Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō madanakalpaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातो मदनकल्पं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
cikitsitasthānē tu tatra tatra vihitavamanavirēcanayōḥ prayōgān vistarēṇābhidhātuṁ cikitsādhikr̥tayōgasthānarūpakalpasthānamucyatē| yadyapi cikitsāyāṁ bastērapi pratipāditatvādbastyabhidhāyakaṁ siddhisthānamapi cikitsāṅgatayā'bhidhātavyaṁ, tathā'pi pañcakarmaṇāmautsargikapravr̥ttau vamanavirēcanapūrvikaiva bastikarmapravr̥ttirbhavatīti kr̥tvā vamanavirēcanābhidhāyakaṁ kalpasthānamēva bastyabhidhāyakasiddhisthānādagrē'bhidhīyatē| vamanavirēcanānāṁ kalpāstiṣṭhantyasminniti kalpasthānam| kalpābhidhānē'pi virēcanasyautsargikapravr̥ttau vamanapūrvikaiva pravr̥ttirbhavatīti vamanapūrvakatvādvirēcanasya vamanakalpā ēvāgrē'bhidhātavyāḥ| vamanakalpēṣvapi vamanadravyaśrēṣṭhatvānmadanaphalasyaivādau kalpō'bhidhīyatē; śrēṣṭhatvaṁ ca madanaphalasya ‘vamanadravyāṇāṁ madanaphalāni śrēṣṭhatamānyācakṣatē'napāyitvāt’ ityanēnātraiva vakṣyati||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
atha khalu vamanavirēcanārthaṁ vamanavirēcanadravyāṇāṁ sukhōpabhōgatamaiḥ sahānyairdravyairvividhaiḥ kalpanārthaṁ bhēdārthaṁ vibhāgārthaṁ cētyarthaḥ , tadyōgānāṁ ca kriyāvidhēḥ sukhōpāyasya samyagupakalpanārthaṁ kalpasthānamupadēkṣyāmō'gnivēśa!||3||
View original
अथ खलु वमनविरेचनार्थं वमनविरेचनद्रव्याणां सुखोपभोगतमैः सहान्यैर्द्रव्यैर्विविधैः कल्पनार्थं भेदार्थं विभागार्थं चेत्यर्थः , तद्योगानां च क्रियाविधेः सुखोपायस्य सम्यगुपकल्पनार्थं कल्पस्थानमुपदेक्ष्यामोऽग्निवेश!||३||
kalpārthaṁ darśayannāha- atha khalvityādi| athaśabdaḥ prākprastutē| khaluśabdaḥ prakāśanē| vamanavirēcanārthamiti vamananimittaṁ virēcananimittaṁ ca| vamanavirēcanadravyāṇāmiti madanaphalāditrivr̥dādīnām| anyairiti surāsauvīrakādyaiḥ kōvidārādiprakāraiśca| anyairityasya viśēṣaṇaṁ- sukhōpabhōgatamairiti| atra sukhāyōpabhōgō yēṣāṁ tē sukhōpabhōgāḥ, na tadātvasukha upabhōgō yēṣāṁ tē sukhōpabhōgāḥ, tathāhi tadātvē'sukhōpabhōgānāṁ kōvidārādīnāmagrahaṇaṁ syāt| kalpanārthamiti padasya kriyayā sambandhamadarśayitvaiva tadvyākhyānapratyayanārthaṁ vyākarōti bhēdārthaṁ vibhāgārthaṁ cētyartha iti; tatra bhēdārthamiti vamanavirēcanadravyaprayōgabhēdārthaṁ, tē ca prayōgabhēdāḥ “trayastriṁśadyōgaśataṁ praṇītaṁ phalēṣu” (sū.a.4) ityādikāḥ; vibhāgārthamiti atra ‘phalapippalīnāṁ dvau bhāgau kōvidārādikaṣāyēṇa’, ityādivakṣyamāṇadravyavibhāgārtham| upōdghātaṁ samāpya prakr̥tamāha- tadyōgānāmiti; vamanavirēcanadravyaprayōgāṇam| kriyāyā itikartavyatāyā vidhiḥ kriyāvidhiḥ, svarasādirūpatayā karaṇānīti yāvat; tasya kriyāvidhērviśēṣaṇaṁ- sukhōpāyasyēti; sukhārthaḥ sukhō vā upāyō yasya sa sukhōpāyaḥ, tasya samyagupakalpanārthamiti samyagupadēśārtham||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
tatra dōṣaharaṇamūrdhvabhāgaṁ vamanasañjñakam, adhōbhāgaṁ virēcanasañjñakam; ubhayaṁ vā śarīramalavirēcanādvirēcanasañjñāṁ labhatē||4||
View original
तत्र दोषहरणमूर्ध्वभागं वमनसञ्ज्ञकम्, अधोभागं विरेचनसञ्ज्ञकम्; उभयं वा शरीरमलविरेचनाद्विरेचनसञ्ज्ञां लभते||४||
vamanavirēcanaśabdārthaṁ vibhajatē- tatrētyādi| ūrdhvaṁ mukhēna dōṣanirharaṇaṁ bhajata iti ūrdhvabhāgam| adhō gudēna dōṣanirharaṇaṁ bhajata iti adhōbhāgam| vamanavirēcanayōrapi kadācidvirēcanasañjñāṁ ṣaḍvirēcanaśatāśritīyōktāṁ darśayannāha- ubhayamapītyādi| na caivaṁ sati vamanavirēcanavannirūhē'pi virēcanasañjñāprasaktirudbhāvanīyā , yataḥ paṅkajaśabdavadiyaṁ virēcanasañjñā vamanavirēcanayōrēva yōgarūḍhyā vartatē||4||
Adhikarana 4 (5) · Śloka 5
tatrōṣṇa-tīkṣṇa-sūkṣma-vyavāyi-vikāśīnyauṣadhāni svavīryēṇa hr̥dayamupētya dhamanīranusr̥tya sthūlāṇusrōtōbhyaḥ kēvalaṁ śarīragataṁ dōṣasaṅghātamāgnēyatvād viṣyandayanti, taikṣṇyād vicchindanti, sa vicchinnaḥ pariplavan snēhabhāvitē kāyē snēhāktabhājanasthamiva kṣaudramasajjannaṇupravaṇabhāvādāmāśayamāgamyōdānapraṇunnō'gnivāyvātmakatvādūrdhvabhāgaprabhāvādauṣadhasyōrdhvamutkṣipyatē, salilapr̥thivyātmakatvādadhōbhāgaprabhāvāccauṣadhasyādhaḥ pravartatē, ubhayataścōbhayaguṇatvāt|
iti lakṣaṇōddēśaḥ||5||
View original
