Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō'ṇujyōtīyamindriyaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातोऽणुज्योतीयमिन्द्रियं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
sadyaḥkālaniyataṁ riṣṭamabhidhāya kālaviśēṣaniyatāriṣṭābhidhāyakamaṇujyōtīyamucyatē| aṇujyōtiścēha yathāśrutaṁ rōgaṁ varjayitvā sañjñāyāmanukriyatē||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
aṇujyōtiranēkāgrō duśchāyō durmanāḥ sadā|
ratiṁ na labhatē yāti paralōkaṁ samāntaram||3||
View original
अणुज्योतिरनेकाग्रो दुश्छायो दुर्मनाः सदा|
रतिं न लभते याति परलोकं समान्तरम्||३||
jyōtiḥ sakalaśarīrāntargataṁ tējaḥ, aṇujyōtirmandāgniḥ| anēkāgraḥ vyākulacittaḥ, durmanā ityanēna tu manōdaurbalyamucyatē; tēna na paunaruktyam| samāntaramiti samāmadhyē||3||
Adhikarana 3 (4-6) · Śloka 6
baliṁ balibhr̥tō yasya praṇītaṁ nōpabhuñjatē|
lōkāntaragataḥ piṇḍaṁ bhuṅktē saṁvatsarēṇa saḥ||4||
saptarṣīṇāṁ samīpasthāṁ yō na paśyatyarundhatīm|
saṁvatsarāntē jantuḥ sa sampaśyati mahattamaḥ||5||
vikr̥tyā vinimittaṁ yaḥ śōbhāmupacayaṁ dhanam|
prāpnōtyatō vā vibhraṁśaṁ samāntaṁ tasya jīvitam||6||
View original
बलिं बलिभृतो यस्य प्रणीतं नोपभुञ्जते|
लोकान्तरगतः पिण्डं भुङ्क्ते संवत्सरेण सः||४||
सप्तर्षीणां समीपस्थां यो न पश्यत्यरुन्धतीम्|
संवत्सरान्ते जन्तुः स सम्पश्यति महत्तमः||५||
विकृत्या विनिमित्तं यः शोभामुपचयं धनम्|
प्राप्नोत्यतो वा विभ्रंशं समान्तं तस्य जीवितम्||६||
balimiti vāyasānāṁ vidhivaddattamannam| mahattama iti maraṇarūpaṁ tamaḥ| vikr̥tyēti prasiddhaṁ dhanādikāraṇaṁ vinā| vinimittamiti śarīrasambaddhadhanādisūcakalakṣaṇaṁ vinā; śarīrasambaddhalakṣaṇavaśādēva kasmiṁścitkālē dhanādi tadapacayō vā bhavati; tacca lakṣaṇanimittatvādariṣṭamiti prathamādhyāya ēvōktam| upacayamiti śarīra ēvōpacayam| atō vibhraṁśamiti śōbhādyabhāvam||4-6||
Adhikarana 4 (7) · Śloka 7
bhaktiḥ śīlaṁ smr̥tistyāgō buddhirbalamahētukam|
ṣaḍētāni nivartantē ṣaḍbhirmāsairmariṣyataḥ||7||
View original
भक्तिः शीलं स्मृतिस्त्यागो बुद्धिर्बलमहेतुकम्|
षडेतानि निवर्तन्ते षड्भिर्मासैर्मरिष्यतः||७||
bhaktiḥ icchā| ahētukamiti kriyāviśēṣaṇam| saṅkhyēyanirdēśādēva ṣaṭtvē labdhē punaḥ ṣaḍiti padaṁ ṣaṇṇāṁ samuditānāmēva nivr̥ttirariṣṭamiti darśayitum||7||
Adhikarana 5 (8-9) · Śloka 9
dhamanīnāmapūrvāṇāṁ jālamatyarthaśōbhanam|
lalāṭē dr̥śyatē yasya ṣaṇmāsānna sa jīvati||8||
lēkhābhiścandravakrābhirlalāṭamupacīyatē|
yasya tasyāyuṣaḥ ṣaḍbhirmāsairantaṁ samādiśēt||9||
View original
