Adhikarana 1 (1-3) · Śloka 3
athātaḥ pramēhanidānaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
tridōṣakōpanimittā viṁśatiḥ pramēhā bhavanti vikārāścāparē'parisaṅkhyēyāḥ|
tatra yathā tridōṣaprakōpaḥ pramēhānabhinirvartayati tathā'nuvyākhyāsyāmaḥ||3||
View original
अथातः प्रमेहनिदानं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
त्रिदोषकोपनिमित्ता विंशतिः प्रमेहा भवन्ति विकाराश्चापरेऽपरिसङ्ख्येयाः|
तत्र यथा त्रिदोषप्रकोपः प्रमेहानभिनिर्वर्तयति तथाऽनुव्याख्यास्यामः||३||
dakṣādhvarē gulmamanu pramēhōtpādāt pramēhābhidhānaṁ; vacanaṁ hi- “haviḥprāśānmēhakuṣṭhayōrjanma” (ni.a.8) iti| tridōṣaprakōpanimittā iti sarvamēhēṣvēva tridōṣāḥ kāraṇam, adhikatvācca ślaiṣmikādivyapadēśa iti darśayati| suśrutē'pyuktaṁ- “sarva ēva mēhāḥ sarvadōṣajāḥ” (ni.a.6) iti| vikārā iti pramēhaliṅgōpadravarūpāḥ; kiṁvā, anyē'pi yē kēcana tridōṣajāstē grāhyāḥ||1-3||
Adhikarana 2 (4) · Śloka 4
iha khalu nidānadōṣadūṣyaviśēṣēbhyō vikāravighātabhāvābhāvaprativiśēṣā bhavanti|
yadā hyētē trayō nidānādiviśēṣāḥ parasparaṁ nānubadhnantyathavā kālaprakarṣādabalīyāṁsō'thavā'nubadhnanti na tadā vikārābhinirvr̥ttiḥ, cirādvā'pyabhinirvartantē, tanavō vā bhavantyayathōktasarvaliṅgā vā; viparyayē viparītāḥ; iti sarvavikāravighātabhāvābhāvaprativiśēṣābhinirvr̥ttihēturbhavatyuktaḥ||4||
View original
इह खलु निदानदोषदूष्यविशेषेभ्यो विकारविघातभावाभावप्रतिविशेषा भवन्ति|
यदा ह्येते त्रयो निदानादिविशेषाः परस्परं नानुबध्नन्त्यथवा कालप्रकर्षादबलीयांसोऽथवाऽनुबध्नन्ति न तदा विकाराभिनिर्वृत्तिः, चिराद्वाऽप्यभिनिर्वर्तन्ते, तनवो वा भवन्त्ययथोक्तसर्वलिङ्गा वा; विपर्यये विपरीताः; इति सर्वविकारविघातभावाभावप्रतिविशेषाभिनिर्वृत्तिहेतुर्भवत्युक्तः||४||
ihētyādau nidānādīnāṁ viśēṣāḥ parasparānubandhitvādayō'grē vakṣyamāṇā jñēyāḥ| vikārāṇāṁ vighātasyōtpattipratibandhasya bhāvō vighātabhāvaḥ, vikārāṇāṁ vighātasyābhāvō vikārajananamiti vikāravighātabhāvābhāvau, tayōḥ prativiśēṣā vikāravighātabhāvābhāvaprativiśēṣāḥ| tatra vikārāṇāṁ vighātabhāvasya prativiśēṣāḥ- vikārājananaṁ, tathā cirēṇa ca jananam, aṇuvikārajananaṁ vā, asarvaliṅgavikārajananaṁ vā'grē vakṣyamāṇam| vighātābhāvaprativiśēṣāstu vikārājananādiviparyayēṇāgrē vakṣyamāṇāḥ| uktaphakkikārthaṁ vyākarōti- yadētyādi| parasparaṁ nānubadhnanti parasparaṁ pratikūlā bhavanti, anubandhō hyanukūlē'bhiprētaḥ| tatra tadēva nidānaṁ dōṣamanubadhnāti, yadbhūyaḥsāmānyādavirōdhēna dōṣaṁ dūṣayati| dōṣasya dūṣyānubandhitvaṁ yad- dūṣyaṁ vyādhikāraṇaṁ sāmānyaguṇatvādidharmayōgādavirōdhēna dūṣayati| tathā dūṣyasya ca dōṣānubandhitvaṁ yad- dōṣasya dūṣaṇaṁ prati śithilatvasamānaguṇatvādinā''nukūlyēnāvasthānam| tathā dōṣasya cēdamēva nidānānubandhitvaṁ yat- nidānaṁ dōṣajananaṁ prati samānaguṇatvaṁ, samānaguṇatayā hi dōṣō nidānasya vyādhijananaṁ pratyanukūlō bhavati| ētadudāharaṇānāṁ ca viparyayēṇānanubandhō bōddhavyaḥ| nidānasya ca dōṣānanubandhaḥ samānāsamānaguṇayōgāt kiñciddōṣajananē bōddhavyaḥ, sarvathā dōṣavaiparītyē tathā dōṣajananaṁ pratyudāsīnatvē ca nidānasya nidānatvamēva na syāt; janakaṁ hi nidānamucyatē| athavā kālaprakarṣāditi anubadhnantīti sambandhaḥ; kālaprakarṣādanubadhnantīti kālaprakarṣāt parasparaṁ nidānādayō'nuguṇā bhavanti yadā, tadā vikārā cirādabhinirvartanta iti jñēyam| yadā parasparaṁ nānubadhnanti, na tadā vikārābhinirvr̥ttirbhavatīti yōjanīyam| kālaprakarṣāccānubandhō