Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ śvayathucikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातः श्वयथुचिकित्सितं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
kṣatakṣīṇē marmōpaghātō bhavati, śōthē'pi marmōpaghātaḥ kāraṇaṁ, tēna samānahētutayā kṣatakṣayamanu śōthacikitsitamucyatē||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
bhiṣagvariṣṭhaṁ surasiddhajuṣṭaṁ munīndramatryātmajamagnivēśaḥ|
mahāgadasya śvayathōryathāvat prakōparūpapraśamānapr̥cchat||3||
View original
भिषग्वरिष्ठं सुरसिद्धजुष्टं मुनीन्द्रमत्र्यात्मजमग्निवेशः|
महागदस्य श्वयथोर्यथावत् प्रकोपरूपप्रशमानपृच्छत्||३||
juṣṭamiti sēvitam| prakōpayatīti prakōpō hēturityarthaḥ, kiṁvā kāryakāraṇayōrabhēdōpacārāt prakōpaśabdēna śvayathukāraṇamucyatē; rūpaśabdēna rūpapūrvarūpayōrgrahaṇaṁ; śamanēna cikitsōcyatē||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
tasmai jagādāgadavēdasindhupravartanādripravarō'trijastān|
vātādibhēdāttrividhasya samyaṅnijānijaikāṅgajasarvajasya||4||
View original
तस्मै जगादागदवेदसिन्धुप्रवर्तनाद्रिप्रवरोऽत्रिजस्तान्|
वातादिभेदात्त्रिविधस्य सम्यङ्निजानिजैकाङ्गजसर्वजस्य||४||
agadārtha ārōgyārthō yō vēdaḥ sō'gadavēdaḥ, sa ēva gambhīraprasannatvāt sindhuriva sindhuḥ, tasya pravartanē'dripravarō himālaya ivētyarthaḥ; yathā himālayō gaṅgāyāḥ pravartakastathā'trijō'pi āyurvēdapravartaka ityarthaḥ| tāniti prakōpādīn yāñ śiṣyaḥ pr̥ṣṭavān| ēkāṅgajasarvajasyētyatra sarvajaśabdēna sarvaśarīrajasya grahaṇam, ēkāṅgajaśabdēna ca sāmānyēna śarīrāvyāpakasya grahaṇaṁ; tēna sarvārdhagātrāvayavāśritatvēna yattraividhyaṁ vaktavyaṁ tatraikāṅgajēnārdhagātrāśritāvayavāśritayōriha grahaṇaṁ jñēyam||4||
Adhikarana 4 (5-6) · Śloka 6
śuddhyāmayābhaktakr̥śābalānāṁ kṣārāmlatīkṣṇōṣṇagurūpasēvā|
dadhyāmamr̥cchākavirōdhiduṣṭagarōpasr̥ṣṭānnaniṣēvaṇaṁ ca||5||
arśāṁsyacēṣṭā na ca dēhaśuddhirmarmōpaghātō viṣamā prasūtiḥ|
mithyōpacāraḥ pratikarmaṇāṁ ca nijasya hētuḥ śvayathōḥ pradiṣṭaḥ||6||
View original
शुद्ध्यामयाभक्तकृशाबलानां क्षाराम्लतीक्ष्णोष्णगुरूपसेवा|
दध्याममृच्छाकविरोधिदुष्टगरोपसृष्टान्ननिषेवणं च||५||
अर्शांस्यचेष्टा न च देहशुद्धिर्मर्मोपघातो विषमा प्रसूतिः|
मिथ्योपचारः प्रतिकर्मणां च निजस्य हेतुः श्वयथोः प्रदिष्टः||६||
śuddhiḥ vamanādiśōdhanam, āmayā jvarādayaḥ, abhaktam abhōjanaṁ viguṇaṁ ca bhōjanaṁ, taiḥ kr̥śānāmabalānāṁ ca kṣārādisēvā nijasya śvayathōrhēturiti yōjyam| dadhyādi tu svatantramēva hētuḥ| āmam apakvaṁ, duṣṭaṁ dōṣakārakaṁ navōdakādi, garaḥ saṁyōgajaṁ viṣam| naca dēhaśuddhiriti śōdhanārhē'pi dēhē dēhāśuddhiḥ| marmōpaghāta iha dōṣakr̥ta ēva jñēyaḥ; bāhyahētujastu marmōpaghāta āgantuhēturēva| viṣamā prasūtiḥ akālagarbhapatanādikā| pratikarmaṇāmiti vamanādīnāṁ; mithyōpacāra iti asamyakkaraṇamasamyagupacāraśca||5-6||
Adhikarana 5 (7) · Śloka 7
bāhyāstvacō dūṣayitā'bhighātaḥ kāṣṭhāśmaśastrāgniviṣāyasādyaiḥ |
āgantuhētuḥ, ...|7|
View original
बाह्यास्त्वचो दूषयिताऽभिघातः काष्ठाश्मशस्त्राग्निविषायसाद्यैः |
आगन्तुहेतुः, ...|७|
bāhyā ityādinā''gantuśōthahētumāha| bāhyā iti agambhīrāḥ; ētēna gambhīratvagdūṣakatvaṁ śōthasya na bhavati| tvaca iti karmapadaṁ halantam| dūṣayitā abhighātaviśēṣēṇa| kāṣṭhāśmaśastrāgniviṣāyasādyairiti kāṣṭhādikāraṇakaḥ; ādiśabdō hi kāraṇavācī, tēna kāṣṭhādikāraṇakō'bhighāta ityarthaḥ| kāṣṭhādayaścēha saṅkṣēpēṇōktā dantādīnāmapyupalakṣaṇā jñēyāḥ| kiṁvā ādi śabdaḥ prakāravācī, tēna kāṣṭhādikr̥tō'bhighātaḥ kāṣṭhādiśabdēnōcyata iti kr̥tvā'bhighātēna samaṁ sāmānādhikaraṇyaṁ jñēyam| āgantuhēturiti cchēdaḥ||7||-
Adhikarana 6 (7) · Śloka 7
... trividhō nijaśca sarvārdhagātrāvayavāśritatvāt||7||
View original
... त्रिविधो निजश्च सर्वार्धगात्रावयवाश्रितत्वात्||७||
trividha iti sarvārdhagātrāvayavāśritatvēna nijastrividhaḥ; cakārādāganturapi yathōktabhēdāttrividha ityarthaḥ||7||
Adhikarana 7 (8) · Śloka 8
bāhyāḥ sirāḥ prāpya yadā kaphāsr̥kpittāni sandūṣayatīha vāyuḥ|
tairbaddhamārgaḥ sa tadā visarpannutsēdhaliṅgaṁ śvayathuṁ karōti||8||
View original
बाह्याः सिराः प्राप्य यदा कफासृक्पित्तानि सन्दूषयतीह वायुः|
तैर्बद्धमार्गः स तदा विसर्पन्नुत्सेधलिङ्गं श्वयथुं करोति||८||
bāhyāḥ sirā ityādisamprāptikathanam| bāhyā iti agambhīrāḥ| sirāśabdēna srōtasāṁ sāmānyēna grahaṇam| baddhamārga iti āvr̥tamārgaḥ| utsēdhēnāvyabhicāriṇā liṅgyata iti utsēdhaliṅgaḥ||8||
Adhikarana 8 (9) · Śloka 9
uraḥsthitairūrdhvamadhastu vāyōḥ sthānasthitairmadhyagataistu madhyē|
sarvāṅgagaḥ sarvagataiḥ kvacitsthairdōṣaiḥ kvacit syācchvayathustadākhyaḥ||9||
View original
उरःस्थितैरूर्ध्वमधस्तु वायोः स्थानस्थितैर्मध्यगतैस्तु मध्ये|
सर्वाङ्गगः सर्वगतैः क्वचित्स्थैर्दोषैः क्वचित् स्याच्छ्वयथुस्तदाख्यः||९||
uraḥsthitairityādinā viśiṣṭaśōthānāṁ samprāptiviśēṣamāha| ūrdhvamiti uraḥprabhr̥tyūrdhvaśarīrē| adha iti pakvāśayaprabhr̥tau| vāyōḥ sthānaṁ pakvāśayaḥ| madhyagatairiti uraḥpakvāśayamadhyagataiḥ| kvaciditi kaṇṭhatālvādidēśē| tadākhya iti ‘galaśōtha’ ityādiśabdākhya iti; kiṁvā ūrdhvaśōthādhaḥśōtha ityādiśabdākhya iti sarvatra yōjanīyam||9||
Adhikarana 9 (10) · Śloka 10
ūṣmā tathā syāddavathuḥ sirāṇāmāyāma ityēva ca pūrvarūpam|10|
View original
ऊष्मा तथा स्याद्दवथुः सिराणामायाम इत्येव च पूर्वरूपम्|१०|
ūṣmētyādinā pūrvarūpamāha| davathuḥ upatāpaścakṣurādau| sirāṇāmāyāma iti sirāprasaraṇam|10|-
Adhikarana 10 (10) · Śloka 10
sarvastridōṣō'dhikadōṣaliṅgaistacchabdamabhyēti bhiṣagjitaṁ ca||10||
View original
सर्वस्त्रिदोषोऽधिकदोषलिङ्गैस्तच्छब्दमभ्येति भिषग्जितं च||१०||
sarvaśōthānāṁ tridōṣajatvē'pi vātajādivyapadēśō vātajādicikitsā ca yathā bhinnā bhavati tadāha- sarva ityādi| adhikāni adhikasya vā dōṣasya liṅgānīti adhikadōṣaliṅgāni, taiḥ adhikadōṣaliṅgaiḥ| tacchabdamiti adhikadōṣaśabdaṁ vātajō'yamityādikaṁ prāpnōti; tathā bhiṣagjitaṁ cādhikadōṣaliṅgaiḥ prāpnōti, adhikadōṣaliṅgaprayuktaṁ cikitsatabhēdaṁ prāpnōtītyarthaḥ||10||
