Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō gōmayacūrṇīyamindriyaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातो गोमयचूर्णीयमिन्द्रियं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
pāriśēṣyādgōmayacūrṇīyamucyatē||1-2||
Adhikarana 2 (3-8) · Śloka 8
yasya gōmayacūrṇābhaṁ cūrṇaṁ mūrdhani jāyatē|
sasnēhaṁ bhraśyatē caiva māsāntaṁ tasya jīvitam||3||
nikaṣanniva yaḥ pādau cyutāṁsaḥ paridhāvati|
vikr̥tyā na sa lōkē'smiṁściraṁ vasati mānavaḥ||4||
yasya snātānuliptasya pūrvaṁ śuṣyatyurō bhr̥śam|
ārdrēṣu sarvagātrēṣu sō'rdhamāsaṁ na jīvati||5||
yamuddiśyāturaṁ vaidyaḥ saṁvartayitumauṣadham |
yatamānō na śaknōti durlabhaṁ tasya jīvitam||6||
vijñātaṁ bahuśaḥ siddhaṁ vidhivaccāvacāritam|
na sidhyatyauṣadhaṁ yasya nāsti tasya cikitsitam||7||
āhāramupayuñjānō bhiṣajā sūpakalpitam|
yaḥ phalaṁ tasya nāpnōti durlabhaṁ tasya jīvitam||8||
View original
यस्य गोमयचूर्णाभं चूर्णं मूर्धनि जायते|
सस्नेहं भ्रश्यते चैव मासान्तं तस्य जीवितम्||३||
निकषन्निव यः पादौ च्युतांसः परिधावति|
विकृत्या न स लोकेऽस्मिंश्चिरं वसति मानवः||४||
यस्य स्नातानुलिप्तस्य पूर्वं शुष्यत्युरो भृशम्|
आर्द्रेषु सर्वगात्रेषु सोऽर्धमासं न जीवति||५||
यमुद्दिश्यातुरं वैद्यः संवर्तयितुमौषधम् |
यतमानो न शक्नोति दुर्लभं तस्य जीवितम्||६||
विज्ञातं बहुशः सिद्धं विधिवच्चावचारितम्|
न सिध्यत्यौषधं यस्य नास्ति तस्य चिकित्सितम्||७||
आहारमुपयुञ्जानो भिषजा सूपकल्पितम्|
यः फलं तस्य नाप्नोति दुर्लभं तस्य जीवितम्||८||
cūrṇamityasya viśēṣaṇaṁ- sasnēhamiti| nikaṣannivēti gharṣanniva| vikr̥tyētyanēna sahajaṁ pādagharṣaṇādi niṣēdhati| pūrvamuraḥ śuṣyatītyabhidhānādēva śēṣagātrārdratāyāṁ labdhāyāṁ punaḥ ‘ārdrēṣu sarvagātrēṣu’ iti vacanādviśēṣēṇāparagātrāṇāmārdratāṁ darśayati| yamuddiśyēti yasyārthē| siddhamiti anēna rūpēṇa bahuśō jñātam| āhāramityādyariṣṭaṁ rōgiviṣayaṁ, tēna “iṣṭaṁ ca guṇasampannaṁ” (iṁ.a.7) ityādigranthōktēna svasthaviṣayēṇāriṣṭēna samaṁ na paunaruktyam||3-8||
Adhikarana 3 (9-24) · Śloka 25
dūtādhikārē vakṣyāmō lakṣaṇāni mumūrṣatām|
yāni dr̥ṣṭvā bhiṣak prājñaḥ pratyākhyāyādasaṁyamam||9||
muktakēśē'thavā nagnē rudatyaprayatē'thavā|
bhiṣagabhyāgataṁ dr̥ṣṭvā dūtaṁ maraṇamādiśēt||10||
suptē bhiṣaji yē dūtāśchindatyapi ca bhindati|
āgacchanti bhiṣak tēṣāṁ na bhartāramanuvrajēt||11||
juhvatyagniṁ tathā piṇḍān pitr̥bhyō nirvapatyapi|
vaidyē dūtā ya āyānti tē ghnanti prajighāṁsavaḥ||12||
kathayatyapraśastāni cintayatyathavā punaḥ|
vaidyē dūtā manuṣyāṇāmāgacchanti mumūrṣatām||13||
mr̥tadagdhavinaṣṭāni bhajati vyāharatyapi|
apraśastāni cānyāni vaidyē dūtā mumūrṣatām||14||
vikārasāmānyaguṇē dēśē kālē'thavā bhiṣak|
dūtamabhyāgataṁ dr̥ṣṭvā nāturaṁ tamupācarēt||15||
dīnabhītadrutatrastamalināmasatīṁ striyam|
trīn vyākr̥tīṁśca ṣaṇḍāṁśca dūtān vidyānmumūrṣatām||16||
aṅgavyasaninaṁ dūtaṁ liṅginaṁ vyādhitaṁ tathā|
samprēkṣya cōgrakarmāṇaṁ na vaidyō gantumarhati||17||
āturārthamanuprāptaṁ kharōṣṭrarathavāhanam|
dūtaṁ dr̥ṣṭvā bhiṣagvidyādāturasya parābhavam||18||
palālabusamāṁsāsthikēśalōmanakhadvijān|
mārjanīṁ musalaṁ śūrpamupānaccarma vicyutam ||19||
tr̥ṇakāṣṭhatuṣāṅgāraṁ spr̥śantō lōṣṭamaśma ca|
tatpūrvadarśanē dūtā vyāharanti mumūrṣatām||20||
