Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ kṣatakṣīṇacikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातः क्षतक्षीणचिकित्सितं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
apasmārarōgēṇa viṣamōccapatanādibhya uraḥkṣatō'pi bhavati, tataḥ kṣatakṣīṇō bhavati, tatsambandhādapasmāramanu kṣatakṣīṇacikitsitamucyatē| tatra kṣatakṣīṇarūpād vakṣyamāṇastrīsēvādikāraṇakaśukraujaḥkṣayācca jātō vyādhiḥ pradhānam ‘urō virujyatē’ ityādinā vakṣyamāṇalakṣaṇakaḥ kāraṇē kāryōpacārāt ‘uraḥkṣata’ ityucyatē; yadā ‘kṣīṇakṣata’ iti pāṭhastadā'pi kṣīṇaśabdēna śukraujaḥkṣayayuktaḥ puruṣa ucyatē; tathā kṣīṇē ca puruṣē kṣataṁ bhavatīti hētōḥ ‘kṣatakṣīṇa’ ityucyatē| anyē tu kṣataśca kṣayaśca iti kṣatakṣaya ityāhuḥ; tēna rōgadvayamētat| tathā ‘urōruk śōṇitacchardiḥ’ ityādinā kṣatasya kṣīṇasya ca lakṣaṇaṁ kariṣyati; tasmin pakṣē ‘avyaktaṁ lakṣaṇaṁ tasya’ iti, tathā ‘sādhyō balavatō navaḥ’ ityādāvēkavacananirdēśō'nupapannaḥ, tēnaikasyaiva kṣatakṣīṇasya hētukr̥taṁ lakṣaṇadvaividhyaṁ; kiṁvā kṣatakṣayakāraṇayōḥ kṣatadhātukṣayayōstadvidhalakṣaṇakāraṇābhidhānaṁ pūrvarūpāvasthāyāṁ vyādhipratikriyārthaṁ jñēyam||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
udārakīrtirbrahmarṣirātrēyaḥ paramārthavit|
kṣatakṣīṇacikitsārthamidamāha cikitsitam||3||
View original
उदारकीर्तिर्ब्रह्मर्षिरात्रेयः परमार्थवित्|
क्षतक्षीणचिकित्सार्थमिदमाह चिकित्सितम्||३||
brahmarṣirityanēna dēvarṣitvarājarṣitvē ātrēyasya niṣēdhati| cikitsārthamiti pratikriyārtham| cikitsitaṁ cikitsābhidhāyakagrantham||3||
Adhikarana 3 (4-8) · Śloka 8
dhanuṣā''yasyatō'tyarthaṁ bhāramudvahatō gurum|
patatō viṣamōccēbhyō balibhiḥ saha yudhyataḥ||4||
vr̥ṣaṁ hayaṁ vā dhāvantaṁ damyaṁ vā'nyaṁ nigr̥hṇataḥ|
śilākāṣṭhāśmanirghātān kṣipatō nighnataḥ parān||5||
adhīyānasya vā'tyuccairdūraṁ vā vrajatō drutam|
mahānadīṁ vā taratō hayairvā saha dhāvataḥ||6||
sahasōtpatatō dūraṁ tūrṇaṁ cātipranr̥tyataḥ|
tathā'nyaiḥ karmabhiḥ krūrairbhr̥śamabhyāhatasya ca||7||
vikṣatē vakṣasi vyādhirbalavān samudīryatē|
strīṣu cātiprasaktasya rūkṣālpapramitāśinaḥ||8||
View original
धनुषाऽऽयस्यतोऽत्यर्थं भारमुद्वहतो गुरुम्|
पततो विषमोच्चेभ्यो बलिभिः सह युध्यतः||४||
वृषं हयं वा धावन्तं दम्यं वाऽन्यं निगृह्णतः|
शिलाकाष्ठाश्मनिर्घातान् क्षिपतो निघ्नतः परान्||५||
अधीयानस्य वाऽत्युच्चैर्दूरं वा व्रजतो द्रुतम्|
महानदीं वा तरतो हयैर्वा सह धावतः||६||
सहसोत्पततो दूरं तूर्णं चातिप्रनृत्यतः|
तथाऽन्यैः कर्मभिः क्रूरैर्भृशमभ्याहतस्य च||७||
विक्षते वक्षसि व्याधिर्बलवान् समुदीर्यते|
स्त्रीषु चातिप्रसक्तस्य रूक्षाल्पप्रमिताशिनः||८||
cikitsā ca nidānādinā jñātasyaiva vyādhērbhavati, tēna kṣatanidānamēva tāvadāha- dhanuṣētyādi| āyasyata iti śarīramāyāsyataḥ| balibhiriti svāpēkṣayā balādhikaiḥ| nigr̥hṇata iti vārayataḥ| nirghātaḥ astraviśēṣaḥ, kiṁvā nirghātaḥ śilādīnāṁ prēraṇaviśēṣō'tibalasampāditaḥ| abhyāhatasya parairabhihatasya| vyādhiriti vakṣyamāṇalakṣaṇaḥ kṣatakṣayākhyō vyādhiḥ; anyē tu vyādhiśabdēna kṣatamēvāhuḥ, “dōṣādiṣvapi vyādhiśabdō vartatē” iti vacanāt| na cāsmin rājayakṣmarūpatā śaṅkanīyā, yata uraḥkṣatastridōṣajanya ēva, bhinnasamprāptiśca “ayathābalamārambhairjantōrurasi vikṣatē| vāyuḥ prakupitō dōṣāvudīryōbhau vidhāvati” (ci.a.8) ityādinōktā, lakṣaṇāni bhinnānyēva “urō virujyatē” ityādinā vakṣyamāṇalakṣaṇēbhya uktāni| ata ēvēhānayōrbhēdaṁ vakṣyati “upēkṣitē bhavēdasminnanubandhō hi yakṣmaṇaḥ” iti| strīṣu cātiprasaktasya rūkṣālpapramitāśinaḥ balavān vyādhiḥ samudīryata iti sambandhaḥ| pramitāśanam ēkarasābhyāsaḥ, kiṁvā'tītakālabhōjanam||4-8||
Adhikarana 4 (9-11) · Śloka 12
urō virujyatē tasya bhidyatē'tha vibhajyatē|
prapīḍyētē tataḥ pārśvē śuṣyatyaṅgaṁ pravēpatē||9||
kramādvīryaṁ balaṁ varṇō ruciragniśca hīyatē|