धमनीनामपूर्वाणां जालमत्यर्थशोभनम्|
ललाटे दृश्यते यस्य षण्मासान्न स जीवति||८||
लेखाभिश्चन्द्रवक्राभिर्ललाटमुपचीयते|
यस्य तस्यायुषः षड्भिर्मासैरन्तं समादिशेत्||९||
jālamiti jālākāram| candravakrābhiriti bālacandravakrābhiḥ||8-9||
Adhikarana 6 (10-11) · Śloka 11
śarīrakampaḥ sammōhō gatirvacanamēva ca|
mattasyēvōpalabhyantē yasya māsaṁ na jīvati||10||
rētōmūtrapurīṣāṇi yasya majjanti cāmbhasi|
sa māsāt svajanadvēṣṭā mr̥tyuvāriṇi majjati||11||
View original
शरीरकम्पः सम्मोहो गतिर्वचनमेव च|
मत्तस्येवोपलभ्यन्ते यस्य मासं न जीवति||१०||
रेतोमूत्रपुरीषाणि यस्य मज्जन्ति चाम्भसि|
स मासात् स्वजनद्वेष्टा मृत्युवारिणि मज्जति||११||
rēta ityādyariṣṭaṁ ‘niṣṭhyūtaṁ ca purīṣaṁ ca’ (iṁ.a.9) ityādinā yadyapyuktaṁ, tathā'pīha samāsavacanāt samuditānāmēva rētaḥprabhr̥tīnāṁ majjanaṁ svajanadvēṣē sati mārakaṁ bhavatīti jñēyam||10-11||
Adhikarana 7 (12-17) · Śloka 17
hastapādaṁ mukhaṁ cōbhē viśēṣādyasya śuṣyataḥ|
śūyētē vā vinā dēhāt sa ca māsaṁ na jīvati||12||
lalāṭē mūrdhni bastau vā nīlā yasya prakāśatē|
rājī bālēndukuṭilā na sa jīvitumarhati||13||
pravālaguṭikābhāsā yasya gātrē masūrikāḥ|
utpadyāśu vinaśyanti na cirāt sa vinaśyati||14||
grīvāvamardō balavāñjihvāśvayathurēva ca|
bradhnāsyagalapākaśca yasya pakvaṁ tamādiśēt||15||
sambhramō'tipralāpō'tibhēdō'sthnāmatidāruṇaḥ |
kālapāśaparītasya trayamētat pravartatē||16||
pramuhya luñcayēt kēśān parigr̥hṇātyatīva ca|
naraḥ svasthavadāhāramabalaḥ kālacōditaḥ||17||
View original
हस्तपादं मुखं चोभे विशेषाद्यस्य शुष्यतः|
शूयेते वा विना देहात् स च मासं न जीवति||१२||
ललाटे मूर्ध्नि बस्तौ वा नीला यस्य प्रकाशते|
राजी बालेन्दुकुटिला न स जीवितुमर्हति||१३||
प्रवालगुटिकाभासा यस्य गात्रे मसूरिकाः|
उत्पद्याशु विनश्यन्ति न चिरात् स विनश्यति||१४||
ग्रीवावमर्दो बलवाञ्जिह्वाश्वयथुरेव च|
ब्रध्नास्यगलपाकश्च यस्य पक्वं तमादिशेत्||१५||
सम्भ्रमोऽतिप्रलापोऽतिभेदोऽस्थ्नामतिदारुणः |
कालपाशपरीतस्य त्रयमेतत् प्रवर्तते||१६||
प्रमुह्य लुञ्चयेत् केशान् परिगृह्णात्यतीव च|
नरः स्वस्थवदाहारमबलः कालचोदितः||१७||
ubhē iti vacanaṁ samuditahastādiśōṣamēva darśayati| pravālakr̥taguṭikāvadābhāsanta iti pravālaguṭikābhāsāḥ| kālapāśaparītasyēti śīghraṁ mariṣyataḥ| parigr̥hṇāti svasthavadāhāramiti yōjanā, abalaḥ san svasthavadāhāramatyarthaṁ karōtītyarthaḥ||12-17||
Adhikarana 8 (18-19) · Śloka 19
samīpē cakṣuṣōḥ kr̥tvā mr̥gayētāṅgulīkaram|
smayatē'pi ca kālāndha ūrdhvagānimiṣēkṣaṇaḥ ||18||
śayanādāsanādaṅgāt kāṣṭhāt kuḍyādathāpi vā|