Adhikarana 11 (11) · Śloka 11
sagauravaṁ syādanavasthitatvaṁ sōtsēdhamuṣmā'tha sirātanutvam|
salōmaharṣā'ṅgavivarṇatā ca sāmānyaliṅgaṁ śvayathōḥ pradiṣṭam||11||
View original
सगौरवं स्यादनवस्थितत्वं सोत्सेधमुष्माऽथ सिरातनुत्वम्|
सलोमहर्षाऽङ्गविवर्णता च सामान्यलिङ्गं श्वयथोः प्रदिष्टम्||११||
sagauravamityādinā sāmānyaliṅgaṁ paṭhati||11||
Adhikarana 12 (12) · Śloka 12
calastanutvakparuṣō'ruṇō'sitaḥ prasuptiharṣārtiyutō'nimittataḥ|
praśāmyati prōnnamati prapīḍitō divābalī ca śvayathuḥ samīraṇāt||12||
View original
चलस्तनुत्वक्परुषोऽरुणोऽसितः प्रसुप्तिहर्षार्तियुतोऽनिमित्ततः|
प्रशाम्यति प्रोन्नमति प्रपीडितो दिवाबली च श्वयथुः समीरणात्||१२||
cala ityādinā vātajaśōthaliṅgamāha| tanutvagiti abahalatvak| asita iti kr̥ṣṇaḥ| suptiḥ sparśājñānaṁ; harṣaḥ ‘jhaṇajhaṇikā’ iti khyātā vēdanā, kiṁvā rōmaharṣaḥ| animittataḥ praśāmyatīti vāyōścalatvēna kadācinnimittaṁ vinā'pi līnō bhavatītyarthaḥ| kēcit ‘nimittataḥ’ iti paṭhanti, tēna “snēhōṣṇamardanābhyāṁ ca praṇaśyēt sa ca vātikaḥ” (sū.a.18) iti yaduktaṁ tadēvēdamucyatē| prōnnamatīti sampīḍanānantaramēvōnnamati||12||
Adhikarana 13 (13) · Śloka 13
mr̥duḥ sagandhō'sitapītarāgavān bhramajvarasvēdatr̥ṣāmadānvitaḥ|
ya uṣyatē sparśarugakṣirāgakr̥t sa pittaśōthō bhr̥śadāhapākavān||13||
View original
मृदुः सगन्धोऽसितपीतरागवान् भ्रमज्वरस्वेदतृषामदान्वितः|
य उष्यते स्पर्शरुगक्षिरागकृत् स पित्तशोथो भृशदाहपाकवान्||१३||
mr̥dvityādinā pittaśōthamāha| uṣyata iti dahyatē| sparśarugiti sparśanaṁ na sahatē||13||
Adhikarana 14 (14) · Śloka 14
guruḥ sthiraḥ pāṇḍurarōcakānvitaḥ prasēkanidrāvamivahnimāndyakr̥t|
sa kr̥cchrajanmapraśamō nipīḍitō na cōnnamēdrātribalī kaphātmakaḥ||14||
View original
गुरुः स्थिरः पाण्डुररोचकान्वितः प्रसेकनिद्रावमिवह्निमान्द्यकृत्|
स कृच्छ्रजन्मप्रशमो निपीडितो न चोन्नमेद्रात्रिबली कफात्मकः||१४||
gururityādinā kaphaśōthamāha| arōcakānvita iti arōcakavyādhisahacārī| kr̥cchrajanmapraśama iti cirōtpattivināśaḥ| rātribalī kaphātmaka iti rātrau srōtōrōdhajēna dēhaklēdēnācēṣṭayā ca kaphasya vr̥ddhatvāt tajjanitaśōthō balavān bhavati, divā tu sphuṭasrōtasi śarīrē cēṣṭāyuktē na kaphō balībhavati kintu vāyuḥ; tēna vātaśōthō divā balībhavati, kaphaśōthastu hīyatē||14||
Adhikarana 15 (15) · Śloka 15
kr̥śasya rōgairabalasya yō bhavēdupadravairvā vamipūrvakairyutaḥ|
sa hanti marmānugatō'tha rājimān parisravēddhīnabalasya sarvagaḥ||15||
View original
कृशस्य रोगैरबलस्य यो भवेदुपद्रवैर्वा वमिपूर्वकैर्युतः|
स हन्ति मर्मानुगतोऽथ राजिमान् परिस्रवेद्धीनबलस्य सर्वगः||१५||
sampratyasādhyatvamāha- kr̥śasyētyādi| vamipūrvakairiti triśōthīyē “chardiḥ śvāsō'rucistr̥ṣṇā jvarō'tīsāra ēva ca| suptiḥ śōṣaḥ sadaurbalyaḥ śōthōpadravasaṅgrahaḥ” (sū.a.18) ityanēnōktaiḥ| marmānugatō rājimāniti ca pr̥thaglakṣaṇaṁ, parisravēdityādi ca pr̥thak pr̥thagasādhyalakṣaṇam||15||
Adhikarana 16 (16) · Śloka 16
ahīnamāṁsasya ya ēkadōṣajō navō balasthasya sukhaḥ sa sādhanē|16|
View original
अहीनमांसस्य य एकदोषजो नवो बलस्थस्य सुखः स साधने|१६|
ahīnētyādinā sukhasādhyalakṣaṇamucyatē| kr̥cchrasādhyalakṣaṇaṁ ca sukhasādhyalakṣaṇāsampūrṇatāyāṁ jñēyam| śvayathōśca hētulakṣaṇāni triśōthīyōktānyapi prakaraṇāt saṅkṣēpēṇēhōcyantē|16|
Adhikarana 17 (16) · Śloka 16
nidānadōṣartuviparyayakramairupācarēttaṁ baladōṣakālavit||16||
View original
निदानदोषर्तुविपर्ययक्रमैरुपाचरेत्तं बलदोषकालवित्||१६||
sāmānyēna cikitsāsūtramāha- nidānētyādi| nidānādiviparītakramaiḥ laṅghanādibhirupācarēdityarthaḥ| baladōṣakālavidityanēna nidānādērviparītā kriyōktā; balaṁ tathā dōṣamāmādibhēdabhinnaṁ tathā kālaṁ ca vyādhyavasthārūpaṁ viditvā yā yujyatē sā kartavyēti darśayati| nidānētyādau dōṣaśabdēna vātādayō gr̥hyantē, r̥tuśabdēna ca nityagaḥ kālaḥ| tēnaiva tadviśiṣṭavācakatayā baladōṣakālaviditi vacanaṁ na punaruktam| anyē tu prathamēna dōṣaśabdēna dūṣyadhātugrahaṇaṁ, dvitīyēna tu vātādigrahaṇamityāhuḥ; prathamavyākhyānē tu dōṣaśabdēnaiva dūṣyasyāpi dōṣādhārasya grahaṇaṁ jñēyam||16||
Adhikarana 18 (17-19) · Śloka 19
athāmajaṁ laṅghanapācanakramairviśōdhanairulbaṇadōṣamāditaḥ|
śirōgataṁ śīrṣavirēcanairadhō virēcanairūrdhvaharaistathōrdhvajam||17||
upācarēt snēhabhavaṁ virūkṣaṇaiḥ prakalpayēt snēhavidhiṁ ca rūkṣajē|
vibaddhaviṭkē'nilajē nirūhaṇaṁ ghr̥taṁ tu pittānilajē satiktakam||18||
payaśca mūrcchāratidāhatarṣitē viśōdhanīyē tu samūtramiṣyatē|
kaphōtthitaṁ kṣārakaṭūṣṇasaṁyutaiḥ samūtratakrāsavayuktibhirjayēt||19||
View original
अथामजं लङ्घनपाचनक्रमैर्विशोधनैरुल्बणदोषमादितः|
शिरोगतं शीर्षविरेचनैरधो विरेचनैरूर्ध्वहरैस्तथोर्ध्वजम्||१७||
उपाचरेत् स्नेहभवं विरूक्षणैः प्रकल्पयेत् स्नेहविधिं च रूक्षजे|
विबद्धविट्केऽनिलजे निरूहणं घृतं तु पित्तानिलजे सतिक्तकम्||१८||
पयश्च मूर्च्छारतिदाहतर्षिते विशोधनीये तु समूत्रमिष्यते|
कफोत्थितं क्षारकटूष्णसंयुतैः समूत्रतक्रासवयुक्तिभिर्जयेत्||१९||
āmajamiti āmadōṣajanitam, apakvatā ca prāyō dōṣāṇāṁ prathamaduṣṭau bhavati| kramairiti upakramaiḥ| adha iti adhōbhāgajaṁ, virēcanairupācarēt| ūrdhvaharairiti vamanaiḥ, ūrdhvajamiti ūrdhvabhāgajam| satiktakaṁ ghr̥tamiti tiktadravyasādhitaṁ ghr̥tam| pittānilajē iti vātapittajadvandvē| mūrcchādaya iha sañjātā yasya tasmin mūrcchāratidāhatarṣitē| viśōdhanīyē iti mūrcchāyuktē ēva viśōdhanīyē| samūtrētyādi mūtrasamabhāgaistakrāsavayōgaiḥ||17-19||
Adhikarana 19 (20) · Śloka 20
grāmyābjānūpaṁ piśitamabalaṁ śuṣkaśākaṁ navānnaṁ gauḍaṁ piṣṭānnaṁ dadhi tilakr̥taṁ vijjalaṁ madyamamlam|
dhānā vallūraṁ samaśanamathō gurvasātmyaṁ vidāhi svapnaṁ cārātrau śvayathugadavān varjayēnmaithunaṁ ca||20||
