Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ pūrvarūpīyamindriyaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातः पूर्वरूपीयमिन्द्रियं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
indriyagatariṣṭamabhidhāya sattvādīnāmagrē sūcitānāmariṣṭamagrē vaktuṁ yujyatē; tattvalpavaktavyatvādullaṅghya bahuvaktavyaṁ pūrvarūpariṣṭamabhidhātuṁ pūrvarūpīyō'bhidhīyatē, prathamādhyāyē tu sattvādīnāmagrē'bhidhānamindriyaiḥ samaṁ buddhisādhanatvādiprasaṅgāgataṁ jñēyam| vyādhistu yadyapi bahuvaktavyaḥ katamāniśarīrīyē'grē sūtritaśca, tathā'pi pūrvarūpapūrvakatvād vyādhēḥ pūrvaṁ pūrvarūpanirūpaṇamiha; sūtrē tvagrē vyādhivacanēna pūrvaṁ rūpād vyādhēḥ pūrvarūpabōdhyasya prādhānyaṁ darśayati||1-2||
Adhikarana 2 (3-5) · Śloka 5
pūrvarūpāṇyasādhyānāṁ vikārāṇāṁ pr̥thak pr̥thak|
bhinnābhinnāni vakṣyāmō bhiṣajāṁ jñānavr̥ddhayē||3||
pūrvarūpāṇi sarvāṇi jvarōktānyatimātrayā|
yaṁ viśanti viśatyēnaṁ mr̥tyurjvarapuraḥsaraḥ||4||
anyasyāpi ca rōgasya pūrvarūpāṇi yaṁ naram|
viśantyanēna kalpēna tasyāpi maraṇaṁ dhruvam||5||
View original
पूर्वरूपाण्यसाध्यानां विकाराणां पृथक् पृथक्|
भिन्नाभिन्नानि वक्ष्यामो भिषजां ज्ञानवृद्धये||३||
पूर्वरूपाणि सर्वाणि ज्वरोक्तान्यतिमात्रया|
यं विशन्ति विशत्येनं मृत्युर्ज्वरपुरःसरः||४||
अन्यस्यापि च रोगस्य पूर्वरूपाणि यं नरम्|
विशन्त्यनेन कल्पेन तस्यापि मरणं ध्रुवम्||५||
bhinnābhinnānīti sādhāraṇāsādhāraṇāni| tatra ‘pūrvarūpāṇi’ ityādinā ‘tasyāpi maraṇaṁ dhruvam’ ityantēna sarvavyādhipūrvarūpariṣṭaṁ sādhāraṇamuktaṁ, ‘pūrvarūpaikadēśāṁstu’ ityādinā tu prativyādhibhinnapūvarūpāriṣṭamucyatē| anyē tu bhinnābhinnānīti uktānuktānīti bruvatē; tatra jvarādipūrvarūpāṇyuktāni, ‘śvabhiruṣṭraiḥ kharaiḥ’ ityādi tu pūrvarūpamanuktam| sarvāṇīti samastāni| atimātrayēti atyulbaṇatvēna| jvarapuraḥsara iti jvarānantarabhāvī| anēna kalpēnētyanēna sarvāṇi cātimātrayā cēti darśayati||3-5||
Adhikarana 3 (6-9) · Śloka 9
pūrvarūpaikadēśāṁstu vakṣyāmō'nyān sudāruṇān|
yē rōgānanubadhnanti mr̥tyuryairanubadhyatē ||6||
balaṁ ca hīyatē yasya pratiśyāyaśca vardhatē|
tasya nārīprasaktasya śōṣō'ntāyōpajāyatē||7||
śvabhiruṣṭraiḥ kharairvā'pi yāti yō dakṣiṇāṁ diśam|
svapnē yakṣmāṇamāsādya jīvitaṁ sa vimuñcati||8||
prētaiḥ saha pibēnmadyaṁ svapnē yaḥ kr̥ṣyatē śunā|
sughōraṁ jvaramāsādya jīvitaṁ sa vimuñcati||9||
View original
पूर्वरूपैकदेशांस्तु वक्ष्यामोऽन्यान् सुदारुणान्|
ये रोगाननुबध्नन्ति मृत्युर्यैरनुबध्यते ||६||