nidānasya dōṣēṇa tadā bhavati, yadā hēturvicchēdaṁ kr̥tvā punaḥ sēvyatē; kāla ēva vā cirēṇa samānaguṇatayā hēturūpaḥ prāpyata ityādi tarkyam| abalīyāṁsō'thavā'nubadhnantīti nidānaṁ yadā'lpaṁ bhavati tadā stōkadōṣaṁ karōti, dōṣaśca stōkaḥ stōkaṁ ca dūṣyaṁ dūṣayatītyādi jñēyam| yadā cā(vā')balīyāṁsō'nubadhnanti, tadā tanavō vā vikārā bhavanti, ayathōktasarvaliṅgā vā bhavantīti yōjyaṁ; tanavaḥ alpamātrāḥ, ayathōktasarvaliṅgā iti yēna prakārēṇa liṅgānyuktāni na tēna prakārēṇa sarvāṇi liṅgāni bhavantītyarthaḥ| ēvamētē nidānādīnāmananubandhaviśēṣakr̥tā vikāravighātabhāvasya prativiśēṣā uktāḥ| samprati nidānādīnāṁ parasparānubandhaviśēṣakr̥tān vikārāṇāṁ vighātābhāvaviśēṣānāha- viparyayē viparītā iti| viparyaya iti nidānādīnāmanubandhē tathā śīghrānubandhē tathā balavatāṁ cānubandhē; viparītā iti nirvartamānā vikārāḥ, tathā śīghraṁ nirvartamānāḥ, tathā mahāntō yathōktasarvaliṅgāścēti yathāsaṅkhyaṁ bōddhavyam| upasaṁharati- itītyādi| ētacca prakaraṇaṁ sarvavikārasādhāraṇamapi pramēhasya parasparānubandhibhirēva nidānādibhirjanyatvaṁ bhavatīti khyāpayituṁ pramēhanidānē kr̥tam||4||
Adhikarana 3 (5) · Śloka 5
tatrēmē trayō nidānādiviśēṣāḥ ślēṣmanimittānāṁ pramēhāṇāmāśvabhirnirvr̥ttikarā bhavanti; tadyathā- hāyanakayavakacīnakōddālakanaiṣadhētkaṭamukundakamahāvrīhipramōdakasugandhakānāṁ navānāmativēlamatipramāṇēna cōpayōgaḥ, tathā sarpiṣmatāṁ navaharēṇumāṣasūpyānāṁ, grāmyānūpaudakānāṁ ca māṁsānāṁ, śākatilapalalapiṣṭānnapāyasakr̥śarāvilēpīkṣuvikārāṇāṁ, kṣīranavamadyamandakadadhidravamadhurataruṇaprāyāṇāṁ cōpayōgaḥ, mr̥jāvyāyāmavarjanaṁ, svapnaśayanāsanaprasaṅgaḥ, yaśca kaścidvidhiranyō'pi ślēṣmamēdōmūtrasañjananaḥ, sa sarvō nidānaviśēṣaḥ||5||
View original
तत्रेमे त्रयो निदानादिविशेषाः श्लेष्मनिमित्तानां प्रमेहाणामाश्वभिर्निर्वृत्तिकरा भवन्ति; तद्यथा- हायनकयवकचीनकोद्दालकनैषधेत्कटमुकुन्दकमहाव्रीहिप्रमोदकसुगन्धकानां नवानामतिवेलमतिप्रमाणेन चोपयोगः, तथा सर्पिष्मतां नवहरेणुमाषसूप्यानां, ग्राम्यानूपौदकानां च मांसानां, शाकतिलपललपिष्टान्नपायसकृशराविलेपीक्षुविकाराणां, क्षीरनवमद्यमन्दकदधिद्रवमधुरतरुणप्रायाणां चोपयोगः, मृजाव्यायामवर्जनं, स्वप्नशयनासनप्रसङ्गः, यश्च कश्चिद्विधिरन्योऽपि श्लेष्ममेदोमूत्रसञ्जननः, स सर्वो निदानविशेषः||५||
samprati prakr̥tē kaphajādimēhē parasparānubandhinō nidānādiviśēṣānāha- tatrētyādi| iha kapha ēvāgrē'bhidhīyatē, bhūripramēhakartr̥tvāt| hāyanakādayō dhānyaviśēṣāḥ| ativēlamiti punaḥ punaḥ| harēṇuḥ vartulakalāyaḥ| tilataṇḍulamāṣakr̥tamannaṁ kr̥śarā| mr̥jā udvartanam| sarvaḥ sa nidānaviśēṣa iti ēvambhūtamēva nidānaṁ pramēhakartuḥ ślēṣmaṇaḥ kāraṇamityarthaḥ||5||
Adhikarana 4 (6) · Śloka 6
bahudravaḥ ślēṣmā dōṣaviśēṣaḥ||6||
View original
बहुद्रवः श्लेष्मा दोषविशेषः||६||
bahudravaḥ ślēṣmā dōṣaviśēṣa iti bahudrava ēva kaphō mēhajanakō nālpadrava iti||6||
Adhikarana 5 (7) · Śloka 7
bahvabaddhaṁ mēdō māṁsaṁ śarīrajaklēdaḥ śukraṁ śōṇitaṁ vasā majjā lasīkā rasaścaujaḥsaṅkhyāta iti dūṣyaviśēṣāḥ||7||
View original
बह्वबद्धं मेदो मांसं शरीरजक्लेदः शुक्रं शोणितं वसा मज्जा लसीका रसश्चौजःसङ्ख्यात इति दूष्यविशेषाः||७||
abaddhamiti asaṁhatam| atra tu bahutvamaghanatvaṁ ca yathāyōgyatayā bōddhavyam| tēna, mēdasi māṁsē vasāmajjñōśca dvayamapi, śēṣēṣu bahutvam| ōjaḥsaṅkhyāta iti ōjōrūpa ēva| vakṣyati hi pramēhacikitsitē- “majjā rasaujaḥ piśitaṁ ca dūṣyāḥ” (ci.a.5) iti| itiśabdō bahvabaddhamēdaādīn pratyavamr̥śati; kiṁvā ‘saṅkhyātāḥ’ iti pāṭhaḥ sugamaḥ||7||