asanmr̥gayatē kiñcit sa muhyan kālacōditaḥ||19||
View original
समीपे चक्षुषोः कृत्वा मृगयेताङ्गुलीकरम्|
स्मयतेऽपि च कालान्ध ऊर्ध्वगानिमिषेक्षणः ||१८||
शयनादासनादङ्गात् काष्ठात् कुड्यादथापि वा|
असन्मृगयते किञ्चित् स मुह्यन् कालचोदितः||१९||
samīpa ityādi| cakṣuṣōḥ samīpē'ṅgulīkaraṁ kr̥tvā tat paśyan mr̥gayatē prārthayatē, smayatē ca vismitō bhavati| ūrdhvagamanimiṣaṁ ca īkṣaṇaṁ yasya sa tathā| asat avidyamānaṁ śayanāsanādi mr̥gayatē prārthayatē||18-19||
Adhikarana 9 (20-21) · Śloka 21
ahāsyahāsī sammuhyan pralēḍhi daśanacchadau|
śītapādakarōcchvāsō yō narō na sa jīvati||20||
āhvayaṁstaṁ samīpasthaṁ svajanaṁ janamēva vā|
mahāmōhāvr̥tamanāḥ paśyannapi na paśyati||21||
View original
अहास्यहासी सम्मुह्यन् प्रलेढि दशनच्छदौ|
शीतपादकरोच्छ्वासो यो नरो न स जीवति||२०||
आह्वयंस्तं समीपस्थं स्वजनं जनमेव वा|
महामोहावृतमनाः पश्यन्नपि न पश्यति||२१||
ahāsyahāsīti ahāsyaviṣayē hāsyavān| daśanacchadau ōṣṭhau| śītaśabda ucchvāsāntaiḥ sambadhyatē| janamiti gōbalīvardanyāyēna svajanam||20-21||
Adhikarana 10 (22) · Śloka 22
ayōgamatiyōgaṁ vā śarīrē matimān bhiṣak|
khādīnāṁ yugapaddr̥ṣṭvā bhēṣajaṁ nāvacārayēt||22||
View original
अयोगमतियोगं वा शरीरे मतिमान् भिषक्|
खादीनां युगपद्दृष्ट्वा भेषजं नावचारयेत्||२२||
khādīnāmiti khādikāryāṇāṁ dhātūnāṁ, kiṁvā khādikāryāṇāṁ śrōtrādīnām| yōgyaviṣayāgrahaṇamayōgaḥ| avidyamānaviṣayagrahaṇamatiyōgaḥ||22||
Adhikarana 11 (23-24) · Śloka 24
atipravr̥ddhyā rōgāṇāṁ manasaśca balakṣayāt|
vāsamutsr̥jati kṣipraṁ śarīrī dēhasañjñakam||23||
varṇasvarāvagnibalaṁ vāgindriyamanōbalam|
hīyatē'sukṣayē nidrā nityā bhavati vā na vā||24||
View original
अतिप्रवृद्ध्या रोगाणां मनसश्च बलक्षयात्|
वासमुत्सृजति क्षिप्रं शरीरी देहसञ्ज्ञकम्||२३||
वर्णस्वरावग्निबलं वागिन्द्रियमनोबलम्|
हीयतेऽसुक्षये निद्रा नित्या भवति वा न वा||२४||
vāsamiva vāsaṁ, śarīramātmanō gr̥hamiva bhavati| na vā bhavatīti sarvathā na bhavatītyarthaḥ||23-24||
Adhikarana 12 (25-26) · Śloka 26
bhiṣagbhēṣajapānānnagurumitradviṣaśca yē|
vaśagāḥ sarva ēvaitē bōddhavyāḥ samavartinaḥ||25||
ētēṣu rōgaḥ kramatē bhēṣajaṁ pratihanyatē|
naiṣāmannāni bhuñjīta na cōdakamapi spr̥śēt||26||
View original
भिषग्भेषजपानान्नगुरुमित्रद्विषश्च ये|
वशगाः सर्व एवैते बोद्धव्याः समवर्तिनः||२५||
एतेषु रोगः क्रमते भेषजं प्रतिहन्यते|
नैषामन्नानि भुञ्जीत न चोदकमपि स्पृशेत्||२६||