बलं च हीयते यस्य प्रतिश्यायश्च वर्धते|
तस्य नारीप्रसक्तस्य शोषोऽन्तायोपजायते||७||
श्वभिरुष्ट्रैः खरैर्वाऽपि याति यो दक्षिणां दिशम्|
स्वप्ने यक्ष्माणमासाद्य जीवितं स विमुञ्चति||८||
प्रेतैः सह पिबेन्मद्यं स्वप्ने यः कृष्यते शुना|
सुघोरं ज्वरमासाद्य जीवितं स विमुञ्चति||९||
rōgānanubadhnantīti rōgēṇa paścādbhāvinā'vaśyaṁ yujyantē| mr̥tyuryairanubadhyatē iti yai rōgairmr̥tyuranubadhyatē| ētēnaitat phalati- pūrvarūpāṇāṁ yairvyādhibhirniyataḥ sambandhastē'vaśyaṁ mārakā bhavantītyarthaḥ| “śvōṣṭravarāhakharairyānaṁ” (ni.a.6) ityādi śōṣanidānē'pyuktaṁ, tēna dakṣiṇadiśāgamanaviśēṣitamēva tadriṣṭam||6-9||
Adhikarana 4 (10-11) · Śloka 11
lākṣāraktāmbarābhaṁ yaḥ paśyatyambaramantikāt|
sa raktapittamāsādya tēnaivāntāya nīyatē||10||
raktasragraktasarvāṅgō raktavāsā muhurhasan|
yaḥ svapnē hriyatē nāryā sa raktaṁ prāpya sīdati||11||
View original
लाक्षारक्ताम्बराभं यः पश्यत्यम्बरमन्तिकात्|
स रक्तपित्तमासाद्य तेनैवान्ताय नीयते||१०||
रक्तस्रग्रक्तसर्वाङ्गो रक्तवासा मुहुर्हसन्|
यः स्वप्ने ह्रियते नार्या स रक्तं प्राप्य सीदति||११||
antikāditi samīpāt| raktaṁ prāpyēti raktapittaṁ prāpya| sīdati mriyatē||10-11||
Adhikarana 5 (12-13) · Śloka 13
śūlāṭōpāntrakūjāśca daurbalyaṁ cātimātrayā|
nakhādiṣu ca vaivarṇyaṁ gulmēnāntakarō grahaḥ||12||
latā kaṇṭakinī yasya dāruṇā hr̥di jāyatē|
svapnē gulmastamantāya krūrō viśati mānavam||13||
View original
शूलाटोपान्त्रकूजाश्च दौर्बल्यं चातिमात्रया|
नखादिषु च वैवर्ण्यं गुल्मेनान्तकरो ग्रहः||१२||
लता कण्टकिनी यस्य दारुणा हृदि जायते|
स्वप्ने गुल्मस्तमन्ताय क्रूरो विशति मानवम्||१३||
āṭōpaḥ kukṣau śabdavadvātabhramaṇam| gr̥hyatē anēnēti grahō liṅgamityarthaḥ||12-13||
Adhikarana 6 (14-15) · Śloka 15
kāyē'lpamapi saṁspr̥ṣṭaṁ subhr̥śaṁ yasya dīryatē|
kṣatāni ca na rōhanti kuṣṭhairmr̥tyurhinasti tam||14||
nagnasyājyāvasiktasya juhvatō'gnimanarciṣam|
padmānyurasi jāyantē svapnē kuṣṭhairmariṣyataḥ||15||
View original
कायेऽल्पमपि संस्पृष्टं सुभृशं यस्य दीर्यते|
क्षतानि च न रोहन्ति कुष्ठैर्मृत्युर्हिनस्ति तम्||१४||
नग्नस्याज्यावसिक्तस्य जुह्वतोऽग्निमनर्चिषम्|
पद्मान्युरसि जायन्ते स्वप्ने कुष्ठैर्मरिष्यतः||१५||
saṁspr̥ṣṭamiti śastratr̥ṇādisaṁspr̥ṣṭam||14-15||
Adhikarana 7 (16-17) · Śloka 17
snātānuliptagātrē'pi yasmin gr̥dhnanti makṣikāḥ|
sa pramēhēṇa saṁsparśaṁ prāpya tēnaiva hanyatē||16||
snēhaṁ bahuvidhaṁ svapnē caṇḍālaiḥ saha yaḥ pibēt|
badhyatē sa pramēhēṇa spr̥śyatē'ntāya mānavaḥ||17||