तत्रोष्ण-तीक्ष्ण-सूक्ष्म-व्यवायि-विकाशीन्यौषधानि स्ववीर्येण हृदयमुपेत्य धमनीरनुसृत्य स्थूलाणुस्रोतोभ्यः केवलं शरीरगतं दोषसङ्घातमाग्नेयत्वाद् विष्यन्दयन्ति, तैक्ष्ण्याद् विच्छिन्दन्ति, स विच्छिन्नः परिप्लवन् स्नेहभाविते काये स्नेहाक्तभाजनस्थमिव क्षौद्रमसज्जन्नणुप्रवणभावादामाशयमागम्योदानप्रणुन्नोऽग्निवाय्वात्मकत्वादूर्ध्वभागप्रभावादौषधस्योर्ध्वमुत्क्षिप्यते, सलिलपृथिव्यात्मकत्वादधोभागप्रभावाच्चौषधस्याधः प्रवर्तते, उभयतश्चोभयगुणत्वात्|
इति लक्षणोद्देशः||५||
samprati dvayōrapi vamanavirēcanadravyayōḥ sādhāraṇōṣṇatīkṣṇatvādiguṇayōgakr̥tadōṣaviṣyandanādisādhāraṇakāryadarśanapūrvakamagnivāyvātmakatvādiviśiṣṭadharmayōgakr̥taṁ viśiṣṭaṁ ca kāryaṁ vamanavirēcanarūpaṁ darśayannāha- tatrōṣṇētyādi| uṣṇamiti uṣṇavīryam| svavīryēṇēti svaprabhāvēṇa| dhamanīranusr̥tyēti sakaladēhagatā dhamanīranusr̥tya; sakaladēhagatadhamanyanusaraṇaṁ ca vīryēṇa jñēyaṁ, na sākṣāt| āgnēyatvādviṣyandayantīti vilīnaṁ kurvanti| vicchindanti chinnaṁ kurvanti| pariplavan itastatō gacchan| asajjanniti na kvacidapi saṅgaṁ gacchan| aṇupravaṇabhāvāditi aṇutvāt pravaṇabhāvācca; pravaṇatvamiha kōṣṭhagamanōnmukhatvam, aṇutvaṁ ca aṇumārgasañcāritvam| udānapraṇunna iti udānavāyuprēritaḥ| agnivāyvātmakatvāditi agnivāyūtkarṣavattvāt| ūrdhvabhāgaprabhāvāditi ūrdhvabhāgadōṣaharatvarūpaprabhāvāt| ēvaṁ salilapr̥thivyātmakatvamapi vyākhyēyam| ubhayataścēti ūrdhvamadhaśca kṣipyata ityarthaḥ| ubhayaguṇatvāditi agnivāyvātmakatvāt salilapr̥thivyātmakatvādūrdhvādhōbhāgaprabhāvāccētyarthaḥ| iti lakṣaṇōddēśa iti anantaragranthēna vamanavirēcanadravyasvarūpābhidhānaṁ kr̥tamityarthaḥ| atra ca prakaraṇē sāmānyēnaiva vamanavirēcanadravyāṇām ‘āgnēyatvādviṣyandayanti’ ityanēnāgnēyatvaṁ pratipāditaṁ; punaśca viśēṣēṇa ‘agnivāyvātmakatvāt’ iti padēna vamanadravyasyāgnyātmakatvaṁ pratipādyatē; tēna, sāmānyē viśēṣē ca vamanadravyāṇāmāgnēyatvapratipādanāt prakr̥ṣṭamāgnēyatvaṁ bhavati; virēcanadravyāṇāṁ tu sāmānyōktāgnēyatvasambandhād viśēṣaguṇakathanaprastāvē ca salilapr̥thivyātmakatvābhidhānādvamanadravyāpēkṣayā'pakr̥ṣṭamāgnēyatvaṁ bhavati| tathāhi suśrutē'pi vamanavirēcanayōrapyāgnēyatvamuktaṁ- “saratva-saukṣmya-taikṣṇyauṣṇya-vikāśitvairvirēcanam| vamanaṁ ca harēddōṣān prakr̥tyā gatamanyathā” (su.ci.a.33) ityanēna| yaccātrōcyatē-vamanaṁ yadyūrdhvabhāgaharatvaprabhāvādūrdhvayati, tadā'gnivāyvātmakatvāditi hētuvarṇanaṁ na yujyatē; yataḥ, yat sōpapattikaṁ kāryaṁ na bhavati tat prabhāvakr̥tamiti vyapadiśyatē; uktaṁ hi- “prabhāvō'cintya ucyatē” (sū.a.26) iti| tanna, yataḥ prabhāvasyaivēha vamanakāryē vāyvagnyātmakaguṇatayā vāyvagnyātmakatvaṁ hēturupadr̥(di)śyatē, na tu vāyvagnyātmakatvaṁ svatantrō vamanahētuḥ; tathāhi sati yadanyadapi vāyvagnyātmakamūrdhvabhāgadōṣaharatvaprabhāvarahitaṁ, tadapi vamanakaraṁ syāt; yathā- kaṭukarasē dravyē tat syāt; tasmāt prabhāvaguṇatayaiva hētuvarṇanam| ēvaṁ virēcanadravyē'pi pūrvapakṣasiddhāntāvanusartavyau||5||
Adhikarana 5 (6) · Śloka 6
tatra phala-jīmūtakēkṣvāku-dhāmārgava-kuṭaja-kr̥tavēdhanānāṁ, śyāmā-trivr̥ccaturaṅgula-tilvaka-mahāvr̥kṣa-saptalā-śaṅkhinī-dantī-dravantīnāṁ ca, nānāvidhadēśakālasambhavāsvāda-rasa-vīrya-vipāka-prabhāvagrahaṇād dēha-dōṣa-prakr̥ti-vayō-balāgni-bhakti-sātmya-rōgāvasthādīnāṁ nānāprabhāvavattvācca , vicitragandha-varṇa-rasa-sparśānāmupayōgasukhārthamasaṅkhyēyasaṁyōgānāmapi ca satāṁ dravyāṇāṁ vikalpamārgōpadarśanārthaṁ ṣaḍvirēcanayōgaśatāni vyākhyāsyāmaḥ||6||
View original
तत्र फल-जीमूतकेक्ष्वाकु-धामार्गव-कुटज-कृतवेधनानां, श्यामा-त्रिवृच्चतुरङ्गुल-तिल्वक-महावृक्ष-सप्तला-शङ्खिनी-दन्ती-द्रवन्तीनां च, नानाविधदेशकालसम्भवास्वाद-रस-वीर्य-विपाक-प्रभावग्रहणाद् देह-दोष-प्रकृति-वयो-बलाग्नि-भक्ति-सात्म्य-रोगावस्थादीनां नानाप्रभाववत्त्वाच्च , विचित्रगन्ध-वर्ण-रस-स्पर्शानामुपयोगसुखार्थमसङ्ख्येयसंयोगानामपि च सतां द्रव्याणां विकल्पमार्गोपदर्शनार्थं षड्विरेचनयोगशतानि व्याख्यास्यामः||६||