jvarō vyathā manōdainyaṁ viḍbhēdō'gnivadhādapi||10||
duṣṭaḥ śyāvaḥ sudurgandhaḥ pītō vigrathitō bahuḥ|
kāsamānasya ca ślēṣmā saraktaḥ sampravartatē||11||
sa kṣataḥ kṣīyatē'tyarthaṁ tathā śukraujasōḥ kṣayāt|12|
View original
उरो विरुज्यते तस्य भिद्यतेऽथ विभज्यते|
प्रपीड्येते ततः पार्श्वे शुष्यत्यङ्गं प्रवेपते||९||
क्रमाद्वीर्यं बलं वर्णो रुचिरग्निश्च हीयते|
ज्वरो व्यथा मनोदैन्यं विड्भेदोऽग्निवधादपि||१०||
दुष्टः श्यावः सुदुर्गन्धः पीतो विग्रथितो बहुः|
कासमानस्य च श्लेष्मा सरक्तः सम्प्रवर्तते||११||
स क्षतः क्षीयतेऽत्यर्थं तथा शुक्रौजसोः क्षयात्|१२|
kṣatakṣayalakṣaṇamāha- ura ityādinā| bhidyata iti vidīryatē| agnivadhādapīti atrāgnivadhaṁ vinā vyādhimahimnā viḍbhēdō bhavatīti darśayati| anyē tu ‘viḍbhēdō'gnivadhastathā’ iti paṭhanti| duṣṭaḥ vyāpannaḥ| kṣīyata iti dhātukṣayavān bhavati; na kēvalaṁ kṣatādēva kṣīyatē, kintu atistrīsēvādinā kr̥tācchukraujaḥ- kṣayādapi kṣīyatē itaradhātukṣayavān bhavati||9-11||-
Adhikarana 5 (12-13) · Śloka 13
avyaktaṁ lakṣaṇaṁ tasya pūrvarūpamiti smr̥tam||12||
urōrukśōṇitacchardiḥ kāsō vaiśēṣikaḥ kṣatē|
kṣīṇē saraktamūtratvaṁ pārśvapr̥ṣṭhakaṭigrahaḥ||13||
View original
अव्यक्तं लक्षणं तस्य पूर्वरूपमिति स्मृतम्||१२||
उरोरुक्शोणितच्छर्दिः कासो वैशेषिकः क्षते|
क्षीणे सरक्तमूत्रत्वं पार्श्वपृष्ठकटिग्रहः||१३||
pūrvarūpamāha- avyaktamityādi| avyaktamiti alpatvēna yathōktalakṣaṇatō'sampūrṇam| urōrugityādigranthastu prāyēṇa vyākr̥taḥ| kāsō vaiśēṣika iti viśiṣṭaḥ, sa ca viśēṣō ‘duṣṭaḥ śyāvaḥ’ ityādinā prōktō jñēyaḥ; kiṁvā vaiśēṣikō'dhikō jñēyaḥ| kṣīṇē iti śukraujasī kṣīṇē| anyē tu urōrugityādinā'vasthādvayasya lakṣaṇadvayamētadvarṇayanti||12-13||
Adhikarana 6 (14) · Śloka 14
alpaliṅgasya dīptāgnēḥ sādhyō balavatō navaḥ|
parisaṁvatsarō yāpyaḥ sarvaliṅgaṁ tu varjayēt||14||
View original
अल्पलिङ्गस्य दीप्ताग्नेः साध्यो बलवतो नवः|
परिसंवत्सरो याप्यः सर्वलिङ्गं तु वर्जयेत्||१४||
cikitsāpravr̥ttyarthaṁ sādhyādivibhāgamāha- alpētyādi| parisaṁvatsaraḥ varṣātītaḥ||14||
Adhikarana 7 (15-20) · Śloka 20
urō matvā kṣataṁ lākṣāṁ payasā madhusaṁyutām|
sadya ēva pibējjīrṇē payasā'dyāt saśarkaram||15||
pārśvabastirujī cālpapittāgnistāṁ surāyutām|
bhinnaviṭkaḥ samustātiviṣāpāṭhāṁ savatsakām||16||
lākṣāṁ sarpirmadhūcchiṣṭaṁ jīvanīyagaṇaṁ sitām|
tvakkṣīrīṁ samitāṁ kṣīrē paktvā dīptānalaḥ pibēt||17||
ikṣvālikābisagranthipadmakēśaracandanaiḥ|
śr̥taṁ payō madhuyutaṁ sandhānārthaṁ pibēt kṣatī||18||
yavānāṁ cūrṇamādāya kṣīrasiddhaṁ ghr̥taplutam|
jvarē dāhē sitākṣaudrasaktūn vā payasā pibēt||19||
madhūkamadhukadrākṣātvakkṣīrīpippalībalāḥ|
kāsī pārśvāsthiśūlī ca lihyātsaghr̥tamākṣikāḥ||20||
View original
उरो मत्वा क्षतं लाक्षां पयसा मधुसंयुताम्|
सद्य एव पिबेज्जीर्णे पयसाऽद्यात् सशर्करम्||१५||
पार्श्वबस्तिरुजी चाल्पपित्ताग्निस्तां सुरायुताम्|
भिन्नविट्कः समुस्तातिविषापाठां सवत्सकाम्||१६||
लाक्षां सर्पिर्मधूच्छिष्टं जीवनीयगणं सिताम्|
त्वक्क्षीरीं समितां क्षीरे पक्त्वा दीप्तानलः पिबेत्||१७||
इक्ष्वालिकाबिसग्रन्थिपद्मकेशरचन्दनैः|
शृतं पयो मधुयुतं सन्धानार्थं पिबेत् क्षती||१८||
यवानां चूर्णमादाय क्षीरसिद्धं घृतप्लुतम्|
ज्वरे दाहे सिताक्षौद्रसक्तून् वा पयसा पिबेत्||१९||
मधूकमधुकद्राक्षात्वक्क्षीरीपिप्पलीबलाः|
कासी पार्श्वास्थिशूली च लिह्यात्सघृतमाक्षिकाः||२०||
jñātarōgaviśēṣēṇa kartavyāṁ cikitsāmāha- urō matvētyādi| urasaḥ sadyaḥ kṣataṁ matvā lākṣāṁ pibēditi yōjanā| saśarkaramiti śarkarāsahitamannam| bhinnaviṭkaḥ samustātiviṣāpāṭhāṁ lākṣāṁ pibēt| atra yē ‘dvivatsakām’ iti paṭhanti tē vatsakabhāgadvayaṁ grāhayanti; kiṁvā vatsakadvayamēva dvivatsakaśabdēna gr̥hyatē; tathā hi- “br̥hatphalaḥ śvētapuṣpaḥ snigdhapatraḥ pumān bhavēt| śyāmā cāruṇapuṣpā strī phalapuṣpaistathā'ṇubhiḥ” (ka.a.5) iti kalpē kuṭajaḥ strīpuruṣavibhāgēna dvividha uktaḥ| sandhānārthamiti kṣatōraḥsandhānārtham| madhūkaśabdēnēha madhūkapuṣpaṁ grāhyam||15-20||
