Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō māṣaparṇabhr̥tīyaṁ vājīkaraṇapādaṁ vyakhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातो माषपर्णभृतीयं वाजीकरणपादं व्यख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
māṣarṇabhr̥tīyasambandhō'pi pūrvavat||1-2||
Adhikarana 2 (3-5) · Śloka 5
māṣaparṇabhr̥tāṁ dhēnuṁ gr̥ṣṭiṁ puṣṭāṁ catuḥstanīm|
samānavarṇavatsāṁ ca jīvadvatsāṁ ca buddhimān||3||
rōhiṇīmathavā kr̥ṣṇāmūrdhvaśr̥ṅgīmadāruṇām|
ikṣvādāmarjunādāṁ vā sāndrakṣīrāṁ ca dhārayēt||4||
kēvalaṁ tu payastasyāḥ śr̥taṁ vā'śr̥tamēva vā|
śarkarākṣaudrasarpirbhiryuktaṁ tadvr̥ṣyamuttamam||5||
View original
माषपर्णभृतां धेनुं गृष्टिं पुष्टां चतुःस्तनीम्|
समानवर्णवत्सां च जीवद्वत्सां च बुद्धिमान्||३||
रोहिणीमथवा कृष्णामूर्ध्वशृङ्गीमदारुणाम्|
इक्ष्वादामर्जुनादां वा सान्द्रक्षीरां च धारयेत्||४||
केवलं तु पयस्तस्याः शृतं वाऽशृतमेव वा|
शर्कराक्षौद्रसर्पिर्भिर्युक्तं तद्वृष्यमुत्तमम्||५||
gr̥ṣṭim ēkavāraprasūtām| catuḥstanīmityanēna sampūrṇacatuḥstanīṁ darśayati| rōhiṇīmiti lōhitavarṇām| ūrdhvaśr̥ṅgatvaṁ viśuddhabahukṣīrāyā ēva bhavatīti vacanājjñēyam| ikṣvādēti ikṣudaṇḍabhakṣā| arjunādā arjunavr̥kṣapatrabhakṣā| ikṣvādā vā, arjunādā vā, māṣaparṇabhr̥tā vēti vikalpatrayam| payaḥ śr̥tamaśr̥taṁ vēti dvau yōgau| śarkarākṣaudrasarpirbhiryuktaṁ taditi tr̥tīyaḥ| ētatprayōgō'pi jatūkarṇē- “tasyāḥ kṣīraṁ śarkarākṣaudrayuktaṁ vā kēvalaṁ śr̥tamaśr̥taṁ vā” iti||3-5||
Adhikarana 3 (6-7) · Śloka 7
śukralairjīvanīyaiśca br̥ṁhaṇairbalavardhanaiḥ|
kṣīrasañjananaiścaiva payaḥ siddhaṁ pr̥thak pr̥thak||6||
yuktaṁ gōdhūmacūrṇēna saghr̥takṣaudraśarkaram|
paryāyēṇa prayōktavyamicchatā śukramakṣayam||7||
View original
शुक्रलैर्जीवनीयैश्च बृंहणैर्बलवर्धनैः|
क्षीरसञ्जननैश्चैव पयः सिद्धं पृथक् पृथक्||६||
युक्तं गोधूमचूर्णेन सघृतक्षौद्रशर्करम्|
पर्यायेण प्रयोक्तव्यमिच्छता शुक्रमक्षयम्||७||
paryāyēṇēti pr̥thak pr̥thak prayōktavyaṁ; tēna pañcabhirgaṇaiḥ pañca yōgā bhavanti||6-7||
Adhikarana 4 (8-10) · Śloka 10
mēdāṁ payasyāṁ jīvantīṁ vidārīṁ kaṇṭakārikām|
śvadaṁṣṭrāṁ kṣīrikāṁ māṣān gōdhūmāñchāliṣaṣṭikān||8||
payasyardhōdakē paktvā kārṣikānāḍhakōnmitē|
vivarjayēt payaḥśēṣaṁ tat pūtaṁ kṣaudrasarpiṣā||9||
yuktaṁ saśarkaraṁ pītvā vr̥ddhaḥ saptatikō'pi vā|
vipulaṁ labhatē'patyaṁ yuvēva ca sa hr̥ṣyati||10||
View original
मेदां पयस्यां जीवन्तीं विदारीं कण्टकारिकाम्|
श्वदंष्ट्रां क्षीरिकां माषान् गोधूमाञ्छालिषष्टिकान्||८||
पयस्यर्धोदके पक्त्वा कार्षिकानाढकोन्मिते|
विवर्जयेत् पयःशेषं तत् पूतं क्षौद्रसर्पिषा||९||