View original
ग्राम्याब्जानूपं पिशितमबलं शुष्कशाकं नवान्नं गौडं पिष्टान्नं दधि तिलकृतं विज्जलं मद्यमम्लम्|
धाना वल्लूरं समशनमथो गुर्वसात्म्यं विदाहि स्वप्नं चारात्रौ श्वयथुगदवान् वर्जयेन्मैथुनं च||२०||
grāmyētyādinā nidānatvēnaiva prāptaniṣēdhānapi mahātyayāvaha- tvādatyarthaniṣēdhōpadarśanārthamāha| gauḍamiti guḍavikāraṁ, tasya vikārē aṇ| dhānā aṅkuritabhr̥ṣṭayavāḥ| vallūraṁ śuṣkamāṁsam| samaśanaṁ pathyāpathyayōrēkatra bhōjanam||20||
Adhikarana 20 (21-22) · Śloka 22
vyōṣaṁ trivr̥ttiktakarōhiṇī ca sāyōrajaskā triphalārasēna|
pītaṁ kaphōtthaṁ śamayēttu śōphaṁ gavyēna mūtrēṇa harītakī ca||21||
harītakīnāgaradēvadāru sukhāmbuyuktaṁ sapunarnavaṁ vā|
sarvaṁ pibēttriṣvapi mūtrayuktaṁ snātaśca jīrṇē payasā'nnamadyāt||22||
View original
व्योषं त्रिवृत्तिक्तकरोहिणी च सायोरजस्का त्रिफलारसेन|
पीतं कफोत्थं शमयेत्तु शोफं गव्येन मूत्रेण हरीतकी च||२१||
हरीतकीनागरदेवदारु सुखाम्बुयुक्तं सपुनर्नवं वा|
सर्वं पिबेत्त्रिष्वपि मूत्रयुक्तं स्नातश्च जीर्णे पयसाऽन्नमद्यात्||२२||
atra kaphadōṣasyaiva prathamaṁ cikitsyatvēna vyōṣamityādinā kaphaśōthacikitsāmāha| sāyōrajaskēti anēna māritamēvātra ayōraja icchanti, rasāyanē'pi mr̥tāyōrajasa ēva prayōgōpadēśāt| ayōrajō na samaṁ tulyamānam, ayō hi duṣpariṇāmaṁ, tēnāyaḥprayōgē'lpamēva lōhaṁ mātrānusārēṇa jñēyam| harītakyādīnāṁ kalkaḥ sukhāmbunā pēyaḥ| sapunarnavaṁ vā sarvamiti harītakyādi| triṣvapi vātādijēṣu| snātaścētyādividhirantē uktatvāduktasarvaprayōgēṣu jñēyaḥ||21-22||
Adhikarana 21 (23-28) · Śloka 28
punarnavānāgaramustakalkān prasthēna dhīraḥ payasā'kṣamātrān|
mayūrakaṁ māgadhikāṁ samūlāṁ sanāgarāṁ vā prapibēt savātē||23||
dantītrivr̥ttryūṣaṇacitrakairvā payaḥ śr̥taṁ dōṣaharaṁ pibēnnā|
dviprasthamātraṁ tu palārdhikaistairardhāvaśiṣṭaṁ pavanē sapittē||24||
saśuṇṭhipītadrurasaṁ prayōjyaṁ śyāmōrubūkōṣaṇasādhitaṁ vā|
tvagdāruvarṣābhumahauṣadhairvā guḍūcikānāgaradantibhirvā||25||
saptāhamauṣṭraṁ tvathavā'pi māsaṁ payaḥ pibēdbhōjanavārivarjī|
gavyaṁ samūtraṁ mahiṣīpayō vā kṣīrāśanō mūtramathō gavāṁ vā||26||
takraṁ pibēdvā gurubhinnavarcāḥ savyōṣasauvarcalamākṣikaṁ ca|
guḍābhayāṁ vā guḍanāgaraṁ vā sadōṣabhinnāmavibaddhavarcāḥ||27||
viḍvātasaṅgē payasā rasairvā prāgbhaktamadyādurubūkatailam |
srōtōvibandhē'gnirucipraṇāśē madyānyariṣṭāṁśca pibēt sujātān||28||
View original
पुनर्नवानागरमुस्तकल्कान् प्रस्थेन धीरः पयसाऽक्षमात्रान्|
मयूरकं मागधिकां समूलां सनागरां वा प्रपिबेत् सवाते||२३||
दन्तीत्रिवृत्त्र्यूषणचित्रकैर्वा पयः शृतं दोषहरं पिबेन्ना|
द्विप्रस्थमात्रं तु पलार्धिकैस्तैरर्धावशिष्टं पवने सपित्ते||२४||
सशुण्ठिपीतद्रुरसं प्रयोज्यं श्यामोरुबूकोषणसाधितं वा|
त्वग्दारुवर्षाभुमहौषधैर्वा गुडूचिकानागरदन्तिभिर्वा||२५||
सप्ताहमौष्ट्रं त्वथवाऽपि मासं पयः पिबेद्भोजनवारिवर्जी|
गव्यं समूत्रं महिषीपयो वा क्षीराशनो मूत्रमथो गवां वा||२६||
तक्रं पिबेद्वा गुरुभिन्नवर्चाः सव्योषसौवर्चलमाक्षिकं च|
गुडाभयां वा गुडनागरं वा सदोषभिन्नामविबद्धवर्चाः||२७||
विड्वातसङ्गे पयसा रसैर्वा प्राग्भक्तमद्यादुरुबूकतैलम् |
स्रोतोविबन्धेऽग्निरुचिप्रणाशे मद्यान्यरिष्टांश्च पिबेत् सुजातान्||२८||
punarnavētyādau prasthamānaṁ kṣīramatibahutvāttadardhāvaśiṣṭaṁ paktvā pēyam| mayūrakamityādāvapi pūrvayōgōktaṁ kṣīraṁ dravyamānaṁ ca jñēyam| palārdhikairiti dvikarṣamānaiḥ| atra ca bhēṣajāpēkṣayā kṣīrasya bahutvāt stōkakṣīradānaṁ kēcidicchanti sādhanatvēna kartavyamiti, ‘yathā kurvanti sa upāyaḥ’ (sū.a.26) iti vacanāt| pītadruḥ dēvadāruḥ| ūṣaṇaṁ maricam| bhōjanavārivarjīti bhōjanaṁ vāri ca tyaktavyamityarthaḥ| gavyamityādāvapi gavāṁ mūtramityantēna saptāhaṁ māsaṁ vēti tathā bhōjanavārivarjīti cānuvartayanti| samūtramityatra mūtrasamaṁ kṣīrāśanamiti sambadhyatē||23-28||
Adhikarana 22 (29-31) · Śloka 31
gaṇḍīrabhallātakacitrakāṁśca vyōṣaṁ viḍaṅgaṁ br̥hatīdvayaṁ ca|
dviprasthikaṁ gōmayapāvakēna drōṇē pacēt kūrcikamastunastu ||29||
tribhāgaśēṣaṁ ca supūtaśītaṁ drōṇēna tat prākr̥tamastunā ca|
sitōpalāyāśca śatēna yuktaṁ liptē ghaṭē citrakapippalīnām||30||
vaihāyasē sthāpitamādaśāhāt prayōjayaṁstadvinihanti śōphān|
bhagandarārśaḥkrimikuṣṭhamēhān vaivarṇyakārśyānilahikkanaṁ ca||31||
iti gaṇḍīrādyariṣṭaḥ|
View original
गण्डीरभल्लातकचित्रकांश्च व्योषं विडङ्गं बृहतीद्वयं च|
द्विप्रस्थिकं गोमयपावकेन द्रोणे पचेत् कूर्चिकमस्तुनस्तु ||२९||
त्रिभागशेषं च सुपूतशीतं द्रोणेन तत् प्राकृतमस्तुना च|
सितोपलायाश्च शतेन युक्तं लिप्ते घटे चित्रकपिप्पलीनाम्||३०||
वैहायसे स्थापितमादशाहात् प्रयोजयंस्तद्विनिहन्ति शोफान्|
भगन्दरार्शःक्रिमिकुष्ठमेहान् वैवर्ण्यकार्श्यानिलहिक्कनं च||३१||
इति गण्डीराद्यरिष्टः|
kūrcikamastuna ityatra dadhnā saha payasi pakvaṁ yanmastu tat kūrcikamastu, kēvalasya dadhnō yanmastu tat prākr̥tamastu| vaihāyasē iti antarikṣē||29-31||
Adhikarana 23 (32-33) · Śloka 33
kāśmaryadhātrīmaricābhayākṣadrākṣāphalānāṁ ca sapippalīnām|
śataṁ śataṁ jīrṇaguḍāttulāṁ ca saṅkṣudya kumbhē madhunā praliptē||32||
saptāhamuṣṇē dviguṇaṁ tu śītē sthitaṁ jaladrōṇayutaṁ pibēnnā|
śōphān vibandhān kaphavātajāṁśca nihantyariṣṭō'ṣṭaśatō'gnikr̥cca||33||
ityaṣṭaśatō'riṣṭaḥ|
View original
काश्मर्यधात्रीमरिचाभयाक्षद्राक्षाफलानां च सपिप्पलीनाम्|
शतं शतं जीर्णगुडात्तुलां च सङ्क्षुद्य कुम्भे मधुना प्रलिप्ते||३२||
सप्ताहमुष्णे द्विगुणं तु शीते स्थितं जलद्रोणयुतं पिबेन्ना|
शोफान् विबन्धान् कफवातजांश्च निहन्त्यरिष्टोऽष्टशतोऽग्निकृच्च||३३||
इत्यष्टशतोऽरिष्टः|
kāśmaryētyādau uṣṇē iti uṣṇakālē| dviguṇamiti dvisaptāhaṁ, śītakālē sthāpyam| aṣṭaśata iti sañjñā kāśmaryādisaptaśataṁ militvā kr̥tatvājjñēyā||32-33||
Adhikarana 24 (34-38) · Śloka 38
punarnavē dvē ca balē sapāṭhē dantīṁ guḍūcīmatha citrakaṁ ca|
nidigdhikāṁ ca tripalāni paktvā drōṇāvaśēṣē salilē tatastam||34||