Adhikarana 8 (21-24) · Śloka 24
ēlāpatratvacō'rdhākṣāḥ pippalyardhapalaṁ tathā|
sitāmadhukakharjūramr̥dvīkāśca palōnmitāḥ||21||
sañcūrṇya madhunā yuktā guṭikāḥ samprakalpayēt|
akṣamātrāṁ tataścaikāṁ bhakṣayēnnā dinē dinē||22||
kāsaṁ śvāsaṁ jvaraṁ hikkāṁ chardiṁ mūrcchāṁ madaṁ bhramam|
raktaniṣṭhīvanaṁ tr̥ṣṇāṁ pārśvaśūlamarōcakam||23||
śōṣaplīhāḍhyavātāṁśca svarabhēdaṁ kṣataṁ kṣayam|
guṭikā tarpaṇī vr̥ṣyā raktapittaṁ ca nāśayēt||24||
ityēlādiguṭikā|
View original
एलापत्रत्वचोऽर्धाक्षाः पिप्पल्यर्धपलं तथा|
सितामधुकखर्जूरमृद्वीकाश्च पलोन्मिताः||२१||
सञ्चूर्ण्य मधुना युक्ता गुटिकाः सम्प्रकल्पयेत्|
अक्षमात्रां ततश्चैकां भक्षयेन्ना दिने दिने||२२||
कासं श्वासं ज्वरं हिक्कां छर्दिं मूर्च्छां मदं भ्रमम्|
रक्तनिष्ठीवनं तृष्णां पार्श्वशूलमरोचकम्||२३||
शोषप्लीहाढ्यवातांश्च स्वरभेदं क्षतं क्षयम्|
गुटिका तर्पणी वृष्या रक्तपित्तं च नाशयेत्||२४||
इत्येलादिगुटिका|
ēlāpatratvaca ityādinā ēlādiguṭikāmāha| yuktyēti yāvatā madhunā guṭikā bhavanti tāvanmānaṁ madhu dēyam||21-24||
Adhikarana 9 (25-26) · Śloka 26
raktē'tivr̥ttē dakṣāṇḍaṁ yūṣaistōyēna vā pibēt|
caṭakāṇḍarasaṁ vā'pi raktaṁ vā chāgajāṅgalam||25||
cūrṇaṁ paunarnavaṁ raktaśālitaṇḍulaśarkaram|
raktaṣṭhīvī pibēt siddhaṁ drākṣārasapayōghr̥taiḥ||26||
View original
रक्तेऽतिवृत्ते दक्षाण्डं यूषैस्तोयेन वा पिबेत्|
चटकाण्डरसं वाऽपि रक्तं वा छागजाङ्गलम्||२५||
चूर्णं पौनर्नवं रक्तशालितण्डुलशर्करम्|
रक्तष्ठीवी पिबेत् सिद्धं द्राक्षारसपयोघृतैः||२६||
dakṣaḥ gōṣṭhakukkuṭaḥ| chāgajāṅgalamiti chāgabhavaṁ jāṅgalahariṇādibhavaṁ vā| cūrṇaṁ paunarnavamityādau siddhamiti sādhitam| cūrṇasādhanaṁ drākṣārasādidravēṇa agnisaṁyōgāt kartavyam| uktaṁ hi jatūkarṇē- “punarnavāraktaśālīdrākṣāsitācūrṇaṁ payōghr̥tayutaṁ siddham” iti||25-26||
Adhikarana 10 (27-34) · Śloka 34
madhūkamadhukakṣīrasiddhaṁ vā taṇḍulīyakam|
mūḍhavātastvajāmēdaḥ surābhr̥ṣṭaṁ sasaindhavam||27||
kṣāmaḥ kṣīṇaḥ kṣatōraskastvanidraḥ sabalē'nilē|
śr̥takṣīrasarēṇādyāt sakṣaudraghr̥taśarkaram||28||
śarkarāṁ yavagōdhūmau jīvakarṣabhakau madhu|
śr̥takṣīrānupānaṁ vā lihyāt kṣīṇaḥ kṣatī kr̥śaḥ||29||
kravyādamāṁsaniryūhaṁ ghr̥tabhr̥ṣṭaṁ pibēcca saḥ|
pippalīkṣaudrasaṁyuktaṁ māṁsaśōṇitavardhanam||30||
nyagrōdhōdumbarāśvatthaplakṣaśālapriyaṅgubhiḥ|
tālamastakajambūtvakpriyālaiśca sapadmakaiḥ||31||
sāśvakarṇaiḥ śr̥tāt kṣīrādadyājjātēna sarpiṣā|
śālyōdanaṁ kṣatōraskaḥ kṣīṇaśukraśca mānavaḥ||32||
yaṣṭyāhvanāgabalayōḥ kvāthē kṣīrasamaṁ ghr̥tam|
payasyāpippalīvāṁśīkalkasiddhaṁ kṣatē śubham||33||
kōlalākṣārasē tadvat kṣīrāṣṭaguṇasādhitam|
kalkaiḥ kaṭvaṅgadārvītvagvatsakatvakphalairghr̥tam||34||
View original
मधूकमधुकक्षीरसिद्धं वा तण्डुलीयकम्|
मूढवातस्त्वजामेदः सुराभृष्टं ससैन्धवम्||२७||
क्षामः क्षीणः क्षतोरस्कस्त्वनिद्रः सबलेऽनिले|
शृतक्षीरसरेणाद्यात् सक्षौद्रघृतशर्करम्||२८||
शर्करां यवगोधूमौ जीवकर्षभकौ मधु|
शृतक्षीरानुपानं वा लिह्यात् क्षीणः क्षती कृशः||२९||
क्रव्यादमांसनिर्यूहं घृतभृष्टं पिबेच्च सः|
पिप्पलीक्षौद्रसंयुक्तं मांसशोणितवर्धनम्||३०||
न्यग्रोधोदुम्बराश्वत्थप्लक्षशालप्रियङ्गुभिः|
तालमस्तकजम्बूत्वक्प्रियालैश्च सपद्मकैः||३१||
साश्वकर्णैः शृतात् क्षीरादद्याज्जातेन सर्पिषा|
शाल्योदनं क्षतोरस्कः क्षीणशुक्रश्च मानवः||३२||
यष्ट्याह्वनागबलयोः क्वाथे क्षीरसमं घृतम्|
पयस्यापिप्पलीवांशीकल्कसिद्धं क्षते शुभम्||३३||
कोललाक्षारसे तद्वत् क्षीराष्टगुणसाधितम्|
कल्कैः कट्वङ्गदार्वीत्वग्वत्सकत्वक्फलैर्घृतम्||३४||
madhūkētyādau madhūkamadhukakalkēna kṣīrēṇa samaṁ sādhitaṁ taṇḍulīyakaśākam| sabalē iti balavatyanilē| kravyādāḥ māṁsabhujō mr̥gapakṣiṇaḥ| kṣīrājjātēnēti kṣīrāvasthāyāmēva gr̥hītēna| yaṣṭyāhvētyādau samakvāthakṣīrābhyāṁ ghr̥tāccāturguṇyam| vāṁśī vaṁśalōcanā| kōlētyādau tadvaditi kṣatē hitam; atra kōlalākṣārasasya ca ghr̥tāccāturguṇyaṁ, kṣīraṁ cāṣṭaguṇaṁ vadanti; kiṁvā kōlalākṣārasayōḥ samatvamēva kṣīrēṇa; ayaṁ ca nyāyō'pasmārādhyāyē nirdiṣṭaḥ||27-34||