Adhikarana 6 (8) · Śloka 8
trayāṇāmēṣāṁ nidānādiviśēṣāṇāṁ sannipātē kṣipraṁ ślēṣmā prakōpamāpadyatē, prāgatibhūyastvāt; sa prakupitaḥ kṣipramēva śarīrē visr̥ptiṁ labhatē, śarīraśaithilyāt; sa visarpañ śarīrē mēdasaivāditō miśrībhāvaṁ gacchati, mēdasaścaiva bahvabaddhatvānmēdasaśca guṇaiḥ samānaguṇabhūyiṣṭhatvāt; sa mēdasā miśrībhavan dūṣayatyēnat, vikr̥tatvāt; sa vikr̥tō duṣṭēna mēdasōpahitaḥ śarīraklēdamāṁsābhyāṁ saṁsargaṁ gacchati, klēdamāṁsayōratipramāṇābhivr̥ddhatvāt; sa māṁsē māṁsapradōṣāt pūtimāṁsapiḍakāḥ śarāvikākacchapikādyāḥ sañjanayati, aprakr̥tibhūtatvāt; śarīraklēdaṁ punardūṣayan mūtratvēna pariṇamayati, mūtravahānāṁ ca srōtasāṁ vaṅkṣaṇabastiprabhavāṇāṁ mēdaḥklēdōpahitāni gurūṇi mukhānyāsādya pratirudhyatē; tataḥ pramēhāṁstēṣāṁ sthairyamasādhyatāṁ vā janayati, prakr̥tivikr̥tibhūtatvāt||8||
View original
त्रयाणामेषां निदानादिविशेषाणां सन्निपाते क्षिप्रं श्लेष्मा प्रकोपमापद्यते, प्रागतिभूयस्त्वात्; स प्रकुपितः क्षिप्रमेव शरीरे विसृप्तिं लभते, शरीरशैथिल्यात्; स विसर्पञ् शरीरे मेदसैवादितो मिश्रीभावं गच्छति, मेदसश्चैव बह्वबद्धत्वान्मेदसश्च गुणैः समानगुणभूयिष्ठत्वात्; स मेदसा मिश्रीभवन् दूषयत्येनत्, विकृतत्वात्; स विकृतो दुष्टेन मेदसोपहितः शरीरक्लेदमांसाभ्यां संसर्गं गच्छति, क्लेदमांसयोरतिप्रमाणाभिवृद्धत्वात्; स मांसे मांसप्रदोषात् पूतिमांसपिडकाः शराविकाकच्छपिकाद्याः सञ्जनयति, अप्रकृतिभूतत्वात्; शरीरक्लेदं पुनर्दूषयन् मूत्रत्वेन परिणमयति, मूत्रवहानां च स्रोतसां वङ्क्षणबस्तिप्रभवाणां मेदःक्लेदोपहितानि गुरूणि मुखान्यासाद्य प्रतिरुध्यते; ततः प्रमेहांस्तेषां स्थैर्यमसाध्यतां वा जनयति, प्रकृतिविकृतिभूतत्वात्||८||
sannipātē mēlakē| prakōpamāpadyata iti pramēhakaraṇāyōdyatō bhavati| kutaḥ pramēhakaraṇāyōdyatō bhavatītyāha- prāgatibhūyastvāt| prāgiti utpādakāla ēva| yasmāt pramēhakaraṇaṁ pratyabhimukhō bhūyāṁśca kaphō bhūtastata ityarthaḥ| pramēhanidānēna hi kaphō'yaṁ pramēhakaraṇābhimukha ēva janitō bhūriśca; tatō bhūritvāt tathā pramēhakaraṇaśaktiyōgācca tathā prakupyatīti yuktam| visr̥ptiṁ visaraṇam| mēdasaśca guṇānāṁ guṇaiḥ samānaguṇabhūyiṣṭhatvādityādi|- mēdasō guṇānāṁ madhurasnēhagauravādīnāṁ ślēṣmaṇō guṇairguruśītādibhirbhūrisāmānyādityarthaḥ; samānaṁ hi samānēna milatīti bhāvaḥ| vikr̥tatvāditivacanēna prakr̥tēna ślēṣmaṇā sambandhō mēdōdūṣakō na bhavati, kintarhi vikr̥tēnaivēti darśayati| atipramāṇavr̥ddhatvāditi atiśayitapramāṇayōgēna vr̥ddhatvāt; na guṇātiyōgamātrēṇa vr̥ddhatvamiha, kintarhyavayavōpacayēnētyarthaḥ| pūtimāṁsavatyaḥ piḍakāḥ pūtimāṁsapiḍakāḥ| aprakr̥tibhūtatvāditi māṁsapradōṣēṇa nānāvidhaśarāvikādijanakatvaśaktitvāditīha bōddhavyam| tēna, aprakr̥tabhūtatvāditivacanaṁ hi viśēṣārthatvānna punaruktam| āsādya pratirudhyata iti gatvā'vatiṣṭhatē| prakr̥tivikr̥tibhūtatvāditi prakr̥tibhūtairguṇaiḥ sarvairēva vikr̥tatvāt; sarva ēva yasmācchlēṣmaṇō guṇā vikr̥tāstasmāt prakōpaprakarṣāt sthirō bhavati, atiprakarṣāttvasādhya ityarthaḥ| kiṁvā prakr̥tibhūtaḥ ślēṣmā samānē dūṣyē mēdōvasādau, vikr̥tibhūtaścāsamānē śōṇitādau; tēna samānāsamānatvādityarthaḥ| tathā ca samānadūṣyaprāptyā balitvam, asamānadūṣyaprāptyā ca viruddhōpakramatvaṁ kaphasya bhavati; tataśca sthairyamasādhyatā vā yuktēti mantavyam||8||
Adhikarana 7 (9-11) · Śloka 11