samavartina iti yamasya; anyē tu samavartiśabdēna kālamr̥tyuṁ bruvatē, caśabdēnōktavakṣyamāṇasakalāriṣṭagrahaṇaṁ kurvanti; tēna sarvamēva riṣṭaṁ kālamr̥tyōḥ paraṁ bhavatīti varṇayanti| atra ca dvēṣamanu rōgakramaṇaṁ niṣphalō bhēṣajaprayōgaścāpi syādityāha- ētēṣvityādi| bhēṣajaṁ pratihanyata iti samyakkr̥tamapi bhēṣajaṁ hanyata ityarthaḥ| naiṣāmannāni bhuñjītēti prāyēṇa tadannasyāviśuddhatvāt| ēvamudakapratiṣēdhē'pi bōdhyam||25-26||
Adhikarana 13 (27) · Śloka 27
pādāḥ samētāścatvāraḥ sampannāḥ sādhakairguṇaiḥ|
vyarthā gatāyuṣō dravyaṁ vinā nāsti guṇōdayaḥ||27||
View original
पादाः समेताश्चत्वारः सम्पन्नाः साधकैर्गुणैः|
व्यर्था गतायुषो द्रव्यं विना नास्ति गुणोदयः||२७||
pādā bhiṣagādayaḥ| sādhakairguṇairiti “śrutē paryavadātatvaṁ” (sū.a.9) ityādibhiḥ ṣōḍaśaguṇaiḥ sampannāḥ| kasmādvaidyādayō gatāyuṣō rōgānna sādhayantītyāha- dravyaṁ vinā nāsti guṇōdaya iti|- dravyaṁ kāraṇaṁ vinā ārōgyalakṣaṇō guṇōdayō nāsti| kāraṇaṁ cēhārōgyōtpattāvagatāyuṣṭvaṁ, tacca nāstīti bhāvaḥ||27||
Adhikarana 14 (28) · Śloka 28
parīkṣyamāyurbhiṣajā nīrujasyāturasya ca|
āyurjñānaphalaṁ kr̥tsnamāyurjñē hyanuvartatē||28||
View original
परीक्ष्यमायुर्भिषजा नीरुजस्यातुरस्य च|
आयुर्ज्ञानफलं कृत्स्नमायुर्ज्ञे ह्यनुवर्तते||२८||
āyurjñānaphalaṁ vidyamānāyuṣi bhēṣajadānam||28||
Adhikarana 15 (29) · Śloka 29
tatra ślōkaḥ- kriyāpathamatikrāntāḥ kēvalaṁ dēhamāplutāḥ|
cihnaṁ kurvanti yaddōṣāstadariṣṭaṁ nirucyatē||29||
View original
तत्र श्लोकः- क्रियापथमतिक्रान्ताः केवलं देहमाप्लुताः|
चिह्नं कुर्वन्ति यद्दोषास्तदरिष्टं निरुच्यते||२९||
riṣṭalakṣaṇamāha- kriyāpathamatikrāntā ityādi| atikrāntā iti gatāḥ| dūtādigatariṣṭalakṣaṇamētanna bhavati, kintu śarīragatariṣṭalakṣaṇaṁ; tēna nāvyāptirlakṣaṇasya vācyā| sarvariṣṭavyāpakaṁ tu lakṣaṇaṁ yathā- āyuṣō'ntarga(ga)tasya liṅgamiti| tacca indriyapadēnaivōktamiti prathamādhyāya ēva indriyapadavyākhyāyāṁ prōktam| nanu nirnimittaṁ riṣṭamityuktam, iha dōṣajanyatvaṁ riṣṭānāmucyata iti na kathaṁ virōdhaḥ? na, nirnimittatvaṁ hyanupalabhyamānanimittatvamuktaṁ; tēna rūkṣādihētuprāptimantarēṇa pratyāsannamaraṇaprabhāvakupitadōṣajanyatvaṁ tattadariṣṭānāmucyatē, tēnēhāpyupalabhyamānavyaktanimittatāsadbhāvānna virōdhaḥ||29||
Adhikarana puShpikA · Śloka 11
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē indriyasthānē'ṇujyōtīyamindriyaṁ nāmaikādaśō'dhyāyaḥ||11||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृते इन्द्रियस्थानेऽणुज्योतीयमिन्द्रियं नामैकादशोऽध्यायः||११||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmindriyasthānē'ṇujyōtīyamindriyaṁ nāmaikādaśō'dhyāyaḥ||11||