View original
स्नातानुलिप्तगात्रेऽपि यस्मिन् गृध्नन्ति मक्षिकाः|
स प्रमेहेण संस्पर्शं प्राप्य तेनैव हन्यते||१६||
स्नेहं बहुविधं स्वप्ने चण्डालैः सह यः पिबेत्|
बध्यते स प्रमेहेण स्पृश्यतेऽन्ताय मानवः||१७||
yadyapi snātānuliptagātrē ityādiriṣṭaṁ puṣpitakē “apisnātānuliptasya” (iṁ.a.2) ityādinōktaṁ, tathā'pīha pramēhēṇa maraṇōpadarśanārthaṁ punarucyatē| tatra ca yadā pramēhapūrvarūpāntarāṇi bhavanti, ētacca lakṣaṇaṁ bhavati, tadā pramēhēṇa mr̥tyuḥ; yadā tu pramēhapūrvarūpāṇi na bhavanti, tadā yēna kēnāpi vyādhinā mr̥tyurjñēyaḥ||16-17||
Adhikarana 8 (18-23) · Śloka 23
dhyānāyāsau tathōdvēgau mōhaścāsthānasambhavaḥ|
aratirbalahāniśca mr̥tyurunmādapūrvakaḥ||18||
āhāradvēṣiṇaṁ paśyan luptacittamudarditam|
vidyāddhīrō mumūrṣuṁ tamunmādēnātipātinā||19||
krōdhanaṁ trāsabahulaṁ sakr̥tprahasitānanam|
mūrcchāpipāsābahulaṁ hantyunmādaḥ śarīriṇam||20||
nr̥tyan rakṣōgaṇaiḥ sākaṁ yaḥ svapnē'mbhasi sīdati |
sa prāpya bhr̥śamunmādaṁ yāti lōkamataḥ param||21||
asattamaḥ paśyati yaḥ śr̥ṇōtyapyasataḥ svanān|
bahūn bahuvidhān jāgrat sō'pasmārēṇa badhyatē||22||
mattaṁ nr̥tyantamāvidhya prētō harati yaṁ naram|
svapnē harati taṁ mr̥tyurapasmārapuraḥsaraḥ||23||
View original
ध्यानायासौ तथोद्वेगौ मोहश्चास्थानसम्भवः|
अरतिर्बलहानिश्च मृत्युरुन्मादपूर्वकः||१८||
आहारद्वेषिणं पश्यन् लुप्तचित्तमुदर्दितम्|
विद्याद्धीरो मुमूर्षुं तमुन्मादेनातिपातिना||१९||
क्रोधनं त्रासबहुलं सकृत्प्रहसिताननम्|
मूर्च्छापिपासाबहुलं हन्त्युन्मादः शरीरिणम्||२०||
नृत्यन् रक्षोगणैः साकं यः स्वप्नेऽम्भसि सीदति |
स प्राप्य भृशमुन्मादं याति लोकमतः परम्||२१||
असत्तमः पश्यति यः शृणोत्यप्यसतः स्वनान्|
बहून् बहुविधान् जाग्रत् सोऽपस्मारेण बध्यते||२२||
मत्तं नृत्यन्तमाविध्य प्रेतो हरति यं नरम्|
स्वप्ने हरति तं मृत्युरपस्मारपुरःसरः||२३||
udarditamiti udardayuktaṁ; yadvā, udarditam ūrdhvavātārditam| āvidhyēti adhaḥśirasaṁ kr̥tvā||18-23||
Adhikarana 9 (24-25) · Śloka 25
stabhyētē pratibuddhasya hanū manyē tathā'kṣiṇī|
yasya taṁ bahirāyāmō gr̥hītvā hantyasaṁśayam||24||
śaṣkulīrvā'pyapūpān vā svapnē khādati yō naraḥ|
sa cēttādr̥k chardayati pratibuddhō na jīvati||25||
View original
स्तभ्येते प्रतिबुद्धस्य हनू मन्ये तथाऽक्षिणी|
यस्य तं बहिरायामो गृहीत्वा हन्त्यसंशयम्||२४||
शष्कुलीर्वाऽप्यपूपान् वा स्वप्ने खादति यो नरः|
स चेत्तादृक् छर्दयति प्रतिबुद्धो न जीवति||२५||
tādr̥giti apūpaśaṣkulīrūpam||24-25||
Adhikarana 10 (26) · Śloka 26