yasmiṁśca dūtē bruvati vākyamāturasaṁśrayam|
paśyēnnimittamaśubhaṁ taṁ ca nānuvrajēdbhiṣak||21||
tathā vyasaninaṁ prētaṁ prētālaṅkāramēva vā|
bhinnaṁ dagdhaṁ vinaṣṭaṁ vā tadvādīni vacāṁsi vā||22||
rasō vā kaṭukastīvrō gandhō vā kauṇapō mahān|
sparśō vā vipulaḥ krūrō yadvā'nyadaśubhaṁ bhavēt||23||
tatpūrvamabhitō vākyaṁ vākyakālē'thavā punaḥ|
dūtānāṁ vyāhr̥taṁ śrutvā dhīrō maraṇamādiśēt||24||
iti dūtādhikārō'yamuktaḥ kr̥tsnō mumūrṣatām|25|
View original
दूताधिकारे वक्ष्यामो लक्षणानि मुमूर्षताम्|
यानि दृष्ट्वा भिषक् प्राज्ञः प्रत्याख्यायादसंयमम्||९||
मुक्तकेशेऽथवा नग्ने रुदत्यप्रयतेऽथवा|
भिषगभ्यागतं दृष्ट्वा दूतं मरणमादिशेत्||१०||
सुप्ते भिषजि ये दूताश्छिन्दत्यपि च भिन्दति|
आगच्छन्ति भिषक् तेषां न भर्तारमनुव्रजेत्||११||
जुह्वत्यग्निं तथा पिण्डान् पितृभ्यो निर्वपत्यपि|
वैद्ये दूता य आयान्ति ते घ्नन्ति प्रजिघांसवः||१२||
कथयत्यप्रशस्तानि चिन्तयत्यथवा पुनः|
वैद्ये दूता मनुष्याणामागच्छन्ति मुमूर्षताम्||१३||
मृतदग्धविनष्टानि भजति व्याहरत्यपि|
अप्रशस्तानि चान्यानि वैद्ये दूता मुमूर्षताम्||१४||
विकारसामान्यगुणे देशे कालेऽथवा भिषक्|
दूतमभ्यागतं दृष्ट्वा नातुरं तमुपाचरेत्||१५||
दीनभीतद्रुतत्रस्तमलिनामसतीं स्त्रियम्|
त्रीन् व्याकृतींश्च षण्डांश्च दूतान् विद्यान्मुमूर्षताम्||१६||
अङ्गव्यसनिनं दूतं लिङ्गिनं व्याधितं तथा|
सम्प्रेक्ष्य चोग्रकर्माणं न वैद्यो गन्तुमर्हति||१७||
आतुरार्थमनुप्राप्तं खरोष्ट्ररथवाहनम्|
दूतं दृष्ट्वा भिषग्विद्यादातुरस्य पराभवम्||१८||
पलालबुसमांसास्थिकेशलोमनखद्विजान्|
मार्जनीं मुसलं शूर्पमुपानच्चर्म विच्युतम् ||१९||
तृणकाष्ठतुषाङ्गारं स्पृशन्तो लोष्टमश्म च|
तत्पूर्वदर्शने दूता व्याहरन्ति मुमूर्षताम्||२०||
यस्मिंश्च दूते ब्रुवति वाक्यमातुरसंश्रयम्|
पश्येन्निमित्तमशुभं तं च नानुव्रजेद्भिषक्||२१||
तथा व्यसनिनं प्रेतं प्रेतालङ्कारमेव वा|
भिन्नं दग्धं विनष्टं वा तद्वादीनि वचांसि वा||२२||
रसो वा कटुकस्तीव्रो गन्धो वा कौणपो महान्|
स्पर्शो वा विपुलः क्रूरो यद्वाऽन्यदशुभं भवेत्||२३||
तत्पूर्वमभितो वाक्यं वाक्यकालेऽथवा पुनः|
दूतानां व्याहृतं श्रुत्वा धीरो मरणमादिशेत्||२४||
इति दूताधिकारोऽयमुक्तः कृत्स्नो मुमूर्षताम्|२५|
aprayatē iti apavitrē| suptē iti nidrāṇē| na bhartāramiti na dūtaprēṣakamāturamityarthaḥ| dūtāśca yadyapi rōgihitamicchanti, na prajighāṁsavaśca bhavanti, na ca svabhāvād dūtāḥ prajighāṁsavō ghnanti, tathā'pi yathā''turasya vināśō bhavati tathā daivaprēritāḥ santa āgacchantō dūtāḥ prajighāṁsava iva tathā ghnantīvēti kr̥tvā ‘prajighāṁsavō ghnanti’ ityucyantē| tēnātra ivaśabdō luptanirdiṣṭō draṣṭavyaḥ| cintayatyapraśastānīti sambandhaḥ| vyāharatyapi vaidyē mr̥tadagdhavinaṣṭānīti yōjanā| vikārasāmānyaguṇō dēśō yathā- raktapittē jvalanasannihitō dēśaḥ, vikārasāmānyaguṇaḥ kālō yathā- raktapittē madhyāhna ityādi jñēyam| trīniti trisaṅkhyā ēva dūtā apraśastāḥ| ṣaṇḍā napuṁsakāḥ| aṅgavyasanī chinnanāsādiḥ| ugrakarmā māraṇādyakāryapravr̥ttaḥ| palālētyādau tr̥ṇakāṣṭhādiparispr̥śō dūtāḥ| tatpūrvadarśanē iti vaidyapūrvadarśanē, palālabusādīni spr̥śanta āturasya mumūrṣatāṁ vyāharantīti yōjanā| prētālaṅkāramēva cētyantaṁ yaṁ paśyēt taṁ ca nānuvrajēditi sambandhaḥ| tadvādīni bhinnādivādīni| tīvra iti indriyōdvējakaḥ| sparśō vipulō yathā tīvrōgrādisparśaḥ| tatpūrvamiti dūtavacanāt pūrvam| abhitō vākyamiti sarvabhūtakālavacanam| vyāhr̥tamiti āturāvasthākathanam||9-24||-