pūtvā rasaṁ dvē ca guḍāt purāṇāttulē madhuprasthayutaṁ suśītam|
māsaṁ nidadhyādghr̥tabhājanasthaṁ pallē yavānāṁ paratastu māsāt||35||
cūrṇīkr̥tairardhapalāṁśikaistaṁ patratvagēlāmaricāmbulōhaiḥ |
gandhānvitaṁ kṣaudraghr̥tapradigdhē jīrṇē pibēd vyādhibalaṁ samīkṣya||36||
hr̥tpāṇḍurōgaṁ śvayathuṁ pravr̥ddhaṁ plīhajvarārōcakamēhagulmān|
bhagandaraṁ ṣaḍjaṭharāṇi kāsaṁ śvāsaṁ grahaṇyāmayakuṣṭhakaṇḍūḥ||37||
śākhānilaṁ baddhapurīṣatāṁ ca hikkāṁ kilāsaṁ ca halīmakaṁ ca|
kṣipraṁ jayēdvarṇabalāyurōjastējōnvitō māṁsarasānnabhōjī||38||
iti punarnavādyariṣṭaḥ|
View original
पुनर्नवे द्वे च बले सपाठे दन्तीं गुडूचीमथ चित्रकं च|
निदिग्धिकां च त्रिपलानि पक्त्वा द्रोणावशेषे सलिले ततस्तम्||३४||
पूत्वा रसं द्वे च गुडात् पुराणात्तुले मधुप्रस्थयुतं सुशीतम्|
मासं निदध्याद्घृतभाजनस्थं पल्ले यवानां परतस्तु मासात्||३५||
चूर्णीकृतैरर्धपलांशिकैस्तं पत्रत्वगेलामरिचाम्बुलोहैः |
गन्धान्वितं क्षौद्रघृतप्रदिग्धे जीर्णे पिबेद् व्याधिबलं समीक्ष्य||३६||
हृत्पाण्डुरोगं श्वयथुं प्रवृद्धं प्लीहज्वरारोचकमेहगुल्मान्|
भगन्दरं षड्जठराणि कासं श्वासं ग्रहण्यामयकुष्ठकण्डूः||३७||
शाखानिलं बद्धपुरीषतां च हिक्कां किलासं च हलीमकं च|
क्षिप्रं जयेद्वर्णबलायुरोजस्तेजोन्वितो मांसरसान्नभोजी||३८||
इति पुनर्नवाद्यरिष्टः|
punarnavē dvē ityādau pratyēkaṁ dravyāṇāṁ dvipalikatvam| drōṇāvaśēṣavidhānācca caturdrōṇaṁ jalasya jñēyam| tathā sati caturbhāgāvaśēṣēṇa drōṇaḥ kvāthō bhavati| pallē yavānāmiti yavarāśau, kṣaudraghr̥tapradigdhē kumbhē kr̥tvā māsaṁ sthāpyamiti jñēyaṁ; kiṁvā kṣaudraghr̥tapraliptē sugandhē bhājanē kr̥tvā pacēt| ṣaṭjaṭharāṇīti bhēṣajāsādhyau chidrōdakadarau varjayitvā||34-38||
Adhikarana 25 (39-40) · Śloka 40
phalatrikaṁ dīpyakacitrakau ca sapippalīlōharajō viḍaṅgam|
cūrṇīkr̥taṁ kauḍavikaṁ dviraṁśaṁ kṣaudraṁ purāṇasya tulāṁ guḍasya||39||
māsaṁ nidadhyādghr̥tabhājanasthaṁ yavēṣu tānēva nihanti rōgān|
yē cārśasāṁ pāṇḍuvikāriṇāṁ ca prōktā hitāḥ śōphiṣu tē'pyariṣṭāḥ||40||
iti triphalādyariṣṭaḥ|
View original
फलत्रिकं दीप्यकचित्रकौ च सपिप्पलीलोहरजो विडङ्गम्|
चूर्णीकृतं कौडविकं द्विरंशं क्षौद्रं पुराणस्य तुलां गुडस्य||३९||
मासं निदध्याद्घृतभाजनस्थं यवेषु तानेव निहन्ति रोगान्|
ये चार्शसां पाण्डुविकारिणां च प्रोक्ता हिताः शोफिषु तेऽप्यरिष्टाः||४०||
इति त्रिफलाद्यरिष्टः|
phalatrikamityādau dviprasthē triphalādīnāṁ caturguṇaṁ jalaṁ dattvā pādāvaśēṣaḥ kaṣāya āsavāntarē dr̥ṣṭatvājjñēyaḥ| cūrṇīkr̥tamiti kaṣāyārthaṁ jarjarīkr̥tam| anyē tu cūrṇē ēva drōṇārdhaṁ paraṁ jalaṁ dadati; kiṁvā kuḍavamānatvaṁ cūrṇasya dēyaṁ, tēna dviraṁśaṁ kṣaudramiti dvikuḍavamiti yāvat||39-40||
Adhikarana 26 (41-42) · Śloka 42
kr̥ṣṇā sapāṭhā gajapippalī ca nidigdhikā citrakanāgarē ca|
sapippalīmūlarajanyajājīmustaṁ ca cūrṇaṁ sukhatōyapītam||41||
hanyāttridōṣaṁ cirajaṁ ca śōphaṁ kalkaśca bhūnimbamahauṣadhasya|
ayōrajastryūṣaṇayāvaśūkacūrṇaṁ ca pītaṁ triphalārasēna||42||
View original
कृष्णा सपाठा गजपिप्पली च निदिग्धिका चित्रकनागरे च|
सपिप्पलीमूलरजन्यजाजीमुस्तं च चूर्णं सुखतोयपीतम्||४१||
हन्यात्त्रिदोषं चिरजं च शोफं कल्कश्च भूनिम्बमहौषधस्य|
अयोरजस्त्र्यूषणयावशूकचूर्णं च पीतं त्रिफलारसेन||४२||
pippalyādyē cūrṇē tridōṣamiti pratyēkaṁ militairvā vātādibhirjanitamiti jñēyam; na cātra tridōṣasyāsādhyatvaṁ yuktam||41-42||
Adhikarana 27 (43-46) · Śloka 46
kṣāradvayaṁ syāllavaṇāni catvāryayōrajō vyōṣaphalatrikē ca|
sapippalīmūlaviḍaṅgasāraṁ mustājamōdāmaradārubilvam||43||
kaliṅgakāścitrakamūlapāṭhē yaṣṭyāhvayaṁ sātiviṣaṁ palāṁśam|
sahiṅgukarṣaṁ tvaṇuśuṣkacūrṇaṁ drōṇaṁ tathā mūlakaśuṇṭhakānām||44||
syādbhasmanastat salilēna sādhyamālōḍya yāvadghanamapradagdham|
styānaṁ tataḥ kōlasamāṁ tu mātrāṁ kr̥tvā suśuṣkāṁ vidhinōpayuñjyāt||45||
plīhōdaraśvitrahalīmakārśaḥpāṇḍvāmayārōcakaśōṣaśōphān|
visūcikāgulmagarāśmarīśca saśvāsakāsāḥ praṇudēt sakuṣṭhāḥ||46||
iti kṣāraguḍikā|
View original
क्षारद्वयं स्याल्लवणानि चत्वार्ययोरजो व्योषफलत्रिके च|
सपिप्पलीमूलविडङ्गसारं मुस्ताजमोदामरदारुबिल्वम्||४३||
कलिङ्गकाश्चित्रकमूलपाठे यष्ट्याह्वयं सातिविषं पलांशम्|
सहिङ्गुकर्षं त्वणुशुष्कचूर्णं द्रोणं तथा मूलकशुण्ठकानाम्||४४||
स्याद्भस्मनस्तत् सलिलेन साध्यमालोड्य यावद्घनमप्रदग्धम्|
स्त्यानं ततः कोलसमां तु मात्रां कृत्वा सुशुष्कां विधिनोपयुञ्ज्यात्||४५||
प्लीहोदरश्वित्रहलीमकार्शःपाण्ड्वामयारोचकशोषशोफान्|
विसूचिकागुल्मगराश्मरीश्च सश्वासकासाः प्रणुदेत् सकुष्ठाः||४६||
इति क्षारगुडिका|
catvāri lavaṇāni sāmudravarjaṁ dīrghañjīvitīyōktāni| aṇuśuṣkacūrṇamiti sūkṣmacūrṇaṁ grāhyam| atra jalamānamapi cūrṇacaturguṇaṁ dēyam| styānamiti ghanam||43-46||
Adhikarana 28 (47-48) · Śloka 48
prayōjayēdārdrakanāgaraṁ vā tulyaṁ guḍēnārdhapalābhivr̥ddhyā|
mātrā paraṁ pañcapalāni māsaṁ jīrṇē payō yūṣarasāśca bhaktam||47||
gulmōdarārśaḥśvayathupramēhāñ śvāsapratiśyālasakāvipākān|
sakāmalāśōṣamanōvikārān kāsaṁ kaphaṁ caiva jayēt prayōgaḥ||48||
View original
प्रयोजयेदार्द्रकनागरं वा तुल्यं गुडेनार्धपलाभिवृद्ध्या|
मात्रा परं पञ्चपलानि मासं जीर्णे पयो यूषरसाश्च भक्तम्||४७||
गुल्मोदरार्शःश्वयथुप्रमेहाञ् श्वासप्रतिश्यालसकाविपाकान्|
सकामलाशोषमनोविकारान् कासं कफं चैव जयेत् प्रयोगः||४८||
ārdrakanāgaramiti aśuṣkanāgaram| ardhapalābhivr̥ddhiśca iha guḍanāgarābhyāṁ jñēyā, anyathā kēvalārdrakavr̥ddhyā pañcapalamānē guḍēna samaṁ daśapalatāyāṁ bhūrimātratayā'gnivadhādidōṣakārakaṁ syāt; ardhapalādārabhya pratidinamardhapalavr̥ddhyā daśabhirdinaiḥ pañcapalaṁ bhavati; tatastu pañcapalasya yāvanmāsamupayōgaḥ||47-48||
Adhikarana 29 (49) · Śloka 49
rasastathaivārdrakanāgarasya pēyō'tha jīrṇē payasā'nnamadyāt|
jatvaśmajaṁ ca triphalārasēna hanyāttridōṣaṁ śvayathuṁ prasahya||49||
iti śilājatuprayōgaḥ|
View original
रसस्तथैवार्द्रकनागरस्य पेयोऽथ जीर्णे पयसाऽन्नमद्यात्|
जत्वश्मजं च त्रिफलारसेन हन्यात्त्रिदोषं श्वयथुं प्रसह्य||४९||