samprati kalpasthānavaktavyatayā ṣaḍvirēcanaprayōgaśatānyanatisaṅkṣēpavistaraprayōgōpadarśanapūrvakaṁ pratijānītē- tatra phalētyādinā ṣaḍvirēcanayōgaśatāni vyākhyāsyāma ityantēna| tatra kr̥tavēdhanāntānāṁ vicchēdapāṭhēna vamanaprayōgaprayōjyatvaṁ, śyāmādīnāṁ virēcanaprayōgaprayōjyatvaṁ ca darśayati| atraiva vamanē virēcanē caikaikēṣāṁ punarvastūnāṁ madanaphalādīnāṁ śyāmādīnāṁ ca bahavaḥ prayōgā abhidhīyantē, na punarēkaikamēva dravyaṁ vamanakārakaṁ virēcanakārakaṁ vā; svalpasaṅkhyāprayōgēṇa grahaṇasukhatā vamanavirēcanayōgasya bhavati, kāryaṁ ca sidhyatītyāśaṅkyāha- nānāvidhētyādi yāvadrōgāvasthādīnāṁ nānāprabhāvavattvāccēti| asyārthaḥ- yasmānnānāvidhadēśakālasambhavāḥ, nānāvidhāsvādāḥ, nānāvidhavīryāḥ, nānāvidhavipākāḥ, nānāvidhaprabhāvāśca madanaphalādikā ōṣadhyaḥ, tathā tatsaṁskārakāḥ kōvidārādikā ōṣadhya upalabhyantē; puruṣāśca dēha-dōṣa-prakr̥ti-vayō-balāgni-bhakti-sātmya-rōgāvasthābhinnā nānāvidhā dr̥śyantē; tēna naikaṁ dravyaṁ sarvasmin dēhadōṣādau yaugikaṁ, sarvatra kālē vā prāpyatē sarvatra dēśē vā; tasmāddēhadōṣādinā bhēdavati puruṣē bahūnyēva dravyāṇi bahubhiśca prayōgairupakalpitāni yathāyōgyatayā yathāprāpti ca prayōktuṁ śakyantē; atō bahunāmēva madanādidravyāṇāṁ bahuprakāraprayōgāṇāmupanyāsō yukta iti bhāvaḥ| grahaṇāt upalambhāt| dēhō nānā sthūlakr̥śādibhēdēna, bhaktiḥ icchā, avasthāśabdēnēha rōgāvasthaiva grāhyā, ādiśabdēnēha sattvāhārayōrgrahaṇam| bhūrivirēcanaprayōgōpadarśanaprayōjanāntaramapyāha- vicitrētyādi| nānāvidhagandha-varṇa-rasatayā prayōgē tatkālamuttarakālaṁ ca sukhārthamityarthaḥ| atha kiṁ prabhēdānmadanaphalādīnāṁ ṣaṭprayōgaśatāni bhavanti, yēnādhikāḥ prayōgā nābhidhīyanta ityāśaṅkyāha- asaṅkhyēyētyādi| vikalpamārgōpadarśanārthamiti adhikaprayōgakalpanāsamarthān bhiṣajaḥ prati ētat ṣaṭprayōgaśatōpadarśanaṁ kartavyādhikaprayōgakalpanāmārgōpadarśakaṁ, tēnāparē'pyatra prayōgāḥ kalpanīyāḥ; granthē niḥśēṣaprayōgānabhidhānaṁ prayōgāṇāmasaṅkhyēyatvēnāśakyatvādēva| anativistarēṇa ṣaṭprayōgaśatābhidhānaṁ mandabuddhisaṁvyavahārārthamiti bhāvaḥ| uktaṁ hyanyatra- “ētāvantō hyalamalpabuddhīnāṁ vyavahārāya, buddhimatāṁ ca svālakṣaṇyānumānayuktikuśalānāmanuktārthajñānāya” (sū.a.4) iti||6||
Adhikarana 6 (7) · Śloka 7
tāni tu dravyāṇi dēśa-kāla-guṇa-bhājana-sampadvīryabalādhānāt kriyāsamarthatamāni bhavanti||7||
View original
तानि तु द्रव्याणि देश-काल-गुण-भाजन-सम्पद्वीर्यबलाधानात् क्रियासमर्थतमानि भवन्ति||७||
samprati vamanavirēcanadravyāṇāṁ dēśādisampattyā guṇōtkarṣaṁ darśayannāha- tānītyādi| dēśādibhiścaturbhiḥ sampacchabdaḥ pratyēkamabhisambadhyatē| bhājanaṁ bhēṣajasthāpanasthānam| vīryasya balaṁ vīryādhikatvamēva||7||
Adhikarana 7 (8) · Śloka 8
trividhaḥ khalu dēśaḥ- jāṅgalaḥ, ānūpaḥ, sādhāraṇaścēti|
tatra jāṅgalaḥ paryākāśabhūyiṣṭhaḥ, tarubhirapi ca kadara-khadirāsanāśvakarṇa-dhava-tiniśa-śallakī-sāla-sōmavalka-badarī-tindukāśvattha-vaṭāmalakīvanagahanaḥ, anēkaśamī-kakubha-śiṁśapāprāyaḥ, sthiraśuṣkapavanabalavidhūyamānapranr̥tyattaruṇaviṭapaḥ, pratatamr̥gatr̥ṣṇikōpagūḍhatanukharaparuṣasikatāśarkarābahulaḥ, lāvatittiricakōrānucaritabhūmibhāgaḥ, vātapittabahulaḥ, sthirakaṭhinamanuṣyaprāyō jñēyaḥ, athānūpō hintālatamālanārikēlakadalīvanagahanaḥ, saritsamudraparyantaprāyaḥ, śiśirapavanabahulaḥ, vañjulavānīrōpaśōbhitatīrābhiḥ saridbhirupagatabhūmibhāgaḥ, kṣitidharanikuñjōpaśōbhitaḥ, mandapavanānuvījitakṣitiruhagahanaḥ, anēkavanarājīpuṣpitavanagahanabhūmibhāgaḥ, snigdhatarupratānōpagūḍhaḥ, haṁsa-cakravāka-balākā-nandīmukha-puṇḍarīka-kādamba-madgu -bhr̥ṅgarāja-śatapatra-mattakōkilānunāditataruviṭapaḥ, sukumārapuruṣaḥ, pavanakaphaprāyō jñēyaḥ; anayōrēva dvayōrdēśayōrvīrudvanaspativānaspatyaśakunimr̥gagaṇayutaḥ sthirasukumārabalavarṇasaṁhananōpapannasādhāraṇaguṇayuktapuruṣaḥ sādhāraṇō jñēyaḥ||8||
View original
त्रिविधः खलु देशः- जाङ्गलः, आनूपः, साधारणश्चेति|
तत्र जाङ्गलः पर्याकाशभूयिष्ठः, तरुभिरपि च कदर-खदिरासनाश्वकर्ण-धव-तिनिश-शल्लकी-साल-सोमवल्क-बदरी-तिन्दुकाश्वत्थ-वटामलकीवनगहनः, अनेकशमी-ककुभ-शिंशपाप्रायः, स्थिरशुष्कपवनबलविधूयमानप्रनृत्यत्तरुणविटपः, प्रततमृगतृष्णिकोपगूढतनुखरपरुषसिकताशर्कराबहुलः, लावतित्तिरिचकोरानुचरितभूमिभागः, वातपित्तबहुलः, स्थिरकठिनमनुष्यप्रायो ज्ञेयः, अथानूपो हिन्तालतमालनारिकेलकदलीवनगहनः, सरित्समुद्रपर्यन्तप्रायः, शिशिरपवनबहुलः, वञ्जुलवानीरोपशोभिततीराभिः सरिद्भिरुपगतभूमिभागः, क्षितिधरनिकुञ्जोपशोभितः, मन्दपवनानुवीजितक्षितिरुहगहनः, अनेकवनराजीपुष्पितवनगहनभूमिभागः, स्निग्धतरुप्रतानोपगूढः, हंस-चक्रवाक-बलाका-नन्दीमुख-पुण्डरीक-कादम्ब-मद्गु -भृङ्गराज-शतपत्र-मत्तकोकिलानुनादिततरुविटपः, सुकुमारपुरुषः, पवनकफप्रायो ज्ञेयः; अनयोरेव द्वयोर्देशयोर्वीरुद्वनस्पतिवानस्पत्यशकुनिमृगगणयुतः स्थिरसुकुमारबलवर्णसंहननोपपन्नसाधारणगुणयुक्तपुरुषः साधारणो ज्ञेयः||८||