śarīraklēdastu ślēṣmamēdōmiśraḥ praviśan mūtrāśayaṁ mūtratvamāpadyamānaḥ ślaiṣmikairēbhirdaśabhirguṇairupasr̥jyatē vaiṣamyayuktaiḥ; tadyathā- śvētaśītamūrtapicchilācchasnigdhagurumadhurasāndraprasādamandaiḥ, tatra yēna guṇēnaikēnānēkēna vā bhūyastaramupasr̥jyatē tatsamākhyaṁ gauṇaṁ nāmaviśēṣaṁ prāpnōti||9||
tē tu khalvimē daśa pramēhā nāmaviśēṣēṇa bhavanti; tadyathā- udakamēhaśca, ikṣuvālikārasamēhaśca, sāndramēhaśca, sāndraprasādamēhaśca, śuklamēhaśca, śukramēhaśca, śītamēhaśca, sikatāmēhaśca, śanairmēhaśca, ālālamēhaścēti||10||
tē daśa pramēhāḥ sādhyāḥ; samānaguṇamēdaḥsthānakatvāt, kaphasya prādhānyāt, samakriyatvācca||11||
View original
शरीरक्लेदस्तु श्लेष्ममेदोमिश्रः प्रविशन् मूत्राशयं मूत्रत्वमापद्यमानः श्लैष्मिकैरेभिर्दशभिर्गुणैरुपसृज्यते वैषम्ययुक्तैः; तद्यथा- श्वेतशीतमूर्तपिच्छिलाच्छस्निग्धगुरुमधुरसान्द्रप्रसादमन्दैः, तत्र येन गुणेनैकेनानेकेन वा भूयस्तरमुपसृज्यते तत्समाख्यं गौणं नामविशेषं प्राप्नोति||९||
ते तु खल्विमे दश प्रमेहा नामविशेषेण भवन्ति; तद्यथा- उदकमेहश्च, इक्षुवालिकारसमेहश्च, सान्द्रमेहश्च, सान्द्रप्रसादमेहश्च, शुक्लमेहश्च, शुक्रमेहश्च, शीतमेहश्च, सिकतामेहश्च, शनैर्मेहश्च, आलालमेहश्चेति||१०||
ते दश प्रमेहाः साध्याः; समानगुणमेदःस्थानकत्वात्, कफस्य प्राधान्यात्, समक्रियत्वाच्च||११||
samprati yathā kaphamēhāḥ kaphaguṇayōgāddaśa bhavanti tathā prāha- śarīrētyādi| vaiṣamyamiha vr̥ddhikr̥tamēva bōddhavyaṁ, kṣayarūpavaiṣamyasyaivaṁrūpavyādhyajanakatvāt| vaiṣamya ēva vr̥ddhavr̥ddhataratvādinā hānivr̥ddhī bōddhavyē; tēna śvētādiguṇavr̥ddhyā yē śukramēhādaya uktāḥ, tēṣvapītarē ślēṣmaguṇā hānivr̥ddhirūpavaiṣamyayuktāḥ santītyarthaḥ| kiṁvā vaiṣamyē sati kvaciddvayōḥ kvacittrayāṇāṁ kvaciccaturṇāṁ guṇānāṁ vr̥ddhirbhavatīti darśayati| tēna guṇasaṅkhyōtkarṣāpakarṣāddhānivr̥ddhī jñēyē| nacēha śvētādidaśaguṇayōgādyathāsaṅkhyaṁ daśa pramēhāḥ, kintu vyastasamastaguṇayōgācca; ata ēvāha- yēna guṇēnaikaikēnānēkēna vētyādi| sāndraprasādaśabdēnaika ēva guṇō gaṇanīyaḥ; sāndramēhavyapadēśastu sāndraprasādaguṇaikadēśēnōdbhūtēna jñēyaḥ| tatsamākhyamityādau tatsamākhyaṁ vā gauṇaṁ vā nāmaviśēṣaṁ prāpnōtīti yōjanīyam| tadguṇasya samā ākhyā yasya tat tatsamākhyaṁ nāma, yathā- śītamēha-śuklamēha-sāndramēhēṣu; atra hi śītādiguṇākhyayaiva mēhā vyapadiśyantē, itarēṣu tūdakamēhādiṣu na śvētādiguṇasañjñātulyaṁ nāma, kiṁ tarhi ślēṣmaṇō naikaguṇayuktōdakāditulyatvēna guṇayōgapravr̥ttatvādgauṇamudakamēha iti; acchasitaśītādikaphaguṇayōgādgauṇamudakamēha iti nāma bhavati| ēvamanyatrāpyanusaraṇīyam| udakādayastviha kaphaguṇamēlakalakṣaṇārthāstattatkaphaguṇayuktā upāttāḥ sañjñākaraṇārtham||9-11||
Adhikarana 8 (12-23) · Śloka 23
tatra ślōkāḥ ślēṣmapramēhaviśēṣavijñānārthā bhavanti-||12||
acchaṁ bahu sitaṁ śītaṁ nirgandhamudakōpamam|
ślēṣmakōpānnarō mūtramudamēhī pramēhati||13||
atyarthamadhuraṁ śītamīṣatpicchilamāvilam|
kāṇḍēkṣurasamaṅkāśaṁ ślēṣmakōpāt pramēhati||14||
yasya paryuṣitaṁ mūtraṁ sāndrībhavati bhājanē|
puruṣaṁ kaphakōpēna tamāhuḥ sāndramēhinam||15||
yasya saṁhanyatē mūtraṁ kiñcit kiñcit prasīdati|
sāndraprasādamēhīti tamāhuḥ ślēṣmakōpataḥ||16||
śuklaṁ piṣṭanibhaṁ mūtramabhīkṣṇaṁ yaḥ pramēhati|
puruṣaṁ kaphakōpēna tamāhuḥ śuklamēhinam||17||
śukrābhaṁ śukramiśraṁ vā muhurmēhati yō naraḥ|
śukramēhinamāhustaṁ puruṣaṁ ślēṣmakōpataḥ||18||
atyarthamadhuraṁ śītaṁ mūtraṁ mēhati yō bhr̥śam|
śītamēhinamāhustaṁ puruṣaṁ ślēṣmakōpataḥ||19||