Adhikarana 4 (25-31) · Śloka 32
pathyāturakulānāṁ ca vakṣyāmyautpātikaṁ punaḥ||25||
avakṣutamathōtkruṣṭaṁ skhalanaṁ patanaṁ tathā|
ākrōśaḥ samprahārō vā pratiṣēdhō vigarhaṇam||26||
vastrōṣṇīṣōttarāsaṅgaśchatrōpānadyugāśrayam|
vyasanaṁ darśanaṁ cāpi mr̥tavyasanināṁ tathā||27||
caityadhvajapatākānāṁ pūrṇānāṁ patanāni ca|
hatāniṣṭapravādāśca dūṣaṇaṁ bhasmapāṁśubhiḥ||28||
pathacchēdō biḍālēna śunā sarpēṇa vā punaḥ|
mr̥gadvijānāṁ krūrāṇāṁ girō dīptāṁ diśaṁ prati||29||
śayanāsanayānānāmuttānānāṁ ca darśanam|
ityētānyapraśastāni sarvāṇyāhurmanīṣiṇaḥ||30||
ētāni pathi vaidyēna paśyatā''turavēśmani|
śr̥ṇvatā ca na gantavyaṁ tadāgāraṁ vipaścitā||31||
ityautpātikamākhyātaṁ pathi vaidyavigarhitam|32|
View original
पथ्यातुरकुलानां च वक्ष्याम्यौत्पातिकं पुनः||२५||
अवक्षुतमथोत्क्रुष्टं स्खलनं पतनं तथा|
आक्रोशः सम्प्रहारो वा प्रतिषेधो विगर्हणम्||२६||
वस्त्रोष्णीषोत्तरासङ्गश्छत्रोपानद्युगाश्रयम्|
व्यसनं दर्शनं चापि मृतव्यसनिनां तथा||२७||
चैत्यध्वजपताकानां पूर्णानां पतनानि च|
हतानिष्टप्रवादाश्च दूषणं भस्मपांशुभिः||२८||
पथच्छेदो बिडालेन शुना सर्पेण वा पुनः|
मृगद्विजानां क्रूराणां गिरो दीप्तां दिशं प्रति||२९||
शयनासनयानानामुत्तानानां च दर्शनम्|
इत्येतान्यप्रशस्तानि सर्वाण्याहुर्मनीषिणः||३०||
एतानि पथि वैद्येन पश्यताऽऽतुरवेश्मनि|
शृण्वता च न गन्तव्यं तदागारं विपश्चिता||३१||
इत्यौत्पातिकमाख्यातं पथि वैद्यविगर्हितम्|३२|
autpātikamiti ariṣṭasūcakanimittam| avakṣutaṁ chikkā| utkr̥ṣṭaṁ santrastarutam| pratiṣēdhaḥ ‘mā gaccha’ ityēvaṁrūpaḥ| vyasanaṁ vastrādīnāṁ yat sphuṭanādi| vyasanīti vyaṅgaḥ, kalahavān vā| pūrṇāḥ pūrṇakumbhādayaḥ| dūṣaṇaṁ bhasmapāṁśubhiriti bhasmapāṁśvavakiraṇam| pathacchēda iti biḍālādibhirmārgalaṅghanam| mr̥gadvijāḥ krūrāḥ śr̥gālagr̥dhrādayaḥ| dīptā dik yasyāṁ sūryō vartatē, kiṁvā dakṣiṇā dik dīptōcyatē| śayanaṁ khaṭvādi, āsanaṁ pīṭhādi||25-31||-
Adhikarana 5 (32-39) · Śloka 39
imāmapi ca budhyēta gr̥hāvasthāṁ mumūrṣatām||32||
pravēśē pūrṇakumbhāgnimr̥dbījaphalasarpiṣām|
vr̥ṣabrāhmaṇaratnānnadēvatānāṁ ca nirgatim||33||
agnipūrṇāni pātrāṇi bhinnāni viśikhāni ca|
bhiṣaṅ mumūrṣatāṁ vēśma praviśannēva paśyati||34||
chinnabhinnāni dagdhāni bhagnāni mr̥ditāni ca|
durbalāni ca sēvantē mumūrṣōrvaiśmikā janāḥ||35||
śayanaṁ vasanaṁ yānaṁ gamanaṁ bhōjanaṁ rutam|
śrūyatē'maṅgalaṁ yasya nāsti tasya cikitsitam||36||
śayanaṁ vasanaṁ yānamanyaṁ vā'pi paricchadam|
prētavadyasya kurvanti suhr̥daḥ prēta ēva saḥ||37||
annaṁ vyāpadyatē'tyarthaṁ jyōtiścaivōpaśāmyati|
nivātē sēndhanaṁ yasya tasya nāsti cikitsitam||38||
āturasya gr̥hē yasya bhidyantē vā patanti vā|
atimātramamatrāṇi durlabhaṁ tasya jīvitam||39||
View original
इमामपि च बुध्येत गृहावस्थां मुमूर्षताम्||३२||
प्रवेशे पूर्णकुम्भाग्निमृद्बीजफलसर्पिषाम्|
वृषब्राह्मणरत्नान्नदेवतानां च निर्गतिम्||३३||
अग्निपूर्णानि पात्राणि भिन्नानि विशिखानि च|
भिषङ् मुमूर्षतां वेश्म प्रविशन्नेव पश्यति||३४||
छिन्नभिन्नानि दग्धानि भग्नानि मृदितानि च|
दुर्बलानि च सेवन्ते मुमूर्षोर्वैश्मिका जनाः||३५||
शयनं वसनं यानं गमनं भोजनं रुतम्|
श्रूयतेऽमङ्गलं यस्य नास्ति तस्य चिकित्सितम्||३६||