dēśādi samyag vyākurvannāha- tatra trividha ityādi| atra kēcijjāṅgalādidēśalakṣaṇagranthaṁ na paṭhanti, tattu janapadōddhvaṁsanīyē paṭhitamiti kr̥tvēhānārṣaṁ vadanti| yaistu janapadōddhvaṁsanīyē jāṅgalādilakṣaṇaṁ na paṭhyatē, tairatra paṭhanīya ēvāyaṁ granthaḥ||8||
Adhikarana 8 (9) · Śloka 9
tatra dēśē sādhāraṇē jāṅgalē vā yathākālaṁ śiśirātapapavanasalilasēvitē samē śucau pradakṣiṇōdakē śmaśāna-caitya-dēvayajanāgāra-sabhā-śvabhrārāma-valmīkōṣaravirahitē kuśarōhiṣāstīrṇē snigdhakr̥ṣṇamadhuramr̥ttikē suvarṇavarṇamadhuramr̥ttikē vā mr̥dāvaphālakr̥ṣṭē'nupahatē'nyairbalavattarairdrumairauṣadhāni jātāni praśasyantē||9||
View original
तत्र देशे साधारणे जाङ्गले वा यथाकालं शिशिरातपपवनसलिलसेविते समे शुचौ प्रदक्षिणोदके श्मशान-चैत्य-देवयजनागार-सभा-श्वभ्राराम-वल्मीकोषरविरहिते कुशरोहिषास्तीर्णे स्निग्धकृष्णमधुरमृत्तिके सुवर्णवर्णमधुरमृत्तिके वा मृदावफालकृष्टेऽनुपहतेऽन्यैर्बलवत्तरैर्द्रुमैरौषधानि जातानि प्रशस्यन्ते||९||
yathākālamiti yathākālaṁ śiśirādibhiḥ sēvitē dēśē| śmaśānādibhiḥ pratyēkaṁ virahitaśabdaḥ sambadhyatē| dēvayajanēnāgāraśabdaḥ sambadhyatē| sabhā janamēlakasthānam| na phālēna kr̥ṣṭa iti aphālakr̥ṣṭē||9||
Adhikarana 9 (10) · Śloka 10
tatra yāni kālajātānyupāgatasampūrṇapramāṇa-rasavīrya-gandhāni kālātapāgnisalilapavanajantubhiranupahatagandha-varṇa-rasa-sparśa-prabhāvāṇi pratyagrāṇyudīcyāṁ diśi sthitāni; tēṣāṁ śākhāpalāśamaciraprarūḍhaṁ varṣāvasantayōrgrāhyaṁ, grīṣmē mūlāni śiśirē vā śīrṇaprarūḍhaparṇānāṁ, śaradi tvakkandakṣīrāṇi, hēmantē sārāṇi, yathartu puṣpaphalamiti; maṅgalācāraḥ kalyāṇavr̥ttaḥ śuciḥ śuklavāsāḥ sampūjya dēvatā aśvinau gōbrāhmaṇāṁśca kr̥tōpavāsaḥ prāṅmukha udaṅmukhō vā gr̥hṇīyāt||10||
View original
तत्र यानि कालजातान्युपागतसम्पूर्णप्रमाण-रसवीर्य-गन्धानि कालातपाग्निसलिलपवनजन्तुभिरनुपहतगन्ध-वर्ण-रस-स्पर्श-प्रभावाणि प्रत्यग्राण्युदीच्यां दिशि स्थितानि; तेषां शाखापलाशमचिरप्ररूढं वर्षावसन्तयोर्ग्राह्यं, ग्रीष्मे मूलानि शिशिरे वा शीर्णप्ररूढपर्णानां, शरदि त्वक्कन्दक्षीराणि, हेमन्ते साराणि, यथर्तु पुष्पफलमिति; मङ्गलाचारः कल्याणवृत्तः शुचिः शुक्लवासाः सम्पूज्य देवता अश्विनौ गोब्राह्मणांश्च कृतोपवासः प्राङ्मुख उदङ्मुखो वा गृह्णीयात्||१०||
tatra yāni kālajātānītyanēnaiva kālasampaducyatē; kālajātānīti svakālabhūtāni| upāgatasampūrṇētyādinā pratyagrāṇītyantēna guṇasampaducyatē| pratyagrāṇīti sampūrṇaguṇatayā niṣpannāni| tēṣāṁ śākhāpalāśamityādinā kālasampadamuktāṁ prapañcayati| śākhāgrahaṇēnaiva tvagādīnāmapi grahaṇam| śīrṇaprarūḍhaparṇānāmiti cchēdaḥ| grīṣmē mūlāni śiśirē vēti kathanēna yānyāgnēyāni tēṣāṁ mūlāni grīṣmē, yāni saumyāni tēṣāṁ mūlāni śiśirē, grāhyāṇīti vyavasthāṁ sūcayati; uktaṁ hyanyatra- “saumyānyauṣadhāni saumyēṣvr̥tuṣvādadīta, āgnēyānyāgnēyēṣu” (su.sū.a.36) iti| bhēṣajagrahaṇavidhānamāha- maṅgalētyādi||10||
Adhikarana 10 (11) · Śloka 11
gr̥hītvā cānurūpaguṇavadbhājanasthānyāgārēṣū prāgudagdvārēṣu nivātapravātaikadēśēṣu nityapuṣpōpahārabalikarmavatsu, agni-salilōpasvēda-dhūma-rajō-mūṣaka-catuṣpadāmanabhigamanīyāni svavacchannāni śikyēṣvāsajya sthāpayēt||11||
View original
गृहीत्वा चानुरूपगुणवद्भाजनस्थान्यागारेषू प्रागुदग्द्वारेषु निवातप्रवातैकदेशेषु नित्यपुष्पोपहारबलिकर्मवत्सु, अग्नि-सलिलोपस्वेद-धूम-रजो-मूषक-चतुष्पदामनभिगमनीयानि स्ववच्छन्नानि शिक्येष्वासज्य स्थापयेत्||११||
bhājanasampadamāha- gr̥hītvētyādi| anurūpaguṇavadbhājanasthānīti anurūpaguṇavattā ca bhājanasya bhēṣajasamānaguṇatayaiva| svavacchannānīti samyakpihitāni||11||
Adhikarana 11 (12) · Śloka 12
tāni ca yathādōṣaṁ prayuñjīta surā-sauvīraka-tuṣōdaka-mairēya-mēdaka-dhānyāmla -phalāmla-dadhyamlādibhirvātē, mr̥dvīkāmalaka -madhu-madhuka-parūṣaka-phāṇitakṣīrādibhiḥ pittē, ślēṣmaṇi tu madhu-mūtra-kaṣāyādibhirbhāvitānyālōḍitāni ca; ityuddēśaḥ|
taṁ vistarēṇa dravya-dēha-dōṣa-sātmyādīni pravibhajya vyākhyāsyāmaḥ||12||
View original
तानि च यथादोषं प्रयुञ्जीत सुरा-सौवीरक-तुषोदक-मैरेय-मेदक-धान्याम्ल -फलाम्ल-दध्यम्लादिभिर्वाते, मृद्वीकामलक -मधु-मधुक-परूषक-फाणितक्षीरादिभिः पित्ते, श्लेष्मणि तु मधु-मूत्र-कषायादिभिर्भावितान्यालोडितानि च; इत्युद्देशः|
तं विस्तरेण द्रव्य-देह-दोष-सात्म्यादीनि प्रविभज्य व्याख्यास्यामः||१२||