Adhikarana 11 (35-43) · Śloka 43
jīvakarṣabhakau vīrāṁ jīvantīṁ nāgaraṁ śaṭīm|
catasraḥ parṇinīrmēdē kākōlyau dvē nidigdhikē||35||
punarnavē dvē madhukamātmaguptāṁ śatāvarīm|
r̥ddhiṁ parūṣakaṁ bhārgīṁ mr̥dvīkāṁ br̥hatīṁ tathā||36||
śr̥ṅgāṭakaṁ tāmalakīṁ payasyāṁ pippalīṁ balām|
badarākṣōṭakharjūravātāmābhiṣukāṇyapi||37||
phalāni caivamādīni kalkān kurvīta kārṣikān|
dhātrīrasavidārīkṣucchāgamāṁsarasaṁ payaḥ||38||
kuryāt prasthōnmitaṁ tēna ghr̥taprasthaṁ vipācayēt|
prasthārdhaṁ madhunaḥ śītē śarkarārdhatulāṁ tathā||39||
dvikārṣikāṇi patrailāhēmatvaṅmaricāni ca|
vinīya cūrṇitaṁ tasmāllihyānmātrāṁ sadā naraḥ||40||
amr̥taprāśamityētannarāṇāmamr̥taṁ ghr̥tam|
sudhāmr̥tarasaṁ prāśyaṁ kṣīramāṁsarasāśinā||41||
naṣṭaśukrakṣatakṣīṇadurbalavyādhikarśitān|
strīprasaktān kr̥śān varṇasvarahīnāṁśca br̥ṁhayēt||42||
kāsahikkājvaraśvāsadāhatr̥ṣṇāsrapittanut|
putradaṁ vamimūrcchāhr̥dyōnimūtrāmayāpaham||43||
ityamr̥taprāśaghr̥tam|
View original
जीवकर्षभकौ वीरां जीवन्तीं नागरं शटीम्|
चतस्रः पर्णिनीर्मेदे काकोल्यौ द्वे निदिग्धिके||३५||
पुनर्नवे द्वे मधुकमात्मगुप्तां शतावरीम्|
ऋद्धिं परूषकं भार्गीं मृद्वीकां बृहतीं तथा||३६||
शृङ्गाटकं तामलकीं पयस्यां पिप्पलीं बलाम्|
बदराक्षोटखर्जूरवातामाभिषुकाण्यपि||३७||
फलानि चैवमादीनि कल्कान् कुर्वीत कार्षिकान्|
धात्रीरसविदारीक्षुच्छागमांसरसं पयः||३८||
कुर्यात् प्रस्थोन्मितं तेन घृतप्रस्थं विपाचयेत्|
प्रस्थार्धं मधुनः शीते शर्करार्धतुलां तथा||३९||
द्विकार्षिकाणि पत्रैलाहेमत्वङ्मरिचानि च|
विनीय चूर्णितं तस्माल्लिह्यान्मात्रां सदा नरः||४०||
अमृतप्राशमित्येतन्नराणाममृतं घृतम्|
सुधामृतरसं प्राश्यं क्षीरमांसरसाशिना||४१||
नष्टशुक्रक्षतक्षीणदुर्बलव्याधिकर्शितान्|
स्त्रीप्रसक्तान् कृशान् वर्णस्वरहीनांश्च बृंहयेत्||४२||
कासहिक्काज्वरश्वासदाहतृष्णास्रपित्तनुत्|
पुत्रदं वमिमूर्च्छाहृद्योनिमूत्रामयापहम्||४३||
इत्यमृतप्राशघृतम्|
dvē nidigdhikē iti vacanēna br̥hatī kṣudrā ca grāhyā| payasyā kṣīravidārī| vātāmābhiṣukāṇi tu auttarāpathikāni phalāni| ēvamādīni ēvamprakārāṇyanyāni vātapittaharāṇi| dhātrīrasānāṁ ca yadyapi “pañcaprabhr̥ti yatra syurdravāṇi snēhasaṁvidhau| tatra snēhasamānyāhuḥ” iti vacanēna prasthamānatvaṁ siddhaṁ, tathā'pi ētatparibhāṣārthadārḍhyārthamēvaitanmānakathanaṁ jñēyam| palārdhakatvamiha maricādīnāṁ militānāṁ, samāhārapradhānatvānnirdēśasya; vr̥ddhāstu pratyēkamēva palārdhakatvaṁ vadanti| sudhā bhaumī bhōjyā, amr̥taṁ tu dēvabhōjyam||35-43||
Adhikarana 12 (44-47) · Śloka 47
śvadaṁṣṭrōśīramañjiṣṭhābalākāśmaryakattr̥ṇam|
darbhamūlaṁ pr̥thakparṇīṁ palāśarṣabhakau sthirām||44||
palikaṁ sādhayēttēṣāṁ rasē kṣīracaturguṇē|
kalkaḥ svaguptājīvantīmēdarṣabhakajīvakaiḥ||45||
śatāvaryr̥ddhimr̥dvīkāśarkarāśrāvaṇībisaiḥ|
prasthaḥ siddhō ghr̥tādvātapittahr̥ddra(dbha)vaśūlanut||46||
mūtrakr̥cchrapramēhārśaḥkāsaśōṣakṣayāpahaḥ|
dhanuḥstrīmadyabhārādhvakhinnānāṁ balamāṁsadaḥ||47||
iti śvadaṁṣṭrādighr̥tam|
View original
श्वदंष्ट्रोशीरमञ्जिष्ठाबलाकाश्मर्यकत्तृणम्|
दर्भमूलं पृथक्पर्णीं पलाशर्षभकौ स्थिराम्||४४||
पलिकं साधयेत्तेषां रसे क्षीरचतुर्गुणे|
कल्कः स्वगुप्ताजीवन्तीमेदर्षभकजीवकैः||४५||
शतावर्यृद्धिमृद्वीकाशर्कराश्रावणीबिसैः|
प्रस्थः सिद्धो घृताद्वातपित्तहृद्द्र(द्भ)वशूलनुत्||४६||
मूत्रकृच्छ्रप्रमेहार्शःकासशोषक्षयापहः|
धनुःस्त्रीमद्यभाराध्वखिन्नानां बलमांसदः||४७||
इति श्वदंष्ट्रादिघृतम्|
śvadaṁṣṭrētyādau kvāthyadravyaparimāṇānusārēṇa pādōnaprasthatrayaṁ jalaṁ dattvā caturbhāgāvaśēṣēṇa catuścatvāriṁśatkvāthaphalāni bhavanti| kṣīraṁ cātra caturguṇaṁ ghr̥tāt; kiṁvā kvāthacaturguṇaṁ kṣīram||44-47||
Adhikarana 13 (48-49) · Śloka 49
madhukāṣṭapaladrākṣāprasthakvāthē ghr̥taṁ pacēt|
pippalyaṣṭapalē kalkē prasthaṁ siddhē ca śītalē||48||