इति शिलाजतुप्रयोगः|
rasastathaivētyādau pūrvayōgavadardhapalābhivr̥ddhiḥ guḍayuktatvaṁ cētyādi sarvaṁ tathaivēti padēna gr̥hyatē||49||
Adhikarana 30 (50-52) · Śloka 52
dvipañcamūlasya pacēt kaṣāyē kaṁsē'bhayānāṁ ca śataṁ guḍasya|
lēhē susiddhē'tha vinīya cūrṇaṁ vyōṣaṁ trisaugandhyamuṣāsthitē ca||50||
prasthārdhamātraṁ madhunaḥ suśītē kiñcicca cūrṇādapi yāvaśūkāt|
ēkābhayāṁ prāśya tataśca lēhācchuktiṁ nihanti śvayathuṁ pravr̥ddham||51||
śvāsajvarārōcakamēhagulmaplīhatridōṣōdarapāṇḍurōgān|
kārśyāmavātāvasr̥gamlapittavaivarṇyamūtrānilaśukradōṣān||52||
iti kaṁsaharītakī|
View original
द्विपञ्चमूलस्य पचेत् कषाये कंसेऽभयानां च शतं गुडस्य|
लेहे सुसिद्धेऽथ विनीय चूर्णं व्योषं त्रिसौगन्ध्यमुषास्थिते च||५०||
प्रस्थार्धमात्रं मधुनः सुशीते किञ्चिच्च चूर्णादपि यावशूकात्|
एकाभयां प्राश्य ततश्च लेहाच्छुक्तिं निहन्ति श्वयथुं प्रवृद्धम्||५१||
श्वासज्वरारोचकमेहगुल्मप्लीहत्रिदोषोदरपाण्डुरोगान्|
कार्श्यामवातावसृगम्लपित्तवैवर्ण्यमूत्रानिलशुक्रदोषान्||५२||
इति कंसहरीतकी|
dvipañcamūlasyētyādau nirdiṣṭatvāt kaṁsaḥ kvāthādbhavati, tāvanmānaṁ daśamūlaṁ catuḥṣaṣṭipalaṁ grāhyam| anyē tu ‘dvipañcamūlasya tulākaṣāyē kaṁsō'bhayānāṁ ca śataṁ guḍasya’ iti paṭhanti| vyōṣatrisaugandhyayōḥ mānānirdēśēna anyatra lēhāntarōktacūrṇamānānusārēṇa mānaṁ jñēyam| agastyaharītakyāṁ guḍatulāyāṁ pippalīcūrṇapalacatuṣṭayamuktaṁ, tathā cyavanaprāśē matsyaṇḍikārdhatulāyāṁ pippalīcūrṇapaladvayamuktaṁ, tadvadihāpi guḍaśatē vyōṣasya kaṭudravyasya palacatuṣṭayaṁ; tathā cyavanē cāturjātakasya gandhārthasya palamuktaṁ, tadanusārēṇēha dvipalaṁ trisaugandhyam| kiñcicchabdasyālpavacanatvādatrōktanāgarādicūrṇādardhamānaṁ yāvaśūkasya jñēyaṁ, kēcittu kiñcicchabdaṁ karṣaparyāyaṁ vadanti; tantrāntarapratyayāt| jatūkarṇasaṁvādāt trisaugandhyasya pratyēkaṁ karṣamānatvaṁ, tryūṣaṇayavakṣārāṇāṁ tu pratyēkaṁ palam| yaduktaṁ- “daśamūlakaṣāyasya kaṁsē pathyāśataṁ guḍāt| tulāṁ pacēttatō dadyād vyōṣakṣāracatuḥpalam| trisugandhasya karṣāṁśa prasthārdhaṁ madhunō himē” ityādi||50-52||
Adhikarana 31 (53-54) · Śloka 54
paṭōlamūlāmaradārudantītrāyantipippalyabhayāviśālāḥ|
yaṣṭyāhvayaṁ tiktakarōhiṇī ca sacandanā syānniculāni dārvī||53||
karṣōnmitaistaiḥ kvathitaḥ kaṣāyō ghr̥tēna pēyaḥ kuḍavēna yuktaḥ|
vīsarpadāhajvarasannipātatr̥ṣṇāviṣāṇi śvayathuṁ ca hanti||54||
View original
पटोलमूलामरदारुदन्तीत्रायन्तिपिप्पल्यभयाविशालाः|
यष्ट्याह्वयं तिक्तकरोहिणी च सचन्दना स्यान्निचुलानि दार्वी||५३||
कर्षोन्मितैस्तैः क्वथितः कषायो घृतेन पेयः कुडवेन युक्तः|
वीसर्पदाहज्वरसन्निपाततृष्णाविषाणि श्वयथुं च हन्ति||५४||
paṭōlamūlētyādau kvāthyadravyapalatrayamaṣṭaguṇajalaparibhāṣayā kvathanīyaṁ; tataścaturbhāgāvaśēṣēṇa ṣaṭpalamānaḥ kaṣāyō bhavati| uktaṁ hi- “karṣādau tu palaṁ yāvat dadyāt ṣōḍaśakaṁ jalam| tataśca kuḍavaṁ yāvattōyamaṣṭaguṇaṁ bhavēt” iti||53-54||
Adhikarana 32 (55-57) · Śloka 57
sacitrakaṁ dhānyayavānyajājīsauvarcalaṁ tryūṣaṇavētasāmlam|
bilvāt phalaṁ dāḍimayāvaśūkau sapippalīmūlamathāpi cavyam||55||
piṣṭvā'kṣamātrāṇi jalāḍhakēna paktvā ghr̥taprasthamatha prayuñjyāt|
arśāṁsi gulmaṁ śvayathuṁ ca kr̥cchraṁ nihanti vahniṁ ca karōti dīptam||56||
pibēdghr̥taṁ vā'ṣṭaguṇāmbusiddhaṁ sacitrakakṣāramudāravīryam|
kalyāṇakaṁ vā'pi sapañcagavyaṁ tiktaṁ mahadvā'pyatha tiktakaṁ vā||57||
View original
सचित्रकं धान्ययवान्यजाजीसौवर्चलं त्र्यूषणवेतसाम्लम्|
बिल्वात् फलं दाडिमयावशूकौ सपिप्पलीमूलमथापि चव्यम्||५५||
पिष्ट्वाऽक्षमात्राणि जलाढकेन पक्त्वा घृतप्रस्थमथ प्रयुञ्ज्यात्|
अर्शांसि गुल्मं श्वयथुं च कृच्छ्रं निहन्ति वह्निं च करोति दीप्तम्||५६||
पिबेद्घृतं वाऽष्टगुणाम्बुसिद्धं सचित्रकक्षारमुदारवीर्यम्|
कल्याणकं वाऽपि सपञ्चगव्यं तिक्तं महद्वाऽप्यथ तिक्तकं वा||५७||
sacitrakētyādau kēcit ‘bilvāt palaṁ’ iti paṭhanti; tanmatē bilvaṁ palamānaṁ, śēṣaṁ tu kārṣikam||55-57||
Adhikarana 33 (58-59) · Śloka 59
kṣīraṁ ghaṭē citrakakalkaliptē dadhyāgataṁ sādhu vimathya tēna|
tajjaṁ ghr̥taṁ citrakamūlagarbhaṁ takrēṇa siddhaṁ śvayathughnamagryam||58||
arśō'tisārānilagulmamēhāṁścaitannihantyagnibalapradaṁ ca|
takrēṇa cādyāt saghr̥tēna tēna bhōjyāni siddhāmathavā yavāgūm||59||
iti citrakaghr̥tam|
View original
क्षीरं घटे चित्रककल्कलिप्ते दध्यागतं साधु विमथ्य तेन|
तज्जं घृतं चित्रकमूलगर्भं तक्रेण सिद्धं श्वयथुघ्नमग्र्यम्||५८||
अर्शोऽतिसारानिलगुल्ममेहांश्चैतन्निहन्त्यग्निबलप्रदं च|
तक्रेण चाद्यात् सघृतेन तेन भोज्यानि सिद्धामथवा यवागूम्||५९||
इति चित्रकघृतम्|
dadhyāgatamiti dadhibhāvēna pariṇatam| takrēṇēti yathōktadadhimathanajātēna takrēṇa||58-59||
Adhikarana 34 (60-63) · Śloka 63
jīvantyajājīśaṭipuṣkarāhvaiḥ sakāravīcitrakabilvamadhyaiḥ|
sayāvaśūkairbadarapramāṇairvr̥kṣāmlayuktā ghr̥tatailabhr̥ṣṭā||60||
arśō'tisārānilagulmaśōphahr̥drōgamandāgnihitā yavāgūḥ|
yā pañcakōlairvidhinaiva tēna siddhā bhavēt sā ca samā tayaiva||61||
kulatthayūṣaśca sapippalīkō maudgaśca satryūṣaṇayāvaśūkaḥ|
rasastathā viṣkirajāṅgalānāṁ sakūrmagōdhāśikhiśallakānām||62||
suvarcalā gr̥ñjanakaṁ paṭōlaṁ savāyasīmūlakavētranimbam|
śākārthināṁ śākamiti praśastaṁ bhōjyē purāṇaśca yavaḥ saśāliḥ||63||
View original
जीवन्त्यजाजीशटिपुष्कराह्वैः सकारवीचित्रकबिल्वमध्यैः|
सयावशूकैर्बदरप्रमाणैर्वृक्षाम्लयुक्ता घृततैलभृष्टा||६०||
अर्शोऽतिसारानिलगुल्मशोफहृद्रोगमन्दाग्निहिता यवागूः|
या पञ्चकोलैर्विधिनैव तेन सिद्धा भवेत् सा च समा तयैव||६१||
कुलत्थयूषश्च सपिप्पलीको मौद्गश्च सत्र्यूषणयावशूकः|
रसस्तथा विष्किरजाङ्गलानां सकूर्मगोधाशिखिशल्लकानाम्||६२||
सुवर्चला गृञ्जनकं पटोलं सवायसीमूलकवेत्रनिम्बम्|
शाकार्थिनां शाकमिति प्रशस्तं भोज्ये पुराणश्च यवः सशालिः||६३||