saṅkṣēpēṇa madanaphalādīnāṁ vātādibhēdēna bhāvanālōḍanadravyāṇyāha- tāni ca yathādōṣaṁ prayuñjītētyādi| dhānyāmlaṁ kāñjikaṁ, phalāmlaṁ dāḍimarasādi| ślēṣmaṇītyādau kaṣāyaśabdēna ślēṣmaharadravyakvāthō'bhiprētaḥ| uddēśa iti saṅkṣēpābhidhānamityarthaḥ| dravya-dēha-dōṣa-sātmyādīnītyatra ādiśabdēna prakr̥tibalādīnāṁ grahaṇam||12||
Adhikarana 12 (13) · Śloka 13
vamanadravyāṇāṁ madanaphalāni śrēṣṭhatamānyācakṣatē, anapāyitvāt|
tāni vasantagrīṣmayōrantarē puṣyāśvayugbhyāṁ mr̥gaśirasā vā gr̥hṇīyānmaitrē muhūrtē|
yāni pakvānyakāṇānyaharitāni pāṇḍūnyakrimīṇyapūtīnyajantujagdhānyahrasvāni; tāni pramr̥jya , kuśapuṭē baddhvā, gōmayēnālipya, yavatu(bu)ṣamāṣaśālikulatthamudgapalānāmanyatamē nidadhyādaṣṭarātram|
ata ūrdhvaṁ mr̥dūbhūtāni madhviṣṭagandhānyuddhr̥tya śōṣayēt|
suśuṣkāṇāṁ phalapippalīruddharēt |
tāsāṁ ghr̥tadadhimadhupalalavimr̥ditānāṁ punaḥ śuṣkāṇāṁ navaṁ kalaśaṁ supramr̥ṣṭavālukamarajaskamākaṇṭhaṁ pūrayitvā svavacchannaṁ svanuguptaṁ śikyēṣvāsajya samyak sthāpayēt||13||
View original
वमनद्रव्याणां मदनफलानि श्रेष्ठतमान्याचक्षते, अनपायित्वात्|
तानि वसन्तग्रीष्मयोरन्तरे पुष्याश्वयुग्भ्यां मृगशिरसा वा गृह्णीयान्मैत्रे मुहूर्ते|
यानि पक्वान्यकाणान्यहरितानि पाण्डून्यक्रिमीण्यपूतीन्यजन्तुजग्धान्यह्रस्वानि; तानि प्रमृज्य , कुशपुटे बद्ध्वा, गोमयेनालिप्य, यवतु(बु)षमाषशालिकुलत्थमुद्गपलानामन्यतमे निदध्यादष्टरात्रम्|
अत ऊर्ध्वं मृदूभूतानि मध्विष्टगन्धान्युद्धृत्य शोषयेत्|
सुशुष्काणां फलपिप्पलीरुद्धरेत् |
तासां घृतदधिमधुपललविमृदितानां पुनः शुष्काणां नवं कलशं सुप्रमृष्टवालुकमरजस्कमाकण्ठं पूरयित्वा स्ववच्छन्नं स्वनुगुप्तं शिक्येष्वासज्य सम्यक् स्थापयेत्||१३||
vamanadravyāṇāmityādinā madanaphalasya prādhānyōpadarśanapūrvakaṁ prayōgavidhimāha| anapāyitvāditi vamanadravyāntarāpēkṣayā'lpavyāpattikatvāt| antarē iti madhyē, sa ca grīṣmavasantayōrantarvartikatipayadinānyēva madhyō jñēyaḥ| aśvayuk aśvinī| maitrē muhūrta iti śivabhujagamitrādīnāṁ madhyē mitradēvatākē, ēvaṁ maitrē muhūrtē| palānāmiti rāśīnām| madhuvadiṣṭagandhō yēṣāṁ tāni, yāni madhviṣṭagandhāni bhavanti tāni grāhyāṇīti darśayati| phalapippalīriti madanaphalamadhyagatāni pippalīsaṁsthānāni bījāni| tāsāmityādi pūraṇavācakaśabdayōgāt karaṇē ṣaṣṭhī| svanuguptamiti kr̥tarakṣāvidhānam||13||
Adhikarana 13 (14) · Śloka 14
atha cchardanīyamāturaṁ dvyahaṁ tryahaṁ vā snēhasvēdōpapannaṁ śvaśchardayitavyamiti grāmyānūpaudakamāṁsarasa-kṣīra-dadhi-māṣa-tila-śākādibhiḥ samutklēśitaślēṣmāṇaṁ vyuṣitaṁ jīrṇāhāraṁ pūrvāhṇē kr̥tabalihōmamaṅgalaprāyaścittaṁ nirannamanatisnigdhaṁ yavāgvā ghr̥tamātrāṁ pītavantaṁ, tāsāṁ phalapippalīnāmantarnakhamuṣṭiṁ yāvadvā sādhu manyēta jarjarīkr̥tya yaṣṭimadhukaṣāyēṇa kōvidāra-karbudāra-nīpa-vidula-bimbī-śaṇapuṣpī-sadāpuṣpī-pratyakpuṣpī-kaṣāyāṇāmanyatamēna vā rātrimuṣitaṁ vimr̥dya pūtaṁ madhusaindhavayuktaṁ sukhōṣṇaṁ kr̥tvā pūrṇaṁ śarāvaṁ mantrēṇānēnābhimantrayēt- ‘ōṁ brahmadakṣāśvirudrēndrabhūcandrārkānilānalāḥ|
r̥ṣayaḥ sauṣadhigrāmā bhūtasaṅghāśca pāntu tē|
rasāyanamivarṣīṇāṁ dēvānāmamr̥taṁ yathā|
sudhēvōttamanāgānāṁ bhaiṣajyamidamastu tē’|
ityēvamabhimantryōdaṅmukhaṁ prāṅmukhaṁ vā''turaṁ pāyayēcchlēṣmajvaragulmapratiśyāyārtaṁ viśēṣēṇa punaḥ punarāpittāgamanāt, tēna sādhu vamati; hīnavēgaṁ tu pippalyāmalaka-sarṣapa-vacākalkalavaṇōṣṇōdakaiḥ punaḥ punaḥ pravartayēdāpittadarśanāt|
ityēṣa sarvaśchardanayōgavidhiḥ||14||
View original
अथ च्छर्दनीयमातुरं द्व्यहं त्र्यहं वा स्नेहस्वेदोपपन्नं श्वश्छर्दयितव्यमिति ग्राम्यानूपौदकमांसरस-क्षीर-दधि-माष-तिल-शाकादिभिः समुत्क्लेशितश्लेष्माणं व्युषितं जीर्णाहारं पूर्वाह्णे कृतबलिहोममङ्गलप्रायश्चित्तं निरन्नमनतिस्निग्धं यवाग्वा घृतमात्रां पीतवन्तं, तासां फलपिप्पलीनामन्तर्नखमुष्टिं यावद्वा साधु मन्येत जर्जरीकृत्य यष्टिमधुकषायेण कोविदार-कर्बुदार-नीप-विदुल-बिम्बी-शणपुष्पी-सदापुष्पी-प्रत्यक्पुष्पी-कषायाणामन्यतमेन वा रात्रिमुषितं विमृद्य पूतं मधुसैन्धवयुक्तं सुखोष्णं कृत्वा पूर्णं शरावं मन्त्रेणानेनाभिमन्त्रयेत्- ‘ॐ ब्रह्मदक्षाश्विरुद्रेन्द्रभूचन्द्रार्कानिलानलाः|
ऋषयः सौषधिग्रामा भूतसङ्घाश्च पान्तु ते|
रसायनमिवर्षीणां देवानाममृतं यथा|
सुधेवोत्तमनागानां भैषज्यमिदमस्तु ते’|
इत्येवमभिमन्त्र्योदङ्मुखं प्राङ्मुखं वाऽऽतुरं पाययेच्छ्लेष्मज्वरगुल्मप्रतिश्यायार्तं विशेषेण पुनः पुनरापित्तागमनात्, तेन साधु वमति; हीनवेगं तु पिप्पल्यामलक-सर्षप-वचाकल्कलवणोष्णोदकैः पुनः पुनः प्रवर्तयेदापित्तदर्शनात्|
इत्येष सर्वश्छर्दनयोगविधिः||१४||