pr̥thagaṣṭapalaṁ kṣaudraśarkarābhyāṁ vimiśrayēt|
samasaktu kṣatakṣīṇē raktagulmē ca taddhitam||49||
View original
मधुकाष्टपलद्राक्षाप्रस्थक्वाथे घृतं पचेत्|
पिप्पल्यष्टपले कल्के प्रस्थं सिद्धे च शीतले||४८||
पृथगष्टपलं क्षौद्रशर्कराभ्यां विमिश्रयेत्|
समसक्तु क्षतक्षीणे रक्तगुल्मे च तद्धितम्||४९||
madhukētyādāvapi kvāthyamānānusārēṇa kvāthasya sārdhaprasthō bhavati| samasaktu iti samasaktughr̥tam||48-49||
Adhikarana 14 (50-55) · Śloka 55
dhātrīphalavidārīkṣujīvanīyarasairghr̥tam|
ajāgōpayasōścaiva sapta prasthān pacēdbhiṣak||50||
siddhaśītē sitākṣaudradviprasthaṁ vinayēcca tat|
yakṣmāpasmārapittāsr̥kkāsamēhakṣayāpaham||51||
vayaḥsthāpanamāyuṣyaṁ māṁsaśukrabalapradam|
ghr̥taṁ tu pittē'bhyadhikē lihyādvātē'dhikē pibēt||52||
līḍhaṁ nirvāpayēt pittamalpatvāddhanti nānalam|
ākrāmatyanilaṁ pītamūṣmāṇaṁ niruṇaddhi ca||53||
kṣāmakṣīṇakr̥śāṅgānāmētānyēva ghr̥tāni tu|
tvakkṣīrīśarkarālājacūrṇaiḥ styānāni yōjayēt||54||
sarpirguḍān samadhvaṁśāñjagdhvā cānu payaḥ pibēt|
rētō vīryaṁ balaṁ puṣṭiṁ tairāśutaramāpnuyāt||55||
iti sarpirguḍāḥ|
View original
धात्रीफलविदारीक्षुजीवनीयरसैर्घृतम्|
अजागोपयसोश्चैव सप्त प्रस्थान् पचेद्भिषक्||५०||
सिद्धशीते सिताक्षौद्रद्विप्रस्थं विनयेच्च तत्|
यक्ष्मापस्मारपित्तासृक्कासमेहक्षयापहम्||५१||
वयःस्थापनमायुष्यं मांसशुक्रबलप्रदम्|
घृतं तु पित्तेऽभ्यधिके लिह्याद्वातेऽधिके पिबेत्||५२||
लीढं निर्वापयेत् पित्तमल्पत्वाद्धन्ति नानलम्|
आक्रामत्यनिलं पीतमूष्माणं निरुणद्धि च||५३||
क्षामक्षीणकृशाङ्गानामेतान्येव घृतानि तु|
त्वक्क्षीरीशर्करालाजचूर्णैः स्त्यानानि योजयेत्||५४||
सर्पिर्गुडान् समध्वंशाञ्जग्ध्वा चानु पयः पिबेत्|
रेतो वीर्यं बलं पुष्टिं तैराशुतरमाप्नुयात्||५५||
इति सर्पिर्गुडाः|
ghr̥taṁ tvityādinā lēhayōgyāni yāni śarkarādiyōgādghr̥tānyuktāni tāni pittē lēhyatayā kartavyāni, yāni tu śarkarādirahitatvēna pānayōgyāni tāni vātē kartavyānīti darśayati; kiṁvā styānāvasthāyōgīni upayōgāllēhyatayā pittē prayōktavyāni, tānyēva vilīnāvasthāmāpannāni vāyau prayōktavyāni| ghr̥talēhasya ghr̥tapānasya ca pr̥thak phalamāha- nirvāpayēdityādi| alpatvāditi lēhatvēnaivālpatvāt, lēhasya karṣamānatvēnōktatvāt| ākramatīti jayati| niruṇaddhīti pratihanti; ‘na ruṇaddhi’ iti kēcit paṭhanti| kṣāmētyādau kṣāmaḥ klāntadēhaḥ, kṣīṇaḥ durbalaḥ, kr̥śaḥ hīnamāṁsaḥ| tvakkṣīryādīnāṁ tāvanmānaṁ jñēyaṁ yāvatā ghr̥tasya styānatvam| samadhvaṁśānityanēna madhunaḥ tvakkṣīryādisamānatāmāha||50-55||
Adhikarana 15 (56-61) · Śloka 61
balā vidārī hrasvā ca pañcamūlī punarnavā|
pañcānāṁ kṣīrivr̥kṣāṇāṁ śuṅgā muṣṭyaṁśakā api||56||
ēṣāṁ kaṣāyē dvikṣīrē vidāryājarasāṁśikē|
jīvanīyaiḥ pacēt kalkairakṣamātrairghr̥tāḍhakam||57||
sitāpalāni pūtē ca śītē dvātriṁśataṁ kṣipēt|
gōdhūmapippalīvāṁśīcūrṇaṁ śr̥ṅgāṭakasya ca||58||
samākṣikaṁ kauḍavikaṁ tat sarvaṁ khajamūrcchitam|
styānaṁ sarpirguḍān kr̥tvā bhūrjapatrēṇa vēṣṭayēt||59||
tāñjagdhvā palikān kṣīraṁ madyaṁ vā'nupibēt kaphē|
śōṣē kāsē kṣatē kṣīṇē śramastrībhārakarśitē||60||
raktaniṣṭhīvanē tāpē pīnasē cōrasi sthitē|
śastāḥ pārśvaśiraḥśūlē bhēdē ca svaravarṇayōḥ||61||
iti dvitīyasarpirguḍāḥ|
View original
बला विदारी ह्रस्वा च पञ्चमूली पुनर्नवा|
पञ्चानां क्षीरिवृक्षाणां शुङ्गा मुष्ट्यंशका अपि||५६||
एषां कषाये द्विक्षीरे विदार्याजरसांशिके|
जीवनीयैः पचेत् कल्कैरक्षमात्रैर्घृताढकम्||५७||
सितापलानि पूते च शीते द्वात्रिंशतं क्षिपेत्|
गोधूमपिप्पलीवांशीचूर्णं शृङ्गाटकस्य च||५८||
समाक्षिकं कौडविकं तत् सर्वं खजमूर्च्छितम्|
स्त्यानं सर्पिर्गुडान् कृत्वा भूर्जपत्रेण वेष्टयेत्||५९||
ताञ्जग्ध्वा पलिकान् क्षीरं मद्यं वाऽनुपिबेत् कफे|
शोषे कासे क्षते क्षीणे श्रमस्त्रीभारकर्शिते||६०||
रक्तनिष्ठीवने तापे पीनसे चोरसि स्थिते|
शस्ताः पार्श्वशिरःशूले भेदे च स्वरवर्णयोः||६१||
इति द्वितीयसर्पिर्गुडाः|