युक्तं सशर्करं पीत्वा वृद्धः सप्ततिकोऽपि वा|
विपुलं लभतेऽपत्यं युवेव च स हृष्यति||१०||
vivarjayēditi mēdādikalkaṁ varjayēt| vr̥ddhaḥ saptatērarvāgiti jñēyam| saptatikasya tu yadyapi śukranivr̥ttiruktā, tathā'pi vr̥ṣyaprabhāvādbhavatīti vijñēyam||8-10||
Adhikarana 5 (11) · Śloka 11
maṇḍalairjātarūpasya tasyā ēva payaḥ śr̥tam|
apatyajananaṁ siddhaṁ saghr̥takṣaudraśarkaram||11||
View original
मण्डलैर्जातरूपस्य तस्या एव पयः शृतम्|
अपत्यजननं सिद्धं सघृतक्षौद्रशर्करम्||११||
jātarūpasyēti suvarṇasya; maṇḍalarūpā''kr̥tiriha suvarṇasya prabhāvādvr̥ṣyaprayōgōpakāriṇī bhavatīti vacanājjñēyam| tasyā ēvēti māṣaparṇabhr̥tadhēnvāḥ||11||
Adhikarana 6 (12-14) · Śloka 14
triṁśat supiṣṭāḥ pippalyaḥ prakuñcē tailasarpiṣōḥ|
bhr̥ṣṭāḥ saśarkarākṣaudrāḥ kṣīradhārāvadōhitāḥ||12||
pītvā yathābalaṁ cōrdhvaṁ ṣaṣṭikaṁ kṣīrasarpiṣā|
bhuktvā na rātrimastabdhaṁ liṅgaṁ paśyati nā kṣarat||13||
(iti vr̥ṣyaḥ pippalīyōgaḥ)|
śvadaṁṣṭrāyā vidāryāśca rasē kṣīracaturguṇē|
ghr̥tāḍhyaḥ sādhitō vr̥ṣyō māṣaṣaṣṭikapāyasaḥ||14||
(iti vr̥ṣyapāyasayōgaḥ)|
View original
त्रिंशत् सुपिष्टाः पिप्पल्यः प्रकुञ्चे तैलसर्पिषोः|
भृष्टाः सशर्कराक्षौद्राः क्षीरधारावदोहिताः||१२||
पीत्वा यथाबलं चोर्ध्वं षष्टिकं क्षीरसर्पिषा|
भुक्त्वा न रात्रिमस्तब्धं लिङ्गं पश्यति ना क्षरत्||१३||
(इति वृष्यः पिप्पलीयोगः)|
श्वदंष्ट्राया विदार्याश्च रसे क्षीरचतुर्गुणे|
घृताढ्यः साधितो वृष्यो माषषष्टिकपायसः||१४||
(इति वृष्यपायसयोगः)|
prakuñcaṁ palam| kṣīradhārāvadōhitā iti pippalīkalkādupari kṣīradhārāvadōhaḥ kartavyaḥ; kṣīraṁ ca tāvaddōhyaṁ yāvatā pānayōgyāḥ pippalyō bhavanti||12-14||
Adhikarana 7 (15-17) · Śloka 17
phalānāṁ jīvanīyānāṁ snigdhānāṁ rucikāriṇām|
kuḍavaścūrṇitānāṁ syāt svayaṅguptāphalasya ca||15||
kuḍavaścaiva māṣāṇāṁ dvau dvau ca tilamudgayōḥ|
gōdhūmaśālicūrṇānāṁ kuḍavaḥ kuḍavō bhavēt||16||
sarpiṣaḥ kuḍavaścaikastat sarvaṁ kṣīramarditam |
paktvā pūpalikāḥ khādēdbahvyaḥ syuryasya yōṣitaḥ||17||
(iti vr̥ṣyapūpalikāḥ)|
View original
फलानां जीवनीयानां स्निग्धानां रुचिकारिणाम्|
कुडवश्चूर्णितानां स्यात् स्वयङ्गुप्ताफलस्य च||१५||
कुडवश्चैव माषाणां द्वौ द्वौ च तिलमुद्गयोः|
गोधूमशालिचूर्णानां कुडवः कुडवो भवेत्||१६||
सर्पिषः कुडवश्चैकस्तत् सर्वं क्षीरमर्दितम् |
पक्त्वा पूपलिकाः खादेद्बह्व्यः स्युर्यस्य योषितः||१७||
(इति वृष्यपूपलिकाः)|