शयनं वसनं यानमन्यं वाऽपि परिच्छदम्|
प्रेतवद्यस्य कुर्वन्ति सुहृदः प्रेत एव सः||३७||
अन्नं व्यापद्यतेऽत्यर्थं ज्योतिश्चैवोपशाम्यति|
निवाते सेन्धनं यस्य तस्य नास्ति चिकित्सितम्||३८||
आतुरस्य गृहे यस्य भिद्यन्ते वा पतन्ति वा|
अतिमात्रममत्राणि दुर्लभं तस्य जीवितम्||३९||
viśikhānīti khaṇḍitāni; kiṁvā ‘vaśikāni’ iti pāṭhaḥ, tadā śūnyānītyarthaḥ| vaiśmikā janā iti gr̥hapratiṣṭhitā janāḥ| prētavat mr̥tasya yathā kriyatē śayanādi tathā| suhr̥da iti vacanēnāsuhr̥dbhirdvēṣādamaṅgalārthaṁ kr̥taṁ prētavacchayanādi niṣēdhayati| jyōtiḥ agniḥ, nivātē sēndhanaśca san yadi nirvāti tadā riṣṭam| amatrāṇīti śarāvasthālyādīni||32-39||
Adhikarana 6 (40-42) · Śloka 42
bhavanti cātra- yaddvādaśabhiradhyāyairvyāsataḥ parikīrtitam|
mumūrṣatāṁ manuṣyāṇāṁ lakṣaṇaṁ jīvitāntakr̥t||40||
tat samāsēna vakṣyāmaḥ paryāyāntaramāśritam|
paryāyavacanaṁ hyarthavijñānāyōpapadyatē||41||
atyarthaṁ punarēvēyaṁ vivakṣā nō vidhīyatē|
tasminnēvādhikaraṇē yat pūrvamabhiśabditam||42||
View original
भवन्ति चात्र- यद्द्वादशभिरध्यायैर्व्यासतः परिकीर्तितम्|
मुमूर्षतां मनुष्याणां लक्षणं जीवितान्तकृत्||४०||
तत् समासेन वक्ष्यामः पर्यायान्तरमाश्रितम्|
पर्यायवचनं ह्यर्थविज्ञानायोपपद्यते||४१||
अत्यर्थं पुनरेवेयं विवक्षा नो विधीयते|
तस्मिन्नेवाधिकरणे यत् पूर्वमभिशब्दितम्||४२||
samprati dvādaśādhyāyōktaṁ riṣṭaṁ duradhigamārthaṁ saṅgrahēṇa spaṣṭīkaraṇārthamāha- dvādaśabhirityādi| paryāyāyāntaramāśritamiti sañjñāntarēṇa kīrtitam| arthavijñānāyēti pūrvābhidhānē śabdasyānēkārthābhidhāyitvādinā yatra sandēhō mithyājñānaṁ vā bhavati, tasya śabdāntarēṇābhidhānād vyaktō'rthō bhavatīti darśayati||40-42||
Adhikarana 7 (43-61) · Śloka 61
vasatāṁ caramaṁ kālaṁ śarīrēṣu śarīriṇām|
abhyugrāṇāṁ vināśāya dēhēbhyaḥ pravivatsatām||43||
iṣṭāṁstitikṣatāṁ prāṇān kāntaṁ vāsaṁ jihāsatām|
tantrayantrēṣu bhinnēṣu tamō'ntyaṁ pravivikṣatām||44||
vināśāyēha rūpāṇi yānyavasthāntarāṇi ca|
bhavanti tāni vakṣyāmi yathōddēśaṁ yathāgamam||45||
prāṇāḥ samupatapyantē vijñānamuparudhyatē|
vamanti balamaṅgāni cēṣṭā vyuparamanti ca||46||
indriyāṇi vinaśyanti khilībhavati cētanā |
autsukyaṁ bhajatē sattvaṁ cētō bhīrāviśatyapi||47||
smr̥tistyajati mēdhā ca hrīśriyau cāpasarpataḥ|
upaplavantē pāpmāna ōjastējaśca naśyati||48||
śīlaṁ vyāvartatē'tyarthaṁ bhaktiśca parivartatē|
vikriyantē praticchāyāśchāyāśca vikr̥tiṁ prati||49||
śukraṁ pracyavatē sthānādunmārgaṁ bhajatē'nilaḥ|
kṣayaṁ māṁsāni gacchanti gacchatyasr̥gapi kṣayam||50||
ūṣmāṇaḥ pralayaṁ yānti viślēṣaṁ yānti sandhayaḥ|
gandhā vikr̥timāyānti bhēdaṁ varṇasvarau tathā||51||
vaivarṇyaṁ bhajatē kāyaḥ kāyacchidraṁ viśuṣyati|
dhūmaḥ sañjāyatē mūrdhni dāruṇākhyaśca cūrṇakaḥ||52||
satataspandanā dēśāḥ śarīrē yē'bhilakṣitāḥ|
tē stambhānugatāḥ sarvē na calanti kathañcana||53||
guṇāḥ śarīradēśānāṁ śītōṣṇamr̥dudāruṇāḥ|
viparyāsēna vartantē sthānēṣvanyēṣu tadvidhāḥ||54||
nakhēṣu jāyatē puṣpaṁ paṅkō dantēṣu jāyatē|
jaṭāḥ pakṣmasu jāyantē sīmantāścāpi mūrdhani||55||
bhēṣajāni na saṁvr̥ttiṁ prāpnuvanti yathāruci|
yāni cāpyupapadyantē tēṣāṁ vīryaṁ na sidhyati||56||
nānāprakr̥tayaḥ krūrā vikārā vividhauṣadhāḥ|
kṣipraṁ samabhivartantē pratihatya balaujasī||57||