dvyahaṁ tryahaṁ vā snēhasvēdōpapannamityanēna abhyaṅgē kriyamāṇē snēhasahacaritasvēdōpapādanaṁ dvyahaṁ tryahaṁ vā vidhīyatē, “tryahāvaraṁ saptadinaṁ paraṁ tu snigdhō naraḥ svēdayitavya iṣṭaḥ” (si.a.1) ityanēna pānaprayujyamānasnēhasya saptarātraṁ trirātraṁ vā prakarṣa ucyatē iti na virōdhaḥ| ētaccābhyaṅgasvēdasahitasnēhasvēdakaraṇaṁ pānasnēhāntadivasamārabhya kriyatē, tēna snēhapānaviśrāmadinēna samaṁ dvyahatryahapūraṇamabhyaṅgasnēhasahitasvēdaprayōgasya bhavati| snēhapānācca yadviśrāmadinam, “ēkāhōparatastadvadbhuktvā pracchardanaṁ pibēt” (sū.a.13) ityanēnōktaṁ, tathaivēhāpi| kaphōtklēśakāribhōjanamāha- śvaśchardayitavyamityādinā| śva iti parasminnahni| vyuṣitamiti rātrimatikrāntam| nirannamiti padacchēdaḥ| anatisnigdhamityādinā vamanadina ēva ghr̥tamātrāyuktayavāgūpānapūrvakaṁ vamanamanatisnigdhapuruṣaviṣayaṁ brūtē| anyē tu pūrvadina ēvānatisnigdhasya ghr̥tamātrāṁ pītavata ēva yavāgvāḥ pānamāhuḥ, “pēśalairvividhairannairdōṣānutklēśya dēhinaḥ| snigdhasvinnāya vamanaṁ dattaṁ samyak pravartatē|| athāparēdyuḥ pūrvāhṇē sādhāraṇē kālē vamanadravyakaṣāyakalkacūrṇasnēhānāmanyatamasya” (su.ci.a.33) ityādi suśrutōktēḥ| antarnakhamuṣṭimiti antarīkr̥tanakhamuṣṭiparimāṇam| yāvadvā sādhu manyētētyanēna mātrāyā baladōṣādibhēdēnāsthiratvamityāha| yaṣṭīmadhukasya kōvidārādiṣu vicchēdapāṭha uttaraprayōgēṣu kōvidārādēryaṣṭīmadhuvirahitasya grahaṇārthaḥ| kōvidāraḥ svanāmakhyātaḥ, sa śaradi puṣpati; karbudārastu kāñcanāraḥ, sa vasantē puṣpati; nīpaḥ kadambaḥ, vidulaḥ vētasaḥ, śaṇapuṣpī ghaṇṭāravā, sadāpuṣpī arkapuṣpikā, pratyakpuṣpī apāmārgaḥ| rātrimuṣitaṁ vimr̥dya pūtamiti śr̥takaṣāyāt kaṣāyāntarōpadarśakaṁ pakṣāntaraṁ; kiṁvā, kaṣāyapāna ēva śītakaṣāyavidhānamihōcyatē| pūrṇaṁ śarāvamiti maṅgalārthaṁ pūrṇakumbhavat| punaḥ punariti yāvat pittāgamanaṁ na bhavati tāvat punaḥ punaḥ kaṣāyaṁ pibēdityarthaḥ| anyatrāpyuktaṁ- “pittāntamiṣṭaṁ vamanaṁ virēkādardhaṁ” (si.a.1) ityādi| vamanāyōgakārakahīnavēgapravr̥ttipratikārārthamāha- hīnavēgamityādi||14||
Adhikarana 14 (15) · Śloka 15
sarvēṣu tu madhusaindhavaṁ kaphavilayanacchēdārthaṁ vamanēṣu vidadhyāt|
na cōṣṇavirōdhō madhunaśchardanayōgayuktasya, avipakvapratyāgamanāddōṣanirharaṇācca||15||
View original
सर्वेषु तु मधुसैन्धवं कफविलयनच्छेदार्थं वमनेषु विदध्यात्|
न चोष्णविरोधो मधुनश्छर्दनयोगयुक्तस्य, अविपक्वप्रत्यागमनाद्दोषनिर्हरणाच्च||१५||
yadyapi ca ghrēyādivamanayōgēṣu madhusaindhavayōgō na bhavati, tathā'pi ‘sarvēṣu’ iti padaṁ bāhulyārtham| vamanārthakaṣāyē uṣṇē madhuprakṣēpō virōdhitvānna yujyatē, uktaṁ hi- “madhūṣṇamuṣṇārtamathavā” (sū.a.27) ityādi, ēvamāśaṅkya samādhānamāha na cōṣṇavirōdhō madhuna ityādi| avipakvapratyāgamanādityanēna pacyamānaṁ madhūṣṇayuktaṁ virudhyētēti darśayati| dōṣanirharaṇāccēti madhūṣṇaviruddhamapi vamanayōgē uṣṇē iṣyatē, tasya dōṣanirharaṇādēva na virōdhō bhavatīti darśayati| ēvaṁ bastiprayōgē'pi madhuna uṣṇāvirōdhō varṇanīyaḥ| ētēna yaṣṭīmadhvādinavadravyakr̥tairnavabhiḥ kaṣāyairnavayōgāḥ||15||
Adhikarana 15 (16) · Śloka 16
phalapippalīnāṁ dvau dvau bhāgau kōvidārādikaṣāyēṇa triḥsaptakr̥tvaḥ srāvayēt, tēna rasēna tr̥tīyaṁ bhāgaṁ piṣṭvā mātrāṁ harītakībhirbibhītakairāmalairvā tulyāṁ vartayēt, tāsāmēkāṁ dvē vā pūrvōktānāṁ kaṣāyāṇāmanyatamasyāñjalimātrēṇa vimr̥dya balavacchlēṣmaprasēkagranthijvarōdarāruciṣu pāyayēditi samānaṁ pūrvēṇa||16||
View original
फलपिप्पलीनां द्वौ द्वौ भागौ कोविदारादिकषायेण त्रिःसप्तकृत्वः स्रावयेत्, तेन रसेन तृतीयं भागं पिष्ट्वा मात्रां हरीतकीभिर्बिभीतकैरामलैर्वा तुल्यां वर्तयेत्, तासामेकां द्वे वा पूर्वोक्तानां कषायाणामन्यतमस्याञ्जलिमात्रेण विमृद्य बलवच्छ्लेष्मप्रसेकग्रन्थिज्वरोदरारुचिषु पाययेदिति समानं पूर्वेण||१६||
phalapippalīnāṁ dvau bhāgāvityādau phalapippalīnāṁ bhāgatrayaṁ kartavyaṁ; tatra bhāgadvayaṁ ṣaḍguṇēna kōvidārādikaṣāyēṇa kṣāraparisrāvaṇavidhivadēkaviṁśativārān parisrāvaṇīyam| kōvidārādīnāṁ cāṣṭānāmaṣṭau kaṣāyāḥ pr̥thak parisrāvaṇē prayōktavyāḥ| yēna ca kaṣāyēṇa phalapippalībhāgadvayaṁ parisrāvya haritakyādiparimāṇā mātrā tr̥tīyabhāgaphalapippalīkalkasya kriyatē tēnaiva kaṣāyēṇa mātrāyōgāḥ ; ēvamaṣṭau harītakyādimātrayā nirdiṣṭāḥ phalapippalīyōgā bhavanti| mātrāvikalpaśca dōṣabalādivikalpakr̥tō jñēyaḥ| samānaṁ pūrvēṇēti pūrvayōgavadiha snēhasvēdābhimantraṇādividhānaṁ kartavyamityarthaḥ| ēvamanyatrāpi pūrvavacchabdārthō jñēyaḥ||16||