phalānāmityādi| phalānāmiti jīvanīyānāmityādibhistribhiḥ pratyēkamabhisambadhyatē| jīvanīyānāmiti ṣaṭkakaṣāyavargōktānāṁ jīvakarṣabhādīnāṁ daśānām| snigdhānāmiti snēhōpagānāṁ mr̥dvīkādīnāṁ daśānāṁ saptakakaṣāyavargōktānām| tathā rucikāriṇāmiti catuṣkakaṣāyavargōktānāmāmrādīnāṁ hr̥dyānāṁ daśānāmiti| ēṣāṁ jīvanīyaprabhr̥tīnāṁ phalānāṁ cūrṇitānāṁ militvā kuḍavō grāhyaḥ| anyadatirōhitārtham| tathā hyayaṁ prayōgō jatūkarṇē ca paṭhyatē- “drākṣākharjūramāṣājaḍāgōdhūmaśālighr̥tānāṁ kuḍavaḥ, tilamudgau dvikauḍavikau cūrṇayitvā” ityādi||15-17||
Adhikarana 8 (18) · Śloka 18
ghr̥taṁ śatāvarīgarbhaṁ kṣīrē daśaguṇē pacēt|
śarkarāpippalīkṣaudrayuktaṁ tadvr̥ṣyamuttamam||18||
(iti vr̥ṣyaṁ śatāvarīghr̥tam)|
View original
घृतं शतावरीगर्भं क्षीरे दशगुणे पचेत्|
शर्करापिप्पलीक्षौद्रयुक्तं तद्वृष्यमुत्तमम्||१८||
(इति वृष्यं शतावरीघृतम्)|
ghr̥taṁ śatāvarītyādau śarkarādīnāṁ prakṣēpyāṇāmanyatōdr̥ṣṭanyāyādghr̥tāt pādikatvaṁ (ghr̥tasya prāsthikatvam )||18||
Adhikarana 9 (19) · Śloka 19
karṣaṁ madhukacūrṇasya ghr̥takṣaudrasamāṁśikam |
prayuṅktē yaḥ payaścānu nityavēgaḥ sa nā bhavēt||19||
(iti vr̥ṣyamadhukayōgaḥ)|
View original
कर्षं मधुकचूर्णस्य घृतक्षौद्रसमांशिकम् |
प्रयुङ्क्ते यः पयश्चानु नित्यवेगः स ना भवेत्||१९||
(इति वृष्यमधुकयोगः)|
karṣamityādikāntāḥ pañcadaśa prayōgāḥ||19||
Adhikarana 10 (20-25) · Śloka 25
ghr̥takṣīrāśanō nirbhīrnirvyādhirnityagō yuvā|
saṅkalpapravaṇō nityaṁ naraḥ strīṣu vr̥ṣāyatē||20||
kr̥taikakr̥tyāḥ siddhārthā yē cānyō'nyānuvartinaḥ|
kalāsu kuśalāstulyāḥ sattvēna vayasā ca yē||21||
kulamāhātmyadākṣiṇyaśīlaśaucasamanvitāḥ|
yē kāmanityā yē hr̥ṣṭā yē viśōkā gatavyathāḥ||22||
yē tulyaśīlā yē bhaktā yē priyā yē priyaṁvadāḥ|
tairnaraḥ saha visrabdhaḥ suvayasyairvr̥ṣāyatē||23||
abhyaṅgōtsādanasnānagandhamālyavibhūṣaṇaiḥ|
gr̥haśayyāsanasukhairvāsōbhirahataiḥ priyaiḥ||24||
vihaṅgānāṁ rutairiṣṭaiḥ strīṇāṁ cābharaṇasvanaiḥ|
saṁvāhanairvarastrīṇāmiṣṭānāṁ ca vr̥ṣāyatē||25||
View original
घृतक्षीराशनो निर्भीर्निर्व्याधिर्नित्यगो युवा|
सङ्कल्पप्रवणो नित्यं नरः स्त्रीषु वृषायते||२०||
कृतैककृत्याः सिद्धार्था ये चान्योऽन्यानुवर्तिनः|
कलासु कुशलास्तुल्याः सत्त्वेन वयसा च ये||२१||
कुलमाहात्म्यदाक्षिण्यशीलशौचसमन्विताः|
ये कामनित्या ये हृष्टा ये विशोका गतव्यथाः||२२||
ये तुल्यशीला ये भक्ता ये प्रिया ये प्रियंवदाः|
तैर्नरः सह विस्रब्धः सुवयस्यैर्वृषायते||२३||
अभ्यङ्गोत्सादनस्नानगन्धमाल्यविभूषणैः|
गृहशय्यासनसुखैर्वासोभिरहतैः प्रियैः||२४||
विहङ्गानां रुतैरिष्टैः स्त्रीणां चाभरणस्वनैः|
संवाहनैर्वरस्त्रीणामिष्टानां च वृषायते||२५||