jīvantītyādau badarapramāṇairiti dviśāṇikaiḥ| vidhinaiva tēnētyatra badaramānatvaṁ dravyāṇāṁ jñēyam| sakūrmētyādau kūrmavidhānaṁ matsyamāṁsaniṣēdhē'pyapavādarūpaṁ jñēyam| śallakaḥ śalalīsañjñaḥ| suvarcikā sūryāvartaḥ| gr̥ñjanakaṁ rasōnakasadr̥śaṁ; kiṁvā gr̥ñjanakaṁ śōbhāñjanam| vāyasī kākamācī||60-63||
Adhikarana 35 (64-67) · Śloka 67
ābhyantaraṁ bhēṣajamuktamētadbarhirhitaṁ yacchr̥ṇu tadyathāvat|
snēhān pradēhān pariṣēcanāni svēdāṁśca vātaprabalasya kuryāt||64||
śailēyakuṣṭhāgurudārukauntītvakpadmakailāmbupalāśamustaiḥ|
priyaṅguthauṇēyakahēmamāṁsītālīśapatraplavapatradhānyaiḥ||65||
śrīvēṣṭakadhyāmakapippalībhiḥ spr̥kkānakhaiścaiva yathōpalābham|
vātānvitē'bhyaṅgamuśanti tailaṁ siddhaṁ supiṣṭairapi ca pradēham||66||
jalaiśca vāsārkakarañjaśigrukāśmaryapatrārjakajaiśca siddhaiḥ|
svinnō mr̥dūṣṇai ravitaptatōyaiḥ snātaśca gandhairanulēpanīyaḥ||67||
View original
आभ्यन्तरं भेषजमुक्तमेतद्बर्हिर्हितं यच्छृणु तद्यथावत्|
स्नेहान् प्रदेहान् परिषेचनानि स्वेदांश्च वातप्रबलस्य कुर्यात्||६४||
शैलेयकुष्ठागुरुदारुकौन्तीत्वक्पद्मकैलाम्बुपलाशमुस्तैः|
प्रियङ्गुथौणेयकहेममांसीतालीशपत्रप्लवपत्रधान्यैः||६५||
श्रीवेष्टकध्यामकपिप्पलीभिः स्पृक्कानखैश्चैव यथोपलाभम्|
वातान्वितेऽभ्यङ्गमुशन्ति तैलं सिद्धं सुपिष्टैरपि च प्रदेहम्||६६||
जलैश्च वासार्ककरञ्जशिग्रुकाश्मर्यपत्रार्जकजैश्च सिद्धैः|
स्विन्नो मृदूष्णै रवितप्ततोयैः स्नातश्च गन्धैरनुलेपनीयः||६७||
śailēyētyādau tailaṁ siddhaṁ supiṣṭairiti śailēyādibhiḥ supiṣṭaistailaṁ siddhamiti vadanti; tathā tairēva supiṣṭaiḥ pradēhaṁ kathayanti| raviṇā sūryēṇa taptatōyaiḥ snātō gandhairagurvādibhirālēpanīyaḥ||64-67||
Adhikarana 36 (68-69) · Śloka 69
savētasāḥ kṣīravatāṁ drumāṇāṁ tvacaḥ samañjiṣṭhalatāmr̥ṇālāḥ|
sacandanāḥ padmakavālakau ca paittē pradēhastu satailapākaḥ||68||
āktasya tēnāmbu raviprataptaṁ sacandanaṁ sābhayapadmakaṁ ca|
snānē hitaṁ kṣīravatāṁ kaṣāyaḥ kṣīrōdakaṁ candanalēpanaṁ ca||69||
View original
सवेतसाः क्षीरवतां द्रुमाणां त्वचः समञ्जिष्ठलतामृणालाः|
सचन्दनाः पद्मकवालकौ च पैत्ते प्रदेहस्तु सतैलपाकः||६८||
आक्तस्य तेनाम्बु रविप्रतप्तं सचन्दनं साभयपद्मकं च|
स्नाने हितं क्षीरवतां कषायः क्षीरोदकं चन्दनलेपनं च||६९||
savētasā ityādinā paittē pradēhamāha| kṣīridrumā aśvatthādayaḥ| satailapāka iti mañjiṣṭhādibhirēva kvāthakalkēna snēhaḥ paktavyaḥ| sacandanamityādau abhayam uśīram||68-69||
Adhikarana 37 (70-73) · Śloka 73
kaphē tu kr̥ṣṇāsikatāpurāṇapiṇyākaśigrutvagumāpralēpaḥ|
kulatthaśuṇṭhījalamūtrasēkaścaṇḍāgurubhyāmanulēpanaṁ ca||70||
bibhītakānāṁ phalamadhyalēpaḥ sarvēṣu dāhārtiharaḥ pradiṣṭaḥ|
yaṣṭyāhvamustaiḥ sakapitthapatraiḥ sacandanaistatpiḍakāsu lēpaḥ||71||
rāsnāvr̥ṣārkatriphalāviḍaṅgaṁ śigrutvacō mūṣikaparṇikā ca|
nimbārjakau vyāghranakhaḥ sadūrvā suvarcalā tiktakarōhiṇī ca||72||
sakākamācī br̥hatī sakuṣṭhā punarnavā citrakanāgarē ca|
unmardanaṁ śōphiṣu mūtrapiṣṭaṁ śastastathā mūlakatōyasēkaḥ||73||
View original
कफे तु कृष्णासिकतापुराणपिण्याकशिग्रुत्वगुमाप्रलेपः|
कुलत्थशुण्ठीजलमूत्रसेकश्चण्डागुरुभ्यामनुलेपनं च||७०||
बिभीतकानां फलमध्यलेपः सर्वेषु दाहार्तिहरः प्रदिष्टः|
यष्ट्याह्वमुस्तैः सकपित्थपत्रैः सचन्दनैस्तत्पिडकासु लेपः||७१||
रास्नावृषार्कत्रिफलाविडङ्गं शिग्रुत्वचो मूषिकपर्णिका च|
निम्बार्जकौ व्याघ्रनखः सदूर्वा सुवर्चला तिक्तकरोहिणी च||७२||
सकाकमाची बृहती सकुष्ठा पुनर्नवा चित्रकनागरे च|
उन्मर्दनं शोफिषु मूत्रपिष्टं शस्तस्तथा मूलकतोयसेकः||७३||
sikatā vālukā| śigrōstvak| anulēpanaṁ snānānantaramanulēpanam| tatpiḍakāsviti dāhādiyuktapiḍikāsu| rāsnētyādinā sarvaśōthēṣūnmardanasēkau brūtē| vyāghranakhaṁ nakhī| mūṣikaparṇī ‘putraśrēṇī’ iti khyātā||70-73||
Adhikarana 38 (74) · Śloka 74
śōphāstu gātrāvayavāśritā yē tē sthānadūṣyākr̥tināmabhēdāt|
anēkasaṅkhyāḥ katicicca tēṣāṁ nidarśanārthaṁ gadatō nibōdha||74||
View original
शोफास्तु गात्रावयवाश्रिता ये ते स्थानदूष्याकृतिनामभेदात्|
अनेकसङ्ख्याः कतिचिच्च तेषां निदर्शनार्थं गदतो निबोध||७४||
śōthāstvityādi| sthānaṁ galādi, dūṣyā raktādayaḥ, ākr̥tiḥ ākārō dīrghatvādiḥ, nāmabhēdastu śalyādiṣu vistarēṇōktō'pi ‘kaṇṭhaśālūka’ ityādinā lēśēnābhihitāḥ; ēvaṁ sthānādibhēdakr̥tādatibahutvādbahusaṅkhyā jñēyā iti yōjyam||74||
Adhikarana 39 (75) · Śloka 75
dōṣāstrayaḥ svaiḥ kupitā nidānaiḥ kurvanti śōphaṁ śirasaḥ sughōram|75|
View original
दोषास्त्रयः स्वैः कुपिता निदानैः कुर्वन्ति शोफं शिरसः सुघोरम्|७५|
śirasaḥ sughōramityatra lakṣaṇaṁ tridōṣakr̥taṁ, nāma ca ‘śiraḥśōtha’ iti vijñēyaṁ, tantrāntarē'yam ‘upaśīrṣaka’ ityuktaḥ||75|
Adhikarana 40 (75) · Śloka 75
antargalē ghurghurikānvitaṁ ca śālūkamucchvāsanirōdhakāri||75||
View original
अन्तर्गले घुर्घुरिकान्वितं च शालूकमुच्छ्वासनिरोधकारि||७५||
ghurghurikānvitamiti ghurghurākāraśabdēna vēdanayā vā yuktam||75||
Adhikarana 41 (76) · Śloka 76
galasya sandhau cibukē galē ca sadāharāgaḥ śvasanāsu cōgraḥ|
śōphō bhr̥śārtistu biḍālikā syāddhanyādgalē cēdvalayīkr̥tā sā||76||
View original
गलस्य सन्धौ चिबुके गले च सदाहरागः श्वसनासु चोग्रः|
शोफो भृशार्तिस्तु बिडालिका स्याद्धन्याद्गले चेद्वलयीकृता सा||७६||
galasya sandhāviti galavadanasandhau| śvasanāsviti śvāsavahanāḍīṣu| biḍālikāyāṁ tridōṣāśrayaḥ kāraṇatvēnānuvartatē| valayīkr̥tā sēti kr̥tsnagalavēṣṭakatvēna valayākārā syāt| suśrutē'pyuktaṁ- “taṁ sarvathaivāprativāryavīryaṁ vivarjanīyaṁ valayaṁ vadanti” (su. ni. a. 16) iti| iyaṁ ca tridōṣajā'pi raktapittādhikā jñēyā||76||
Adhikarana 42 (77-78) · Śloka 78
syāttāluvidradhyapi dāharāgapākānvitastāluni sā tridōṣāt|
jihvōpariṣṭādupajihvikā syāt kaphādadhastādadhijihvikā ca||77||
yō dantamāṁsēṣu tu raktapittāt pākō bhavēt sōpakuśaḥ pradiṣṭaḥ|
syāddantavidradhyapi dantamāṁsē śōphaḥ kaphācchōṇitasañcayōtthaḥ||78||
View original
स्यात्तालुविद्रध्यपि दाहरागपाकान्वितस्तालुनि सा त्रिदोषात्|
जिह्वोपरिष्टादुपजिह्विका स्यात् कफादधस्तादधिजिह्विका च||७७||