balētyādi| kṣīrivr̥kṣā vaṭōdumbarāśvatthaplakṣakapītanāḥ| uktaṁ ca śālākyē “udumbarō vaṭō'śvatthō madhūkaḥ plakṣa ēva ca| pañcaitē kṣīriṇō vr̥kṣā asmiṁstantrē prakīrtitāḥ” iti| muṣṭyaṁśakā iti palamānāḥ| atra ca balādīnāṁ trayōdaśapalōpanītānāmaṣṭaguṇē jalē kvāthaścaturthāṁśāvaśēṣa iti ṣaḍviṁśatikvāthapalāni, ētatkaṣāyādviguṇaṁ kṣīraṁ, vidārīrasaśchāgamāṁsarasaśca kaṣāyasamaḥ; ēvaṁ triṁśatpalādhikaṁ palaśatamiha ghr̥tāḍhakē paktavyaṁ bhavati| anyē tu kvāthyāt ṣōḍaśaguṇajaladānaparibhāṣayā sādhitē kvāthē dvipañcāśatkvāthapalānyāhuḥ; ētadanusārēṇa kṣīrādimānamapyadhikaṁ bhavatītyāhuḥ| kintu kvāthatrayōdaśapalē'tra pānīyaṁ tathā paktavyaṁ yathā ghr̥tasamaḥ kvāthō bhavati| kvāthō hyatra caturguṇadravasādhyē ghr̥tē snēhasama ēva bhavati| ētatkvāthadviguṇaṁ kṣīraṁ samaśca vidārīrasaśchāgamāṁsarasaśca dēyaḥ; kiṁvā vidāryājamāṁsarasayōrmilitvā dvyāḍhakāṁśō dēyaḥ| uktaṁ hi jatūkarṇē- “vr̥ścīvaṁ pañcamūlaṁ balāṁ vidārīṁ vaṭādiśuṅgāṁśca| niṣkvāthya dvikṣīrē chāgavidārīrasē ca samē| jīvanīyagaṇakalkaiḥ paktvā ghr̥tāḍhakaṁ” iti| atra hi kvāthyadravyamānamaniyatamiti viśēṣaḥ, kvāthastu snēhasama ēva| khajaḥ manthānadaṇḍaḥ, daśāṅgulō vā hastaḥ| bhūrjapatravēṣṭanaṁ ca śaktyutkarṣārtham||56-61||
Adhikarana 16 (62-65) · Śloka 65
tvakkṣīrīśrāvaṇīdrākṣāmūrvarṣabhakajīvakaiḥ|
vīrardhikṣīrakākōlībr̥hatīkapikacchubhiḥ||62||
kharjūraphalamēdābhiḥ kṣīrapiṣṭaiḥ palōnmitaiḥ|
dhātrīvidārīkṣurasaprasthaiḥ prasthaṁ ghr̥tāt pacēt||63||
śarkarārdhatulāṁ śītē kṣaudrārdhaprasthamēva ca|
dattvā sarpirguḍān kuryātkāsahikkājvarāpahān||64||
yakṣmāṇaṁ tamakaṁ śvāsaṁ raktapittaṁ halīmakam|
śukranidrākṣayaṁ tr̥ṣṇāṁ hanyuḥ kārśyaṁ sakāmalam||65||
iti tr̥tīyāḥ sarpirguḍāḥ|
View original
त्वक्क्षीरीश्रावणीद्राक्षामूर्वर्षभकजीवकैः|
वीरर्धिक्षीरकाकोलीबृहतीकपिकच्छुभिः||६२||
खर्जूरफलमेदाभिः क्षीरपिष्टैः पलोन्मितैः|
धात्रीविदारीक्षुरसप्रस्थैः प्रस्थं घृतात् पचेत्||६३||
शर्करार्धतुलां शीते क्षौद्रार्धप्रस्थमेव च|
दत्त्वा सर्पिर्गुडान् कुर्यात्कासहिक्काज्वरापहान्||६४||
यक्ष्माणं तमकं श्वासं रक्तपित्तं हलीमकम्|
शुक्रनिद्राक्षयं तृष्णां हन्युः कार्श्यं सकामलम्||६५||
इति तृतीयाः सर्पिर्गुडाः|
tvakkṣīrītyādau śrāvaṇī muṇḍitikā, vīrā vidārīkandaḥ||62-65||
Adhikarana 17 (66-69) · Śloka 69
navamāmalakaṁ drākṣāmātmaguptāṁ punarnavām|
śatāvarīṁ vidārīṁ ca samaṅgāṁ pippalīṁ tathā||66||
pr̥thagdaśapalān bhāgān palānyaṣṭau ca nāgarāt|
yaṣṭyāhvasauvarcalayōrdvipalaṁ maricasya ca||67||
kṣīratailaghr̥tānāṁ ca tryāḍhakē śarkarāśatē|
kvathitē tāni cūrṇāni dattvā bilvasamān guḍān||68||
kuryāttān bhakṣayēt kṣīṇaḥ kṣataḥ śuṣkaśca mānavaḥ|
tēna sadyō rasādīnāṁ vr̥ddhyā puṣṭiṁ sa vindati||69||
iti caturthasarpirguḍāḥ|
View original
नवमामलकं द्राक्षामात्मगुप्तां पुनर्नवाम्|
शतावरीं विदारीं च समङ्गां पिप्पलीं तथा||६६||
पृथग्दशपलान् भागान् पलान्यष्टौ च नागरात्|
यष्ट्याह्वसौवर्चलयोर्द्विपलं मरिचस्य च||६७||
क्षीरतैलघृतानां च त्र्याढके शर्कराशते|
क्वथिते तानि चूर्णानि दत्त्वा बिल्वसमान् गुडान्||६८||
कुर्यात्तान् भक्षयेत् क्षीणः क्षतः शुष्कश्च मानवः|
तेन सद्यो रसादीनां वृद्ध्या पुष्टिं स विन्दति||६९||
इति चतुर्थसर्पिर्गुडाः|
drākṣāmityādau yaṣṭyāhvasauvarcalayōrmilitvā dvipalam| maricasya ‘dvipalaṁ’ iti śēṣaḥ| uktaṁ hi jatūkarṇē- “ghr̥tatailapayastryāḍhakē sitāṁ ca tulāṁ prapācya drākṣāvidārīvr̥ścīvaśatāvarīkr̥ṣṇāśuṇṭhībalādhātrīśca daśapalikāḥ prapācayēt, yaṣṭyāhvaṁ rucakaṁ ca palikam” ityādi| kvathita iti bhāṣayā kṣīṇē ēva kṣīrē cūrṇaprakṣēpaṁ darśayati||66-69||
Adhikarana 18 (70-77) · Śloka 77
gōkṣīrārdhāḍhakaṁ sarpiḥ prasthamikṣurasāḍhakam|
vidāryāḥ svarasātprasthaṁ rasātprasthaṁ ca taittirāt||70||
dadyāt sidhyati tasmiṁstu piṣṭānikṣurasairimān|
madhūkapuṣpakuḍavaṁ priyālakuḍavaṁ tathā||71||
kuḍavārdhaṁ tugākṣīryāḥ kharjūrāṇāṁ ca viṁśatim|