Adhikarana 16 (17) · Śloka 17
phalapippalīkṣīraṁ, tēna vā kṣīrayavāgūmadhōbhāgē raktapittē hr̥ddāhē ca; tajjasya vā dadhna uttarakaṁ kaphaccharditamakaprasēkēṣu ; tasya vā payasaḥ śītasya santānikāñjaliṁ pittē prakupitē uraḥkaṇṭhahr̥dayē ca tanukaphōpadigdhē, iti samānaṁ pūrvēṇa||17||
View original
फलपिप्पलीक्षीरं, तेन वा क्षीरयवागूमधोभागे रक्तपित्ते हृद्दाहे च; तज्जस्य वा दध्न उत्तरकं कफच्छर्दितमकप्रसेकेषु ; तस्य वा पयसः शीतस्य सन्तानिकाञ्जलिं पित्ते प्रकुपिते उरःकण्ठहृदये च तनुकफोपदिग्धे, इति समानं पूर्वेण||१७||
phalapippalyā kṣīrapākavidhinā sādhitaṁ kṣīraṁ phalapippalīkṣīram; ayamēkō yōgaḥ| tēnēti phalapippalīsādhitakṣīrēṇa| tajjasyēti phalapippalīkṣīrajātasya dadhnaḥ| uttarakamiti saram| santānikā kṣīrōparisthaḥ styānō bhāgaḥ||17||
Adhikarana 17 (18) · Śloka 18
phalapippalīśr̥takṣīrānnavanītamutpannaṁ phalādikalkakaṣāyasiddhaṁ kaphābhibhūtāgniṁ viśuṣyaddēhaṁ ca mātrayā pāyayēditi samānaṁ pūrvēṇa||18||
View original
फलपिप्पलीशृतक्षीरान्नवनीतमुत्पन्नं फलादिकल्ककषायसिद्धं कफाभिभूताग्निं विशुष्यद्देहं च मात्रया पाययेदिति समानं पूर्वेण||१८||
phalādīni phala-jīmūtakēkṣvāku-dhāmārgava-kuṭaja-kr̥tavēdhanāni ṣaṭ| ētē kṣīrayōgacatuṣṭayēna ghr̥tayōgēna ca samaṁ pañca yōgā adhyāyasaṅgrahē vaktavyā||18||
Adhikarana 18 (19) · Śloka 19
phalapippalīnāṁ phalādikaṣāyēṇa triḥsaptakr̥tvaḥ suparibhāvitēna puṣparajaḥprakāśēna cūrṇēna sarasi sañjātaṁ br̥hatsarōruhaṁ sāyāhnē'vacūrṇayēt, tadrātrivyuṣitaṁ prabhātē punaravacūrṇitamuddhr̥tya haridrākr̥sarakṣīrayavāgūnāmanyatamaṁ saindhavaguḍaphāṇitayuktamākaṇṭhaṁ pītavantamāghrāpayēt sukumāramutkliṣṭapittakaphamauṣadhadvēṣiṇamiti samānaṁ pūrvēṇa||19||
View original
फलपिप्पलीनां फलादिकषायेण त्रिःसप्तकृत्वः सुपरिभावितेन पुष्परजःप्रकाशेन चूर्णेन सरसि सञ्जातं बृहत्सरोरुहं सायाह्नेऽवचूर्णयेत्, तद्रात्रिव्युषितं प्रभाते पुनरवचूर्णितमुद्धृत्य हरिद्राकृसरक्षीरयवागूनामन्यतमं सैन्धवगुडफाणितयुक्तमाकण्ठं पीतवन्तमाघ्रापयेत् सुकुमारमुत्क्लिष्टपित्तकफमौषधद्वेषिणमिति समानं पूर्वेण||१९||
phalapippalīnāṁ phalādikaṣāyēṇētyādinā ēkaṁ ghrēyayōgamāha| puṣparajaḥprakāśēnēti puṣpadhūlisadr̥śēna| haridrābhidhānaḥ kr̥śarō haridrākr̥śaraḥ||19||
Adhikarana 19 (20) · Śloka 20
phalapippalīnāṁ bhallātakavidhiparisrutaṁ svarasaṁ paktvā phāṇitībhūtamātantulībhāvāllēhayēt; ātapaśuṣkaṁ vā cūrṇīkr̥taṁ jīmūtakādikaṣāyēṇa pittē kaphasthānagatē pāyayēditi samānaṁ pūrvēṇa||20||
View original
फलपिप्पलीनां भल्लातकविधिपरिस्रुतं स्वरसं पक्त्वा फाणितीभूतमातन्तुलीभावाल्लेहयेत्; आतपशुष्कं वा चूर्णीकृतं जीमूतकादिकषायेण पित्ते कफस्थानगते पाययेदिति समानं पूर्वेण||२०||
bhallātakavidhiparisrutamiti rasāyanōktabhallātakasnēhagrahaṇavidhānēna parisrutaḥ svarasō grāhyaḥ| phāṇitayōgō'yamēkaḥ| ātapaśuṣkaṁ vētyādinā cūrṇayōgō'pyēkaḥ||20||
Adhikarana 20 (21) · Śloka 21
phalapippalīcūrṇāni pūrvavat phalādīnāṁ ṣaṇṇāmanyatamakaṣāyasrutāni vartikriyāḥ phalādikaṣāyōpasarjanāḥ pēyā iti samānaṁ pūrvēṇa||21||
View original
फलपिप्पलीचूर्णानि पूर्ववत् फलादीनां षण्णामन्यतमकषायस्रुतानि वर्तिक्रियाः फलादिकषायोपसर्जनाः पेया इति समानं पूर्वेण||२१||
phalapippalīcūrṇānītyādau phalādiṣaṭkaṣāyabhēdēna kr̥tatvāt ṣaḍ vartiprayōgā jñēyāḥ| vartikriyāyāṁ caturguṇēna kvāthēna pākādvartyākāratā kartavyā| atrāpi ca tathā lēhādau ca sāmānyōktēna madhuprakṣēpō yuktaḥ; taṁ caikē madhunaḥ pākavirōdhānnānumanyantē||21||
Adhikarana 21 (22) · Śloka 22
phalapippalīnāmāragvadha -vr̥kṣaka-svādukaṇṭaka-pāṭhā-pāṭalā-śārṅgēṣṭā-mūrvā-saptaparṇa-naktamāla-picumarda-paṭōla-suṣavī-guḍūcī-sōmavalka-dvīpikānāṁ pippalī-pippalīmūla-hastipippalī-citraka-śr̥ṅgavērāṇāṁ cānyatamakaṣāyēṇa siddhō lēha iti samānaṁ pūrvēṇa||22||
View original
फलपिप्पलीनामारग्वध -वृक्षक-स्वादुकण्टक-पाठा-पाटला-शार्ङ्गेष्टा-मूर्वा-सप्तपर्ण-नक्तमाल-पिचुमर्द-पटोल-सुषवी-गुडूची-सोमवल्क-द्वीपिकानां पिप्पली-पिप्पलीमूल-हस्तिपिप्पली-चित्रक-शृङ्गवेराणां चान्यतमकषायेण सिद्धो लेह इति समानं पूर्वेण||२२||
phalapippalīnāmāragvadhētyādinā āragvadhādiviṁśatidravyakvāthabhēdēna kr̥tatvādviṁśatirlēhā jñēyāḥ| vr̥kṣakaḥ kuṭajaḥ, svādukaṇṭakaḥ vikaṅkataḥ, śārṅgēṣṭā guñjā, suṣavī kāravēllakaṁ, dvīpikā hiṁsrā, ‘kaṇṭakārī’ ityanyē||22||
Adhikarana 22 (23) · Śloka 23