mūrtānmūtragatān dōṣānaṇūnmēhati yō naraḥ|
sikatāmēhinaṁ vidyāttaṁ naraṁ ślēṣmakōpataḥ||20||
mandaṁ mandamavēgaṁ tu kr̥cchraṁ yō mūtrayēcchanaiḥ|
śanairmēhinamāhustaṁ puruṣaṁ ślēṣmakōpataḥ||21||
tantubaddhamivālālaṁ picchilaṁ yaḥ pramēhati|
ālālamēhinaṁ vidyāttaṁ naraṁ ślēṣmakōpataḥ||22||
ityētē daśa pramēhāḥ ślēṣmaprakōpanimittā vyākhyātā bhavanti||23||
View original
तत्र श्लोकाः श्लेष्मप्रमेहविशेषविज्ञानार्था भवन्ति-||१२||
अच्छं बहु सितं शीतं निर्गन्धमुदकोपमम्|
श्लेष्मकोपान्नरो मूत्रमुदमेही प्रमेहति||१३||
अत्यर्थमधुरं शीतमीषत्पिच्छिलमाविलम्|
काण्डेक्षुरसमङ्काशं श्लेष्मकोपात् प्रमेहति||१४||
यस्य पर्युषितं मूत्रं सान्द्रीभवति भाजने|
पुरुषं कफकोपेन तमाहुः सान्द्रमेहिनम्||१५||
यस्य संहन्यते मूत्रं किञ्चित् किञ्चित् प्रसीदति|
सान्द्रप्रसादमेहीति तमाहुः श्लेष्मकोपतः||१६||
शुक्लं पिष्टनिभं मूत्रमभीक्ष्णं यः प्रमेहति|
पुरुषं कफकोपेन तमाहुः शुक्लमेहिनम्||१७||
शुक्राभं शुक्रमिश्रं वा मुहुर्मेहति यो नरः|
शुक्रमेहिनमाहुस्तं पुरुषं श्लेष्मकोपतः||१८||
अत्यर्थमधुरं शीतं मूत्रं मेहति यो भृशम्|
शीतमेहिनमाहुस्तं पुरुषं श्लेष्मकोपतः||१९||
मूर्तान्मूत्रगतान् दोषानणून्मेहति यो नरः|
सिकतामेहिनं विद्यात्तं नरं श्लेष्मकोपतः||२०||
मन्दं मन्दमवेगं तु कृच्छ्रं यो मूत्रयेच्छनैः|
शनैर्मेहिनमाहुस्तं पुरुषं श्लेष्मकोपतः||२१||
तन्तुबद्धमिवालालं पिच्छिलं यः प्रमेहति|
आलालमेहिनं विद्यात्तं नरं श्लेष्मकोपतः||२२||
इत्येते दश प्रमेहाः श्लेष्मप्रकोपनिमित्ता व्याख्याता भवन्ति||२३||
viśēṣavijñānārthā bhavantīti parasparabhinnalakṣaṇapratipādakā ityarthaḥ| udakōpamamiti udakavarṇāditulyam| nanu, ikṣuvālikāmēhē kāṇḍēkṣurasasaṅkāśamiti kimityucyatē, ikṣuvālikākāṇḍēkṣvōrarthāntaratvāt| naivam, ikṣuvālikārasasya tathā kāṇḍēkṣurasasya caikarūpatāpratipādanārthamubhayōrupādānaṁ; kiṁvā, kāṇḍēkṣurasatulyō'pi tathēkṣuvālikārasatulyaścēkṣuvālikāmēhō bhavatītyubhayōpādānāddarśayati | saṁhanyatē styānībhavati| mūrtāniti kaṭhinān| dōṣāniti jātau bahuvacanaṁ, yēna dōṣō'traika ēva prabhūtaḥ kaphaḥ| tantubaddhaṁ tantuvaddīrghamityarthaḥ| lālāmivālālaṁ, samantāllālārūpamityarthaḥ| prati prati mēhaṁ ca ślēṣmakōpata ityādivacanaṁ sukhagrahaṇārtham | nacēha vācyam- yat- yathā ślēṣmaguṇā daśa pramēhāñjanayanti, tathā kimityaparānapi guṇasaṁsargādvikalpāntarēṇa na kurvantīti; yatō bhāvasvabhāvō'yaṁ- yathā dr̥ṣṭa ēva paraṁ kalpyatē nādr̥ṣṭaḥ; nahi satyapi bhūtasaṁsargabhūyastvē rasabhūyastvaṁ bhavatīti vyavasthitamēva||12-23||
Adhikarana 9 (24-26) · Śloka 26
uṣṇāmlalavaṇakṣārakaṭukājīrṇabhōjanōpasēvinastathā'titīkṣṇātapāgnisantāpaśrama krōdhaviṣamāhārōpasēvinaśca tathāvidhaśarīrasyaiva kṣipraṁ pittaṁ prakōpamāpadyatē, tattu prakupitaṁ tayaivānupūrvyā pramēhānimān ṣaṭ kṣiprataramabhinirvartayati||24||
tēṣāmapi tu khalu pittaguṇaviśēṣēṇaiva nāmaviśēṣā bhavanti; tadyathā- kṣāramēhaśca, kālamēhaśca, nīlamēhaśca, lōhitamēhaśca, māñjiṣṭhamēhaśca, hāridramēhaścēti||25||
tē ṣaḍbhirēva kṣārāmlalavaṇakaṭukavisrōṣṇaiḥ pittaguṇaiḥ pūrvavadyuktā bhavanti||26||
View original
उष्णाम्ललवणक्षारकटुकाजीर्णभोजनोपसेविनस्तथाऽतितीक्ष्णातपाग्निसन्तापश्रम क्रोधविषमाहारोपसेविनश्च तथाविधशरीरस्यैव क्षिप्रं पित्तं प्रकोपमापद्यते, तत्तु प्रकुपितं तयैवानुपूर्व्या प्रमेहानिमान् षट् क्षिप्रतरमभिनिर्वर्तयति||२४||
तेषामपि तु खलु पित्तगुणविशेषेणैव नामविशेषा भवन्ति; तद्यथा- क्षारमेहश्च, कालमेहश्च, नीलमेहश्च, लोहितमेहश्च, माञ्जिष्ठमेहश्च, हारिद्रमेहश्चेति||२५||