ētāni pūrvarūpāṇi yaḥ samyagavabudhyatē|
sa ēṣāmanubandhaṁ ca phalaṁ ca jñātumarhati||26||
View original
एतानि पूर्वरूपाणि यः सम्यगवबुध्यते|
स एषामनुबन्धं च फलं च ज्ञातुमर्हति||२६||
ēṣāmanubandhamiti ētatpūrvarūpōttarakālabhāvinaṁ vyādhim| phalaṁ caiṣāṁ mr̥tyurūpam||26||
Adhikarana 11 (27-40) · Śloka 40
imāṁścāpyaparān svapnān dāruṇānupalakṣayēt|
vyādhitānāṁ vināśāya klēśāya mahatē'pi vā||27||
yasyōttamāṅgē jāyantē vaṁśagulmalatādayaḥ|
vayāṁsi ca vilīyantē svapnē mauṇḍyamiyācca yaḥ||28||
gr̥dhrōlūkaśvakākādyaiḥ svapnē yaḥ parivāryatē|
rakṣaḥprētapiśācastrīcaṇḍāladraviḍāndhrakaiḥ ||29||
vaṁśavētralatāpāśatr̥ṇakaṇṭakasaṅkaṭē|
saṁsajjati hi yaḥ svapnē yō gacchan prapatatyapi||30||
bhūmau pāṁśūpadhānāyāṁ valmīkē vā'tha bhasmani|
śmaśānāyatanē śvabhrē svapnē yaḥ prapatatyapi ||31||
kaluṣē'mbhasi paṅkē vā kūpē vā tamasā''vr̥tē|
svapnē majjati śīghrēṇa srōtasā hriyatē ca yaḥ||32||
snēhapānaṁ tathā'bhyaṅgaḥ pracchardanavirēcanē|
hiraṇyalābhaḥ kalahaḥ svapnē bandhaparājayau||33||
upānadyuganāśaśca prapātaḥ pādacarmaṇōḥ|
harṣaḥ svapnē prakupitaiḥ pitr̥bhiścāvabhartsanam||34||
dantacandrārkanakṣatradēvatādīpacakṣuṣām |
patanaṁ vā vināśō vā svapnē bhēdō nagasya vā||35||
raktapuṣpaṁ vanaṁ bhūmiṁ pāpakarmālayaṁ citām|
guhāndhakārasambādhaṁ svapnē yaḥ praviśatyapi||36||
raktamālī hasannuccairdigvāsā dakṣiṇāṁ diśam|
dāruṇāmaṭavīṁ svapnē kapiyuktēna yāti vā||37||
kāṣāyiṇāmasaumyānāṁ nagnānāṁ daṇḍadhāriṇām|
kr̥ṣṇānāṁ raktanētrāṇāṁ svapnē nēcchanti darśanam||38||
kr̥ṣṇā pāpā nirācārā dīrghakēśanakhastanī|
virāgamālyavasanā svapnē kālaniśā matā||39||
ityētē dāruṇāḥ svapnā rōgī yairyāti pañcatām|
arōgaḥ saṁśayaṁ gatvā kaścidēva pramucyatē||40||
View original
इमांश्चाप्यपरान् स्वप्नान् दारुणानुपलक्षयेत्|
व्याधितानां विनाशाय क्लेशाय महतेऽपि वा||२७||
यस्योत्तमाङ्गे जायन्ते वंशगुल्मलतादयः|
वयांसि च विलीयन्ते स्वप्ने मौण्ड्यमियाच्च यः||२८||
गृध्रोलूकश्वकाकाद्यैः स्वप्ने यः परिवार्यते|
रक्षःप्रेतपिशाचस्त्रीचण्डालद्रविडान्ध्रकैः ||२९||
वंशवेत्रलतापाशतृणकण्टकसङ्कटे|
संसज्जति हि यः स्वप्ने यो गच्छन् प्रपतत्यपि||३०||
भूमौ पांशूपधानायां वल्मीके वाऽथ भस्मनि|
श्मशानायतने श्वभ्रे स्वप्ने यः प्रपतत्यपि ||३१||
कलुषेऽम्भसि पङ्के वा कूपे वा तमसाऽऽवृते|
स्वप्ने मज्जति शीघ्रेण स्रोतसा ह्रियते च यः||३२||
स्नेहपानं तथाऽभ्यङ्गः प्रच्छर्दनविरेचने|
हिरण्यलाभः कलहः स्वप्ने बन्धपराजयौ||३३||
उपानद्युगनाशश्च प्रपातः पादचर्मणोः|