śabdaḥ sparśō rasō rūpaṁ gandhaścēṣṭā vicintitam |
utpadyantē'śubhānyēva pratikarmapravr̥ttiṣu||58||
dr̥śyantē dāruṇāḥ svapnā daurātmyamupajāyatē|
prēṣyāḥ pratīpatāṁ yānti prētākr̥tirudīryatē||59||
prakr̥tirhīyatē'tyarthaṁ vikr̥tiścābhivardhatē|
kr̥tsnamautpātikaṁ ghōramari(ni)ṣṭamupalakṣyatē||60||
ityētāni manuṣyāṇāṁ bhavanti vinaśiṣyatām|
lakṣaṇāni yathōddēśaṁ yānyuktāni yathāgamam||61||
View original
वसतां चरमं कालं शरीरेषु शरीरिणाम्|
अभ्युग्राणां विनाशाय देहेभ्यः प्रविवत्सताम्||४३||
इष्टांस्तितिक्षतां प्राणान् कान्तं वासं जिहासताम्|
तन्त्रयन्त्रेषु भिन्नेषु तमोऽन्त्यं प्रविविक्षताम्||४४||
विनाशायेह रूपाणि यान्यवस्थान्तराणि च|
भवन्ति तानि वक्ष्यामि यथोद्देशं यथागमम्||४५||
प्राणाः समुपतप्यन्ते विज्ञानमुपरुध्यते|
वमन्ति बलमङ्गानि चेष्टा व्युपरमन्ति च||४६||
इन्द्रियाणि विनश्यन्ति खिलीभवति चेतना |
औत्सुक्यं भजते सत्त्वं चेतो भीराविशत्यपि||४७||
स्मृतिस्त्यजति मेधा च ह्रीश्रियौ चापसर्पतः|
उपप्लवन्ते पाप्मान ओजस्तेजश्च नश्यति||४८||
शीलं व्यावर्ततेऽत्यर्थं भक्तिश्च परिवर्तते|
विक्रियन्ते प्रतिच्छायाश्छायाश्च विकृतिं प्रति||४९||
शुक्रं प्रच्यवते स्थानादुन्मार्गं भजतेऽनिलः|
क्षयं मांसानि गच्छन्ति गच्छत्यसृगपि क्षयम्||५०||
ऊष्माणः प्रलयं यान्ति विश्लेषं यान्ति सन्धयः|
गन्धा विकृतिमायान्ति भेदं वर्णस्वरौ तथा||५१||
वैवर्ण्यं भजते कायः कायच्छिद्रं विशुष्यति|
धूमः सञ्जायते मूर्ध्नि दारुणाख्यश्च चूर्णकः||५२||
सततस्पन्दना देशाः शरीरे येऽभिलक्षिताः|
ते स्तम्भानुगताः सर्वे न चलन्ति कथञ्चन||५३||
गुणाः शरीरदेशानां शीतोष्णमृदुदारुणाः|
विपर्यासेन वर्तन्ते स्थानेष्वन्येषु तद्विधाः||५४||
नखेषु जायते पुष्पं पङ्को दन्तेषु जायते|
जटाः पक्ष्मसु जायन्ते सीमन्ताश्चापि मूर्धनि||५५||
भेषजानि न संवृत्तिं प्राप्नुवन्ति यथारुचि|
यानि चाप्युपपद्यन्ते तेषां वीर्यं न सिध्यति||५६||
नानाप्रकृतयः क्रूरा विकारा विविधौषधाः|
क्षिप्रं समभिवर्तन्ते प्रतिहत्य बलौजसी||५७||
शब्दः स्पर्शो रसो रूपं गन्धश्चेष्टा विचिन्तितम् |
उत्पद्यन्तेऽशुभान्येव प्रतिकर्मप्रवृत्तिषु||५८||
दृश्यन्ते दारुणाः स्वप्ना दौरात्म्यमुपजायते|
प्रेष्याः प्रतीपतां यान्ति प्रेताकृतिरुदीर्यते||५९||
प्रकृतिर्हीयतेऽत्यर्थं विकृतिश्चाभिवर्धते|
कृत्स्नमौत्पातिकं घोरमरि(नि)ष्टमुपलक्ष्यते||६०||
इत्येतानि मनुष्याणां भवन्ति विनशिष्यताम्|
लक्षणानि यथोद्देशं यान्युक्तानि यथागमम्||६१||
abhyugrāṇāmiti abhyudgatānām| pravivatsatāmiti pravastumudyatānām| kāntaṁ vāsamityanēna sarvaprāṇināmēva sarvāvasthāsu śarīraṁ kāmyaṁ bhavatīti darśayati| kāntamapi śarīrarūpaṁ vāsō jīvitaṁ vā balādēva svakarmaṇā tyajyamānamapi ihōpacārādivaśabdalōpādvā svātantryēṇa nirdiśyatē; yathā- jihāsatāmiti, tatha titikṣatāmiti| tantraṁ śarīraṁ, tasya yantraṁ sirāsnāyvādirūpaṁ tantrayantram| tamō'ntyamiti maraṇarūpaṁ tamaḥ| vināśāyēha rūpāṇīti prāṇasamupatāpādīni| khilībhavatīti apathagrāhiṇī bhavati| pāpmāna iti pāpajanitarōgāḥ, adharmyāśca kriyāḥ| chāyāśca vikr̥tiṁ prati ‘gacchanti’ iti śēṣaḥ, tēna pratyēkaṁ chāyā vikr̥tiṁ gacchatītyarthaḥ| dhūmaḥ sañjāyatē mūrdhnīti prakr̥taṁ bāṣpanirgamaṁ vinā bahalō dhūma iva śirasi bhavati| dāruṇākhyaśca cūrṇaka iti “yasya gōmayacūrṇābhaṁ” ityādigranthōktaścūrṇakaḥ| sthānēṣvanyēṣu tadvidhā iti śarīradēśāntarēṣu| bahuvacanēna snēhādayō viparyāsēna vartanta ityarthaḥ| saṁvr̥ttimiti niṣpattim| upapadyantē sidhyanti| nānāprakr̥taya iti parasparaṁ viruddhasvabhāvāḥ| pratikarmapravr̥ttiḥ cikitsāpravr̥ttiḥ| autpātikamiti ākasmikaṁ; tasya viśēṣaṇaṁ- ariṣṭamiti; tēna riṣṭasūcakamautpātikamiti phalati||43-61||