ते षड्भिरेव क्षाराम्ललवणकटुकविस्रोष्णैः पित्तगुणैः पूर्ववद्युक्ता भवन्ति||२६||
uṣṇētyādinā pittamēhanidānam| ṣaṭ kṣiprataramiti ślēṣmapramēhāpēkṣayā; ślēṣmaṇō hi kṣiprakāri pittaṁ, tēna kṣipratarōtpādō yuktaḥ| pūrvavadyuktā bhavantīti vaiṣamyahānivr̥ddhiyuktairityarthaḥ ||24-26||
Adhikarana 10 (27-35) · Śloka 35
sarva ēva tē yāpyāḥ saṁsr̥ṣṭadōṣamēdaḥsthānatvādviruddhōpakramatvāccēti||27||
tatra ślōkāḥ pittapramēhaviśēṣavijñānārthā bhavanti-||28||
gandhavarṇarasasparśairyathā kṣārastathāvidham|
pittakōpānnarō mūtraṁ kṣāramēhī pramēhati||29||
masīvarṇamajasraṁ yō mūtramuṣṇaṁ pramēhati|
pittasya parikōpēṇa taṁ vidyāt kālamēhinam||30||
cāṣapakṣanibhaṁ mūtramamlaṁ mēhati yō naraḥ|
pittasya parikōpēṇa taṁ vidyānnīlamēhinam||31||
visraṁ lavaṇamuṣṇaṁ ca raktaṁ mēhati yō naraḥ|
pittasya parikōpēṇa taṁ vidyādraktamēhinam||32||
mañjiṣṭhōdakasaṅkāśaṁ bhr̥śaṁ visraṁ pramēhati|
pittasya parikōpāttaṁ vidyānmāñjiṣṭhamēhinam||33||
haridrōdakasaṅkāśaṁ kaṭukaṁ yaḥ pramēhati|
pittasya parikōpāttaṁ vidyāddhāridramēhinam||34||
ityētē ṣaṭ pramēhāḥ pittaprakōpanimittā vyākhyātā bhavanti||35||
View original
सर्व एव ते याप्याः संसृष्टदोषमेदःस्थानत्वाद्विरुद्धोपक्रमत्वाच्चेति||२७||
तत्र श्लोकाः पित्तप्रमेहविशेषविज्ञानार्था भवन्ति-||२८||
गन्धवर्णरसस्पर्शैर्यथा क्षारस्तथाविधम्|
पित्तकोपान्नरो मूत्रं क्षारमेही प्रमेहति||२९||
मसीवर्णमजस्रं यो मूत्रमुष्णं प्रमेहति|
पित्तस्य परिकोपेण तं विद्यात् कालमेहिनम्||३०||
चाषपक्षनिभं मूत्रमम्लं मेहति यो नरः|
पित्तस्य परिकोपेण तं विद्यान्नीलमेहिनम्||३१||
विस्रं लवणमुष्णं च रक्तं मेहति यो नरः|
पित्तस्य परिकोपेण तं विद्याद्रक्तमेहिनम्||३२||
मञ्जिष्ठोदकसङ्काशं भृशं विस्रं प्रमेहति|
पित्तस्य परिकोपात्तं विद्यान्माञ्जिष्ठमेहिनम्||३३||
हरिद्रोदकसङ्काशं कटुकं यः प्रमेहति|
पित्तस्य परिकोपात्तं विद्याद्धारिद्रमेहिनम्||३४||
इत्येते षट् प्रमेहाः पित्तप्रकोपनिमित्ता व्याख्याता भवन्ति||३५||
saṁsr̥ṣṭadōṣamēdaḥsthānatvāditi saṁsr̥ṣṭaṁ sannikr̥ṣṭaṁ dōṣasya pittasya mēdasaśca sthānaṁ yasmāt; pittasya hyāmāśayaḥ sthānaṁ, tathā mēdasō'pi yat sthānaṁ vapāvahanaṁ, tadapyāmāśayaikadēśa ēva; tēna dōṣadūṣyayōḥ sthānapratyāsattyā dūṣaṇaṁ nityaṁ pratyāsannatvāddurjayamiti bhāvaḥ| kiṁvā saṁsr̥ṣṭadōṣaṁ mēdōrūpaṁ sthānaṁ yasya sa tathā, ēṣa viruddhōpakramatvē hētuḥ| tēna, yasmāt pittarūpēṇa dōṣēṇa sambaddhaṁ mēdōrūpaṁ sthānaṁ, tasmādviruddhōpakramatā| yaddhi pittasya madhuraśītādi pathyaṁ, tadapathyaṁ mēdasaḥ; yacca mēdasaḥ kaṭukādi pathyaṁ, tadapathyaṁ pittasya| cakārādvyādhiprabhāvācca yāpyatvamiti darśayati||27-35||
Adhikarana 11 (36-37) · Śloka 37
kaṣāyakaṭutiktarūkṣalaghuśītavyavāyavyāyāmavamanavirēcanāsthāpana-śirōvirēcanātiyōgasandhāraṇānaśanābhighātātapōdvēgaśōkaśōṇitātiṣēka- jāgaraṇaviṣamaśarīranyāsānupasēvamānasya tathāvidhaśarīrasyaiva kṣipraṁ vātaḥ prakōpamāpadyatē||36||
sa prakupitastathāvidhē śarīrē visarpan yadā vasāmādāya mūtravahāni srōtāṁsi pratipadyatē tadā vasāmēhamabhinirvartayati; yadā punarmajjānaṁ mūtrabastāvākarṣati tadā majjamēhamabhinirvartayati; yadā tu lasīkāṁ mūtrāśayē'bhivahanmūtramanubandhaṁ cyōtayati lasīkātibahutvādvikṣēpaṇācca vāyōḥ khalvasyātimūtrapravr̥ttisaṅgaṁ karōti, tadā sa matta iva gajaḥ kṣaratyajasraṁ mūtramavēgaṁ, taṁ hastimēhinamācakṣatē; ōjaḥ punarmadhurasvabhāvaṁ, tad yadā raukṣyādvāyuḥ kaṣāyatvēnābhisaṁsr̥jya mūtrāśayē'bhivahati tadā madhumēhaṁ karōti||37||