हर्षः स्वप्ने प्रकुपितैः पितृभिश्चावभर्त्सनम्||३४||
दन्तचन्द्रार्कनक्षत्रदेवतादीपचक्षुषाम् |
पतनं वा विनाशो वा स्वप्ने भेदो नगस्य वा||३५||
रक्तपुष्पं वनं भूमिं पापकर्मालयं चिताम्|
गुहान्धकारसम्बाधं स्वप्ने यः प्रविशत्यपि||३६||
रक्तमाली हसन्नुच्चैर्दिग्वासा दक्षिणां दिशम्|
दारुणामटवीं स्वप्ने कपियुक्तेन याति वा||३७||
काषायिणामसौम्यानां नग्नानां दण्डधारिणाम्|
कृष्णानां रक्तनेत्राणां स्वप्ने नेच्छन्ति दर्शनम्||३८||
कृष्णा पापा निराचारा दीर्घकेशनखस्तनी|
विरागमाल्यवसना स्वप्ने कालनिशा मता||३९||
इत्येते दारुणाः स्वप्ना रोगी यैर्याति पञ्चताम्|
अरोगः संशयं गत्वा कश्चिदेव प्रमुच्यते||४०||
klēśāya mahatē'pi vētyatrārōgiṇāṁ klēśāya mahata iti bōddhavyaṁ, rōgiṇāṁ tu maraṇāyaiva; yata uttaratrōpasaṁhārē ‘ityētē dāruṇāḥ svapnāḥ’ ityādau yathōktamēva vibhāgaṁ kariṣyati| vayāṁsīti pakṣiṇaḥ| gr̥dhrādikākāntaiḥ parivāryata iti sambandhaḥ| saṁsajjatīti saṁyuktō bhavati| kiṁvā, ‘pramuhyati’ iti pāṭhaḥ; tatra pramuhyatīti vaṁśādisaṅkaṭē lagnaḥ sanna nirgamamārgamāsādayati| prapatatyapīti bhūmāvityādinā yōjyam| pāṁśūpadhānāyāmiti dhūlisaṁyuktāyām| kiṁvā, bhūmāvityādi prapatatītyanēna yōjyam| upānat pādatrāṇam| raktapuṣpamiti vanaviśēṣaṇam| guhāndhakārasambādhamiti guhāndhakārarūpaṁ kaṣṭakārakam| digvāsā nagnaḥ san| kapiyuktēna ‘yānēna’ iti śēṣaḥ| kaścidēva pramucyata iti arōgān prati naitat svapnānāṁ riṣṭatvaṁ; tēna, arōgēṣvētēṣāṁ maraṇavyabhicārēṇa naikāntatvēna riṣṭatvamiti vadanti||27-40||
Adhikarana 12 (41-42) · Śloka 42
manōvahānāṁ pūrṇatvāddōṣairatibalaistribhiḥ|
srōtasāṁ dāruṇān svapnān kālē paśyati dāruṇē||41||
nātiprasuptaḥ puruṣaḥ saphalānaphalāṁstathā|
indriyēśēna manasā svapnān paśyatyanēkadhā||42||
View original
मनोवहानां पूर्णत्वाद्दोषैरतिबलैस्त्रिभिः|
स्रोतसां दारुणान् स्वप्नान् काले पश्यति दारुणे||४१||
नातिप्रसुप्तः पुरुषः सफलानफलांस्तथा|
इन्द्रियेशेन मनसा स्वप्नान् पश्यत्यनेकधा||४२||
yathaitat svapnadarśanaṁ bhavati tadāha- manōvahānāmityādi| manōvahāni srōtāṁsi yadyapi pr̥thaṅnōktāni, tathā'pi manasaḥ “kēvalaṁ cētanāvaccharīramayanabhūtaṁ” (vi.a.5) ityabhidhānāt sarvaśarīrasrōtāṁsi gr̥hyantē, viśēṣēṇa tu hr̥dayāśritatvānmanasastadāśritā daśa dhamanyō manōvahā abhidhīyantē| tribhiriti tribhirapītyarthaḥ; tēna, pr̥thagapi dōṣaiḥ pūraṇaṁ jñēyam| nātiprasupta iti nātinidrābhibhūta ityarthaḥ| indriyēśēnēti indriyaprērakēṇa||41-42||
Adhikarana 13 (43) · Śloka 43
dr̥ṣṭaṁ śrutānubhūtaṁ ca prārthitaṁ kalpitaṁ tathā|