यो दन्तमांसेषु तु रक्तपित्तात् पाको भवेत् सोपकुशः प्रदिष्टः|
स्याद्दन्तविद्रध्यपि दन्तमांसे शोफः कफाच्छोणितसञ्चयोत्थः||७८||
upajihvikēha triśōthīyōktā'pi tatrānuktādhijihvikāprasaṅgēnōktā||77-78||
Adhikarana 43 (79-80) · Śloka 80
galasya pārśvē galagaṇḍa ēkaḥ syādgaṇḍamālā bahubhistu gaṇḍaiḥ|
sādhyāḥ smr̥tāḥ pīnasapārśvaśūlakāsajvaracchardiyutāstvasādhyāḥ||79||
tēṣāṁ sirākāyaśirōvirēkā dhūmaḥ purāṇasya ghr̥tasya pānam|
syāllaṅghanaṁ vaktrabhavēṣu cāpi pragharṣaṇaṁ syāt kavalagrahaśca||80||
View original
गलस्य पार्श्वे गलगण्ड एकः स्याद्गण्डमाला बहुभिस्तु गण्डैः|
साध्याः स्मृताः पीनसपार्श्वशूलकासज्वरच्छर्दियुतास्त्वसाध्याः||७९||
तेषां सिराकायशिरोविरेका धूमः पुराणस्य घृतस्य पानम्|
स्याल्लङ्घनं वक्त्रभवेषु चापि प्रघर्षणं स्यात् कवलग्रहश्च||८०||
sādhyāḥ smr̥tā ityādi| pīnasādirahitāḥ sādhyāḥ| sādhyāsādhyavibhāgādibhēdāḥ śiraḥśōthādiṣu sarvēṣvēva jñēyāḥ| sirēti sirāvyadhaḥ| viśēṣacikitsā tu suśrutē pratipattavyā||79-80||
Adhikarana 44 (81-86) · Śloka 86
aṅgaikadēśēṣvanilādibhiḥ syāt svarūpadhārī sphuraṇaḥ sirābhiḥ|
granthirmahānmāṁsabhavastvanartirmēdōbhavaḥ snigdhatamaścalaśca||81||
saṁśōdhitē svēditamaśmakāṣṭhaiḥ sāṅguṣṭhadaṇḍairvilayēdapakvam|
vipāṭya cōddhr̥tya bhiṣak sakōśaṁ śastrēṇa dagdhvā vraṇavaccikitsēt||82||
adagdha īṣat pariśēṣitaśca prayāti bhūyō'pi śanairvivr̥ddhim|
tasmādaśēṣaḥ kuśalaiḥ samantācchēdyō bhavēdvīkṣya śarīradēśān||83||
śēṣē kr̥tē pākavaśēna śīryāttataḥ kṣatōtthaḥ prasarēdvisarpaḥ|
upadravaṁ taṁ pravicārya tajjñastairbhēṣajaiḥ pūrvatarairyathōktaiḥ||84||
nivārayēdādita ēva yatnādvidhānavit svasvavidhiṁ vidhāya|
tataḥ kramēṇāsya yathāvidhānaṁ vraṇaṁ vraṇajñastvarayā cikitsēt||85||
vivarjayēt kukṣyudarāśritaṁ ca tathā galē marmaṇi saṁśritaṁ ca|
sthūlaḥ kharaścāpi bhavēdvivarjyō yaścāpi bālasthavirābalānām||86||
View original
अङ्गैकदेशेष्वनिलादिभिः स्यात् स्वरूपधारी स्फुरणः सिराभिः|
ग्रन्थिर्महान्मांसभवस्त्वनर्तिर्मेदोभवः स्निग्धतमश्चलश्च||८१||
संशोधिते स्वेदितमश्मकाष्ठैः साङ्गुष्ठदण्डैर्विलयेदपक्वम्|
विपाट्य चोद्धृत्य भिषक् सकोशं शस्त्रेण दग्ध्वा व्रणवच्चिकित्सेत्||८२||
अदग्ध ईषत् परिशेषितश्च प्रयाति भूयोऽपि शनैर्विवृद्धिम्|
तस्मादशेषः कुशलैः समन्ताच्छेद्यो भवेद्वीक्ष्य शरीरदेशान्||८३||
शेषे कृते पाकवशेन शीर्यात्ततः क्षतोत्थः प्रसरेद्विसर्पः|
उपद्रवं तं प्रविचार्य तज्ज्ञस्तैर्भेषजैः पूर्वतरैर्यथोक्तैः||८४||
निवारयेदादित एव यत्नाद्विधानवित् स्वस्वविधिं विधाय|
ततः क्रमेणास्य यथाविधानं व्रणं व्रणज्ञस्त्वरया चिकित्सेत्||८५||
विवर्जयेत् कुक्ष्युदराश्रितं च तथा गले मर्मणि संश्रितं च|
स्थूलः खरश्चापि भवेद्विवर्ज्यो यश्चापि बालस्थविराबलानाम्||८६||
aṅgaikadēśētyādinā granthīnāha| svarūpadhārīti vātēna vātalakṣaṇadhārī, pittēna pittalakṣaṇadhārī, kaphēna kaphalakṣaṇadhārī ca| granthisañjñayā granthyākāratvaṁ darśayati| sphuraṇaḥ vēpamāna ityarthaḥ| mēdōbhavō'nartirbhavati| mahān granthirmāṁsabhavō bhavati| saṁśōdhitē iti kr̥taśōdhanē puruṣē| vilayēditi vimlāpayēt| sakōśamiti kōśasahitamuddhr̥tya tatō dagdhvā vraṇavaccikitsēt| asamyagdagdhē pariśēṣitē ca granthau dōṣamāha- adagdha ityādi| svairbhēṣajairiti visarpabhēṣajaiḥ| vivarjayēdityādinā'sādhyagranthibhēdānāha||81-86||
Adhikarana 45 (87) · Śloka 87
granthyarbudānāṁ ca yatō'viśēṣaḥ pradēśahētvākr̥tidōṣadūṣyaiḥ|
tataścikitsēdbhiṣagarbudāni vidhānavidgranthicikitsitēna||87||
View original
ग्रन्थ्यर्बुदानां च यतोऽविशेषः प्रदेशहेत्वाकृतिदोषदूष्यैः|
ततश्चिकित्सेद्भिषगर्बुदानि विधानविद्ग्रन्थिचिकित्सितेन||८७||
arbudacikitsātidēśārthamāha- granthyarbudānāmityādi| aviśēṣa iva aviśēṣa iha jñēyaḥ| suśrutē'pyarbudalakṣaṇamuktaṁ- “gātrapradēśē kvacidēva dōṣāḥ sammūrcchitā māṁsamabhipradūṣya| vr̥ttaṁ sthiraṁ mandarujaṁ mahāntamanalpamūlaṁ ciravr̥ddhyapākam|| kurvanti māṁsōcchrayamatyagādhaṁ tadarbudaṁ śāstravidō vadanti” (su. ni. a. 11) iti; tasmāt stōkaviśēṣē satyapi srāvādyaviśēṣādgranthiviśēṣacikitsaivātidiśyatē'rbudē||87||
Adhikarana 46 (88-89) · Śloka 90
tāmrā saśūlā piḍakā bhavēdyā sā cālajī nāma parisrutāgrā|
śōphō'kṣataścarmanakhāntarē syānmāṁsāsradūṣī bhr̥śaśīghrapākaḥ||88||
jvarānvitā vaṅkṣaṇakakṣajā yā vartirnirartiḥ kaṭhināyatā ca|
vidārikā sā kaphamārutābhyāṁ tēṣāṁ yathādōṣamupakramaḥ syāt||89||
visrāvaṇaṁ piṇḍikayōpanāhaḥ pakvēṣu caiva vraṇavaccikitsā|90|
View original
ताम्रा सशूला पिडका भवेद्या सा चालजी नाम परिस्रुताग्रा|
शोफोऽक्षतश्चर्मनखान्तरे स्यान्मांसास्रदूषी भृशशीघ्रपाकः||८८||
ज्वरान्विता वङ्क्षणकक्षजा या वर्तिर्निरर्तिः कठिनायता च|
विदारिका सा कफमारुताभ्यां तेषां यथादोषमुपक्रमः स्यात्||८९||
विस्रावणं पिण्डिकयोपनाहः पक्वेषु चैव व्रणवच्चिकित्सा|९०|
carmanakhāntara iti carmanakhasandhau| vidārikēha kaphavātābhyāmucyatē, suśrutē vidārikā “sarvajāṁ sarvalakṣaṇām” (su. ni.a.13) iti paṭhitā, tēnēhāpi kaphavātādhikā hīnapittā ca vijñēyā| tēṣāmityanēna alajyakṣatavidārikārōgān pratyavamr̥śati| visrāvaṇamiti raktavisrāvaṇam| piṇḍikayēti piṇḍikāsvēdēna||88-89||-
Adhikarana 47 (90-93) · Śloka 93
visphōṭakāḥ sarvaśarīragāstu sphōṭāḥ sarāgajvaratarṣayuktāḥ||90||
yajñōpavītapratimāḥ prabhūtāḥ pittānilābhyāṁ janitāstu kakṣāḥ |
yāścāparāḥ syuḥ piḍakāḥ prakīrṇāḥ sthūlāṇumadhyā api pittajāstāḥ||91||
kṣudrapramāṇāḥ piḍakāḥ śarīrē sarvāṅgagāḥ sajvaradāhatr̥ṣṇāḥ|
kaṇḍūyutāḥ sārucisaprasēkā rōmāntikāḥ pittakaphāt pradiṣṭāḥ||92||
yāḥ sarvagātrēṣu masūramātrā masūrikāḥ pittakaphāt pradiṣṭāḥ|
vīsarpaśāntyai vihitā kriyā yā tāṁ tēṣu kuṣṭhē ca hitāṁ vidadhyāt||93||
View original
विस्फोटकाः सर्वशरीरगास्तु स्फोटाः सरागज्वरतर्षयुक्ताः||९०||
यज्ञोपवीतप्रतिमाः प्रभूताः पित्तानिलाभ्यां जनितास्तु कक्षाः |
याश्चापराः स्युः पिडकाः प्रकीर्णाः स्थूलाणुमध्या अपि पित्तजास्ताः||९१||
क्षुद्रप्रमाणाः पिडकाः शरीरे सर्वाङ्गगाः सज्वरदाहतृष्णाः|