View original
कषायकटुतिक्तरूक्षलघुशीतव्यवायव्यायामवमनविरेचनास्थापन-शिरोविरेचनातियोगसन्धारणानशनाभिघातातपोद्वेगशोकशोणितातिषेक- जागरणविषमशरीरन्यासानुपसेवमानस्य तथाविधशरीरस्यैव क्षिप्रं वातः प्रकोपमापद्यते||३६||
स प्रकुपितस्तथाविधे शरीरे विसर्पन् यदा वसामादाय मूत्रवहानि स्रोतांसि प्रतिपद्यते तदा वसामेहमभिनिर्वर्तयति; यदा पुनर्मज्जानं मूत्रबस्तावाकर्षति तदा मज्जमेहमभिनिर्वर्तयति; यदा तु लसीकां मूत्राशयेऽभिवहन्मूत्रमनुबन्धं च्योतयति लसीकातिबहुत्वाद्विक्षेपणाच्च वायोः खल्वस्यातिमूत्रप्रवृत्तिसङ्गं करोति, तदा स मत्त इव गजः क्षरत्यजस्रं मूत्रमवेगं, तं हस्तिमेहिनमाचक्षते; ओजः पुनर्मधुरस्वभावं, तद् यदा रौक्ष्याद्वायुः कषायत्वेनाभिसंसृज्य मूत्राशयेऽभिवहति तदा मधुमेहं करोति||३७||
rūkṣētyādi vātamēhasya nidānam| mūtrabastāvākarṣati mūtrabastau sthita ākarṣati, arthānmūtrabastimēva nayati| lasīkā māṁsatvagantarē udakabhāgaḥ| vakṣyati hi śārīrē- “yanmāṁsatvagantarē udakaṁ, tallasīkāśabdaṁ labhatē” (śā.a.7) ityādi| anubandhamiti avicchēdēna| cyōtayatīti pātayati| raukṣyādvāyuḥ kaṣāyatvēnābhisaṁsr̥jyēti madhuramapyōjō vāyuḥ prabhāvāt kaṣāyarasayuktaṁ kr̥tvā raukṣyānmūtrāśayē'bhivahati, mūtrāśayaṁ raukṣyācchēdayitvā rūkṣaṁ ca kr̥tvā nayatyōjaḥ; svamahimnā ca vāyurōjaḥ kaṣāyaṁ karōti, yatō vātō hi vr̥ddhaḥ prabhāvāt kaṣāyarasaṁ karōti||36-37||
Adhikarana 12 (38-46) · Śloka 46
imāṁścaturaḥ pramēhān vātajānasādhyānācakṣatē bhiṣajaḥ, mahātyayikatvādviruddhōpakramatvāccēti||38||
tēṣāmapi pūrvavadguṇaviśēṣēṇa nāmaviśēṣā bhavanti; tadyathā- vasāmēhaśca, majjamēhaśca, hastimēhaśca, madhumēhaścēti||39||
tatra ślōkā vātapramēhaviśēṣavijñānārthā bhavanti-||40||
vasāmiśraṁ vasābhaṁ vā muhurmēhati yō naraḥ|
vasāmēhinamāhustamasādhyaṁ vātakōpataḥ||41||
majjānaṁ saha mūtrēṇa muhurmēhati yō naraḥ|
majjamēhinamāhustamasādhyaṁ vātakōpataḥ||42||
hastī matta ivājasraṁ mūtraṁ kṣarati yō bhr̥śam|
hastimēhinamāhustamasādhyaṁ vātakōpataḥ||43||
kaṣāyamadhuraṁ pāṇḍu rūkṣaṁ mēhati yō naraḥ|
vātakōpādasādhyaṁ taṁ pratīyānmadhumēhinam||44||
ityētē catvāraḥ pramēhā vātaprakōpanimittā vyākhyātā bhavanti||45||
ēvaṁ tridōṣaprakōpanimittā viṁśatiḥ pramēhā vyākhyātā bhavanti||46||
View original
इमांश्चतुरः प्रमेहान् वातजानसाध्यानाचक्षते भिषजः, महात्ययिकत्वाद्विरुद्धोपक्रमत्वाच्चेति||३८||
तेषामपि पूर्ववद्गुणविशेषेण नामविशेषा भवन्ति; तद्यथा- वसामेहश्च, मज्जमेहश्च, हस्तिमेहश्च, मधुमेहश्चेति||३९||
तत्र श्लोका वातप्रमेहविशेषविज्ञानार्था भवन्ति-||४०||
वसामिश्रं वसाभं वा मुहुर्मेहति यो नरः|
वसामेहिनमाहुस्तमसाध्यं वातकोपतः||४१||
मज्जानं सह मूत्रेण मुहुर्मेहति यो नरः|
मज्जमेहिनमाहुस्तमसाध्यं वातकोपतः||४२||
हस्ती मत्त इवाजस्रं मूत्रं क्षरति यो भृशम्|
हस्तिमेहिनमाहुस्तमसाध्यं वातकोपतः||४३||
कषायमधुरं पाण्डु रूक्षं मेहति यो नरः|
वातकोपादसाध्यं तं प्रतीयान्मधुमेहिनम्||४४||
इत्येते चत्वारः प्रमेहा वातप्रकोपनिमित्ता व्याख्याता भवन्ति||४५||
एवं त्रिदोषप्रकोपनिमित्ता विंशतिः प्रमेहा व्याख्याता भवन्ति||४६||
mahātyayikatvāditi majjaprabhr̥tisārabhūtadhātukṣayakaratvāt| viruddhōpakramatvaṁ tu yadvāyōḥ snigdhādi pathyaṁ, tanmēdasō'pathyamityādi jñēyam||38-46||
Adhikarana 13 (47) · Śloka 47
trayastu khalu dōṣāḥ prakupitāḥ pramēhānabhinirvartayiṣyanta imāni pūrvarūpāṇi darśayanti; tadyathā- jaṭilībhāvaṁ kēśēṣu, mādhuryamāsyasya, karapādayōḥ suptatādāhau, mukhatālukaṇṭhaśōṣaṁ, pipāsām, ālasyaṁ, malaṁ kāyē, kāyacchidrēṣūpadēhaṁ, paridāhaṁ suptatāṁ cāṅgēṣu, ṣaṭpadapipīlikābhiśca śarīramūtrābhisaraṇaṁ, mūtrē ca mūtradōṣān, visraṁ śarīragandhaṁ, nidrāṁ, tandrāṁ ca sarvakālamiti||47||