pr̥thagbibhītakānāṁ ca pippalyāśca caturthikām||72||
triṁśatpalāni khaṇḍācca madhukāt karṣamēva ca|
tathā'rdhapalikānyatra jīvanīyāni dāpayēt||73||
siddhē'smin kuḍavaṁ kṣaudraṁ śītē kṣiptvā'tha mōdakān|
kārayēnmaricājājīpalacūrṇāvacūrṇitān||74||
vātāsr̥kpittarōgēṣu kṣatakāsakṣayēṣu ca|
śuṣyatāṁ kṣīṇaśukrāṇāṁ raktē cōrasi saṁsthitē||75||
kr̥śadurbalavr̥ddhānāṁ puṣṭivarṇabalārthinām|
yōnidōṣakr̥tasrāvahatānāṁ cāpi yōṣitām||76||
garbhārthinīnāṁ garbhaśca sravēdyāsāṁ mriyēta vā|
dhanyā balyā hitāstābhyaḥ śukraśōṇitavardhanāḥ||77||
iti pañcamasarpirmōdakāḥ|
View original
गोक्षीरार्धाढकं सर्पिः प्रस्थमिक्षुरसाढकम्|
विदार्याः स्वरसात्प्रस्थं रसात्प्रस्थं च तैत्तिरात्||७०||
दद्यात् सिध्यति तस्मिंस्तु पिष्टानिक्षुरसैरिमान्|
मधूकपुष्पकुडवं प्रियालकुडवं तथा||७१||
कुडवार्धं तुगाक्षीर्याः खर्जूराणां च विंशतिम्|
पृथग्बिभीतकानां च पिप्पल्याश्च चतुर्थिकाम्||७२||
त्रिंशत्पलानि खण्डाच्च मधुकात् कर्षमेव च|
तथाऽर्धपलिकान्यत्र जीवनीयानि दापयेत्||७३||
सिद्धेऽस्मिन् कुडवं क्षौद्रं शीते क्षिप्त्वाऽथ मोदकान्|
कारयेन्मरिचाजाजीपलचूर्णावचूर्णितान्||७४||
वातासृक्पित्तरोगेषु क्षतकासक्षयेषु च|
शुष्यतां क्षीणशुक्राणां रक्ते चोरसि संस्थिते||७५||
कृशदुर्बलवृद्धानां पुष्टिवर्णबलार्थिनाम्|
योनिदोषकृतस्रावहतानां चापि योषिताम्||७६||
गर्भार्थिनीनां गर्भश्च स्रवेद्यासां म्रियेत वा|
धन्या बल्या हितास्ताभ्यः शुक्रशोणितवर्धनाः||७७||
इति पञ्चमसर्पिर्मोदकाः|
gōkṣīrētyādau gōkṣīraṁ kāraṇatayōcyatē na ghr̥tapākārthaṁ, tathāhi sati prakṣēpyacūrṇēna mōdakā na bhavēyuḥ| caturthikāṁ palam||70-77||
Adhikarana 19 (78-84) · Śloka 84
bastidēśē vikurvāṇē strīprasaktasya mārutē|
vātaghnān br̥ṁhaṇān vr̥ṣyān yōgāṁstasya prayōjayēt||78||
śarkarāpippalīcūrṇaiḥ sarpiṣā mākṣikēṇa ca|
saṁyuktaṁ vā śr̥taṁ kṣīraṁ pibēt kāsajvarāpaham||79||
phalāmlaṁ sarpiṣā bhr̥ṣṭaṁ vidārīkṣurasē śr̥tam|
strīṣu kṣīṇaḥ pibēdyūṣaṁ jīvanaṁ br̥ṁhaṇaṁ param||80||
saktūnāṁ vastrapūtānāṁ manthaṁ kṣaudraghr̥tānvitam|
yavānnasātmyō dīptāgniḥ kṣatakṣīṇaḥ pibēnnaraḥ||81||
jīvanīyōpasiddhaṁ vā jāṅgalaṁ ghr̥tabharjitam|
rasaṁ prayōjayēt kṣīṇē vyañjanārthaṁ saśarkaram||82||
gōmahiṣyaśvanāgājaiḥ kṣīrairmāṁsarasaistathā|
yavānnaṁ bhōjayēdyūṣaiḥ phalāmlairghr̥tasaṁskr̥taiḥ||83||
dīptē'gnau vidhirēṣaḥ syānmandē dīpanapācanaḥ|
yakṣmiṇāṁ vihitō grāhī bhinnē śakr̥ti cēṣyatē||84||
View original
बस्तिदेशे विकुर्वाणे स्त्रीप्रसक्तस्य मारुते|
वातघ्नान् बृंहणान् वृष्यान् योगांस्तस्य प्रयोजयेत्||७८||
शर्करापिप्पलीचूर्णैः सर्पिषा माक्षिकेण च|
संयुक्तं वा शृतं क्षीरं पिबेत् कासज्वरापहम्||७९||
फलाम्लं सर्पिषा भृष्टं विदारीक्षुरसे शृतम्|
स्त्रीषु क्षीणः पिबेद्यूषं जीवनं बृंहणं परम्||८०||
सक्तूनां वस्त्रपूतानां मन्थं क्षौद्रघृतान्वितम्|
यवान्नसात्म्यो दीप्ताग्निः क्षतक्षीणः पिबेन्नरः||८१||
जीवनीयोपसिद्धं वा जाङ्गलं घृतभर्जितम्|
रसं प्रयोजयेत् क्षीणे व्यञ्जनार्थं सशर्करम्||८२||
गोमहिष्यश्वनागाजैः क्षीरैर्मांसरसैस्तथा|
यवान्नं भोजयेद्यूषैः फलाम्लैर्घृतसंस्कृतैः||८३||
दीप्तेऽग्नौ विधिरेषः स्यान्मन्दे दीपनपाचनः|
यक्ष्मिणां विहितो ग्राही भिन्ने शकृति चेष्यते||८४||
vikurvāṇē iti śūlādivikāraṁ kurvāṇē| śarkarētyādau prakṣēpanyāyēna kṣīrē śarkarādiprakṣēpaḥ| vastrapūtānāmiti vastrāntarālapatitānām| mandē'gnau yakṣmiṇāṁ yō vihitaḥ bhinnē śakr̥ti ca yō grāhī sa vidhiriṣyata iti jñēyam||78-84||
Adhikarana 20 (85-87) · Śloka 87
palikaṁ saindhavaṁ śuṇṭhī dvē ca sauvarcalāt palē|
kuḍavāṁśāni vr̥kṣāmlaṁ dāḍimaṁ patramarjakāt||85||
ēkaikaṁ maricājājyōrdhānyakāddvē caturthikē|
śarkarāyāḥ palānyatra daśa dvē ca pradāpayēt||86||
kr̥tvā cūrṇamatō mātrāmannapānē prayōjayēt|
rōcanaṁ dīpanaṁ balyaṁ pārśvārtiśvāsakāsanut||87||
iti saindhavādicūrṇam|
View original
पलिकं सैन्धवं शुण्ठी द्वे च सौवर्चलात् पले|
कुडवांशानि वृक्षाम्लं दाडिमं पत्रमर्जकात्||८५||
एकैकं मरिचाजाज्योर्धान्यकाद्द्वे चतुर्थिके|