phalapippalīṣvēlā-harēṇukā-śatapuṣpā-kustumburu-tagara-kuṣṭha-tvak-cōraka-marubakāguru-guggulvēlavāluka-śrīvēṣṭaka-paripēlava-māṁsī-śailēyaka-sthauṇēyaka-sarala-pārāvatapadyaśōkarōhiṇīnāṁ viṁśatēranyatamasya kaṣāyēṇa sādhitōtkārikā utkārikākalpēna, mōdakā vā mōdakakalpēna, yathādōṣarōgabhakti prayōjyā iti samānaṁ pūrvēṇa||23||
View original
फलपिप्पलीष्वेला-हरेणुका-शतपुष्पा-कुस्तुम्बुरु-तगर-कुष्ठ-त्वक्-चोरक-मरुबकागुरु-गुग्गुल्वेलवालुक-श्रीवेष्टक-परिपेलव-मांसी-शैलेयक-स्थौणेयक-सरल-पारावतपद्यशोकरोहिणीनां विंशतेरन्यतमस्य कषायेण साधितोत्कारिका उत्कारिकाकल्पेन, मोदका वा मोदककल्पेन, यथादोषरोगभक्ति प्रयोज्या इति समानं पूर्वेण||२३||
phalapippalīṣvityādinōtkārikā mōdakāśca pratyēkaṁ viṁśatiḥ| cōrakaḥ gandhadravyaṁ svanāmakhyātaṁ, paripēlavaṁ kaivartamustakaṁ, sthauṇēyakaḥ granthiparṇakaṁ, pārāvatapadī jyōtiṣmatī, aśōkarōhiṇī aśōkasadr̥śapatrā latā, ‘kaṭurōhiṇī’ ityanyē| kēcidatra sthauṇēyakaṁ parityajyāpākīpādyā viṁśatiṁ pūrayanti, apākīpādī svanāmakhyātā| utkārikākalpēnēti sūdaśāstrōktōtkārikāvidhānēna||23||
Adhikarana 23 (24-25) · Śloka 25
phalapippalīsvarasakaṣāyaparibhāvitāni tilaśālitaṇḍulapiṣṭāni tatkaṣāyōpasarjanāni śaṣkulīkalpēna vā śaṣkulyaḥ, pūpakalpēna vā pūpāḥ iti samānaṁ pūrvēṇa||24||
ētēnaiva ca kalpēna sumukha-surasa-kuṭhēraka-kāṇḍīra-kālamālaka-parṇāsaka-kṣavaka-phaṇijjhaka-gr̥ñjana-kāsamarda-bhr̥ṅgarājānāṁ pōṭēkṣuvālikā-kālaṅkataka-daṇḍairakāṇāṁ cānyatamasya kaṣāyēṇa kārayēt||25||
View original
फलपिप्पलीस्वरसकषायपरिभावितानि तिलशालितण्डुलपिष्टानि तत्कषायोपसर्जनानि शष्कुलीकल्पेन वा शष्कुल्यः, पूपकल्पेन वा पूपाः इति समानं पूर्वेण||२४||
एतेनैव च कल्पेन सुमुख-सुरस-कुठेरक-काण्डीर-कालमालक-पर्णासक-क्षवक-फणिज्झक-गृञ्जन-कासमर्द-भृङ्गराजानां पोटेक्षुवालिका-कालङ्कतक-दण्डैरकाणां चान्यतमस्य कषायेण कारयेत्||२५||
phalapippalīsvarasēnētyādinā śaṣkulyapūpayōḥ pr̥thagēkō yōgaḥ| ētēnaiva ca kalpēnētyādinā sumukhādipañcadaśadravyakaṣāyēṇa pr̥thak śaṣkulyapūpayōḥ karaṇāt pañcadaśa yōgā bhavanti| ēvaṁ militvā śaṣkulīpūpayōḥ pr̥thak ṣōḍaśayōgā bhavanti| pōṭā ikṣugandhā; daṇḍairakā gundrākhyagulmaḥ, nalō vā||24-25||
Adhikarana 24 (26) · Śloka 26
tathā badaraṣāḍava-rāga-lēha-mōdakōtkārikā-tarpaṇa-pānaka-māṁsarasa-yūṣa-madyānāṁ madanaphalānyanyatamēnōpasr̥jya yathādōṣarōgabhakti dadyāt; taiḥ sādhu vamatīti||26||
View original
तथा बदरषाडव-राग-लेह-मोदकोत्कारिका-तर्पण-पानक-मांसरस-यूष-मद्यानां मदनफलान्यन्यतमेनोपसृज्य यथादोषरोगभक्ति दद्यात्; तैः साधु वमतीति||२६||
tathā badaraṣāḍavētyādinā daśa yōgāḥ| badarakr̥taḥ ṣāḍavō badaraṣāḍavaḥ||26||
Adhikarana 25 (27) · Śloka 27
madanaḥ karahāṭaśca rāṭhaḥ piṇḍītakaḥ phalam|
śvasanaścēti paryāyairucyatē tasya kalpanā||27||
View original
मदनः करहाटश्च राठः पिण्डीतकः फलम्|
श्वसनश्चेति पर्यायैरुच्यते तस्य कल्पना||२७||
madanasya vyavahārārthaṁ paryāyānāha- madanaḥ karahāṭaścētyādi| tasya kalpanēti ya ēvambhūtaiḥ paryāyairvyākhyātastasyēyaṁ kalpanā| asya ca paryāyābhidhānaṁ bhūriprayōgēṣu vihitatvēnābhyarhitatvājjñēyam| ēvamanyatrāpi paryāyābhidhānē prayōjanaṁ varṇanīyam||27||
Adhikarana 26 (28-30) · Śloka 30
tatra ślōkāḥ- nava yōgāḥ kaṣāyēṣu, mātrāsvaṣṭau , payōghr̥tē|
pañca, phāṇitacūrṇē dvau ghrēyē, vartikriyāsu ṣaṭ||28||
viṁśatirviṁśatirlēhamōdakōtkārikāsu ca|
śaṣkulīpūpayōścōktā yōgāḥ ṣōḍaśa ṣōḍaśa||29||
daśānyē ṣāḍavādyēṣu trayastriṁśadidaṁ śatam|
yōgānāṁ vidhivaddiṣṭaṁ phalakalpē maharṣiṇā||30||
View original
तत्र श्लोकाः- नव योगाः कषायेषु, मात्रास्वष्टौ , पयोघृते|
पञ्च, फाणितचूर्णे द्वौ घ्रेये, वर्तिक्रियासु षट्||२८||
विंशतिर्विंशतिर्लेहमोदकोत्कारिकासु च|
शष्कुलीपूपयोश्चोक्ता योगाः षोडश षोडश||२९||
दशान्ये षाडवाद्येषु त्रयस्त्रिंशदिदं शतम्|
योगानां विधिवद्दिष्टं फलकल्पे महर्षिणा||३०||
madanaphalayōgānāṁ navādisaṅkhyōtkarṣanirāsārthaṁ sukhasmaraṇārthaṁ ca tān saṅgrahēṇāha- nava yōgā ityādi| asya cārthō yathāsthānaṁ vyāhr̥taḥ||28-30||
Adhikarana puShpikA · Śloka 1
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē'prāptē dr̥ḍhabalasampūritē kalpasthānē madanakalpō nāma prathamō'dhyāyaḥ||1||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृतेऽप्राप्ते दृढबलसम्पूरिते कल्पस्थाने मदनकल्पो नाम प्रथमोऽध्यायः||१||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ kalpasthānē madanakalpō nāma prathamō'dhyāyaḥ||1||