View original
त्रयस्तु खलु दोषाः प्रकुपिताः प्रमेहानभिनिर्वर्तयिष्यन्त इमानि पूर्वरूपाणि दर्शयन्ति; तद्यथा- जटिलीभावं केशेषु, माधुर्यमास्यस्य, करपादयोः सुप्ततादाहौ, मुखतालुकण्ठशोषं, पिपासाम्, आलस्यं, मलं काये, कायच्छिद्रेषूपदेहं, परिदाहं सुप्ततां चाङ्गेषु, षट्पदपिपीलिकाभिश्च शरीरमूत्राभिसरणं, मूत्रे च मूत्रदोषान्, विस्रं शरीरगन्धं, निद्रां, तन्द्रां च सर्वकालमिति||४७||
trayastviti trayō'pītyarthaḥ| tēna, sarvapramēhāṇāmapyētadēva samānaṁ pūrvarūpamiti darśayati||47||
Adhikarana 14 (48-49) · Śloka 49
upadravāstu khalu pramēhiṇāṁ tr̥ṣṇātīsārajvaradāhadaurbalyārōcakāvipākāḥ pūtimāṁsapiḍakālajīvidradhyādayaśca tatprasaṅgādbhavanti||48||
tatra sādhyān pramēhān saṁśōdhanōpaśamanairyathārhamupapādayaṁścikitsēditi||49||
View original
उपद्रवास्तु खलु प्रमेहिणां तृष्णातीसारज्वरदाहदौर्बल्यारोचकाविपाकाः पूतिमांसपिडकालजीविद्रध्यादयश्च तत्प्रसङ्गाद्भवन्ति||४८||
तत्र साध्यान् प्रमेहान् संशोधनोपशमनैर्यथार्हमुपपादयंश्चिकित्सेदिति||४९||
tatprasaṅgādbhavantīti pramēhātyanubandhādbhavantītyarthaḥ||48-49||
Adhikarana 15 (50-52) · Śloka 52
bhavanti cātra- gr̥dhnumabhyavahāryēṣu snānacaṅkramaṇadviṣam|
pramēhaḥ kṣipramabhyēti nīḍadrumamivāṇḍajaḥ||50||
mandōtsāhamatisthūlamatisnigdhaṁ mahāśanam|
mr̥tyuḥ pramēharūpēṇa kṣipramādāya gacchati||51||
yastvāhāraṁ śarīrasya dhātusāmyakaraṁ naraḥ|
sēvatē vividhāścānyāścēṣṭāḥ sa sukhamaśnutē||52||
View original
भवन्ति चात्र- गृध्नुमभ्यवहार्येषु स्नानचङ्क्रमणद्विषम्|
प्रमेहः क्षिप्रमभ्येति नीडद्रुममिवाण्डजः||५०||
मन्दोत्साहमतिस्थूलमतिस्निग्धं महाशनम्|
मृत्युः प्रमेहरूपेण क्षिप्रमादाय गच्छति||५१||
यस्त्वाहारं शरीरस्य धातुसाम्यकरं नरः|
सेवते विविधाश्चान्याश्चेष्टाः स सुखमश्नुते||५२||
yādr̥śē puruṣē pramēhō bhavati prāyastamāha- gr̥dhnumityādi|- gr̥dhnuṁ lubdham| nīḍadrumaḥ pakṣiṇāṁ vāsavr̥kṣaḥ| mr̥tyuḥ pramēharūpēṇētyādivacanānmandōtsāhādiyuktē pramēhō jātō'sādhya ēva bhavatīti darśayati| vividhāścānyāścēṣṭā iti dhātusāmyakarā ityarthaḥ||50-52||
Adhikarana 16 (53-55) · Śloka 55
tatra ślōkāḥ- hēturvyādhiviśēṣāṇāṁ pramēhāṇāṁ ca kāraṇam|
dōṣadhātusamāyōgō rūpaṁ vividhamēva ca||53||
daśa ślēṣmakr̥tā yasmāt pramēhāḥ ṣaṭ ca pittajāḥ|
yathā ca vāyuścaturaḥ pramēhān kurutē balī||54||
sādhyāsādhyaviśēṣāśca pūrvarūpāṇyupadravāḥ|
pramēhāṇāṁ nidānē'smin kriyāsūtraṁ ca bhāṣitam||55||
View original
तत्र श्लोकाः- हेतुर्व्याधिविशेषाणां प्रमेहाणां च कारणम्|
दोषधातुसमायोगो रूपं विविधमेव च||५३||
दश श्लेष्मकृता यस्मात् प्रमेहाः षट् च पित्तजाः|
यथा च वायुश्चतुरः प्रमेहान् कुरुते बली||५४||
साध्यासाध्यविशेषाश्च पूर्वरूपाण्युपद्रवाः|
प्रमेहाणां निदानेऽस्मिन् क्रियासूत्रं च भाषितम्||५५||
saṅgrahē vyādhiviśēṣāṇāmityanēna ‘iha khalu’ ityādigranthaṁ saṅgr̥hṇāti| sādhyāsādhyaviśēṣā ityatrāsādhyaviśēṣatvēna pittajānāṁ yāpyānāṁ grahaṇam||53-55||
Adhikarana puShpikA · Śloka 4
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē nidānasthānē pramēhanidānaṁ nāma caturthō'dhyāyaḥ||4||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृते निदानस्थाने प्रमेहनिदानं नाम चतुर्थोऽध्यायः||४||
iti śrīcakrapāṇidattaviracitāyāṁ carakatātparyaṭīkāyāmāyurvēdadīpikāyāṁ nidānasthānē pramēhanidānaṁ nāma caturthō'dhyāyaḥ||4||