ghr̥takṣīrāśana ityādinā tu vr̥ṣyatvārthina āhārācārābhidhānam| nityamityanēna vyavāyanityatayā śukramārgānavarōdhēna vyavāyaśaktiṁ darśayati| kr̥tamēkaṁ kr̥tyaṁ yaistē tathā, ētacca anyō'nyārtharāgakāraṇam| siddhārthā iti siddhasādhyāḥ, akr̥tārthā hi vyākulamanasō na kāmakṣamāḥ| vr̥ṣāyata iti upacitapravr̥ttyunmukhaśukrō bhavati||20-25||
Adhikarana 11 (26-28) · Śloka 28
mattadvirēphācaritāḥ sapadmāḥ salilāśayāḥ|
jātyutpalasugandhīni śītagarbhagr̥haṇi ca||26||
nadyaḥ phēnōttarīyāśca girayō nīlasānavaḥ|
unnatirnīlamēghānāṁ, ramyacandrōdayā niśāḥ||27||
vāyavaḥ sukhasaṁsparśāḥ kumudākaragandhinaḥ|
ratibhōgakṣamā rātryaḥ saṅkōcāguruvallabhāḥ||28||
View original
मत्तद्विरेफाचरिताः सपद्माः सलिलाशयाः|
जात्युत्पलसुगन्धीनि शीतगर्भगृहणि च||२६||
नद्यः फेनोत्तरीयाश्च गिरयो नीलसानवः|
उन्नतिर्नीलमेघानां, रम्यचन्द्रोदया निशाः||२७||
वायवः सुखसंस्पर्शाः कुमुदाकरगन्धिनः|
रतिभोगक्षमा रात्र्यः सङ्कोचागुरुवल्लभाः||२८||
‘mattadvirēphācaritāḥ’ ityādi ‘gr̥haṇi ca’ ityantaṁ yōgyatayā r̥tuvibhāgēnānuktamapi grīṣma ēva jñēyaṁ, tathā ‘mēghānāṁ’ ityantaṁ prāvr̥ṣi, tathā ‘gandhinaḥ’ ityantaṁ śaradi, ‘vallabhāḥ’ ityantaṁ ca vidhānaṁ hēmantaśiśirayōrjñēyam| saṅkōcaṁ kuṅkumaṁ, saṅkōcāguruṇōḥ samālabhanārthaṁ vallabhā yāsu niśāsu tāstathā||26-28||
Adhikarana 12 (29-31) · Śloka 31
sukhāḥ sahāyāḥ parapuṣṭaghuṣṭāḥ phullā vanāntā viśadānnapānāḥ|
gāndharvaśabdāśca sugandhayōgāḥ sattvaṁ viśālaṁ nirupadravaṁ ca||29||
siddhārthatā cābhinavaśca kāmaḥ strī cāyudhaṁ sarvamihātmajasya|
vayō navaṁ jātamadaśca kālō harṣasya yōniḥ paramā narāṇām||30||
tatra ślōkaḥ- praharṣayōnayō yōgā vyākhyātā daśa pañca ca|
māṣaparṇabhr̥tīyē'smin pādē śukrabalapradāḥ ||31||
View original
सुखाः सहायाः परपुष्टघुष्टाः फुल्ला वनान्ता विशदान्नपानाः|
गान्धर्वशब्दाश्च सुगन्धयोगाः सत्त्वं विशालं निरुपद्रवं च||२९||
सिद्धार्थता चाभिनवश्च कामः स्त्री चायुधं सर्वमिहात्मजस्य|
वयो नवं जातमदश्च कालो हर्षस्य योनिः परमा नराणाम्||३०||
तत्र श्लोकः- प्रहर्षयोनयो योगा व्याख्याता दश पञ्च च|
माषपर्णभृतीयेऽस्मिन् पादे शुक्रबलप्रदाः ||३१||
sukhā ityādigranthavidhānaṁ tu vasantābhiprāyavihitamanyatrāpyaviruddham| ātmajasyēti manmathasya| jātamadaḥ kālō vasantādiḥ||29-31||
Adhikarana puShpikA · Śloka 3
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē cikitsāsthānē vājīkaraṇādhyāyē māṣaparṇabhr̥tīyō nāma vājīkaraṇapādastr̥tīyaḥ||3||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृते चिकित्सास्थाने वाजीकरणाध्याये माषपर्णभृतीयो नाम वाजीकरणपादस्तृतीयः||३||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ cikitsāsthānē vājīkaraṇādhyāyē māṣaparṇabhr̥tīyō nāma tr̥tīyaḥ pādaḥ||3||