शर्करायाः पलान्यत्र दश द्वे च प्रदापयेत्||८६||
कृत्वा चूर्णमतो मात्रामन्नपाने प्रयोजयेत्|
रोचनं दीपनं बल्यं पार्श्वार्तिश्वासकासनुत्||८७||
इति सैन्धवादिचूर्णम्|
palikamiti palamānam||85-87||
Adhikarana 21 (88-90) · Śloka 90
ēkā ṣōḍaśikā dhānyāddvē dvē'jājyajamōdayōḥ|
tābhyāṁ dāḍimavr̥kṣāmlaṁ dvirdviḥ sauvarcalātpalam||88||
śuṇṭhyāḥ karṣaṁ dadhitthasya madhyāt pañca palāni ca|
taccūrṇaṁ ṣōḍaśapalē śarkarāyā vimiśrayēt||89||
ṣāḍavō'yaṁ pradēyaḥ syādannapānēṣu pūrvavat|
mandānalē śakr̥dbhēdē yakṣmiṇāmagnivardhanaḥ||90||
iti ṣāḍavaḥ|
View original
एका षोडशिका धान्याद्द्वे द्वेऽजाज्यजमोदयोः|
ताभ्यां दाडिमवृक्षाम्लं द्विर्द्विः सौवर्चलात्पलम्||८८||
शुण्ठ्याः कर्षं दधित्थस्य मध्यात् पञ्च पलानि च|
तच्चूर्णं षोडशपले शर्कराया विमिश्रयेत्||८९||
षाडवोऽयं प्रदेयः स्यादन्नपानेषु पूर्ववत्|
मन्दानले शकृद्भेदे यक्ष्मिणामग्निवर्धनः||९०||
इति षाडवः|
ṣōḍaśikā palam| dāḍimavr̥kṣāmlaṁ dvirdviriti pūrvadvipalāpēkṣayā dviguṇaṁ pratyēkaṁ catuḥpalamiti darśayati| pūrvavadityanēna pūrvayōgasamānaphalamāha| atra jatūkarṇaḥ- “palikē dhānyakarucakē dvau jīrakadīpyakau śuṇṭhyāśca palaṁ kapitthadāḍimavr̥kṣāmlānāṁ kuḍavam” ityādi||88-90||
Adhikarana 22 (91-92) · Śloka 92
pibēnnāgabalāmūlamardhakarṣavivardhitam |
palaṁ kṣīrayutaṁ māsaṁ kṣīravr̥ttiranannabhuk||91||
ēṣa prayōgaḥ puṣṭyāyurbalārōgyakaraḥ paraḥ|
maṇḍūkaparṇyāḥ kalpō'yaṁ śuṇṭhīmadhukayōstathā||92||
View original
पिबेन्नागबलामूलमर्धकर्षविवर्धितम् |
पलं क्षीरयुतं मासं क्षीरवृत्तिरनन्नभुक्||९१||
एष प्रयोगः पुष्ट्यायुर्बलारोग्यकरः परः|
मण्डूकपर्ण्याः कल्पोऽयं शुण्ठीमधुकयोस्तथा||९२||
nāgabalētyādau ardhakarṣavivardhitamiti ardhakarṣēṇaiva vardhitaṁ palaṁ māsamēkaṁ pēyaṁ kēvalaṁ kṣīravartinā| uktaṁ hi jatūkarṇē- “nāgabalāmūlamardhakarṣavr̥ddhyā palamānaṁ māsaṁ pēyaṁ kṣīramātravr̥ttinā” iti||91-92||
Adhikarana 23 (93-94) · Śloka 94
yadyat santarpaṇaṁ śītamavidāhi hitaṁ laghu|
annapānaṁ niṣēvyaṁ tatkṣatakṣīṇaiḥ sukhārthibhiḥ||93||
yaccōktaṁ yakṣmiṇāṁ pathyaṁ kāsināṁ raktapittinām|
tacca kuryādavēkṣyāgniṁ vyādhiṁ sātmyaṁ balaṁ tathā||94||
View original
यद्यत् सन्तर्पणं शीतमविदाहि हितं लघु|
अन्नपानं निषेव्यं तत्क्षतक्षीणैः सुखार्थिभिः||९३||
यच्चोक्तं यक्ष्मिणां पथ्यं कासिनां रक्तपित्तिनाम्|
तच्च कुर्यादवेक्ष्याग्निं व्याधिं सात्म्यं बलं तथा||९४||
śītaṁ cāpi sparśē śāntikāri vidāhi bhavati, tadarthamavidāhītyuktam||93-94||
Adhikarana 24 (95) · Śloka 95
upēkṣitē bhavēttasminnanubandhō hi yakṣmaṇaḥ|
prāgēvāgamanāttasya tasmāttaṁ tvarayā jayēt||95||
View original
उपेक्षिते भवेत्तस्मिन्ननुबन्धो हि यक्ष्मणः|
प्रागेवागमनात्तस्य तस्मात्तं त्वरया जयेत्||९५||
kṣatakṣīṇasya tvarayā pratikartavyatāmāha- upēkṣitē ityādi| tasyēti yakṣmaṇaḥ||95||
Adhikarana 25 (96-97) · Śloka 97
tatra ślōkau- kṣatakṣayasamutthānaṁ sāmānyapr̥thagākr̥tim|
asādhyayāpyasādhyatvaṁ sādhyānāṁ siddhimēva ca||96||
uktavāñjyēṣṭhaśiṣyāya kṣatakṣīṇacikitsitē|
tattvārthavidvītarajastamōdōṣaḥ punarvasuḥ||97||
View original
तत्र श्लोकौ- क्षतक्षयसमुत्थानं सामान्यपृथगाकृतिम्|
असाध्ययाप्यसाध्यत्वं साध्यानां सिद्धिमेव च||९६||
उक्तवाञ्ज्येष्ठशिष्याय क्षतक्षीणचिकित्सिते|
तत्त्वार्थविद्वीतरजस्तमोदोषः पुनर्वसुः||९७||
saṅgrahē sāmānyapr̥thagākr̥timiti kṣatōtthasya kṣayōtthasya ca ‘urō virujyata’ ityādi pr̥thaglakṣaṇaṁ kr̥tam||96-97||
Adhikarana puShpikA · Śloka 11
ityagnivēśakr̥tē tantrē'prāptē dr̥ḍhabalapūritē cikitsitasthānē kṣatakṣīṇacikitsitaṁ nāmaikādaśō'dhyāyaḥ||11||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रेऽप्राप्ते दृढबलपूरिते चिकित्सितस्थाने क्षतक्षीणचिकित्सितं नामैकादशोऽध्यायः||११||
iti śrīcakrapāṇidattakr̥tāyāṁ carakatātparyavyākhyāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ cikitsāsthānē kṣatakṣīṇacikitsitaṁ nāmaikādaśō'dhyāyaḥ||11||