Adhikarana 8 (62-64) · Śloka 64
maraṇāyēha rūpāṇi paśyatā'pi bhiṣagvidā|
apr̥ṣṭēna na vaktavyaṁ maraṇaṁ pratyupasthitam||62||
pr̥ṣṭēnāpi na vaktavyaṁ tatra yatrōpaghātakam|
āturasya bhavēdduḥkhamathavā'nyasya kasyacit||63||
abruvanmaraṇaṁ tasya nainamicchēccikitsitum|
yasya paśyēdvināśāya liṅgāni kuśalō bhiṣak||64||
View original
मरणायेह रूपाणि पश्यताऽपि भिषग्विदा|
अपृष्टेन न वक्तव्यं मरणं प्रत्युपस्थितम्||६२||
पृष्टेनापि न वक्तव्यं तत्र यत्रोपघातकम्|
आतुरस्य भवेद्दुःखमथवाऽन्यस्य कस्यचित्||६३||
अब्रुवन्मरणं तस्य नैनमिच्छेच्चिकित्सितुम्|
यस्य पश्येद्विनाशाय लिङ्गानि कुशलो भिषक्||६४||
samprati jñātasya riṣṭasya yathā'prakāśyatvaṁ tadāha- maraṇāyētyādi| āturasyōpaghātakamiti yōjyam| bhavēdduḥkhamanyasyēti sambandhaḥ||62-64||
Adhikarana 9 (65-66) · Śloka 66
liṅgēbhyō maraṇākhyēbhyō viparītāni paśyatā|
liṅgānyārōgyamāgantu vaktavyaṁ bhiṣajā dhruvam||65||
dūtairautpātikairbhāvaiḥ pathyāturakulāśrayaiḥ|
āturācāraśīlēṣṭadravyasampattilakṣaṇaiḥ||66||
View original
लिङ्गेभ्यो मरणाख्येभ्यो विपरीतानि पश्यता|
लिङ्गान्यारोग्यमागन्तु वक्तव्यं भिषजा ध्रुवम्||६५||
दूतैरौत्पातिकैर्भावैः पथ्यातुरकुलाश्रयैः|
आतुराचारशीलेष्टद्रव्यसम्पत्तिलक्षणैः||६६||
hanta maraṇaṁ cēdāturasya bhāvi nōcyatē, tat kimārōgyamapi bhāvi na vaktavyamēvētyāha- liṅgēbhya ityādi| maraṇamākhyāpayantīti maraṇākhyāni, tēbhyō viparītāni ārōgyasūcakāni| āgantviti paścātkālabhāvi| autpātikairbhāvairiti śubhasūcanārthamakasmādutpannairbhāvaiḥ; sāmānyēna śubhāśubhasūcakaṁ yadakasmādudbhavati tadautpātikamucyatē| dravyasampattilakṣaṇairityantairārōgyamāgantu vaktavyamiti yōjanā||65-66||
Adhikarana 10 (67-70) · Śloka 70
svācāraṁ hr̥ṣṭamavyaṅgaṁ yaśasyaṁ śuklavāsasam|
amuṇḍamajaṭaṁ dūtaṁ jātivēśakriyāsamam||67||
anuṣṭrakharayānasthamasandhyāsvagrahēṣu ca|
adāruṇēṣu nakṣatrēṣvanugrēṣu dhruvēṣu ca||68||
vinā caturthīṁ navamīṁ vinā riktāṁ caturdaśīm|
madhyāhnamardharātraṁ ca bhūkampaṁ rāhudarśanam||69||
vinā dēśamaśastaṁ cāśastautpātikalakṣaṇam|
dūtaṁ praśastamavyagraṁ nirdiśēdāgataṁ bhiṣak||70||
View original
स्वाचारं हृष्टमव्यङ्गं यशस्यं शुक्लवाससम्|
अमुण्डमजटं दूतं जातिवेशक्रियासमम्||६७||
अनुष्ट्रखरयानस्थमसन्ध्यास्वग्रहेषु च|
अदारुणेषु नक्षत्रेष्वनुग्रेषु ध्रुवेषु च||६८||
विना चतुर्थीं नवमीं विना रिक्तां चतुर्दशीम्|
मध्याह्नमर्धरात्रं च भूकम्पं राहुदर्शनम्||६९||
विना देशमशस्तं चाशस्तौत्पातिकलक्षणम्|
दूतं प्रशस्तमव्यग्रं निर्दिशेदागतं भिषक्||७०||