bhāvikaṁ dōṣajaṁ caiva svapnaṁ saptavidhaṁ viduḥ||43||
View original
दृष्टं श्रुतानुभूतं च प्रार्थितं कल्पितं तथा|
भाविकं दोषजं चैव स्वप्नं सप्तविधं विदुः||४३||
svapnānāṁ phalavattvamaphalavattvaṁ cōktaṁ, taddarśayituṁ svapnaprakārānāha- dr̥ṣṭamityādi| dr̥ṣṭamiti cakṣuṣā| anubhūtaṁ tu śēṣēndriyajñātam| kalpitamiti manasā bhāvitam| prārthitaṁ yāñcāviṣayīkr̥tam| bhāvikamiti bhāviśubhāśubhaphalasūcakam| dōṣajamiti ulbaṇavātādidōṣajanyam||43||
Adhikarana 14 (44-47) · Śloka 47
tatra pañcavidhaṁ pūrvamaphalaṁ bhiṣagādiśēt|
divāsvapnamatihrasvamatidīrghaṁ ca buddhimān||44||
dr̥ṣṭaḥ prathamarātrē yaḥ svapnaḥ sō'lpaphalō bhavēt|
na svapēdyaṁ punardr̥ṣṭvā sa sadyaḥ syānmahāphalaḥ||45||
akalyāṇamapi svapnaṁ dr̥ṣṭvā tatraiva yaḥ punaḥ|
paśyēt saumyaṁ śubhākāraṁ tasya vidyācchubhaṁ phalam||46||
tatra ślōkaḥ- pūrvarūpāṇyatha svapnān ya imān vētti dāruṇān|
na sa mōhādasādhyēṣu karmāṇyārabhatē bhiṣak||47||
View original
तत्र पञ्चविधं पूर्वमफलं भिषगादिशेत्|
दिवास्वप्नमतिह्रस्वमतिदीर्घं च बुद्धिमान्||४४||
दृष्टः प्रथमरात्रे यः स्वप्नः सोऽल्पफलो भवेत्|
न स्वपेद्यं पुनर्दृष्ट्वा स सद्यः स्यान्महाफलः||४५||
अकल्याणमपि स्वप्नं दृष्ट्वा तत्रैव यः पुनः|
पश्येत् सौम्यं शुभाकारं तस्य विद्याच्छुभं फलम्||४६||
तत्र श्लोकः- पूर्वरूपाण्यथ स्वप्नान् य इमान् वेत्ति दारुणान्|
न स मोहादसाध्येषु कर्माण्यारभते भिषक्||४७||
pūrvaṁ dr̥ṣṭādikalpitāntaṁ pañcavidhasvapnamaphalam| aphalasvapnāntaramāha- divāsvapnamityādi| divādr̥ṣṭaṁ sarvaṁ svapnaṁ, tathā rātridr̥ṣṭamapi atidīrghamatihrasvaṁ ca svapnamaphalaṁ vidyāt, phalaśūnyatvāditi| pāriśēṣyādbhāvikaṁ dōṣajanyaṁ ca saphalam| tatra bhāvikaṁ śubhāśubharūpatayā śubhāśubhaphalapradaṁ, yattu dōṣajanyaṁ taddōṣaprakōpajanyavyādhirūpaphalasūcakatayā saphalam| atra cādhyāyē yēṣāmēva svapnarūpaviśiṣṭariṣṭasambhavasta ēvōktāḥ; tēna grahaṇyādīnāṁ kimiti svapnāriṣṭāni, nōktānīti na vācyaṁ; tatra viśiṣṭariṣṭāsambhavādēvānabhidhānaṁ jñēyam| ‘dr̥ṣṭaḥ prathamayāmē yaḥ’ ityādigranthaṁ kēcidatra paṭhanti| sa vyaktārtha ēva||44-47||
Adhikarana puShpikA · Śloka 5
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē indriyasthānē pūrvarūpīyamindriyaṁ nāma pañcamō'dhyāyaḥ||5||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृते इन्द्रियस्थाने पूर्वरूपीयमिन्द्रियं नाम पञ्चमोऽध्यायः||५||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmindriyasthānē pūrvarūpīyamindriyaṁ nāma pañcamō'dhyāyaḥ||5||