṣkamatsyaḥ| laktakān vastrāvayavān| kiṇvaṁ surābījam| raktapittaharaṁ kṣāramiti nīlōtpalakṣāram| amlasya sarpiṣaḥ amladravyasādhitasya ghr̥tasya| uttaraṁ bhōjanōttarakālaṁ pānaṁ, kiṁvōttarabastiḥ| jīvanīyaṁ sarpirvātaraktē vaktavyam| satiktēna tiktadravyasādhitēnānuvāsanamiti||172-182||
Adhikarana 63 (183-189) · Śloka 189
tatra ślōkāḥ- snēhaḥ svēdaḥ sarpirbastiścūrṇāni br̥ṁhaṇaṁ guḍikāḥ|
vamanavirēkau mōkṣaḥ kṣatajasya ca vātagulmavatām||183||
sarpiḥ satiktasiddhaṁ kṣīraṁ prasraṁsanaṁ nirūhāśca|
raktasya cāvasēcanamāśvāsanasaṁśamanayōgāḥ||184||
upanāhanaṁ saśastraṁ pakvasyābhyantaraprabhinnasya|
saṁśōdhanasaṁśamanē pittaprabhavasya gulmasya||185||
snēhaḥ svēdō bhēdō laṅghanamullēkhanaṁ virēkaśca|
sarpirbastirguṭikāścūrṇamariṣṭāśca sakṣārāḥ||186||
gulmasyāntē dāhaḥ kaphajasyāgrē'panītaraktasya|
gulmasya raudhirasya kriyākramaḥ strībhavasyōktaḥ||187||
pathyānnapānasēvā hētūnāṁ varjanaṁ yathāsvaṁ ca|
nityaṁ cāgnisamādhiḥ snigdhasya ca sarvakarmāṇi||188||
hēturliṅgaṁ siddhiḥ kriyākramaḥ sādhyatā na yōgāśca|
gulmacikitsitasaṅgraha ētāvān vyāhr̥tō'gnivēśasya||189||
View original
तत्र श्लोकाः- स्नेहः स्वेदः सर्पिर्बस्तिश्चूर्णानि बृंहणं गुडिकाः|
वमनविरेकौ मोक्षः क्षतजस्य च वातगुल्मवताम्||१८३||
सर्पिः सतिक्तसिद्धं क्षीरं प्रस्रंसनं निरूहाश्च|
रक्तस्य चावसेचनमाश्वासनसंशमनयोगाः||१८४||
उपनाहनं सशस्त्रं पक्वस्याभ्यन्तरप्रभिन्नस्य|
संशोधनसंशमने पित्तप्रभवस्य गुल्मस्य||१८५||
स्नेहः स्वेदो भेदो लङ्घनमुल्लेखनं विरेकश्च|
सर्पिर्बस्तिर्गुटिकाश्चूर्णमरिष्टाश्च सक्षाराः||१८६||
गुल्मस्यान्ते दाहः कफजस्याग्रेऽपनीतरक्तस्य|
गुल्मस्य रौधिरस्य क्रियाक्रमः स्त्रीभवस्योक्तः||१८७||
पथ्यान्नपानसेवा हेतूनां वर्जनं यथास्वं च|
नित्यं चाग्निसमाधिः स्निग्धस्य च सर्वकर्माणि||१८८||
हेतुर्लिङ्गं सिद्धिः क्रियाक्रमः साध्यता न योगाश्च|
गुल्मचिकित्सितसङ्ग्रह एतावान् व्याहृतोऽग्निवेशस्य||१८९||
snēha ityādinā punaḥ saṅkṣēpēṇa saṅgrahaṁ karōti| yōgāścētyanēna pratyēkaṁ vātādigulmacikitsitē saṅgr̥hītā api punaḥ saṅgrahābhidhānēna saṅgr̥hītāḥ||183-189||
Adhikarana puShpikA · Śloka 5
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē cikitsitasthānē gulmacikitsitaṁ nāma pañcamō'dhyāyaḥ||5||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृते चिकित्सितस्थाने गुल्मचिकित्सितं नाम पञ्चमोऽध्यायः||५||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ cikitsitasthānē gulmacikitsitaṁ nāma pañcamō'dhyāyaḥ||5||