śubhabhavanalakṣaṇaṁ svācāramityādinā brūtē| amuṇḍamiti asaśikhakr̥tavapanō'bhiprētaḥ| jātyādibhirāturēṇa saha samō jātivēśakriyāsamaḥ| agrahēṣviti apraśastasthānasthitakrūragrahānadhiṣṭhitēṣu kālēṣvityarthaḥ| adāruṇēṣu nakṣatrēṣvanugrēṣu dhruvēṣu cēti dāruṇānīti tīkṣṇāni, yaduvāca varāhaḥ- “mūlaśivaśakrabhujagādhipāni tīkṣṇāni” (br̥.saṁ.a.18) iti; śiva ārdrā, śakrō jyēṣṭhā, bhujagādhipa āślēṣā| ugrāṇi ca varāhōktāni yathā- “ugrāṇi pūrvabharaṇīpitryāṇi” (br̥.saṁ.a.98) iti| tatra pūrvaśabdēna pūrvaphālgunī, pūrvāṣāḍhā, pūrvabhādrapadā ca| pitryaṁ maghā| varāhōktadāruṇādīni nakṣatrāṇi varjayitvā'nyēṣu nakṣatrēṣu dūtā āgatāḥ śubhā bhavanti| riktāmiti caturthyādiviśēṣaṇam| caturthī navamī caturdaśī ca riktōcyatē| tathā riktēti viśēṣaṇēna caturthyādīnāṁ niṣphalatvasūcanēna karmārambhaṁ pratyanupādēyatōpadiśyatē| śastamautpātikamākasmikaṁ lakṣaṇaṁ yasya tacchastautpātikalakṣaṇam||67-70||
Adhikarana 11 (71-79) · Śloka 80
dadhyakṣatadvijātīnāṁ vr̥ṣabhāṇāṁ nr̥pasya ca||71||
ratnānāṁ pūrṇakumbhānāṁ sitasya turagasya ca|
suradhvajapatākānāṁ phalānāṁ yāvakasya ca||72||
kanyāpuṁvardhamānānāṁ baddhasyaikapaśōstasthā|
pr̥thivyā uddhr̥tāyāśca vahnēḥ prajvalitasya ca||73||
mōdakānāṁ sumanasāṁ śuklānāṁ candanasya ca|
manōjñasyānnapānasya pūrṇasya śakaṭasya ca||74||
nr̥bhirdhēnvāḥ savatsāyā vaḍavāyāḥ striyāstathā|
jīvañjīvakasiddhārthasārasapriyavādinām||75||
haṁsānāṁ śatapatrāṇāṁ cāṣāṇāṁ śikhināṁ tathā|
matsyājadvijaśaṅkhānāṁ priyaṅgūnāṁ ghr̥tasya ca||76||
rucakādarśasiddhārtharōcanānāṁ ca darśanam|
gandhaḥ surabhirvarṇaśca suśuklō madhurō rasaḥ||77||
mr̥gapakṣimanuṣyāṇāṁ praśastāśca giraḥ śubhāḥ|
chatradhvajapatākānāmutkṣēpaṇamabhiṣṭutiḥ||78||
bhērīmr̥daṅgaśaṅkhānāṁ śabdāḥ puṇyāhanisvanāḥ|
vēdādhyayanaśabdāśca sukhō vāyuḥ pradakṣiṇaḥ||79||
pathi vēśmapravēśē tu vidyādārōgyalakṣaṇam|80|
View original
दध्यक्षतद्विजातीनां वृषभाणां नृपस्य च||७१||
रत्नानां पूर्णकुम्भानां सितस्य तुरगस्य च|
सुरध्वजपताकानां फलानां यावकस्य च||७२||
कन्यापुंवर्धमानानां बद्धस्यैकपशोस्तस्था|
पृथिव्या उद्धृतायाश्च वह्नेः प्रज्वलितस्य च||७३||
मोदकानां सुमनसां शुक्लानां चन्दनस्य च|
मनोज्ञस्यान्नपानस्य पूर्णस्य शकटस्य च||७४||
नृभिर्धेन्वाः सवत्साया वडवायाः स्त्रियास्तथा|
जीवञ्जीवकसिद्धार्थसारसप्रियवादिनाम्||७५||
हंसानां शतपत्राणां चाषाणां शिखिनां तथा|
मत्स्याजद्विजशङ्खानां प्रियङ्गूनां घृतस्य च||७६||
रुचकादर्शसिद्धार्थरोचनानां च दर्शनम्|
गन्धः सुरभिर्वर्णश्च सुशुक्लो मधुरो रसः||७७||
मृगपक्षिमनुष्याणां प्रशस्ताश्च गिरः शुभाः|
छत्रध्वजपताकानामुत्क्षेपणमभिष्टुतिः||७८||
भेरीमृदङ्गशङ्खानां शब्दाः पुण्याहनिस्वनाः|
वेदाध्ययनशब्दाश्च सुखो वायुः प्रदक्षिणः||७९||
पथि वेश्मप्रवेशे तु विद्यादारोग्यलक्षणम्|८०|
dadhyakṣatētyādinā mārgādiṣu praśastadarśanānyāha| suradhvajaḥ śakradhvajaḥ| kanyāpuṁvardhamānānāmiti aṅkārōpitāḥ kumāryaḥ kumārāśca vardhamānāḥ, puruṣōttamavat samāsaḥ; anyē tu vardhamānāḥ śarāvā ityāhuḥ; tē cālēpanādinā maṇḍitā iti bōddhavyam| ēkapaśuḥ śrēṣṭhapaśurityarthaḥ| śakaṭasya pūrṇasya nr̥bhiriti sambandhaḥ| vaḍavāyāḥ striyāśca savatsāyā iti yōjanā| jīvañjīvakaḥ pakṣī svanāmaprasiddhaḥ| priyavādī cātakaḥ||71-79||-
Adhikarana 12 (80-86) · Śloka 86
maṅgalācārasampannaḥ sāturō vaiśmikō janaḥ||80||
śraddadhānō'nukūlaśca prabhūtadravyasaṅgrahaḥ|
dhanaiśvaryasukhāvāptiriṣṭalābhaḥ sukhēna ca||81||
dravyāṇāṁ tatra yōgyānāṁ yōjanā siddhirēva ca|
gr̥haprāsādaśailānāṁ nāgānāmr̥ṣabhasya ca||82||
hayānāṁ puruṣāṇāṁ ca svapnē samadhirōhaṇam|
sōmārkāgnidvijātīnāṁ gavāṁ nr̥̄ṇāṁ payasvinām||83||
arṇavānāṁ prataraṇaṁ vr̥ddhiḥ sambādhaniḥsr̥tiḥ|
svapnē dēvaiḥ sapitr̥bhiḥ prasannaiścābhibhāṣaṇam||84||