कण्डूयुताः सारुचिसप्रसेका रोमान्तिकाः पित्तकफात् प्रदिष्टाः||९२||
याः सर्वगात्रेषु मसूरमात्रा मसूरिकाः पित्तकफात् प्रदिष्टाः|
वीसर्पशान्त्यै विहिता क्रिया या तां तेषु कुष्ठे च हितां विदध्यात्||९३||
sphōṭā iha kakṣōktasphōṭāścirasthāyinaḥ| yajñōpavītapratimā iti yajñōpavītavyāpyasthānamātravyāpakāḥ sphōṭā ēva, kakṣā iti kakṣāśabdākhyāḥ| prakīrṇā iti bahuvidhajātikāḥ| visarpētyādau tēṣviti visphōṭa-kakṣā-masūrikākhyēṣu vidārikānantarōktēṣvityarthaḥ||90-93||
Adhikarana 48 (94-95) · Śloka 95
bradhnō'nilādyairvr̥ṣaṇē svaliṅgairantraṁ nirēti praviśēnmuhuśca|
mūtrēṇa pūrṇaṁ mr̥du mēdasā cēt snigdhaṁ ca vidyāt kaṭhinaṁ ca śōtham||94||
virēcanābhyaṅganirūhalēpāḥ pakvēṣu caiva vraṇavaccikitsā|
syānmūtrasēkaḥ kaphajaṁ vipāṭya viśōdhya sīvyēdvraṇavacca pakvam||95||
View original
ब्रध्नोऽनिलाद्यैर्वृषणे स्वलिङ्गैरन्त्रं निरेति प्रविशेन्मुहुश्च|
मूत्रेण पूर्णं मृदु मेदसा चेत् स्निग्धं च विद्यात् कठिनं च शोथम्||९४||
विरेचनाभ्यङ्गनिरूहलेपाः पक्वेषु चैव व्रणवच्चिकित्सा|
स्यान्मूत्रसेकः कफजं विपाट्य विशोध्य सीव्येद्व्रणवच्च पक्वम्||९५||
bradhna ityādau vr̥ṣaṇē iti jātāvēkavacanaṁ, tēna vr̥ṣaṇayōrapi grahaṇam| svaliṅgairiti vātādiliṅgaiḥ| vātaliṅgēna vātikaḥ, pittaliṅgēna paittikaḥ, kaphaliṅgēna kaphajō bradhnō jñēya ityarthaḥ| antraṁ muhurnirēti svasthānād vr̥ṣaṇaṁ praviśēccēti antravr̥ddhilakṣaṇam| mūtrēṇa tu yadbradhnaṁ tat pūrṇaṁ mr̥du ca bhavati| mēdasā tu kr̥taṁ snigdhaṁ kaṭhinaṁ ca| ēvaṁ ṣaḍvidhō bradhna uktaḥ| suśrutē tu raktajō'pi bradhna uktaḥ, sa iha pittajē ēvāntarbhāvanīyaḥ| virēcanētyādinā sāmānyacikitsāsūtramāha| kaphajānāṁ vaiśēṣikī cikitsōcyatē- vipāṭya viśōdhya ca sīvyēd vipakvaṁ bradhnaṁ, vraṇavaccōpacarēditi bhāvaḥ||94-95||
Adhikarana 49 (96-97) · Śloka 97
krimyasthisūkṣmakṣaṇanavyavāyapravāhaṇānyutkaṭakāśvapr̥ṣṭhaiḥ |
gudasya pārśvē piḍakā bhr̥śārtiḥ pakvaprabhinnā tu bhagandaraḥ syāt||96||
virēcanaṁ caiṣaṇapāṭanaṁ ca viśuddhamārgasya ca tailadāhaḥ|
syāt kṣārasūtrēṇa supācitēna chinnasya cāsya vraṇavaccikitsā||97||
View original
क्रिम्यस्थिसूक्ष्मक्षणनव्यवायप्रवाहणान्युत्कटकाश्वपृष्ठैः |
गुदस्य पार्श्वे पिडका भृशार्तिः पक्वप्रभिन्ना तु भगन्दरः स्यात्||९६||
विरेचनं चैषणपाटनं च विशुद्धमार्गस्य च तैलदाहः|
स्यात् क्षारसूत्रेण सुपाचितेन छिन्नस्य चास्य व्रणवच्चिकित्सा||९७||
krimyasthītyādinā bhagandaraṁ pañcavidhamapīha saṅkṣēpāt sāmānyēnāha| ēṣaṇaṁ śalākayā gatyavēkṣaṇam| kṣārasūtrēṇa supācitēna chinnasyētyanēna śalyatantrōktaṁ kṣārasūtravidhānaṁ darśayati; prapañcastviha parādhikāratvēna na kr̥taḥ; supācitēnēti samyagvipācitakṣārēṇa||96-97||
Adhikarana 50 (98) · Śloka 98
jaṅghāsu piṇḍīprapadōpariṣṭāt syācchlīpadaṁ māṁsakaphāsradōṣāt|
sirākaphaghnaśca vidhiḥ samagrastatrēṣyatē sarṣapalēpanaṁ ca||98||
View original
जङ्घासु पिण्डीप्रपदोपरिष्टात् स्याच्छ्लीपदं मांसकफास्रदोषात्|
सिराकफघ्नश्च विधिः समग्रस्तत्रेष्यते सर्षपलेपनं च||९८||
jaṅghāsviti bahuvacanaṁ vyaktyapēkṣayā; kiṁvā bahuvacanēna jaṅghādiṣvityādipadalōpō jñēyaḥ| uktaṁ hi- “śiśnauṣṭhanāsāsvapikēcidāhuḥ” ityādi| tathāhi puṣkalāvataḥ- “grīvāvaṅkṣaṇajaṅghauṣṭhapādakarṇakarāśrayam| ślīpadaṁ māṁsamēdōbhyāṁ vidyāt” iti| piṇḍīti māṁsapiṇḍī| prapadaṁ pādāgram||98||
Adhikarana 51 (99-100) · Śloka 100
mandāstu pittaprabalāḥ praduṣṭā dōṣāḥ sutīvraṁ tanuraktapākam|
kurvanti śōthaṁ jvaratarṣayuktaṁ visarpaṇaṁ jālakagardabhākhyam||99||
vilaṅghanaṁ raktavimōkṣaṇaṁ ca virūkṣaṇaṁ kāyaviśōdhanaṁ ca|
dhātrīprayōgāñ śiśirān pradēhān kuryāt sadā jālakagardabhasya||100||
View original
मन्दास्तु पित्तप्रबलाः प्रदुष्टा दोषाः सुतीव्रं तनुरक्तपाकम्|
कुर्वन्ति शोथं ज्वरतर्षयुक्तं विसर्पणं जालकगर्दभाख्यम्||९९||
विलङ्घनं रक्तविमोक्षणं च विरूक्षणं कायविशोधनं च|
धात्रीप्रयोगाञ् शिशिरान् प्रदेहान् कुर्यात् सदा जालकगर्दभस्य||१००||
mandā ityādau mandā iti alpavr̥ddhāḥ; mandā iti bahuvacanaṁ vyaktyapēkṣayā| pittaṁ prabalaṁ yēṣāṁ tē pittaprabalāḥ| tanuḥ raktapākō yasmin tat tanuraktapākaṁ; suśrutē hi apākaśabdēna īṣatpāka uktaḥ “apākaḥ śvayathuḥ pittāt sa jñēyō jālagardabhaḥ” (su. ni. a. 13) iti| raktasya pākēna yuktaṁ raktapākaṁ, natu raktavarṇamātram||99-100||
Adhikarana 52 (101) · Śloka 101
ēvaṁvidhāṁścāpyaparān parīkṣya śōthaprakārānanilādiliṅgaiḥ|
śāntiṁ nayēddōṣaharairyathāsvamālēpanacchēdanabhēdadāhaiḥ||101||
View original
एवंविधांश्चाप्यपरान् परीक्ष्य शोथप्रकाराननिलादिलिङ्गैः|
शान्तिं नयेद्दोषहरैर्यथास्वमालेपनच्छेदनभेददाहैः||१०१||
atrānuktaśōthaprakārasaṅgrahārthamāha- ēvaṁvidhānityādi||101||
Adhikarana 53 (102) · Śloka 102
prāyō'bhighātādanilaḥ saraktaḥ śōthaṁ sarāgaṁ prakarōti tatra|
vīsarpanunmārutaraktanucca kāryaṁ viṣaghnaṁ viṣajē ca karma||102||
View original
प्रायोऽभिघातादनिलः सरक्तः शोथं सरागं प्रकरोति तत्र|
वीसर्पनुन्मारुतरक्तनुच्च कार्यं विषघ्नं विषजे च कर्म||१०२||
āgantuśōthacikitsāmāha- prāya ityādi| viṣajē śōthē iti sambandhaḥ||102||
Adhikarana 54 (103) · Śloka 103
tatra ślōkaḥ- trividhasya dōṣabhēdāt sarvārdhāvayavagātrabhēdācca|
śvayathōrdvividhasya tathā liṅgāni cikitsitaṁ cōktam||103||
View original
तत्र श्लोकः- त्रिविधस्य दोषभेदात् सर्वार्धावयवगात्रभेदाच्च|
श्वयथोर्द्विविधस्य तथा लिङ्गानि चिकित्सितं चोक्तम्||१०३||
saṅgrahē sarvārdhagātrāvayavabhēdācca trividhasyēti sambandhaḥ| dvividhasyēti nijāgantubhēdēna||103||
Adhikarana puShpikA · Śloka 12
ityagnivēśakr̥tē tantrē'prāptē dr̥ḍhabalasampūritē cikitsāsthānē śvayathucikitsitaṁ nāma dvādaśō'dhyāyaḥ||12||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रेऽप्राप्ते दृढबलसम्पूरिते चिकित्सास्थाने श्वयथुचिकित्सितं नाम द्वादशोऽध्यायः||१२||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ śōthacikitsitaṁ nāma dvādaśō'dhyāyaḥ||12||