darśanaṁ śuklavastrāṇāṁ hradasya vimalasya ca|
māṁsamatsyaviṣāmēdhyacchatrādarśaparigrahaḥ||85||
svapnē sumanasāṁ caiva śuklānāṁ darśanaṁ śubham|
aśvagōrathayānaṁ ca yānaṁ pūrvōttarēṇa ca|
rōdanaṁ patitōtthānaṁ dviṣatāṁ cāvamardanam||86||
View original
मङ्गलाचारसम्पन्नः सातुरो वैश्मिको जनः||८०||
श्रद्दधानोऽनुकूलश्च प्रभूतद्रव्यसङ्ग्रहः|
धनैश्वर्यसुखावाप्तिरिष्टलाभः सुखेन च||८१||
द्रव्याणां तत्र योग्यानां योजना सिद्धिरेव च|
गृहप्रासादशैलानां नागानामृषभस्य च||८२||
हयानां पुरुषाणां च स्वप्ने समधिरोहणम्|
सोमार्काग्निद्विजातीनां गवां नॄणां पयस्विनाम्||८३||
अर्णवानां प्रतरणं वृद्धिः सम्बाधनिःसृतिः|
स्वप्ने देवैः सपितृभिः प्रसन्नैश्चाभिभाषणम्||८४||
दर्शनं शुक्लवस्त्राणां ह्रदस्य विमलस्य च|
मांसमत्स्यविषामेध्यच्छत्रादर्शपरिग्रहः||८५||
स्वप्ने सुमनसां चैव शुक्लानां दर्शनं शुभम्|
अश्वगोरथयानं च यानं पूर्वोत्तरेण च|
रोदनं पतितोत्थानं द्विषतां चावमर्दनम्||८६||
yōjanāyāṁ satyāṁ siddhiḥ yōjanāsiddhiḥ| sambādhaniḥsr̥tiḥ saṅkaṭanistaraṇam| dviṣatāṁ cāvamardanamityantaṁ svapnē jñēyam||80-86||
Adhikarana 13 (87-88) · Śloka 88
sattvalakṣaṇasaṁyōgō bhaktirvaidyadvijātiṣu|
sādhyatvaṁ na ca nirvēdastadārōgyasya lakṣaṇam||87||
ārōgyādbalamāyuśca sukhaṁ ca labhatē mahat|
iṣṭāṁścāpyaparān bhāvān puruṣaḥ śubhalakṣaṇaḥ||88||
View original
सत्त्वलक्षणसंयोगो भक्तिर्वैद्यद्विजातिषु|
साध्यत्वं न च निर्वेदस्तदारोग्यस्य लक्षणम्||८७||
आरोग्याद्बलमायुश्च सुखं च लभते महत्|
इष्टांश्चाप्यपरान् भावान् पुरुषः शुभलक्षणः||८८||
sattvasya guṇasya lakṣaṇaiḥ saha saṁyōgaḥ sattvalakṣaṇasaṁyōgaḥ| na ca nirvēda iti ātmanyanavajñētyarthaḥ||87-88||
Adhikarana 14 (89) · Śloka 89
tatra ślōkau- uktaṁ gōmayacūrṇīyē maraṇārōgyalakṣaṇam|
dūtasvapnāturōtpātayuktisiddhivyapāśrayam||89||
View original
तत्र श्लोकौ- उक्तं गोमयचूर्णीये मरणारोग्यलक्षणम्|
दूतस्वप्नातुरोत्पातयुक्तिसिद्धिव्यपाश्रयम्||८९||
uktamityādyadhyāyasaṅgrahaḥ| dūtādiṣu pr̥thaṅmaraṇārōgyalakṣaṇamihōktaṁ vyaktamēva| yuktyāśrayaṁ maraṇalakṣaṇaṁ yathā- ‘yamuddiśyāturaṁ vaidyaḥ sampādayitumauṣadham’ ityādigranthōktam| siddhyāśrayaṁ maraṇalakṣaṇaṁ yathā- ‘vijñātaṁ’ ityādigranthōktam| ārōgyalakṣaṇaṁ yuktyāśrayaṁ siddhyāśrayaṁ ca yathā- ‘iṣṭālābhaḥ sukhēna ca’ iti granthōktam||89||
Adhikarana 15 (90) · Śloka 90
itīdamuktaṁ prakr̥taṁ yathātathaṁ tadanvavēkṣyaṁ satataṁ bhiṣagvidā|
tathā hi siddhiṁ ca yaśaśca śāśvataṁ sa siddhakarmā labhatē dhanāni ca||90||
View original
इतीदमुक्तं प्रकृतं यथातथं तदन्ववेक्ष्यं सततं भिषग्विदा|
तथा हि सिद्धिं च यशश्च शाश्वतं स सिद्धकर्मा लभते धनानि च||९०||
itītyādinēndriyasthānōktaṁ pramēyajātaṁ mahāphalatvēnāvaśyabōdhyatayōpadarśayannupasaṁharati||90||
Adhikarana puShpikA · Śloka 12
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē indriyasthānē gōmayacūrṇīyamindriyaṁ nāma dvādaśō'dhyāyaḥ||12||
iti carakasaṁhitāyāṁ pañcamam indriyasthānaṁ sampūrṇam|
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृते इन्द्रियस्थाने गोमयचूर्णीयमिन्द्रियं नाम द्वादशोऽध्यायः||१२||
इति चरकसंहितायां पञ्चमम् इन्द्रियस्थानं सम्पूर्णम्|
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāmindriyasthānē gōmayacūrṇīyamindriyaṁ nāma dvādaśō'dhyāyaḥ||12||